EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.3.2017

COM(2017) 142 final

2017/0063(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SWD(2017) 114 final}
{SWD(2017) 115 final}
{SWD(2017) 116 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Vispārīgais konteksts

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

1. Dažām VKI nav reālu garantiju, ka tās varēs piemērot ES konkurences noteikumus neatkarīgi, nepieņemot publisko vai privāto subjektu norādījumus. Vairākas iestādes cieš no cilvēkresursu un finanšu resursu trūkuma. Tas var ietekmēt to spēju efektīvi izpildīt noteikumus. Piemēram, dažām VKI nav iespējas vienlaicīgi veikt inspekcijas attiecībā uz visiem iespējamā karteļa dalībniekiem, un tādējādi tie iegūst laiku pierādījumu iznīcināšanai un var izvairīties no pārkāpuma atklāšanas. Citām nav pienācīgu kriminālistikas IT rīku, kas ļautu atrast pārkāpumu pierādījumus.

2. Daudzām VKI nav visu instrumentu, kas būtu vajadzīgi konkurences tiesību pārkāpumu efektīvai atklāšanai un novēršanai. Dažām VKI nav būtisku izmeklēšanas pilnvaru, piemēram, vākt pierādījumus, kas glabājas mobilajā tālrunī, klēpjdatorā, planšetdatorā utt. Digitālajā laikmetā tas ir ievērojams trūkums. VKI izmeklēšanas pilnvaras bieži vien neko nedod, jo nav paredzētas efektīvas sankcijas gadījumā, ja uzņēmumi šīs pilnvaras nerespektē.

3. Ne visas VKI var uzlikt efektīvus naudas sodus. Dažās dalībvalstīs valsts tiesību akti liedz VKI uzlikt efektīvus naudas sodus par ES konkurences tiesību pārkāpumiem, piemēram, dažās dalībvalstīs uzņēmumi var pārstrukturēties un tādējādi izvairīties no naudas soda. Atsevišķās dalībvalstīs par LESD 101. un 102. panta pārkāpumiem paredzētie naudas sodi ir mazi vai vispār nav paredzēti. Naudas sodu apmērs ievērojami atšķiras: par vienu un to pašu pārkāpumu vienā dalībvalstī var nākties maksāt daudz vairāk nekā citā dalībvalstī, kaut arī šādai atšķirībai nav nekāda objektīva pamatojuma.

4. Iecietības programmas ir svarīgs instruments, kas palīdz atklāt karteļus. Tās motivē uzņēmumus sniegt vērtīgu informāciju par karteļiem, kuros tie piedalījušies, apmaiņā pret pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no naudas soda. Lai uzņēmumi, kas apsver iespēju pieteikties uz iecietības programmas piemērošanu, būtu motivēti sadarboties ar iestādēm, ir nepieciešama pietiekama juridiskā noteiktība. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad uzņēmumi iesniedz iecietības pieteikumus vairākās dalībvalstīs, jo kartelis skar vairākas valstis. Tomēr iecietības programmas Eiropā atšķiras, un tas attur uzņēmumus no ziņošanas par karteļiem un no pierādījumu sniegšanas par šo konkurenci ierobežojošo praksi.

5. VKI instrumentu un garantiju trūkumi un ierobežojumi negatīvi ietekmē arī LESD 101. un 102. panta izpildes paralēlo pilnvaru sistēmu, kas balstās uz ciešu sadarbību EKT ietvaros. Šīs sistēmas pienācīga darbība ir atkarīga no iestāžu spējas paļauties uz vienas iestādes veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem citas iestādes vārdā. Tā kā joprojām ir tādas VKI, kurām nav pienācīgu izmeklēšanas instrumentu, sistēma nevar darboties, kā nākas. Trūkumi attiecībā uz VKI spēju sniegt savstarpējo palīdzību arī negatīvi ietekmē Eiropas konkurences noteikumu izpildes sistēmu, kurai būtu jādarbojas kā vienotam veselumam. Piemēram, administratīvās VKI nevar pieprasīt uzlikto naudas sodu pārrobežu izpildi, ja pārkāpuma izdarītājam nav juridiskā statusa attiecīgajā teritorijā. Digitālajā laikmetā daudzi uzņēmumi pārdod preces internetā potenciāli daudzās valstīs, kaut arī juridiskais statuss tiem ir, piemēram, tikai vienā dalībvalstī. Šādi uzņēmumi pašlaik var viegli izvairīties no naudas soda maksāšanas.

Tāpēc ir nepieciešams leģislatīvā akta priekšlikums, ar ko VKI tiktu dota iespēja efektīvāk izpildīt ES konkurences noteikumus un tiktu nodrošināts, ka VKI ir nepieciešamās neatkarības garantijas, resursi un izpildes un naudas sodu uzlikšanas pilnvaras. Novēršot valsts līmeņa šķēršļus, kas VKI liedz panākt efektīvu izpildi, tiks veicināta konkurences kropļojumu novēršana iekšējā tirgū un patērētājiem un uzņēmumiem, tostarp MVU, vairs nebūs jācieš no neizdevīgās situācijas un kaitējuma, ko rada šie pasākumi. Turklāt, dodot iespēju VKI efektīvi sniegt savstarpējo palīdzību, tiks nodrošināti vienlīdzīgāki konkurences apstākļi un cieša sadarbība EKT ietvaros.

Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Juridiskais pamats

Subsidiaritāte

Ar Regulu (EK) Nr. 1/2003 tika ieviesta konkurences tiesību decentralizētās izpildes sistēma, taču šīs sistēmas potenciāls vēl nav pilnībā atraisīts. Nodrošinot VKI garantijas un instrumentus, kas vajadzīgi efektīvai izpildei, ierosinātā direktīva nodrošinātu, ka konkurences tiesību izpilde valstu līmenī notiek efektīvi.

Eiropas konkurences iestāžu iecietības programmu savstarpējā saikne

Proporcionalitāte

Attiecībā uz aspektu vairākumu priekšlikumā ir noteikts standartu minimums ar mērķi dot VKI iespēju efektīvi izpildīt ES konkurences noteikumus. Tas nodrošinās pareizo līdzsvaru starp priekšlikuma vispārīgā mērķa un konkrēto mērķu sasniegšanu un valstu pārvaldes tradīciju ievērošanu. Dalībvalstīm joprojām būs iespēja noteikt arī augstākus standartus un pielāgot noteikumus valsts specifikai. Piemēram, dalībvalstis joprojām varēs brīvi pēc saviem ieskatiem strukturēt, organizēt un finansēt valsts konkurences iestādes, ja vien tiks nodrošināta šo iestāžu efektivitāte. Turklāt ierosinātā direktīva arī nodrošina, ka tiek pilnībā respektēta to dalībvalstu pieeja, kuras konkurences tiesību izpildes jomā ir izvēlējušās tiesu modeli.

Instrumenta izvēle

Šā direktīvas priekšlikuma mērķis ir uzlabot VKI efektivitāti, nenosakot visiem vienādus noteikumus, lai būtu iespējams ņemt vērā dalībvalstu tiesiskās tradīcijas un institucionālo specifiku. Direktīvas pieņemšana ir labākais veids, kā nodrošināt, ka VKI tiek dotas garantijas, kas tām vajadzīgas noteikumu efektīvākai izpildei, pārmērīgi neiejaucoties valstu specifikā un pārvaldes tradīcijās. Pretstatā regulai direktīva ļaus dalībvalstīm izvēlēties piemērotākos līdzekļus tajā paredzēto pasākumu īstenošanai. Turklāt direktīva ir elastīgs instruments, kas ļauj nodrošināt, ka VKI ir nepieciešamās neatkarības garantijas, resursi un izpildes un naudas sodu uzlikšanas pilnvaras, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm, kuras to vēlas, pieņemt stingrākus noteikumus.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Ietekmes novērtējums

Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Īstenošanas plānā ir paredzēts: i) viens vienots punkts kontaktiem ar Komisiju, proti, funkcionālā pastkastīte, kuru dalībvalstis var izmantot visiem jautājumiem par ierosināto direktīvu, un ii) vairāki pasākumi, kas veicami Komisijai un dalībvalstīm, lai risinātu trīs galvenās ar īstenošanu saistītās problēmas: a) īstenošana noteiktajā termiņā, b) mācību un atbalsta nodrošināšana VKI un c) pienācīgas informācijas nodrošināšana uzņēmumiem.

Komisija uzraudzīs direktīvas transponēšanu un īstenošanu gan periodā līdz transponēšanas datumam, gan pēc transponēšanas.

Direktīvas ex post izvērtējums tiks veikts, kad būs pagājuši 5 gadi no transponēšanas datuma.

Skaidrojošie dokumenti

Sīks priekšlikuma konkrēto noteikumu skaidrojums

Konkurences iestāžu galvenie darbarīki ir izmeklēšanas un lēmumpieņemšanas pilnvaras un procedūras. Tomēr pašlaik situācija Eiropā šo pilnvaru ziņā ir ļoti raiba, un daudzām VKI nav visu vajadzīgo pilnvaru. VKI izmeklēšanas un lēmumpieņemšanas pilnvaru tvērums ievērojami atšķiras, un tas var būtiski ietekmēt to efektivitāti.

2017/0063 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 103. un 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 21 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

1)Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101. un 102. pants ir sabiedriskās kārtības normas, un tās būtu efektīvi jāpiemēro visā Savienībā, lai nodrošinātu, ka iekšējā tirgū netiek kropļota konkurence. LESD 101. un 102. panta efektīva izpilde ir nepieciešama tam, lai panāktu, ka tirgi Eiropā kļūst atvērtāki un tajos valda konkurence un ka uzņēmumi šajos tirgos konkurē, balstoties uz to objektīvajām spējām, un nerada šķēršļus ieiešanai tirgū, un tādējādi tie var vairot labklājību un radīt darbvietas. Šāda izpilde aizsargā patērētājus pret tādu darījumdarbības praksi, kuras rezultātā preču un pakalpojumu cenas tiek mākslīgi uzturētas augstā līmenī, un palielina novatorisku preču un pakalpojumu izvēles iespējas.

2)Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1/2003 22 LESD 101. un 102. panta publiski tiesisko izpildi paralēli Komisijai nodrošina dalībvalstu valsts konkurences iestādes (VKI). VKI un Komisija kopā veido tīklu, kurā publiskās iestādes cieši sadarbojas ES konkurences noteikumu piemērošanā (Eiropas Konkurences tīkls).

3)Regulas (EK) Nr. 1/2003 3. panta 1. punktā VKI un valstu tiesām ir noteikts pienākums piemērot LESD 101. un 102. pantu nolīgumiem vai praksei, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Praksē vairākums VKI valsts konkurences tiesību normas piemēro paralēli LESD 101. un 102. pantam. Tāpēc šī direktīva, kuras mērķis ir nodrošināt, ka VKI ir nepieciešamās neatkarības garantijas un izpildes un naudas sodu uzlikšanas pilnvaras, kas dod iespēju efektīvi piemērot LESD 101. un 102. pantu, neizbēgami ietekmēs VKI paralēli piemērotās valstu konkurences tiesību normas.

4)Turklāt, paredzot VKI pilnvaras visu informāciju attiecībā uz uzņēmumu, par kuru tiek veikta izmeklēšana, iegūt digitālā formātā neatkarīgi no attiecīgā datu nesēja, arī tiktu ietekmēts VKI pilnvaru apjoms gadījumos, kad tās procedūras agrīnā stadijā veic attiecīgo izmeklēšanas pasākumu, pamatojoties arī uz valsts konkurences tiesību normām, kuras tiek piemērotas paralēli LESD 101. un 102. pantam. Dažāda apjoma inspekciju veikšanas pilnvaru paredzēšana VKI atkarībā no tā, vai tās galu galā piemēros vienīgi valsts konkurences tiesību normas vai paralēli arī LESD 101. un 102. pantu, mazinātu konkurences tiesību izpildes efektivitāti iekšējā tirgū. Tāpēc direktīvas darbības jomai būtu jāietver gan tikai LESD 101. un 102. panta piemērošana, gan valsts konkurences tiesību paralēla piemērošana tajā pašā lietā. Vienīgais izņēmums ir aizsardzība attiecībā uz iecietības programmas ietvaros sniegtajām liecībām un izlīguma iesniegumiem, kas attiecas arī uz valsts konkurences tiesību ekskluzīvu piemērošanu.

5)Valsts tiesību akti daudzām VKI liedz nepieciešamās neatkarības garantijas un izpildes un naudas sodu uzlikšanas pilnvaras, kas vajadzīgas šo noteikumu efektīvai izpildei. Tādējādi tiek iedragātas to iespējas efektīvi piemērot LESD 101. un 102. pantu un, attiecīgā gadījumā, valsts konkurences tiesību normas paralēli minētajiem pantiem. Piemēram, daudzām VKI saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav pieejami efektīvi rīki, kas dotu iespēju atrast LESD 101. un 102. panta pārkāpumu pierādījumus, lai varētu uzlikt naudas sodu likumpārkāpējiem uzņēmumiem, vai nav resursu, kas nepieciešami LESD 101. un 102. panta efektīvai piemērošanai. Tāpēc var gadīties, ka tās vispār neko nevar iesākt vai ka to izpildes darbības ir ierobežotas. Tas, ka daudzām VKI nav LESD 101. un 102. panta efektīvai piemērošanai nepieciešamo rīku un garantiju, nozīmē, ka uzņēmumiem, kas piekopj konkurenci ierobežojošu praksi, attiecīgajās procedūrās var būt ļoti dažādi iznākumi atkarībā no dalībvalsts, kurā tie darbojas: iespējams, ka izpilde saskaņā ar LESD 101. un 102. pantu vispār nenotiek vai notiek neefektīvi. Piemēram, dažās dalībvalstīs uzņēmumi var izvairīties no naudas soda piemērošanas, vienkārši pārstrukturējot uzņēmumu. LESD 101. un 102. panta un valsts konkurences tiesību normu nevienmērīga piemērošana paralēli LESD 101. un 102. pantam nozīmē, ka tiek palaistas garām iespējas novērst šķēršļus ieiešanai tirgū un panākt, ka tirgi viscaur Eiropā kļūst atvērtāki un konkurence tajos ir asāka un ka uzņēmumi šajos tirgos konkurē, balstoties uz to objektīvajām spējām. Uzņēmumi un patērētāji īpaši cieš tajās dalībvalstīs, kurās VKI ir mazāk iespēju panākt efektīvu izpildi. Uzņēmumiem ir liegta iespēja konkurēt, balstoties uz to objektīvajām spējām, ja konkurenci ierobežojošā prakse paliek nesodīta, piemēram, tāpēc, ka nav iespējams ievākt šādas prakses pierādījumus vai uzņēmumi var izvairīties no naudas soda piemērošanas. Tādējādi uzņēmumiem nav stimula ieiet šādos tirgos, izmantot tiesības veikt uzņēmējdarbību un piedāvāt preces un pakalpojumus. Savukārt patērētājiem tajās dalībvalstīs, kurās izpilde ir vājāka, tiek liegti ieguvumi, ko nodrošina konkurences noteikumu efektīva izpilde. Tādējādi LESD 101. un 102. panta un valsts konkurences tiesību normu nevienmērīga piemērošana paralēli LESD 101. un 102. pantam Eiropā izkropļo konkurenci iekšējā tirgū un neļauj šim tirgum darboties pienācīgi.

6)VKI rīku un garantiju trūkumi un ierobežojumi negatīvi ietekmē LESD 101. un 102. panta izpildes paralēlo pilnvaru sistēmu, kas ir iecerēta kā vienots veselums, kurš balstās uz ciešu sadarbību Eiropas Konkurences tīklā. Šīs sistēmas pienācīga darbība ir atkarīga no iestāžu spējas paļauties uz vienas iestādes veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem citas iestādes vārdā. Tā kā joprojām ir tādas VKI, kurām nav pienācīgu izmeklēšanas rīku, sistēma nevar darboties, kā nākas. Arī citos būtiskos aspektos valsts konkurences iestādes nespēj nodrošināt savstarpēju palīdzību. Piemēram, lielākajā daļā dalībvalstu pārrobežu uzņēmums var izvairīties no naudas sodu samaksas, ja tam nav juridiskā statusa to dalībvalstu teritorijās, kurās tas darbojas. Tas mazina stimulus ievērot LESD 101. un 102. pantu. No tā izrietošā neefektīvā izpilde izkropļo konkurenci, kā rezultātā cieš likumpaklausīgie uzņēmumi, un grauj patērētāju uzticēšanos iekšējam tirgum, īpaši digitālajā vidē.

7)Lai Eiropā panāktu patiesi vienotu konkurences noteikumu izpildes telpu, kurā uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū, ir vienlīdzīgāki konkurences apstākļi un patērētājiem ir mazināta apstākļu nevienlīdzība, attiecībā uz LESD 101. un 102. panta piemērošanu un valsts konkurences tiesību normu piemērošanu paralēli LESD 101. un 102. pantam ir nepieciešams ieviest neatkarības garantiju un resursu minimuma prasības un paredzēt galvenās izpildes un naudas sodu uzlikšanas pilnvaras, kas valstu konkurences iestādēm dotu iespēju nodrošināt pilnīgu efektivitāti.

8)Ir lietderīgi šo direktīvu balstīt uz diviem juridiskajiem pamatiem – LESD 103. un 114. pantu. Tas tāpēc, ka šī direktīva attiecas ne tikai uz LESD 101. un 102. panta piemērošanu, bet arī uz valstu konkurences tiesību normu piemērošanu paralēli minētajiem pantiem, un VKI rīku un garantiju trūkumi un ierobežojumi LESD 101. un 102. panta piemērošanas jomā negatīvi ietekmē gan konkurenci, gan iekšējā tirgus pienācīgu darbību.

9)Minētā garantiju minimuma ieviešana ar mērķi nodrošināt, ka VKI LESD 101. un 102. pantu piemēro efektīvi, neskar dalībvalstu iespējas paturēt vai ieviest plašākas prasības VKI neatkarības garantiju un resursu ziņā un sīkākus noteikumus par šo iestāžu izpildes un naudas sodu uzlikšanas pilnvarām. Piemēram, nolūkā uzlabot VKI efektivitāti dalībvalstis var tām piešķirt citas pilnvaras papildus šajā direktīvā paredzētajam galvenajam pilnvaru kopumam.

10)Turpretī attiecībā uz nosacījumiem, saskaņā ar kuriem slepeniem karteļiem tiek piemērota iecietības programma, ir nepieciešami sīki izstrādāti noteikumi. Uzņēmumi par savu dalību slepenos karteļos ziņos tikai tad, ja būs pietiekama juridiskā noteiktība attiecībā uz to, vai tie tiks atbrīvoti no naudas soda. Dalībvalstīs piemērojamo iecietības programmu izteiktās atšķirības rada juridisko nenoteiktību potenciālajiem iecietības pieteikuma iesniedzējiem un tādējādi var vājināt to stimulus pieteikties iecietības programmas piemērošanai. Ja dalībvalstīm būtu iespēja ieviest vai piemērot attiecīgi vairāk vai mazāk ierobežojošus iecietības noteikumus šīs direktīvas piemērošanas jomā, tas ne tikai būtu pretrunā mērķim nodrošināt pieteikuma iesniedzējiem stimulus un tādējādi padarīt konkurences noteikumu izpildi Savienībā iespējami efektīvu, bet arī varētu apdraudēt konkurences apstākļu vienlīdzību uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū. Tomēr dalībvalstīm nav liegts piemērot iecietības programmas, kas attiecas ne tikai uz slepenajiem karteļiem, bet arī citiem LESD 101. un 102. panta un līdzvērtīgu valsts noteikumu pārkāpumiem.

11)Šī direktīva neattiecas uz valstu tiesību aktiem tiktāl, ciktāl tajos paredzēta kriminālsodu uzlikšana fiziskām personām, izņemot noteikumus, kas reglamentē mijiedarbību starp iecietības programmām un sankciju piemērošanu fiziskām personām.

12)Uz VKI piešķirto pilnvaru īstenošanu būtu jāattiecina pienācīgas garantijas, kas atbilst vismaz standartiem, kuri izriet no ES tiesību vispārīgajiem principiem un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas. Minētās garantijas ietver tiesības uz labu pārvaldību un uzņēmumu aizstāvības tiesību ievērošanu, kuru būtisks komponents ir tiesības tikt uzklausītam. Konkrētāk, VKI būtu izmeklēšanas procedūras puses jāinformē par sākotnējiem pret tām vērstajiem iebildumiem saskaņā ar LESD 101. vai 102. pantu, pirms tiek pieņemts to intereses negatīvi ietekmējošs lēmums, un minētajām pusēm būtu pirms šāda lēmuma pieņemšanas jādod iespēja efektīvi paust savu viedokli par šiem iebildumiem. Pusēm, kurām paziņoti sākotnējie iebildumi par LESD 101. vai 102. panta pārkāpumu, būtu jādod tiesības piekļūt attiecīgajiem VKI lietas materiāliem, lai būtu iespējams efektīvi izmantot tiesības uz aizstāvību. Minētais īstenojams, ievērojot uzņēmumu leģitīmās intereses attiecībā uz komercnoslēpumu aizsardzību, un neattiecas uz konfidenciālu informāciju un VKI un Komisijas iekšējiem dokumentiem un savstarpējo korespondenci. Turklāt tad, kad VKI ir pieņēmušas galīgo lēmumu, ar ko tiek piemērots LESD 101. vai 102. pants, šā lēmuma adresātam vajadzētu būt tiesībām uz efektīvu tiesībaizsardzību, kā paredzēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā. VKI galīgajiem lēmumiem vajadzētu būt argumentētiem, lai šo lēmumu adresāti varētu uzzināt pieņemtā lēmuma pamatojumu un izmantot tiesības uz efektīvu tiesībaizsardzību. Šo garantiju izstrādē būtu jārod pareizais līdzsvars starp uzņēmumu pamattiesību ievērošanu un pienākumu nodrošināt LESD 101. un 102. panta efektīvu izpildi.

13)Nodrošināt, ka VKI spēj LESD 101. un 102. pantu piemērot objektīvi un Eiropas konkurences noteikumu efektīvas izpildes kopējās interesēs, ir būtisks šo noteikumu efektīvas un vienveidīgas piemērošanas komponents.

14)Lai nodrošinātu LESD 101. un 102. panta efektīvu un vienveidīgu piemērošanu, būtu jānostiprina VKI neatkarība. Tālab valstu tiesībās būtu nepārprotami jāparedz, ka, piemērojot LESD 101. un 102. pantu, VKI ir aizsargātas pret ārēju iejaukšanos vai politisko spiedienu, kas varētu apdraudēt to izskatīšanā esošo jautājumu neatkarīgu izvērtējumu. Tāpēc būtu jānodrošina, ka pastāv iepriekš pieņemti noteikumi par VKI lēmējstruktūras locekļu atstādināšanas iemesliem un tādējādi ir kliedētas visas pamatotās šaubas par minētās struktūras objektivitāti un spēju pretoties ārējiem faktoriem.

15)Lai nodrošinātu VKI neatkarību, to darbiniekiem un lēmējstruktūras locekļiem būtu jārīkojas godprātīgi un jāatturas veikt jebkādas darbības, kas nav savienojamas ar viņu pienākumiem. Nepieciešamība novērst, ka tiek apdraudēta VKI darbinieku vai lēmējstruktūras locekļu veiktā izvērtējuma neatkarība, nozīmē to, ka viņiem tikmēr, kamēr viņi ieņem attiecīgo amatu un pilda savas pilnvaras, un samērīgu periodu pēc tam būtu jāatturas no jebkāda nesavienojama algota vai nealgota darba uzņemšanās. Tas turklāt nozīmē, ka tikmēr, kamēr darbinieki ieņem attiecīgo amatu un locekļi pilda savas pilnvaras, nebūtu pieļaujams, ka viņiem ir līdzdalība kādā uzņēmumā vai organizācijā, kam ir saskare ar VKI, ja tas var apdraudēt viņu neatkarību. Darbiniekiem un lēmējstruktūras locekļiem būtu jādeklarē visas līdzdalības daļas un aktīvi, kas varētu radīt interešu konfliktu viņu pienākumu izpildē. Viņiem būtu jāizvirza prasība informēt lēmējstruktūru vai attiecīgi tās pārējos locekļus, vai – attiecībā uz VKI, kurās lēmumpieņemšanas pilnvaras ir tikai vienai personai, – iecēlējiestādi, ja, pildot savus pienākumus, viņiem ir jāpieņem lēmums jautājumā, kurā viņiem ir kādas intereses, kas varētu ietekmēt objektivitāti.

16)VKI neatkarība neizslēdz pārskatīšanu tiesā vai parlamentāro uzraudzību saskaņā ar dalībvalstu tiesībām. Pārskatatbildības prasības turklāt veicina to, ka tiek nodrošināta VKI rīcības ticamība un leģitimitāte. Samērīgas pārskatatbildības prasības ietver VKI pienākumu publicēt valdības vai parlamenta struktūrai adresētus periodiskus ziņojumus par to darbību. Ja tas neietekmē VKI neatkarību, var tikt veikta šo iestāžu izdevumu kontrole vai uzraudzība.

17)VKI būtu jāvar piešķirt prioritāti LESD 101. un 102. panta izpildes procedūrām, lai tās varētu efektīvi izmantot resursus un koncentrēties uz tādas konkurenci ierobežojošas rīcības novēršanu un izbeigšanu, kas kropļo konkurenci iekšējā tirgū. Tālab tām būtu jāvar noraidīt sūdzības, pamatojoties uz to, ka tās nav prioritāras. Minētajam nebūtu jāskar VKI pilnvaras noraidīt sūdzības citu iemeslu dēļ, piemēram, ja jautājums nav to kompetencē, vai lemt, ka rīcībai no to puses nav pamata. VKI pilnvaras piešķirt prioritāti izpildes procedūrām neskar dalībvalstu valdības tiesības izdot VKI adresētas vispārīgās politikas vai prioritāšu pamatnostādnes, kas neattiecas uz konkrētu LESD 101. un 102. panta izpildes procedūru.

18)VKI rīcībā vajadzētu būt nepieciešamajiem resursiem darbinieku, zināšanu, finansiālo līdzekļu un tehniskā aprīkojuma ziņā, lai nodrošinātu, ka tās spēj efektīvi pildīt savus uzdevumus LESD 101. un 102. panta piemērošanā. Būtu jānodrošina, ka minēto uzdevumu izpildei nepieciešamie resursi ir pietiekami arī tad, ja šo iestāžu uzdevumi un pilnvaras saskaņā ar valsts tiesībām tiek paplašināti.

19)Lai spētu nodrošināt LESD 101. un 102. panta efektīvu izpildi, VKI ir nepieciešams izmeklēšanas un lēmumpieņemšanas pilnvaru minimums, kas ir kopējs visām iestādēm.

20)VKI vajadzētu būt nodrošinātām efektīvām izmeklēšanas pilnvarām, lai tās to izskatīšanā esošo procedūru jebkurā posmā varētu konstatēt ar LESD 101. pantu aizliegtu nolīgumu, lēmumu vai saskaņotu darbību vai ar LESD 102. pantu aizliegtu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

21)Nepieciešams, lai valstu konkurences administratīvo iestāžu izmeklēšanas pilnvaras būtu pietiekamas digitālās vides izraisīto izpildes problēmu risināšanai, un šīm pilnvarām būtu valstu konkurences iestādēm jādod iespēja iegūt digitālā formātā visu informāciju, tostarp tiesu ekspertīzes ceļā iegūtos datus, attiecībā uz uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību, uz ko attiecas izmeklēšanas pasākums, neatkarīgi no attiecīgā datu nesēja (piemēram, klēpjdators, mobilais tālrunis un citas mobilās ierīces) veida.

22)Valstu konkurences administratīvajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarām inspicēt telpas, kurās atrodas uzņēmumi un uzņēmumu apvienības, uz ko attiecas LESD 101. vai 102. panta piemērošanas procedūras, kā arī telpas, kurās atrodas citi tirgus dalībnieki, kuru rīcībā varētu būt šādai procedūrai būtiska informācija. Valstu konkurences administratīvajām iestādēm vajadzētu būt iespējai veikt šādas inspekcijas, ja ir vismaz pamatots iemesls aizdomām par LESD 101. vai 102. panta pārkāpumu.

23)Lai valstu konkurences administratīvo iestāžu inspekciju veikšanas pilnvaras būtu efektīvas, tām būtu jādod šīm iestādēm iespēja piekļūt informācijai, kas ir pieejama attiecīgajam uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai, vai personai, uz kuru attiecas inspekcija, un kas attiecas uz uzņēmumu, uz kuru attiecas izmeklēšana.

24)Lai novērstu, ka inspekcijas nevajadzīgi ieilgst, valstu konkurences administratīvajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarām turpināt ar attiecīgā uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības, uz ko attiecas inspekcija, darījumdarbību saistīto grāmatvedības un citu dokumentu kopiju vai izvilkumu inspicēšanu iestādes telpās vai citās attiecīgi noteiktās telpās.

25)Pieredze rāda, ka darījumdarbības dokumenti var tikt glabāti direktoru vai citu uzņēmumā strādājošo personu dzīvesvietā, īpaši saistībā ar to, ka arvien vairāk tiek izmantots elastīgs darba režīms. Lai nodrošinātu inspekciju efektivitāti, valstu konkurences administratīvajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarām iekļūt jebkurās telpās, tostarp privātajās dzīvesvietās, ja ir pamatotas aizdomas, ka tur glabājas darījumdarbības dokumenti, kas varētu būt noderīgi LESD 101. vai 102. panta smaga pārkāpuma pierādīšanai. Šo pilnvaru īstenošana būtu veicama tikai ar tiesu iestādes iepriekšēju atļauju. Tomēr ārkārtējas steidzamības gadījumos dalībvalstīm nav liegts valsts tiesu iestādes funkcijas uzticēt valsts konkurences administratīvajai iestādei, kas attiecīgi rīkojas kā tiesu iestāde.

26)VKI vajadzētu būt efektīvām pilnvarām pieprasīt iesniegt informāciju, kas vajadzīga, lai konstatētu ar LESD 101. pantu aizliegtu nolīgumu, lēmumu vai saskaņotu darbību vai ar LESD 102. pantu aizliegtu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Šīm pilnvarām būtu jāietver tiesības pieprasīt informāciju neatkarīgi no tā, kur tā tiek glabāta, ja vien tā ir pieejama informācijas pieprasījuma adresātam. Pieredze rāda, ka informācija, ko brīvprātīgi sniedz trešās personas, piemēram, attiecīgajā tirgū darbojošies konkurenti, klienti un patērētāji, arī var būt vērtīgas informācijas avots, kas sekmē apzinātu un stingru izpildi, un VKI būtu jāveicina šāda informēšana.

27)VKI rīcībā vajadzētu būt efektīviem līdzekļiem, ar kuriem tirgū atjaunot konkurenci, nosakot samērīgus strukturālos un rīcību koriģējošos pasākumus.

28)Ja procedūrā, kuras rezultātā konkrēts nolīgums vai prakse var tikt aizliegti, uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības VKI piedāvā uzņemties saistības, kas kliedē šo iestāžu bažas, šīm iestādēm vajadzētu būt iespējai pieņemt lēmumus, ar kuriem šīs saistības attiecīgajam uzņēmumam tiek padarītas saistošas un izpildāmas. Šādos lēmumos par saistībām būtu jākonstatē, ka VKI rīcībai vairs nav pamata, neizdarot nekādu secinājumu par to, vai ir bijis LESD 101. vai 102. panta pārkāpums. Saistību lēmumi neskar dalībvalstu konkurences iestāžu un tiesu pilnvaras konstatēt pārkāpumu un lemt par attiecīgo lietu.

29)Lai nodrošinātu LESD 101. un 102. panta efektīvu un vienveidīgu izpildi, valstu konkurences administratīvajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarām uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām par LESD 101. vai 102. panta pārkāpumiem uzlikt efektīvus, samērīgus un preventīvus naudas sodus administratīvajā procesā vai prasīt, lai šādi naudas sodi tiem tiktu uzlikti tiesvedībā, kas nav kriminālprocess. Minētais neskar dalībvalstu tiesību aktus, kuros par LESD 101. un 102. panta pārkāpumiem ir paredzētas tiesas sankcijas kriminālprocesā.

30)Lai nodrošinātu, ka uzņēmumi un uzņēmumu apvienības respektē VKI izmeklēšanas un lēmumpieņemšanas pilnvaras, valstu konkurences administratīvajām iestādēm vajadzētu būt iespējai efektīvus naudas sodus par pilnvaru nerespektēšanu un periodiskus soda maksājumus, kuru mērķis ir panākt minēto pilnvaru respektēšanu, uzlikt administratīvajā procesā vai prasīt, lai šādi naudas sodi tiem tiktu uzlikti tiesvedībā, kas nav kriminālprocess. Minētais neskar dalībvalstu tiesību aktus, kuros paredzēts, ka tiesas šādus naudas sodus var uzlikt kriminālprocesā. Šī direktīva turklāt neietekmē ne valstu noteikumus par pierādījumu standartu, ne VKI pienākumus noskaidrot attiecīgās lietas faktus, ja šie noteikumi un pienākumi ir saderīgi ar Savienības tiesību vispārīgajiem principiem. Naudas sodi un periodiskie soda maksājumi būtu jānosaka proporcionāli attiecīgo uzņēmumu un uzņēmumu apvienību kopējam apgrozījumam.

31)Lai nodrošinātu LESD 101. un 102. panta efektīvu un vienveidīgu piemērošanu, jēdziens “uzņēmums”, kas lietots LESD 101. un 102. pantā, būtu jāsaprot saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, proti, kā ekonomiska vienība, pat ja tas sastāv no vairākām juridiskajām vai fiziskajām personām. Līdz ar to VKI vajadzētu būt iespējai izmantot uzņēmuma jēdzienu, lai konstatētu mātesuzņēmuma atbildību un uzliktu tam naudas sodu par meitasuzņēmuma rīcību, ja attiecīgais mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmums veido vienu ekonomisko vienību. Lai novērstu iespēju, ka uzņēmumi izvairās no naudas sodiem par LESD 101. un 102. panta pārkāpumiem, veicot juridiskas vai organizatoriskas izmaiņas, VKI vajadzētu būt iespējai atzīt par atbildīgiem uzņēmuma juridisko vai ekonomisko tiesību un saistību pārņēmējus un uzlikt tiem naudas sodus par LESD 101. un 102. panta pārkāpumiem saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.

32)Lai nodrošinātu, ka par LESD 101. un 102. panta pārkāpumiem uzliktie naudas sodi atspoguļo pārkāpuma ekonomisko nozīmību, VKI būtu jāņem vērā pārkāpuma smaguma pakāpe. VKI vajadzētu būt iespējai noteikt tādus naudas sodus, kas ir samērīgi ar pārkāpuma ilgumu. Šie faktori būtu jāizvērtē saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. Piemēram, attiecībā uz pārkāpuma smaguma pakāpes izvērtējumu Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka ir jāņem vērā lietas apstākļi, konteksts, kādā pārkāpums ir izdarīts, un naudas soda atturošā iedarbība. Faktori, kuri var tikt ņemti vērā šajā izvērtējumā, ir to preču un pakalpojumu apgrozījums, attiecībā uz ko izdarīts pārkāpums, un uzņēmuma lielums un ekonomiskā vara, jo tie atspoguļo ietekmi, kādu uzņēmums spēja izdarīt uz attiecīgo tirgu. Turklāt ļoti svarīgs attiecīgās rīcības smaguma pakāpes rādītājs ir tas, ja viens un tas pats pārkāpuma izdarītājs pārkāpumus izdarījis atkārtoti, kas liecina par tieksmi pieļaut šādus pārkāpumus, un tāpēc ir iemesls palielināt soda apmēru, lai efektīvi panāktu atturošo iedarbību. Nosakot uzliekamo naudas sodu, VKI būtu jāņem vērā to uzņēmuma pārdoto preču un pakalpojumu vērtība, uz kuriem tieši vai netieši attiecas konkrētais pārkāpums. Tāpat VKI vajadzētu būt tiesīgām palielināt naudas sodu, ko paredzēts uzlikts tādam uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai, kas turpina to pašu pārkāpumu vai izdara līdzīgu pārkāpumu pēc tam, kad Komisija vai valsts konkurences iestāde ir pieņēmusi lēmumu, kurā konstatēts LESD 101. vai 102. panta pārkāpums, ko izdarījis šis uzņēmums vai uzņēmumu apvienība.

33)Pieredze liecina, ka uzņēmumu apvienības ir regulāri iesaistītas konkurences pārkāpumos, tāpēc VKI vajadzētu būt iespējai piemērot efektīvus sodus šādām apvienībām. Novērtējot pārkāpuma smaguma pakāpi nolūkā noteikt naudas soda apmēru procedūrā pret uzņēmumu apvienību attiecībā uz pārkāpumu, kas saistīts ar tās dalībnieku darbību, būtu jāņem vērā attiecīgās uzņēmumu apvienības dalībnieku apgrozījuma summa par tām precēm un pakalpojumiem, uz ko tieši vai netieši attiecas konkrētais pārkāpums. Lai nodrošinātu, ka par uzņēmumu apvienību izdarītajiem pārkāpumiem uzliktie naudas sodi tiek efektīvi piedzīti, ir nepieciešams paredzēt nosacījumus, ar kādiem VKI var pieprasīt naudas soda maksājumu no apvienības dalībniekiem gadījumā, ja apvienība nav maksātspējīga. Tādā gadījumā VKI būtu jāņem vērā apvienībā ietilpstošo uzņēmumu relatīvais lielums un jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu stāvoklis. Tas, ka naudas sodu samaksā viens vai vairāki apvienības dalībnieki, neskar valstu tiesību aktu noteikumus, kas paredz nomaksātās summas piedzīšanu no citiem apvienības dalībniekiem.

34)Naudas sodu atturošā iedarbība Eiropas valstīs ievērojami atšķiras, un dažās dalībvalstīs naudas soda iespējamā maksimālā summa ir ļoti maza. Lai nodrošinātu, ka VKI var uzlikt atturošus naudas sodus, naudas soda maksimālais apmērs būtu jānosaka mazākais 10 % apmērā no attiecīgā uzņēmuma kopējā vispasaules apgrozījuma. Minētajam nevajadzētu liegt dalībvalstīm paturēt vai ieviest lielāku naudas soda maksimālo apmēru.

35)Iecietības programmas ir svarīgs rīks, kas palīdz atklāt slepenos karteļus un tādējādi veicina efektīvu saukšanu pie atbildības par konkurences tiesību smagākajiem pārkāpumiem un sodu piemērošanu par šiem pārkāpumiem. Tomēr dalībvalstu piemērotās iecietības programmas pašlaik ievērojami atšķiras savā starpā. Šīs atšķirības rada juridisko nenoteiktību pārkāpumu izdarījušajiem uzņēmumiem attiecībā uz nosacījumiem, ar kādiem tie var lūgt piemērot iecietības programmu, kā arī attiecībā uz atbrīvošanu no naudas soda saskaņā ar attiecīgajām iecietības programmām. Šī nenoteiktība var mazināt potenciālo iecietības pieteikuma iesniedzēju stimulus pieteikties iecietības programmas piemērošanai. Tas savukārt var novest pie konkurences tiesību neefektīvākas izpildes Savienībā, jo tiek atklāts mazāk slepeno karteļu.

36)Dalībvalstu iecietības programmu atšķirības turklāt apdraud konkurences apstākļu vienlīdzību uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū. Tāpēc ir lietderīgi palielināt juridisko noteiktību, samazinot šīs atšķirības.

37)VKI būtu uzņēmumi jāatbrīvo no naudas soda un jāparedz naudas soda samazinājumi, ja ir izpildīti noteikti nosacījumi. Būtu jāuzskata, ka uzņēmums valsts konkurences iestādei ir sniedzis tādus pierādījumus par slepenu karteli, kas dod iespēju konstatēt LESD 101. panta pārkāpumu, ja brīdī, kad uzņēmums iesniedza šos pierādījumus, minētajai valsts konkurences iestādei attiecībā uz to pašu karteli nebija pietiekamu pierādījumu LESD 101. panta pārkāpuma konstatēšanai.

38)Pieteikuma iesniedzējiem vajadzētu būt iespējai uz iecietības programmas piemērošanu pieteikties rakstveidā vai attiecīgā gadījumā ar citiem līdzekļiem, kas neprasa uzrādīt pieteikuma iesniedzēja rīcībā, pārziņā vai uzraudzībā esošos dokumentus, informāciju vai citus materiālus. Tālab VKI rīcībā vajadzētu būt sistēmai, kas dod iespēju pieņemt liecības, kuras iecietības programmas ietvaros sniegtas vai nu mutiski, vai ar citiem līdzekļiem, tostarp digitālā formātā.

39)Pieteikuma iesniedzējiem, kuri attiecībā uz iespējamu slepenu karteli ir pieteikušies uz iecietības programmas piemērošanu Eiropas Komisijā, vajadzētu būt iespējai par šo karteli iesniegt kopsavilkuma pieteikumus tām VKI, kurām, toprāt, šī informācija būtu lietderīga. VKI būtu jāpieņem kopsavilkuma pieteikumi, kuros par iespējamo karteli ir sniegts noteikts informācijas minimums, un nebūtu papildus šim minimumam jāprasa nekāda papildu informācija, pirms tās nolemj izskatīt attiecīgo lietu. Tomēr, ja Komisijai iesniegtā iecietības pieteikuma tvērums mainās, pieteikuma iesniedzējiem ir pienākums informēt tās VKI, kurām tie ir iesnieguši kopsavilkuma pieteikumus. VKI būtu pieteikuma iesniedzējiem jāsniedz apstiprinājums, kurā norādīts saņemšanas datums un laiks, un tie jāinformē par to, vai par to pašu karteli iepriekš jau ir saņemts kāds cits kopsavilkuma pieteikums vai iecietības pieteikums. Ja Komisija attiecībā uz visu lietu vai tās daļu ir nolēmusi neveikt izskatīšanu, pieteikuma iesniedzējiem būtu jādod iespēja tām VKI, kurām tie bija iesnieguši kopsavilkuma pieteikumus, iesniegt pilnos iecietības pieteikumus.

40)Juridiskā nenoteiktība jautājumā par to, vai uzņēmumu darbinieki ir aizsargāti pret individuālām sankcijām, var atturēt potenciālos pieteikuma iesniedzējus no pieteikšanās iecietības programmas piemērošanai. Tāpēc uzņēmumos, kas konkurences iestādēm piesakās uz atbrīvojumu no naudas soda, esošie un bijušie darbinieki un direktori būtu jāaizsargā pret sankcijām, ko publiskās iestādes piemēro par iesaisti slepenajā kartelī, uz kuru attiecas konkrētais pieteikums. Šai aizsardzībai vajadzētu būt atkarīgai no tā, vai šie darbinieki un direktori aktīvi sadarbojas ar attiecīgajām VKI un vai pieteikums par atbrīvojumu no naudas soda iesniegts pirms kriminālprocesa uzsākšanas.

41)LESD 101. un 102. panta piemērošanas paralēlo pilnvaru sistēmā ir nepieciešama cieša sadarbība starp VKI. Piemēram, gadījumos, kad viena VKI saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 22. panta 1. punktu veic inspekciju citas VKI vārdā, būtu jāparedz iespēja, ka, lai palielinātu šo inspekciju efektivitāti ar papildu resursiem un vispārīgajām un tehniskajām zināšanām, šajās inspekcijās piedalās un palīdz pieprasījuma iesniedzējas iestādes amatpersonas.

42)Tāpat būtu jāveic pasākumi, kas VKI dod iespēju pieprasīt savstarpējo palīdzību attiecībā uz sākotnējo iebildumu un lēmumu paziņošanu un lēmumu, ar kuriem uzliek naudas sodus vai periodiskos soda maksājumus, izpildi, ja attiecīgajam uzņēmumam nav juridiskā statusa minēto valstu teritorijā. Tas nodrošinātu LESD 101. un 102. panta efektīvu izpildi un sekmētu iekšējā tirgus pienācīgu darbību.

43)Lai nodrošinātu, ka VKI efektīvi izpilda LESD 101. un 102. pantu, nepieciešams paredzēt praktiskus noteikumus par noilguma termiņa apturēšanu. Piemēram, paralēlo pilnvaru sistēmas kontekstā būtu jāparedz, ka konkrētās valsts noilguma termiņa skaitīšanu aptur uz laiku, kamēr ilgst procedūra citu dalībvalstu VKI vai Komisijā. Minētais dalībvalstīm neliedz paturēt vai ieviest absolūtus noilguma termiņus, ja vien tādu absolūtu noilguma termiņu ilgums nepadara LESD 101. un 102. panta efektīvu izpildi praktiski neiespējamu vai pārmērīgi sarežģītu.

44)Lai nodrošinātu, ka lietas Eiropas Konkurences tīklā tiek izskatītas rezultatīvi un efektīvi, tajās dalībvalstīs, kurās LESD 101. un 102. panta pārkāpumus izskatīt ir kompetenta valsts konkurences administratīvā iestāde, bet lēmumu, ar kuru konstatē pārkāpumu un/vai uzliek naudas sodu, ir kompetenta pieņemt valsts konkurences tiesu iestāde, valsts konkurences administratīvajām iestādēm vajadzētu būt iespējai tiešā veidā celt prasību valsts konkurences tiesu iestādē. Turklāt tad, ja valsts tiesas attiecībā uz VKI pieņemtajiem izpildes lēmumiem par LESD 101. vai 102. panta piemērošanu darbojas kā pārsūdzības tiesas, valstu konkurences administratīvajām iestādēm vajadzētu pilnībā būt tiesīgām attiecīgajā tiesvedībā piedalīties prokurora vai atbildētāja statusā un baudīt tādas tiesības, kādas ir šīs tiesvedības pusēm.

45)Risks, ka pašapsūdzoši materiāli varētu tikt izpausti ārpus tās izmeklēšanas procedūras, kuras mērķiem tie tika sniegti, var vājināt potenciālo iecietības pieteikuma iesniedzēju stimulus sadarboties ar konkurences iestādēm. Līdz ar to neatkarīgi no tā, kādā formā iesniegtas liecības iecietības programmas ietvaros, tajās iekļautā informācija, kas iegūta, piekļūstot lietas materiāliem, būtu jāizmanto tikai tad, ja tā nepieciešama, lai izmantotu aizstāvības tiesības dalībvalstu tiesvedībās atsevišķos ļoti ierobežotos gadījumos, kas tieši saistīti ar lietu, kurā piešķirta piekļuve lietas materiāliem. Minētajam nevajadzētu liegt konkurences iestādēm publicēt to lēmumus saskaņā ar piemērojamajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem.

46)Būtisks elements LESD 101. un 102. panta izpildē ir pierādījumi. VKI vajadzētu būt iespējai ņemt vērā noderīgus pierādījumus neatkarīgi no tā, vai tie ir rakstveidā, mutiski vai ierakstīti, tostarp slēptus ierakstus, ko veikušas juridiskas vai fiziskas personas, ar noteikumu, ka šis nav vienīgais pierādījumu avots. Minētais neskar tiesības tikt uzklausītam.

47)Lai atbalstītu ciešu sadarbību Eiropas Konkurences tīklā, Komisijai būtu jāuztur, jāpilnveido, jāmitina, jāekspluatē un jāatbalsta centrāla informācijas sistēma (Eiropas Konkurences tīkla sistēma), kas atbilst attiecīgajiem konfidencialitātes, datu aizsardzības un datu drošības standartiem. Eiropas Konkurences tīkla darbības efektivitātes un rezultativitātes būtisks aspekts ir sadarbspēja. No Savienības vispārējā budžeta būtu jāsedz centrālās informācijas sistēmas uzturēšanas, pilnveides, mitināšanas, lietotājatbalsta un ekspluatācijas izmaksas, kā arī citas administratīvās izmaksas, kas rodas saistībā ar Eiropas Konkurences tīkla darbību, jo īpaši ar sanāksmju organizēšanu saistītās izmaksas. Paredzēts, ka līdz 2020. gadam Eiropas Konkurences tīkla sistēmas izmaksas tiks segtas no programmas Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumu un kopīgu sistēmu nodrošināšanai (programma ISA2), ievērojot šai programmai pieejamos resursus un atbilstības un prioritāšu kritērijus.

48)Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – nodrošināt, ka VKI ir nepieciešamās neatkarības garantijas, resursi un izpildes un naudas sodu uzlikšanas pilnvaras, kas dod iespēju efektīvi piemērot LESD 101. un 102. pantu un valstu konkurences tiesības paralēli LESD 101. un 102. pantam un nodrošināt iekšējā tirgus un Eiropas Konkurences tīkla efektīvu darbību, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šo mērķi, ņemot vērā nepieciešamību LESD 101. un 102. pantu piemērot efektīvi un konsekventi un tostarp ņemot vērā šā mērķa teritoriālo tvērumu, var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā ir paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

49)Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem 23 dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtajos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs šādu dokumentu nosūtīšanu uzskata par pamatotu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.Šajā direktīvā ir paredzēti konkrēti noteikumi ar mērķi nodrošināt, ka valstu konkurences iestādēm ir nepieciešamās neatkarības garantijas, resursi un izpildes un naudas sodu uzlikšanas pilnvaras, kas dod iespēju efektīvi piemērot LESD 101. un 102. pantu, un tādējādi valstu tiesību akti un pasākumi, kas liedz valstu konkurences iestādēm panākt efektīvu izpildi, neizkropļo konkurenci iekšējā tirgū un patērētāji un uzņēmumi nenonāk neizdevīgā situācijā. Šīs direktīvas darbības jomā ietilpst LESD 101. un 102. panta piemērošana un valsts konkurences tiesību normu piemērošana paralēli LESD 101. un 102. pantam, izņemot 29. panta 2. punktu, kurš attiecas arī uz valsts konkurences tiesību ekskluzīvu piemērošanu.

2.Šajā direktīvā ir paredzēti atsevišķi noteikumi par savstarpējo palīdzību ar mērķi nodrošināt iekšējā tirgus un Eiropas Konkurences tīkla ciešās sadarbības sistēmas pienācīgu darbību.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā terminiem ir šādas definīcijas:

1) “valsts konkurences iestāde” ir iestāde, kuru dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 35. pantu norīkojusi kā atbildīgo par LESD 101. un 102. panta piemērošanu. Dalībvalstis šo funkciju izpildei var norīkot vienu vai vairākas administratīvās iestādes (valsts konkurences administratīvā iestāde), kā arī tiesu iestādes (valsts konkurences tiesu iestāde);

2) “konkurences iestāde” ir valsts konkurences iestāde vai Komisija, vai abas kopā – atkarībā no konteksta;

3) “Eiropas Konkurences tīkls” ir publisko iestāžu tīkls, kuru veido valstu konkurences iestādes un Komisija un kura uzdevums ir kalpot par diskusiju un sadarbības forumu LESD 101. un 102. panta piemērošanā un izpildē;

4)“valsts konkurences tiesību normas ” ir valsts tiesību normas, kuru galvenais mērķis ir tāds pats kā LESD 101. un 102. pantam un kuras saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 3. panta 1. punktu tajā pašā lietā piemēro paralēli Savienības pretmonopola tiesību aktiem, izņemot 29. panta 2. punktā minēto no iecietības programmas ietvaros sniegtajām liecībām un izlīguma iesniegumiem iegūtās informācijas izmantošanu un izņemot valsts tiesību normas, ar ko nosaka kriminālsodus fiziskām personām;

5) “valsts tiesa” ir valsts tiesa LESD 267. panta nozīmē;

6) “pārsūdzības tiesa” ir valsts tiesa, kas ir pilnvarota parastajā pārsūdzības kārtībā pārskatīt valsts konkurences iestādes lēmumus vai pārskatīt spriedumus, kas pieņemti par minētajiem lēmumiem, neatkarīgi no tā, vai šī tiesa ir tiesīga konstatēt konkurences tiesību aktu pārkāpumu;

7) “procedūra” ir LESD 101. vai 102. panta piemērošanas procedūra valsts konkurences iestādē līdz brīdim, kad minētā iestāde izbeidz šo procedūru, pieņemot 9. vai 11. pantā minēto lēmumu, vai secina, ka tās rīcībai vairs nav pamata, vai attiecībā uz Komisiju – LESD 101. vai 102. panta piemērošanas procedūra Komisijā līdz brīdim, kad tā izbeidz šo procedūru, pieņemot lēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 7., 9. vai 10. pantu, vai secina, ka tās rīcībai vairs nav pamata;

8) “uzņēmums” – minēts LESD 101. un 102. pantā – saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru ir ikviens subjekts, kas veic saimniecisko darbību, neatkarīgi no tā juridiskā statusa un finansēšanas veida;

9) “slepens kartelis” ir tikai attiecīgajiem dalībniekiem pilnībā vai daļēji zināms nolīgums un/vai saskaņota darbība starp diviem vai vairākiem konkurentiem ar mērķi saskaņot savas pret konkurenci vērstās darbības tirgū un/vai ietekmēt attiecīgos konkurences parametrus, īstenojot tādu praksi kā iepirkuma vai pārdošanas cenu vai citu tirdzniecības nosacījumu noteikšana, ražošanas vai pārdošanas kvotu sadale, tirgu sadale, tostarp veicot mahinācijas ar cenu piedāvājumu, importa vai eksporta ierobežošana un/vai pret konkurenci vērstas darbības attiecībā uz citiem konkurentiem;

10) “atbrīvojums no naudas soda” ir naudas soda neuzlikšana uzņēmumam par tā dalību slepenā kartelī; tādā veidā uzņēmums tiek atalgots par sadarbošanos ar konkurences iestādi iecietības programmas ietvaros;

11) “naudas soda samazinājums” ir samazināta naudas soda uzlikšana uzņēmumam par tā dalību slepenā kartelī salīdzinājumā ar naudas sodu, kāds tam būtu uzlikts; tādā veidā uzņēmums tiek atalgots par sadarbošanos ar konkurences iestādi iecietības programmas ietvaros;

12) “iecietība” ir atbrīvojums no naudas soda un naudas soda samazinājums;

13) “iecietības programma” ir programma, kura tiek īstenota, lai piemērotu LESD 101. pantu vai attiecīgās valsts konkurences tiesību normas, un saskaņā ar kuru slepena karteļa dalībnieks neatkarīgi no citiem kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem sadarbojas ar konkurences iestādi tās izmeklēšanā, brīvprātīgi sniedzot tam zināmo informāciju par karteli un tā lomu tajā, pretī ar attiecīgu lēmumu vai procedūras izbeigšanu saņemot atbrīvojumu no naudas soda, kas piemērojams par iesaistīšanos kartelī, vai šā naudas soda samazinājumu;

14) “iecietības programmas ietvaros sniegta liecība” ir uzņēmuma vai fiziskas personas vai to vārdā brīvprātīgi sniegta mutiska vai rakstiska informācija konkurences iestādei vai minētās informācijas transkripcija, kurā aprakstīta minētā uzņēmuma vai fiziskās personas rīcībā esošā informācija par slepenu karteli un šā uzņēmuma vai personas loma tajā un kura speciāli sagatavota iesniegšanai attiecīgajā konkurences iestādē, lai saņemtu atbrīvojumu no naudas soda vai naudas soda samazinājumu saskaņā ar iecietības programmu, un kura neietver iepriekšpastāvējušu informāciju; 

15) “iepriekšpastāvējusi informācija” ir pierādījumi, kas pastāv neatkarīgi no konkurences iestādes procedūras, neraugoties uz to, vai šī informācija atrodas konkurences iestādes lietas materiālos;

16) “izlīguma iesniegums” ir uzņēmuma vai tā vārdā brīvprātīgi sniegta informācija konkurences iestādei, kurā uzņēmums atzīst vai atsakās apstrīdēt savu dalību LESD 101. panta vai valsts konkurences tiesību pārkāpumā un savu atbildību par minēto pārkāpumu un kura speciāli sagatavota, lai dotu konkurences iestādei iespēju piemērot vienkāršoto vai paātrināto procedūru;

17) “pieteikuma iesniedzējs” ir uzņēmums, kas saskaņā ar iecietības programmu piesakās uz atbrīvojumu no naudas soda vai uz naudas soda samazinājumu; 

18) “pieprasījuma iesniedzēja iestāde” ir valsts konkurences iestāde, kas iesniedz 23., 24. vai 25. pantā minēto savstarpējās palīdzības pieprasījumu;

19) “pieprasījuma saņēmēja iestāde” ir valsts konkurences iestāde, kas saņem savstarpējās palīdzības pieprasījumu, un attiecībā uz 24. vai 25. pantā minēto savstarpējās palīdzības pieprasījumu var būt kompetentais publiskais birojs, iestāde vai struktūrvienība, kam saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem un administratīvo praksi uzticēta galvenā atbildība par šādu lēmumu izpildi.

Visur, kur minēta LESD 101. un 102. panta piemērošana un pārkāpumi, domāta arī valsts konkurences tiesību paralēlā piemērošana tajā pašā lietā.

II NODAĻA

PAMATTIESĪBAS

3. pants

Garantijas

Uz šajā direktīvā minēto valstu konkurences iestāžu pilnvaru īstenošanu attiecas pienācīgas garantijas, tostarp uzņēmumu aizstāvības tiesību un tiesību uz efektīvu izskatīšanu tiesā ievērošana saskaņā ar Savienības tiesību vispārīgajiem principiem un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu.

III NODAĻA

NEATKARĪBA UN RESURSI

4. pants

Neatkarība

1.Lai nodrošinātu valstu konkurences administratīvo iestāžu neatkarību LESD 101. un 102. panta piemērošanā, dalībvalstis nodrošina, ka šīs iestādes savus pienākumus pilda un pilnvaras īsteno objektīvi un šo noteikumu efektīvas un vienveidīgas izpildes interesēs, ievērojot samērīgas pārskatatbildības prasības un neskarot konkurences iestāžu ciešu sadarbību Eiropas Konkurences tīklā.

2.Konkrēti, dalībvalstis nodrošina, ka:

a) valstu konkurences administratīvo iestāžu darbinieki un lēmējstruktūras locekļi var pildīt viņiem uzticētos pienākumus un īstenot savas pilnvaras attiecībā uz LESD 101. un 102. panta piemērošanu neatkarīgi no politiskās un cita veida ārējās ietekmes;

b) valstu konkurences administratīvo iestāžu darbinieki un lēmējstruktūras locekļi, pildot viņiem uzticētos pienākumus un īstenojot savas pilnvaras attiecībā uz LESD 101. un 102. panta piemērošanu, nelūdz un nepieņem ne valstu valdību, ne citu publisko vai privāto subjektu norādījumus;

c) valstu konkurences administratīvo iestāžu darbinieki un lēmējstruktūras locekļi atturas no rīcības, kas ir nesaderīga ar viņiem uzticēto pienākumu pildīšanu un pilnvaru īstenošanu attiecībā uz LESD 101. un 102. panta piemērošanu;

d) valstu konkurences administratīvo iestāžu lēmējstruktūras locekļus var atstādināt tikai tad, ja viņi vairs neatbilst attiecīgo pienākumu pildīšanas nosacījumiem vai ir izdarījuši smagu valsts tiesību pārkāpumu. Valsts tiesībās būtu iepriekš jānosaka noteikumi par atstādināšanas iemesliem. Locekļus neatstādina tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar viņiem uzticēto pienākumu pienācīgu pildīšanu un pilnvaru pienācīgu īstenošanu attiecībā uz 5. panta 2. punktā noteiktajām LESD 101. un 102. panta piemērošanas darbībām;

e) valstu konkurences administratīvajām iestādēm ir pilnvaras noteikt uzdevumu izpildes prioritātes attiecībā uz 5. panta 2. punktā noteiktajām LESD 101. un 102. panta piemērošanas darbībām. Ja valstu konkurences administratīvo iestāžu pienākumos ir izskatīt oficiāli iesniegtas sūdzības, minētais ietver šo iestāžu pilnvaras noraidīt šādas sūdzības, pamatojoties uz to, ka iestādes tās neuzskata par prioritārām. Minētais neskar valstu konkurences iestāžu pilnvaras noraidīt sūdzības citu valsts tiesībās paredzēto iemeslu dēļ.

5. pants

Resursi

1.Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences iestādēm ir cilvēkresursi, finanšu resursi un tehniskie resursi, kas nepieciešami pienākumu efektīvai pildīšanai un pilnvaru efektīvai īstenošanai attiecībā uz 2. punktā noteiktajām LESD 101. un 102. panta piemērošanas darbībām.

2.Valstu konkurences iestāžu veiktā LESD 101. un 102. panta piemērošana ietver šādas darbības: izmeklēšanas veikšana nolūkā piemērot LESD 101. un 102. pantu; šo noteikumu piemērošanas lēmumu pieņemšana uz Regulas 1/2003 5. panta pamata; cieša sadarbošanās Eiropas Konkurences tīklā nolūkā nodrošināt LESD 101. un 102. panta efektīvu un vienveidīgu piemērošanu.

IV NODAĻA

PILNVARAS

6. pants

Uzņēmuma telpu inspicēšanas pilnvaras

1.Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences administratīvās iestādes var uzņēmumos un uzņēmumu apvienībās veikt jebkādas nepieteiktās inspekcijas, kas nepieciešamas LESD 101. un 102. panta piemērošanai. Dalībvalstis nodrošina, ka amatpersonām un citām pavadošajām personām, ko valstu konkurences iestādes pilnvarojušas veikt inspekciju, ir vismaz šādas pilnvaras:

a) iekļūt jebkurās uzņēmumu un uzņēmumu apvienību telpās, zemes īpašumos un transportlīdzekļos;

b) izskatīt ar darījumdarbību saistītos grāmatvedības un citus dokumentus neatkarīgi no attiecīgā datu nesēja veida, tostarp tiesības piekļūt informācijai, kas ir pieejama inspicējamajam subjektam;

c) jebkādā formā izgatavot vai iegūt grāmatvedības vai citu dokumentu kopijas vai izvilkumus un, ja tās to uzskata par nepieciešamu, turpināt šo kopiju vai izvilkumu pārmeklēšanu iestādes telpās vai citās attiecīgi noteiktās telpās;

d) aizzīmogot jebkuras uzņēmuma telpas un grāmatvedības vai citus dokumentus uz tādu laiku un tādā apjomā, kāds vajadzīgs inspekcijai;

e) prasīt jebkuram uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības darbiniekam vai pārstāvim paskaidrojumus par faktiem vai dokumentiem, kas attiecas uz inspekcijas priekšmetu un mērķi, un fiksēt atbildes.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām ir pienākums pakļauties inspekcijām, ko veic valstu konkurences administratīvās iestādes. Ja uzņēmums vai uzņēmumu apvienība pretojas inspekcijai, kuru uzdevusi veikt valsts konkurences administratīvā iestāde vai atļāvusi veikt valsts tiesu iestāde, valstu konkurences iestādes var piesaistīt nepieciešamo policijas vai līdzvērtīgas tiesībaizsardzības iestādes palīdzību, lai būtu iespējams veikt šo inspekciju. Minēto palīdzību var piesaistīt arī piesardzības nolūkā.

7. pants

Citu telpu inspicēšanas pilnvaras

1.Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka ar darījumdarbību un inspekcijas priekšmetu saistīti grāmatvedības vai citi dokumenti, kas varētu būt noderīgi LESD 101. vai 102. panta smaga pārkāpuma pierādīšanai, tiek glabāti telpās, zemes īpašumos vai transportlīdzekļos, kas nav 6. pantā minētie, tostarp uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību direktoru, vadītāju un citu darbinieku dzīvesvietā, valstu konkurences administratīvās iestādes var veikt nepieteiktas inspekcijas šādās telpās, zemes īpašumos un transportlīdzekļos.

2.Šādas inspekcijas nevar tikt veiktas bez valsts tiesu iestādes iepriekšējas atļaujas.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka amatpersonām un citām pavadošajām personām, ko valstu tiesas pilnvarojušas veikt inspekciju saskaņā ar šā panta 1. punktu, ir vismaz 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā un 2. punktā paredzētās pilnvaras.

8. pants

Informācijas pieprasījumi

Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences administratīvās iestādes ar lēmumu var pieprasīt uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām noteiktā termiņā iesniegt visu informāciju, kas nepieciešama LESD 101. un 102. panta piemērošanai. Šis pienākums attiecas uz informāciju, kas ir pieejama attiecīgajam uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai.

9. pants

Pārkāpuma konstatēšana un izbeigšana

Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja valstu konkurences iestādes ir konstatējušas LESD 101. vai 102. panta pārkāpumu, tās var ar lēmumu pieprasīt attiecīgajiem uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām, lai pārkāpums tiktu izbeigts. Šajā nolūkā tās var noteikt jebkādus strukturālos vai rīcību koriģējošos pasākumus, kas ir samērīgi ar izdarīto pārkāpumu un ir vajadzīgi pārkāpuma efektīvai izbeigšanai.

10. pants

Pagaidu noregulējuma pasākumi

Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences administratīvās iestādes var, balstoties uz LESD 101. vai 102. panta pārkāpuma prima facie konstatējumu, pēc savas iniciatīvas ar lēmumu noteikt pagaidu noregulējuma pasākumus attiecībā uz uzņēmumiem vismaz tajos gadījumos, kas ir steidzami, jo pastāv risks nodarīt būtisku un neatgriezenisku kaitējumu konkurencei. Šāds lēmums ir piemērojams uz konkrētu laiku, un tā darbību var pagarināt, ja tas ir nepieciešami un lietderīgi.

11. pants

Saistības

Dalībvalstis nodrošina, ka procedūrās, kas sāktas ar mērķi pieņemt lēmumu, ar ko pieprasa izbeigt LESD 101. vai 102. panta pārkāpumu, valstu konkurences iestādes var pieņemt lēmumu, ar kuru saistības, ko uzņēmumi piedāvājuši uzņemties, lai kliedētu šo iestāžu bažas, tiek padarītas saistošas. Šādu lēmumu var pieņemt uz konkrētu laiku, un tajā secina, ka attiecīgās valsts konkurences iestādes rīcībai vairs nav pamata.

V NODAĻA

NAUDAS SODI UN PERIODISKIE SODA MAKSĀJUMI

12. pants

Uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām piemērojamie naudas sodi

1.Neskarot dalībvalstu tiesību aktus, kuros ir paredzēta sankciju piemērošana kriminālprocesā, dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences administratīvās iestādes var vai nu pašas administratīvajā procesā ar lēmumu uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām uzlikt, vai pieprasīt, lai tiem tiesvedībā, kas nav kriminālprocess, tiktu uzlikti efektīvi, samērīgi un atturoši naudas sodi par LESD 101. vai 102. panta tīšu vai aiz nolaidības izdarītu pārkāpumu.

2.Neskarot dalībvalstu tiesību aktus, kuros ir paredzēta sankciju piemērošana kriminālprocesā, dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences administratīvās iestādes var vai nu pašas administratīvajā procesā ar lēmumu uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām uzlikt, vai pieprasīt, lai tiem tiesvedībā, kas nav kriminālprocess, tiktu uzlikti efektīvi, samērīgi un atturoši naudas sodi, kas tiek noteikti proporcionāli to kopējam apgrozījumam, ja tīši vai aiz nolaidības:

a)tie nepakļaujas inspekcijai, kā minēts 6. panta 2. punktā;

b)ir bojāti 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētie aizzīmogojumi, kurus uzlikušas amatpersonas vai citas pavadošās personas, ko pilnvarojušas valstu konkurences iestādes;

c)tie, atbildot uz 6. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajiem jautājumiem, dod nepatiesu vai maldinošu atbildi vai nedod vai atsakās dot pilnīgu atbildi, vai valsts konkurences iestādes noteiktajā termiņā neizlabo darbinieka sniegto nepatieso, maldinošo vai nepilnīgo atbildi;

d)tie, atbildot uz 8. pantā minēto informācijas pieprasījumu, sniedz nepatiesu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju vai attiecīgo informāciju neiesniedz noteiktajā termiņā;

e)tie nepilda 10. un 11. pantā minētos lēmumus.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka, lai uzliktu naudas sodus mātesuzņēmumiem un uzņēmumu juridisko un ekonomisko tiesību un saistību pārņēmējiem, tiek piemērots uzņēmuma jēdziens.

13. pants

Naudas sodu aprēķins

1.Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences iestādes, nosakot naudas soda apmēru par LESD 101. vai 102. panta pārkāpumu, ņem vērā gan pārkāpuma smagumu, gan tā ilgumu.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka, ja uzņēmumu apvienībai naudas sods tiek uzlikts, ņemot vērā tās dalībnieku apgrozījumu, un apvienība nav maksātspējīga, tai ir pienākums no saviem dalībniekiem prasīt naudas soda summas segšanai nepieciešamās iemaksas.

Ja tas nepieciešams naudas soda pilnīgas samaksas panākšanai, dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences iestādes ir tiesīgas prasīt, lai naudas soda nesamaksāto summu samaksā jebkurš no tiem uzņēmumiem, kuru pārstāvji bija apvienības lēmējstruktūru locekļi. Ja tas vēl nepieciešams, valstu konkurences iestādes turklāt ir tiesīgas prasīt, lai naudas soda nesamaksāto summu samaksā jebkuri apvienības dalībnieki, kas darbojās tirgū, kurā tika izdarīts pārkāpums. Tomēr maksājums netiek prasīts no tiem apvienības dalībniekiem, kuri pārkāpumu neīstenoja un vai nu nezināja par to, vai pirms izmeklēšanas sākuma aktīvi distancējās no tā.

14. pants

Naudas soda maksimālais apmērs

1.Dalībvalstis nodrošina, ka maksimālais apmērs naudas sodam, ko valsts konkurences iestāde var uzlikt katram uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai, kas piedalījies(-usies) LESD 101. vai 102. panta pārkāpumā, netiek noteikts mazāks kā 10 % no uzņēmuma vai apvienības kopējā vispasaules apgrozījuma saimnieciskajā gadā pirms lēmuma pieņemšanas.

2.Ja uzņēmumu apvienības pārkāpums ir saistīts ar tās dalībnieku darbībām, naudas soda maksimālais apmērs netiek noteikts mazāk kā 10 % apmērā no summas, kuru veido katra tā dalībnieka kopējais vispasaules apgrozījums, kas darbojas tirgū, kuru ietekmē apvienības pārkāpums. Tomēr katra uzņēmuma finansiālā atbildība attiecībā uz naudas soda samaksu nepārsniedz maksimālo apmēru, kas noteikts saskaņā ar 1. punktu.

15. pants

Periodiskie soda maksājumi

Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences administratīvās iestādes var ar lēmumu uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām uzlikt efektīvus, samērīgus un atturošus periodiskos soda maksājumus, kas tiek noteikti proporcionāli to kopējam dienas apgrozījumam, lai panāktu, ka tie:

a)pakļaujas inspekcijai, kā minēts 6. panta 2. punktā;

b) sniedz pilnīgu un patiesu informāciju atbilstoši 8. pantam;

c) pilda 9., 10. un 11. pantā minētos lēmumus.

VI NODAĻA

IECIETĪBA

16. pants

Atbrīvojums no naudas soda

1.Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences iestādes ir ieviesušas iecietības programmas, saskaņā ar kurām šīs iestādes var atbrīvot uzņēmumus no naudas soda.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka atbrīvojums var tikt piešķirts vienīgi tad, ja uzņēmums:

a)atbilst 18. pantā paredzētajiem nosacījumiem;

b)informē par savu dalību slepenā kartelī; un

c)ir pirmais, kurš iesniedz pierādījumus, kas:

i)brīdī, kad valsts konkurences iestāde saņem pieteikumu, paver tai iespēju attiecībā uz slepeno karteli veikt mērķtiecīgu inspekciju, ar nosacījumu, ka valsts konkurences iestādes rīcībā vēl nebija pierādījumu inspekcijas veikšanai saistībā ar minēto slepeno karteli un tā vēl nav veikusi šādu inspekciju; vai

ii)kā uzskata valsts konkurences iestāde, dod iespēju konstatēt konkurences tiesību pārkāpumu, ar nosacījumu, ka valsts konkurences iestādes rīcībā vēl nebija pierādījumu šā pārkāpuma konstatēšanai un ka attiecībā uz konkrēto karteli kāds cits uzņēmums jau nav kvalificējies atbrīvojumam no naudas soda saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunkta i) punktu.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka atbrīvojumu no naudas soda ir tiesīgi saņemt visi uzņēmumi, izņemot tos, kas ir veikuši pasākumus, lai piespiestu citus uzņēmumus piedalīties slepenā kartelī.

17. pants

Naudas soda samazināšana

1.Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences iestādes ir ieviesušas iecietības programmas, saskaņā ar kurām šīs iestādes var samazināt naudas sodu uzņēmumiem, kas nekvalificējas atbrīvojumam no naudas soda.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka naudas soda samazinājums tiek piešķirts vienīgi tad, ja ir izpildīti 18. pantā paredzētie nosacījumi un pieteikuma iesniedzējs informē par savu dalību slepenā kartelī un valsts konkurences iestādei iesniedz tādus pierādījumus par iespējamo slepeni karteli, kuriem ir būtiska pievienotā vērtība LESD 101. panta vai atbilstošās valsts tiesību normas pārkāpuma pierādīšanā salīdzinājumā ar tiem pierādījumiem, kas pieteikuma iesniegšanas brīdī jau ir valsts konkurences iestādes rīcībā.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences iestādes var piešķirt naudas soda papildu samazinājumu, ja pieteikuma iesniedzējs iesniedz pierādījumus, kuriem nav nepieciešama papildu apstiprināšana un kurus valsts konkurences iestāde izmanto, lai pierādītu papildu faktus, kuru rezultātā tiek noteikti lielāki naudas sodi salīdzinājumā ar naudas sodiem, kas slepenā karteļa dalībniekiem būtu uzlikti pretējā gadījumā. Naudas soda samazinājums pieteikuma iesniedzējam ir samērīgs ar attiecīgo naudas sodu palielinājumu.

18. pants

Iecietības programmas vispārīgie nosacījumi

Dalībvalstis nodrošina, ka, lai kvalificētos iecietības programmas piemērošanai, pieteikuma iesniedzējs atbilst šādiem kumulatīviem nosacījumiem:

a)tas ir izbeidzis savu dalību iespējamajā slepenajā kartelī tūlīt pēc pieteikuma iesniegšanas, izņemot gadījumus, kad kompetentā valsts konkurences iestāde uzskata, ka turpmāka līdzdalība kartelī ir pamatoti nepieciešama izmeklēšanas integritātes saglabāšanai;

b)tas patiesi, pilnībā, nepārtraukti un nekavējoties sadarbojas ar valsts konkurences iestādi no pieteikuma iesniegšanas brīža līdz brīdim, kad šī iestāde slēdz procedūru attiecībā uz visām izmeklēšanas procedūras pusēm, pieņemot lēmumu, vai citādi izbeidz attiecīgo procedūru. Minētais cita starpā paredz:

i)nekavējoties sniegt valsts konkurences iestādei visu to noderīgo informāciju un pierādījumus par iespējamo slepeno karteli, kas nonāk pieteikuma iesniedzēja rīcībā vai ir tam pieejami;

ii)atrasties valsts konkurences iestādes rīcībā, lai atbildētu uz jebkuru pieprasījumu, kas var palīdzēt noskaidrot attiecīgos faktus;

iii)nodrošināt, lai pašreizējie (un, ja iespējams, arī bijušie) darbinieki un direktori būtu pieejami intervijām ar valsts konkurences iestādi;

iv)neiznīcināt, neviltot un neslēpt noderīgo informāciju vai pierādījumus; un

v)neizpaust pieteikuma iesniegšanas faktu un pieteikuma saturu, iekams valsts konkurences iestāde ir formulējusi iebildumus attiecīgajā procedūrā, izņemot, ja panākta citāda vienošanās; un

c)laikā, kad tas plāno iesniegt pieteikumu attiecīgajai valsts konkurences iestādei, tas nedrīkst būt:

i)iznīcinājis, viltojis vai slēpis pierādījumus par iespējamo slepeno karteli; vai

ii)izpaudis plānotā pieteikuma iesniegšanas faktu vai plānotā pieteikuma saturu, izņemot šādu izpaušanu citām konkurences iestādēm.

19. pants

Iecietības pieteikumu forma

Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēji var pieteikties uz iecietības programmas piemērošanu rakstveidā un ka valstu konkurences iestādes ir ieviesušas sistēmu, kas tām dod iespēju pieņemt liecības, kuras iecietības programmas ietvaros sniegtas mutiski vai ar citiem līdzekļiem, kas neprasa uzrādīt pieteikuma iesniedzēja rīcībā, pārziņā vai uzraudzībā esošos dokumentus, informāciju vai citus materiālus.

20. pants

Atzīme attiecībā uz oficiālo pieteikumu par atbrīvojumu no naudas soda

1.Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmums, kas vēlas iesniegt pieteikumu par atbrīvojumu no naudas soda, vispirms valstu konkurences iestādēs var pieteikties uz atzīmi. Atzīme pieteikuma iesniedzējam nodrošina vietu rindā konkrētā periodā, ko valsts konkurences iestāde, kura saņēmusi atzīmes pieteikumu, nosaka katrā gadījumā atsevišķi. Šī atzīme pieteikuma iesniedzējam dod iespēju savākt nepieciešamo informāciju un pierādījumus, kas atbilst attiecīgajam pierādījumu līmenim atbrīvojuma no naudas soda saņemšanai.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences iestādes var pēc saviem ieskatiem lemt, vai piešķirt atzīmi.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja pieteikuma iesniedzējs noteiktajā termiņā izpilda atzīmes nosacījumus, tiek uzskatīts, ka attiecīgā informācija un pierādījumi ir sniegti brīdī, kad piešķirta atzīme.

21. pants

Kopsavilkuma pieteikumi

1.Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēji, kuri attiecībā uz iespējamu slepenu karteli ir pieteikušies uz iecietības programmas piemērošanu, Komisijā piesakoties uz atzīmi vai iesniedzot tai pilnu pieteikumu, var attiecībā uz to pašu karteli iesniegt kopsavilkuma pieteikumus tām valstu konkurences iestādēm, kuras pieteikuma iesniedzējs uzskata par atbilstošām attiecīgās lietas izskatīšanai.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences iestādes pieņem kopsavilkuma pieteikumus, ja tie ir kādā no 19. pantā paredzētajām formām, attiecas uz to pašu produktu, teritoriju un periodu kā Komisijā iesniegtais iecietības pieteikums un ietver īsu aprakstu par turpmāk minētajiem elementiem, ciktāl tie pieteikuma iesniedzējam zināmi pieteikuma iesniegšanas brīdī:

a)pieteikuma iesniedzēja nosaukums un adrese;

b)citi iespējamā slepenā karteļa dalībnieki;

c)skartais(-ie) produkts(-i);

d)skartā(-ās) teritorija(-as);

e)ilgums;

f)iespējamā aizliegtā karteļa būtība;

g)dalībvalsts(-is), kurā(-ās) varētu atrasties pierādījumi; un

h)informācija par pieteikuma iesniedzēja citiem iepriekšējiem vai iespējamiem turpmākajiem iecietības pieteikumiem attiecībā uz iespējamo slepeno karteli.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences iestādes līdz brīdim, kad tās pieprasa iesniegt pilno pieteikumu saskaņā ar 6. punktu, atturas no tādas informācijas pieprasīšanas pieteikuma iesniedzējam, kura saistīta ar kopsavilkuma pieteikumā norādīto iespējamo pārkāpumu un neietilpst 2. punktā minētajos elementos.

4.Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences iestādes, kas saņem kopsavilkuma pieteikumu, sniedz pieteikuma iesniedzējam apstiprinājumu, kurā norādīts saņemšanas datums un laiks.

5.Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences iestādes, kas saņem kopsavilkuma pieteikumu, saņemšanas brīdī pārbauda, vai par to pašu iespējamo slepeno karteli iepriekš jau nav saņemts kāds cits kopsavilkuma pieteikums vai iecietības pieteikums, un attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju.

6.Dalībvalstis nodrošina, ka, kolīdz Komisija ir informējusi attiecīgās valstu konkurences iestādes, ka tā attiecībā uz visu lietu vai tās daļu neplāno rīkoties, pieteikuma iesniedzējiem ir iespēja iesniegt šīm iestādēm pilnos iecietības pieteikumus, ar ko papildina 1. punktā minētos kopsavilkuma pieteikumus. Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences iestādēm ir pilnvaras noteikt samērīgu termiņu, kurā pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz pilnais pieteikums kopā ar attiecīgajiem pierādījumiem un informāciju.

7.Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja pieteikuma iesniedzējs pilno pieteikumu saskaņā ar 6. punktu iesniedz valsts konkurences iestādes noteiktajā termiņā, pieteikumā ietverto informāciju uzskata par iesniegtu datumā un laikā, kad iesniegts kopsavilkuma pieteikums. Ja pieteikuma iesniedzējs savu kopsavilkuma pieteikumu iesniedzis ne vēlāk kā 5 darbdienu laikā no iecietības pieteikuma iesniegšanas Komisijā, uzskata, ka kopsavilkuma pieteikums iesniegts datumā un laikā, kad Komisijā iesniegts iecietības pieteikums.

22. pants

Mijiedarbība starp iecietības programmām un fiziskām personām piemērojamajām sankcijām

Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumos, kas konkurences iestādēm piesakās uz atbrīvojumu no naudas soda, esošie un bijušie darbinieki un direktori ir aizsargāti pret kriminālsankcijām un administratīvajām sankcijām un pret sankcijām, ko par to iesaisti slepenajā kartelī, uz kuru attiecas konkrētais pieteikums, piemēro tiesvedībā, kas nav kriminālprocess, ja šie darbinieki un direktori aktīvi sadarbojas ar attiecīgajām konkurences iestādēm un pieteikums par atbrīvojumu no naudas soda iesniegts pirms kriminālprocesa uzsākšanas.

VII NODAĻA

SAVSTARPĒJĀ PALĪDZĪBA

23. pants

Valstu konkurences iestāžu sadarbība

Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad viena valsts konkurences administratīvā iestāde saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 22. pantu veic inspekciju citas valsts konkurences iestādes vārdā un uzdevumā, amatpersonām un citām pavadošajām personām, ko pilnvarojusi pieprasījumu iesniegusī valsts konkurences iestāde, ir ļauts piedalīties un aktīvi palīdzēt pieprasījumu saņēmušajai valsts konkurences iestādei šajā inspekcijā, īstenojot 6. un 7. pantā minētās pilnvaras.

24. pants

Sākotnējo iebildumu un lēmumu paziņošanas pieprasījumi

1.Neskarot cita veida paziņojumus, ko pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts konkurences iestāde sniedz saskaņā ar minētajā dalībvalstī spēkā esošajiem noteikumiem, dalībvalstis nodrošina, ka pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes pieprasījuma pieprasījuma saņēmēja iestāde adresātam pieprasījuma iesniedzējas iestādes vārdā paziņo sākotnējos iebildumus par LESD 101. vai 102. panta iespējamo pārkāpumu un lēmumus par minēto pantu piemērošanu, kā arī dokumentus, kuri attiecas uz lēmumu par naudas sodiem vai periodiskajiem soda maksājumiem izpildi.

2.Pieprasījuma saņēmēja iestāde nodrošina, ka paziņojumu pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī sniedz saskaņā ar pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un administratīvo praksi.

25. pants

Lēmumu par naudas sodiem vai periodiskajiem soda maksājumiem izpildes pieprasījumi

1.Dalībvalstis nodrošina, ka pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes pieprasījuma pieprasījuma saņēmēja iestāde izpilda lēmumus par naudas sodiem vai periodiskajiem soda maksājumiem, kurus saskaņā ar 12. un 15. pantu pieņēmusi pieprasījuma iesniedzēja iestāde. Minēto nodrošina tikai tad, ja:

a)uzņēmumam, no kura jāpiedzen attiecīgais naudas sods vai periodiskais soda maksājums, nav juridiskā statusa pieprasījuma iesniedzējas iestādes dalībvalstī; vai

b) ir acīm redzams, ka uzņēmumam, no kura var piedzīt attiecīgo naudas sodu vai periodisko soda maksājumu, nav pietiekami daudz aktīvu pieprasījuma iesniedzējas iestādes dalībvalstī.

2.Pieprasījuma saņēmēja iestāde nodrošina, ka izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī veic saskaņā ar pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un administratīvo praksi.

3.Pieprasījuma iesniedzēja iestāde var iesniegt izpildes pieprasījumu tikai tad, kad lēmums, ar ko tiek atļauta izpilde pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī, ir galīgs un vairs nevar tikt pārsūdzēts parastajā kārtībā.

4.Jautājumus, kas attiecas uz noilgumu, reglamentē pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī spēkā esošie tiesību akti.

5.Pieprasījuma saņēmējai iestādei nav pienākuma izpildīt lēmumus saskaņā ar 1. punktu, ja tas būtu klaji pretrunā sabiedriskajai kārtībai dalībvalstī, kurā pieprasīts veikt izpildi.

26. pants

Strīdi par paziņošanas un lēmumu par naudas sodiem vai periodiskajiem soda maksājumiem izpildes pieprasījumiem

1.Strīdi par to, vai ir likumīgs pieprasījuma iesniedzējas iestādes paziņojamais pasākums vai lēmums par naudas sodiem vai periodiskajiem soda maksājumiem saskaņā ar 12. un 15. pantu, ir pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts kompetento struktūru kompetencē, un tos reglamentē minētās valsts attiecīgie noteikumi.

2.Strīdi par pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī veicamajiem izpildes pasākumiem vai pieprasījuma saņēmējas iestādes paziņojuma spēkā esamību ir pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts kompetento struktūru kompetencē, un tos reglamentē minētās valsts attiecīgie noteikumi.

VIII NODAĻA

NOILGUMA TERMIŅI

27. pants

Noilguma termiņu apturēšana attiecībā uz sodu uzlikšanu

1.Dalībvalstis nodrošina, ka noilguma termiņu skaitīšana attiecībā uz valstu konkurences iestāžu naudas sodu vai periodisko soda maksājumu uzlikšanu saskaņā ar 12. un 15. pantu tiek apturēta uz laiku, kamēr attiecībā uz pārkāpumu saistībā ar to pašu nolīgumu, apvienības lēmumu vai saskaņoto darbību ilgst procedūra citu dalībvalstu konkurences iestādēs vai Komisijā. Apturējums sākas dienā, kad uzņēmumam, uz kuru attiecas konkrētā procedūra, ir paziņots pirmais oficiālais izmeklēšanas pasākums. Tas beidzas dienā, kad attiecīgā iestāde slēdz procedūru un informē par to attiecīgo uzņēmumu. Šā apturējuma ilgums neskar absolūtos noilguma termiņus, kas paredzēti valsts tiesībās.

2.Noilguma termiņu skaitīšanu attiecībā uz naudas sodu vai periodisko soda maksājumu uzlikšanu aptur tikmēr, kamēr konkurences iestādes lēmums tiek izskatīts pārsūdzības tiesā.

IX NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

28. pants

Valstu konkurences administratīvo iestāžu loma valstu tiesās

1.Valstis, kurās ir norīkota gan valsts konkurences administratīvā iestāde, kas ir kompetenta izmeklēt LESD 101. un 102. panta pārkāpumus, gan valsts konkurences tiesu iestāde, kas ir kompetenta pieņemt nolēmumu par pārkāpuma konstatēšanu un/vai naudas soda uzlikšanu, nodrošina, ka valsts konkurences administratīvā iestāde var tiešā veidā celt prasību valsts konkurences tiesu iestādē.

2.Ja valsts tiesas pārskata valsts konkurences iestāžu pieņemtos izpildes lēmumus par LESD 101. vai 102. panta piemērošanu, dalībvalstis nodrošina, ka valsts konkurences administratīvā iestāde ir pilnībā tiesīga attiecīgajā tiesvedībā piedalīties prokurora vai atbildētāja statusā un baudīt tādas tiesības, kādas ir šīs tiesvedības pusēm.

29. pants

Informācijas izmantojuma ierobežojumi

1.Informācija, kas savākta, pamatojoties uz šajā direktīvā minētajiem noteikumiem, būtu izmantojama vienīgi nolūkā, kādā tā iegūta. Tā nebūtu izmantojama kā pierādījumi nolūkā piemērot sankcijas fiziskām personām.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka piekļuve iecietības programmas ietvaros sniegtajām liecībām vai izlīguma iesniegumiem tiek piešķirta vienīgi nolūkā izmantot aizstāvības tiesības valsts konkurences iestādes procedūrā. Dalībvalstis nodrošina, ka puse, kas ieguvusi piekļuvi lietas materiāliem, drīkst izmantot no šīm iecietības programmas ietvaros sniegtajām liecībām un izlīguma iesniegumiem iegūto informāciju vienīgi tad, ja tā nepieciešama, lai izmantotu aizstāvības tiesības dalībvalstu tiesvedībās tādos gadījumos, kas tieši saistīti ar lietu, kurā piešķirta piekļuve lietas materiāliem, un attiecas uz:

a)naudas soda, kuru valsts konkurences iestāde solidāri uzlikusi karteļa dalībniekiem, sadalījumu dalībnieku starpā; vai

b)tāda lēmuma pārskatīšanu, kurā valsts konkurences iestāde ir konstatējusi LESD 101. panta vai valsts konkurences tiesību normu pārkāpumu.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka valstu tiesu tiesvedībā līdz brīdim, kad valsts konkurences iestāde ir slēgusi procedūru attiecībā uz visām izmeklēšanas procedūras pusēm, pieņemot 9. vai 11. pantā minēto lēmumu, vai citādi izbeigusi attiecīgo procedūru, netiek izmantota šādu kategoriju informācija, kas iegūta valsts konkurences iestādes procedūras gaitā:

a)informācija, kuru citas fiziskās vai juridiskās personas sagatavojušas speciāli valsts konkurences iestādes procedūras vajadzībām; un

b)informācija, kuru valsts konkurences iestāde ir sagatavojusi un nosūtījusi pusēm procedūras gaitā.

4.Dalībvalstis nodrošina, ka valstu konkurences iestādes atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1/2003 12. pantam apmainās ar iecietības programmas ietvaros sniegtajām liecībām vienīgi:

a)ar pieteikuma iesniedzēja piekrišanu; vai

b)tad, ja arī saņēmēja iestāde ir saņēmusi iecietības pieteikumu attiecībā uz to pašu pārkāpumu no tā paša pieteikuma iesniedzēja kā pārsūtītāja iestāde, ar nosacījumu, ka informācijas pārsūtīšanas brīdī pieteikuma iesniedzējs nevar atsaukt informāciju, ko tas iesniedzis saņēmējai iestādei; vai

c)tad, ja saņēmēja iestāde ir rakstveidā uzņēmusies saistības, ka ne tai pārsūtīto informāciju, ne jebkādu citu informāciju, ko tā iegūst pēc pārsūtīšanas datuma un laika, ko fiksējusi pārsūtītāja iestāde, ne saņēmēja iestāde, ne cita iestāde, kurai informācija tiek pārsūtīta pēc tam, neizmantos, lai piemērotu sankcijas pieteikuma iesniedzējam, citai fiziskai vai juridiskai personai, uz kuru attiecas labvēlības režīms, ko pārsūtītāja iestāde tai nodrošina atbilstoši pieteikuma iesniedzēja pieteikumam saskaņā ar šīs iestādes iecietības programmu, vai jebkuras iepriekš minētās personas darbiniekam vai bijušajam darbiniekam;

un ar nosacījumu, ka saņēmējas valsts konkurences iestādes nodrošinātā aizsardzība pret informācijas izpaušanu ir līdzvērtīga aizsardzībai, ko nodrošina pārsūtītāja valsts konkurences iestāde.

5.Ja konkurences iestāde pieteikuma iesniedzēja brīvprātīgi sniegto informāciju atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1/2003 12. pantam pārsūta bez pieteikuma iesniedzēja piekrišanas, dalībvalstis nodrošina, ka saņēmējas valstu konkurences iestādes spēj ievērot 4. punkta c) apakšpunktā minētās saistības.

6.Šā panta 2. līdz 5. punkts ir piemērojams neatkarīgi no formas, kādā iesniegtas liecības iecietības programmas ietvaros, kā paredzēts 19. pantā.

30. pants

Pierādījumu pieņemamība valstu konkurences iestādēs

Dalībvalstis nodrošina, ka pierādīšanas līdzekļu veidi, kurus valsts konkurences iestāde pieņem kā pierādījumus, ietver dokumentus, mutiskus paziņojumus, ierakstus un visus citus informāciju saturošus priekšmetus neatkarīgi no attiecīgā datu nesēja veida.

31. pants

Eiropas Konkurences tīkla sistēmas izmaksas

Izmaksas, kas Komisijai rodas saistībā ar Eiropas Konkurences tīkla sistēmas uzturēšanu un pilnveidi un saistībā ar sadarbību Eiropas Konkurences tīklā, sedz no Savienības vispārējā budžeta pieejamo apropriāciju robežās.

X NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

32. pants

Transponēšana

1.Dalībvalstīs nodrošina, ka normatīvo un administratīvo aktu noteikumi, kas vajadzīgi šīs direktīvas prasību izpildei, stājas spēkā vēlākais [transponēšanas periods – divi gadi]. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. To, kā izdarāma šāda atsauce, nosaka dalībvalstis.

2.Dalībvalstis dara Komisijai zināmu to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

33. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

34. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 24  

Politikas joma:    03. sadaļa – Konkurences politika.

Darbības:    03 02 – Politikas koordinēšana, Eiropas konkurences tīkls un starptautiskā darbība;

03 05 – Karteļi, monopolu novēršana un liberalizācija.

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību. 

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Vispārīgais mērķis A: jauns impulss nodarbinātībai, izaugsmei un ieguldījumiem.

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr. 2: ES konkurences tiesību efektīva un saskaņota piemērošana VKI un valstu tiesās.

Attiecīgās ABM/ABB darbības: 03 02 “Politikas koordinēšana, Eiropas konkurences tīkls un starptautiskā darbība” un 03 05 “Karteļi, monopolu novēršana un liberalizācija”.

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

1.4.4.Iniciatīva galvenokārt ietekmēs VKI, uzņēmumus un patērētājus. kā skaidrots paskaidrojuma raksta 2. iedaļā. Rezultātu un ietekmes rādītāji

Turpmāk sniegtajā tabulā ir norādīti iespējamie rādītāji, kurus varētu izmantot rezultātu un ietekmes novērtēšanai.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Šīs likumdošanas iniciatīvas galvenais mērķis ir, dodot VKI iespēju efektīvāk izpildīt noteikumus, panākt, ka tiek pilnībā atraisīts ar Regulu (EK) Nr. 1/2003 ieviestās ES konkurences noteikumu izpildes decentralizētās sistēmas potenciāls. Tādējādi tiks stimulēta ES konkurences noteikumu efektīva izpilde. Turklāt tiks atbalstīta cieša sadarbība Eiropas Konkurences tīklā.

Lai to panāktu, nepieciešams sasniegt šādus konkrētos mērķus:

1.    nodrošināt, ka ikvienai VKI ir efektīvi izmeklēšanas un lēmumu pieņemšanas instrumenti;

2.    nodrošināt, ka visas VKI var uzlikt efektīvus, atturošus naudas sodus;

3.    nodrošināt, ka ikvienā VKI ir pienācīgi izstrādāta iecietības programma, kas tādējādi atvieglo pieteikšanos uz iecietības režīma piemērošanu vairākās valstīs; un

4.    nodrošināt, ka VKI ir piešķirti pietiekami resursi un ka šīs iestādes ES konkurences noteikumu izpildē var rīkoties neatkarīgi.

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Ir vairāki iemesli, kas attaisno ES iesaistīšanos nolūkā sasniegt 1.5.1. iedaļā aprakstītos mērķus un pilnībā atraisīt ES konkurences noteikumu izpildes decentralizētās sistēmas potenciālu, kā skaidrots paskaidrojuma raksta 2. iedaļā.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Ar Regulu (EK) Nr. 1/2003 VKI tika pilnvarotas piemērot ES konkurences noteikumus. Tā rezultātā ES konkurences noteikumu izpilde tagad notiek tādos apjomos, kādus Komisija nekad nebūtu spējusi panākt viena pati. Kopš 2004. gada Komisija un VKI ir pieņēmušas vairāk nekā 1000 izpildes lēmumus, no kuriem 85 % pieņēma VKI. Šis leģislatīvā akta priekšlikums balstās uz VKI gūto pieredzi izpildes jomā un papildus apkopotajiem faktiem laikā kopš 2004. gada.

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Šis leģislatīvā akta priekšlikums ir saderīgs ar Regulu (EK) Nr. 1/2003 un nodrošinās ievērojamu sinerģiju ar minēto regulu, jo dos VKI iespēju pilnībā atraisīt ar šo regulu ieviestās ES konkurences noteikumu izpildes decentralizētās sistēmas potenciālu.

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 25  

Komisijas un tās struktūrvienību īstenota tieša pārvaldība.

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Apropriācijas ir vajadzīgas, lai uzturētu, pilnveidotu, mitinātu, ekspluatētu un atbalstītu centrālu informācijas sistēmu (Eiropas Konkurences tīkla sistēma), kas atbilst attiecīgajiem konfidencialitātes un datu drošības standartiem. Tās ļaus ar dažādiem līdzekļiem nodrošināt ciešu sadarbību starp VKI un Komisiju Eiropas Konkurences tīklā. Būs piemērojami konkrētā ģenerāldirektorāta ziņojumu sniegšanas noteikumi.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

Attiecībā uz IT – risks, ka IT sistēmas neļaus efektīvi atbalstīt Eiropas Konkurences tīkla darbību.

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

IT – efektīvi IT pārvaldības procesi, kuros aktīvi tiek iesaistīti sistēmas lietotāji.

Izdevumi – iekšējās kontroles procesi ir vērsti uz to, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi pārvaldīti riski, kas saistīti ar notikušo darījumu likumību un pareizību, kā arī attiecīgo maksājumu veidu. Turklāt kontroles sistēma sastāv no dažādiem blokiem, tādiem kā ziņošana augstākajai vadībai, centrālās finanšu grupas veiktās ex ante pārbaudes, iekšējā padomdevēja komiteja publiskā iepirkuma un līgumu jautājumos, ex post kontroles un revīzijas, ko veic iekšējās revīzijas dienests un Eiropas Revīzijas palāta.

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

Izdevumi – kontroles pasākumu izmaksas tiek lēstas mazāk nekā 3 % apmērā no kopējiem izdevumiem. Kontroles pasākumu nefinansiālie ieguvumi ir lielāks saimnieciskais izdevīgums, atturošā iedarbība, efektivitātes pieaugums, sistēmu uzlabojumi un atbilstība normatīvajiem noteikumiem.

Riskus efektīvi mazinās ieviestie kontroles pasākumi, un paredzams, ka kļūdu risks būs mazāks nekā 2 %.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Krāpšanas riskus mazina konkrētas kontroles. Darbībām, kurām krāpšanas riski ir augstāki, tiek piemērota padziļināta uzraudzība un kontrole. Ievērojot iepriekš minēto kontroles sistēmu un tiešajā pārvaldībā izpildāmo izdevumu veidu, krāpšanas varbūtība tiek vērtēta kā zema.

Atbilstoši konkrētā ĢD finanšu plūsmām visiem darījumiem tiek piemērotas pirmā līmeņa ex ante kontroles. Tiek veiktas gan darbības, gan finanšu kontroles: darbību sāk un to pārbauda par konkrēto darbību atbildīgais direktorāts, savukārt finanšu darījumu sāk un to pārbauda COMP R2 nodaļas finanšu sekcija.

Krāpšanas riski katru gadu tiek izvērtēti riska pārvaldības pasākumu ietvaros.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

2016. gadā informācijas sistēmas, ar kurām tiek atbalstīta Eiropas Konkurences tīkla darbība, tika finansētas no programmas ISA2 līdzekļiem ABCDE darbības ietvaros. Citas izmaksas, kas rodas saistībā ar Eiropas Konkurences tīkla darbību, tiek finansētas no administratīvajiem izdevumiem. Tā pati pieeja tiks izmantota 2017.–2020. gadā. Detaļas attiecībā uz priekšlikuma ietekmi uz budžetu pēc 2020. gada tiks noteiktas Komisijas priekšlikumos par nākamo DFS un sarunu par šo DFS galīgajā iznākumā.

Uzskaitījums pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot, kā aprakstīts turpmāk.

COMP ĢD nespēj sniegt izsmeļošu sarakstu ar finanšu iejaukšanās radītajiem rezultātiem, vidējām izmaksām un skaitu, kā prasīts šajā iedaļā, jo šī ir jauna iniciatīva un nav tādu iepriekšēju statistikas datu, ko varētu izmantot.

Paredzams, ka ciešas sadarbības nodrošināšanai Eiropas Konkurences tīklā un mērķu optimālai sasniegšanai cita starpā būs nepieciešami šādi izdevumi:

izdevumi, kas vajadzīgi, lai uzturētu, pilnveidotu, mitinātu, ekspluatētu un atbalstītu centrālu informācijas sistēmu (Eiropas Konkurences tīkla sistēma), kas atbilst attiecīgajiem konfidencialitātes un datu drošības standartiem. Eiropas Konkurences tīkla darbības efektivitātes un rezultativitātes būtisks aspekts ir sadarbspēja;

citas administratīvās izmaksas, kas rodas saistībā ar Eiropas Konkurences tīkla darbību, piemēram:

ar sanāksmju organizēšanu saistītās izmaksas;

mācību nodrošināšana valstu konkurences iestādēm;

dokumentu tulkošana visās valodās;

izdoto ieteicamās prakses / norāžu dokumentu tulkošana visās valodās;

ex post apsekojumi/pētījumi/novērtējumi.

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

Priekšlikums/iniciatīva neparedz papildu administratīvo apropriāciju izmantošanu.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus. Tas pats attiecas uz citu administratīvo izdevumu segšanai nepieciešamajām apropriācijām.

3.2.3.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēses izteiktas ar pilnslodzes ekvivalentu

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

Priekšlikums/iniciatīva ir saderīgs(-a) ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu un pašreizējiem finanšu plāniem attiecībā uz ISA2 programmu; papildu līdzekļi nav vajadzīgi.

3.2.5.Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu.

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.).

(2) COM(2016) 710 final.

(3) Komisijas paziņojums “ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu”, C(2016)8600 final (OV C 18, 19.1.2017., 10. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1211/2009 (2009. gada 25. novembris), ar ko izveido Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC) un biroju (OV L 337, 18.12.2009., 1. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1227/2011 (2011. gada 25. oktobris) par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (OV L 326, 8.12.2011., 1. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/34/ES (2012. gada 21. novembris), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (OV L 343, 14.12.2012., 32. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 537/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK (OV L 158, 27.5.2014., 77. lpp.).

(5) Spriedums lietā C-557/12 Kone AG/ÖBB-Infrastruktur AG, EU:C:2014:1317, 32. punkts.

(6) Spriedums lietā C-439/08 Vlaamse federatie van verenigingen van Brood- en Banketbakkers, Ijsbereiders en Chocoladebewerkers (VEBIC) VZW, EU:C.2010:739, 56. un 57. punkts.

(7) Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Regulā Nr. 1/2003 ietverto konkurences tiesību normu izpilde: pirmās desmitgades sasniegumi un nākotnes perspektīvas”, COM(2014) 453, un tam pievienotie dienestu darba dokumenti: Ten Years of Antitrust Enforcement under Regulation 1/2003, SWD(2014) 230, un Enhancing competition enforcement by the Member States' competition authorities: institutional and procedural issues, SWD(2014) 231, http://ec.europa.eu/competition/antitrust/legislation/regulations.html.

(8) Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Ziņojums par Regulas Nr. 1/2003 darbību”, COM(2009)206 galīgā versija, un tam pievienotais dienestu darba dokuments SEC(2009) 574 final, http://ec.europa.eu/competition/antitrust/legislation/regulations.html.

(9) Atlikušie 8 % bija izvēlējušies atbildi “nezinu/neattiecas”.

(10) Skatīt 6.3. iedaļu ietekmes novērtējuma ziņojumā, kas pieejams šeit: http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/?fuseaction=ia.

(11) Skatīt 2016. gada 28. septembra un 2016. gada 9. decembra atzinumus, kas pieejami šeit: http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/?fuseaction=ia. Skatīt arī ietekmes novērtējuma ziņojuma I pielikumu.

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2015/2240 (2015. gada 25. novembris), ar ko izveido programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu un kopīgu sistēmu nodrošināšanai (programma ISA2) kā līdzekli publiskā sektora modernizācijai (OV L 318, 4.12.2015., 1. lpp.).

(13) OV L 349, 5.12.2014., 1. lpp.

(14) Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai “prasības, kas izriet no [ES] tiesiskajā regulējumā noteikto pamattiesību aizsardzības, ir saistošas dalībvalstīm arī gadījumos, kad tās īsteno [ES] tiesības”, spriedums lietā C-292/97 Karlsson un citi, ECLI: EU:C:2000:202, 37. punkts. Skatīt arī spriedumu lietā C-74/14 Eturas (ECLI:EU:C:2016:42, 38. punkts), kurā Eiropas Savienības Tiesa atgādināja, ka nevainīguma prezumpcija ir vispārīgs ES tiesību princips, kas šobrīd ir nostiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. panta 1. punktā (attiecībā uz šo skatīt spriedumu lietā C-89/11 P E.ON Energie/Komisija, ECLI: EU:C:2012:738, 72. punkts), kuru dalībvalstīm ir pienākums ievērot, piemērojot ES konkurences tiesības (attiecībā uz šo skatīt spriedumu lietā C-439/08 VEBIC, ECLI: EU:C:2010:739, 63. punkts).

(15) Spriedums lietā C-429/07 Inspecteur van de Belastingdienst / X BV, ECLI: EU:C:2009:359, 36.–39. punkts. 

(16) Ar jēdzienu “civiltiesiski naudas sodi” ir apzīmēti naudas sodi, kas tiek uzlikti tiesvedībā, kura nav kriminālprocess.

(17) Spriedums lietā C-97/08 P AkzoNobel NV / Komisija, ECLI:EU:C:2009:536. Ir jāpierāda, ka mātesuzņēmumam ir izšķiroša ietekme pār savu meitasuzņēmumu, kas izdarījis pārkāpumu.

(18) http://ec.europa.eu/competition/cartels/whistleblower/index.html

(19) http://ec.europa.eu/newsroom/just/item-detail.cfm?item_id=54254

(20) Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka Regulas (EK) Nr. 1/2003 35. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam neatbilst tādi valsts tiesību akti, ar kuriem VKI netiek piešķirtas tiesības piedalīties kā atbildētājai valsts tiesā notiekošā procesā par šīs iestādes pieņemtu lēmumu (spriedums lietā C-439/08 VEBIC, ECLI:EU:C:2010:739, 64. punkts).

(21) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(22) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.).

(23) OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

(24) ABM – budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām; ABB – budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(25) Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu var atrast Eiropas Komisijas Budžeta ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/budget/index_en.cfm.

(26) Dif. = diferencētās apropriācijas, nedif. = nediferencētās apropriācijas.

(27) EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(28) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(29) Šīs summas ir orientējošas un ir atkarīgas no gada budžeta procedūras un prioritātēm, kas noteiktas ISA2 gada darba programmā.

(30) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(31) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(32) CA – līgumdarbinieki, LA – vietējie darbinieki, SNE – valstu norīkotie eksperti, INT – pagaidu darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(33) Ārštata darbinieku pozīcijas, kuras finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).