EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 1.12.2017

COM(2017) 721 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par vispārējā budžeta garantijām
Stāvoklis 2016. gada 31. decembrī

{SWD(2017) 435 final}

Satura rādītājs

1.Ievads

2.Ar ES budžetu garantētās operācijas un citi krīzes pārvaldības mehānismi

3.Garantēto operāciju attīstība

3.1.Operācijas, ko tiešā veidā pārvalda Komisija

3.1.1.Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms (EFSM)

3.1.2.Maksājumu bilances mehānisms (MB)

3.1.3.Makrofinansiālais atbalsts (MFA)

3.1.4.Euratom aizdevumi

3.2.EIB ārējās finansēšanas operāciju attīstība

4.No ES budžeta segtie riski

4.1.Riska definīcija

4.2.Riska kopējā struktūra

4.3.ES budžeta gada riska kopsumma

4.3.1.Dalībvalstu riska darījumi

4.3.2.Trešo valstu risks

5.Garantiju fonds ārējai darbībai

5.1.Garantiju aktivizēšana

5.1.1.Maksājumi no naudas resursiem

5.1.2.Maksājumi no ES budžeta

5.1.3.Garantiju izmaksas pieprasījumi un atgūšana

5.2.Fonda attīstība

6.Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF)

1.Ievads

Šā ziņojuma mērķis ir uzraudzīt kredītrisku, kas jāuzņemas ES budžetam un kas veidojas no sniegtajām garantijām un aizdevumu operācijām, ko Eiropas Savienība īsteno vai nu tieši, vai netieši ar garantijām EIB finansējumam projektiem ārpus Savienības.

Šis ziņojums iesniegts saskaņā ar Finanšu regulas 149. pantu 1 , kas nosaka, ka Komisija katru gadu sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par ES budžeta garantijām un ar tām saistītajiem riskiem.

Šā ziņojuma struktūra ir šāda: 2. iedaļā ir uzskaitītas ar ES budžetu garantēto operāciju galvenās iezīmes; ietverti arī atsevišķi citi krīzes vadības papildu mehānismi, kas nerada nekādu risku ES budžetam, 3. iedaļā ir izklāstīta garantēto operāciju attīstība, 4. iedaļā ir uzsvērti galvenie riski, ko sedz no ES budžeta, 5. iedaļā aprakstīta garantiju aktivizēšana un Garantiju fonda ārējai darbībai (“Fonds”) attīstība 2 , savukārt 6. iedaļā aprakstīta Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) attīstība 3 .

Komisijas dienestu darba dokuments (KDDD) papildina šo ziņojumu ar detalizētām tabulām un paskaidrojumiem. Dokumentā nodrošināta arī to valstu makroekonomiskā analīze, kuras gūst labumu no ES aizdevumiem un/vai garantijām, kas veido Fonda risku lielāko daļu.

2.Ar ES budžetu garantētās operācijas un citi krīzes pārvaldības mehānismi

No ES budžeta sedz riskus, kas saistīti ar dažādām aizdevumu un garantēšanas operācijām, kuras var iedalīt četrās kategorijās.

2.1. Eiropas Savienības piešķirtie aizdevumi makroekonomiskiem mērķiem

Šie aizdevumi ir: 1) makrofinansiālās palīdzības 4 (“MFP”) aizdevumi trešām valstīm, 2) maksājumu bilances atbalsta 5 (“MB”) aizdevumi dalībvalstīm, kas nav eurozonā un ir saskārušās ar maksājumu bilances problēmām, un 3) aizdevumi saskaņā ar Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (“EFSM”) 6 , kas paredzēti visām dalībvalstīm, kuras saskārušās ar nopietnām finansiālām vai ekonomikas grūtībām vai ko nopietni apdraud šādas grūtības, kuras rada apstākļi, ko tās nespēj ietekmēt. Šos aizdevumus piešķir kopā ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) finansiālo atbalstu;

2.2. Aizdevumi mikroekonomiskiem mērķiem

Šajā kategorijā ietilpst Euratom aizdevumi.

2.3. Eiropas Investīciju bankas (“EIB”) finansējums operācijām trešās valstīs (“EIB ārējais finansējums”), uz kurām attiecas ES garantijas 7

Garantēto EIB ārējo finansējumu, MFP un Euratom aizdevumus trešajām valstīm kopš 1994. gada nodrošina Garantiju fonds ārējai darbībai (“Fonds”), savukārt MB atbalsta, EFSM un Euratom aizdevumus dalībvalstīm sedz tieši no ES budžeta.

No Fonda tiek segtas neizpildītās aizdevumu saistības un nodrošinātas aizdevumu garantijas valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, vai aizdevumu garantijas projektu īstenošanai valstīs, kuras nav ES dalībvalstis. Fonds tika izveidots, lai:

·sniegtu likviditātes nodrošinājumu, lai katru reizi nebūtu jāizmanto ES budžeta līdzekļi saistību neizpildes vai nokavēta maksājuma par garantēto aizdevumu gadījumā; kā arī

·izveidotu budžeta disciplīnas instrumentu, nosakot finanšu shēmu ES politikas izstrādei par ES un EIB piešķirto aizdevumu garantijām trešām valstīm 8 .

Ja trešās valstis kļūst par dalībvalstīm, Fonds vairs nesedz aizdevumus šīm valstīm un risku sedz tiešā veidā no ES budžeta. Fondu nodrošina no ES budžeta, un tajā vienmēr jāparedz noteikta procentuālā daļa no Fonda segto aizdevumu un aizdevumu garantiju kopējās neatmaksātās summas. Pašlaik šī procentuālā daļa, ko dēvē par mērķa likmi, ir 9 % 9 . Ja Fonda līdzekļi nav pietiekami, vajadzīgos līdzekļus nodrošinās no ES budžeta.

2.4. Eiropas Investīciju bankas (“EIB”) un Eiropas Investīciju fonda (“EIF”), finansējums operācijām dalībvalstīs, uz kurām attiecas ES garantijas – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF)

Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) ir kodols Investīciju plānam Eiropai, kas paredzēts, lai Eiropas Savienībā sekmētu ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju.

ES garantija sedz daļu no finansēšanas un investīciju operācijām, kuras parakstījusi EIB Infrastruktūras un inovācijas klases ietvaros (“IIK”) un EIF MVU klases (“MVUK”) ietvaros, bet pārējā daļa tiek veikta ar EIB grupas pašas risku.

EIB un EIF ir atbildīgas par atsevišķo operāciju riska noteikšanu un uzraudzīšanu un par ziņošanu Komisijai un Eiropas Revīzijas palātai.

Eiropas Stratēģisko investīciju fonda Garantiju fonds (ESIF GF) 10

Saskaņā ar ESIF regulas 11 12. pantu ESIF GF ir likviditātes rezerve, no kuras EIB saņem maksājumu gadījumā, ja tiek pieprasīts izmantot ES garantiju. Saskaņā ar ESIF nolīgumu starp ES un EIB pieprasījumus maksā no ESIF GF, ja to summa pārsniedz līdzekļus, kuri ir EIB rīcībā ESIF kontā. ESIF konts, ko pārvalda EIB, ir izveidots, lai iekasētu ES ieņēmumus, kuri izriet no ES garantētajām ESIF operācijām, un atgūtās summas un, ciktāl to pieļauj pieejamais atlikums, prasījumu maksājumu veikšanai saskaņā ar ES garantiju.

ESIF GF finansē pakāpeniski, ņemot vērā riska darījumu pieaugumu, ko sedz ES garantija.

Saskaņā ar 12. panta 4. punktu ESIF GF līdzekļus tieši pārvalda Komisija, un tos investē saskaņā ar finanšu pareizas pārvaldības principu, ievērojot attiecīgus prudenciālās uzraudzības noteikumus.

2.5. Krīzes pārvarēšanas mehānismi, kas netiek segti no ES budžeta

Reaģējot uz krīzi, tika izveidoti vairāki citi mehānismi, tomēr tie nerada nekādu risku ES budžetam:

Grieķijai paredzēto aizdevumu mehānisms (GLF) 12 : tiek finansēts, pārējām eurozonas dalībvalstīm sniedzot tādus divpusējus aizdevumus Grieķijai, kurus centrāli pārvalda Komisija.

- Eiropas finanšu stabilitātes instruments (EFSI) 13 : EFSI 2010. gada jūnijā izveidoja eurozonas dalībvalstis kā pagaidu glābšanas mehānismu, lai sniegtu finansiālu palīdzību eurozonas dalībvalstīm makroekonomikas korekciju programmas ietvaros. Līgums, ar ko izveido pastāvīgu glābšanas mehānismu – Eiropas Stabilizācijas mehānismu (ESM), stājās spēkā 2012. gada 27. septembrī. Kopš 2013. gada 1. jūlija EFSI turpina savas esošās programmas attiecībā uz Grieķiju (kopā ar SVF un dažām dalībvalstīm), kā arī attiecībā uz Īriju un Portugāli (kopā ar SVF, dažām dalībvalstīm un ES/EFSM) 14 , bet vairs nefinansē jaunas finansēšanas programmas un neslēdz aizdevuma līgumus.

- Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM) 15 : ESM ir svarīgs komponents visaptverošā ES stratēģijā, kas izstrādāta, lai nodrošinātu finansiālo stabilitāti eurozonā, sniedzot finansiālo palīdzību eurozonas dalībvalstīm, kuras saskaras ar finansiālām grūtībām vai kuras apdraud šādas grūtības. Tā ir saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām izveidota starpvaldību organizācija, kuras atrodas Luksemburgā un kuras faktiskā aizdošanas iespēja ir EUR 500 000 miljoni.

3.Garantēto operāciju attīstība 

Šajā iedaļā izklāstīta garantēto operāciju attīstība; pirmkārt, to, kuras tiešā veidā pārvalda Komisija, otrkārt, – EIB pārvaldīto.

Sīkāka informācija par šīm neatmaksātajām summām, jo īpaši attiecībā uz maksimālo apjomu, faktiski izmaksātajām summām vai garantiju likmēm, ir sniegta KDDD A.1., A.2.a, A.2.b un A.3. tabulā.

3.1.Operācijas, ko tiešā veidā pārvalda Komisija 

3.1.1.Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms (EFSM)

Ekonomikas un finanšu padomes 2010. gada 9. un 10. maija sanāksmes secinājumos tika paredzēts mehānisma apjoms EUR 60 000 miljonu apmērā 16 . Turklāt eurozonas dalībvalstis bija gatavas nepieciešamības gadījumā papildināt šos resursus. Padomes Regulas Nr. 407/2010 17 2. panta 2. punktā ir ierobežotas dalībvalstīm piešķiramās aizdevumu vai kredītlīniju summas, nepārsniedzot maksājumu apropriācijām noteiktās pieejamās rezerves pašu resursu maksimālajās robežās.

Pēc Padomes lēmumiem par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Īrijai 18 (līdz EUR 22 500 miljoniem) un Portugālei 19 (līdz EUR 26 000 miljoniem) tika izmaksāti EUR 22 500 miljoni Īrijai un EUR 24 300 miljoni Portugālei (atlikušie EUR 1700 miljoni netika izmaksāti, jo Portugāles valdība to nepieprasīja). Tādējādi no EFSM nepieciešamības gadījumā vēl ir iespējams piešķirt EUR 13 200 miljonus turpmākajam atbalstam 20 .

Eurogrupa/ECOFIN 2013. gada aprīlī nolēma palielināt maksimālo vidējo svērto atmaksas termiņu EFSM aizdevumiem no 12,5 līdz 19,5 gadiem, tādējādi piedāvājot iespēju saņēmējvalstīm pieprasīt aizdevumu atmaksas termiņu pagarināt līdz 2026. gadam (pa daļām).

Norises 2016. gadā

2016. gada 11. janvārī no Portugāles tika saņemts pieprasījums pagarināt pirmo EFSM aizdevumu EUR 4,75 miljardu apmērā, kas Portugālei izmaksāts 2011. gadā un bija jāatmaksā 2016. gada 3. jūnijā. Aizdevums ir refinansēts trijos darījumos, kuru atmaksas termiņi ir 2023. gadā (EUR 1,5 miljardi), 2031. gadā (EUR 2,25 miljardi) un 2036. gadā (EUR 1 miljards). Pēc šā atmaksas termiņa pagarinājuma EFSM aizdevumu Portugālei vidējais svērtais atmaksas termiņš tagad ir 14,9 gadi.

3.1.2.Maksājumu bilances mehānisms (MB)

ES vidēja termiņa finansiālā palīdzība saskaņā ar MB mehānismu tika no jauna aktivizēta 2008. gada beigās, lai palīdzētu Ungārijai un pēc tam Latvijai un Rumānijai atjaunot uzticēšanos tirgum, un kopējais saistību apjoms bija EUR 14 600 miljoni, no kuriem tika izmaksāti EUR 13 400 miljoni.

Norises 2016. gadā

Ungārija 2016. gada aprīlī atmaksāja galīgo aizdevuma daļu EUR 1500 miljonu apmērā. Tādējādi maksājumu bilances aizdevumu neapmaksātā summa 2016. gadā samazinājās no EUR 5700 miljoniem līdz EUR 4200 miljoniem.

Maksājumu bilances atbalsta mehānismā, kura kopējais maksimālais apjoms ir EUR 50 000 miljoni 2016. gada 31. decembrī vēl bija pieejami līdzekļi EUR 45 800 miljonu apmērā turpmākajam atbalstam, ja nepieciešams.

3.1.3.Makrofinansiālais atbalsts (MFA)

Parasti lēmumus par MFP piešķiršanu pieņem Eiropas Parlaments un Padome (LESD 212. pants). Tomēr Padome var pieņemt lēmumu par Komisijas priekšlikumu, ja trešā valstī ir radušies apstākļi, kuru dēļ vajadzīga steidzama finansiālā palīdzība (LESD 213. pants), un šādu procedūru izmantoja otrajā MFP paketē Ukrainai 2014. gadā.

Norises 2016. gadā

Otrā daļa (EUR 10 miljoni no lēmumā paredzētajiem EUR 15 miljoniem) no aizdevuma, kas piešķirts Kirgizstānas Republikai 21 , tika izmaksāta 2016. gada aprīlī.

Eiropas Parlaments un Padome 2016. gada 6. jūlijā nolēma piešķirt makrofinansiālo palīdzību Tunisijai 22 par maksimālo summu EUR 500 miljonu apmērā aizdevumu veidā (trīs aizdevuma maksājumi EUR 200, 150 un 150 miljonu apmērā).

Eiropas Parlaments un Padome 2016. gada 14. decembrī nolēma piešķirt papildu makrofinansiālo palīdzību Jordānijas Hāšimītu Karalistei 23 ar maksimālo summu EUR 200 miljonu apmērā aizdevumu veidā (divi aizdevuma maksājumi EUR 100 miljonu apmērā katrs).

Attiecībā uz atmaksām saņēmējvalstis atmaksāja EUR 70 miljonus (Bosnija un Hercegovina EUR 4 miljonus, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika EUR 10 miljonus, Melnkalne EUR 1,34 miljonu un Serbija EUR 54,66 miljonus).

MFP aizdevumu neatmaksātā summa no 2015. gada 31. decembra līdz 2016. gada 31. decembrim samazinājās no EUR 3006,6 miljoniem līdz
EUR 2946,6 miljoniem. Aizdevumi Ukrainai veido 75 % no kopējā MFP riska darījuma.

Norises pēc 2016. gada 31. decembra (līdz 2017. gada 30. jūnijam)

Aizdevuma, kas Ukrainai piešķirts saskaņā ar trešo programmu MFP-III 24 , otra daļa (EUR 600 miljoni) tika izmaksāta 2017. gada aprīlī.

Aizdevuma, kas Gruzijai piešķirts saskaņā ar MFP (EUR 13 miljoni), otra daļa tika izmaksāta 2017. gada maijā.

3.1.4.Euratom aizdevumi

Maksimālais Euratom aizdevumu apjoms dalībvalstīm vai dažām trešām valstīm, kas ir tiesīgas tos saņemt (Krievijas Federācija, Armēnija, Ukraina), ir EUR 4000 miljoni, no kuriem aptuveni 92 % jau ir izmaksāti. No lēmumā paredzētajiem EUR 4000 miljoniem atliek EUR 326 miljoni.

Aizdevums Ukrainai EUR 300 miljonu apmērā, kas paredzēts esošo kodoliekārtu drošības modernizācijai, tika parakstīts 2013. gada 7. augustā, un Ukrainas parlaments aizdevuma nolīgumu parakstīja 2014. gada 15. maijā. Aizdevums tiks nodrošināts ciešā sadarbībā ar ERAB, kas paralēli nodrošinās vēl EUR 300 miljonus.

Komisija 2015. gada 27. maijā deva atļauju veikt Euratom aizdevuma izmaksas Energoatom ar kopsummu līdz EUR 100 miljoniem, ar nosacījumu, ka Energoatom jau izmantojis vismaz EUR 50 miljonus no ERAB nodrošinātā aizdevuma. Projekta īstenošanas aizkavēšanās dēļ 2016. gada 31. decembrī Euratom aizdevuma izmaksas vēl nebija notikušas.

Šiem aizdevumiem ir valsts garantijas, kas sedz 100 % no gada beigās neatmaksātajām summām.

Norises 2016. gadā

Izmaksas 2016. gadā netika veiktas. Atmaksātās summas veido EUR 22,62 miljoni, kas saņemti no Bulgārijas, EUR 19 miljoni, kas saņemti no Rumānijas, un ekvivalents EUR 7,1 miljoniem, kas saņemti no Ukrainas.

Norises pēc 2016. gada 31. decembra

Pirmā Euratom daļa no EUR 50 miljoniem tika izmaksāta 2017. gada maijā.

3.2.EIB ārējās finansēšanas operāciju attīstība

Norises 2016. gadā

Saskaņā ar EIB vispārējām pilnvarām attiecībā uz 2014.–2020. gada laikposmu 2016. gada 31. decembrī tika apstiprināts finansējums
EUR 10 741 miljona apmērā, no kuriem tikai EUR 1882 miljoni tika izmaksāti minētajā datumā, un atlikušais neizmaksātais kapitāls bija EUR 1893 miljoni (skatīt KDDD A.3. tabulu). Sīkāka informācija par valstīm, uz kurām attiecas EIB pilnvaras, norādīta KDDD A.1., A.3. un A.4. tabulā.

Par iepriekšējām EIB ārējo darbību pilnvarām skatīt KDDD A.3. tabulu.

2016. gadā turpinājās Sīrijas valdības saistību neizpilde attiecībā uz procentu maksājumiem un aizdevumu atmaksu. EIB iesniedza pieprasījumu Garantiju fondā segt šīs neizpildītās saistības (sk. turpmāk 5.1.3. punktu).

Neatmaksātās summas 2016. gada 31. decembrī attiecībā uz vairākiem mehānismiem, kas minēti šajā iedaļā, ir norādītas 3. iedaļā (1. tabulā).

4.No ES budžeta segtie riski

4.1.Riska definīcija

Risks, kas jāuzņemas ES budžetam, rodas no neatmaksātās kapitāla summas un procentiem saistībā ar garantētajām operācijām.

Šajā ziņojumā izmantotas divas metodes, lai novērtētu ES budžeta riskus (tieši vai netieši ar Fonda starpniecību).

–“Kopējais segtais risks" pamatojas uz attiecīgo operāciju neatmaksātā kapitāla kopsummu noteiktā dienā, ieskaitot uzkrātos procentus 25 .

–Budžeta pieeja, ko sauc par “ES budžeta gada risku”, pamatojas uz tādas ikgadējo maksājumu maksimālās summas aprēķinu, kura ES būtu jāizmaksā finanšu gadā, ja netiktu atmaksāts neviens garantētais aizdevums 26 .

4.2.Riska kopējā struktūra

Līdz 2010. gadam maksimālais risks attiecībā uz segto neatmaksātā kapitāla kopsummu bija lielākoties saistīts ar trešām valstīm piešķirtajiem aizdevumiem. Kopš 2011. gada finanšu krīze smagi ietekmēja dalībvalstu publiskā sektora finanses un izraisīja ES kreditēšanas aktivitātes palielinājumu nolūkā atbalstīt valdību finansiālās vajadzības dalībvalstīs.

Tāpēc ir mainījusies riska struktūra. 2016. gada 31. decembrī 64 % no kopējās neatmaksātās summas 27 attiecas uz aizņēmumu operācijām saistībā ar aizdevumiem dalībvalstīm, kurus sedz tieši no ES budžeta (salīdzinot ar 2010. gada 31. decembri, kad šis skaitlis bija 45 %).

4.3.ES budžeta gada riska kopsumma

Attiecībā uz 2016. gada 31. decembrī neatmaksātajiem aizdevumiem (skatīt 1. tabulu) maksimālā summa, kas ES būtu jāizmaksā 2017. gadā (tieši vai ar Fonda starpniecību), pieņemot, ka visi garantētie aizdevumi netiktu atmaksāti, ir EUR 5777 miljoni. Šī summa atspoguļo kapitālu un procentu maksājumus no garantētiem aizdevumiem, kuru atmaksas termiņš ir 2017. gadā, pieņemot, ka netiek pieprasīts neizpildītās aizdevumu saistības izpildīt pirms sākotnēji noteiktā termiņa (sīkāka informācija KDDD A4. tabulā).

4.3.1.Dalībvalstu riska darījumi

ES ar dalībvalstu operācijām saistītais maksimālais risks 2017. gadā būs EUR 2858 miljoni (49,5 % no kopējā gada riska apjoma). Šis risks attiecas uz:

a) EIB aizdevumiem un/vai Euratom aizdevumiem, kas piešķirti pirms dalībvalstu pievienošanās ES,

b) no MB atbalsta mehānisma piešķirtie aizdevumi un

c) saskaņā ar EFSM shēmu piešķirtie aizdevumi.

2. tabula. Dalībvalstu secība atbilstoši ES budžeta gada riskam, kas ar šīm valstīm saistīts 2017. gadā (miljonos EUR)

4.3.2.Trešo valstu risks

Fonda maksimālais risks saistībā ar trešām valstīm 2017. gadā būs EUR 2918,8 miljoni (50,5 % no kopējā gada riska apjoma). Ar trešām valstīm saistītais risks attiecas uz EIB aizdevumiem un/vai MFP un Euratom aizdevumiem (sīkāki dati norādīti KDDD A2.b tabulā). Fonds ir garantējis aizdevumus trešām valstīm, un šo aizdevumu galīgās atmaksas termiņi sniedzas līdz pat 2042. gadam.

Desmit valstis (no četrdesmit astoņām) ir secīgi norādītas tabulā pēc 2017. gadā atmaksājamajām summām. Minēto valstu kopējā neatmaksātā summa ir EUR 2415 miljoni jeb 83 % no Fonda kopējā gada riska, kas saistīts ar trešām valstīm. Ekonomiskā situācija šajās valstīs ir analizēta un raksturota KDDD 3. punktā. Katras valsts tabulā norādīta arī reitingu aģentūru noteiktā kredītspēja.

3. tabula. 10 trešo valstu ar vislielāko risku secība atbilstoši ES budžeta gada riskam, kas ar šīm valstīm saistīts 2017. gadā (miljonos EUR)

5.Garantiju fonds ārējai darbībai

5.1.Garantiju aktivizēšana

5.1.1.Maksājumi no naudas resursiem

Ja parādnieks laicīgi neatmaksā parādu ES, tad ES budžets provizoriski nodrošina parāda apkalpošanu maksājumu veikšanas datumos. Komisija izmanto savus naudas resursus, lai novērstu kavējumus un jebkādas no tiem izrietošās izmaksas par tās aizdevumu operāciju apkalpošanu 28 .

Paturot prātā to, ka lielākā daļa izdevumu rodas gada pirmajā ceturksnī, parāda dzēšana notiek tam sekojošajos mēnešos, kā arī katra mēneša sākumā, kad ir vislielākie naudas atlikumi.

2016. gadā tehnisku problēmu dēļ, kas radās ar viena parādnieka maksājuma izpildi, ierobežotu laiku (16 dienas) tika izmantota nauda apmēram EUR 1 miljona apmērā.

5.1.2.Maksājumi no ES budžeta 

Ja viena vai vairākas dalībvalstis nepilda savas juridiskās saistības un ES pašu resursi nav pietiekami, Komisija var izmantot pieejamos ES budžeta resursus un noteikt parāda atmaksai lielāku prioritāti nekā neobligātajiem izdevumiem. Ja tas nav pietiekami, tad saskaņā ar DFS ES tiesību akti uzliek dalībvalstīm pienākumu veikt papildu iemaksas, kas nepieciešamas parāda atmaksai un budžeta līdzsvarošanai, līdz maksimālajai summai 1,2 % no ES NKI. Ja nepieciešams, ES tiesību akti pieļauj dalībvalstīm izdarīt iemaksas neatkarīgi no to daļas ES budžetā.

Tā kā 2016. gadā nenotika neviens dalībvalstu saistību neizpildes gadījums, apropriācijas netika pieprasītas.

5.1.3.Garantiju izmaksas pieprasījumi un atgūšana

Ja kāds ES piešķirta vai garantēta aizdevuma saņēmējs (trešās valstīs) novēlo maksājumu, tad iesniedz pieprasījumu Garantiju fondā, lai tas nosegtu neizpildītās maksājumu saistības trīs mēnešu laikā no pieprasījuma.

Kad ir saņemta Komisijas dienestu atļauja, EIB pieprasītās summas tiek atskaitītas no Garantiju fonda konta. Ja ES ir veikusi maksājumu saskaņā ar ES garantiju, tā stājas EIB vietā attiecībā uz tiesībām un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem 29 .

Pārņemto summu atgūšanas procedūras ES vārdā veic EIB 30 .

EIB aizdevumi projektiem Sīrijā

Sīrijas valdība kopš 2011. gada decembra nav pildījusi savas saistības attiecībā uz noteiktiem procentu maksājumiem un aizdevumu atmaksu EIB. Tā kā oficiāli pieprasījumi veikt maksājumus ir bijuši neveiksmīgi, EIB 2012. gada maijā vērsās Garantiju fondā. 4.a tabulā ir atspoguļota iesniegto garantiju izmaksas pieprasījumu attīstība atbilstoši Sīrijas neizpildītajām aizdevumu saistībām.

4.a tabula. Vēršanās Garantiju fondā Sīrijas aizdevumu saistību neizpildes dēļ (miljonos EUR)

Kopējā garantēto aizdevumu neatmaksātā kapitāla summa saistībā ar Sīriju 2016. gada 31. decembrī bija EUR 555 miljoni 32 , un galīgais aizdevuma atmaksas termiņš ir 2030. gadā.

TAV Tunisie S.A. (Enfidas lidosta)

EIB 2016. gada 29. jūnijā pieprasīja ES garantiju saskaņā ar ārējām aizdevumu pilnvarām saistībā ar aizdevumu TAV Tunisie S.A. (Enfidas lidosta).

Eiropas Komisija 2016. gada 29. septembrī EIB par minēto garantijas pieprasījumu, par kuru pašlaik notiek apspriedes ar EIB, samaksāja EUR 4,65 miljonus (nokavētie maksājumi un procenti).

Pieprasījums fondam saskaņā ar saistību neizpildi aizdevumam TAV Tunisie S.A. (Enfidas lidosta) ir attēlots 4.b tabulā.

4.b tabula. Pieprasījums garantijas fondam saistībā ar TAV Tunisie S.A. (Enfidas lidosta) (miljonos EUR)

Kopējā garantēto aizdevumu neatmaksātā kapitāla summa saistībā ar TAV Tunisie S.A. (Enfidas lidosta) 2016. gada 31. decembrī ir EUR 64,4 miljoni 33 , un galīgais aizdevuma atmaksas termiņš ir 2028. gadā.

Norises pēc 2016. gada 31. decembra (līdz 2017. gada 30. jūnijam)

Līdz 2017. gada jūnija beigām tika saņemti seši papildu pieprasījumi saistībā ar Sīriju par kopējo summu EUR 28,38 miljoni (ieskaitot procentus un soda procentus) un vēl viens papildu pieprasījums saistībā ar TAV Tunisie S.A. (Enfidas lidostu) par kopējo summu EUR 2,21 miljoni (ieskaitot procentus un soda procentus).

5.2.Fonda attīstība

Saskaņā ar Garantiju fonda regulu Fonda apjomam jāsasniedz attiecīgs līmenis (paredzētais apjoms), kas noteikts 9 % apmērā no neatmaksāto kapitāla saistību (kas izriet no katras operācijas) kopsummas, kurai pieskaitīti uzkrātie procenti. Nodrošinājuma mehānisms ir spēkā, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegta mērķsumma.

Pamatojoties uz nodrošinājuma mehānismu, 2016. gada februārī no ES budžeta Fondā tika iemaksāti EUR 257,12 miljoni, bet 2017. gada februārī attiecīgās iemaksas summa bija EUR 240,54 miljoni.

Fonda neto aktīvi 34 2016. gada 31. decembrī bija EUR 2505, 14 miljoni. Attiecība starp neto aktīviem un neatmaksātajām kapitāla saistībām 35  (EUR 29 365,98 miljoni) Garantiju fonda regulas izpratnē bija mazāka par paredzēto apjomu. Tādēļ ES 2018. gada provizoriskajā budžetā tika iekļauts nodrošinājums EUR 137,80 miljonu apmērā.

Pārskatīšana, lai novērtētu Fonda galvenos parametrus, jo īpaši mērķa likmi, būtu jāveic EIB ārējo aizdevumu pilnvaru vidusposma novērtēšanas laikā. Tādēļ garantiju fonda izvērtējumu veica ārējs darbuzņēmējs, ņemot vērā Fonda riska profilu un tā efektivitāti, ievērojot tā ārējā finansējuma attīstību, ko sedz Fonds, un ar to saistītos riskus. Ziņojums tika iesniegts 2016. gada augustā, un galvenais secinājums bija tāds, ka mērķa likme 9 % apmērā joprojām ir uzskatāma par optimālu attiecībā uz aizdevumu portfeļa pašreizējo riska līmeni, pat tad, ja vēl vairāk pazeminās kredītreitings galvenajiem debitoriem. Tādēļ paredzētā mērķa likme 9 % netika mainīta.

6.Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) 36

ES garantija sedz finansēšanas un investīciju operācijas, kuras parakstījusi EIB infrastruktūras un inovācijas klases ietvaros (“IIK”) un EIF MVU 37 klases (“MVUK”) ietvaros. Daļu no šīm operācijām sedz ES garantija, bet pārējā daļa tiek veikta ar EIB grupas pašas risku.

Saskaņā ar ESIF regulas 12. pantu ESIF Garantiju fonds (“ESIF GF”) ir likviditātes rezerve, no kuras EIB saņem maksājumu gadījumā, ja tiek pieprasīts izmantot ES garantiju. Saskaņā ar ESIF nolīgumu starp ES un EIB pieprasījumus maksā no ESIF GF, ja to summa pārsniedz līdzekļus, kuri ir EIB rīcībā ESIF kontā. ESIF konts, ko pārvalda EIB, ir izveidots, lai iekasētu ES ieņēmumus, kuri izriet no ES garantētajām ESIF operācijām, un atgūtās summas un, ciktāl to pieļauj pieejamais atlikums, prasījumu maksājumu veikšanai saskaņā ar ES garantiju.

ESIF GF finansē pakāpeniski, ņemot vērā riska darījumu pieaugumu, ko sedz ES garantija.

ESIF GF līdzekļus tieši pārvalda Komisija, un tos investē saskaņā ar finanšu pareizas pārvaldības principu, ievērojot attiecīgus prudenciālās uzraudzības noteikumus.

Norises 2016. gadā

ES garantijas risks saistībā ar izmaksātajām nenokārtotajām EIB grupas ESIF operācijām 2016. gada 31. decembrī sasniedza EUR 4392 miljonus no juridisko saistību summas EUR 16 miljardu apmērā, ko garantē ES (ESIF regulas 11. pants). EUR 4392 miljonu summu iegrāmato kā iespējamās saistības ES 2016. gada finanšu pārskatu piezīmēs.

Infrastruktūras un inovācijas klasē izmaksāto nenokārtoto riska darījumu summa, ko sedz ES garantija, bija EUR 4,02 miljardi, no kuriem EUR 3,98 miljardus veidoja parāda operācijas un EUR 0,04 miljardus – pašu kapitāla tipa operācijas 38 .

2016. gada beigās MVU klasē nenokārtoto riska darījumu kopsumma, ko sedz ES garantija, bija EUR 369,7 miljoni, no kuriem EUR 364,8 miljonus veidoja garantijas operācijas un
EUR 5 miljonus – pašu kapitāla operācijas.

Garantijas fonda neto aktīvu apjoms 2016. gada 31. decembrī sasniedza EUR 1020 miljonus.

2016. gada beigās saskaņā ar ESIF kopējais parakstīto operāciju apjoms aptvēra 28 dalībvalstis un sasniedza EUR 21,3 miljardus, no kuriem operācijas EUR 14,2 miljardu apjomā parakstīja 39 EIB (121 operācija), bet operācijas EUR 7,1 miljardu apjomā parakstīja EIF (225 operācijas). Kopumā tas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar 2015. gadu, kura beigās kopējais parakstīto operāciju apjoms sasniedza EUR 1,2 miljardus.

Sīkāka informācija par ESIF Garantiju fonda pārvaldību ir atrodama Komisijas ziņojuma Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas Palātai par Eiropas stratēģisko investīciju fonda galvojuma fonda pārvaldību 40 pēdējā redakcijā un ar to saistītajā Komisijas dienestu darba dokumentā (DDD).

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(2)    Padomes 2009. gada 25. maija Regula (EK, Euratom) Nr. 480/2009, ar ko izveido Garantiju fondu ārējai darbībai (kodificēta versija), "Garantiju fonda regula" (OV L 145, 10.6.2009., 10. lpp.).

(3)      Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regula (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (“ESIF regula”). OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.

(4)    MFP var arī būt trešām valstīm sniegtu piešķīrumu veidā. Atsauces uz juridisko pamatojumu ir norādītas KDDD A.2.b tabulas pielikumā.

(5)    Padomes 2002. gada 18. februāra Regula (EK) Nr. 332/2002, ar ko izveido vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm (OV L 53, 23.2.2002., 1. lpp.).

(6)    Padomes 2010. gada 11. maija Regula (ES) Nr. 407/2010, ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (OV L 118, 12.5.2010., 1. lpp.).

(7)    Atsauces uz juridisko pamatojumu ir norādītas KDDD A.3. tabulas pielikumā.

(8)    Lai gan ārējie riski tiek segti no ES budžeta, Garantiju fonds darbojas kā instruments, lai aizsargātu ES budžetu pret maksājuma saistību neizpildes risku. Jaunāko gada ziņojumu par Fondu un tā pārvaldību skatīt COM(2017) 488 final, 14.9.2017., un Komisijas dienestu darba dokumentā (SWD(2017) 296 final, 14.9.2017.). Paredzams, ka ziņojums par 2017. gadu būs pieejams 2018. gada septembrī tīmekļa vietnē http://eur-lex.europa.eu/homepage.html .

(9)    Visaptverošu ziņojumu par Garantiju fonda darbību un nodrošinājuma mērķa likmi skatīt COM(2014) 214 final, 8.4.2014., un Komisijas dienestu darba dokumentā (2014) 129 final.

(10)      Sīkāku informāciju par ESIF Garantiju fonda pārvaldību skatīt COM(2017)326 final, 16.6.2017.

(11)      Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regula (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (“ESIF regula”). Eiropas Komisija un Eiropas Investīciju banka (EIB) Nolīgumu par ESIF pārvaldību un par ES garantijas piešķiršanu (“ESIF nolīgums”) parakstīja 2015. gada 22. jūlijā. Šā nolīguma grozījumu parakstīja 2016. gada 21. jūlijā.

(12)    Par GLF: http://ec.europa.eu/economy_finance/assistance_eu_ms/greek_loan_facility/index_en.htm.

(13)     Par EFSI : http://www.efsf.europa.eu.

(14)    Aizdevumi, ko piešķir saskaņā ar ES/EFSM, tiek nodrošināti ar ES budžeta garantiju.

(15)    Par ESM: http://esm.europa.eu .

(16)    Sal. Paziņojumu presei par Ecofin padomes ārkārtas sanāksmi 2010. gada 9. un 10. maijā ( http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/ecofin/114324.pdf )

(17)      Padomes 2010. gada 11. maija Regula (ES) Nr. 407/2010, ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (OV L 118, 12.5.2010., 1. lpp.).

(18)    Padomes 2011. gada 7. decembra Īstenošanas lēmums 2011/77/ES par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Īrijai (OV L 30, 4.2.2011., 348. lpp.).

(19)    Padomes 2011. gada 17. maija Īstenošanas lēmums 2011/344/ES par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Portugālei (OV L 159, 17.6.2011., 88. lpp.); skat. arī labojumu (OV L 178, 10.7.2012, 15. lpp.).

(20)    Papildu informācijai par EFSM skatīt arī Komisijas ziņojumu par Eiropas Savienības aizņēmumu un aizdevumu darbībām 2016. gadā, (COM(2016) 387 final). Paredzams, ka ziņojums par 2016. gadu būs pieejams 2017. gada oktobrī tīmekļa vietnē http://eur-lex.europa.eu/homepage.html.

(21)      Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Lēmums Nr. 1025/2013/ES par makroekonomiskās finansiālās palīdzības piešķiršanu Kirgizstānas Republikai (OV L 283, 25.10.2013., 1. lpp.).

(22)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Lēmums (ES) 2016/1112, ar ko piešķir turpmāku makrofinansiālo palīdzību Tunisijai (OV L 186, 9.7.2016., 1. lpp.).

(23)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Lēmums (ES) 2016/2371 par turpmāku makrofinansiālo palīdzību Jordānijas Hāšimītu Karalistei (OV L 352, 23.12.2016., 18. lpp.).

(24)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 17. aprīļa Lēmums (ES) 2015/601, ar kuru paredz makrofinansiālo palīdzību Ukrainai (OV L 100, 17.4.2015., 1. lpp.).

(25)    Skatīt ziņojuma 1. tabulu.

(26)    Šā aprēķina nolūkā pieņem, ka netiek pieprasīts neizpildītās aizdevumu saistības izpildīt pirms sākotnēji noteiktā termiņa, t. i., ņem vērā tikai tos maksājumus, kuru termiņš ir noteiktajā laikposmā (skatīt ziņojuma 2. un 3. tabulu un KDDD A.4. tabulu).

(27)      Sk. 1. tabulu.

(28)    Skat. 14. pantu Padomes 2014. gada 26. maija Regulā (ES, Euratom) Nr. 609/2014 par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus tradicionālos, PVN un NKI pašu resursus, un par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības (OV L 168, 7.6.2014., 39. lpp.).

(29)    Skat. 8.7. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Lēmumā Nr. 466/2014/ES, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju attiecībā uz zaudējumiem no finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta ieguldījumu projektus ārpus Savienības.

(30)    Sīkāku informāciju par atgūšanas procedūrām skat. arī Atgūšanas nolīgumā, kas parakstīts 2014. gada 25. jūlijā starp Eiropas Savienību un Eiropas Investīciju Banku un kas reglamentē ES veikto maksājumu atgūšanas kārtību un procedūras saskaņā ar garantijām, ko tā sniegusi EIB par zaudējumiem saskaņā ar finansēšanas operācijām, ar kurām atbalsta ieguldījumu projektus ārpus Savienības.

(31)      Soda procentus un uzkrātos procentus EIB pieprasa, tikai sākot ar otro maksājuma pieprasījumu par katru individuālo aizdevumu un skaitot no aizdevuma saistību neizpildes līdz Garantiju fonda maksājuma saņemšanai.

(32)      Tas ietver summu EUR 304,43 miljonu apmērā (pamatsumma+ procenti), ko jau pieprasījusi EIB.

(33)      Tas ietver summu EUR 4,56 miljonu apmērā (ieskaitot procentus), ko jau pieprasījusi EIB.

(34)    Fonda kopējie aktīvi, atņemot uzkrātos izdevumus (EIB un revīzijas maksas).

(35)    Ieskaitot uzkrātos procentus.

(36)      Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regula (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (“ESIF regula”). OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.

(37)      Mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi (MVU).

(38)      2016. gada beigās kopējā parakstīto (izmaksāto un neizmaksāto) infrastruktūras un inovācijas klases portfeļa riska darījumu summa, ko sedz ES garantija, bija EUR 13,38 miljardi, no kuriem EUR 12,84 miljardus veidoja parāda operācijas un EUR 0,54 miljardus – pašu kapitāla tipa operācijas. Tomēr, ņemot vērā ES garantiju pirmās kārtas zaudējumu laidiena segumu, iespējamie zaudējumi ES budžetā infrastruktūras un inovācijas klasē tika ierobežoti līdz EUR 10,6 miljardiem.

(39)      Atšķirība starp kopējo parakstīto operāciju skaitu un parakstītajiem riska darījumiem ir atkarīga no vairākiem faktoriem, piemēram, riska darījumos netiek izmantota EIB daļa pašu kapitāla tipa operācijās, kā arī pastāv atšķirības atmaksas kārtībā un piemērotajā valūtas maiņas kursā.

(40)      Pēdējā redakcija - COM(2017)326 final,16.6.2017.