Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52017IR3214

    Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Eiropas rūpniecības stratēģija: vietējo un reģionālo pašvaldību loma un perspektīva”

    COR 2017/03214

    OV C 247, 13.7.2018, p. 38–42 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    13.7.2018   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 247/38

    Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Eiropas rūpniecības stratēģija: vietējo un reģionālo pašvaldību loma un perspektīva”

    (2018/C 247/07)

    Ziņotājs:

    Heinz Lehmann (DE/PPE), Saksijas federālās zemes landtāga deputāts

    Atsauces dokuments:

    Komisijas paziņojums “Investīcijas gudrā, novatoriskā un ilgtspējīgā rūpniecībā. Atjauninātā ES rūpniecības politikas stratēģija”

    (COM(2017) 479)

    IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

    EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

    1.

    		 atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu (1) kā pirmo lietderīgo soli un aicina Komisiju izstrādāt vērienīgu ES rūpniecības stratēģiju, kas balstītos uz minēto paziņojumu un būtu tāda, kādu to ir prasījusi Eiropadome (2), Eiropas Parlaments (3), Konkurences padome (4), RK (5) un grupa “Rūpniecības draugi” (6);

    2.

    		 mudina ES līmenī izstrādāt rūpniecības politikas stratēģiju, kas ļauj reaģēt uz pašreizējiem un gaidāmajiem problēmjautājumiem, iespējām un faktoriem saistībā ar rūpniecības nozares konkurētspēju globālos apstākļos; uzskata, ka, pamatojoties uz skaidru redzējumu, minētā stratēģija jāizstrādā Eiropas rūpniecības attīstībai vidējā termiņā un jāizvērš, galveno uzsvaru liekot uz laikposmu līdz 2030. gadam un pēc tam;

    3.

    		 mudina minētajā stratēģijā iekļaut spēcīgu teritoriālo dimensiju, ņemot vērā pārdomātu reģionālo specializāciju; atgādina par LESD 173. pantā minēto kopīgo un pastāvīgo uzdevumu, proti, īstenot efektīvu ES rūpniecības politiku, un pauž gatavību atbalstīt Komisiju, Padomi un Parlamentu kā partnerus it sevišķi tādēļ, ka stratēģijas īstenošanai būs vajadzīga visos līmeņos iesaistīto visu dalībnieku kopīga apņemšanās un kopīgs darbs;

    4.

    		 aicina izstrādāt horizontāli orientētu rūpniecības stratēģiju ar mērķiem, stratēģiskiem pasākumiem un rādītājiem, stingriem ietekmes novērtējumiem, kā arī atbilstīgu uzraudzības un vadības satvaru. Tā aicina pieņemt arī specifiskus pasākumus, kas būtu īpaši paredzēti pašreizējo ekonomisko pārmaiņu skartajām nozarēm un nozarēm ar augstu izaugsmes potenciālu. Komiteja uzsver, ka stratēģijā būtu īpaši jāizceļ inovācija, svarīgas pamattehnoloģijas (key enabling technology – KET), svarīgi projekti visas Eiropas interesēs (important project of common European interest – IPCEI), digitalizācija un MVU to transversālās nozīmes dēļ;

    Eiropas rūpniecība jaunajā laikmetā

    5.

    		 uzsver, ka rūpniecība ir ārkārtīgi svarīga Eiropas reģioniem un pilsētām, jo tā nodrošina 50 miljonus darbvietu, eksportu un inovāciju, un ka Eiropas rūpniecības turpmākās konkurētspējas nodrošināšana strauji mainīgajā pasaules kontekstā ir izšķiroša, lai nodrošinātu līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību;

    6.

    		 vērš uzmanību uz ārējās tirdzniecības relatīvi lielo nozīmi IKP veidošanā (83,05 % 2015. gadā) (7). Ņemot vērā šo faktu, Komiteja aicina lielāku uzmanību pievērst iekšējā patēriņa veicināšanai, jo šāds patēriņš nodrošinās stabilu ES rūpniecības darbību un paātrinās izaugsmi;

    7.

    		 uzskata, ka sociālā miera labad iekšējai izaugsmei jābūt iespējamai jebkurā vietā tā, lai visi reģioni, tostarp lauku rajoni, var piedalīties vērtības radīšanā un iegūt iespēju izveidot un saglabāt augstas kvalifikācijas darbvietas uz vietas;

    8.

    		 atbalsta inovācijai labvēlīgas vides veidošanu un vienlaikus aicina risināt ekonomikas problēmas, lai visos sabiedrības slāņos – sākot ar bērnudārziem un uzņēmumiem un beidzot ar pārvaldi – uzlabotu izpratni par rūpniecisko darbību;

    9.

    		 vērš uzmanību uz to, ka aizvien svarīgāks turpmākās attīstības elements būs uzņēmējdarbības modeļu maiņa, ko ietekmē progresējošā digitalizācija, tāpēc saistībā ar valstu pasākumiem turpmāk jānošķir ne vien pēc nozarēm, bet arī pēc uzņēmējdarbības modeļiem;

    Eiropas rūpniecības nostiprināšana

    10.

    		 prasa arī pēc 2020. gada nodrošināt to, ka rūpniecības īpatsvars 20 % apmērā no IKP tiek saglabāts kā stratēģiskais mērķis;

    11.

    		 uzskata: lai Eiropa saglabātu un izveidotu pasaules mērogā konkurētspējīgu rūpniecību, tai jāiegūst tehnoloģiskā neatkarība;

    12.

    		 aicina radīt un saglabāt vienlīdzīgus konkurences nosacījumus kā Eiropā, tā pasaules mērogā sevišķi arī tām tehnoloģijām, kurām Eiropā ir stratēģiska nozīme (piemēram, mikroelektronika, akumulatoru elementi);

    13.

    		 atgādina, ka pamatnosacījumi no citām darbības jomām, kas nosaka ierobežojumus vienīgi uzņēmumiem Eiropas Savienībā (piemēram, atsevišķi noteikumi attiecībā uz materiāliem), var likt izbeigt darbību dažās nozarēs vai to pārcelt uz trešām valstīm, tādējādi ietekmējot visu pievienotās vērtības veidošanas ķēdi Eiropas Savienībā;

    14.

    		 uzsver, ka svarīgiem projektiem visas Eiropas interesēs (IPCEI) ir stratēģiski svarīga nozīme Eiropas rūpniecības konkurētspējas veicināšanā, un aicina Komisiju konsekventi izmantot šo projektu radīto potenciālu. Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izveidot stratēģiskus forumus, lai uzlabotu ieinteresēto personu spēju vienoties starptautiskā līmenī, un prasa konsekventi un ātri turpināt IPCEI koncepcijas pilnveidi, ņemot vērā gūto pieredzi;

    15.

    		 atzinīgi vērtē Komisijas paskaidrojumus par aizsardzības rūpniecību un atbalsta saskaņotu stratēģisko pieeju, ņemot vērā tās lielo nozīmi ekonomikā, tehnoloģiju jomā un drošības politikā. Eiropas Aizsardzības fonds būtu jāizmanto arī pētījumiem, un jāpiešķir tam attiecīga budžeta pozīcija;

    16.

    		 uzsver, ka zilās ekonomikas problēmu pārvarēšanā un tās potenciāla pilnīgā izmantošanā liela nozīme ir jūras nozarēm, un atzinīgi vērtē panākumus tādās jomās kā pasažieru kuģi un atjaunojamie jūras energoresursi. Komiteja aicina gādāt par to, ka pēc iniciatīvas LeaderSHIP 2020 īstenošanas ir iespējams izstrādāt ceļvedi jūras nozaru atbalstam, šim nolūkam integrējot visas ES politikas jomas;

    Dziļāks un taisnīgāks vienotais tirgus: iespēju došana cilvēkiem un uzņēmumiem

    17.

    		 piekrīt viedoklim, ka labi funkcionējošs vienotais preču un pakalpojumu tirgus var atvieglot uzņēmumu integrāciju globālajās vērtības veidošanas ķēdēs un tāpēc tas ir nepieciešams Eiropas rūpniecības panākumu faktors;

    18.

    		 atgādina par to, ka reģioniem svarīgāks ir Eiropas tirgus, nevis globālais tirgus, un tāpēc aicina īstenot vienotā tirgus stratēģiju (8), efektīvi piemērot vienotā tirgus regulējumu un izlēmīgi novērst divpusējus pasākumus, kas ES mērogā veicina fragmentāciju (piem., ES dalībvalstu divpusējie investīciju līgumi). Komiteja uzsver, ka konkurētspējīgiem uzņēmumu pakalpojumiem kā katalizatoriem ir aizvien lielāka nozīme apstrādes rūpniecības produktivitātes un izmaksu konkurētspējas veicināšanā;

    19.

    		 prasa vēl elastīgāku publiskā iepirkuma procedūru, kas publiskos iepirkumus ļautu veikt, atbalstot inovācijas un priekšroku nedodot nevienai konkrētai tehnoloģijai;

    20.

    		 atzinīgi vērtē to, kas ir pieņemts Eiropas sociālo tiesību pīlārs, taču uzsver, ka tas būtu jāpapildina ar spēcīgu Eiropas sociālo programmu, kas, citstarp, pavērtu ceļu uz faktisku atalgojuma konverģenci atbilstoši produktivitātei;

    21.

    		 uzsver, ka profesionālo izglītību ieguvuši kvalificēti speciālisti un vadošie darbinieki ir produktīvs balsts daudzos uzņēmumos, jo īpaši MVU. Komiteja atgādina, ka augstām kvalifikācijas prasībām un līdzsvarotam praktiskās un teorētiskās izglītības samēram ir izšķiroša nozīme augsti specializētās, tehnoloģiju un zināšanu ietilpīgās rūpniecības nozarēs;

    22.

    		 atgādina par valstu vai reģionu pienākumu, proti, izstrādāt stratēģijas pamatprasmju apguvei un saglabāšanai;

    Rūpniecības modernizācija atbilstīgi digitālā laikmeta vajadzībām

    23.

    		 uzsver, ka digitālās nākotnes vienīgais pamatuzdevums var būt tādas rūpniecības un sabiedrības izveide, kas vairāk atbilst nākotnes prasībām;

    24.

    		 atgādina par vietējām un reģionālajām pašvaldībām uzticēto uzdevumu – visas digitalizācijai vajadzīgās infrastruktūras pilnveidot atbilstīgi nākotnes vajadzībām, vienlaikus saglabājot atvērtību attiecībā pret visiem tehniskajiem risinājumiem un pienācīgi apvienojot platjoslas, radiofrekvenču un digitālās pārvaldības sistēmas, kā arī nodrošinot šo sistēmu sadarbspēju;

    25.

    		 atgādina, ka, izmantojot labus digitālo tehnoloģiju ieviešanas izmaksu lietderības aprēķināšanas piemērus, pašreizējos uzņēmumos var samazināt ieviešanas un izmantošanas šķēršļus, kā arī veicināt izmaiņas uzņēmējdarbības modeļos, un prasa izveidot infrastruktūru, kas ļautu atbalstīt MVU digitalizāciju (digitālo inovāciju centri);

    26.

    		 mudina Komisiju arī devītajā pētniecības un inovācijas pamatprogrammā par mērķi izvirzīt Eiropas rūpniecības tiekšanos uz vadošo lomu; ierosina veltīt vairāk pūļu, lai panāktu, ka pētniecībai un izstrādei tiek atvēlēti paredzētie 3 % no IKP, un lai rūpniecības pārmaiņas un inovācijas spēju stiprinātu, izmantojot rūpniecības modernizācijai paredzētas jaunas tematiskās platformas, piemēram, partnerības saistībā ar jauniem ražošanas paņēmieniem, ilgtspējīgu ražošanu, 3D drukāšanu, ceturto rūpniecības revolūciju;

    Eiropas vadošās lomas izmantošana mazoglekļa un aprites ekonomikā

    27.

    		 atbalsta Komisijas, Parlamenta un Padomes nostāju, ka ir jāturpina pilnveidot Eiropas vadošo lomu mazoglekļa un aprites ekonomikā, tādējādi ievērojami sekmējot Parīzes klimata nolīguma īstenošanu; atgādina par savu prasību, ka vides, klimata aizsardzības un enerģētikas politikas instrumenti ES un valstu līmenī ir jāizstrādā tā, lai nesamērīgi nenoslogotu energoietilpīgas, no ārējās tirdzniecības atkarīgas ražojošas nozares un neapdraudētu šo nozaru starptautisko konkurētspēju;

    28.

    		 prasa mērķtiecīgi veicināt vietējo ieguves rūpniecību saistībā ar primāro izejvielu izpēti, ieguvi un izmantošanu, kā arī materiālu aprites ciklu pilnībā lietderīgu noslēgšanu un izejvielu aizstāšanu, lai tādējādi samazinātu atkarību no izejvielu importa. Komiteja prasa Eiropas mērogā uzlabot sadarbību resursu efektīvas izmantošanas un aditīvas ražošanas ziņā un aicina ar pozitīviem stimuliem atbalstīt funkcionālus un sadarbīgus uzņēmējdarbības modeļus;

    29.

    		 atbalsta nostāju, ka enerģijas uzkrāšanas sistēmu attīstībai un izveidei ir izšķiroša nozīme, lai ES kļūtu par funkcionētspējīgu mazoglekļa ekonomiku. Komiteja prasa neradīt šķēršļus šai jaunajai nozarei, kas jāattīsta, un mudina saglabāt līdzsvaru starp CO2 ietaupīšanas mērķiem un energoapgādes drošību;

    Atbalsts rūpnieciskai inovācijai uz vietas

    30.

    		 atzinīgi vērtē Komisijas izstrādāto pārdomātas specializācijas koncepciju un aicina izmantot jaunās iespējas, piemēram, savstarpējo inovāciju, jo starptautiskā sadarbība, starpdisciplīnu pieeja un izredžu daudzveidība veido kopējā inovācijas procesa galvenos elementus;

    31.

    		 atgādina, ka reģionālie un starpreģionālie tīkli, piemēram, vieglo būvkonstrukciju kopa MERGE vai iniciatīva Vanguard, pavērš pretējā virzienā izceļošanas, speciālistu trūkuma un ekonomikas sadrumstalotības negatīvo attīstību, stiprina priekšstatu par reģionu kā inovācijas vietu, palielina stimulu dibināt uzņēmumus, kā arī pārcelties uz konkrētu vietu un var veicināt jaunu pievienotās vērtības ķēžu veidošanos;

    32.

    		 atgādina par jaunuzņēmumiem un augošajiem uzņēmumiem ierosinātajiem atvieglojumiem (9);

    33.

    		 atzīst visaptverošo 2014. gadā īstenoto valsts atbalsta reformu, kas uzņēmumiem un vietējām un reģionālajām pašvaldībām ievērojami vienkāršoja procedūru, tomēr prasa būtiski uzlabot atbalstu ar kopām saistītajām iniciatīvām (Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 27. pants), šim nolūkam palielinot finansējuma likmi. Komiteja prasa turpmāk priekšroku dot arī pārrobežu kopām un kopu tīkliem, kā arī jauktām finansēšanas iespējām, jo īpaši izmēģinājuma infrastruktūrām un etalona projektiem;

    Starptautiskā dimensija

    34.

    		 apzinās, ka Eiropas rūpniecību ir svarīgi integrēt globālajās vērtības veidošanas ķēdēs un ka brīvu un godīgu piekļuvi globālajiem tirgiem nodrošina vienīgi tirdzniecības nolīgumi, savstarpēja standartu atzīšana, kā arī tarifu un beztarifu tirdzniecības šķēršļu novēršana;

    35.

    		 īpaši atzinīgi vērtē pasākumus, kas paredzēti, lai stiprinātu tirdzniecības aizsardzības instrumentus, kuri pasaules tirdzniecībā ļauj radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, jo īpaši tādās tradicionālajās nozarēs kā tērauda nozare (10);

    36.

    		 aicina panākt, ka COP dalībvalstis savos nacionālajos standartos pilnībā un ātri pārņem saskaņotos samazinājuma mērķrādītājus, un cer, ka visas iesaistītās puses centīsies novērst vides dempingu un visas ar to saistītās sekas;

    37.

    		 prasa vietējās un reģionālās pašvaldības iesaistīt tādu stratēģisko jomu noteikšanā, kuras ir nozīmīgas ārvalstu tiešo ieguldījumu pārbaudes veikšanai;

    Partnerība ar dalībvalstīm, reģioniem, pilsētām un privāto sektoru

    38.

    		 uzsver, ka rūpniecības modernizācijā galvenā nozīme ir reģioniem un reģionālajām ekosistēmām, kur dialogs starp MVU, augstskolām, pētniecības centriem un vietējām pašvaldībām norisinās veiksmīgi, un prasa pieņemt vietējiem apstākļiem atbilstīgu pieeju Eiropas rūpniecības politikā. Komiteja uzsver, ka reģionālajām un vietējām pašvaldībām ir svarīgas pilnvaras un kompetences tādās politikas jomās kā pētniecība un inovācija, izglītība un prasmes, eksporta atbalsts, infrastruktūra, MVU un regulējums;

    39.

    		 apzinās sevi kā Komisijas, Parlamenta un Padomes aktīvu partneri. Tā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu katru gadu rīkot Eiropas Rūpniecības dienu, jo īpaši 2018. gadā paredzētos tematus saistībā ar svarīgām pamattehnoloģijām un svarīgiem projektiem visas Eiropas interesēs; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izveidot augsta līmeņa diskusiju forumu par rūpniecības politiku un prasa debatēs par Eiropai stratēģiski svarīgu pamattehnoloģiju noteikšanu iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības. Komiteja prasa aktīvi iesaistīt reģionālās ieinteresētās personas, piemēram, uzņēmējus, sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību, un atzinīgi vērtē izmēģinājuma pasākumus, kas, pateicoties vietējā līmenī izveidotām partnerībām, sniedz atbalstu reģioniem ar strukturālām pārmaiņām saistītu problēmu risināšanā.

    Briselē, 2018. gada 23. martā

    Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

    Karl-Heinz LAMBERTZ

    (1)  Komisijas paziņojums “Investīcijas gudrā, novatoriskā un ilgtspējīgā rūpniecībā. Atjauninātā ES rūpniecības politikas stratēģija” (COM(2017) 479).

    (2)  Eiropadomes 2016. gada 15. decembra, kā arī 2017. gada 22. un 23. jūnija secinājumi.

    (3)  Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. jūlija rezolūcija par vērienīgas ES rūpniecības stratēģijas veidošanu kā stratēģisku prioritāti izaugsmei, nodarbinātībai un inovācijai Eiropā (2017/2732(RSP)).

    (4)  Secinājumi par turpmākās ES rūpniecības politikas stratēģiju, Konkurētspējas padome, 2017. gada 29. maijs (283/17); secinājumi par atjaunoto ES rūpniecības politikas stratēģiju, Konkurētspējas padome, 2017. gada 30. novembris (705/17).

    (5)  RK atzinums “Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai”, kas pieņemts 2013. gada 11. aprīlī.

    RK atzinums “Tērauda rūpniecība: kā saglabāt ilgtspējīgu nodarbinātību un izaugsmi Eiropā”, kas pieņemts 2016. gada 15. jūnijā, COR-2016-01726-00-00-PAC-TRA (LV).

    (6)  Varšavā pieņemta kopīga ministru deklarācija saistībā ar grupas “Rūpniecības draugi” ceturto konferenci 2016. gada 22. aprīlī Varšavā;

    Berlīnē pieņemta kopīga ministru deklarācija saistībā ar grupas “Rūpniecības draugi” piekto konferenci 2017. gada 30. jūnijā Berlīnē.

    (7)  Pasaules Bankas dati par tirdzniecību (% no IKP) (https://data.worldbank.org/indicator/NE.TRD.GNFS.ZS), 7.1.2018.

    (8)  Eiropas Reģionu komitejas atzinums “vienotā tirgus pilnīgošana”, 2016. gada aprīlis (ziņotājs: Alessandro Pastacci (IT/PSE)); Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Pakalpojumu ekonomika, kas darbojas Eiropas iedzīvotāju labā”, 2017. gada oktobris (ziņotājs: Jean-Luc Vanraes (BE/ALDE));

    (9)  “Atbalsts jaunuzņēmumiem un augošajiem uzņēmumiem Eiropā: vietējā un reģionālā perspektīva”, COR-2017-00032-00-01-AC-TRA.

    (10)  Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Tērauda rūpniecība: kā saglabāt ilgtspējīgu nodarbinātību un izaugsmi Eiropā”, 2016. gada jūnijs (ziņotāja: Isolde Ries (DE/PSE)).

    Top