EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 1.2.2017

COM(2017) 47 final

2017/0015(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Direktīvu 2003/59/EK par dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību un Direktīvu 2006/126/EK par vadītāju apliecībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SWD(2017) 26 final}
{SWD(2017) 27 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Izvērtējumā tika konstatēti trūkumi, kas mazina tiesiskā regulējuma efektivitāti un saskanību, kā arī traucē Direktīvas sākotnējo mērķu sasniegšanu. Minētie trūkumi ir izklāstīti 3. iedaļā. 

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Direktīva ir ar kravas automobiļu un autobusu profesionālajiem vadītājiem saistīto ES tiesību aktu vispārīgā regulējuma neatņemama daļa. Tā ir arī cieši saistīta ar ceļu satiksmes drošību, un to piemēro kopā ar citiem ES tiesību aktiem, piemēram, ar Direktīvu par vadītāju apliecībām 1 , Direktīvu par bīstamo kravu pārvadājumiem 2 un noteikumiem par transportlīdzekļa vadīšanas un atpūtas laikposmiem 3 . To piemēro arī kopā ar ES tiesībām par piekļuvi tirgum.

Izvērtējumā ir konstatētas vairākas konkrētas problēmas saistībā ar saskanību ar citiem ES tiesību aktiem. Šajā sakarā mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu saskanību.

Ja Direktīvā tiktu precizēti noteikumi par vadītāju atestācijas savstarpējo atzīšanu, tiktu uzlabota saskanība starp Direktīvas noteikumiem par apmācības vietu un savstarpējās atzīšanas administratīvajām procedūrām. Turklāt šādi tiktu uzlabota saskanība ar Regulu 1072/2009, nodrošinot profesionālo vadītāju apmācības savstarpēju atzīšanu un vienlaikus ņemot vērā minētās regulas nesen veikto izvērtēšanu.

•Saskanība ar citām ES politikas jomām

Baltā grāmata par transporta politikas nākotni ar tajā noteikto mērķi līdz 2050. gadam samazināt CO2 emisijas pārvadājumu jomā par 60 % sekmē vides ilgtspējību. Vēl lielāka koncentrēšanās uz apmācību par ekonomisku braukšanu profesionāliem vadītājiem samazinās CO2 emisijas un degvielas izmaksas.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvai kompetencei)

Saskaņā ar LESD 4. panta 2. punkta g) apakšpunktu transporta jomas regulēšana ir ES un dalībvalstu dalītā kompetencē. ES var izdot tiesību aktus tikai tiktāl, ciktāl tas ir atļauts līgumos, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamības, subsidiaritātes un proporcionalitātes principus 5 .

Aptuveni 33 % no visiem braucieniem, kas ES tiek veikti ar smagajiem kravas transportlīdzekļiem, tiek šķērsota dalībvalstu robeža. Aptuveni 8 % no pārrobežu pārvadājumiem ES veic autobusi vai tālsatiksmes autobusi. Minētie skaitļi pēdējos gados pieaug.

Citā dalībvalstī notikušas periodiskās apmācības savstarpējās atzīšanas problēmu nevar efektīvi atrisināt, ja to dara dalībvalstis vienas pašas. Lai arī vadītāju kvalifikācijas karšu izdošana, kā jau paredzēts Direktīvā, šo problēmu atrisinātu, spēkā esošajos tiesību aktos ir noteikts, ka to izdošana nav obligāta. Astoņas dalībvalstis ir izvēlējušās šo iespēju neizmantot, neraugoties uz Arodprasmes apliecības (APA) komitejas centieniem šo jautājumu atrisināt neleģislatīvā veidā. Tādējādi, lai nodrošinātu ES notikušas apmācības savstarpēju atzīšanu dalībvalstu administratīvajā praksē, ir nepieciešams ES likumdošanas pasākums. Ar divpusējiem nolīgumiem starp dalībvalstīm nevar efektīvi nodrošināt savstarpēju atzīšanu visā ES.

Direktīvas atšķirīgajām interpretācijām un dažādajām dalībvalstu praksēm ir negatīva ietekme uz vienotā tirgus darbību. Ar mēģinājumiem vienādot izpratni un piemērošanu visās dalībvalstīs, izmantojot neleģislatīvus pasākumus, piemēram, ar norādījumu izdošanu vai diskusijām APA komitejā, vēlamais rezultāts nav panākts. Vienlīdzīgus konkurences apstākļus autopārvadātāju starpā, vienlaikus nodrošinot minimālo ceļu satiksmes drošības līmeni, var izveidot tikai ar kopīgiem ES noteikumiem.

Turklāt, tā kā ES tiesību aktos noteikta konkrēta apmācība par bīstamajām kravām, invaliditātes izpratni un dzīvnieku labturību, ES pienākums ir nodrošināt juridisko skaidrību un saskanību starp dažādiem ES tiesību aktiem.

Attiecībā uz periodisku apmācību dažas dalībvalstis ir novirzījušās no drošības mērķiem, jo ir atļāvušas vienu un to pašu kursu moduli apmeklēt vairākas reizes vai piedāvā pilnu apmācību kursu, kurā nav ietverti drošības jautājumi. Lai arī apmācības pielāgošana valsts vajadzībām un prioritātēm ir un tai vajadzētu palikt dalībvalstu pārziņā, ES ir jānodrošina, ka minimālais apmācību satura līmenis saskan ar vispārējiem politikas mērķiem.

•Proporcionalitāte

Kā minēts ietekmes novērtējuma ziņojuma 7. punktā, konstatētās problēmas vislabāk ir risināt ES līmenī, veicot Direktīvā grozījumus, ar kuriem precizē dažus elementus un nosaka labāk saskaņotas minimālās prasības, vienlaikus saglabājot dalībvalstīm zināmu rīcības brīvību.

Direktīvas pārskatīšana ir proporcionāls pasākums, jo šādā veidā tiek turpināta apmācības prasību saskaņošana, lai novērstu dažas problēmas, vienlaikus saglabājot dalībvalstīm rīcības brīvību, lai apmācības daļu īstenošanu pielāgotu savai ekonomiskai un sociālai videi un autopārvadājumu nozares īpašajām vajadzībām un iezīmēm.

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi/spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Izvērtējumā secināts, ka Direktīva dalībvalstīs tika īstenota nez būtiskām problēmām, tā ir uzlabojusi darbaspēka mobilitāti un ir sekmējusi vadītāju brīvas pārvietošanās nodrošināšanu. Izvērtējumā turklāt apstiprināts, ka Direktīva efektīvi sekmē galvenā mērķa sasniegšanu, proti, nodrošina ceļu satiksmes drošību kopā ar iepriekš minētajiem tiesību aktiem.

Lai arī ex-post izvērtējumā teikts, ka Direktīvai ir bijusi pozitīva ietekme uz nozari kopumā, tomēr ir konstatēti trūkumi, kas mazina tiesiskā regulējuma efektivitāti un saskanību, kā arī traucē Direktīvas mērķu sasniegšanu.

Galvenie konstatētie trūkumi:

(1)vadītājiem ir grūtības panākt citā valstī pilnībā vai daļēji pabeigtas apmācības atzīšanu;

(2)apmācības saturs tikai daļēji atbilst vadītāju vajadzībām;

(3)grūtības un juridiska rakstura neskaidrības saistībā ar atbrīvojumu interpretāciju;

(4)nekonsekvence minimālā vecuma prasībās starp Direktīvu par profesionālo vadītāju apmācību (2003/59/EK) un Direktīvu par vadītāju apliecībām (2006/126/EK), neskaidrība saistībā ar iespēju apvienot profesionālo vadītāju apmācību ar citiem apmācību kursiem, kas noteikti ES tiesību aktos (t. i., apmācība par bīstamajām kravām (ADR), pasažieru tiesībām un dzīvnieku labturību), un neskaidrība par IKT izmantošanu mācību kursos (piem., emācības/jaukta tipa mācīšanās).

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Pirms šā tiesību akta priekšlikuma izstrādes notika apspriešanās ar ieinteresētajām personām, lai apkopotu pēc iespējas vairāk atsauksmju un ieteikumu no iesaistītajām privātpersonām un iestādēm. Šī apspriešanās notika atbilstoši minimālajiem standartiem par apspriešanos ar ieinteresētajām personām, kas noteikti Komisijas 2002. gada 11. decembra paziņojumā (COM(2002) 704 galīgā redakcija).

Apspriešanās procesā tika izmantoti divu veidu darbības: atsauksmju apkopošana un datu vākšana. Tika izmantotas atklātās un mērķorientētās apspriešanas metodes un dažādi apspriešanas rīki.

Atklātai apspriešanai tika izmantota sabiedriskā apspriešana internetā, kas notika no 2013. gada 17. jūlija līdz 25. oktobrim. Komisija saņēma 395 viedokļus, 203 respondenti bija privātpersonas, un 192 atbildes bija sniegtas iestāžu vārdā vai kāda interesēs. 58 respondenti ir reģistrēti Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas Pārredzamības reģistrā.

Dalībnieki uzsvēra, ka ir svarīgi turpināt ES darbību profesionālo vadītāju kvalifikāciju un apmācības jomā. Ieinteresētās personas uzskata, ka Direktīva nav pietiekami sekmējusi mērķu sasniegšanu, proti, ceļu satiksmes drošības palielināšanu, profesionālo vadītāju prasmju attīstību, vadītāju mobilitāti un vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanu vadītājiem un uzņēmumiem. Tomēr viedokļi bija dalīti jautājumā par konkrētiem pasākumiem, ar kuriem minētās problēmas novērst.

Apspriešanās dokuments, saņemtās atsauksmes, to kopsavilkums un ziņojums par 2014. gada 6. martā notikušo ieinteresēto personu konferenci ir pieejami MOVE ĢD ceļu satiksmes drošības nodaļas vietnē un portālā “Jūsu balss Eiropā” 6 .

Mērķorientētās apspriešanas procesā bija šādi elementi:

Komisija sociālā dialoga ietvaros autotransporta jomas sociālos partnerus ar šo iniciatīvu iepazīstināja 2013. gada 24. jūnijā un pilsētu sabiedriskā transporta jomas pārstāvjus — 2013. gada 25. septembrī 7 . Atklātās sabiedriskās apspriešanas galvenie secinājumi arī tika izklāstīti autotransporta jomas sociālajiem partneriem 2014. gada 25. aprīlī. Priekšlikumā galvenie risinātie jautājumi sociālajiem partneriem tika izklāstīti 2014. gada 19. novembrī. Minētajā tikšanās reizē sociālie partneri pauda atbalstu šīs jomas tiesību aktam, ko piemēro ES līmenī, un viņi neiebilda pret Komisijas ierosinātajiem mērķiem.

Briselē 2014. gada 6. martā notika tikšanās ar ieinteresētajām personām, kurā piedalījās delegācijas no aptuveni 100 organizācijām, kas pārstāv kravu pārvadātājus, pasažieru pārvadātājus, strādniekus, apmācību pakalpojumu sniedzējus un valsts pārvaldes iestādes. Konferencē tika apstiprināti atklātajā sabiedriskajā apspriešanā izdarītie secinājumi (sk. iepriekš). Konferences ziņojums ir pieejams MOVE ĢD ceļu satiksmes drošības nodaļas vietnē.

Komisija 2014. gada 23. janvārī organizēja neformālu darbsemināru ar dalībvalstīm, kurā tika apspriestas minimālā vecuma prasības un apmācības struktūra Direktīvas iespējamās pārskatīšanas kontekstā. APA komitejas sanāksmes, kas notika 2014. gada 23. oktobrī, pēdējā daļa tika veltīta neformālai diskusijai ar dalībvalstīm par to, kā uzlabot savstarpējo atzīšanu. APA komiteja atkārtoti tikās 2015. gada 9. oktobrī, kad tika diskutēts par uzsākto Direktīvas pārskatīšanu. Attiecībā uz periodiskās apmācības savstarpējo atzīšanu dalībnieki pauda bažas par to, ka dalībvalstīs tiek izmantota atšķirīga prakse, un kopumā atzina, ka ir vajadzīga saskaņota pieeja. Tika uzsvērts, ka ir svarīgi Direktīvu atjaunināt, ņemot vērā tehnikas progresu, kā arī nepieciešamība precizēt dažus aspektus, piemēram, e-mācības.

Dalībvalstu iestādēm 2013. gada decembrī atbalsta pētījuma ietvaros tika nosūtīta aptauja, lai apkopotu sīkāku informāciju par Direktīvas īstenošanu. Tā tika izsūtīta MOVE ĢD APA komitejas locekļiem. Lai apkopotu papildu kvantitatīvo informāciju par konkrētiem ar Direktīvu saistītiem punktiem, 2014. gada aprīlī tika nosūtīts papildu datu pieprasījums.

Turklāt darbuzņēmējs kopā ar Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF) izstrādāja aptauju par iespējamiem vadītāju brīvās pārvietošanās šķēršļiem. Šī aptauja ES dalībvalstīm, kas ir ETF locekles, tika iesniegta 2014. gada aprīlī.

Apspriešanās rezultāti liecināja par vispārēju vienprātību saistībā ar to, ka ir jāuzlabo Direktīvas īstenošana, būtiski neizmainot tās saturu. Tika izteikts atbalsts izmaksu ziņā efektīvam savstarpējās atzīšanas problēmas risinājumam, bet viedokļi par vispiemērotākajiem pasākumiem bija atšķirīgi. Ieinteresētās personas arī piekrita tam, ka apmācība varētu būt labāk piemērota vadītāju vajadzībām. Dažas ieinteresētās personas uzskatīja, ka apmācībā par ceļu satiksmes drošību neaizsargātākajiem satiksmes dalībniekiem jābūt vienai no prioritātēm. Atbrīvojumu precizēšana un to saskaņošana APA direktīvā un darba laika noteikumos kopumā tika uztvertas pozitīvi, bet izmaiņas to piemērošanas jomā — negatīvi. Attiecībā uz jautājumu par minimālo vecumu ieinteresēto personu viedokļi bija atšķirīgi; nozares un dalībvalstu pārstāvji kopumā atbalstīja piedāvātās izmaiņas. Kopumā pozitīvi tika uztverta arī iespēja izmantot IKT rīkus vai apkopot obligāto apmācību.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

Tā kā trīs konstatētās galvenās problēmas ir savstarpēji neatkarīgas, ietekmes novērtējumā ir apsvērti trīs politikas risinājumu kopumi atbilstoši trīs galvenajām rīcības jomām: savstarpējā atzīšana, apmācības saturs un juridiskā skaidrība un saskanība.

Vēlamais risinājums ir nodrošināt savstarpējo atzīšanu, ārvalstniekiem izsniedzot vadītāju kvalifikācijas kartes. Šis risinājums tika salīdzināts ar iespēju veikt apmācības atzīšanu vadītāju apliecību informācijas sistēmā RESPER vai iespēju izmantot atzītu sertifikātu.

Vēlamais risinājums saistībā ar apmācību saturu ir mācību kursos palielināt saturu par ceļu satiksmes drošību un degvielas izlietojuma efektivitāti un precizēt, ka mācību kursos drīkst izmantot e-mācības vai jauktā tipa mācīšanos. Attiecībā uz juridisko skaidrību un saskanību vēlamais risinājums ir precizēt piemērojamo minimālā vecuma ierobežojumu un atbrīvojumu apmēru un valsts iestādēm noteikt, ka apmācību var apvienot ar citiem apmācību kursiem, kas paredzēti ES tiesību aktos. Visi politikas pasākumi tika salīdzināti ar pamatscenāriju.

Ar vēlamo risinājumu tiek izlabota ar savstarpējo atzīšanu saistītā problēma, kas varētu ietekmēt aptuveni 46 700 vadītāju (2016. gada dati). Ņemot vērā to, ka apmācība notiek atkārtoti, turpmākajos 15 gados kopējais šādu gadījumu skaits var sasniegt 100 000. Apmācību satura palielināšanai būs pozitīva ietekme uz ceļu satiksmes drošību un degvielas izlietojuma efektivitāti. Tā kā Direktīvai ir papildinošs raksturs attiecībā uz vairākiem faktoriem, kas ietekmē ceļu satiksmes drošību un degvielas izlietojuma efektivitāti, paredzamā ietekme ir visai ierobežota. Ar vēlamo risinājumu tiek panākta konsekvence atbrīvojumu piemērošanā un saistībā ar minimālā vecuma prasībām, lai iegūtu tiesības strādāt šajā profesijā, kas, kā uzsvēruši nozares pārstāvji, varētu mazināt tādu vadītāju pieaugošo trūkumu, kuri sāk strādāt šajā profesijā.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Šim priekšlikumam ir šāds REFIT mērķis: nodrošinot savstarpējai atzīšanai raitāku administratīvo praksi, uzņēmumiem un pārvaldes iestādēm varētu samazināties administratīvās izmaksas. Veicot pārskatīšanu, ar savstarpējo atzīšanu saistītās problēmas būtu iespējams atrisināt ar zemākām izmaksām. Aplēsts, ka tās laikposmā no 2018.–2030. gadam ir EUR 6,3 miljoni. Minētās izmaiņas dos labumu nozarē izmaksu samazinājuma veidā, kas laikposmā no 2018.–2030. gadam būs EUR 2,3 milj. un EUR 6,7 milj. respektīvi uzņēmumiem un vadītājiem. Turklāt apmācības sistēma kļūs efektīvāka, jo tiks pārskatīts sākotnējās un periodiskās apmācības saturs, tādējādi sekmējot drošību un ieguvumu videi. Šādi tiks mazinātas izmaksas (kopā EUR 14,1 milj. laikposmā no 2018.–2030. gadam), kas saistītas ar izmaiņām saturā.

Liela daļa transporta uzņēmumu ir mikrouzņēmumi vai mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Kopumā 65–95 % uzņēmumu šajā nozarē nodarbina mazāk nekā desmit darbiniekus. Direktīvā nav noteikts, ka mikrouzņēmumi un MVU ir ārpus tās darbības jomas, un tos ietekmēs galvenokārt savstarpējās atzīšanas procesa vienkāršošana, izmaiņas apmācību saturā un saskaņotāka atbrīvojumu piemērošana.

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI JAUTĀJUMI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

•Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

Papildus dažām nelielām lingvistiskām un redakcionālām izmaiņām, kā arī atsauču uz ES tiesību aktiem atjaunināšanai, priekšlikuma galvenie elementi ir šādi:

Direktīvas 2003/59/ES 2. pants — Atbrīvojumi

Atbrīvojumu formulējums tiek grozīts, lai padarītu tos skaidrākus un saskanīgākus ar atbrīvojumiem, kas noteikti Regulā (EK) 561/2006:

Ar grozījumu 2. panta b) punktā tiek precizēts, ka transportlīdzekļus nedrīkst izmantot citiem mērķiem kā vien tiem, kuriem tie paredzēti un kuri noteikti atbrīvojumā. Tas nozīmē, ka, piemēram, ugunsdzēsēju transportlīdzekli izmanto izklaides vajadzībām gadatirgū, uz vadītāju atbrīvojums neattiecas. Minētās frāzes pievienošana nodrošina saskanību ar līdzīgu atbrīvojumu Regulas (EK) 561/2006 3. panta c) punktā.

Ar grozījumu 2. panta d) punktā tiek precizēts, ka atbrīvojums attiecas arī uz transportlīdzekļiem, ko izmanto humānās palīdzības kravu nekomerciāliem pārvadājumiem, ja tos lieto ārkārtas situācijās un glābšanas operācijās; šādi tiek nodrošināta saskanība ar Regulas (EK) 561/2006 3. panta d) punktu.

2. panta e) punktā tiek izdarīti divi precizējumi: pirmkārt, ka transportlīdzekļus var izmantot ne tikai vadīšanas nodarbību, bet arī vadīšanas eksāmena laikā, un, otrkārt, ka atbrīvojums attiecas tad, ja transportlīdzekli izmanto tikai apmācības nolūkā, nevis arī tad, jo to apvieno ar komercpārvadājumiem. Šie noteikumi saskan ar līdzīgiem atbrīvojumiem, kas noteikti Regulas (EK) 561/2006 respektīvi 3. panta d) punktā un 13. panta 1. punkta g) apakšpunktā.

Ar grozījumiem 2. panta f) punktā tiek precizēts, ka atbrīvots nekomerciālais pārvadājums nav obligāti jāveic vadītāja “personīgām vajadzībām” (piem., nekomerciāls pārvadājums labdarības iestādēm vai bezpeļņas organizācijām). Šādi nodrošina saskanību ar līdzīgiem atbrīvojumiem Regulas (EK) 561/2006 3. panta h) punktā un 13. panta i) punktā.

2. panta g) punktā iekļauj vārdu “tehnika”, lai precizētu, ka arī tad, ja vadītājs pārvadā tehniku, ko vadītājs izmantos darba laikā, uz viņu aizvien attiecas atbrīvojums. Tas nodrošina saskanību ar līdzīgu atbrīvojumu Regulas (EK) 561/2006 3. panta aa) punktā.

Atbrīvojumu 2. panta h) punktā ir paredzēts attiecināt uz uzņēmējiem lauksaimniecības, dārzkopības, lopkopības vai zivsaimniecības uzņēmumos, kuri savus produktus pārvadā laiku pa laikam. Tas, savukārt, nodrošina saskanību ar līdzīgu atbrīvojumu Regulas (EK) 561/2006 13. panta 1) punkta b) apakšpunktā.

Direktīvas 2003/59/ES 7. pants — Periodiska apmācība

Grozījums izriet no tā, ka 4. pantā noteiktais pārejas periods ir beidzies un ka visiem APA turētājiem kopš 2016. gada 10. septembra ir jāatbilst prasībām par periodisko apmācību.

Jaunais formulējums nodrošina, ka periodiskajā apmācībā ir vismaz viens temats par ceļu satiksmes drošību un kā tās pašas apmācības laikā tie paši temati netiek atkārtoti Tas arī paredz, ka apmācība ir būtiska konkrēta vadītāja veiktajam darbam un ka tā ir aktuāla un vajadzīga.

Direktīvas 2003/59/ES 10. pants — Savienības kods

Groza 1. punktu, lai iekļautu atsauci uz saskaņoto 95. kodu, kas iekļauts Direktīvas 2006/126/EK I pielikumā.

Teksts tiek grozīts, lai nodrošinātu, ka visiem APA turētājiem tiek izdotas vadītāju apliecības, kurās ir savstarpēji atzītais 95. kods, vai savstarpēji atzīta vadītāja kvalifikācijas karte. Šādi tiek risinātas savstarpējās atzīšanas grūtības, kas rodas, kad vadītājs saņem APA dalībvalstī, kur nav viņa parastā dzīvesvieta un kurā izdod tikai vadītāja apliecību ar 95. kodu.

Atsauce tiek pievienota, lai nodrošinātu Regulā (ES) 2009/1072 paredzēto vadītāju atestācijas savstarpējo atzīšanu, tostarp arī tad, ja uz tās nav norādīts attiecīgais Savienības kods.

Direktīvas 2003/59/EK I pielikums — Minimālās prasības attiecībā uz kvalifikācijas iegūšanu un apmācību

Atsauci uz Lēmumu 85/368/EEK, kas ir atcelts, aizstāj ar atsauci uz Ieteikumu 2008/C 111/01 un Eiropas kvalifikācijas sistēmu (EQF). Tā kā tās pamatā ir ieteikums, EQF dod dalībvalstīm lielāku rīcības brīvību.

1. iedaļa ir atjaunināta, lai:

labāk atspoguļotu transportlīdzekļu šībrīža tehnikas stāvokli un tehniskās iezīmes un pievērstu pastiprinātu uzmanību ekonomiskai braukšanai;

veicinātu drošu braukšanu, tostarp spēju paredzēt un novērtēt riskus ceļu satiksmē un pielāgoties tiem;

iekļautu atsauces uz automātiskās transmisijas sistēmu lietošanu, tādējādi labāk atspoguļojot transportlīdzekļu šībrīža tehnikas stāvokli un tehniskās iezīmes;

izveidotu plašāku tematu sarakstu, kurā iekļauta bīstamu kravu pārvadāšana, dzīvnieku pārvadāšana un invaliditātes izpratne, ņemot vērā dažādos kravu un pasažieru autopārvadājumus.

Groza 2. iedaļu, lai atļautu dalībvalstīm apmācībā izmantot IKT rīkus, kā arī lai atļautu Direktīvā paredzēto apmācību apvienot ar cita veida apmācību, kas noteikta ES tiesību aktos.

Direktīvas 2003/59/EK II pielikums — Noteikumi par vadītāja kvalifikācijas kartes Eiropas Savienības paraugu

Grozījumus II pielikumā veic, lai atjauninātu atsauci uz vadītāja kvalifikācijas kartes Savienības paraugu un ņemtu vērā atsauci uz Direktīvā paredzēto saskaņoto Savienības 95. kodu.

Direktīvas 2006/126/EK 4. pants — Kategorijas, definīcijas un minimālais vecums

Šā grozījuma mērķis ir novērst juridisko neskaidrību saistībā ar prasībām par minimālo vecumu, ko piemēro dažām transportlīdzekļu kategorijām, un noteikt saskaņotu ES mērogā piemērojamu minimālo vecumu.

Atsauces uz Direktīvu 2003/59/EK tiek svītrotas 4. panta 4. punkta e), g), i) un k) apakšpunktā, un Direktīvas 2006/126/EK 4. pantam pievieno jaunu 7. punktu, kas satur skaidras norādes par to, kad un ar kādiem nosacījumiem piemēro Direktīvā 2003/59/EK noteiktās zemāka minimālā vecuma prasības.

2017/0015 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Direktīvu 2003/59/EK par dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību un Direktīvu 2006/126/EK par vadītāju apliecībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 9 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 10 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Komisija 2011. gada 28. marta baltajā grāmatā 11 izklāstījusi “nulles vīzijas” mērķi, kas paredz, ka līdz 2050. gadam bojā gājušo skaitam satiksmes negadījumos Savienībā vajadzētu būt tuvu nullei.

(2)Komisija savā paziņojumā par ceļu satiksmes drošības politikas ievirzēm 2011.–2020. gadam 12 ierosināja no 2010. līdz 2020. gadam vēl uz pusi samazināt bojā gājušo skaitu satiksmes negadījumos Savienībā. Šā mērķa sasniegšanai Komisija noteica septiņus stratēģiskos mērķus, tostarp uzlabot ceļu satiksmes dalībnieku izglītošanu un apmācību un neaizsargātāko ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzību.

(3)Izvērtējusi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/59/EK 13 īstenošanu, Komisija ir konstatējusi vairākus trūkumus. Galvenie konstatētie trūkumi ir grūtības un juridiska rakstura neskaidrības saistībā ar atbrīvojumu interpretāciju; apmācību saturs, kas tikai daļēji atbilst vadītāju vajadzībām; grūtības vadītājiem panākt citā valstī pilnībā vai daļēji pabeigtas apmācības atzīšanu; nekonsekvence minimālā vecuma prasībās starp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/59/EK un Direktīvu 2006/126/EK 14 .

(4)Lai uzlabotu juridisko skaidrību, Direktīvā 2003/59/EK būtu jāsvītro vai jāgroza atsauces uz atceltiem vai aizstātiem Savienības tiesību aktiem.

(5)Lai nodrošinātu skaidrību un saskanību ar citiem Savienības tiesību aktiem, būtu jāizmaina vairāki atbrīvojumi no Direktīvas 2003/59/EK, ņemot vērā līdzīgus atbrīvojumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006 15 .

(6)Ņemot vērā attīstību apmācības un izglītības jomā, kā arī lai palielinātu Direktīvas 2003/59/EK ietekmi uz ceļu satiksmes drošību un apmācības nozīmību vadītājiem, mācību kursos lielāka vērība būtu jāpievērš tematiem, kas saistīti ar ceļu satiksmes drošību, piemēram, bīstamības novērtēšanai, neaizsargātāko ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzībai un ekonomiskai braukšanai.

(7)Dalībvalstīm būtu jāsniedz skaidrs risinājums, ar kuru uzlabot un modernizēt apmācības procesu, apmācībā daļēji izmantojot IKT rīkus, piemēram, e-mācības un jauktā tipa mācīšanās, un vienlaikus nodrošinot pienācīgu apmācības kvalitāti.

(8)Lai nodrošinātu saskanību starp dažādiem apmācības veidiem, kas Savienības tiesību aktos noteikti par obligātiem, dalībvalstīm būtu jāsniedz iespēja apvienot dažādas apmācības daļas, piemēram, kursus par bīstamu kravu pārvadāšanu, invaliditātes izpratni vai dzīvnieku pārvadāšanu, ar apmācību, kas noteikta Direktīvā 2003/59/EK.

(9)Lai novērstu to, ka starp dalībvalstīm pastāvošās atšķirīgās prakses dēļ tiek kavēta savstarpējā atzīšana un tiek ierobežotas vadītāju tiesības piedalīties periodiskajās apmācībās dalībvalstī, kurā viņi strādā, dalībvalsts iestādēm būtu jānosaka pienākums izdot attiecīgos dokumentus, kas nodrošinās savstarpējo atzīšanu katram vadītājam, kurš izpildījis Direktīvas 2003/59/EK prasības.

(10)Lai Direktīvā 2003/59/EK paredzētajiem nolūkiem panāktu juridisku skaidrību un nodrošinātu saskaņotas prasības par minimālo vecumu, Direktīvā 2006/126/EK būtu jānosaka atkāpe, kas paredz, ka vadītāja apliecību var izdot tikai no minimālā vecuma, kurš noteikts Direktīvā 2003/59/EK.

(11)Tā kā šīs direktīvas mērķi, proti, uzlabot ES mēroga standartu, ko piemēro dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanai un periodiskai apmācībai, dalībvalstis nevar pienācīgi sasniegt, bet tā vietā, ņemot vērā autotransporta pārrobežu raksturu un problēmas, kuras paredzēts risināt ar šo direktīvu, tos būtu labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība drīkst pieņemt pasākumus, ievērojot subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(12)Tādēļ Direktīvas 2003/59/EK un 2006/126/EK būtu attiecīgi jāgroza.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 2003/59/EK groza šādi:

(1)direktīvas 1. panta otrās daļas pirmo un otro ievilkumu aizstāj ar šādiem:

“— transportlīdzekļus, kuru vadīšanai nepieciešama Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/126/EK(*) definētās C1, C1+E, C vai C + E kategorijas vadītāja apliecība vai par līdzvērtīgu atzīta vadītāja apliecība,

— transportlīdzekļus, kuru vadīšanai nepieciešama Direktīvā 2006/126/EK definētās D1, D1+E, D vai D + E kategorijas vadītāja apliecība vai par līdzvērtīgu atzīta vadītāja apliecība. ______

(*) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Direktīva 2006/126/EK par vadītāju apliecībām (OV L 403, 30.12.2006., 18. lpp.).”;

(2)direktīvas 2. pantu groza šādi:

(a)panta b) punktu aizstāj ar šādu:

“b) transportlīdzekļus, ko izmanto vai kontrolē valsts bruņotie spēki, civilās aizsardzības dienests, ugunsdzēsības dienests un sabiedriskās kārtības uzturēšanas spēki, kad pārvadāšana notiek minētajiem dienestiem noteikto uzdevumu rezultātā;”

(b)panta d)–g) punktu aizstāj ar šādiem:

“d) transportlīdzekļus, ko izmanto ārkārtas situācijās vai kas paredzēti glābšanas uzdevumu veikšanai, tostarp transportlīdzekļi, ko izmanto humānās palīdzības kravu nekomerciāliem pārvadājumiem;

e) transportlīdzekļus, ko izmanto transportlīdzekļa vadīšanas apmācībā un eksāmenos, apmācot jebkuru personu, kas vēlas iegūt vadītāja apliecību vai APA, kā noteikts 6. pantā un 8. panta 1. punktā, ja šos transportlīdzekļus neizmanto kravu un pasažieru komerciāliem pārvadājumiem;

f) transportlīdzekļus, ko izmanto nekomerciāliem pasažieru vai kravu pārvadājumiem;

g) transportlīdzekļus, ar ko pārvadā materiālus, iekārtas vai tehniku, kuru vadītāji izmantos sava darba laikā, ja transportlīdzekļu vadīšana nav vadītāja pamatdarbība;”

(c)pantam pievieno šādu h) punktu:

“h) transportlīdzekļus, kurus izmanto vai nomā bez transportlīdzekļa vadītāja lauksaimniecības, dārzniecības, mežsaimniecības, zemkopības vai zivsaimniecības uzņēmumi, lai pārvadātu ar to komercdarbību saistītas kravas, ja transportlīdzekļa vadīšana nav vadītāja pamatdarbība.”;

(3)direktīvas 7. pantu groza šādi:

(a)panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Periodisku apmācību veido apmācības, ko organizē, lai APA turētāji varētu atjaunot zināšanas, kas ir būtiskas viņu darbā, īpašu vērību veltot ceļu satiksmes drošībai un degvielas patēriņa racionalizācijai.”;

(b)panta trešo daļu aizstāj ar šādu:

Periodisku apmācību veido, lai padziļināti apgūtu un atkārtotu dažus I pielikuma 1. iedaļā minētos priekšmetus. Tajā vienmēr iekļauj vismaz vienu ar ceļu satiksmes drošību saistītu priekšmetu un aptver dažādus priekšmetus. Apmācības priekšmetos ir ņemtas vērā apmācības vajadzības konkrētām transporta operācijām, ko veic vadītājs, un jauninājumus attiecīgajā juridiskajā un tehnoloģiju jomā.”;

(4)direktīvas 9. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Vadītāji, kas minēti 1. panta a) punktā, iegūst 5. pantā minēto sākotnējo kvalifikāciju dalībvalstī, kur ir viņu parastā dzīvesvieta, kā definēts Direktīvas 2006/126/EK 12. pantā.”;

(5)direktīvas 10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

Savienības kods

1. Uz 6. pantā minētās APA un 8. panta 1. punktā minētās APA pamata dalībvalstu kompetentās iestādes, ņemot vērā 5. panta 2. un 3. punktu un 8. pantu, blakus attiecīgajām vadītāja apliecības kategorijām norāda Direktīvas 2006/126/EK I pielikumā paredzēto Eiropas Savienības 95. kodu:

–vai nu vadītāja apliecībā,

–vai vadītāja kvalifikācijas kartē, kas sagatavota saskaņā ar paraugu II pielikumā.

Ja Savienības kodu vadītāja apliecībā nevar norādīt, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā APA tika saņemta, vadītājam izdod vadītāja kvalifikācijas karti.

Dalībvalsts izdota vadītāja kvalifikācijas karte ir savstarpēji atzīta. Kad karti izdod, kompetentās iestādes pārbauda tās vadītāja apliecības derīgumu, kuras numurs norādīts kartē.

2. a) Vadītājs, kas minēts 1. panta b) punktā un kas vada transportlīdzekļus, kurus izmanto kravu pārvadāšanai pa autoceļiem, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1072/2009(*) paredzēto vadītāja atestātu pierāda, ka viņam vai viņai ir kvalifikācija un viņš vai viņa ir apmācīts(-a), kā noteikts šajā direktīvā. Minētais vadītāja atestāts šīs direktīvas nolūkiem ir savstarpēji atzīts, pat ja uz tā nav norādīts attiecīgais Savienības kods.

b) Vadītājs, kas minēts 1. panta b) punktā un kas vada transportlīdzekļus, kurus izmanto pasažieru pārvadāšanai pa autoceļiem pierāda, ka viņam vai viņai ir kvalifikācija un viņš vai viņa ir apmācīts(-a), kā noteikts šajā direktīvā, izmantojot:

–Savienības kodu, kas norādīts Savienības parauga vadītāja apliecībā, ja viņš vai viņa ir šādas apliecības turētājs,

–II pielikumā paredzēto vadītāja kvalifikācijas karti, kurā norādīts attiecīgais Savienības kods,

–valsts apliecību, kuras derīgumu savās teritorijās dalībvalstis savstarpēji atzīst.

____________

(*) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (ES) Nr. 1072/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (OV L 300, 14.11.2009., 72. lpp.).”;

(6)direktīvas I un II pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

Direktīvas 2006/126/EK 4. pantu groza šādi:

(1)panta 4. punktu groza šādi:

(a)e) apakšpunkta trešo ievilkumu aizstāj ar šādu:

“— minimālais vecums C1 un C1E kategorijai ir 18 gadi;”

(b)g) apakšpunkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu:

“— minimālais vecums C un CE kategorijai ir 21 gads;”

(c)i) apakšpunkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu:

“— minimālais vecums D1 un D1E kategorijai ir 21 gads;”

(d)k) apakšpunkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu:

“— minimālais vecums D un DE kategorijai ir 24 gadi;”

(2)pievieno šādu 7. punktu:

“7. Neskarot šīs direktīvas 4. panta 4. punkta g), i) un k) apakšpunktā noteikto minimālā vecuma ierobežojumu, minimālais vecums C, CE, D1, D1E, D vai DE kategorijas vadītāja apliecības izdošanai ir minimālais vecums, kas APA turētājiem šādu transportlīdzekļu vadīšanai noteikts respektīvi Direktīvas 2003/59/EK 5. panta 2. punktā, 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta i) punkta pirmajā daļā, 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) punkta pirmajā daļā vai 5. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

Ja atbilstoši Direktīvas 2003/59/EK 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta i) punkta otrai daļai vai 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) punkta otrai daļai dalībvalsts ir atļāvusi vadīt transportlīdzekļus no jaunāka vecuma, šāda vadītāja apliecība ir derīga tikai tās dalībvalsts teritorijā, kura to izdevusi, līdz apliecības turētājs ir sasniedzis attiecīgo minimālo vecumu, kas minēts šā panta 1. punktā, un ir saņēmis APA.”

3. pants

1.Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz [OP: please insert the DATE calculated 18 months following the entry into force]. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

(1) Direktīva 2006/126/EK par vadītāju apliecībām.

(2) Direktīva 2008/68/EK par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem.

(3) Regula (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu.

(4) Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, 2010. g., OV C 83/47.

(5) Līguma par Eiropas Savienību konsolidēta versija, 2008. g., OV C 115/13, 5. panta 3.  un 4. punkts.

(6) Skatīt http://ec.europa.eu/transport/road_safety/take-part/public-consultations/cpc_en.htm un http://ec.europa.eu/transport/road_safety/events-archive/2014_03_06_cpc_review_en.htm

(7) http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=521&langId=en&agreementId=5365

(8) Ex-post izvērtējuma ziņojums: Study on the effectiveness and improvement of the EU legislative framework on training of professional drivers, Panteia et al., 2014. gads; http://ec.europa.eu/transport/facts-fundings/evaluations/doc/2014_ex_post_evaluation_study_training_drivers_en.pdf

(9) OV C , , . lpp.

(10) OV C , , . lpp.

(11) 2011. gada 28. marta Baltā grāmata "Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu", COM(2011) 144 final.

(12) Komisijas paziņojums “Virzoties uz Eiropas ceļu satiksmes drošības telpu: satiksmes drošības politikas ievirzes 2011.–2020. gadam” (COM (2010) 389 galīgā redakcija).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 15. jūlija Direktīva 2003/59/EK par dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību, par Padomes Regulas (EEK) Nr. 3820/85 un Padomes Direktīvas 91/439/EEK grozīšanu un Padomes Direktīvas 76/914/EEK atcelšanu (OV L 226, 10.9.2003., 4. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Direktīva 2006/126/EK par vadītāju apliecībām (OV L 403, 30.12.2006., 18. lpp.).

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regula (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 (OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 1.2.2017

COM(2017) 47 final

PIELIKUMI

dokumentam

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

ar ko groza Direktīvu 2003/59/EK par dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību un Direktīvu 2006/126/EK par vadītāju apliecībām

{SWD(2017) 26 final}
{SWD(2017) 27 final}

PIELIKUMI

dokumentam

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

ar ko groza Direktīvu 2003/59/EK par dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību un Direktīvu 2006/126/EK par vadītāju apliecībām

Direktīvas I un II pielikumu groza šādi:

(1)I pielikumu groza šādi:

(a)pielikuma 1. iedaļu groza šādi:

(a)otro daļu aizstāj ar šādu:

“Minimālais kvalifikācijas līmenis ir salīdzināms vismaz ar Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras 2. līmeni, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikuma 2008/C 111/01(*) II pielikumā.

_____

(*) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Ieteikums par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai (OV C 111, 6.5.2008., 1. lpp.).”;

(b)1.2. punktu aizstāj ar šādu:

“1.2. Mērķis — lai kontrolētu transportlīdzekli, līdz minimumam samazinātu nodilumu un nepieļautu darbības traucējumus, pārzināt drošības ierīču tehniskos parametrus un to vadību:

bremžu un lēninātāja izmantošanas robežas, bremžu un lēninātāja kombinēta izmantošana, ātruma un pārnesuma skaitļa labāka izmantošana, transportlīdzekļa inerces izmantošana, ātruma samazināšanas un bremzēšanas veidu izmantošana, braucot no kalna, rīcība tehniskas kļūmes gadījumā, tādu elektronisku un mehānisku ierīču lietošana kā elektroniskā stabilitātes programma (ESP), uzlabota avārijas bremzēšanas sistēma (AEBS), bremžu pretbloķēšanas sistēma (ABS), vilces vadības sistēmas (TCS) un iebūvētās transportlīdzekļa uzraudzības sistēmas (IVMS), un citas lietošanai apstiprinātas vadītāja palīdzības vai automatizācijas ierīces.”;

(c)1.3.°punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“degvielas patēriņa optimizācija, izmantojot zināšanas un prasmes attiecībā uz 1.1.°un 1.2.°punktu, satiksmes plūsmas, pienācīgas distances paredzēšanas nozīmība, un transportlīdzekļa kustības daudzuma izmantošana, vienmērīgs ātrums, laidens braukšanas stils un atbilstošs spiediens riepās.”;

(d)iekļauj šādu 1.3a° punktu pirms virsraksta “Apliecības C , C+E, C1, C1+E kategorijai”:

"1.3a. Mērķis — spēja paredzēt un novērtēt riskus ceļu satiksmē un pielāgoties tiem:

apzināties dažādus ceļa, satiksmes un klimatiskos apstākļus un pielāgoties tiem, paredzēt iespējamus notikumus, pielāgoties ceļu satiksmes riskiem un atpazīt bīstamas situācijas, pielāgoties tām, jo īpaši saistībā ar transportlīdzekļu lielumu un masu un neaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem, tādiem kā gājēji, velobraucēji un motorizēti divu riteņu transportlīdzekļi;

identificēt iespējami bīstamas situācijas un pienācīgi izvērtēt, kā šīs iespējami bīstamas situācijas var kļūt par situācijām, kad vairs nav iespējams novērst sadursmi, un izvēlēties un veikt darbības, kas uzlabo drošības rezervi tādā mērā, ka no sadursmes tomēr ir iespējams izvairīties gadījumā, ja rodas potenciāla bīstamība.”;

(e)1.4. punktu aizstāj ar šādu:

"1.4. Mērķis — prasme piekraut transportlīdzekli, ievērojot drošības noteikumus un pareizu transportlīdzekļa izmantošanu:

spēki, kas iedarbojas uz braucošu transportlīdzekli, pārnesumkārbas pārnesumu skaitļu izmantošana atbilstīgi transportlīdzekļa noslodzei un ceļa profilam, automātisko transmisijas sistēmu lietošana, transportlīdzekļa vai transportlīdzekļu sastāva kravnesības aprēķināšana, kopējā tilpuma aprēķināšana, slodzes sadalījums, ass noslodzes pārsniegšanas sekas, transportlīdzekļa stabilitāte un smaguma centrs, iepakojuma un palešu veidi;

galvenās nostiprināmo kravu kategorijas, piestiprināšanas un nostiprināšanas paņēmieni, stiprināšanas siksnu izmantošana, nostiprināšanas ierīču pārbaude, pārkraušanas iekārtu izmantošana, brezenta pārvalka uzlikšana un noņemšana.”;

(f)1.6.°punktu aizstāj ar šādu:

"1.6. Mērķis — prasme piekraut transportlīdzekli, ievērojot drošības noteikumus un pareizu transportlīdzekļa izmantošanu:

spēki, kas iedarbojas uz braucošu transportlīdzekli, pārnesumkārbas pārnesumu skaitļu izmantošana atbilstīgi transportlīdzekļa noslodzei un ceļa profilam, automātisko transmisijas sistēmu lietošana, transportlīdzekļa vai transportlīdzekļu sastāva kravnesības aprēķināšana, slodzes sadalījums, ass noslodzes pārsniegšanas sekas, transportlīdzekļa stabilitāte un smaguma centrs.”;

(g)2.1.°punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“maksimālie darba laika posmi, kas raksturīgi transporta nozarei; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 561/2006(*) un Regulas (ES) Nr. 165/2014(**) principi, piemērošana un sekas; sodi par tahogrāfa neizmantošanu, nepareizu izmantošanu un neatļautām manipulācijām ar to; zināšanas par autotransporta sociālo vidi: vadītāju tiesības un pienākumi sākotnējās kvalifikācijas iegūšanas un periodiskas apmācības jomā.

________

(*) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regula (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 (OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.).

(**) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Regula (ES) Nr. 165/2014 par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (OV L 60, 28.2.2014., 1. lpp.).”;

(h)3.7.°punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“autotransports attiecībā pret citiem transporta veidiem (konkurence, nosūtītāji), dažādas autotransporta darbības (komercpārvadājumi, pašpārvadājumi, transporta palīgdarbības), transporta uzņēmumu un transporta palīgdarbību galveno veidu organizācija, dažādas transporta specializācijas (autocisterna, kontrolēta temperatūra, bīstamās kravas, dzīvnieku pārvadāšana utt.), pārmaiņas nozarē (sniegto pakalpojumu dažādošana, pārvadājumi pa dzelzceļu un autoceļiem, apakšuzņēmuma līgumi utt.).”;

(i)3.8.°punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

pasažieru autopārvadājumi attiecībā pret citiem pasažieru pārvadājumu veidiem (dzelzceļš, privātā automašīna), dažādas autotransporta darbības, kas ietver pasažieru autopārvadājumus, izpratne par invaliditāti, robežu šķērsošana (starptautiskie pārvadājumi), pasažieru autopārvadājumu uzņēmumu galveno veidu organizācija.”;

(b)2. iedaļu groza šādi:

(a)2.1. punktu aizstāj ar šādu:

"2.1. Iespēja, kas apvieno nodarbību apmeklēšanu un eksāmenu

Sākotnējās kvalifikācijas iegūšanai jāietver visu 1. iedaļā uzskaitīto priekšmetu mācīšana. Šīs sākotnējās kvalifikācijas iegūšanas procesam jāilgst 280 stundas.

Katram apmācāmajam vadītājam vismaz 20 stundas pašam jāvada attiecīgās kategorijas transportlīdzeklis, kas atbilst vismaz tām prasībām, ko eksāmenā izmantojamajiem transportlīdzekļiem nosaka Direktīva 2006/126/EEK.

Kad apmācāmais vadītājs pats vada transportlīdzekli, viņu jāpavada instruktoram, ko nodarbina apstiprināts mācību centrs. Katrs apmācāmais vadītājs ne ilgāk kā astoņas no 20 individuālās braukšanas stundām drīkst braukt pa īpašu apvidu vai visaugstākās klases simulatorā, lai novērtētu prasmi racionāli braukt, ievērojot drošības noteikumus, jo īpaši attiecībā uz transportlīdzekļa vadīšanu uz ceļa dažādos apstākļos, tiem mainoties atkarībā no dažādiem atmosfēras stāvokļiem un dienas vai nakts laika, un spēju optimizēt degvielas patēriņu.

Dalībvalstis drīkst atļaut veikt daļu apmācības, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju instrumentus, tādus kā e-apmācība, tajā pašā laikā nodrošinot pienācīgu apmācības kvalitāti, un drīkst ieskaitīt specifisku apmācību, ko nosaka citi Savienības tiesību akti, kā daļu no apmācības. Tas ietver, bet neaprobežojas ar apmācību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/68/EK(*) bīstamo kravu pārvadāšanā, apmācību par invaliditātes izpratni saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.°181/2011(**) un apmācību dzīvnieku pārvadāšanā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.°1/2005(***).

Šīs direktīvas 5. panta 5. punktā minēto vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanas procesam jāilgst 70 stundas, ieskaitot piecas individuālās vadīšanas stundas.

Minētās apmācības beigās dalībvalsts kompetentās iestādes vai to izraudzīta organizācija rakstiski vai mutiski eksaminē vadītāju. Eksāmenā jāiekļauj vismaz viens jautājums par katru mērķi no 1. iedaļā dotā priekšmetu saraksta.

_________

(*) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Direktīva 2008/68/EK par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.).

(**) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 181/2011 par autobusu pasažieru tiesībām un par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 55, 28.2.2011., 1. lpp.).

(***) Padomes 2004. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97 (OV L 3, 5.1.2005., 1. lpp.).”;

(b)2.2.°punkta b) apakšpunkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Praktiskajā eksāmenā izmantotajam transportlīdzeklim jāatbilst vismaz tām prasībām, ko eksāmenā izmantojamajiem transportlīdzekļiem nosaka Direktīva 2006/126/EK.”;

(c)3. un 4. iedaļu aizstāj ar šādu:

"3. iedaļa. Sākotnējās kvalifikācijas paātrinātā iegūšana, kas paredzēta 3. panta 2. punktā

Sākotnējās kvalifikācijas paātrinātajai iegūšanai jāietver visu 1. iedaļā uzskaitīto priekšmetu mācīšana. Tai jāilgst 140 stundas.

Katram apmācāmajam vadītājam vismaz 10 stundas pašam jāvada attiecīgās kategorijas transportlīdzeklis, kas atbilst vismaz tām prasībām, ko eksāmenā izmantojamajiem transportlīdzekļiem nosaka Direktīva 2006/126/EK.

Kad apmācāmais vadītājs pats vada transportlīdzekli, viņu jāpavada instruktoram, ko nodarbina apstiprināts mācību centrs. Katrs apmācāmais vadītājs ne ilgāk kā četras no 10 individuālās braukšanas stundām drīkst braukt pa īpašu apvidu vai visaugstākās klases simulatorā, lai novērtētu prasmi racionāli braukt, ievērojot drošības noteikumus, jo īpaši attiecībā uz transportlīdzekļa vadīšanu uz ceļa dažādos apstākļos, tiem mainoties atkarībā no dažādiem atmosfēras stāvokļiem un dienas vai nakts laika, un spēju optimizēt degvielas patēriņu.

Uz sākotnējās kvalifikācijas paātrinātu iegūšanu attiecas arī 2.1.°punkta ceturtās daļas nosacījumi.

Šīs direktīvas 5. panta 5. punktā minēto vadītāju sākotnējās kvalifikācijas paātrinātajai iegūšanas procesam jāilgst 35 stundas, ieskaitot divarpus individuālas vadīšanas stundas.

Minētās apmācības beigās dalībvalsts kompetentās iestādes vai to izraudzīta organizācija rakstiski vai mutiski eksaminē vadītāju. Eksāmenā jāiekļauj vismaz viens jautājums par katru mērķi no 1. iedaļā dotā priekšmetu saraksta.

4. iedaļa. Obligāta periodiskā apmācība, kas paredzēta 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā

Apstiprinātam mācību centram jāorganizē obligātā periodiskā apmācība. Tai jānotiek ik pēc pieciem gadiem un jāilgst 35 stundas, kas sadalītas vismaz septiņu stundu garos laika posmos. Šādu periodisku apmācību drīkst daļēji nodrošināt, izmantojot visaugstākās klases simulatorus un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju instrumentus, tādus kā e-apmācība, tajā pašā laikā nodrošinot pienācīgu apmācības kvalitāti. Vismaz viens no septiņu stundu laika posmiem ir veltīts ar ceļu satiksmes drošību saistītam priekšmetam. Apmācības saturs ir salāgots ar apmācības vajadzībām konkrētām transporta operācijām, ko veic vadītājs, un attiecīgiem jauninājumiem juridiskajā un tehnoloģiju jomā. Septiņu stundu laika posmiem jāaptver dažādi mācību priekšmeti.

Pabeigtu specifisko apmācību, kas noteikta ar citiem Savienības tiesību aktiem, var uzskatīt par vienu no septiņu stundu laika posmiem. Tas ietver, bet neaprobežojas ar apmācību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/68/EK bīstamo kravu pārvadāšanā, apmācību dzīvnieku pārvadāšanā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.°1/2005 un attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem apmācību par invaliditātes izpratni saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.°181/2011.”;

(2)II pielikumu groza šādi:

(a)pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu:

“NOTEIKUMI PAR VADĪTĀJA KVALIFIKĀCIJAS KARTES EIROPAS SAVIENĪBAS PARAUGU”;

(b)2. iedaļu attiecībā uz vadītāja kvalifikācijas kartes 1.°pusi groza šādi:

(a)d) apakšpunkta 9.°punktu aizstāj ar šādu:

“9. transportlīdzekļu kategorijas, attiecībā uz kurām vadītājs atbilst sākotnējās kvalifikācijas un periodiskas apmācības prasībām;”

(b)e) apakšpunkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“uzraksts "Eiropas Savienības paraugs" tās dalībvalsts valodā vai valodās, kas izdevusi karti, un uzraksts "Vadītāja kvalifikācijas karte" Savienības pārējās oficiālajās valodās, kuri iespiesti zilā krāsā tā, lai veidotu kartes fonu:”;

(c)2. iedaļā attiecībā uz vadītāja kvalifikācijas kartes 2.°pusi a) apakšpunkta 9.°un 10.°punktu aizstāj ar šādu:

“9. transportlīdzekļu kategorijas, attiecībā uz kurām vadītājs atbilst sākotnējās kvalifikācijas un periodiskas apmācības prasībām;

10. saskaņotais Eiropas Savienības 95.°kods, kā noteikts Direktīvas 2006/126/EK I pielikumā”.