EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 6.3.2017

COM(2017) 114 final

2017/0048(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku,
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 184/2005 un atceļ 10 tiesību aktus uzņēmējdarbības statistikas jomā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SWD(2017) 98 final}
{SWD(2017) 99 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Pieaug vajadzība pēc tādiem statistikas datiem par uzņēmumiem, kurus izmantot politikas veidošanas un citos nolūkos. Tiek sagaidīts, ka Eiropas Statistikas sistēma (ESS) 1 nodrošinās šajā jomā augstas kvalitātes statistikas datus, nodrošinot savlaicīgumu un salīdzināmību starp dalībvalstīm. Izplatītajiem ESS uzņēmējdarbības statistikas datiem vajadzētu būt par pamatu lēmumu pieņemšanai par zināšanās un inovācijā balstītu tirgus ekonomiku nolūkā uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi vienotajam tirgum un veicināt uzņēmējdarbības garu un konkurētspēju.

Regulas projekts par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 184/2005 un atceļ 10 tiesību aktus uzņēmējdarbības statistikas jomā (FRIBS), ir daļa no REFIT programmas (Eiropas Komisijas Normatīvās atbilstības un izpildes programma), kura ir vērsta uz ES tiesību aktu vienkāršošanu un lieku reglamentējošo izmaksu samazināšanu un kurā viena no prioritārajām jomām ir uzņēmējdarbības statistika. Regulas projektā paredz integrēt statistikas prasības un tiesību aktus uzņēmējdarbības statistikas jomā, racionalizējot un vienkāršojot tos un samazinot slogu uzņēmumiem.

Pašreizējā sistēma Eiropas uzņēmējdarbības statistikas sagatavošanai ir sadalīta atsevišķās regulās, kuras attiecas uz konkrētām jomām. Tas rada nekonsekvenci savāktajos datos un padara neefektīvu to sagatavošanu. FRIBS nodrošinās kopīgu tiesisko regulējumu ESS uzņēmējdarbības statistikas sagatavošanai un apkopošanai. Ar FRIBS paredzams nodrošināt: labākas kvalitātes ESS uzņēmumu reģistrus, kopīgas definīcijas, ko izmantos visās attiecīgajās statistikas jomās, identificējamo mikrodatu apmaiņu un integrētu datu struktūru. Tā rezultātā sagaidāms, ka tiks racionalizēti valstu statistikas sagatavošanas procesi, uzlabota esošo datu avotu izmantošana un samazināts statistikas sniegšanas slogs respondentiem ESS uzņēmējdarbības statistikas apkopošanā. Turklāt FRIBS ietvaros tiks radītas saskaņotas datu struktūras un kopīgi datu kvalitātes standarti, kas ļaus savienot dažādas uzņēmējdarbības statistikas jomas, tādējādi savāktā informācija kļūs vēl vērtīgāka.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Lai politikas veidotāji un uzņēmumi varētu pieņemt uz faktiem balstītus lēmumus, arvien vairāk ir nepieciešama uzticama un kvalitatīva statistika. Tomēr pašreizējā kontekstā, kad pieaug spiediens uz cilvēkresursiem un finanšu resursiem, kas pieejami statistikas sagatavošanai, ESS ir kļuvis grūtāk nodrošināt nepieciešamās kvalitatīvas statistikas arvien pieaugošo apjomu. Tajā pašā laikā ESS sastopas ar datu sniedzēju prasībām (respondentiem – uzņēmumiem) samazināt administratīvo slogu. Lai šīs grūtības mazinātu, Komisija (Eurostat) nesen uzsāka vairākas iniciatīvas, kas ir vērstas uz to, lai nodrošinātu efektīvāku Eiropas statistikas sagatavošanu un samazinātu respondentu slogu, vienkāršojot un uzlabojot koordināciju un sadarbību ESS iekšienē. Kā piemēru var minēt 2015. gada grozījumu Regulā (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku, kurā tika precizēta ESS pārvaldība un stiprināti koordinācijas un sadarbības instrumenti gan ES, gan valstu līmenī. Komisijas REFIT programmā ir iekļautas citas līdzīgas iniciatīvas, piemēram, sociālās statistikas jomā, un to mērķis ir vienkāršot un racionalizēt Eiropas statistikas sagatavošanu noteiktās jomās.

Uzņēmējdarbības statistika ir viens no trim ESS pīlāriem Eiropas statistikas programmā 2013.–2017. gadam 2 . Katrs pīlārs aptver statistikas pirmdatu kopu, kas kalpo dažādām vajadzībām un nodrošina vajadzīgos ievaddatus uzskaites sistēmām (piemēram, nacionālajiem kontiem vai maksājumu bilancei), kā arī ir pamats rādītājiem dažādām politikas vajadzībām. ESS redzējums 2020. gadam, ko pieņēma 2014. gada maijā, ir ESS stratēģiska reakcija uz problēmām, kas saistītas ar oficiālo statistiku. Tajā norādīts, ka vajadzētu būt iespējai izmantot datus visās statistikas jomās, lai varētu labāk analizēt jaunās tendences (piemēram, globalizāciju) un tie labāk kalpotu nozīmīgas ietekmes ES politikas izstrādē. Datu rezultāti būtu jābalsta uz efektīviem un stabiliem statistikas procesiem. Eiropas uzņēmumu un tirdzniecības statistikas modernizācijas (MEETS) programma sagatavoja pamatu ESS redzējuma 2020. gadam īstenošanai uzņēmējdarbības un tirdzniecības statistikas jomā. Tika sākti vairāki pasākumi, lai veiktu integrēšanu, vienkāršošanu, datu sasaisti un izstrādātu saskaņotu metodiku.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Viens no FRIBS mērķiem ir nodrošināt piemērotu statistiku, kas palīdz izstrādāt un uzraudzīt ES politiku, kura ietekmē uzņēmējdarbību.

Konkrētāk, lai novērotu progresu attiecībā uz to, kā tiek īstenotas Eiropas Komisijas noteiktās 10 prioritātes, jo īpaši saistībā ar nodarbinātību, izaugsmi un ieguldījumiem, digitālo vienoto tirgu, iekšējo tirgu un ES tirdzniecības nolīgumiem, ir vajadzīga saskaņota un salīdzināma Eiropas statistika, kuru:

lēmumu pieņēmēji var izmantot, lai izstrādātu politikas iniciatīvas atbilstoši Komisijas izvirzītajiem mērķiem un uzraudzītu to īstenošanu;

plašsaziņas līdzekļi var izmantot, ziņojot par jomām, kas noteiktas 10 prioritātēs.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Eiropas statistikas juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 338. pants. Saskaņā ar šo pantu, ES likumdevēji veic pasākumus statistikas sagatavošanai, ja tas vajadzīgs Savienības darbību veikšanai.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvai kompetencei)

Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums nav ES ekskluzīvā kompetencē. Eiropas Statistikas sistēmā dalībvalstis nodrošina statistikas informācijas faktisko apkopošanu valstu līmenī. Uzņēmējdarbības statistikas apkopošanai Eiropas līmenī ir būtiska saskaņota metodika un tādu kopīgo rezultātu noteikšana, ko nodrošina dalībvalstis. Tikai Komisija var koordinēt statistikas informācijas nepieciešamo saskaņošanu visās dalībvalstīs un sagatavot uzņēmējdarbības statistiku Eiropas līmenī, pamatojoties uz datu apkopošanu, ko veic dalībvalstis. Līdz ar to Eiropas Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā. Tādējādi ierosinātā ES rīcība ir pilnībā pamatota. To var pilnībā sasniegt tikai ar ES līmeņa rīcību.

Turklāt globalizācijas labāku uzraudzību, kuras pamatā ir labākas zināšanas par starptautiskajām uzņēmumu grupām, var veikt tikai Eiropas līmenī.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

Tas saskaņotā veidā nodrošinās Eiropas uzņēmējdarbības statistikas kvalitāti, tostarp tās salīdzināmību, lietderību un reaģētspēju visās dalībvalstīs, piemērojot tos pašus principus. Tas radīs lielāku izmaksu lietderību, vienlaikus ņemot vērā dalībvalstu sistēmu īpatnības.

Jēdzienu un metožu standartizācijai, dublēšanās novēršanai un iespējai papildus apsekojumiem izmantot plašāku avotu klāstu, būtu jāmazina respondentu finansiālais un administratīvais slogs. FRIBS regula lielā mērā ir orientēta uz rezultātiem, tas nozīmē, ka dalībvalstis var brīvi izvēlēties ievaddatus (datu avotus), ja vien tās nodrošina rezultātus (statistiku), kas atbilst saskaņotajām definīcijām un kvalitātes standartiem. Dalībvalstis tiek aicinātas iespēju robežās izmantot esošus administratīvos avotus vai inovatīvus avotus, piemēram, lielos datus, lai reaģētu uz statistikas vajadzībām. Lai demonstrētu jauno datu prasību, kas ieviestas ar FRIBS regulu, lietderīgumu, tās tika testētas izmēģinājuma pētījumos.

Spēkā esošie ES tiesību akti par uzņēmējdarbības statistiku pēdējo gadu laikā ir vairākkārt grozīti. Tas liecina, ka regula, ar kuru izveido vienotu satvaru uzņēmējdarbības statistikas vākšanai, apstrādei un izplatīšanai, varētu uzlabot šo procesu efektivitāti (izmaksas/ieguvumi) un iedarbīgumu.

Tādējādi saskaņā ar proporcionalitātes principu ierosinātā regula atbilst tās mērķu sasniegšanai vajadzīgajam minimumam un nepārsniedz to, kas vajadzīgs šim nolūkam.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

Ņemot vērā priekšlikuma mērķus un saturu, vispiemērotākais instruments ir regula.

Pienācīga juridiskā instrumenta izvēle ir atkarīga no sasniedzamā mērķa tiesību jomā. Ņemot vērā informācijas vajadzības Eiropas līmenī, Eiropas statistikā šiem pamataktiem visbiežāk izmanto regulas, nevis direktīvas. Prioritāte dodama regulai, jo tajā paredz vienus un tos pašus noteikumus visā Eiropas Savienībā, neļaujot dalībvalstīm piemērot tos nepilnīgi vai izlases veidā. Tā nodrošina datu salīdzināmību Eiropas Savienībā, kas nepieciešama, lai sagatavotu kvalitatīvu Eiropas statistiku. Tā ir tieši piemērojama, proti, tas nozīmē, ka tā nav jātransponē valstu tiesību aktos. Regulas izmantojums ir saskaņā ar pārējiem Eiropas tiesību pamataktiem statistikas jomā, kas ir pieņemti kopš 1997. gada.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Tā kā šī iniciatīva tika uzsākta, pirms tika pieņemtas Labāka regulējuma pamatnostādnes, šāda konkrēta pašreizējās situācijas novērtēšana (pēc pieciem novērtēšanas kritērijiem) iniciatīvas atbalstam nav veikta. Pamatojoties uz Komisijas standartiem, tika ievērota Eurostat sistēma spēkā esošā tiesiskā regulējuma, tostarp Eiropas statistikas programmas 3 , novērtēšanai, un šī sistēma veidoja visa procesa centrālo daļu. Turklāt katru gadu tiek veikti lietotāju apsekojumi, lai iegūtu labāku informāciju par lietotājiem, viņu vajadzībām un apmierinātību ar pakalpojumiem, ko sniedz Eurostat. Novērtēšanas rezultātus Eurostat izmanto, lai uzlabotu statistikas informācijas sagatavošanas procesu un statistikas rezultātus. Tos izmanto dažādu stratēģisko plānu, piemēram, darba programmu un vadības plānu izstrādē.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Eiropas uzņēmējdarbības statistikas jomā galvenās ieinteresēto personu kategorijas ir datu lietotāji (citi Komisijas dienesti, valstu statistikas iestādes, kas uzrauga uzņēmējdarbības nozari, valstu centrālās bankas un Eiropas Centrālā banka, profesionālās apvienības un pētnieki), datu apkopotāji (valstu statistikas iestādes (VSI), kā arī citi apkopotāji, piemēram, valstu centrālās bankas) un datu sniedzēji (uzņēmumi (tostarp MVU)).

Pirmajā apspriešanās kārtā ar ieinteresētajām personām iekļāva jautājumus par FRIBS infrastruktūras elementiem (piemēram, uzņēmumu reģistriem, mikrodatu apmaiņu, kvalitāti un konfidencialitāti), un tā notika no 2014. gada oktobra līdz decembrim. Otrais posms tika uzsākts 2015. gada otrajā pusē, un uzmanība tika pievērsta tādām izmaiņām datu prasībās, kas ieviešamas ar FRIBS. Visbeidzot, trešajā kārtā tika apkopoti ieinteresēto personu viedokļi par Savienības preču tirdzniecības statistikas (Intrastat) modernizāciju, un tā notika 2015. gada rudenī un 2016. gada pirmajā ceturksnī. Katru kārtu veidoja mērķtiecīga apspriešanās ar datu apkopotājiem (valstu statistikas iestādes) un sabiedriskā apspriešana, kurā piedalījās datu sniedzēji (uzņēmumi). Pirmās divas kārtas ietvēra arī sabiedrisko apspriešanu, kurā piedalījās datu lietotāji. Sabiedriskās apspriešanas rezultāti ir sīki izklāstīti divos ziņojumos 4 .

Galvenās attiecīgās apspriešanās rezultātus var apkopot šādi:

Datu lietotāji norādīja uz problēmām attiecībā uz patlaban pieejamās uzņēmējdarbības statistikas lietderību un jo īpaši uz grūtībām kombinēt datus no dažādām uzņēmējdarbības statistikas jomām, ņemot vērā nekonsekvenci un informācijas trūkumu par tādiem jautājumiem kā pakalpojumu nozare un globalizācija. Vienota saskaņota regula, viņuprāt, vairotu uzņēmējdarbības statistikas konsekvenci.

Datu sagatavotāji (VSI) bažījas par sagatavošanas izmaksu pieaugumu saistībā ar jauno datu prasību izpildi, kuras izriet no FRIBS un kuras atbilst lietotāju ilglaicīgām vajadzībām.

Datu sniedzēji bažījas par sloga palielinājumu saistībā ar papildu datu vajadzībām. Mērķtiecīgu apspriežu rezultāti liecina, ka Savienības iekšējās tirdzniecības statistikas modernizācija vairāk nekā kompensētu šo palielinājumu.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

FRIBS projekts tika apspriests vairākās sanāksmēs ar valstu ekspertiem, kas aptver ne tikai uzņēmējdarbības statistiku, bet arī makroekonomikas statistiku, nacionālo kontu un maksājumu bilances statistiku. Projekta progresa ziņojumi tika regulāri iesniegti arī Eiropas Statistikas sistēmas komitejai (ESSC), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 223/2009.

Apspriedes ar ieinteresētajām personām, kas aprakstītas iepriekš, tostarp datu lietotājiem un datu sniedzējiem, ir bijis izmantoto ārējo pierādījumu papildu avots.

•Ietekmes novērtējums

Šim priekšlikumam ir pievienots ietekmes novērtējuma ziņojums, kurā identificētas problēmas, apskatīti dažādi politikas risinājumi un, visbeidzot, novērtēta politikas risinājumu ietekme.

Regulējuma kontroles padome 2016. gada jūnijā sniedza labvēlīgu atzinumu par šo ietekmes novērtējuma ziņojumu ( http://ec.europa.eu/smart-regulation/impact/ia_carried_out/cia_2016_en.htm#estat ).

Ietekmes novērtējumā konstatēja to, ka pastāv divas problēmas:

1.    Eiropas uzņēmējdarbības statistikas lietderības un reaģētspējas samazināšanās;

2.    uzņēmējdarbības statistikas juridiskā sadrumstalotība.

Lai risinātu šīs problēmas, tika apsvērti šādi risinājumi:

risinājums A – pamata scenārijs – neveikt ES politikas pārmaiņas;

risinājums B – īstenot likumdošanas pasākumus tikai attiecībā uz atsevišķām uzņēmējdarbības statistikas jomām, tostarp alternatīvi risinājumi Intrastat modernizācijai;

risinājums C – uzņēmējdarbības statistikas modernizācija vienotā regulējumā (FRIBS), izmantojot dažādus pasākumus, tostarp alternatīvi risinājumi Intrastat modernizācijai.

Pamatojoties uz ietekmes novērtējumu, risinājums A nešķiet pieņemams, jo politikas veidotāji un datu lietotāji kļūtu arvien neapmierinātāki ar izplatītajiem datiem un tiem nāktos izmantot citus datu avotus.

Risinājums B zināmā mērā ietver pašreizējās Eiropas uzņēmējdarbības statistikas sistēmas modernizāciju, jo īpaši attiecībā uz datu sagatavošanas paplašināšanu un datu rezultātiem politikas izstrādes un citu lietotāju vajadzībām. Tas attiecas arī uz Intrastat sistēmas modernizāciju, kas mazinātu datu sniedzēju slogu. Tomēr šis risinājums neatrisina virkni pašreizējo trūkumu. Pirmkārt, ja tiek saglabāti 10 atsevišķi uzņēmējdarbības statistikas tiesību akti, ir jāpieliek lielākas pūles, lai mazinātu nekonsekvenci un saglabātu sagatavoto datu un rādītāju saskaņotību politikas sagatavotājiem nākotnē, un tas arī rada lielu darba slodzi, lai pārvaldītu un atjauninātu informāciju par šiem tiesību aktiem. Šajā risinājumā ierosinātie uzlabojumi īsti nerada lielāku elastīgumu un reaģētspēju uz mainīgo politiku un citām lietotāju vajadzībām.

Risinājums C ir visprogresīvākais un visvairāk uz nākotni vērsts, jo tas paredz modernizēt Eiropas uzņēmumu statistikas sistēmu, to pielāgojot nākotnei. Eiropas uzņēmējdarbības statistika tiks apvienota vienā tiesiskajā regulējumā FRIBS, kas tādējādi netieši garantēs uzņēmējdarbības statistikas daudz lielāku konsekvenci (piemēram, izmaiņu savlaicīguma un definīciju saskaņošanas ziņā utt.). Tas vairos ieguvumus no ESS sistēmas kopumā un tajā pašā laikā palielinās ES pievienoto vērtību. Robežas starp dažādām statistikas jomām mazināsies vai pat pilnībā izzudīs. Šī saskaņošana ļaus daudz labāk nodrošināt politikas vajadzības, jo varēs izplatīt integrētākus rādītājus un rādītāju kombinācijas. Tā arī palielinās sistēmas elastīgumu, kas nebūtu sasniedzams abu iepriekšējo risinājumu ietvaros. Jaunās politikas vajadzības var apmierināt īsākos termiņos un integrēt funkcionējošā un labi veidotā sistēmā. Turklāt pretstatā risinājumam B risinājuma C ietvaros ir līdz minimumam samazinātas izplatītās statistikas pielāgošanas un pamatā esošā tiesiskā regulējuma izmaksas, jo visas nepieciešamās korekcijas ir vieglāk ieviest vienā piegājienā. Vissvarīgākais ir tas, ka risinājumam C ir lielākais potenciāls samazināt slogu uzņēmumiem.

Visbeidzot, visas minētās priekšrocības norāda, ka risinājums C ir labākais variants. Tas vislabāk atbilst REFIT programmas mērķiem, vienkāršojot un samazinot nevajadzīgo administratīvo slogu un racionalizējot nesaskaņotus un nekonsekventus tiesību aktu tekstus, kuri pašlaik reglamentē uzņēmējdarbības statistiku, vienā saskanīgā tiesiskajā regulējumā.

Lai gan Regulējuma kontroles padome ietekmes novērtējuma ziņojumu novērtēja atzinīgi, tā pauda trīs galvenos ieteikumus tā uzlabošanai, proti:

1) sākotnēji piedāvāto un analizēto risinājumu klāsts tika uzskatīts par nepilnīgu, jo brīdī, kad ietekmes novērtējuma ziņojums tika iesniegts pārbaudei RKP, apspriešanās process par iespējamiem apakšrisinājumiem attiecībā uz Savienības iekšējās tirdzniecības statistikas modernizāciju turpinājās. Eurostat atjaunināja sarakstu ar ierosinātajiem politikas risinājumiem, kuros atspoguļoti ESSK secinājumi attiecībā uz Savienības iekšējās tirdzniecības statistikas modernizāciju;

2) tika lūgts veikt pastiprinātu analīzi par iespējamo ietekmi uz atsevišķu dalībvalstu budžetu, lai noteiktu, vai, īstenojot regulu, dažas no tām saskartos ar lielākām grūtībām, un vai ir plānoti pasākumi grūtību mazināšanai attiecībā uz minētajām dalībvalstīm; Eurostat iekļāva papildu precizējumus attiecībā uz valstīm, kuras izmaiņas skar visvairāk. Turklāt tika sniegti vairāki piemēri saistībā ar mazākām valstīm paredzētiem vienkāršojumiem un racionalizācijas un modernizācijas iespējām, ko piedāvā FRIBS, radot izmaksu samazināšanas iespējas nākotnē. Tika arī paskaidrots, ka ir paredzēts finansējums (atbilstīgi budžeta iespējām) nolūkā izstrādāt jaunus datu vākšanas pasākumus;

3) tika lūgts pastiprināt analīzi par administratīvā sloga ietekmi uz datu sniedzējiem un niansētāk pievērsties MVU, vienlaikus norādot, kādi pasākumi tiks veikti, lai aizsargātu MVU no sloga pieauguma. Eurostat precizēja administratīvā sloga ietekmi uz datu sniedzējiem. Dažas papildu datu prasības, ar kurām reaģē uz lietotāju ilglaicīgu īpašu vajadzību uzraudzīt politikas pasākumus attiecībā uz MVU, patiešām varētu palielināt MVU administratīvo slogu. Tika sniegti vairāki piemēri, lai parādītu, ka daudzās uzņēmējdarbības statistikas jomās pastāv īpaši pasākumi, kas ir ieviesti, lai nodrošinātu, ka MVU ir aizsargāti no pārmērīga sloga, un datu apkopotāji pastiprinās pūles, lai samazinātu MVU slogu saistībā ar minētajām jaunajām datu prasībām.

Ņemot vērā Monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas komitejas 2016. gada septembra atzinumu, kopš ietekmes novērtējuma ziņojuma apstiprināšanas tika pieņemts lēmums izņemt ārvalstu tiešo ieguldījumu statistiku (FDI) no FRIBS regulas tvēruma, jo FDI uzņēmējdarbības statistikas dimensija nav tik skaidra kā attiecībā uz starptautisko pakalpojumu tirdzniecības statistiku, kas pašlaik ir ietverta arī regulā par maksājumu bilanci 5 . FDI prasības tādējādi arī turpmāk ietilps minētās regulas tvērumā. Tomēr tas nemaina ietekmes novērtējuma ziņojuma secinājumus.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Priekšlikums atbilst REFIT programmas vienkāršošanas mērķiem, jo īpaši tāpēc, ka ar to desmit Regulas tiek apkopotas vienā vienotā tiesiskajā regulējumā un tiek mazināts slogs uzņēmumiem, jo īpaši MVU. Īstenošanas izmaksas tika pilnībā ņemtas vērā un kontrolētas.

Lai gan dalībvalstis tiek aicinātas iespējami plaši papildus apsekojumiem izmantot administratīvos un inovatīvos avotus, tostarp jaunas metodes vai inovatīvas pieejas, jauno lietotāju vajadzību apmierināšana palielina respondentu slogu. Tomēr šo papildu slogu pārliecinoši atsver vienkāršojumi, jo īpaši Savienības iekšējās tirdzniecības statistikas jomā. Kopumā paredzams, ka FRIBS regula samazinās uzņēmumu administratīvo slogu par vismaz 13,5 % gadā.

Dažas papildu datu prasības, kas iekļautas FRIBS regulā, varētu palielināt MVU slogu, jo īpaši attiecībā uz uzņēmējdarbības statistikas tvēruma paplašināšanu, lai ietvertu pakalpojumus, kas iepriekš nebija iekļauti. Tomēr tas daļēji izriet no prasībām, kas ieviestas, reaģējot uz lietotāju ilglaicīgu īpašu vajadzību uzraudzīt Eiropas un valsts līmeņa politikas pasākumus attiecībā uz MVU, par kuriem šobrīd trūkst pietiekamas informācijas, jo dažas pakalpojumu darbības, kuras īsteno arī MVU, vēl nav aptvertas. Lai samazinātu papildu slogu, datu apkopotāji tiek aicināti pēc iespējas izmantot esošus administratīvos datus (piemēram, no nodokļu iestādēm), lai reaģētu uz šo datu pieprasījumu un lai samazinātu apsekojumu izmantošanu, jo īpaši attiecībā uz MVU.

FRIBS paredzētā vienkāršošana Savienības iekšējās tirdzniecības statistikas jomā varētu samazināt MVU slogu. Tomēr vienmēr būs atsevišķi MVU, kuri negūs labumu no administratīvā sloga samazinājuma un, iespējams, pat saskarsies ar sloga palielinājumu. Lai gan parasti ir zināma saikne starp uzņēmuma lielumu un tā tirdzniecības apjomiem, tomēr arī maziem uzņēmumiem var būt lieli tirdzniecības apjomi, bet lieliem uzņēmumiem – mazs vai tā vispār var nebūt.

Priekšlikums ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi REFIT platforma par vides aizsardzības ieguldījumu statistiku, kas ietver valdību pārstāvju grupas vairākuma un dažu ieinteresēto personu grupas locekļu ieteikumu, proti, ka Komisija turpina savu novērtējumu par ziņošanas prasībām, kas pārklājas, saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 250/2009 (par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku (USS)) un Regulu (ES) Nr. 691/2011 par vides kontiem, un regulu par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku aizstāj ar jauno pamatregulu, ar ko integrē uzņēmējdarbības statistiku (FRIBS).

Platformas atzinums apstiprina Komisijas konstatējumus, ka pastāv datu dubulta sniegšana. Lai risinātu šo problēmu, FRIBS priekšlikumā nav iekļauti vides aizsardzības izdevumu kontu aspekti, kas tādējādi ietilpst vienīgi regulas par vides kontiem (Reg. 691/2011) tvērumā. Tādēļ neradīsies pārklāšanās vai datu dubulta sniegšana.

Šis priekšlikums ir arī saskaņā ar “digitālo pārbaudi”, jo tas paredz veicināt savietojamību un atkārtotu izmantošanu, izmantojot tās pašas datu kopu tehniskās specifikācijas un piemērojot tos pašus standartus datu un metadatu nosūtīšanai un informācijas apmaiņai starp Eurostat un dalībvalstīm.

•Pamattiesības

Šim priekšlikumam nav ietekmes uz pamattiesību aizsardzību.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikuma finansiālā ietekme ir uz nenoteiktu laiku ar trīs gadu uzsākšanas periodu (no 2019. gada līdz 2021. gadam). Tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā tika apskatīta tikai pašreizējā daudzgadu finanšu shēma (DFS). Finansējuma turpināšana būs atkarīga no vienošanās, kas tiks panākta par nākamo DFS, kā arī no to konkrēto programmu turpināšanas, kuru ietvaros ir paredzēts piešķirt finansējumu.

Finansējums 2019. un 2020. gadam tiks piešķirts no pašreizējiem piešķīrumiem programmām, tostarp 19,5 miljoni EUR no Eiropas Statistikas programmas pagarināšanas uz 2019. un 2020. gadu, un papildu finansējums nav vajadzīgs.

Apropriāciju kopsumma 2019. un 2020. gadam aplēsta EUR 46,453 miljonu apmērā. Sīkāka informācija par ietekmi uz budžetu ir sniegta tiesību akta finanšu pārskatā.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas kārtība

Paredzams, ka Eiropas Parlaments un Padome pieņems ierosināto regulu 2017. vai 2018. gadā un Komisija nedaudz vēlāk pieņems īstenošanas pasākumus. Pirmā datu nosūtīšana saskaņā ar jauno regulu ir paredzēta 2019. gadā.

Ierosinātais likumdošanas instruments tiks pilnīgi izvērtēts saskaņā ar Labāka regulējuma pamatnostādņu pieciem novērtējuma kritērijiem, lai cita starpā novērtētu tā lietderīgumu un efektivitāti noteikto mērķu sasniegšanas ziņā un pieņemtu lēmumu par to, vai ir vajadzīgi jauni pasākumi vai grozījumi. Šajā sakarā tiks uzraudzīti uzņēmējdarbības statistikas galvenie rezultatīvie rādītāji.

Ir svarīgi atsaukties uz šobrīd spēkā esošajiem uzraudzības un novērtēšanas instrumentiem, kuri ietver visu Eurostat statistikas sagatavošanas procesu un jau tagad ļauj veiksmīgi analizēt jaunās statistikas iniciatīvas efektivitātes un iedarbīguma attīstību un iegūto datu kvalitāti. Tos veido Eiropas Statistikas programmas sistemātisks starpposma un galīgais novērtējums saskaņā ar Labāka regulējuma pamatnostādņu pieciem novērtējuma kritērijiem. Uzņēmējdarbības statistika ir minēto ziņošanas mehānismu, Eurostat pārvaldības plāna galveno rezultatīvo rādītāju turpmāko pasākumu un regulāro lietotāju apmierinātības apsekojumu neatņemama sastāvdaļa.

Katra statistikas joma tiek uzraudzīta arī statistikas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ietvaros, saskaņā ar kuru dalībvalstis regulāri sagatavo kvalitātes ziņojumus un Eurostat tos analizē.

Turklāt tiks uzraudzīti izmaksu elementi. Tam būs nepieciešama labāka un saskaņotāka izmaksu ziņošanas sistēma, kas aptver visu ESS un kas ir iedalīta statistikas sagatavošanas posmos. Šajā sakarā notiek darbs, ko paredzēts pabeigt laikus, lai varētu veikt to izmaksu uzraudzību, kas radīsies pēc FRIBS regulas stāšanās spēkā.

•Konkrēto priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

Regulas priekšlikumu veido 23 panti un trīs pielikumi.

I nodaļa, 1.–3. pants, ir vispārīgie noteikumi. Šīs regulas priekšmets ir noteikts 1. pantā. Galvenie regulā lietotie jēdzieni ir definēti 2. pantā. 3. pantā ir turpmāk definēta gan uzņēmējdarbības statistikas, gan Eiropas statistisko uzņēmumu reģistru tīkla darbības joma.

II nodaļu veido 5. un 6. pants, kas attiecas uz datu avotiem, kurus izmanto uzņēmējdarbības statistikas un statistisko uzņēmumu reģistru vajadzībām. Priekšlikums paredz un veicina jaunu datu vākšanas veidu un alternatīvu datu avotu izmantošanu, kas ietver administratīvos datus un citus avotus, piemēram, aplēses, pamatojoties uz modeļiem vai lielajiem datiem. Lielo datu nozīme ir turpmāk definēta 4. pantā.

III nodaļa attiecas uz uzņēmējdarbības statistiku. Regulas 6. pantā izklāstītas uzņēmējdarbības statistikas tematiskās jomas un temati, attiecībā uz kuriem Komisija saskaņā ar 7. pantu ir pilnvarota pieņemt īstenošanas pasākumus saistībā ar datu kopu noteiktajām tehniskajām specifikācijām. Iesniedzamo datu tematiskās jomas, temati un sīki izstrādāti temati ir uzskaitīti I pielikumā. II pielikumā noteikts periodiskums, kādā iesniedzami attiecīgo tematu dati. Komisija, izmantojot deleģētos aktus, varēs sīkāk izklāstīt dinamisko tematu “IKT izmantojums un e-komercija”, “Inovācija” un “Globālās vērtību ķēdes” priekšmetus un raksturlielumus. I pielikumā iekļautos sīki izstrādātos tematus arī var grozīt ar deleģētu aktu saskaņā ar drošības klauzulās paredzētajiem ierobežojumiem.

IV nodaļā ir 3 panti, kas attiecas uz uzņēmumu reģistriem. Regulas 8. pants paredz Eiropas statistisko uzņēmumu reģistru tīkla izveidi. 9. pantā ir izklāstītas Eiropas statistisko uzņēmumu reģistru tīkla prasības. III pielikumā turpmāk precizēti Eiropas statistisko uzņēmumu reģistru tīkla elementi (reģistra raksturlielumi, unikālais identifikators, grafiks un periodiskums). Īstenošanas aktos reģistra raksturlielumus var iedalīt vēl sīkāk. 10. pantā iekļauti noteikumi attiecībā uz apmaiņu ar konfidenciāliem datiem un piekļuvi tiem Eiropas statistisko uzņēmumu reģistru tīkla nolūkiem. Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas pasākumus attiecībā uz konfidenciālu datu apmaiņu Eiropas statistisko uzņēmumu reģistru tīkla nolūkiem.

V nodaļā iekļauti 5 panti par konfidenciālu datu apmaiņu Savienības iekšējās preču tirdzniecības nolūkiem. Minētās statistikas datu un metadatu apmaiņas princips noteikts 11. pantā. Regulas 12. pantā precizēts, ar kādu statistikas informāciju apmainās, un 13. pantā sniegti statistikas datu elementi. Regulas 14. pantā izklāstīti noteikumi par nosūtīto konfidenciālo datu aizsardzību 15. pantā nosūtīto konfidenciālo datu pieejamību zinātniskās izpētes nolūkiem.

VI nodaļā pārgrupēti trīs panti par kvalitāti, nosūtīšanu un izplatīšanu: datu kvalitāte un metadatu ziņošana (16. pants), datu un metadatu nosūtīšana (17. pants) un konfidencialitāte, izplatot statistikas datus par starptautisko preču tirdzniecību (19. pants).

Priekšlikuma VII nodaļa ietver citus svarīgus Eiropas uzņēmējdarbības statistikas modernizācijas elementus:

izmēģinājuma pētījumu paredzēšana nolūkā novērtēt jaunas datu vākšanas lietderību un iespējamību un uzlabot datu kopas (19. punktā),

noteikumi par finansiālu atbalstu dalībvalstīm saskaņā ar nosacījumiem (20. pants).

Regulas pēdējā nodaļā ir ietverti noteikumi par deleģēšanas īstenošanu (21. pants) saskaņā ar 2016. gada aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu, komiteju procedūru (22. pants), sadarbību ar citām komitejām (23. pants), noteikumiem par atkāpēm nolūkā atsevišķām dalībvalstīm dot vairāk laika, lai pielāgotos jaunajām prasībām (24. pants). Turklāt šajā nodaļā grozīta viena regula (25. pants), par kuru informācija ir iekļauta IV pielikumā, un atceltas desmit spēkā esošus tiesību aktus, kas aizstātas ar ierosināto pamatregulu (26. pants).

2017/0048 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku,
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 184/2005 un atceļ 10 tiesību aktus uzņēmējdarbības statistikas jomā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Statistikas informācijas par dalībvalstu uzņēmumu saimniecisko darbību izstrāde, sagatavošana un izplatīšana līdz šim ir bijusi balstīta vairākos atsevišķos tiesību aktos. Šie tiesību akti attiecas uz īstermiņa statistiku un uzņēmējdarbības strukturālo statistiku, ražošanas statistiku, starptautisko (Savienības iekšējo un ārējo) preču un pakalpojumu tirdzniecību, statistiku par ārvalstu saistītiem uzņēmumiem, pētniecību un izstrādi, inovāciju, IKT izmantojumu un tirdzniecību. Turklāt ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 177/2008 tika izveidota kopēja uzņēmumu reģistru sistēma statistikas vajadzībām 6 .

(2)Šī struktūra, kas balstīta uz atsevišķiem tiesību aktiem, nevar nodrošināt vajadzīgo saskaņotību starp atsevišķām statistikas jomām, tā arī neveicina integrētu pieeju uzņēmējdarbības statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai. Lai nodrošinātu saskaņotību starp Eiropas uzņēmējdarbības statistiku un atvieglotu attiecīgo statistikas procesu integrāciju, būtu jāizstrādā kopīgs tiesiskais regulējums.

(3)Integrētākiem statistikas procesiem, kuru pamatā ir kopīgi metodoloģiskie principi, definīcijas un kvalitātes kritēriji, būtu jāpanāk Savienības uzņēmējdarbības nozares saskaņotu struktūras, saimnieciskās darbības, darījumu un snieguma statistiku, kas atbilst lietderības un detalizācijas pakāpei, kuru sagaida lietotāji.

(4)Eiropas uzņēmējdarbības statistika ir saistīta ar starptautiskajām vadlīnijām, piemēram, Frascati rokasgrāmatu par pētniecības un izstrādes statistiku un Oslo rokasgrāmatu par inovācijas datiem, un starptautiskajiem nolīgumiem, ko pieņēmusi Apvienoto Nāciju Organizācija, ESAO, Starptautiskais Valūtas fonds un citas starptautiskās un pārvalstiskās organizācijas. Eiropas statistisko uzņēmumu reģistru tīklam izstrādājot, sagatavojot un izplatot Savienības statistiku, būtu pēc iespējas jāievēro minētās vadlīnijas, lai nodrošinātu, ka Savienības statistikas dati ir salīdzināmi ar Savienības galveno starptautisko partneru apkopotajiem statistikas datiem. Tomēr, vācot Eiropas uzņēmējdarbības statistiku par tēmām “Pētniecības un izstrādes ielaide” un “Inovācija”, būtu konsekventi jāpiemēro Savienības standarti, nolīgumi un pamatnostādnes.

(5)Mazo un vidējo uzņēmumu administratīvais slogs būtu pēc iespējas jāsamazina, papildus apsekojumiem iespējami plaši ņemot vērā citus datu avotus. Lai mazinātu uzņēmumu slogu, vajadzētu būt iespējai noteikt atšķirīgas datu prasības atkarībā no uzņēmuma lieluma un nozīmes dalībvalstu ekonomikās.

(6)Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) redzējumā 2020. gadam norādīts, ka dati būtu jāizmanto visās statistikas jomās, lai varētu labāk analizēt jaunās tendences (piemēram, globalizāciju) un tie labāk kalpotu nozīmīgas ietekmes ES politikas izstrādē. Datu rezultāti būtu jābalsta uz ESS efektīviem un stabiliem statistikas procesiem. Uzņēmējdarbības statistikas kopīgā tiesiskā regulējuma plašākam tvērumam vajadzētu sekmēt savstarpēji atkarīgu no dažādiem avotiem iegūtu datu sagatavošanas procesu integrāciju.

(7)Eiropas uzņēmumu un tirdzniecības statistikas modernizācijas (MEETS) programma, kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 1297/2008/EK 7 un kas darbojās no 2009. līdz 2013. gadam, bija vērsta uz to, lai atbalstītu uzņēmumu un tirdzniecības statistikas pielāgošanu jaunām datu vajadzībām un koriģētu uzņēmējdarbības statistikas sagatavošanas sistēmu. No šīs programmas izrietošie secinājumi un ieteikumi attiecībā uz prioritātēm un jauniem rādītāju mērķkopumiem, ar uzņēmējdarbību saistītas statistikas regulējuma racionalizēšanu, efektīvākas uzņēmējdarbības un tirdzniecības statistikas veicināšanu un Intrastat modernizāciju, būtu jāpārvērš juridiski saistošos noteikumus.

(8)Eiropas uzņēmējdarbības statistikas satvaram ir vajadzīga elastīgāka pieeja nolūkā veikt pielāgojumus metodoloģiskiem jauninājumiem un savlaicīgi reaģēt uz jaunām un pienācīgi pamatotām lietotāju vajadzībām, kas izriet no ekonomikas vides izmaiņām un pieaugošās globalizācijas un uzņēmējdarbības sarežģītības. Šādiem nākotnes pielāgojumiem vajadzētu būt pamatotiem ar atbilstīgu izmaksu un ieguvumu analīzi un attiecīgajām datu prasībām nebūtu jārada dalībvalstīm vai respondentiem būtisku papildu slogu vai izmaksas.

(9)Valstu statistisko uzņēmumu reģistru un EuroGroups reģistra nozīme būtu jāstiprina kā pamata infrastruktūra Eiropas uzņēmējdarbības statistikas vākšanai un apkopošanai. Valstu statistiskie uzņēmumu reģistri būtu jāizmanto statistikas vajadzībām kā informācijas avots statistikas analīzei par uzņēmumu populāciju un to demogrāfiju, apsekojuma populācijas noteikšanai un saiknes izveidei ar administratīviem datu avotiem.

(10)Lai nodrošinātu valstu statistisko uzņēmumu reģistru un EuroGroups reģistra lomu, attiecībā uz visām attiecīgajām vienībām būtu jānosaka un jāievieš vienots identifikators.

(11)EuroGroups reģistrā, izmantojot saskaņotus kritērijus un regulāri atjauninātu informāciju par kontroles saitēm starp uzņēmumu grupas juridiskajām vienībām, būtu jānodrošina kārtīgs uzņēmumu grupu iedalījums ar savlaicīgiem un ticamiem datiem.

(12)Lai uzlabotu ESS statistikas sagatavošanas procesu efektivitāti un lai samazinātu statistikas slogu respondentiem, valstu statistikas iestādēm vajadzētu būt tiesībām nekavējoties un bez maksas piekļūt visiem administratīvajiem ierakstiem, izmantot tos un integrēt statistikā, ciktāl tas nepieciešams, lai izstrādātu, sagatavotu un izplatītu Eiropas uzņēmējdarbības statistiku saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 223/2009 17.a pantā 8 .

(13)Regula (EK) Nr. 223/2009 nodrošina Eiropas statistikas atsauces sistēmu. Jo īpaši tajā prasīta atbilstība profesionālās neatkarības, taisnīguma, objektivitātes, ticamības, statistikas konfidencialitātes un izmaksu lietderības principiem.

(14)Valstu statistikas iestādēm, kuras izstrādā uzņēmējdarbības statistiku un uztur Eiropas statistisko uzņēmumu reģistru tīklu, būtu jāsniedz iespēja piekļūt mikrodatiem un apmainīties ar tiem, lai izstrādātu, sagatavotu un izplatītu valstu vai Eiropas uzņēmējdarbības statistiku vai uzlabotu tās kvalitāti. Mikrodatu apmaiņa tādējādi būtu jāierobežo tikai uz pienācīgi pamatotiem gadījumiem.

(15)Papildu datu avota izveide, balstoties uz mikrodatu par preču eksportu Savienības iekšienē apmaiņu, papildus iespējai izmantot inovatīvas metodes, palielina dalībvalstu elastīgumu attiecībā uz Savienības iekšējās preču tirdzniecības statistikas apkopošanu, tādējādi dodot dalībvalstīm iespēju samazināt uzņēmumu informācijas sniegšanas slogu. Apmaiņas mērķim vajadzētu būt Eiropas statistikas par starptautisko preču tirdzniecību efektīva izstrāde, sagatavošana un izplatīšana vai tās kvalitātes uzlabošana.

(16)Sarunas par tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumiem starp Savienību un trešām valstīm vai daudzpusējiem nolīgumiem, to īstenošana un pārskatīšana paredz, ka Komisijai būtu jādara pieejama nepieciešamā statistikas informācija par dalībvalstu tirdzniecības plūsmām ar valstīm, kas nav dalībvalstis.

(17)Jāsaglabā cieša saikne starp statistikas informācijas vākšanas sistēmu un ar pievienotās vērtības nodokli saistītām fiskālajām formalitātēm, kas pastāv dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības jomā. Šī saikne, jo īpaši Savienības iekšējās preču tirdzniecības statistikas nolūkiem, ļauj noteikt eksportētājus un importētājus un pārbaudīt savāktās informācijas kvalitāti.

(18)Preču pārrobežu kustība, jo īpaši uz trešām valstīm vai no tām, ir pakļauta muitas uzraudzībai, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 9 . Muitas dienesti patur tiesības piekļūt informācijai vai ierakstiem, kas attiecas uz šādu kustību. Ar muitas deklarācijām saistīta vai uz tām balstīta informācija vai ieraksti būtu jāizmanto statistikas sagatavošanā par preču tirdzniecību Savienībā.

(19)Lai sagatavotu statistiku par starptautisko preču tirdzniecību un uzlabotu šādas statistikas kvalitāti, dalībvalstu statistikas iestādēm vajadzētu būt iespējai apmainīties ar datiem par preču importu un eksportu, kurā iesaistīti vairāku dalībvalstu muitas dienesti.

(20)Lai Komisija varētu veikt savus uzdevumus, kas izriet no Līgumiem, jo īpaši tos, kas saistīti ar iekšējā tirgus darbību, tai vajadzētu būt pieejai pilnīgai, jaunākajai un ticamai informācijai par preču ražošanu un pakalpojumiem Savienībā un par starptautiskās tirdzniecības plūsmām. Šāda informācija ir vajadzīga arī uzņēmumiem, lai uzraudzītu to tirgus un starptautisko dimensiju.

(21)Lai novērtētu uzņēmumu ražīgumu, ir nepieciešams nodrošināt pa darbības nozarēm strukturētu uzņēmējdarbības statistiku. Jo īpaši – arvien vairāk pieaug pieprasījums pēc statistikas par pakalpojumu nozari, kas ir dinamiskākā nozare mūsdienu ekonomikās, it īpaši attiecībā uz nozares izaugsmes un darbvietu veidošanas potenciālu un ņemot vērā tās attiecības ar ražošanas nozari. Pakalpojumu tirdzniecības statistikai ir būtiska loma pakalpojumu iekšējā tirgus darbības uzraudzībā un tirdzniecības šķēršļu ietekmes uz pakalpojumiem novērtēšanā.

(22)Lai novērtētu virzību uz stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzītajiem mērķiem gan dalībvalstu, gan Savienības līmenī, ir vajadzīga saskaņota statistika par Savienības ekonomiku attiecībā uz pētniecību un izstrādi, inovāciju, informācijas sabiedrību gan tirgus, gan ārpustirgus griezumā un uzņēmējdarbības vidi kopumā, jo īpaši attiecībā uz uzņēmējdarbības demogrāfiju un ar tirgus darbībām saistīto nodarbinātību. Šāda informācija ļauj lēmumu pieņēmējiem pieņemt kompetentus politikas lēmumus nolūkā attīstīt ekonomiku, kuras pamatā ir zināšanas un inovācija, uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi vienotajam tirgum, attīstīt uzņēmējdarbības garu un uzlabot konkurētspēju.

(23)Lai koordinētu ekonomikas politiku Savienībā un eurozonā un nodrošinātu informāciju ekonomikas dalībniekiem vienotajā tirgū, ir vajadzīgi salīdzināmi dati par darba tirgus tendencēm, tostarp statistiku par darbaspēka izmaksām, izpeļņu un aizņemto un brīvo darbvietu skaitu. Turklāt ļoti svarīgs prasmīga, labi apmācīta un pielāgota darbaspēka attīstības elements ir mūžizglītība, un īpaša uzmanība būtu jāpievērš profesionālajai apmācībai uzņēmumos kā būtiskam ieguldījumam mūžizglītībā. Šādi dati tiek galvenokārt ievākti no uzņēmumiem, un turpmāk šo jomu būtu jāregulē un labāk jāintegrē citās uzņēmējdarbības statistikas jomās. Lai izvērtētu Savienības ekonomiku vidēja termiņa tendencēm, ir nepieciešami dati par darbaspēka izmaksu līmeni un sastāvu un par izpeļņas struktūru un sadalījumu. Dati par darbaspēka izmaksu tendencēm un brīvajām darbvietām ir nepieciešami Savienības ekonomiku īstermiņa uzraudzībai, tostarp monetārās politikas vajadzībām. Lai pārraudzītu to, kā tiek īstenota Savienības stratēģija ciešākai sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības jomā, ir nepieciešami dati par uzņēmumu ieguldījumiem profesionālajā tālākizglītībā, minētās apmācības raksturlielumi un apjoms, kā arī informācija par uzņēmumu stratēģiju profesionālās tālākizglītības jomā.

(24)Statistika par inovācijas, pētniecības un izstrādes darbībām ir nepieciešama tādas politikas izstrādei un uzraudzībai, kuras mērķis ir uzlabot dalībvalstu konkurētspēju un vairot to vidējā termiņa un ilgtermiņa gudras izaugsmes un nodarbinātības potenciālu. Digitālās ekonomikas paplašināšanās un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantojuma pieaugums ir starp tiem faktoriem, kas veicina konkurētspēju un izaugsmi Savienībā, un attiecīgo stratēģiju un politikas atbalstam ir nepieciešami statistikas dati.

(25)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 549/2013 10 uzņēmējdarbības statistika ir nepieciešama arī nacionālo un reģionālo kontu apkopošanai.

(26)Komisija (Eurostat) ciešā sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku nosaka starptautiskās pakalpojumu tirdzniecības statistiku, kas nepieciešama Savienības un eurozonas maksājumu bilances apkopošanai.

(27)Lai ziņotu par ekonomikas attīstību katrā dalībvalstī saskaņā ar Savienības ekonomikas politiku, ir nepieciešama ticama un ātra statistika. Lai izvērtētu ekonomikas attīstību dalībvalstīs saistībā ar vienotu monetāro politiku, Eiropas Centrālajai bankai nepieciešama ātra īstermiņa statistika.

(28)Pieturoties pie principa par uzņēmējdarbības statistikas nodrošināšanu par visu ekonomiku, saskaņā ar proporcionalitātes principu datu prasībās ciktāl iespējams būtu jāietver vienkāršošanas pasākumi nolūkā mazināt slogu uz uzņēmējdarbības ekonomikām salīdzinoši mazās dalībvalstīs.

(29)Starptautiskie standarti, piemēram, Statistikas datu un metadatu apmaiņas (SDMX) iniciatīva un statistikas vai tehniskie standarti, kas izstrādāti ESS, piemēram, metadatu un validācijas standarti, būtu jāizmanto, ciktāl tie attiecas arī uz Eiropas uzņēmējdarbības statistiku. Eiropas Statistikas sistēmas komiteja (ESSK) ir apstiprinājusi ESS standartu kvalitātes ziņojumu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. pantam. Šiem standartiem būtu jāpalīdz saskaņot kvalitātes nodrošināšanu un ziņošanu par kvalitāti šīs regulas ietvaros.

(30)Lai ņemtu vērā ekonomiskās un tehniskās tendences, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai saskaņā ar Līguma 290. pantu pieņemt tiesību aktus attiecībā uz I un II pielikumā sīki izstrādātajiem tematiem, kā arī Savienības iekšējā preču eksporta tvēruma rādītājiem. Komisijai vajadzētu arī būt pilnvarotai papildināt sīki izstrādātos tematus ar dinamiskās uzņēmējdarbības statistikas priekšmetiem un raksturlielumiem attiecībā uz IKT, inovāciju un globālajām vērtību ķēdēm un precīzu informāciju, kas iesniedzama nodokļu iestādēm un muitas iestādēm. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 11 . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(31)Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras, lai nodrošinātu vienotus nosacījumus tehniskajai īstenošanai attiecībā uz prasību atsevišķiem elementiem, tostarp par uzņēmumu reģistriem, formātu, drošības un konfidencialitātes pasākumiem un procedūru konfidenciālu datu apmaiņai Eiropas statistisko uzņēmumu reģistru tīkla nolūkiem, datu un metadatu nosūtīšanu, datu kvalitāti un metadatu ziņojumiem un atkāpēm. Šim pašam nolūkam Komisijai būtu jāpiešķir papildu īstenošanas pilnvaras attiecībā uz kārtību un formātu, drošības un konfidencialitātes pasākumiem un procedūru konfidenciālu datu apmaiņai Savienības iekšējās preču tirdzniecības statistikas nolūkiem, attiecīgo metadatu specifikācijām, grafiku, kārtību, kādā vāc un apkopo Savienības iekšējā preču eksporta statistiku, ko sniedz importa dalībvalstij, kārtību, kādā piemēro kopējā Savienības iekšējā preču eksporta tvēruma rādītāju, Savienības iekšējās preču tirdzniecības apsekojumos ievākto mikrodatu statistikas datu elementiem, ko sniedz importa dalībvalstij, un saistītajiem vienkāršojumiem. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 12 .

(32)Attiecīgā gadījumā Komisijai būtu jāveic izmaksu un ieguvumu analīze un jānodrošina, ka jebkura tās ierosinātā darbība neuzliek būtisku papildu slogu dalībvalstīm vai respondentiem, ņemot vērā paredzamos lietotāju ieguvumus.

(33)Komisija var piešķirt atkāpes attiecībā uz šīs regulas vai deleģēto un īstenošanas aktu, kas pieņemti tās kontekstā, piemērošanu, ja šādai piemērošanai ir nepieciešami būtiski dalībvalsts statistikas sistēmas pielāgojumi, kas izpaužas kā papildu apsekojumu organizēšana vai apjomīgu pielāgojumu īstenošana statistikas veidošanas sistēmā, lai paredzētu jaunu datu avotu izmantošanu vai padarītu iespējamu dažādu datu avotu kombinēšanu.

(34)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, izstrādāt vienotu satvaru Eiropas uzņēmējdarbības statistikai, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet saskaņošanas un salīdzināmības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(35)Būtu jāgroza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 184/2005 13 pasākumi ar atsauci uz starptautisko pakalpojumu tirdzniecību.

(36)Šajā regulā izklāstītajiem pasākumiem būtu jāaizstāj pasākumi, kas paredzēti Padomes Regulā (EEK) Nr. 3924/91 14 , Padomes Regulā (EK) Nr. 1165/98 15 , Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā (EK) Nr. 1608/2003 16 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 48/2004 17 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 638/2004 18 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 808/2004 19 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 716/2007 20 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 177/2008 21 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 295/2008 22 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 471/2009 23 . Šie tiesību akti tādējādi būtu jāatceļ.

(37)Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

(38)Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Statistikas sistēmas komiteju,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu tiek izveidots vienots tiesiskais regulējums attiecībā uz:

(a)Eiropas statistikas, kas saistīta ar uzņēmumu struktūru, saimniecisko darbību un sniegumu, kā arī ar Savienības ekonomikas starptautiskajiem darījumiem un pētniecības un izstrādes pasākumiem (Eiropas uzņēmējdarbības statistika) izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu;

(b)Eiropas statistisko uzņēmumu reģistru tīklu un EuroGroups reģistru.

2. pants

Definīcijas

1.Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(a)“statistikas vienība” ir statistikas vienības, kā definēts Padomes Regulas (EEK) Nr. 696/93 24 pielikumā;

(b)“ziņošanas vienība” ir vienība, kas sniedz datus;

(c)“tematiskā joma” ir viena vai vairākas datu kopas, kas sakārtotas tā, lai aptvertu konkrētus tematus;

(d)“temats” un “sīki izstrādāts temats” ir informācijas saturs, kas apkopojama par statistikas vienībām. Sīki izstrādāti temati ietver sīkāku detalizācijas pakāpi nekā temati. Temats aptver vairākus sīki izstrādātus tematus.

(e)“mainīgais lielums” ir novērotās vienības raksturlielums, kas var uzrādīt vairāk nekā vienu vērtību no vērtību kopas;

(f)“raksturlielums” ir objekta vai objektu kopuma abstrakcija;

(g)“tirgus darbība” un “ārpustirgus darbība” ir darbības, kā definēts Regulā (ES) Nr. 549/2013;

(h)“tirgus ražotājs” un “ārpustirgus ražotājs” ir ražotāji, kā definēts Regulā (ES) Nr. 549/2013;

(i)“valstu statistikas iestādes” ir dalībvalstu nozīmētas valstu statistikas iestādes un citas valstu iestādes, kuras ir atbildīgas par Eiropas statistikas izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 223/2009 5. panta 1. un 2. punktā;

(j)“autoritatīvs avots” ir vienīgais tādu datu ierakstu sniedzējs, kuri satur valsts statistiskā uzņēmumu reģistra un EuroGroups reģistra datus saskaņā ar kvalitātes standartiem, kas minēti 16. pantā;

(k)“mikrodati” ir identificējamu ziņošanas vienību vai statistikas vienību raksturlielumu individuālie novērojumi vai mērījumi;

(l)“izmantošana statistiskiem mērķiem” ir datu izmantošana vienīgi statistisku rezultātu un analīžu izstrādei un sagatavošanai, kā definēts Regulas (EK) Nr. 223/2009 3. panta 8. punktā;

(m)“konfidenciāli dati” ir dati, kā definēts Regulas (EK) Nr. 223/2009 3. panta 7. punktā;

(n)“nodokļu dienests” ir dalībvalsts iestāde, kura atbild par Padomes Direktīvas 2006/112/EK 25 piemērošanu;

(o)“muitas dienesti” ir muitas dienesti, kā minēts (ES) Regulas Nr. 952/2013 5. panta 1. punktā.

2.Regulas 11.–15. panta nolūkā piemēro šādas definīcijas:

(a)“eksporta dalībvalsts” ir dalībvalsts, no kuras statistikas teritorijas preces eksportē uz to galamērķi importa dalībvalstī;

(b)“importa dalībvalsts” ir dalībvalsts, kuras statistikas teritorijā preces ieved no eksporta dalībvalsts;

(c)“preces” ir jebkāds kustams īpašums, ieskaitot elektroenerģiju un dabasgāzi.

3. pants

Darbības joma

1.Eiropas uzņēmējdarbības statistikas darbības joma ietver:

(a)statistikas vienību struktūru, saimnieciskās darbības un sniegumu, to pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības, to IKT izmantojumu un e-komerciju, kā arī globālās vērtību ķēdes;

(b)rūpniecības preču ražošanu, pakalpojumus un preču un pakalpojumu starptautisko tirdzniecību.

2.Eiropas statistisko uzņēmumu reģistru tīkls ietver valstu uzņēmumu reģistrus un EuroGroups reģistru, kā arī datu savstarpējo apmaiņu starp tiem.

(a)Valstu statistisko uzņēmumu reģistru darbības joma ietver:

i) visus uzņēmumus, kas veic saimniecisko darbību, kura ietekmē iekšzemes kopproduktu (IKP), un to vietējās vienības;

ii)juridiskas vienības, kas ir šajos uzņēmumos;

iii)darbības veida vienības (DVV) vai NACE kodu, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1893/2006 26 , un katras DVV, kura veido šos uzņēmumus, lielumu, kas attiecas tikai uz tiem uzņēmumiem, kuriem, ņemot vērā to lielumu, ir būtiska ietekme uz agregētiem (valsts līmeņa) datiem;

iv)uzņēmumu grupas.

(b)EuroGroups reģistra darbības joma ietver:

i)visus uzņēmumus, kas veic saimniecisko darbību, kura ietekmē iekšzemes kopproduktu (IKP) un kas veido starptautiskas uzņēmumu grupas daļu;

ii)juridiskas vienības, kas ir šajos uzņēmumos;

iii)starptautiskas uzņēmumu grupas.

(c)Mājsaimniecības neietilpst Eiropas statistisko uzņēmumu reģistru tīkla darbības jomā, ciktāl tās ražo preces un pakalpojumus pašu patēriņam vai izīrē pašu īpašumu.

(d)Ārvalstu uzņēmumu vietējās vienības, kas nav atsevišķas juridiskas vienības (filiāles) un ko saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 549/2013 klasificē kā kvazisabiedrības, valstu statistisko uzņēmumu reģistru un EuroGroups reģistra nolūkiem uzskata par uzņēmumiem.

(e)Uzņēmumu grupas nosaka, izmantojot kontroles saites starp to juridiskajām vienībām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 549/2013.

(f)Atsauces uz valstu statistiskajiem uzņēmumu reģistriem un EuroGroups reģistru šajā regulā attiecas vienīgi uz tām vienībām, kas pilnībā vai daļēji veic saimniecisko darbību. Eiropas statistisko uzņēmumu reģistru tīkla nolūkos saimnieciskā darbība ir jebkura darbība, kas ietver preču un pakalpojumu piedāvāšanu konkrētajā tirgū. Aktīvu un/vai saistību turēšanu arī var uzskatīt par saimniecisko darbību. Turklāt ārpustirgus pakalpojumus, kas ietekmē IKP, kā arī tiešu un netiešu aktīvu juridisko vienību turēšanu Eiropas statistisko uzņēmumu reģistru tīkla nolūkiem uzskata par saimniecisko darbību. Ekonomiski neaktīvas juridiskas vienības ir daļa no uzņēmuma vienīgi kopā ar ekonomiski aktīvām juridiskām vienībām.

(g)Statistikas vienības, kas ietilpst Eiropas statistisko uzņēmumu reģistru tīkla darbības jomā, tiek definētas, kā norādīts Padomes Regulas (EEK) Nr. 696/93 pielikumā, ievērojot šajā pantā noteiktos ierobežojumus.

II NODAĻA

DATU AVOTI

4. pants

Datu avoti un metodes

1.Sagatavojot 6. un 7. pantā minētos statistikas datus, dalībvalstis, kā arī 9. pantā minētie valstu statistiskie uzņēmumu reģistri, izmanto visus attiecīgos datu avotus, vienlaikus izvairoties no pārmērīga sloga respondentiem un pienācīgi ņemot vērā valstu statistikas iestāžu izmaksu lietderību. Valstu statistikas iestādes statistikas datu sagatavošanai un šajā regulā paredzētajiem valstu statistiskajiem uzņēmumu reģistriem var izmantot šādus datu avotus:

(a)apsekojumus: dalībvalstu nozīmētas ziņošanas vienības, kurām ir pienākums nodrošināt savlaicīgu, precīzu un pilnīgu informāciju, kas nepieciešama statistikas datu sagatavošanai un šajā regulā paredzētajiem valstu statistiskajiem uzņēmumu reģistriem;

(b)administratīvos ierakstus, tostarp informāciju no nodokļu un muitas dienestiem;

(c)datu apmaiņas rezultātā iegūtos mikrodatus;

(d)citus attiecīgos informācijas avotus, kas atbilst 16. pantā minētajiem kvalitātes kritērijiem, ieskaitot esošo datu avotu kombinācijas.

2.Ja nepieciešamo statistiku nav iespējams sagatavot, izmantojot 1. punktā minētos datu avotus, kas atbilst 16. pantā minētajiem kvalitātes kritērijiem, dalībvalstis šādas statistikas sagatavošanai var izmantot zinātniski pamatotas un pienācīgi dokumentētas statistiskā novērtējuma un aprēķināšanas metodes.

5. pants

Piekļuve administratīvajiem ierakstiem un informācijas paziņošana

1.Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 17.a pantā izklāstītajiem principiem, valstu statistikas iestādēm un Komisijai (Eurostat) ir tiesības nekavējoties un bez maksas piekļūt visiem administratīvajiem ierakstiem, izmantot tos un integrēt ar citiem datu avotiem, lai izpildītu statistikas prasības, ko paredz šī regula, un atjauninātu valstu statistiskos uzņēmumu reģistrus un EuroGroups reģistru. Valstu statistikas iestādēm un Komisijai (Eurostat) ir piekļuve tikai tiem administratīvajiem ierakstiem, kas ir šo iestāžu attiecīgajās publiskās administrācijas sistēmās.

2.Neskarot 1. punktu, katras dalībvalsts nodokļu dienests sniedz valsts statistikas iestādei informāciju par preču eksportu un importu.

Komisija saskaņā ar 21. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu precīzu informāciju, kas nodokļu dienestiem ir jāsniedz.

3.Neskarot 1. punktu, katras dalībvalsts muitas dienests sniedz valsts statistikas iestādei informāciju par preču eksportu un importu.

Komisija saskaņā ar 21. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu precīzu informāciju, kas muitas dienestiem ir jāsniedz.

4.Lai sagatavotu statistiku par starptautisko preču tirdzniecību un uzlabotu šādas statistikas kvalitāti, attiecīgo dalībvalstu statistikas iestādes drīkst apmainīties ar datiem, kas saņemti no muitas dienestiem un kas saistīti ar preču eksportu un importu, jo īpaši, ja šādā eksportā vai importā ir iesaistīti vairāku dalībvalstu muitas dienesti.

5.Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 22. panta 2. punktā, lai precizētu šajā pantā paredzētās datu apmaiņas kārtību.

III NODAĻA

UZŅĒMĒJDARBĪBAS STATISTIKA

6. pants

Datu prasības

1.Eiropas uzņēmējdarbības statistika attiecas uz šādām tematiskajām jomām:

(a)īstermiņa uzņēmējdarbības statistika;

(b)valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika;

(c)reģionālā uzņēmējdarbības statistika;

(d)statistika par starptautiskām darbībām.

2.Tematiskās jomas ietver vienu vai vairākus šādus tematus, kā sīkāk izklāstīts I pielikumā:

(a)uzņēmumu populācija;

(b)globālās vērtību ķēdes;

(c)IKT izmantojums un e-komercija;

(d)inovācija;

(e)preču starptautiskā tirdzniecība;

(f)pakalpojumu starptautiskā tirdzniecība;

(g)ieguldījumi;

(h)darbaspēka izlietojums;

(i)rezultāti un sniegums;

(j)atļaujas;

(k)cenas;

(l)pirkumi;

(m)pētniecības un izstrādes ielaide.

3.Katra temata periodiskums ir norādīts II pielikumā.

4.Komisija saskaņā ar 21. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu I pielikumā norādītos sīki izstrādātos tematus un lai precizētu IKT izmantojuma, e-komercijas un globālās vērtību ķēdes sīki izstrādātu tematu priekšmetu un raksturlielumus.

5.Īstenojot savas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, Komisija nodrošina, ka tiek ievēroti šādi trīs nosacījumi:

(a) deleģētie akti ir vērsti uz izmaksu un sloga neitralitāti vai samazināšanu un katrā ziņā nerada dalībvalstīm vai respondentiem ievērojamas papildu izmaksas vai slogu;

(b)spēkā esošajā deleģētajā aktā piecu secīgu gadu periodā papildina vai aizstāj ar citu sīki izstrādātu tematu attiecībā uz tematisko jomu “īstermiņa uzņēmējdarbības statistika” ne vairāk kā vienu sīki izstrādātu tematu, attiecībā uz tematisko jomu “valsts līmeņa uzņēmējdarbības statistika” piecus sīki izstrādātus tematus, attiecībā uz tematisko jomu “reģionālā uzņēmējdarbības statistika” divus sīki izstrādātus tematus un attiecībā uz tematisko jomu “statistika par starptautiskām darbībām” divus sīki izstrādātus tematus. Noteiktais maksimums neattiecas uz grozījumiem, kas izriet no nolīgumiem, līgumiem un konvencijām un citām starptautiskajām iestādēm, kurās Savienība ir locekle, un izmaiņām, kas izriet no nacionālo un reģionālo kontu uzskaites ietvaru izmaiņām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 549/2013 un maksājumu bilances statistikas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 184/2005. Starp diviem secīgiem pārskata periodiem dinamiskas uzņēmējdarbības statistikas sīki izstrādātu tematu raksturlielumu skaits būtiski nepieaug un nepārsniedz šīs regulas īstenošanas pirmā gada raksturlielumu skaitu;

(c) deleģētos aktus pieņem vismaz 15 mēnešus pirms datu pārskata perioda beigām, izņemot attiecībā uz datiem tematos: “Inovācija” un “IKT izmantojums un e-komercija”, par kuriem deleģētos aktus pieņem attiecīgi vismaz sešus un divpadsmit mēnešus pirms datu pārskata perioda beigām.

7. pants

Datu prasību tehniskās specifikācijas

1.Attiecībā sīki izstrādātajiem tematiem, kas uzskaitīti I pielikumā, dalībvalstis apkopo datus par katru sīki izstrādātu tematu. Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai sīkāk precizētu šādus ar šo regulu nosūtāmo datu elementus, tehniskās definīcijas un vienkāršošanas pasākumus:

(a)mainīgie lielumi (izņemot sīki izstrādātus tematus – inovācija, IKT izmantojums un e-komercija un globālās vērtību ķēdes);

(b)statistikas vienība;

(c)mērvienība;

(d)pārskata periods;

(e)statistikas populācija (tostarp prasības attiecībā uz tirgus/ārpustirgus darbībām vai ražotājiem);

(f)klasifikācijas (tostarp, produktu, valstu un teritoriju, kā arī darījuma veidu saraksts) un dalījumi;

(g)atsevišķu ierakstu nosūtīšana pēc brīvprātības principa;

(h)tuvinājumu izmantošana un kvalitātes prasības;

(i)datu nosūtīšanas termiņš;

(j)pirmais pārskata periods;

(k)tematiskas jomas “īstermiņa uzņēmējdarbības statistika” svērums un bāzes gada maiņa;

(l)tehniskās specifikācijas par tematu “starptautiskā preču tirdzniecība”.

2.Īstenojot 1. punktā minētās pilnvaras attiecībā uz vienkāršošanu, saskaņā ar proporcionalitātes principu Komisija ņem vērā uzņēmuma lielumu un nozīmi nolūkā mazināt uzņēmumu slogu. Turklāt Komisija nodrošina, ka tiek sniegti ievaddati nacionālo un reģionālo kontu uzskaites ietvaru apkopošanai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 549/2013 un maksājumu bilances statistikai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 184/2005. Īstenošanas aktus, izņemot tos, kuri reglamentē šīs regulas sākotnējo īstenošanu, attiecībā uz I pielikumā minētajiem tematiem pieņem vismaz 15 mēnešus pirms pārskata perioda beigām. Attiecībā uz tematiem “Inovācija” un “IKT izmantojums un e-komercija” īstenošanas aktus pieņem attiecīgi vismaz 6 un 12 mēnešus pirms datu pārskata perioda beigām.

3.Šā panta 1. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

IV NODAĻA

Uzņēmumu reģistri

8. pants

Eiropas statistisko uzņēmumu reģistru tīkls

1.Komisija (Eurostat) Savienības līmenī statistikas nolūkiem izveido starptautisko uzņēmumu grupu reģistru EuroGroups.

2.Dalībvalstis valstu līmenī izveido vienu vai vairākus saskaņotus valstu statistiskos uzņēmumu reģistrus, kuri ir līdzeklis apsekojumu sagatavošanai un koordinācijai, kā arī informācijas avots uzņēmumu populācijas un uzņēmumu demogrāfijas statistikas analīzei, administratīvo datu izmantošanai un statistikas vienību noteikšanai un izveidei.

3.Dalībvalstis un Komisija (Eurostat) apmainās ar datiem, kas nepieciešami Eiropas statistisko uzņēmumu reģistru tīkla vajadzībām, kā noteikts 10. pantā.

4.Valstu statistiskie uzņēmumu reģistri un EuroGroups reģistrs ir autoritatīvs avots nolūkā Eiropas statistikas sagatavošanai iegūt augstas kvalitātes, saskaņotas un koordinētas reģistru populācijas saskaņā ar šīs regulas 16. pantu.

Valstu statistiskie uzņēmumu reģistri ir autoritatīvs valsts reģistru populāciju avots. EuroGroups reģistrs ir autoritatīvs Eiropas Statistikas sistēmas reģistru populāciju avots uzņēmējdarbības statistikai, attiecībā uz kuru ir nepieciešama pārrobežu informācijas koordinēšana.

9. pants

Eiropas statistisko uzņēmumu reģistru tīkla prasības

1.Statistikas un juridiskajām vienībām, kas saskaņā ar 8. pantu ietilpst Eiropas statistisko uzņēmumu reģistru tīklā, ir raksturīgi šādi elementi, kas sīkāk precizēti III pielikumā:

(a)reģistra sīki izstrādāti temati un unikālais identifikators;

(b)grafiks un periodiskums.

2.Komisija saskaņā ar 21. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu reģistra sīki izstrādātus tematus, kas ietverti III pielikumā, ņemot vērā attiecīgās tehniskās un ekonomiskas tendences un jaunas lietotāju vajadzības.

3.Īstenojot savas pilnvaras grozīt pielikumu, Komisija nodrošina, ka tiek ievēroti šādi trīs nosacījumi:

(a)deleģētais akts nerada būtiskas papildu izmaksas vai slogu dalībvalstīm vai respondentiem;

(b)piecu gadus periodā ar deleģēto aktu tiek pievienots vai aizstāts ne vairāk kā viens sīki izstrādāts temats.

4.Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 22. panta 2. punktā, lai sīkāk precizētu katra reģistra sīki izstrādāta temata raksturojošo informāciju.

10. pants

Konfidenciālu datu apmaiņa un piekļuve tiem Eiropas statistisko uzņēmumu reģistru tīkla nolūkiem

1.Konfidenciālu datu apmaiņa starp dalībvalstīm notiek šādi.

(a)Konfidenciāla datu apmaiņa par starptautiskām uzņēmumu grupām un tām piederošajām vienībām atbilstoši 9. panta 4. punktam notiek vienīgi statistikas nolūkos starp dažādu dalībvalstu statistikas iestāžu darbiniekiem, kas piedalās EuroGroups reģistra sagatavošanā, ja šī apmaiņa notiek, lai nodrošinātu informācijas par starptautiskām uzņēmumu grupām Savienībā kvalitāti. Šāda apmaiņa var notikt arī, lai mazinātu informācijas sniegšanas slogu.

(b)Ja apmaiņa notiek, lai nodrošinātu informācijas par starptautiskām uzņēmumu grupām Savienībā kvalitāti, valstu centrālās bankas vienīgi statistikas nolūkos var piedalīties konfidenciālu datu apmaiņā.

2.Konfidenciālu datu apmaiņa starp Komisiju (Eurostat) un dalībvalstīm notiek šādi.

(a)Valstu statistikas iestādes Komisijai (Eurostat) nosūta datus par starptautiskām uzņēmumu grupām un tām piederošajām vienībām atbilstoši 9. panta 4. punktam, lai vienīgi statistikas nolūkos sniegtu informāciju par starptautiskām uzņēmumu grupām Savienībā.

(b)Lai nodrošinātu datu konsekventu ierakstīšanu, Komisija (Eurostat) vienīgi statistikas nolūkos nosūta katras dalībvalsts attiecīgajām valstu statistikas iestādēm datus par starptautiskām uzņēmumu grupām, tostarp par tām piederošajām vienībām, ja vismaz viena vienība no šīs grupas atrodas minētajā dalībvalstī.

(c)Lai EuroGroups reģistra sagatavošanā nodrošinātu efektivitāti un augstu kvalitāti, Komisija (Eurostat) vienīgi statistikas nolūkos nosūta valstu statistikas iestāžu darbiniekiem, kas piedalās EuroGroups reģistra sagatavošanā, datus par visām starptautiskām uzņēmumu grupām, kas reģistrētas EuroGroups reģistrā, tostarp par tām piederošajām vienībām.

3.Konfidenciālu datu apmaiņa starp Komisiju (Eurostat) un dalībvalstīm nolūkā noteikt juridiskās vienības notiek šādi.

(a)Valstu statistikas iestādes nosūta Komisijai (Eurostat) datus par reģistrētām juridiskām vienībām atbilstoši 9. panta 4. punktam vienīgi Savienības juridisko vienību unikālas identifikācijas nolūkā.

(b)Lai EuroGroups reģistru sagatavošanā nodrošinātu efektivitāti un augstu kvalitāti, Komisija (Eurostat) katras dalībvalsts statistikas iestādēm nosūta datus par juridiskām vienībām atbilstoši 9. panta 4. punktam vienīgi Savienības juridisko vienību unikālas identifikācijas nolūkā.

4.Konfidenciālu datu apmaiņa starp Komisiju (Eurostat) un centrālajām bankām notiek šādi.

Konfidenciālu datu apmaiņa var notikt vienīgi statistikas nolūkos starp Komisiju (Eurostat) un valstu centrālajām bankām, kā arī starp Komisiju (Eurostat) un Eiropas Centrālo banku, ja šī apmaiņa notiek, lai nodrošinātu informācijas par starptautiskām uzņēmumu grupām Savienībā kvalitāti, un ja apmaiņu skaidri atļauj attiecīgā valsts statistikas iestāde.

5.Atbilstoši 22. panta 2. punktā minētajai pārbaudes procedūrai, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar šo pantu nosūtītie dati tiek izmantoti vienīgi statistikas nolūkā, Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka formātu, drošības un konfidencialitātes pasākumus attiecībā uz šādiem datiem, kā arī procedūru datu apmaiņai.

6.Komisija (Eurostat), valstu statistikas iestādes, valstu centrālās bankas un Eiropas Centrālā banka, saskaņā ar šo pantu saņemot konfidenciālus datus par vienībām, kas atrodas to valsts teritorijā vai ārpus tās, rīkojas ar šo informāciju kā ar konfidenciālu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 223/2009.

Konfidenciālu datu nosūtīšanu starp valstu statistikas iestādēm un Komisiju (Eurostat) īsteno tiktāl, ciktāl šāda nosūtīšana ir vajadzīga Eiropas statistikas sagatavošanai. Jebkuru citu datu nosūtīšanai ir jāsaņem skaidra atļauja no valsts iestādes, kas ir savākusi attiecīgos datus.

V NODAĻA

KONFIDENCIĀLU DATU APMAIŅA SAVIENĪBAS IEKŠĒJĀS PREČU TIRDZNIECĪBAS STATISTIKAS NOLŪKIEM

11. pants

Konfidenciālu datu apmaiņa

1.Konfidenciālu datu par Savienības iekšējo preču eksportu apmaiņa notiek vienīgi statistikas nolūkos starp dalībvalstu statistikas iestādēm, kas piedalās Savienības iekšējo preču tirdzniecības statistikas izstrādē, sagatavošanā un izplatīšanā.

Datu prasību tehniskās specifikācijas, kas minētas 7. panta 1. un 2. punktā, attiecas arī uz konfidenciālu datu apmaiņu, kuru īsteno saskaņā ar šo nodaļu.

2.Eksporta dalībvalsts statistikas iestāde sniedz importa dalībvalsts statistikas iestādei statistikas informāciju par Savienības iekšējo preču eksportu uz minēto dalībvalsti, kā noteikts 12. pantā.

3.Eksporta dalībvalsts statistikas iestāde sniedz importa dalībvalsts statistikas iestādei metadatus, kas ir būtiski nosūtīto datu izmantošanai statistikas apkopošanā.

4.Atbilstoši 22. panta 2. punktā minētajai pārbaudes procedūrai Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai precizētu informāciju, ko uzskata par 3. punktā minētajiem būtiskajiem metadatiem, kā arī šīs informācijas sniegšanas grafiku un 2. punktā minēto statistikas informāciju.

5.Pēc eksporta dalībvalsts statistikas iestādes pieprasījuma importa dalībvalsts var sniegt eksporta dalībvalsts statistikas iestādei savāktos mikrodatus par Savienības iekšējo preču importu no minētās eksporta dalībvalsts.

12. pants

Apmaiņai paredzētā statistikas informācija

1.Regulas 11. panta 2. punktā minētā informācija ietver:

(a)mikrodatus, kas savākti apsekojumos,

(b)apkopotus statistikas datus par konkrētām precēm vai preču apriti no citiem datu avotiem, kas nav apsekojumi, un

(c)datus, kas apkopoti, izmantojot muitas deklarācijā iekļautās ziņas.

2.Statistikas informācija, kas minēta 11. panta 2. punktā, aptver vismaz 95 % no kopējā Savienības iekšējā preču eksporta vērtības, proti, no katras dalībvalsts eksporta uz visām pārējām dalībvalstīm kopā.

Komisija saskaņā ar 21. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu šo regulu, sašaurinot minēto tvērumu, ņemot vērā tehniskās un ekonomiskās tendences, vienlaikus nodrošinot statistiku, kas atbilst spēkā esošajiem kvalitātes standartiem.

3.Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 22. panta 2. punktā, lai precizētu 1. punktā minētās informācijas vākšanas vai apkopošanas kārtību un sīkāk precizētu 2. punktā minēto tvēruma piemērošanas kārtību.

13. pants

Statistikas datu elementi

1.Regulas 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie mikrodati ietver šādus statistikas datu elementus:

a)individuāls identifikācijas numurs, kas piešķirts importa dalībvalsts ekonomikas dalībniekam, kas ir partneris, saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 214. pantu 27 ;

b)pārskata periods;

c)plūsma;

d)prece;

e)partnerdalībvalsts;

f)izcelsmes valsts;

g)preču vērtība;

h)preču daudzums;

i)darījuma veids.

Regulas 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie mikrodati var ietvert pārvadājuma veidu, ja eksporta dalībvalsts ievāc šādus datus.

Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 22. panta 2. punktā, lai precizētu a) līdz i) punktā minētos statistikas datu elementus, kā arī precizētu to statistikas datu elementu sarakstu, ko piemēro attiecībā uz konkrētām precēm vai apriti, un 12. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajiem datiem, ko apkopo, izmantojot muitas deklarācijās sniegtās ziņas.

2.Ievērojot konkrētus nosacījumus, kas atbilst kvalitātes prasībām, dalībvalstis var vienkāršot par maziem atsevišķiem darījumiem sniedzamo informāciju ar noteikumu, ka šāda vienkāršošana neatstāj negatīvu ietekmi uz statistikas datu kvalitāti.

Īpašos gadījumos dalībvalstis var vākt ierobežotu 1. punktā noteikto statistikas datu elementu kopu vai vākt mazāk detalizētu informāciju, kas saistīta ar atsevišķiem datu elementiem.

Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 22. panta 2. punktā, lai precizētu šādu vienkāršošanu un maksimālo Savienības iekšējā eksporta apjomu, uz kuru šāda vienkāršošana ir attiecināma.

    14. pants

Datu apmaiņas rezultātā iegūto konfidenciālo datu aizsardzība

1.Piemēro šādus konfidencialitātes noteikumus:

(a)Mikrodatu kopas, kas saistītas ar eksportētāju, kura lūgumu par statistikas konfidencialitāti saskaņā ar 18. pantu eksporta dalībvalsts statistikas iestāde ir pieņēmusi, eksporta dalībvalsts statistikas iestāde sniedz importa dalībvalsts statistikas iestādei ar faktiskajām vērtībām un visiem 13. panta 1. punktā minētajiem statistikas datu elementiem un ar norādi, ka šīs mikrodatu kopas ir konfidenciālas.

(b)Importa dalībvalsts statistikas iestāde var izmantot eksporta mikrodatu kopas, uz kurām attiecas konfidencialitāte, Savienības iekšējā importa statistikas rezultātu apkopošanai. Ja importa dalībvalsts statistikas iestāde izmanto eksporta mikrodatu kopas, uz kurām attiecas konfidencialitāte, tā nodrošina, ka, izplatot Savienības iekšējā importa statistikas rezultātus, tā ievēro eksporta dalībvalsts statistikas iestādes noteikto statistikas datu konfidencialitāti.

2.Komisija saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 22. panta 2. punktā, ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai nodrošinātu konfidenciālo datu aizsardzību, kas nosūtīti saskaņā ar šo nodaļu, precizējot šādu datu formātu, drošības un konfidencialitātes pasākumus, tostarp 1. punkta noteikumu piemērošanas kārtību, kā arī procedūru datu apmaiņai.

3.Dalībvalstis un Komisija veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu nosūtīto statistikas datu konfidencialitātes pārkāpumus un sodītu par tiem. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un preventīvas.

15. pants

Piekļuve datu apmaiņas rezultātā iegūtajiem konfidenciālajiem datiem zinātniskās izpētes nolūkos

Piekļuvi nosūtītajiem konfidenciālajiem datiem var piešķirt pētniekiem, kas veic statistikas analīzi zinātniskās izpētes nolūkos, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 23. pantu. Ir nepieciešams saņemt atļauju no eksporta dalībvalsts statistikas iestādes, kura ir sniegusi datus.

VI NODAĻA

KVALITĀTE, NOSŪTĪŠANA UN IZPLATĪŠANA

16. pants

Kvalitāte

1.Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu nosūtītās Eiropas uzņēmējdarbības statistikas, valstu statistisko uzņēmumu reģistru un EuroGroups reģistra kvalitāti.

2.Šajā regulā piemēro Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā noteiktos kvalitātes kritērijus.

3.Komisija (Eurostat) novērtē nosūtīto datu un metadatu kvalitāti.

4.Šī panta nolūkos dalībvalstis nosūta:

(a) gada kvalitātes un metadatu ziņojumus par nosūtītajiem datiem. Vairākgadu statistikas gadījumā ziņojumu periodiskums ir tāds pats kā statistikas datiem;

(b) gada kvalitātes un metadatu ziņojumus, kas saistīti ar valstu statistiskajiem uzņēmumu reģistriem.

5.Komisija (Eurostat) sniedz dalībvalstīm gada metadatu un kvalitātes ziņojumus saistībā ar EuroGroups reģistru.

6.Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar ko precizē metadatu un kvalitātes ziņojumu kārtību, saturu un nosūtīšanas termiņus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

7.Dalībvalstis iespējami drīz sniedz Komisijai (Eurostat) visu attiecīgo informāciju vai ziņas par izmaiņām attiecībā uz šīs regulas īstenošanu, kas varētu ietekmēt nosūtīto datu kvalitāti. Dalībvalstis informē Komisiju (Eurostat) par būtiskām metodikas vai citām izmaiņām, kas ietekmē valstu statistisko uzņēmumu reģistru kvalitāti. Šo informāciju sniedz cik vien ātri iespējams un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad šādas izmaiņas stājušās spēkā.

8.Pēc Komisijas (Eurostat) pieprasījuma dalībvalstis sniedz papildu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu statistikas informācijas kvalitāti.

17. pants

Datu un metadatu nosūtīšana

1.Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) datus un metadatus, kas paredzēti šajā regulā, ievērojot datu un metadatu apmaiņas standartus. Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 22. panta 2. punktā, lai noteiktu šādus standartus, kā arī procedūru datu un metadatu nosūtīšanai. Ja nosūtītie dati ir konfidenciāli, faktiskās vērtības tiks nosūtītas ar norādi, ka uz minētajiem datiem attiecas konfidencialitāte un tos nevar izplatīt.

2.Dalībvalstis veic valstu statistisko uzņēmumu reģistru statistisko analīzi un nosūta informāciju Komisijai (Eurostat), ievērojot formātu un procedūru, ko precizē īstenošanas aktos saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.Dalībvalstis pēc pieprasījuma nosūta Komisijai (Eurostat) visu attiecīgo informāciju par šīs regulas īstenošanu dalībvalstīs.

18. pants

Konfidencialitāte attiecībā uz statistikas datu par starptautisko preču tirdzniecību izplatīšanu

Valstu statistikas iestādes pēc importētāja vai eksportētāja pieprasījuma izlemj, vai izplatīt statistikas rezultātus, kas, iespējams, ļautu identificēt minēto importētāju vai eksportētāju, vai grozīt statistikas rezultātus, lai neskartu statistikas datu konfidencialitāti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 20. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

VII NODAĻA

IZMĒĢINĀJUMA PĒTĪJUMI UN FINANSĒJUMS

19. pants

Izmēģinājuma pētījumi

1.Ja Komisija (Eurostat) konstatē, ka attiecībā uz šīs regulas darbības jomā esošajām datu kopām ir nepieciešams noteikt būtiskas jaunas datu prasības vai uzlabojumus, tā var ierosināt izmēģinājuma pētījumus, ko pēc brīvprātības principa veic dalībvalstis pirms jaunu datu vākšanas.

2.Izmēģinājuma pētījumus veic, lai novērtētu datu ieguves lietderību un iespējamību, ņemot vērā priekšrocības, ko iegūst no datu pieejamības saistībā ar datu vākšanas izmaksām un slogu uzņēmumiem.

3.Pirmie izmēģinājuma pētījumi, ko plānots uzsākt, ietver starptautisko pakalpojumu tirdzniecības sniegšanas veidus un starptautisko pakalpojumu tirdzniecību pēc uzņēmumu raksturlielumiem.

20. pants

Finansējums

1.Šīs regulas īstenošanai Savienība Regulas (EK) Nr. 223/2009 5. panta 2. punkta minētajā sarakstā iekļautajām valsts statistikas iestādēm un citām valsts iestādēm var piešķirt finansiālu atbalstu, lai segtu izmaksas saistībā ar:

(a)datu prasību uzņēmējdarbības statistikas jomā izstrādi vai īstenošanu;

(b)tādu metodoloģiju izstrādi, kuru mērķis ir paaugstināt uzņēmējdarbības statistikas vākšanas un/vai sagatavošanas kvalitāti vai mazināt izmaksas un administratīvo slogu, un Eiropas statistisko uzņēmumu reģistru tīkla uzlabošanu;

2.Savienības finansiālo ieguldījumu piešķir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 99/2013 7. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1291/2013 6. pantu.

3.Minētais Savienības finansiālais ieguldījums nepārsniedz 95 % no attiecināmajām izmaksām.

VIII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

21. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 5., 6., 9. un 12. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 5., 6., 9. un 12. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas paredzēti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 5., 6., 9. un 12. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

22. pants

Komiteja

1.Komisijai palīdz Eiropas Statistikas sistēmas komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 223/2009. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

23. pants

Sadarbība ar citām komitejām

Visos jautājumos, kas ietilpst ar Padomes Lēmumu 2006/856/EK izveidotās Monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas komitejas kompetencē, Komisija saskaņā ar minētā lēmumu lūdz minētās komitejas atzinumu.

24. pants

Atkāpes

1.Ja šīs regulas piemērošanas nolūkos valsts statistikas sistēmai nepieciešams veikt būtiskus pielāgojumus, Komisija ar īstenošanas aktu var piešķirt atkāpes tās piemērošanai uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, ar nosacījumu, ka šīs atkāpes nekavē dalībvalstu datu salīdzināmību vai savlaicīgu nepieciešamo reprezentatīvo Eiropas agregātu aprēķinu.

2.Šos īstenošanas aktus Komisija pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

25. pants

Grozījums Regulā (EK) Nr. 184/2005

Regulu (EK) Nr. 184/2005 groza šādi:

(a)regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka kopēju sistēmu sistemātiskai Kopienas statistikas apkopošanai par maksājumu bilanci un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem.”;

(b)regulas 2. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) datus par maksājumu bilanci un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kā minēts I pielikumā. Dati ir noteikti II pielikumā.”;

(c)regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu svītro;

(d)regulas 12. panta a) punktu aizstāj ar šādu:

“a) izvērtē datu kvalitāti attiecībā uz maksājumu bilanci un ĀTI;”;

(e)regulas I pielikuma 3. tabulu (Starptautiskā pakalpojumu tirdzniecība) groza saskaņā ar šīs regulas IV pielikumu.

26. pants

Atcelšana

1.Regulas (EEK) Nr. 3924/91, (EK) Nr. 48/2004, (EK) Nr. 716/2007, (EK) Nr. 177/2008 un (EK) Nr. 295/2008 un Lēmumu (EK) Nr. 1608/2003 atceļ no 2019. gada 1. janvāra.

2.Regulu (EK) Nr. 1165/1998 atceļ no 2024. gada 1. janvāra.

3.Regulu (EK) Nr. 808/2004 atceļ no 2020. gada 1. janvāra.

4.Regulas (EK) Nr. 638/2004 un (EK) Nr. 471/2009 atceļ no 2020. gada 1. janvāra.

5.Atsauces uz atceltajiem tiesību aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

27. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.To piemēro no 2019. gada 1. janvāra.

3.Tomēr 11. līdz 15. pantu piemēro no 2017. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo pušu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 28  

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 29  

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu 

☒ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

1.4.3.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva 

–◻    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻    Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

☒ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2019. līdz 2021. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 30  

☒Komisijas īstenota tieša pārvaldība

–☒ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras.

◻Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

–◻starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–◻publisko tiesību subjektiem;

–◻privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

–◻     Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

–☒     Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–☒    Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

–☒    Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

–☒    Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma

3.2.5.Trešo pušu līdzfinansējums

–Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

(1) ESS ir partnerība starp Eiropas statistikas iestādi – Komisiju (Eurostat), valstu statistikas iestādēm (VSI) un citām valsts iestādēm (CVI), kas katrā dalībvalstī ir atbildīgas par Eiropas statistikas izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 15. janvāra Regula (ES) Nr. 99/2013 par Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam (OV L 39, 9.2. 2013., 12. lpp.). Ierosināts pagarināt līdz 2018.–2020. gadam, COM/2016/0557 final – 2016/0265.

(3) Sk. http://ec.europa.eu/eurostat/web/quality/evaluation

(4) http://ec.europa.eu/eurostat/documents/10186/7142348/ABS-Report.pdf , http://ec.europa.eu/eurostat/documents/10186/6937805/Summary+report+on+the+open+public+consultations/52c01d34-ca85-4e8d-aaae-df4ae84b8dea

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 184/2005 par Kopienas statistiku attiecībā uz maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem (OV L 35, 8.2.2005., 23-55. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regula (EK) Nr. 177/2008, ar ko izveido kopēju uzņēmumu reģistru sistēmu statistikas vajadzībām un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 2186/93 (OV L 61, 5.3.2008., 6. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Lēmums Nr. 1297/2008/EK par Eiropas uzņēmumu un tirdzniecības statistikas modernizācijas programmu (MEETS) (OV L 340, 19.12.2008., 76. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (EK) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.)

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).

(11) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 184/2005 par Kopienas statistiku attiecībā uz maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem (OV L 35, 8.2.2005., 23. lpp.).

(14) Padomes 1991. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 3924/91 par rūpnieciskās ražošanas Kopienas apsekojuma izveidi (OV L 374, 31.12.1991., 1. lpp.).

(15) Padomes 1998. gada 19. maija Regula (EK) Nr. 1165/98 par īstermiņa statistiku (OV L 162, 5.6.1998., 1. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. jūlija Lēmums Nr. 1608/2003/EK par Kopienas zinātnes un tehnoloģijas statistikas izstrādāšanu un pilnveidošanu (OV L 230, 16.9.2003., 1. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 48/2004 par ikgadējo Kopienas statistikas apkopošanu par tērauda rūpniecību 2003. līdz 2009. pārskata gadā (OV L 7, 13.1.2004., 1. lpp.).

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regula (EK) Nr. 638/2004 par Kopienas statistiku dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības jomā un par Padomes Regulas (EEK) Nr. 3330/91 atcelšanu (OV L 102, 7.4.2004., 1. lpp.).

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 808/2004 attiecībā uz Kopienas statistiku par informācijas sabiedrību (OV L 143, 30.4.2004., 49. lpp.).

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 716/2007 attiecībā uz Kopienas statistiku par ārvalstu saistītu uzņēmumu struktūru un darbību (OV L 171, 29.6.2007., 17. lpp.).

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regula (EK) Nr. 177/2008, ar ko izveido kopēju uzņēmumu reģistru sistēmu statistikas vajadzībām un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 2186/93 (OV L 61, 5.3.2008., 6. lpp.).

(22) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 295/2008 par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku (OV L 97, 9.4.2008., 13. lpp.).

(23) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regula (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm un par Padomes Regulas (EK) Nr. 1172/95 atcelšanu (OV L 152, 16.6.2009., 23. lpp.).

(24) Padomes 1993. gada 15. marta Regula (EEK) Nr. 696/93 par statistikas vienībām ražošanas sistēmas novērošanai un analīzei Kopienā (OV L 76, 30.3.1993., 1. lpp.).

(25) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).

(26) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

(27) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu.(OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.)

(28) ABM: budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām; ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(29) Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

(30) Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx  

(31) Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(32) EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(33) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(34) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(35) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(36) Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(37) Kā norādīts 1.4.2. punktā. “Konkrētie mērķi...”

(38) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(39) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(40) CA = līgumdarbinieki, AL = vietējie darbinieki, SNE = valstu norīkotie eksperti, INT = aģentūras darbinieki; JED = jaunākie eksperti delegācijās.

(41) Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 6.3.2017

COM(2017) 114 final

PIELIKUMI

priekšlikumam

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku,
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 184/2005 un atceļ 10 tiesību aktus uzņēmējdarbības statistikas jomā

{SWD(2017) 98 final}
{SWD(2017) 99 final}

I pielikums

Temati

II pielikums

Tematu periodiskums

III pielikums.

Eiropas statistisko uzņēmumu reģistru tīkla elementi

A daļa: Reģistra sīki izstrādāti temati un unikālais identifikators

1.Vienībām, kas uzskaitītas valstu statistiskajos uzņēmumu reģistros un EuroGroups reģistrā, kā definēts šīs regulas 3. pantā, piešķir identifikācijas numuru un reģistra sīki izstrādātus tematus, kas precizēti C daļā.

2.Vienībām, kas uzskaitītas valstu statistikas uzņēmējdarbības reģistros un EuroGroups reģistrā, nosaka unikālu identifikācijas numuru, lai atvieglotu Eiropas statistisko uzņēmumu reģistru tīkla darbu. Šos identifikācijas numurus piešķirs valstu statistikas iestādes. Juridiskām vienībām un starptautiskām uzņēmumu grupām saistībā ar EuroGroups reģistru identifikācijas numurus nodrošinās Komisija (Eurostat). Valstu statistikas iestādes savām vajadzībām var nodrošināt papildu identifikācijas numuru valstu statistiskajos uzņēmumu reģistros.

B daļa. Grafiks un periodiskums

3.Ierakstus un svītrojumus valstu statistiskajos uzņēmumu reģistros un EuroGroups reģistrā atjaunina vismaz reizi gadā.

4.Atjaunināšanas biežums ir atkarīgs no vienības veida, konkrētā mainīgā lieluma, vienības lieluma un avota, ko parasti lieto atjaunināšanai.

5.Dalībvalstis ik gadu veido kopiju, kas atspoguļo valstu statistisko uzņēmumu reģistru stāvokli gada beigās, un analīzes vajadzībām glabā šo kopiju vismaz 30 gadus. Komisija (Eurostat) ik gadu veido kopiju, kas atspoguļo EuroGroups reģistra stāvokli gada beigās, un analīzes vajadzībām glabā šo kopiju vismaz 30 gadus.

C daļa: Uzņēmumu reģistru sīki izstrādāti temati

Valstu statistiskie uzņēmumu reģistri un EuroGroups reģistrs un attiecīgās vienības, kas noteiktas šīs regulas 3. pantā, ietver šādus sīki izstrādātus tematus par katru vienību.

IV pielikums

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 184/2005

Regulas I pielikuma 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. tabula

Starptautiskā pakalpojumu tirdzniecība – uzskaites elementi

Termiņš: T + 9 mēneši

Periodiskums: reizi gadā

Pirmais pārskata periods: 2013

”