—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Pakistānu,

—

ņemot vērā Padomes 2016. gada 18. jūlija secinājumus par Pakistānu,

—

ņemot vērā ES un Pakistānas attiecību stiprināšanas piecu gadu plānu,

—

ņemot vērā Pakistānas Cilvēktiesību rīcības plānu,

—

ņemot vērā ES un Pakistānas Daudzgadu indikatīvo programmu (DIP) 2014.–2020. gadam,

—

ņemot vērā ES vēlēšanu novērošanas misijas Pakistānā ziņojumu ieteikumus,

—

ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un viņas runaspersonas paziņojumus par Pakistānu,

—

ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, jo īpaši tās 18. pantu,

—

ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuru Pakistāna ir parakstījusi,

—

ņemot vērā Konvenciju par bērna tiesībām,

—

ņemot vērā Pakistānas konstitūciju,

—

ņemot vērā ES pamatnostādnes attiecībā uz to, lai veicinātu un aizsargātu reliģijas vai ticības brīvību, par cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī par nāvessodu, un 2012. gada Stratēģisko satvaru par cilvēktiesībām un demokrātiju,

—

ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.

tā kā līdz 2015. gadam Pakistānā pastāvēja moratorijs attiecībā uz nāvessodu, bet tas tika atjaunots pēc tam, kad bija notikusi masu slepkavība armijas valsts skolā Pešavarā 2014. gada decembrī; tā kā moratoriju sākotnēji atcēla tikai attiecībā uz teroristiskām darbībām, bet pēc tam šo atcelšanu attiecināja uz visiem tiem nodarījumiem, par kuriem paredzēts augstākais sodamērs;

B.

tā kā pašlaik Pakistānā ir viena no pasaulē lielākajām to personu rindām, kam gaidāma nāvessoda izpilde; tā kā ir ziņots par gadījumiem, kad nāvessods izpildīts, lai gan turpinājās apelācijas procedūras;

C.

tā kā Pakistānas “likumā par zaimošanu” (kriminālkodeksa 295-C iedaļā) ir noteikts obligāts nāvessods; tā kā simtiem cilvēku pašreiz gaida tiesu un vairākām personām paredzēta nāvessoda izpilde, kuras notiesātas, apsūdzot par “zaimošanu”; tā kā tiesību aktos ir neskaidri formulējumi, ko iespējams ļaunprātīgi izmantot pret politiskajiem disidentiem vai ar kuriem apklusināt likumīgu kritiku par valsts iestādēm un citām struktūrām;

D.

tā kā 2017. gada martā premjerministrs noteica aizliegumu visiem “zaimojošajiem” materiāliem tiešsaistē un Pakistānas iestādes aicināja sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu uzņēmumus palīdzēt identificēt tos, par kuriem pastāv aizdomas par “zaimošanu”; tā kā 2017. gada 14. aprīlī studentu Mashal Khan, kurš mācījās Abdul Wali Khan universitātē, nolinčoja līdzbiedru studentu pūlis pēc tam, kad viņš tika vainots “zaimojošu” materiālu publicēšanā tiešsaistē; tā kā 2017. gada 10. jūnijā Pakistānas terorisma apkarošanas tiesa notiesāja Taimoor Raza uz nāvi par, iespējams, izdarītu zaimošanu sociālajā vietnē “Facebook”; tā kā aktīvistam Baba Jan un vēl 12 demonstrantiem tika piespriests mūža ieslodzījums, visstingrākās sankcijas, kas jebkad tikušas noteiktas par demonstrācijām;

E.

tā kā Pakistānas Nacionālā asambleja 2017. gada 18. aprīlī pieņēma rezolūciju, kurā pauda nosodījumu tam, ka vardarbīgs pūlis nolinčoja Mashal Khan par, kā apgalvots, “zaimošanu”; tā kā Senāts ir apspriedis reformas ar mērķi ierobežot ļaunprātīgu izmantošanu;

F.

tā kā militārās tiesas tika atļautas uz diviem gadiem un tika paredzēts pastiprināt civilās tiesu iestādes; tā kā ir panākts tikai neliels progress tiesu iestāžu attīstīšanā un 2017. gada 22. martā militārās tiesas tika pretrunīgā kārtā atjaunotas vēl uz diviem gadiem;

G.

tā kā Pakistānā ir konstatēti daudzi gadījumi, kad cilvēktiesību aizstāvji, politiskie disidenti un reliģisko minoritāšu pārstāvji vai grupas, piemēram, ahmadieši, saskaras ar iebiedēšanu, uzbrukumiem, apcietināšanu, spīdzināšanu un sliktu izturēšanos un tiek nogalināti; tā kā informācija, ko savākusi ANO Darba grupai vardarbīgas vai piespiedu pazušanas jautājumos un NVO, atklāj, ka piespiedu pazušanas veic drošības un tiesībaizsardzības iestādes, tostarp policija un izlūkdienesti; tā kā neviens pārkāpējs nav ticis sekmīgi saukts pie atbildības tiesā;

H.

tā kā 2017. gada aprīlī Indijas valstspiederīgo Kulbhushan Jadhav notiesāja militārā tiesa un piesprieda nāvessodu; tā kā šī lieta pašlaik tiek izskatīta Starptautiskajā Tiesā, pamatojoties uz to, ka viņam tika liegtas konsulārās piekļuves tiesības; tā kā 2017. gada 4. maijā 10 gadus vecs zēns tika nogalināts un vēl pieci cilvēki ievainoti pūļa uzbrukumā policijas iecirknim Beludžistānas provincē, par kura motīvu tiek uzskatīti apgalvojumi par “zaimošanu”; tā kā 2017. gada 30. maijā tas, ka Radžanpūrā pusaudzi (vietējos plašsaziņas līdzekļos tika vienīgi minēts vārds “Shumaila”), iespējams, izvaroja ģimenes loceklis, noveda pie tā, ka cilšu tiesa piespieda upurim nāvessodu; tā kā tie nav izolēti gadījumi;

I.

tā kā attiecībā uz Aasiya Noreen, ko vairāk pazīst kā Asia Bibi, joprojām ir ļoti svarīga cilvēktiesību problēma Pakistānā; tā kā 2010. gadā Asia Bibi, kura ir Pakistānas kristiete, Pakistānas tiesa notiesāja par zaimošanu un piesprieda nāvessodu pakarot; tā kā, ja spriedums tiktu izpildīts, Asia Bibi būtu pirmā sieviete, kam Pakistānā likumīgi izpilda nāvessodu par zaimošanu; tā kā dažādos starptautiskos lūgumrakstos ir aicināts viņu atbrīvot, pamatojoties uz to, ka viņa tiek vajāta viņas reliģijas dēļ; tā kā ļaundari linčojot nogalināja kristiešu minoritātes ministru Shahbaz Bhatti un musulmaņu politiķi Salmaan Taseer par iestāšanos viņas vārdā un par to, ka viņi izteicās pret “zaimošanas likumiem”; tā kā, neraugoties uz to, ka Asia Bibi nāvessods ir uz laiku apturēts, viņa līdz šim brīdim paliek ieslodzījumā un viņas ģimene turpina slēpties;

J.

tā kā represijas pret NVO joprojām nav samazinājušās; tā kā, aizbildinoties ar valsts plāna pret terorismu īstenošanu, daudzas NVO tiek iebiedētas un vajātas un dažām no tām biroji tika slēgti;

K.

tā kā 12 miljoniem sieviešu nav valsts identitātes kartes un tādēļ viņām ir liegtas tiesības reģistrēties vēlēšanām; tā kā vairākas ES vēlēšanu novērošanas misijas ir sniegušas ieteikumus vēlēšanu procesa uzlabošanai nākamajām vēlēšanām, ko plānots rīkot 2018. gadā;

L.

tā kā 2014. gada 1. janvārī Pakistāna pievienojās VPS+ shēmai; tā kā ar šo sistēmu būtu jānodrošina spēcīgs stimuls ievērot galvenās cilvēktiesības un darba tiesības, kā arī vides un labas pārvaldības principus;

M.

tā kā ES joprojām ir apņēmības pilna turpināt dialogu un attiecību veidošanu ar Pakistānu saskaņā ar attiecību stiprināšanas piecu gadu plānu un to aizstājošo dokumentu,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.