52017IP0324

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52017IP0324 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52017IP0324

Help

Eiropas Parlamenta 2017. gada 12. septembra rezolūcija par akadēmisku tālākizglītību un tālmācību kā daļu no Eiropas mūžizglītības stratēģijas (2016/2142(INI))

OV C 337, 20.9.2018, p. 20–29 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

20.9.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 337/20

P8_TA(2017)0324

Akadēmiska tālākizglītība un tālmācība kā daļa no Eiropas mūžizglītības stratēģijas

Eiropas Parlamenta 2017. gada 12. septembra rezolūcija par akadēmisku tālākizglītību un tālmācību kā daļu no Eiropas mūžizglītības stratēģijas (2016/2142(INI))

(2018/C 337/04)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8., 165. un 166. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 14. pantu,

—	ņemot vērā 2002. gada 30. novembra Kopenhāgenas deklarāciju par ciešāku sadarbību Eiropā piedāvātajā profesionālajā izglītībā un apmācībā,

—	ņemot vērā Padomes 2009. gada 12. maija secinājumus par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”) (1),

—	ņemot vērā Padomes un Komisijas 2012. gada kopīgo ziņojumu par stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”) īstenošanu — “Izglītība un apmācība gudrā, ilgtspējīgā un iekļaujošā Eiropā” (2),

—	ņemot vērā Padomes 2014. gada 20. maija secinājumus par skolotāju efektīvu izglītību,

—	ņemot vērā Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgo ziņojumu par stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) īstenošanu — “Jaunas prioritātes Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā” (3),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 20. decembra rezolūciju par atjaunotu Eiropas izglītības programmu pieaugušajiem (4),

—	ņemot vērā Komisijas 2012. gada 20. novembra paziņojumu “Izglītības pārvērtēšana — ieguldījums prasmēs labāku sociālekonomisko rezultātu sasniegšanai” (COM(2012)0669),

—	ņemot vērā Padomes 2014. gada 17. februāra secinājumus par ieguldījumiem izglītībā un apmācībā — atbilde uz paziņojumu “Izglītības pārvērtēšana — ieguldījums prasmēs labāku sociālekonomisko rezultātu sasniegšanai” un “2013. gada izaugsmes pētījumu” (5),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmumu Nr. 1720/2006/EK, ar ko izveido rīcības programmu mūžizglītības jomā (6),

—	ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, ko ES ratificēja 2010. gadā,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra ieteikumu 2006/962/EK par pamatprasmēm mūžizglītībā (7),

—	ņemot vērā Padomes 2010. gada 19. novembra secinājumus par izglītību ilgtspējīgai attīstībai (8),

—	ņemot vērā Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (9),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Ieteikumu par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai (10) (EQF-LLL),

—	ņemot vērā Padomes 2014. gada 20. maija secinājumus par kvalitātes nodrošināšanu izglītības un apmācības atbalstam (11),

—	ņemot vērā 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par “Erasmus+” un citiem instrumentiem mobilitātes veicināšanai profesionālajā izglītībā un apmācībā — mūžizglītības pieeja (12),

—	ņemot vērā 2016. gada 23. jūnija rezolūciju par turpmākiem pasākumiem saistībā ar stratēģisko sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) (13),

—	ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 31. janvāra atzinumu “Izglītības atvēršana” (14),

—	ņemot vērā Komisijas pētījumu par izglītību un apmācību — 2020. gads: Eiropā piedāvātās pieaugušo izglītības politikas un pasniegšanas uzlabošana (15),

—	ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 10. septembra rezolūciju par konkurētspējīga ES darba tirgus izveidi 21. gadsimtā: prasmju un kvalifikāciju saskaņošana ar pieprasījumu un darba iespējām, lai atgūtos no krīzes (16),

—	ņemot vērā Padomes secinājumus par Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu (2011.–2020. gads) (17),

—	ņemot vērā Padomes 2017. gada 20. februāra secinājumu projektu “Sieviešu un vīriešu prasmju uzlabošana ES darba tirgū” (18),

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 28. novembra ieteikumu par atjaunotu Eiropas izglītības programmu pieaugušajiem,

—	ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

—	ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas nostāju grozījumu veidā (A8-0252/2017),

tā kā mūsu izglītības sistēmas digitālās pārveides dēļ šobrīd saskaras ar lieliem izaicinājumiem, kas ietekmē mācīšanas un mācīšanās procesus, un nepieciešamību stiprināt sociālās iekļaušanas un pilsoniskās līdzdalības, kā arī personiskās izaugsmes spējas un sekmēt Eiropas demokrātiskās vērtības un toleranci, lai veicinātu atvērtību un novērstu jebkādu neiecietību; tā kā spēcīgas sabiedrības izveides un ES vienotības un integrācijas procesu atbalsta būtisks priekšnosacījums ir digitālā iespēcinātība un pašapziņa;

tā kā Eiropas mūžizglītības stratēģija būtu jāpastiprina; tā kā ikvienai personai katrā tās dzīves posmā vajadzētu būt mācību iespējām iegūt zināšanas un apgūt prasmes, kas tai ir nepieciešamas no personiskās attīstības un profesionālā progresa viedokļa; tā kā formālā, neformālā un ikdienas kontekstā īstenota mūžizglītība, ar ko sekmē aktīvu pilsonisko nostāju un nodarbināmību, ir galvenais tās izglītības aspekts, kuru ietekmē šīs izmaiņas;

tā kā ir jāpieliek papildu pūliņi, lai uzlabotu izglītības un nodarbinātības sinerģiju, atvieglinot iekļūšanu darba tirgū un dodot personām nemitīgi atjaunināt savas iemaņas vai apgūt jaunas prasmes visas savas karjeras garumā; tā kā dalībvalstīm ir jāatrod veids, kā aizsargāt vai sekmēt ilgtermiņa ieguldījumu izglītībā, pētniecībā un inovācijās;

D.	tā kā akadēmiskā tālākizglītība un tālmācība dod ievērojamu ieguldījumu indivīdu personiskajā izaugsmē un cilvēkkapitāla apmācībā un būtu jāpadara par Eiropas mūžizglītības stratēģijas neatņemamu sastāvdaļu;

tā kā akadēmiskajai tālākizglītībai un tālmācībai ir pieaugoša nozīme darba ņēmēju pielāgošanas sekmēšanā visu viņu profesionālo dzīvju laikā, ņemot vērā ekonomiskās un tehnoloģiskās problēmas; tā kā līdz 2025. gadam 49 % no visām darbvietām, kas tiks piedāvātas Eiropas Savienībā (tostarp gan jaunajās, gan aizstājošajās darbvietās), būs nepieciešama augsta kvalifikācija, 40 % — vidēja līmeņa kvalifikācija un tikai 11 % — zema vai nekāda kvalifikācija;

F.	tā kā akadēmiskā tālākizglītība un tālmācība ir nozīmīgi līdzekļi fleksiblas un personalizētas izglītības iespēju nodrošināšanā visiem bez diskriminācijas (19); šajā sakarībā uzsver piekļuves stratēģiju paplašināšanas nozīmīgumu;

tā kā akadēmiskā tālākizglītība, tālmācība un jauno tehnoloģiju izmantošana var palīdzēt uzlabot meiteņu un sieviešu informētību par jaunām karjeras iespējām, it sevišķi jomās, kur sievietes ir pārstāvētas nepietiekami; tā kā, lai arī vidējo un augstāko izglītību iegūst vairāk sieviešu nekā vīriešu, ir nepieciešams palielināt sieviešu līdzdalību gan profesionālajā izglītībā, gan arī dabaszinātņu, tehnisko zinātņu, inženierzinātņu un matemātikas nozarēs (STEM);

H.	tā kā tālmācība akadēmiskās tālākizlglītības kontekstā ir viena no iespējamajām pieejām, jo, ņemot vērā tās elastību, tā ir īpaši piemērota studiju un darba dzīves līdzsvara nodrošināšanā;

tā kā tālmācība (20) nozīmē pasniegšanas organizatorisku formu, kas nodrošina mācīšanās augsta līmeņa elastību, izmantojot digitālās pedagoģiskās tehnoloģijas, un nav uzskatāma par klātienes izglītības aizstājēju, bet gan par alternatīvu skolniekiem un studentiem, kas nespēj piedalīties klātienes izglītībā;

tā kā tālmācība nozīmē pasniegšanas metodi, kas nodrošina elastīgu mācīšanu, izmantojot jaunās tehnoloģijas, un nav uzskatāma par klātienes izglītības aizstājēju, bet gan par alternatīvu skolniekiem un studentiem, kas nespēj piedalīties klātienes izglītībā, un darba ņēmējiem, kas vēlas apvienot darbu ar izglītību; tā kā tādēļ digitalizāciju varētu izmantot kā līdzekli, kas sniedz jaunus augstākās izglītības ieguves veidus;

tā kā sieviešu un vīriešu līdztiesība ir Līgumos nostiprināts Eiropas Savienības pamatprincips, kas ir nostiprināts Līgumos un ir uzskatāms par vienu no Savienības mērķiem un uzdevumiem; tā kā izglītības vienlīdzīga pieejamība sievietēm piedāvā lielākas iespējas un sekmē sociālu, kultūras un ekonomisku sabiedrības attīstību, tā kā izglītība ir būtiski svarīgs dzimumu stereotipu apkarošanas veids;

tā kā sieviešu vidējais nodarbinātības līmenis ir tieši saistīts ar iegūtās izglītības līmeni, proti, vecuma grupā no 25 līdz 49 gadiem nodarbinātības rādītāji sievietēm ar augstāko izglītību ir vairāk nekā par 20 % augstāki nekā sievietēm, kuras ieguvušas tikai pirmskolas, pamatskolas vai vidusskolas izglītību;

tā kā tālmācība var pozitīvi ietekmēt sieviešu IKT prasmes; tā kā sieviešu lielāka iesaistīšanās IKT nozarē sekmētu iekšējo tirgu, kurā paredzams darbaspēka trūkums un kurā sieviešu vienlīdzīga līdzdalība radītu aptuveni EUR 9 miljardu ieguvumu ES IKP katru gadu; tā kā sievietes joprojām ir ļoti maz pārstāvētas IKT augstākās izglītības programmās, kur viņu īpatsvars ir tikai apmēram 20 % no šīs studiju jomas absolventiem, un tikai 3 % no visām augstskolu absolvējušām sievietēm ir ieguvušas diplomu IKT jomā;

tā kā tālmācības programmās mācās ievērojams skaits sieviešu sabiedrībās, kurās sievietēm nav vienādu iespēju piedalīties tradicionālajās izglītības un apmācības formās, jo sievietes joprojām pavada vairāk laika nekā vīrieši, strādājot neapmaksātu mājas un ģimenes aprūpes darbu; tā kā šādi kursi viņām sniedz elastību, lai viņas varētu panākt darba un dzīves līdzsvaru, un tā kā tālmācība ir jo īpaši paredzēta netradicionālo studentu kategorijai;

tā kā akadēmiskās tālākizglītība ir jāsaprot kā viens no augstākās izglītības sabiedrisko pakalpojumu uzdevumiem un nozīmē studijas akadēmiskā iestādē, kurās var mācīties paralēli pilna laika darbam, kopumā balstoties uz profesionālo pieredzi, un parasti šo studiju priekšnoteikums ir universitātes diploms;

P.	tā kā pielāgošanās pieaugošajām ekonomiskajām un tehnoloģiskajām izmaiņām ir uzskatāma par galveno novecojošā darbaspēka problēmu un šīs problēmas novēršana būs viens no ES ekonomikas galvenajiem ilgtermiņa konkurētspējas faktoriem;

Q.	tā kā mūžizglītību un karjeras attīstības politiku varētu atbalstīt, atzīstot iepriekš iegūtos diplomus;

tā kā tas, ka cilvēkiem atvēl brīvo laiku personīgai un apmācības pilnveidei mūžizglītības kontekstā ir izdevīgi no viņu labjutības viedokļa un sekmē viņu ieguldījumu sabiedrības labā, iespēcinot viņus, viņiem apgūstot definētākas personiskas un profesionālas iemaņas; tā kā akadēmiskā tālmācība nodrošina elastīgu studiju formātu, ar kura palīdzību cilvēki panāk labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru; tā kā universitātes mūžizglītība būtu jāpadara par Eiropas digitalizācijas stratēģijas sastāvdaļu;

S.	tā kā digitalizācija dara iespējamu izglītības procesu elastīgumu un interaktivitāti un tā kā tā ir turpmākās akadēmiskās tālākizglītības un tālmācības turpmākās pilnveides galvenais faktors;

T.	tā kā tehnoloģiskās izmaiņas liek nodrošināt spēcīgāku un nepārtrauktāku izglītības un nodarbinātības saikni;

U.	tā kā akadēmisko iestāžu stagnatīvais raksturs apgrūtina studiju programmu, kursus reglamentējošo noteikumu un eksaminācijas, un iestāšanās prasību reformu;

V.	tā kā akadēmiskā tālākizglītība un tālmācība ir uzskatāmas par ātri pieaugošām nozarēm, kurām ir nozīmīgs ekonomiskās izaugsmes un darbvietu radīšanas potenciāls;

W.	tā kā joprojām pastāv daudzi šķēršļi, kas traucē piedalīties akadēmiskās tālākizglītības un tālmācības programmās (21);

Tālākizglītība un tālmācība, kas palīdz pārvarēt sociālās un ekonomiskās izmaiņas

atzīst, ka tiešsaistes un atklātā izglītība maina veidu, kādā izglītība tiek nodrošināta ar resursiem, pasniegta un iegūta; šajā sakarībā uzsver to, cik svarīgi ir atvērtie izglītības resursi, kas ikvienam nodrošina piekļuvi izglītībai un, atbalstot mūžizglītības procesu, uzlabo nodarbināmību;

konstatē, ka daudzām izglītības un apmācības iestādēm ir problēmas pienācīgi reaģēt uz dziļajām un sarežģītajām izmaiņām, kuras piedzīvo mūsu sabiedrības un ekonomikas, un vajadzību īstenot pārvaldes, organizatorisko struktūru un darbības veidu reformas; uzsver, ka jaunas un pieejamas mūžizglītības formas, kas ir piemērotas visu vecumu personām, var sekmīgi novērst dažas no problēmām, piemēram, sociālo atstumtību, izstāšanos no skolas agrīnā vecumā un iegūto prasmju neatbilstība pieprasījumam;

atzīst, ka digitalizācija un izglītības platformas izveide sadarbības un apmaiņas ar paraugpraksi nolūkā ir izšķiroši nozīmīgi faktori šo problēmu novēršanā;

aicina Komisiju un dalībvalstis pielikt lielākus pūliņus, lai nacionālo digitālo prasmju stratēģiju ietvaros novērstu pastāvošo tehnoloģisko plaisu starp labi aprīkotām un pārējām izglītības iestādēm;

uzsver, ka mūžizglītības pasākumiem ir sevišķi svarīga nozīme, lai nodrošinātu sievietēm prasmes, kas var palīdzēt viņām atgriezties darba tirgū vai atrast labāku darbu, gūt lielākus ienākumus un uzlabot darba apstākļus; uzsver vajadzību vēl vairāk uzlabot sieviešu dalību augstākās izglītības augstākos līmeņos un viņu piekļuvi šiem līmeņiem;

uzsver izglītības nozīmi dzimumu stereotipu apkarošanā; tādēļ aicina Komisiju veicināt iniciatīvas, ar kurām tiktu atbalstīta sievietēm paredzētu profesionālo tālmācības programmu īstenošana, tostarp augstākās izglītības ieguve dabaszinātņu, tehnoloģiju un IT jomā, izglītības speciālistiem domātu apmācības programmu izstrāde par dzimumu līdztiesību un stereotipu izplatīšanas novēršana izglītības programmās un pedagoģiskajos materiālos;

uzsver, ka akadēmiskajām iestādēm ir jāsagatavo iedzīvotāji dzīvei uz zināšanām balstītās sabiedrībās un nemitīgi mainīgajās ekonomikās, jāsniedz viņiem neatkarīgas zināšanu apguves zinātība un jāiemāca uz uzņēmējdarbību orientēta mentalitāte un pārnozaru iemaņas, piemēram, problēmu risināšana un pielāgojmība, lai viņi noskaidrotu savu ceļu un pilnībā atraisītu savu potenciālu;

turklāt uzsver, ka akadēmiskajām iestādēm ir jābūt lielai nozīmei aktīvas pilsonības sekmēšanā un tām ir studentiem jāsniedz pārnozaru kompetence, piemēram, pilsoniskā, sociālā kompetence un jāveido viņu pilsoniskā stāja;

atzīst, ka uz studentiem orientēta pieeja izglītībai samazina no studijām izstājušos studentu īpatsvaru un palīdz viņiem pilnībā izmantot savu potenciālu (22); šajā sakarībā uzsver, cik svarīga ir mūžizglītības karjeras orientācija, kas būtu domāta visiem;

10.

atzīst zināšanu kopiskošanas potenciālu, lai uzlabotu iedzīvotāju aktīvu dalību un starptautiska mēroga izpratni nemitīgi mainīgajās sabiedrībās;

11.

atzīst vajadzību panākt izglītības un apmācības iestāžu, vietējo kopienu un ekonomikas subjektu ciešu sadarbību; papildus tam uzsver nepieciešamību nodrošināt oficiālās, neoficiālas un ikdienas izglītības sniedzēju labāku sinerģiju, lai uzlabotu visu personu mūžizglītības iespējas;

12.

uzskata, ka ikvienā dzīves posmā katram ir ir jābūt tiesībām izmantot mācību un apmācības iespējas, lai apgūtu pārnozaru iemaņas, piemēram, aritmētiskās iemaņas, digitālo un mediju izpratni, kritisko domāšanu, sociālās iemaņas un citas attiecīgas dzīvē noderīgas iemaņas;

13.

uzsver nepieciešamību īstenot individuālām vajadzībām pielāgotu atbalstu mācekļiem darbavietā, praktikantiem un darbiniekiem, lai nodrošinātu visu cilvēku iekļaušanu darba tirgū; uzskata, ka ārkārtīgi svarīgi ir mācīšanas un mācīšanās procesā integrēt jaunās tehnoloģijas, lai cilvēki varētu apgūt nepieciešamo iemaņu, kompetenču un zināšanu kopumu, pateicoties kuram viņi varētu izmantot digitālās tehnoloģijas inovatīvā un radošā veidā;

14.

prasa, lai iedzīvotāji tiktu labāk iekļauti darba tirgū un tajā ilgāk noturētos, ja tiktu uzlabotas viņu prasmes, piedaloties akadēmiskajā tālālkizglītībā un tālmācībā un profesionālajā un izglītības apmācībā (PIA); uzsver nepieciešamību palielināt informācijas par PIA iespēju pievilcību un piekļuvi tai no jaunu cilvēku un viņu ģimenes locekļu viedokļa; šajā sakarā atgādina, ka PIA nozares mācību mobilitātes mērķi Erasmus+ programmā ne tuvu nav sasniegti un tiem būtu jāpievērš papildu uzmanība;

15.

uzsver to, cik no mūžizglītības vairošanas viedokļa svarīgas ir programmas Erasmus+ un Apvārsnis 2020 tādēļ aicina dalībvalstis pilnībā pārliecināties par šo programmu potenciālu; un uzsver, ka būtu jāizveido programmas, kas būtu pielāgotas, ņemot vērā akadēmisko tālākizglītību, galveno uzmanību pievēršot profesionālajam aspektam;

16.

atzīst to, ka piekļuve iekļaujošas kvalitātes izglītībai ir izšķiroši nozīmīga un ka tādēļ ir nepieciešams atbalsts, ko sniedz atklātai mācībai un tālmācībai, lai apmierinātu to cilvēku īpašās vajadzības, kurus nevar sasniegt ar tradicionālām izglītošanas sistēmām — jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgākā stāvoklī esošām grupām; aicina dalībvalstis novirzīt šim nolūkam paredzētus ieguldījumus;

Izglītības kvalitātes un elastības nozīmība

17.

uzskata, ka aizvien labākas kvalitātes izglītība — gan oficiālā, gan neoficiālā — ir fundamentāli svarīga, lai ES varētu nodrošināt sociālo kohēziju, konkurētspēju un ilgtspējīgu izaugsmi;

18.

uzsver, ka, lai saglabātu konkurētspēju un lai gan mazkvalificētiem, gan augsti kvalificētiem darba ņēmējiem nodrošinātu panākumu vienādas iespējas, uzņēmumiem kopā ar izglītības un apmācības iestādēm ir cilvēkiem visu viņu darba dzīvju laikā jāpiedāvā apmācības un uz karjeru orientēta izglītība;

19.

uzsver īpašo nozīmi, kāda ir zināšanu un prasmju pasniegšanas metožu kvalitātei, lai nodrošinātu izglītības iznākumus; uzsver vajadzību ieguldīt profesionālās kvalifikācijas celšanā un nepārtrauktā pedagogu profesionālā pilnveidē un tās atbalstīt; šajā sakarībā uzsver vajadzību inovāciju procesa un izglītības pakāpeniskas digitalizācijas procesa ietvaros nodrošināt augstus tālmācības standartus un to, cik svarīgi ir attīstīt jaunus mācīšanas un mācīšanās modeļus; attiecībā uz šo jautājumu atzīst, ka pienācīga infrastruktūra un resursi ir mācīšanas kvalitātes uzlabošanas ārkārtīgi svarīgi faktori;

20.

konstatē, ka šim nolūkam ir nepieciešama skolotāju cienīšana un augstāka novērtēšana, pievilcīgs viņu atalgojums un darba apstākļi, labākas papildu apmācības iespējas darba laikā, jo īpaši digitālās didaktikas jomā;

21.

prasa, lai universitātes aizvien lielākā apjomā pievērstos tālmācībai un paplašinātu tās piedāvājumu, lai aptvertu bezmaksas īstermiņa profesionālos kursus;

22.

uzsver, ka studentiem, kas piedalās tālmācības kursos, ir jānodrošina iespējas komunicēt ar pasniedzējiem, kā arī ir jānodrošina viņu darba vērtēšana no pasniedzēju puses, lai studentiem viņu studiju laikā saņemtu pienācīgu atbalstu, orientāciju un pamudinājumu;

23.

atzīst, ka elastīgi mācību formāti, piemēram, tālmācība un jauktās mācības dod strādājošiem cilvēkiem iespēju apvienot darbu un/vai izglītību ar ģimenes un privāto dzīvi;

24.

atzīst centrālo lomu, kāda ir tālmācībai, no to cilvēku viedokļa, kuru fiziskais stāvoklis neļauj viņiem apmeklēt klātienes studijas;

25.

popularizē ideju par personalizētu apmācību un tādu kursu saistīšanu, kas ir paredzēti personām, kas vēlas sākt augstākās izglītības studijas un kam ir jāiegūst papildu kvalifikācija, lai panāktu atbilstību studiju sākšanas prasībām;

26.

atgādina par vajadzību visā personīgās karjeras laikā tiekties pēc elastīgākas un personalizētākas pieejas karjeras attīstībai, mūžizglītībai un apmācībai; atzīst nozīmi, kāda galvenokārt var būt ne tikai publiskiem, bet arī privātiem dalībniekiem minētās elastības un personalizācijas nodrošināšanā, vienlaikus papildus tam atzīstot, ka orientācijai un padomdošanai, kas skar individuālas vajadzības un vēlmes un kas galvenokārt ir vērstas uz individuālo prasmju novērtēšanu un vairošanu, jau agrīnā stadijā ir jābūt izglītības un iemaņu politikas pamatelementiem;

27.

uzsver mijiedarbības nozīmi tālmācības kvalitātes uzlabošanā, izmantojot modernus sakaru paņēmienus, pateicoties kuriem var veikt praktiskus uzdevumus, studentus/skolniekus iesaistīt mācīšanas procesā un pilnveidot saziņas prasmes;

28.

popularizē ideju par piekļuves nodrošināšanu mūžizglītībai, jo īpaši tiecoties atvieglot darbaspēka, tostarp sieviešu un aprūpētāju, iespējas no jauna iekļauties darba tirgū;

29.

uzsver vajadzību, nepārtraukti modernizējot pasniegšanas metodoloģiju un līdzekļus, nodrošināt tālmācības nemitīgu uzraudzību;

30.

uzsver vajadzību izstrādāt jauniem cilvēkiem paredzētas mācību vielas apguves neatkarīgas iemaņas (tostarp darba organizāciju, informācijas apstrādi, kritisko domāšanu un motivāciju), lai viņi turpmāk varētu efektīvi izmantot modernākās tehnoloģijas, ar kurām viņi tālmācības ceļā pilnveidotu savas prasmes;

Akadēmiskā tālākizglītība un tālmācība kā universitāšu attīstības līdzeklis

31.

atzīst, ka akadēmiskā tālākizglītība un tālmācība augstākās izglītības iestādēm rada attīstības iespējas paplašināt savu kompetenču sfēru un dažādot šo iestāžu piedāvātās programmas, lai uzrunātu jaunas auditorijas un lai dažādotu to ienākumu avotus, ņemot vērā, ka tālmācības izmaksas ir mazākas nekā klātienes kursu izmaksas;

32.

atzīst, ka tālmācība sekmē starpdisciplināru jomu attīstību un starptautisko studiju priekšmetu apguvi;

33.

aicina universitātes paplašināt savu tālmācības piedāvājumu;

34.

atzīst lomu, kāda galvenā reģionālā potenciāla izmantošanā ir pārdomātai specializācijas stratēģijai (RIS3), pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām;

Tehniskās problēmas

35.

atzīst, ka ir jāievieš visas ātri notiekošās tehnoloģiskās izmaiņas, jo īpaši, runājot par tālmācību, un ka IKT nozīme un atkarība no tās nevar tikt novērtētu par augstu; uzskata, ka IKT ir līdzeklis, ar kura palīdzību optimāli un izmaksu ziņā efektīvā veidā var novērst galvenās izglītības un attīstības problēmas uzskata, ka šie pūliņi papildus tam būtu jāatbalsta, veicot nozīmīgus ieguldījumus izglītībā, tostarp, izmantojot Eiropas Sociālo fondu, nolūkā visos līmeņos pilnveidot digitālās iemaņas un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi;

36.

šajā sakarībā konstatē, ka IKT lietotneprasmi pedagogi un skolnieki un studenti patlaban uzskata par galveno problēmjautājumu; atkārtoti pauž viedokli, ka tehnoloģiju lietotprasme ir svarīga, lai varētu izmantot tālmācības potenciālu un atvieglināt jauno mācīšanas un mācīšanās paņēmienu īstenošanu;

37.

norāda uz nepieciešamību risināt digitālās plaisas problēmu un radīt visiem vienādas iespējas izmantot digitālās tehnoloģijas, kā arī iegūt jēgpilnai līdzdalībai digitālajā jomā nepieciešamās zināšanas, attieksmi un motivāciju;

38.

uzsver to, ka Eiropā digitālos instrumentus pārzinoši skolotāji apmāca tikai vienu ceturto daļu skolēnu, kas ir uzskatāms par nozīmīgu šķērsli, kurš traucē novērst jauno mācīšanas metožu plašāku izplatību; tādēļ prasa, lai dalībvalstis sniegtu stingrāku atbalstu skolām un kvalifikācijas celšanas iespējas, tostarp, apmācot IT un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes jomā un pasniedzējiem nodrošinot mūžilgas karjeras iespējas;

39.

uzsver, ka visās izglītības nozarēs ir nepieciešami ieguldījumi un atbalsts pasniedzēju profesionālajai izaugsmei un ka ir jāsāk piedāvāt mūžilgas karjeras orientācijas pakalpojumus;

40.

atzīst, cik izglītībā svarīgas ir jaunās digitālās platformas, un vienlaikus uzsver drošības un privātuma aspektu, ar kuriem saskaras gan akadēmiskās iestādes, gan studenti;

41.

uzsver STEM prasmju apguves nozīmi un vēlreiz pauž nožēlu par dzimumu līdzsvara trūkumu šajā jomā;

Finansiālās problēmas

42.

atzīst, ka kvalitatīva izglītība un personalizēta mācīšanās ir pienācīgi jāfinansē; uzsver, ka tālmācība var nodrošināt uz mācību vielas apguvēju vērstu un ļoti kvalitatīvu izglītību par zemāku cenu; uzsver, cik svarīga ir izglītības nozares un uzņēmumu lielāka finansiāla un praktiska dalība profesionālajā apmācībā;

43.

uzsver vajadzību pēc tā, lai ieguldījumus izglītībā uzskatītu par ilgtermiņa ieguldījumiem, kuriem ir ilgstoša atdeve;

44.

uzskata, ka izmaksas nedrīkst kalpot par šķērsli, lai pieteiktos izglītībai un to apgūtu, vienlaikus atzīstot arī pamata problēmas, kuru dēļ izmaksas dažās dalībvalstīs ir augstas un iedzīvotāji nespēj samaksāt iestāšanās maksas; tādēļ mudina Komisiju un dalībvalstis labāk atbalstīt un sekmēt tālmācību kā kvalitatīvu, izmaksu ziņā pieejamu, elastīgu un personalizētu izglītības risinājumu;

Problēmas attiecībā uz normatīvo regulējumu

45.

atzīst atšķirības, kādas pastāv parastās profesionālās apmācības un akadēmiskās tālākizglītības un tālmācības normatīvajā regulējumā; uzsver, ka tālmācība būtu jāakreditē saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem, ar kuriem akreditē klātienes izglītību, attiecīgi pielāgojot tos vai citus radītājus un kritērijus;

46.

apstiprina to, cik svarīga ir aktīva pārvaldība un ieinteresēto personu iesaistīšanās;

47.

atzīst, cik svarīga tālmācības procesā ir kvalitātes nodrošināšana un tās iznākumu akreditācija;

48.

atgādina, ka daudzi Eiropas pārredzamības instrumenti, piemēram, Eiropas kvalifikāciju sistēma un Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālās izglītības un apmācības jomā ir izstrādāti atrauti viens no otra; atzīst, ka, lai cilvēki varētu labāk novērtēt savu progresu un iespējas un lietderīgi izmantot dažādos veidos gūtos mācīšanās rezultātus, šie instrumenti ir labāk jākoordinē un jāatbalsta ar kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, kā arī jāiekļauj valstu kvalifikāciju ietvarstruktūrās, lai stiprinātu nozaru pārstāvju un dalībnieku, tostarp darba devēju, uzticēšanos;

49.

atzīst, ka joprojām svarīga ir gan jaukta, gan tiešsaistes tipa mācīšanās, jo īpaši ņemot vērā PIA; uzsver, ka ļoti kvalitatīvu digitālo tehnoloģiju un klātienes mācīšanās iespēju apvienošana nodrošina labākas studentu sekmes un tāpēc mudina Komisiju un dalībvalstis labāk atbalstīt un popularizēt jaukta tipa mācīšanos;

50.

aicina Komisiju pastiprināt Eiropas mūžizglītības stratēģiju un padarīt akadēmisko tālākizglītību un tālmācību par tās neatņemamu sastāvdaļu, lai sekmētu novecojošā darbaspēka pielāgošanu ekonomiskām un tehnoloģiskām izmaiņām; turklāt aicina Komisiju šā brīža un turpmāko programmu īstenošanā noskaidrot iespējas palielināt akadēmiskās tālākizglītības un tālmācības finansējumu;

51.

atzīst vajadzību pēc visaptverošas daudznozaru un daudzdisciplināru pieejas izglītībai un apmācībai, tostarp mūžizglītībai, un vajadzību pēc pārnozaru sadarbības, attīstot un īstenojot izglītības rīcībpolitiku;

Ieteikumi Eiropas līmenī

52.

uzsver vajadzību sekmēt sadarbību un paraugprakses apmaiņu izglītības sistēmu starpā; papildus tam mudina dalībvalstu kvalitātes nodrošināšanas aģentūras apmainīties ar paraugpraksi, kā izstrādāt jauno mācīšanas un mācīšanās paņēmienu atzīšanas kritērijus;

53.

prasa pārskatīt Eiropas kvalifikāciju sistēmu, lai sekmētu kvalifikāciju salīdzināmību starp dalībvalstīm, kurās tiek piemērota minētā sistēma, un tām, kurās minētā sistēma piemērota netiek, jo īpaši ar kaimiņattiecību valstīm un valstīm ar pilnvērtīgu kvalifikāciju ietvarstruktūru, lai labāku saprastu ārvalstīs iegūtas kvalifikācijas un integrētu cilvēkus ar migrācijas pieredzi un bēgļus mūžizglītības programmās un darba tirgū;

54.

aicina Komisiju ievērojami pastiprināt atbalstu akadēmiskajai tālākizglītībai un tālmācībai ar Erasmus+ programmas starpniecību, sekmējot Eiropas tīklu izveidi, atvieglinot paraugprakses apmaiņu, izstrādājot projektus, kuros piedalās iestādes, kas atrodas vairākās dalībvalstīs, un nodrošinot lielāku pieejamību Eiropas un trešo valstu studentiem;

55.

iestājas par lietotājiem draudzīgas tiešsaistes platformas kā tādas vienas pieturas aģentūras izveidi, kur izglītības profesionāļi var atvieglot paraugprakses apmaiņu;

56.

aicina Komisiju izstrādāt drošas un integrētas mācīšanās platformas, kas būtu paredzētas un tiktu piedāvātas Eiropas izglītības iestādēm bez maksas, tādējādi atbalstot e-mācīšanos visā Eiropas Savienībā;

57.

atzīst vajadzību turpināt e-mērķsadarbības un vispārējās izglītības maģistrāles platformas izstrādi, lai atbalstītu skolotāju konstruktīvu saziņu ar citiem praktizējošiem speciālistiem;

58.

mudina nodibināt ciešākas nepārtrauktas akadēmiskās tālākizglītības (kas nav orientēta tikai uz pētniecību) saiknes ar PIA nolūkā iegūt prasmes, un rīkoties, lai nodrošinātu, ka abi novirzieni var tikt apgūti un piemēroti vienmēr;

59.

iesaka nostiprināt mūžizglītības centienus, īstenojot Eiropas digitalizācijas stratēģiju, un izstrādāt novērtējumu par ierosināto pasākumu ietekmi uz dzimumu līdztiesību;

60.

atzinīgi vērtē vērienīgās ieceres līdz 2020. gadam nodrošināt ultraātru internetu pamatskolās un vidusskolās, un bibliotēkās, jo ātrāka un labāka savienojamība sniedz lielas iespējas uzlabot mācīšanas metodes, veicināt pētniecību un izstrādāt kvalitatīvus izglītības tiešsaistes pakalpojumus; uzsver, ka šo tehnoloģiju ieviešana rada labākas tālmācības iespējas, jo īpaši lauku novados un attālākajos reģionos; uzsver, ka šādas iespējas uzlabos bērnu un skolēnu digitālās prasmes un mediju lietotprasmi;

61.

uzsver, ka izglītības un apmācības sistēmu pielāgošana ir ļoti svarīga, lai sasniegtu arvien pieaugošo pieprasījumu pēc digitālajā jomā prasmīgiem profesionāļiem Eiropas Savienībā; uzsver, ka nolūkā Eiropā panākt patiesu vienoto digitālo tirgu ir nepieciešami papildu pūliņu, ar kuriem uzlabo iedzīvotāju plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, jo īpaši nepilngadīgo personu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi;

62.

uzsver to, cik svarīgi ir pastiprināt Eiropas centienus mūžizglītības stratēģiju padarīt par ikvienas personas īstenību, un to darīt, cenšoties sasniegt mērķi papildus tam nodrošināt virkni mācīšanās iespēju, kuras var izvēlēties, lai pilnveidotos un īstenotos personīgi; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt mūžizglītību un veikt ieguldījumus tajā, it sevišķi valstīs, kurās iesaistīšanās pakāpe nesasniedz 15 % rādītāju;

63.

aicina dalībvalstis sekmēt sadarbību un nostiprināt sinerģijas starp oficiālās, neoficiālās un ikdienējās izglītības sniedzējiem nolūkā uzrunāt plašāku loku cilvēku, lai labāk ņemtu vērā viņu īpašās vajadzības;

64.

iesaka, lai skolotāji, kas pasniedz tālmācības kursus, būtu izgājuši īpašus un sertificētus kursus;

Ieteikumi — dalībvalstu līmenis

65.

aicina dalībvalstis izglītības jomā īstenot visaptverošu pieeju un studentiem nodrošināt autentiskas, dažādas un vienlīdzīgas mācīšanās iespējas, kas attīsta viņu vēlmes un prasmes, kuras ir nepieciešamas, lai gūtu panākumus nemitīgi mainīgajā globālajā ekonomikā un demokrātiskajā sabiedrībā;

66.

mudina dalībvalstis izmantot pastāvošos derīguma atzīšanas nolīgumus, lai novērtētu un apliecinātu iemaņas, kas ir iegūtas ar kvalifikācijas celšanas paņēmieniem, un nodrošinātu to atzīšanu, ņemot vērā kvalifikācijas, pamatojoties uz dalībvalstu kvalifikāciju ietvarstruktūrām un sistēmām;

67.

uzsver, ka turpmāka digitālās infrastruktūras ieviešana, jo īpaši retāk apdzīvotās teritorijās, sekmē sociālo un kultūras integrāciju, mūsdienu izglītības un informācijas procesus un reģionālo kultūras ekonomiku;

68.

aicina dalībvalstis visos izglītības līmeņos radīt iespējas IKT apmācībai un digitālo prasmju un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes attīstīšanai;

69.

atkārtoti pauž viedokli, cik svarīgas ir akadēmiskās un apmācības iestādes, lai spētu ātri reaģēt uz sabiedrībā un darba tirgū notiekošām izmaiņām, un pielāgotu un modernizētu savu strādāšanas veidu un attiecīgi ļautu studentiem apgūt prasmes; uzsver, ka izglītība ir mūžilgas iespēcināšanas process, pateicoties kuram iedzīvotāji panāk personīgu izaugsmi, radošumu un labjutību;

70.

mudina akadēmiskās iestādes iepriekš paredzēt sabiedrībā un darba tirgū notiekošās izmaiņas un attiecīgi pielāgot savu strādāšanas veidu; tā kā to, kādas prasmes būs vajadzīgas, izšķirs uz nākotni vērstu nozaru izveidošanās, jo īpaši zaļajā un aprites ekonomikā;

71.

papildus tam aicina akadēmiskās iestādes piedāvāt daudzvalodu kursus, kuros migranti varētu apgūt iemaņas, padarot vieglāku savu dalību izglītības programmās;

72.

uzsver vajadzību dalībvalstu izglītības sistēmās nodrošināt lielāku elastību, lai panāktu efektīvāku atvērtu un tiešsaistes mācīšanas metožu efektīvāku izmantošanu;

73.

mudina dalībvalstis uzlabot datu pieejamību par absolventu nodarbinātību un sociālo situāciju (absolventu apsekošana), tostarp datu par profesionālo izglītības un apmācības nozari pieejamību;

74.

aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis izstrādāt un īstenot “izglītības koridorus”, popularizējot vienošanās ar Eiropas universitātēm, piemēram, Vidusjūras Universitāšu savienību (UNIMED), un tādu tālmācības universitāšu tīklus, kuras uzņem studentus bēgļus no konfliktu zonām, tostarp, izmantojot akadēmiskās tālmācības apmācības programmas;

75.

uzsver, cik svarīga ir specializēto skolu un universitāšu akadēmiskās tālākaizglītības un tālmācības pasniedzēju apmācība, lai apmierinātu minēto mācību iestāžu studentu vēlmes;

76.

uzsver vajadzību atzīt kompetences un prasmes, kas tiek apgūtas ārpus oficiālās izglītības sistēmas, īstenojot kvalitātes nodrošināšanu un akreditāciju, jo īpaši, lai iespēcinātu neaizsargātā un nelabvēlīgā situācijā esošus cilvēkus, piemēram, zemu kvalificētus pieaugušos vai bēgļus; uzstāj, ka ir svarīgi validēt neoficiālo un ikdienējo mācīšanos, lai pievērstu mācību vielas apguvēju uzmanību un viņus iespēcinātu;

o o

77.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV C 119, 28.5.2009., 2. lpp.

(2) OV C 70, 8.3.2012., 9. lpp.

(3) OV C 417, 15.12.2015., 25. lpp.

(4) OV C 372, 20.12.2011., 1. lpp.

(5) OV C 64, 5.3.2013., 5. lpp.

(6) OV L 327, 24.11.2006., 45. lpp.

(7) OV L 394, 30.12.2006., 10. lpp.

(8) OV C 327, 4.12.2010., 11. lpp.

(9) OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.

(10) OV C 111, 6.5.2008., 1. lpp.

(11) OV C 183, 14.6.2014., 30. lpp.

(12) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0107.

(13) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0291.

(14) OV C 126, 26.4.2014., 20. lpp.

(15) http://ec.europa.eu/dgs/education_culture/repository/education/library/reports/policy-provision-adult-learning_en.pdf

(16) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0321.

(17) https://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/lsa/119628.pdf

(18) http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-6268-2017-INIT/lv/pdf

(19) kā ir noteikts ES Pamattiesību hartas 21. pantā,

(20) piemēram, vāciski runājošās valstīs, runājot par tālmācību, tiek nošķirta akadēmiskā un profesionālā izglītības joma.

(21) Tālmācības apguves mācību programma par visaptverošiem aprēķiniem, https://www.researchgate.net/publication/312312226_A_distance_learning_curriculum_on_pervasive_computing

(22) Economics of Education (Izglītības ekonomika), izdevēji: Dominic J. Brewer, Patrick J. McEwan“Equity and Quality in Education Supporting disadvantaged students and schools” (Taisnīgums un kvalitāte, atbalstot sliktākā stāvoklī esošus studentus un skolas) https://www.oecd.org/education/school/50293148.pdf

Top

Choose the experimental features you want to try