EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 1.12.2017

COM(2017) 697 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI

Starpposma izvērtējums par "Euratom" pētniecības un mācību programmu 2014.–2018. gadam

{SWD(2017) 426 final}
{SWD(2017) 427 final}
{SWD(2017) 440 final}
{SWD(2017) 441 final}

1Ievads

1.1Izvērtēšanas mērķis

Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmas 2014.–2018. gadam ("Euratom programma") starpposma izvērtējums ir jāveic saskaņā ar Padomes regulas 1 22. panta 1. punktu. Komisijai šis starpposma izvērtējums jāveic ar neatkarīgu ekspertu palīdzību, kas izraudzīti pārredzamā procedūrā. Euratom programmas starpposma izvērtējums aptver programmas sasniegumus un rezultātus, kā arī progresu un ietekmi. Izvērtējumā ir aplūkoti arī visu pasākumu mērķi un turpmākais nozīmīgums, resursu efektivitāte un izlietojums, turpmākas vienkāršošanas tvērums un Eiropas pievienotā vērtība. Saskaņā ar regulas 22. panta 2. punktu tiešās un netiešās darbības tiek izvērtētas atsevišķi. Šī iemesla dēļ 2016. gadā tika izveidotas divas Komisijas neatkarīgo ekspertu grupas (KEG) – viena netiešajām, bet otra tiešajām darbībām. 2017. gada maijā tās iesniedza savus ziņojumus Komisijai. Šajā Komisijas ziņojumā ir izklāstīti šo grupu konstatējumi un ieteikumi un Komisijas apsvērumi. Saskaņā ar "labāka regulējuma" 2 prasībām ziņojumam ir pievienoti divi dienestu darba dokumenti par tiešajām un netiešajām darbībām, kuros sniegts pilnīgāks Euratom programmas pasākumu novērtējums.

Kaut arī pētniecības un inovācijas pamatprogramma "Apvārsnis 2020" aptver septiņu gadu posmu no 2014. līdz 2020. gadam, Euratom līguma 7. pantā noteiktā ierobežojuma dēļ Euratom programmas darbības ilgums ir tikai 5 gadi (2014.–2018. gads). Lai turpinātu atbalstīt kodolpētniecību pašreizējās finanšu shēmas atlikušajos divos gados, Komisija vienlaikus ar šo ziņojumu ir pieņēmusi priekšlikumu Padomes regulai par Euratom pētniecības un mācību programmu 2019.–2020. gadam (COM(2017) 698 final).

1.2Euratom pētniecības un mācību programma 2014.–2018. gadam

Euratom programma finansē pētniecību un mācības tādās jomās kā kodoldrošums un kodoldrošība, pretradiācijas aizsardzība, radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kodolsintēzes enerģija. Programma tiek īstenota ar tiešajām darbībām kodolskaldīšanas jomā, t.i., pētījumiem, ko veic Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC), un netiešajām darbībām kodolskaldīšanas un kodolsintēzes jomā, t.i., izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus konkursa kārtībā (tādās jomās kā kodolskaldīšanas drošums, atkritumu apsaimniekošana un pretradiācijas aizsardzība) un veicot visaptverošu darbību izraudzīta saņēmēja līdzfinansēšanai (kodolsintēzes enerģijas jomā), ko pārvalda Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts (RTD ĢD).

Euratom kodolskaldīšanas pētījumi tiek veikti gan tiešo, gan netiešo darbību ietvaros, bet visi Euratom kodolsintēzes pētījumi tiek veikti RTD ĢD pārvaldīto netiešo darbību ietvaros.

Padomes regulā 2014.–2018. gadam Euratom programmas īstenošanai ir paredzēts EUR 1 603 329 000 liels budžets. Minēto summu sadala šādi:

Ø netiešās darbības kodolsintēzes pētniecībā: EUR 728 232 000,

Ø netiešās darbības kodolskaldīšanā, drošumā un pretradiācijas aizsardzībā: EUR 315 535 000,

Ø tiešās darbības kodolskaldīšanas drošumā, drošības pasākumos un drošībā: EUR 559 562 000.

2Galvenie konstatējumi par Euratom pētniecības un mācību programmu 2014.–2018. gadam

2.1Programmas nozīmīgums

Euratom programmas netiešās un tiešās darbības palīdz īstenot pētniecības uzdevumus, kas ir nozīmīgi turpmākai ekonomikas attīstībai un Eiropas iedzīvotāju drošībai un labklājībai. Lai darbības savu nozīmīgumu saglabātu arī turpmāk, darba programmas izstrādā ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm. Komisija, ko pārstāv JRC un RTD ĢD, ir vairāku Eiropas tehnoloģiju platformu un asociāciju dalībniece, un tā savā darbā tiecas panākt Euratom programmas atbilstību attiecīgo pētniecības un nozares pārstāvju vajadzībām Eiropā. Lai nodrošinātu, ka tiešās darbības atbilst dalībvalstu pētniecības un mācību vajadzībām un papildina tās, JRC nepārtraukti savstarpēji sadarbojas ar galvenajām pētniecības un zinātniskajām institūcijām dalībvalstīs. Jo īpaši attiecībā uz kodoldrošības pasākumiem JRC ir Eiropas Drošības pasākumu pētniecības un attīstības asociācijas (ESARDA) 3 dalībniece. Starptautiskā līmenī Euratom programma sekmē ES nozīmību pasaules mērogā kodoldrošuma, drošības pasākumu un drošības jomā, jo tās ietvaros tiek slēgti nolīgumi ar starptautiskām organizācijām un trešām valstīm.

Netiešās darbības

Euratom kodolsintēzes pētniecība ir vērsta uz ilgtermiņa uzdevumu – attīstīt enerģijas ražošanu magnētiskās hermetizācijas kodolsintēzes procesos, kas kalpotu par drošu un neapdraudošu, oglekli neradošu bāzes slodzes elektroenerģijas avotu, kurš ir gan ilgtspējīgs, gan konkurētspējīgs. Runa ir par Eiropas mēroga centieniem, kuru ietvaros, jo īpaši ņemot vērā pasaules līmeņa ITER projekta nozīmi, ar starptautisko sabiedrību tiek uzturēta cieša sadarbība. Tā kā kodolsintēzes enerģijas komercializācija nav gaidāma līdz gadsimta otrajai pusei, mūsdienās lielākā daļa finansiālā atbalsta nāk no publiskajiem līdzekļiem. To pierāda fakts, ka Euratom programmas kodolsintēzes finansējums veido 70 % no netiešo darbību budžeta.

Kodolskaldīšanas pētījumos vairāk nekā divas trešdaļas resursu ir piešķirti trim galvenajām izpētes jomām, proti, kodoldrošumam, pretradiācijas aizsardzībai un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai. Pārējā resursu daļa tiek piešķirta pētniecības infrastruktūrām, kā arī izglītībai un mācībām. Programma nodrošina līdzsvaru starp atbalstu pašreizējo un nākotnes kodoltehnoloģiju drošumam. Euratom atkritumu apsaimniekošanas projekti palīdz labāk izprast jautājumus, kas saistīti ar produktīvu radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu ES, piemēram, nākotnes ģeoloģiskās apglabāšanas iekārtu drošumu, radioaktīvo atkritumu kondicionēšanu, nostrādātās kodoldegvielas reakciju ilgtermiņā glabātuvē un dezekspluatēto objektu attīrīšanu. Euratom pētījumi par pretradiācijas aizsardzību ļaus uzlabot zināšanas par nelielu jonizējošā starojuma devu ietekmi uz cilvēka organismu, tādējādi nodrošinot lietderīgāku un drošāku radiācijas un radionuklīdu izmantošanu medicīniskās diagnostikas un ārstniecības iestādēs.

Attiecībā uz programmas nozīmīgumu KEG uzsvēra iespējamās jomas, kurās saistībā ar netiešajām darbībām veicami uzlabojumi: jāpalielina sinerģija starp pētījumiem par pretradiācijas aizsardzību, kas tiek veikti saistībā ar medicīnisko apstarošanu un veselības pētniecību un ko atbalsta programma "Apvārsnis 2020”, un jānosaka konkrētāki mērķi izglītības un mācību pasākumiem kodolnozarē 4 .

Tiešās darbības (JRC)

JRC veiktie kodolpētniecības pasākumi palīdz uzlabot kodoldrošumu, drošību un drošības pasākumus Eiropā un visā pasaulē. Tie ir paredzēti, lai papildinātu dalībvalstu vai netiešu darbību rezultātā izstrādātos pasākumus un nodrošinātu neatkarīgu zinātnisku pamatu ES politikai. JRC ir arī svarīgs references kodolmateriālu un datu sniedzējs. Piedāvājot specializētas mācības kodoldrošuma, drošības, drošības pasākumu un kodolieroču neizplatīšanas jomā, JRC atbalsta kodolnozares prasmju un kompetenču attīstību un uzturēšanu Eiropā. JRC unikālās kodoliekārtas ir brīvi pieejamas Eiropas pētniekiem un jaunajiem zinātniekiem.

Pasākumi arī palīdz īstenot Padomes direktīvas un secinājumus par kodoldrošumu, atkritumu apsaimniekošanu un pretradiācijas aizsardzību un piešķir prioritāti visaugstākajiem kodoldrošības standartiem gan Savienībā, gan starptautiskā mērogā. JRC arī sniedz atbalstu Komisijai, lai īstenotu Euratom kodolenerģijas drošības pasākumu sistēmu Eiropā. JRC palīdz uzlabot kodoldrošību Eiropā, atbalstot ES dalībvalstis ar kodolmateriālu atklāšanas tehnoloģijām un kodolkriminālistiku. JRC kodolnozares mācību infrastruktūrā tiek organizētas specializētas mācības dalībvalstu amatpersonām un ekspertiem.

2.2Programmas rezultativitāte

Pierādījumi, kas iegūti, īstenojot trīs gadu Euratom programmu (2014.–2016. gads), liecina, ka attiecībā uz tiešajām un netiešajām darbībām visu Padomes regulā 5 noteikto Euratom mērķu īstenošanā ir sasniegts progress.

Netiešās darbības

Kodolsintēzes pētniecībā Euratom programma ir veicinājusi zināmu progresu visos ceļveža uzdevumos, kuru mērķis ir apliecināt iespēju, ka nākotnē kodolsintēzi var izmantot kā energoavotu. Šis progress tika sasniegts, pateicoties jaunajai organizatoriskajai struktūrai, kas izveidota 2014. gadā, iesaistot visu Eiropas valstu kodolsintēzes laboratorijas. Šis EUROfusion konsorcijs saņem līdzfinansējumu no Euratom programmas (316 miljoni euro 2014.–2017. gadā 6 ), lai saskaņā ar Eiropas kodolsintēzes ceļvedi īstenotu kopīgu programmu, kuras pamatā ir kopīga plānošana un pētniecības infrastruktūru izmantošana, pētnieku mobilitāte un līdzekļu piešķiršana konkurētspējīgā veidā.

Attiecībā uz kodolskaldīšanas pētniecību pēc diviem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus konkursa kārtībā (2014/15 un 2016/17) tika uzsākti 48 projekti 7 ar Euratom ieguldījumu 199 miljonu euro apmērā. Projekti, kuriem paredzēts piešķirt finansējumu, attiecas uz konkrētiem Padomes regulā noteiktiem mērķiem. Dati par kodoldrošuma projektiem, kuri uzsākti kopš 2014. gada, liecina, ka gūtais progress kopumā atbilst paredzētajam, jo lielākā daļa nodevumu un starpposma mērķu ir sasniegti. Rezultāti, kas gūti citu tehnisko jomu projektos, arī apliecina Euratom programmas veiksmīgu īstenošanu, tomēr dažu projektu gadījumā radusies aizkavēšanās. Tā skaidrojama ar progresīvās zinātniskās pētniecības raksturu un neparedzamību, jo īpaši tad, ja nav bijusi pieejama galvenā un bieži vien unikālā pētniecības infrastruktūra.

Tiešās darbības (JRC)

JRC pasākumi pašreizējo kodolreaktoru drošuma jomā cita starpā ietver palīdzību, ko sniedz, lai saistībā ar reaktoru materiāliem izstrādātu kodus, standartus un testēšanas metodes, kā arī programmatūras instrumentus nelaimes gadījumu modelēšanai un pārvaldībai. Šie pasākumi atbalsta arī kodolelektrostaciju novecošanas novērtēšanu attiecībā uz ilgtermiņa ekspluatāciju.

Kodoldegvielas pētījumi sniedz instrumentus un datus kodoldegvielas īpašību drošuma analīzei, kuras mērķis ir sniegt labāku izpratni par kodoldegvielas efektivitāti normālos un neparedzētos apstākļos. Ir veikti fundamentālie un lietišķie pētījumi par ceturtās paaudzes sistēmu kodoldegvielas drošumu. Ja ES vēlas saglabāt savu līderpozīciju visaugstāko kodoldrošuma un kodoldrošības standartu veicināšanā pasaules līmenī, ir svarīgi, lai tai būtu labi izstrādāta progresīvo kodoltehnoloģiju kodoldrošuma programma.

Attiecībā uz radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu JRC sniedz tehnisko atbalstu, lai īstenotu direktīvu par kodolatkritumiem un nostrādātās kodoldegvielas apsaimniekošanu, un šajā saistībā pārskata valsts programmas un valsts pārskatus un palīdz sagatavot pārskata ziņojumus par nostrādāto kodoldegvielu un radioaktīvajiem atkritumiem.

Attiecībā uz sagatavotību kodolavāriju gadījumos un vides monitoringu JRC pasākumi ietver valstu laboratoriju veikto radioaktivitātes mērījumu saskaņošanu un ar to saistīto darbinieku apmācību, un to mērķis ir nodrošināt saskaņotu monitoringa programmu visā Eiropā. JRC arī atbalsta dalībvalstis, kuras pilda savu pienākumu sniegt informāciju par radioaktivitātes līmeni vidē.

Komisijas pasākumi attiecībā uz drošības pasākumiem kodolenerģijas jomā atbalsta ES stratēģisko mērķi samazināt kodolieroču izplatīšanas risku. Šajā nolūkā JRC piedāvā nepieciešamo tehnisko atbalstu un attiecīgos mācību kursus Euratom inspektoriem, lai nodrošinātu rezultatīvu ES drošības pasākumu sistēmas ieviešanu. Līdzīgs atbalsts, izmantojot Komisijas drošības pasākumu atbalsta programmu, tiek sniegts SAEA. Komisija – ar JRC palīdzību – ir kļuvusi par vienu no galvenajiem dalībniekiem, kas izstrādā stingru starptautisku drošības pasākumu režīmu.

JRC veic arī specializētus pasākumus kodolieroču neizplatīšanas jomā, galvenokārt koncentrējoties uz koncepcijām un metodēm tādās jomās kā informācijas vākšana no publiski pieejamiem avotiem, stratēģiskās tirdzniecības analīze un pētījumi par divējāda lietojuma preču eksporta kontroli. Šie pasākumi, kas izstrādāti ES politikas īstenošanai, arī atbalsta SAEA un globālo ieroču neizplatīšanas režīmu.

Tiešās darbības kodoldrošības jomā koncentrējas uz kodolmateriālu un citu radioaktīvo materiālu nelikumīgas tirdzniecības atklāšanu un attiecīgu reaģēšanu. JRC iespējas šajā jomā un atbalsts kodoldrošības jomā, ko tam ļauj sniegt zinātniskā un tehniskā lietpratība, ir ļoti pieprasītas vairākās dalībvalstīs un starptautiskās organizācijās.

JRC ražo un piegādā mūsdienīgus references kodolmateriālus un mērījumus, atbilstības novērtēšanas rīkus, kā arī piedāvā kodolnozares mācības un izglītību visās savas darbības jomās.

Izglītības un mācību jomā JRC nodrošina kodolenerģijas kursus un praktiskas profesionālas mācības dalībvalstu un Komisijas struktūrvienību profesionāļiem un studentiem. Turklāt JRC ļauj brīvi piekļūt savām kodolpētniecības infrastruktūrām un piedāvā papildu pētījumu iespējas ārējiem lietotājiem no ES dalībvalstīm, kuri var izmantot, piemēram, EUFRAT atvērtās piekļuves izmēģinājuma projektu.

2.3Programmas efektivitāte

Starpposma izvērtējums liecina, ka Komisijas pārvaldībai (piemēram, dotāciju pārvaldībai un netiešo darbību priekšlikumu izvērtēšanai) un programmas īstenošanai ir labs kopējais efektivitātes līmenis.

Netiešās darbības

Komisija gādā, lai tās administratīvie izdevumi par netiešajām darbībām būtu zemāki par mērķa līmeni, kas ir vidēji 7 % no 2014.–2018. gada darbības budžeta, un joprojām ir pārliecināta, ka tiks sasniegts 2018. gadā plānotais mērķis, proti, 6 %. Kopš programmas sākuma ieviestie vienkāršošanas pasākumi ievērojami ir uzlabojuši efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz dotācijas piešķiršanas termiņu (TTG). Euratom Septītās pamatprogrammas (FP7) vidējais TTG bija 315 dienas, pēc 2014.–2015. gada uzaicinājuma sāktiem 23 projektiem tas bija 261 dienas, bet 25 projektiem pēc 2016.–2017. gada uzaicinājuma tas tika samazināts līdz 229 dienām.

Tiešās darbības (JRC)

Kopš Euratom Sestās pamatprogrammas (FP6) sākuma JRC ieviesa korporatīvā mērogā sagatavojamu ikgadējo pārskatu, lai izvērtētu iepriekšējā gada rezultātus. Pārskatā tiek vērtēti divi aspekti: produktivitāte, kas noteikta kā sasniegto rezultātu skaits, piemēram, cik reizes politikas virzienos sniegts tehniskais atbalsts, un zinātnisko publikāciju skaits. Otrs aspekts attiecas uz politikas atbalsta ietekmi, kas ir iepriekš noteikta saskaņā ar vispārīgo ietekmes rādītāju kopumu. Šā izvērtējuma rezultāti sniedz būtiskus datus, kuri izmantojami prioritāšu noteikšanā, un ļauj stratēģiski saskaņot darba programmu.

Lai gan sniegtā politikas atbalsta rezultātu skaitu nevar viegli salīdzināt ar citu salīdzināmu iestādi, Komisijas ekspertu grupa, kas veica tiešo darbību starpposma izvērtēšanu, vairākkārt atzina un uzsvēra JRC zinātnisko sasniegumu / rezultātu nozīmīgumu un kvalitāti. Ekspertu grupa, raksturojot paveiktā darba kvalitāti un rezultātus, parasti izmantoja tādas piezīmes kā "salīdzināms ar progresīvākām pētniecības komandām”, "sasniegumi, kas ir salīdzināmi ar vislabāko savā kategorijā"un "izvirzīšanās vadībā pasaules mērogā”.

Laikā no 2014. līdz 2016. gadam, lai atbalstītu ES politiku, konkrētiem lietotājiem tika piegādāts liels skaits rezultātu (678 ziņojumi, 68 tehniskās sistēmas, 117 mācību kursi u.c.). Ar šiem rezultātiem tika sniegts atbalsts ES politikas virzieniem (atzīta ietekme 137 gadījumos), ad hoc atbalsts (ietekme 10 gadījumos), atbalsts konkrētām valstīm vai starptautiskām struktūrām, galvenokārt SAEA (ietekme 79 gadījumos) un 43 gadījumi, kad sekmēta standartizācija un saskaņošana.

2014.–2016. gadā īstenojot programmas tiešos pētniecības pasākumus, tika publicētas 658 zinātniskās publikācijas augstas reputācijas zinātniski recenzētos žurnālos, kā arī 9 grāmatas, 157 raksti, kas tālāk tika izmantoti monogrāfijās un citos periodiskos izdevumos, kā arī 15 doktora disertācijas. Par laikposmu no 2007. līdz 2015. gadam tika veikta bibliometriskā analīze 8 , galveno uzmanību pievēršot zinātniski recenzētām publikācijām un pamatojoties uz plaši atzītiem ietekmes mērījumiem. Tā atklāja, ka JRC pētījumu publikācijas kodolzinātnes un tehnoloģiju jomā skaita ziņā krietni pārsniedza vidējo līmeni, un tādēļ JRC ierindojas ievērojami augstākā pozīcijā nekā citas līdzīgas organizācijas.

JRC dalība netiešo darbību programmā palīdz uzlabot mijiedarbību ar dalībvalstu organizācijām un nodrošināt labāku saskaņotību ar to vajadzībām un prioritātēm. Turklāt līdz ar to tiek nodrošināts, ka abas Euratom programmas daļas ir nozīmīgas un rezultatīvākas. Uzskatāms piemērs ir sinerģija, kas rodas starp tiešās pētniecības projektiem progresīvo kodolsistēmu jomā un JRC dalību šīs jomas netiešajos pētījumos. JRC šajos projektos sniedz papildu ieguldījumu natūrā, un tas ļauj panākt, ka Euratom tiek rezultatīvi pārstāvēta ceturtās paaudzes starptautiskajā forumā, kur JRC ir Euratom īstenošanas pārstāvis.

2.4Programmas saskaņotība un ES pievienotā vērtība

Euratom programma ir saskaņota iekšēji, kā arī ar citām ES programmām un politikām. Attiecībā uz iekšējo saskaņotību Komisija nodrošina saikni starp kodolskaldīšanas un kodolsintēzes pētniecību, atbalstot projektus, kuri risina abās jomās būtiskus jautājumus, piemēram, materiālu izpēti un tritija apstrādi. Sinerģija starp tiešajām un netiešajām darbībām tiek nodrošināta, iesaistot JRC institūtus konsorcijos, kas īsteno netiešo darbību projektus, kuru ietvaros tie nodrošina piekļuvi pētniecības infrastruktūrām. Attiecībā uz Euratom programmas saskaņotību ar citām ES programmām un politikas jomām, izmantojot kopīgo pētniecību, Euratom programma dod iespēju izmantot Eiropas mēroga pieeju ar mērķi uzlabot kodoldrošumu un pretradiācijas aizsardzību visās piemērošanas jomās, un savukārt šī pieeja palīdz īstenot Euratom direktīvas par kodoldrošumu 9 , radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu 10 un [drošības] drošuma pamatstandartiem 11 . Kā viens no aspektiem, attiecībā uz kuru, iespējams, jāveic uzlabojumi, minama nepieciešamība izmantot sinerģiju ar citām pamatprogrammas "Apvārsnis 2020"tematiskajām jomām, lai risinātu tādus transversālus aspektus kā veselības aizsardzības un enerģētikas sistēmas. Komisija arī atzīmē nepieciešamību sasniegt sinerģiju dažu kodolnozarē izmantojamu "Apvārsnis 2020" instrumentu piemērošanā, piemēram, attiecībā uz Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām.

Galvenā netiešo darbību pievienotās vērtības daļa ir Euratom spēja kodolpētniecības jomā mobilizēt izcilību, lietpratību un daudzdisciplināru pieeju plašākā mērogā, nekā tas būtu iespējams atsevišķu dalībvalstu līmenī. Par to liecina 2014.–2017. gadā uzsāktu 22 projektu daudzveidīgais portfelis, kura ietvaros tiek risināti svarīgi kodoldrošuma aspekti (piemēram, degvielas noturība nelaimes gadījumos, galvenās monitoringa metodes, kodolelektrostacijas elementu strukturālās integritātes novērtēšana, novecošanas pārvaldība u.c.), kā arī aizsāktās Eiropas kopīgās pētniecības programmas kodolsintēzes un pretradiācijas aizsardzības pētniecības jomā. Cits piemērs ir kodolsintēzes pētniecības infrastruktūru kopīga izmantošana, jo īpaši JET, kuras pamatā ir visas Eiropas pētnieku un inženieru kolektīvie centieni (aptuveni 350 personas gadā), ko atbalsta Euratom finansējums mobilitātei. Šī plaša mēroga izglītības un mācību pasākumu koordinēšana visā Eiropā, pētniecības iekārtu izmantošana un starptautiskā sadarbība ir īpaši izdevīga mazajām dalībvalstīm, kuras var gūt labumu no apjomradītiem ietaupījumiem, ko dod Eiropas mēroga apvienošanās pieeja – kodolsintēzes pētniecībā to apliecina mazākas laboratorijas, kas var specializēties kodolsintēzes izpētes iekārtu zinātniskajās tēmās vai apakšsistēmās Eiropā un sniegt nozīmīgu ieguldījumu, saglabājot savu pamanāmību Eiropas konsorcijā.

Attiecībā uz JRC pasākumiem var izcelt vairākas lietas.

-Zinātniskais un tehniskais atbalsts, ko JRC sniedz citiem Komisijas departamentiem, lai sagatavotu, īstenotu un uzraudzītu ES politiku, ir iespējams, pateicoties JRC ekspertu lietpratībai, kas veidojusies tieši Euratom programmas tiešās pētniecības ietvaros.

-JRC palīdz attīstīt nepieciešamās kodolnozares zināšanas un lietpratību, ko Komisija izmanto, lai izpildītu savus juridiskos pienākumus un kompetences tādās jomās kā drošības pasākumi kodolenerģijas jomā, drošums, atkritumu apsaimniekošana un vides radioaktivitātes monitorings un mērījumi.

-JRC atbalsta standartizāciju, to, lai unikālās kodoliekārtas būtu brīvi pieejamas ES zinātniekiem, mācību pasākumus tādās jomās kā drošības pasākumi, kodolkriminālistika vai dezekspluatācija, kā arī projekta "Informācijas centrs atgriezeniskās saites sniegšanai par kodolspēkstaciju ekspluatācijas pieredzi" 12 darbību; citur to visu nebūtu tik viegli īstenot.

-Pārstāvot Euratom ceturtās paaudzes starptautiskajā forumā, JRC koordinē Eiropas pētniecības centienus attiecībā uz progresīvām reaktoru tehnoloģijām (tajos ietverta gan tiešā un netiešā darbība, gan arī dalībvalstu ieguldījums).

3Komisijas ekspertu grupas ieteikumi netiešajām darbībām un Komisijas atbilde

Šajā sadaļā sniegta atbilde uz ieteikumiem, kurus KEG izteikusi Komisijai par netiešajām darbībām. KEG ziņojumā izklāstītā informācija un viedokļi ir ziņojuma autoru viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo Komisijas oficiālo nostāju.

1. ieteikums par programmas izcilību un iekļautību. Attiecībā uz turpmākajām Euratom programmām Padomei būtu jāatzīst, ka pat tad, ja izcilības līmenis joprojām ir galvenais pētniecības finansējuma piešķiršanas faktors, izveidoto organizāciju dominējošais stāvoklis var novest pie tā, ka tiek izslēgti jaunie ieguldītāji, kuriem ir jaunu ideju un inovāciju potenciāls. Tādēļ būtu jāapsver, kā paturēt, nevis zaudēt šo inovāciju avotu Eiropas programmās.

Komisija piekrīt KEG ieteikuma būtībai, taču uzsver, ka tā ir vispārēja problemātika, kas ietekmē visas pētniecības finansēšanas programmas, tostarp ES līmenī. Vēsturisko operatoru dominējošais stāvoklis un mazo dalībnieku iespējamās grūtības iegūt finansējumu izraisa bažas arī attiecībā uz programmu "Apvārsnis 2020”, lai gan minētajā programmā ir daudz vairāk uzaicinājumu un iespēju (piemēram, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem), nekā tas būtu iespējams daudz mazākā Euratom programmā. Tomēr dati par dalību liecina, ka kodolskaldīšanas programma joprojām spēj piesaistīt ievērojamu skaitu dažādu dalībnieku. Vēl viens šķērslis kodolpētniecības jomā ir pētniecības iekārtu augstās izmaksas un sarežģītība, kas dažās jomās var veicināt lielāko vēsturisko operatoru nesamērīgi plašu dalību. Šī iemesla dēļ Komisija pievērš īpašu uzmanību tam, lai visā Eiropā atbalstītu visus pētniekus, cenšoties panākt, ka tiem ir vieglāk pieejamas galvenās kodolpētniecības iekārtas. Tomēr Komisija arī turpmāk apņemas saglabāt zinātnisko izcilību kā galveno faktoru finansiālā atbalsta piešķiršanai saskaņā ar Euratom programmu. Komisija arī ir konstatējusi atšķirības dalībvalstu dalībā programmas atbalstītajos kodolskaldīšanas projektos. Jo īpaši tas attiecas uz dalībvalstīm, kuras pievienojās 2004. gadā vai vēlāk, lai gan mazākā mērā nekā citās pamatprogrammas "Apvārsnis 2020"jomās. Lai uzlabotu šo situāciju, Komisija 2015. gadā atbalstīja projektus, kuros bija ietvertas reģionālās iniciatīvas ar mērķi stiprināt spējas saistībā ar kodolenerģijas pētniecības un mācību pasākumiem.

Attiecībā uz kodolsintēzes programmu viens no nosacījumiem, ko Padome izvirzīja pirms EUROfusion izveides, bija nodrošināt, lai tajā piedalītos visas Eiropas kodolsintēzes laboratorijas, jo īpaši mazās laboratorijas jaunajās dalībvalstīs. Lai gan tas bija paredzēts kā īslaicīgs "drošuma tīkls”, kas dotu laboratorijām laiku pielāgoties kopīgās programmas prasībām (piemēram, pievērst vairāk uzmanības tehnoloģiskiem uzdevumiem), EUROfusion sniegtā informācija liecina, ka lielākā daļa mazo laboratoriju spēj ļoti veiksmīgi līdzdarboties kopā ar lielākām valsts programmām. Daudzas pat ir guvušas labumu no jaunās struktūras, palielinot savu iesaisti kopējos centienos un attiecīgi savu daļu no pieejamā Euratom finansējuma. Tomēr ir jāsaprot, ka pētniecības un citu uzdevumu sadalījums kopīgajā programmā ir vienīgi EUROfusion atbildība saskaņā ar konsorcija nolīgumu. Tā pamatā ir sistēma, kam atbilstīgi iekšēji uzaicinājumi dalībai tiek nosūtīti visiem saņēmējiem un saistītajām trešajām personām, un šim mehānismam tiks pievērsta arvien lielāka uzmanība turpmākajās Euratom programmās, lai nodrošinātu, ka tas ir piemērots mērķim formālāka "DEMO"CDA (skiču projekta pasākums) laikā, jo īpaši, ja ir nepieciešama lielāka nozares pārstāvju dalība.

2. ieteikums par līdzfinansējuma likmi. Attiecībā uz Euratom programmu pēc 2020. gada Komisijai būtu jāpārskata 100 % finansējuma ietekme uz pētījumu līmeni un apjomu.

3. ieteikums par JET 13 . Ņemot vērā JET nozīmi ITER, JET kampaņas būtu jāpagarina līdz 2024. gadam.

Pašreizējā Euratom programmā paredzēts, ka JET finansējumu piešķir, pamatojoties uz divpusēju līgumu, kurš noslēgts ar Kalemas kodolsintēzes enerģijas centru un kura termiņš beigsies 2018. gada beigās. Padomei, pieņemot regulu par pašreizējās programmas pagarināšanu, būs jāpieņem lēmums par finansējumu kodolsintēzes pētniecības atbalstam 2019.–2020. gadam. Tiklīdz jaunā regula būs pieņemta, Komisijai Euratom darba programmas 2019.–2020. gadam ietvaros būs jāpieņem visi lēmumi, kas attiecas uz konkrētu kodolsintēzes pasākumu finansēšanu. Par jebkuru Euratom turpmāko atbalstu kodolsintēzes pētniecībai un Euratom atbalstu visiem attiecīgajiem pētniecības objektiem pēc 2020. gada būs jāsagatavo ietekmes novērtējums, ko pievieno Komisijas priekšlikumam par turpmāko Euratom pētniecības programmu.

4. ieteikums par DEMO sagatavošanu. EUROfusion nedrīkstētu aizkavēt DEMO CDA, un DEMO EDA būtu jāuzsāk apmēram 2025. gadā, lai saglabātu ITER būvniecībā iegūtās rūpniecisko zinātību.

5. ieteikums par kodolsintēzes ceļvedi. Lai saglabātu atbilstību sākotnējam ceļvedim, EUROfusion jākoncentrējas uz DEMO kā uz ITER līdzīgu tokamaku, kas jāuzbūvē, tiklīdz ITER sasniegs mērķi "Q=10".

6. ieteikums par izglītību kodolsintēzes jomā. EUROfusion būtu jāizmanto savi izglītības resursi, lai sekmētu izglītības programmas, kas sagatavos kodoliekārtu inženierus un tehnologus, kā paredzēts ceļvedī.

Iepriekš minētie trīs ieteikumi galvenokārt attiecas uz EUROfusion, un Komisija tieši sadarbosies ar EUROfusion, lai nodrošinātu, ka tie tiek īstenoti pēc iespējas labāk. Jo īpaši attiecībā uz 4. ieteikumu Komisija piekrīt, ka DEMO inženiertehniskās projektēšanas posms un formālais EDA (inženiertehniskās projektēšanas pasākums) jāsāk pēc iespējas ātrāk, lai gūtu labumu no ITER "pirmās plazmas"sasniegšanas un tādējādi izmantotu nozares pārstāvju iesaistīšanos un ITER būvniecības laikā gūto pieredzi.

7. ieteikums par finansējumu pētnieku mobilitātei. EUROfusion un Komisijai būtu jāpārskata vienības izmaksu ietekme uz mobilitāti un jāveic nepieciešamās izmaiņas.

Komisija šajā jautājumā tieši sadarbojas ar EUROfusion. Pēc EUROfusion pieprasījuma Komisija jau ir apstiprinājusi dotācijas nolīguma grozījumu par vienības izmaksu izmantošanu. Komisija turpinās pielāgot noteikumus EUROfusion jaunajām vajadzībām.

8. ieteikums par Eiropas kopīgās programmas (EJP) uzsākšanu atkritumu apsaimniekošanas pētniecībā. Attiecībā uz Euratom darba programmu 2018. gadam vai Euratom programmas 2014.–2018. gadam pagarināšanu Komisijai un dalībvalstīm būtu rūpīgi jāizvērtē, vai ir pietiekami pierādījumi, lai pierādītu, ka EJP instrumentu šajā brīdī var piemērot pētniecībai par radioaktīvo atkritumu ģeoloģisko apglabāšanu .

Šis ieteikums lielā mērā ir balstīts uz atsauksmēm, ko KEG 2016. gadā saņēma no notiekošā JOPRAD projekta 14 . Komisija jau ir lūgusi JOPRAD dalībniekiem un dalībvalstīm apstiprināt ierosinātās darbības attīstību. Rezultātā Komisija tagad ir apmierināta, ka laikā, kopš KEG ir veikusi novērtējumu, JOPRAD sagatavošanas darbi EJP jomā ir ievērojami pavirzījušies uz priekšu un ka ir pietiekami daudz pierādījumu un pietiekams dalībvalstu atbalsts, lai turpinātu iesākto. Komisija atzīst, ka EJP ir jauns finansēšanas instruments, un līdzšinējā pieredze dalībvalstīs ir relatīvi ierobežota. Šī iemesla dēļ Komisija ir veicinājusi auglīgu apmaiņu starp JOPRAD, CONCERT un EUROfusion, kura guvusi vislielāko pieredzi šā kopīgā programmu veidošanas instrumenta izmantošanā.

9. ieteikums par konkrētiem mērķiem izglītības un mācību jomā. Lai nākotnē īstenotu Euratom pētniecības un mācību programmas, Komisijai būtu jānodrošina, ka darba programmā ir noteikti konkrēti mērķi attiecībā uz izglītības un mācību pasākumiem.

Komisija jau veic pasākumus, lai izpildītu šo ieteikumu. Euratom darba programmā 2018. gadam Komisija ierosina, lai katrā pētniecības darbībā vismaz 5 % no kopējā darbības budžeta būtu paredzēti izglītības un mācību pasākumiem doktorantūras studentiem, pēcdokturantūras pētniekiem un stažieriem, kurus atbalsta darbības ietvaros. Turklāt specializētu izglītības un mācību pasākumu gadījumā projektos būs jāsniedz kvantitatīva informācija par to personu skaitu, kuras gūst labumu no izglītības un mācību shēmām. Ilgākā termiņā Komisija centīsies izstrādāt visaptverošākas darbības kodolnozares prasmju saglabāšanai un attīstībai Eiropā, vienlaikus nodrošinot sinerģiju ar ES pamatprogrammas darbībām, kas atbalsta izglītību un mācības.

10. ieteikums par Euratom pretradiācijas aizsardzības pētījumu un "Apvārsnis 2020"veselības aizsardzības programmas sinerģiju. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāturpina centieni ar mērķi sasaistīt nākotnes Euratom pētniecības programmas par pretradiācijas aizsardzību medicīniskās apstarošanas laikā un citas ES medicīnas pētniecības programmas.

Īstenojot šo ieteikumu, Komisija sadarbosies ar pētniecībā ieinteresētajām personām un dalībvalstīm, lai izmantotu sinerģiju starp Euratom pētījumiem pretradiācijas aizsardzībā un medicīnas pētījumiem, kas veikti citās ES finansēšanas programmās. Mērķis būs īstenot kopīgas pētniecības darbības, kas vērstas uz medicīniskās prakses pretradiācijas aizsardzības aspektiem, kā arī izstrādāt novatoriskus kodolpreparātus, ieskaitot līdz šim vēl neizmantotos radioizotopus.

11. ieteikums par CONCERT – Eiropas kopīgā programma pretradiācijas aizsardzības pētniecībā. Komisijai būtu jāpārskata, kā darbojas CONCERT, lai pārliecinātos, ka Eiropas kopīgās programmas (programmas līdzfinansēšanas pasākumi) mērķi attiecībā uz rezultatīvu un efektīvu pētījumu veikšanu pretradiācijas aizsardzības jomā ir sasniegti.

Komisija 2018. gadā plāno sagatavot CONCERT projekta vidusposma pārskatu, kurā tā novērtētu sasniegto.

12. ieteikums par interešu konflikta pārvaldību, ko veiktu EUROfusion. EUROfusion būtu jāievieš skaidri noteikumi, lai pārvaldītu interešu konfliktus.

13. ieteikums par projektu pārvaldību, ko veiktu EUROfusion. EUROfusion būtu jāturpina stiprināt projektu pārvaldības mehānismi un jānodrošina, ka programmas vadītājs ir atbildīgs par īstenošanas stratēģiju.

14. ieteikums par DEMO projektēšanas iestādi. EUROfusion būtu steidzami jāizveido DEMO projektēšanas iestāde.

15. ieteikums par EUROfusion Zinātnes un tehnikas komitejas (STAC) lomu. EUROfusion būtu jāizvērtē, kādā veidā iespējams samazināt slogu, ko STAC uzliek tā loma projektu atlases procesā, kurš īstenojams, lai varētu veikt pētījumus.

Iepriekš minētie četri ieteikumi galvenokārt attiecas uz EUROfusion, un tie jau tika aktualizēti EUROfusion vidusposma pārskatā un tā pārvaldības sistēmas novērtējumā (abi vērtējumi pabeigti 2016. gada jūlijā). Patlaban tie tiek izskatīti, un Komisija uzraudzīs šo procesu savā ikdienas darbā, kas saistīts ar Euratom programmas pārraudzību un pārvaldību.

16. ieteikums par Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās shēmas piemērošanu (MSCA) Euratom programmai. Padomei būtu jāapsver Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās shēmas paplašināšana uz Euratom pētniecības programmām kodolskaldīšanas jomā.

Komisija apzinās, ka jāsaglabā lietpratība kodolzinātnes un tehnoloģiju vajadzību jomā, un apsvērs visus iespējamos veidus, kā visiem pētniekiem, neatkarīgi no nozares, nodrošināt piekļuvi izglītības un mācību dotācijām. Šajā kontekstā KEG ierosinātā ideja par MSCA programmas paplašināšanu tiks apsvērta Euratom programmas (pēc 2020. gada) ex ante ietekmes novērtējumā.

17. ieteikums par koordināciju starp EUROfusion un kopuzņēmumu "Fusion for Energy". Lai uzlabotu ceļveža pētniecības vajadzību saskaņotību, būtu jāstiprina koordinācija starp F4E un EUROfusion augstākā līmeņa vadību.

Komisija jau ir veikusi pasākumus šī ieteikuma īstenošanai – ir noorganizētas regulāras sanāksmes starp EUROfusion un F4E 15 vadību un Komisijas pārstāvjiem. Divas sanāksmes jau ir notikušas, un Komisija vēlas nodrošināt, lai tās turpmāk notiktu aptuveni reizi sešos mēnešos. Komisija un citas puses ir ieinteresētas formalizēt un nostiprināt šo satvaru, kas nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstošu ceļveža īstenošanā panāktā progresa pārraudzību un lai pārvaldītu EUROfusion un F4E kopējās atbildības galvenās jomas.

18. ieteikums par kodolsintēzes ceļveža pārskatīšanu. Komisijai būtu jāievieš oficiāla kodolsintēzes ceļveža pārskatīšanas procedūra, lai nodrošinātu, ka katrai sākotnējā kodolsintēzes ceļveža pārskatīšanai piekrīt visas attiecīgās ieinteresētās personas.

Ceļvedis ir veidots kā orientējoša pamatstratēģija kodolsintēzes pētniecības centieniem Eiropā. Šīs stratēģijas spēcīgākā puse ir tas, ka visi dalībnieki ir apstiprinājuši vai vismaz pieņēmuši ceļvedi kā vispiemērotāko instrumentu ceļā uz kodolsintēzes elektroenerģiju reālistiskā, bet vērienīgā laika periodā. Komisija vēlas nodrošināt, lai arī turpmāk ceļvedis tiktu plaši pieņemts, taču tā arī saprot, ka ceļveža pārskatīšana un pārstrāde joprojām saglabāsies kā šīs mainīgās stratēģijas iezīme. Pašreizējā pārskatīšana – pirmā piecos gados – ir nepieciešama atbilstīgi jaunajam ITER pamatscenārijam, tagad sasniegtajai "pirmajai plazmai"piecus gadus vēlāk, nekā tas bija plānots sākotnējā ceļvedī. Tā ir arī jāveic, ņemot vērā dažādu ceļveža uzdevumu ietvaros veikto pētījumu rezultātus. Lai gan pašreizējo pārskatīšanu uzsāka EUROfusion, tas bija pārredzams process, kurā piedalījās daudzi citi dalībnieki (tostarp F4E un nozares pārstāvji). Pārskatītā ceļveža projekts arī tika iekļauts 2016. gada EUROfusion vidusposma pārskatā. Pārskatītā versija saglabā oriģinālā izmantoto struktūru (uzdevumi, kritiski svarīgie pieturpunkti), taču ir atjaunināts īstenošanas plāns atbilstīgi jaunajam ITER pamatscenārijam. Tiek paredzēts, ka gan EUROfusion kopsapulce, gan F4E valde 2018. gada otrajā ceturksnī pieņems pārskatīto versiju.

4Komisijas ekspertu grupas ieteikumi tiešajām darbībām un Komisijas atbilde

Šajā sadaļā sniegta atbilde uz ieteikumiem, kurus KEG izteikusi Komisijai par tiešajām darbībām.

1. ieteikums par izglītību un mācībām. Grupa iesaka, lai JRC turpinātu un, ja iespējams, stiprinātu savus izglītības un mācību pasākumus. Praktiskās mācības un darba pieredze, ko JRC savās laboratorijās piedāvā studentiem, jaunajiem pētniekiem, stažieriem un doktorantūras studentiem, ir būtiska, lai nodrošinātu, ka nākamajai kodolpētnieku un inženieru paaudzei Eiropas Savienībā ir nepieciešamās prasmes un zināšanas galvenajās kodoltehnoloģiju jomās.

Jaunā JRC stratēģija 2030. gadam 16 tika pieņemta 2016. gada pavasarī; tas noveda pie JRC pārstrukturizācijas 2016. gada jūlijā, izveidojot jaunu Kodoldrošuma un kodoldrošības direktorāta pakļautībā esošu nodaļu, kas nodarbojas ar zināšanām kodoldrošuma, drošības un drošības pasākumu jomā.

KEG atzīmēja, ka "JRC sasniegumi šajā jomā (mācības un izglītība), visticamāk, ir vislabākie pasaulē". JRC turpinās stiprināt savu lomu, nodrošinot piekļuvi savai pētniecības infrastruktūrai, izplatot zināšanas, piedāvājot apmācību kursus un koordinējot zināšanu pārvaldību, izglītību un mācības kodolnozarē gan dalībvalstīm, gan attiecīgajiem Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātiem.

Kā piemēru var minēt nesen uzsākto ELINDER projektu (Eiropas mācību iniciatīvas kodoliekārtu dezekspluatācijai un vides atveseļošanai), kurā pētītas iespējas sekmēt atbilstošu ES līmeņa izglītības un mācību programmu izstrādi, koordinēšanu un veicināšanu kodoliekārtu dezekspluatācijas jomā. Uzmanība tiks pievērsta ilgtspējīgai mijiedarbībai ar ieinteresētajiem nozares dalībniekiem. Turklāt JRC stiprina sadarbību ar Eiropas kodolenerģētikas jomas izglītības tīklu (ENEN).

JRC turpinās pārvaldīt Eiropas kodolenerģijas nozares cilvēkresursu novērošanas centru (EHRO-N) un palīdzēs noteikt kvalifikāciju Eiropas kredītpunktu sistēmai profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET). Tas turpinās organizēt un īstenot mācību kursus par kodoldrošumu, drošību un drošības pasākumiem un lekcijas klātienē, kā arī iesaistīt maģistratūras un doktorantūras studentus JRC pētniecības programmās. Lai pastiprinātu savu ieguldījumu Eiropas izglītības un mācību centienos dažādās jomās un saskaņā ar stratēģiju 2030. gadam, JRC, izmantojot vairākus projektus un iniciatīvas, savu pētniecības infrastruktūru darīs pieejamu ārējiem lietotājiem.

Kā piemērs akadēmiski atzītam kursam kodolenerģijas drošības pasākumu jomā un kodolieroču neizplatīšanas jomā minams īpaši veiksmīgais ikgadējais ESARDA kurss, kas nākamajos gados būs pieejams arī ārpus Eiropas.

Eiropas kodoldrošības mācību centrs EUSECTRA šobrīd darbojas visā pilnībā un sniedz atbalstu dalībvalstu iestādēm kodoldrošuma un kodoldrošības jomā.

Jaunā iniciatīva "Sadarbības programmas doktorantūras partnerībās" ir instruments, lai izveidotu partnerības ar augstākās izglītības iestādēm konkrētos doktorantūras mācību priekšmetos. Tas, saglabājot iepriekš pieejamās izglītības un mācību kvalitāti tikpat augstā līmenī, ļaus pārvarēt tādu iepriekšējo shēmu atcelšanas problēmu, atbilstīgi kurām dotācijas piešķir doktorantūras studentiem un pēcdoktorantūras pētniekiem.

2. ieteikums par komunikāciju un informācijas sniegšanu. Grupa iesaka, lai JRC kļūtu pamanāmāks kā valsts ekspertu organizācija šajā jomā. JRC zināšanu pārvaldības pasākumos galvenā uzmanība būtu jāpievērš labai komunikācijai kodolenerģijas jautājumos, turklāt ne vien attiecībā uz kodolenerģijas organizācijām, bet arī citām ieinteresētajām personām, jo ​​īpaši politiķiem un plašāku sabiedrību. Faktiski JRC ir ES "balss" tehniskajos jautājumos, un tam šajā ziņā vajadzētu kļūt ambiciozākam. ES iestādēs nav citas struktūras, kam būtu tikpat augsta līmeņa lietpratība un zināšanas un kas varētu risināt dažādus kodolenerģijas jautājumus.

Jaunā JRC organizācija un jo īpaši jaunā kodolnozares zināšanu pārvaldības nodaļa atbalstīs un uzlabos JRC kodolnozares un tehniskās lietpratības pamanāmību. Tās misija ir pārvaldīt un izplatīt Kodoldrošuma un drošības direktorāta zinātnes nodaļu iegūtās zināšanas, sistemātiski un saprotami apzinot, apkopojot, analizējot zinātniskos datus, metodes un rīkus, kā arī veicot to kvalitātes pārbaudi un tos izziņojot. Nodaļas uzdevums ir arī uzraudzīt visā pasaulē pieejamās zināšanas un atvieglot JRC kodoliekārtu, tostarp mācību un izglītības pasākumu, brīvo pieejamību. Uzmanība tiks pievērsta zināšanu vajadzību prognozēšanai, trūkstošo zināšanu apzināšanai un JRC veicamo pētījumu ierosināšanai.

3. ieteikums par programmu veidošanu. Grupa iesaka, ka Euratom programmas īstenošanā JRC būtu sistemātiski jāievieš projekta pārvaldības metodes. Grupa konstatēja, ka ir uzlabota programmu veidošana, noteikti skaidrāki mērķi, sagatavoti precīzāki ziņojumi, taču JRC nav īstenojusi Euratom pasākumu stingru programmu veidošanu un izpildi, kā tas bija paredzēts iepriekšējos izvērtējumos. JRC būtu jāveido projektu pārvaldības kultūra, lai programmā sasniegtu vislielāko ietekmi un nodrošinātu maksimālu efektivitāti.

JRC ievieš projekta pārvaldības metodes, lai pārvaldītu savu darba programmu. Uzsākšanas un plānošanas posmi jau ir īstenoti, un tie uzrāda grupas atzītos rezultātus (skaidrāki mērķi, precīzāki ziņojumi un uzlabota programmas pārredzamība). Pēc 2030. gada stratēģijas definēšanas un organizatoriskajām izmaiņām, kas 2016. gadā tika veiktas nolūkā stiprināt pārvaldību, JRC strādā pie tā, lai labāk uzraudzītu un pārvaldītu programmas izpildes posma un projekta pārvaldības cikla noslēguma posma īstenošanu.

Tas, ka arvien vairāk JRC darbinieku piedalās projektu pārvaldības kursos, kuros daži saņem prasmju sertifikātu, akcentē, cik liela uzmanība tiek pievērsta JRC projektu pārvaldības kultūras turpmākai attīstīšanai.

4. ieteikums par resursiem. Grupa iesaka, ka JRC būtu jāsagatavo sīki izstrādāts dokuments par tā kodoldirektorāta iespējām, personālsastāvu un infrastruktūru, uzskaitot tā tehniskās komandas, katras komandas lieluma kritisko robežu un šo komandu prioritārās klases (1., 2. vai 3. klase). Tas viss būtu jādara, lai varētu saglabāt noteiktas spējas vai, ja nepieciešams, pieņemtu apzinātu lēmumu par atteikšanos no konkrētām spējām.

2016. gada septembrī JRC pabeidza novērtējumu par visām savām pētniecības infrastruktūrām un laboratorijām, tostarp Euratom laboratorijām. Novērtējumā sīki aprakstītas laboratorijas un pētniecības infrastruktūra, tostarp izmantošana, stāvoklis vai atjaunošanas vajadzības, izmantošanas un personāla izmaksas, veiktais eksperimentālais darbs un stratēģiskie plāni JRC infrastruktūras attīstībai. Novērtējumā secināts, ka, lai attīstītu JRC pētniecības infrastruktūru, galvenā uzmanība jāpievērš iekārtu optimālai izmantošanai un papildināmībai. Šādai attīstībai ir jārisina problēmas, kas saistītas ar laboratoriju dažādajām atrašanās vietām visā Eiropā, resursu izmantošanas optimizēšanu, laboratoriju infrastruktūru maksimālu izmantošanu, dažu objektu novecošanu, instrumentu un aprīkojuma atbilstību augstākā līmeņa tehnoloģijām, sinerģijas palielināšanu utt. Vissvarīgākā prioritāte ir to kodoldrošuma un drošības prasību ievērošana, ko atrašanās vietas valstīs noteikušas regulatīvās iestādes. Atbilstīgi 2016. gada pārskata ieteikumiem ir izveidota īpaša JRC valde.

Pamatojoties uz šo pētījumu, var izstrādāt stratēģiju, kurā noteiktas JRC pētniecības infrastruktūras prioritātes, un izveidot komandas tās īstenošanai. Stratēģija acīmredzami ir saistīta ar JRC stratēģijā un Euratom programmā izklāstītajām un visbeidzot dalībvalstu noteiktajām prioritātēm. Stratēģijā turpmākai JRC Euratom pētniecības infrastruktūras attīstībai tiks ņemta vērā pētniecības infrastruktūras un komandu daudzveidība. Tādējādi infrastruktūras turpmāko attīstību un uzlabošanu veicinās tās labāka integrācija un optimizācija, taču jāpatur prātā dažādu eksperimentālo iespēju papildināmība, lai nodrošinātu visaptverošas plaša mēroga kodollaboratorijas, kas būtu piemērotas JRC darba programmas īstenošanai. Turpmāk tiks uzsvērta atvērtās piekļuves dimensija un papildināmība ar ārējām dalībvalstu laboratorijām.

5. ieteikums par organizāciju. Grupa iesaka JRC ieviest līgumattiecības starp programmas Stratēģijas un darba programmas koordinācijas direktorātu un tā Euratom koordinācijas nodaļu, no vienas puses, un Kodoldrošuma un kodoldrošības direktorātu, un otras puses, kas atbild par pētniecības īstenošanu, lai nodrošinātu izcilu saikni starp divām transversālām struktūrām, kas atbildīgas par Euratom uzdevumu izpildi.

Jaunā JRC organizācijas shēma, kas publicēta 2016. gada jūlijā, apvieno visus kodolenerģijas pasākumus vienā direktorātā. Pateicoties jaunajai organizatoriskajai struktūrai, tagad pastāv skaidra saikne starp Kodoldrošuma un kodoldrošības direktorātu (atbild par darba izpildi), Stratēģijas un darba programmas koordinācijas direktorātu (koordinē darba programmas īstenošanu saskaņā ar noteikto stratēģiju) un Resursu direktorātu (atbild par nepieciešamo resursu nodrošināšanu). Starp Stratēģijas un darba programmas koordinācijas direktorātu un Kodoldrošuma un kodoldrošības direktorātu ir izveidots koordinācijas mehānisms, lai skaidri racionalizētu katras puses lomu un pilnvaras. Vajadzības gadījumā tiks apsvērtas turpmākas darbības.

6. ieteikums par izmaksu lietderību. Ekspertu grupa iesaka, ka JRC būtu jāuzņemas pienākums pierādīt savu izmaksu lietderību, un turpmākā ārējā novērtējumā jāsniedz pārliecinoša informācija par to, ka darbs tiek veikts rentabli.

JRC atzīst šo ieteikumu un strādās, lai sniegtu plašāku un pēc salīdzinošās novērtēšanas sagatavotu informāciju.

Zinātniskajā kodolpētniecībā vienmēr ir grūti novērtēt izmaksu lietderību, jo īpaši attiecībā uz jauniem un progresīviem pētniecības pasākumiem, kā arī sarežģītiem vai ilgtermiņa projektiem, kuros izmanto unikālas iekārtas, kā tas bieži notiek kodolnozarē. Ja netiek veikta atbilstoša salīdzinošā novērtēšana un / vai ja nav pietiekamu salīdzināmo variantu, noteikt izmaksu lietderību tradicionālā veidā ir ļoti grūti. Turklāt bieži vien ir sarežģīti īsā laikā izvērtēt iegūto rezultātu ietekmi.

Tomēr JRC katru gadu sagatavo izvērtējuma pārskatu par iepriekšējā gadā gūtajiem rezultātiem. Pārskatā tiek vērtēti divi aspekti: produktivitāte, ko izsaka ar rezultātu skaitu, piemēram, politikas atbalsta sniegšanas reizes vai zinātnisko publikāciju skaits, un politikas atbalsta ietekme, ko apliecina sasniegtie rezultāti un ko analizē, pamatojoties uz iepriekš definētu vispārīgu ietekmes rādītāju kopumu. Šā izvērtējuma rezultāti sniedz būtiskus datus par Komisijas stratēģisko programmu veidošanas un plānošanas cikla pamata un obligātajām vajadzībām. Tie ir svarīgi arī, lai noteiktu JRC darba programmas prioritātes un veiktu stratēģisko saskaņošanu.

JRC direktorātu reorganizācijas rezultātā visi kodolenerģijas pasākumi tiek apvienoti vienā direktorātā. Tas pats attiecas uz lielāko daļu administratīvo funkciju (cilvēkresursi, finanses, loģistika, drošība u.c.), kas ir apvienotas vienā direktorātā. Tas ir ļāvis palielināt efektivitāti, optimizējot cilvēkresursu izmantošanu, izvairoties no funkciju dublēšanās dažādos JRC objektos, racionalizējot pārvaldības / ziņojumu sniegšanas kārtību un vienkāršojot galvenās procedūras. Visu JRC pētniecības infrastruktūru novērtējums, apzinātās sinerģijas iespējas un IKT infrastruktūras pārvaldības papildināmība un uzlabojumi – to visu īsteno, izmantojot jaunu saskaņotu pārvaldību un arhitektūru.

7. ieteikums par Euratom programmu. Ekspertu grupa atbalsta spēcīgu Euratom programmu, lai palīdzētu Eiropai izvirzīties kodolenerģijas ražošanas priekšplānā un saglabāt savu vadošo lomu tehnoloģiju jomā, kā ierosināts Enerģētikas savienības paketē. Grupa iesaka, ka šai programmai būtu:

a)jāatbalsta ES vajadzība saglabāt JRC un attiecīgo dalībvalstu pētniecības un mācību iestāžu spēja pārvaldīt kodoldrošumu, drošību un drošības pasākumus;

b)jāpanāk tiešo un netiešo darbību tuvināšana kodolskaldīšanas pētniecībā, kas nozīmē, ka Komisija:

I.īsteno tādu saskaņotu programmu veidošanu abos darbības veidos, kuras pamatā ir precīzi definēta pārvaldība un lēmumu pieņemšanas procesi, pilnībā izmantojot JRC kompetenci un unikālo pozīciju, ņemot vērā, ka tas vairs nekonkurē par finansējumu netiešajām darbībām un piedalās visos projektos, kas tam sniedz pievienoto vērtību, lai gan tikai kodolnozares zināšanu pārvaldības vajadzībām;

II.Euratom pagarinājuma programmā (2019.–2020. gadam) ierosina 2022. gadā veikt vienu ex post izvērtējumu par programmā paredzētajiem kodolskaldīšanas pasākumiem.

Šajā nolūkā JRC būtu jāsāk sagatavot ilgtermiņa pārskats par tā pasākumiem kā daļu no integrēta un saskaņota priekšlikuma par tiešajām un netiešajām darbībām devītajā Euratom pētniecības un mācību programmā, ko koordinē ar dalībvalstīm un konsekventi pārvalda Komisijas dienesti.

JRC pilnībā atzīst ieteikumu izveidot spēcīgu Euratom pētniecības un mācību programmu, kas atbalsta ES un dalībvalstu vajadzības. Tas turpinās darboties savu pilnvaru robežās, galveno uzmanību vēršot uz kodoldrošumu, drošības pasākumiem un drošību, un atbalstīt ES politikas īstenošanu šajās jomās.

JRC darbs ir nozīmīgs, lai nodrošinātu, ka Komisija var pildīt savas saistības un pienākumus kodoldrošuma, radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas, pretradiācijas aizsardzības un kodoldrošības jomā. To apliecina zinātniskais un tehniskais atbalsts, ko JRC sniedz, lai palīdzētu īstenot Padomes direktīvas par kodoldrošumu (grozīta 2014. gadā), radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu un drošības pamatstandartiem. To apliecina arī JRC zinātniskais un tehniskais atbalsts, kas, īstenojot Instrumentu sadarbībai kodoldrošuma jomā un Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu, sniegts ES informatīvo pasākumu ietvaros.

Jāatzīmē, ka kodoldrošības pasākumi un zināmā mērā kodoldrošība (kodolmateriālu noteikšana un kodolkriminālistika) ir jomas, kurās JRC zinātniskās un tehniskās kompetences jau sen ir starptautiski atzītas. Tāpēc JRC, kamēr vien tā lietpratība tiek saglabāta un pilnveidota, atrodas visizdevīgākajā situācijā, lai turpinātu atbalstīt dalībvalstis un politikas jomas.

JRC arī atzīst, ka nozīmīgs ir ieteikums par saskaņotu un integrētu pieeju tiešajām un netiešajām darbībām. Centieni stiprināt sinerģiju starp netiešajām un tiešajām darbībām tiks turpināti. Pēdējo gadu laikā abu veidu darbību saskaņotību JRC apsprieda ar Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorātu, kas atbild par netiešās darbības programmas īstenošanu. JRC dažādos veidos (valdes, darba grupas u.c.) piedalās esošajās Eiropas tehnoloģiju platformās, kuru mērķis ir attīstīt Eiropas Pētniecības telpu. Šie centieni stiprināt sinerģiju starp netiešajām un tiešajām darbībām turpināsies arī turpmāk, lai nodrošinātu konsekvenci un rezultativitāti pilnībā visā Euratom programmā.

8. ieteikums par sinerģiju starp kodolenerģijas pasākumiem un ar kodolenerģiju nesaistītiem pasākumiem. Ekspertu grupa iesaka JRC radīt lielāku sinerģiju starp kodolenerģijas pasākumiem un ar kodolenerģiju nesaistītiem pasākumiem un rezultātus iekļaut priekšlikumos par nākamo Euratom pētniecības programmu (2021.–2025. gadam) un par devīto pamatprogrammu. Ekspertu grupa atzinīgi vērtē JRC stratēģijas nolūku izmantot zināšanu nodošanas potenciālu tādās jomās kā enerģētikas politika, klimata pārmaiņas, ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM), drošība un gatavība avārijas situācijām. Tomēr ekspertu grupa stingri iesaka, ka JRC savā darba programmā būtu jāsaglabā skaidri noteikta kodolenerģijas sadaļa.

JRC stratēģijā 2030. gadam, kuru JRC publicēja 2016. gada jūnijā, ir noteikts tā redzējums un misija. Liels uzsvars tajā likts uz dažādu JRC zinātniskās lietpratības virzienu sasaisti. Jaunā JRC stratēģija ir balstīta uz trim plašiem aspektiem: konkurētspēja un taisnīgums, kas atspoguļo jau pirms ilga laika noteikto ES mērķi izveidot plaukstošu sociālā tirgus ekonomiku, un noturība, kas kopš pēdējās finanšu un ekonomikas krīzes ir kļuvis par svarīgu jautājumu. Savas stratēģijas ietvaros JRC racionalizēs savus pasākumus atbilstīgi desmit prioritātēm: i) ekonomika, finanses un tirgi, ii) enerģija un transports, iii) izglītība, prasmes un nodarbinātība, iv) pārtika, uzturs un veselība, v) vide, resursu trūkums, klimata pārmaiņas un ilgtspēja, vi) cilvēki, pārvaldība multikulturālā un datorizētā sabiedrībā, vii) civilā drošība, viii) migrācija un teritoriālā attīstība, ix) datu un digitālās transformācijas, x) inovācijas sistēmas un procesi.

Šajā kontekstā attiecībā uz nākotni tiks apsvērta lielāka sinerģija starp kodolenerģijas pasākumiem un ar kodolenerģiju nesaistītiem pasākumiem, no vienas puses, un kodolenerģijas zinātnes pielietojumiem, no otras puses, šādās jomās:

-energoapgādes drošība – enerģijas ražošanas jaudas ievērojamas daļas zudums Eiropā (piemēram, politisks lēmums, investīciju sistēmas trūkums, kodolelektrostaciju novecošana),

-kodoldegvielas cikla pēcizstrādes finansējums (fondu riska profili),

-sabiedrības iesaistīšana lēmumu pieņemšanā,

-medicīnisko radioizotopu piegādes drošība – tirgus ekonomiskā struktūra, ilgtermiņa ieguldījumi jaunās ražošanas iekārtās, pilna izmaksu atgūšana,

-kodolenerģijas zinātņu pielietojumi ar mērķi atbalstīt ilgtspējīgas attīstības mērķus.

5Secinājumi

Ņemot vērā līdz šim sasniegtos pētījumu rezultātus, nav nepieciešamības pārskatīt pašreizējās programmas pasākumus vai īstenošanas veidu pagarinājuma programmas diviem gadiem (2019–2020). Tāpēc Komisijas priekšlikums Padomes regulai, ar kuru Euratom pētniecības un mācību programma tiks paplašināta uz 2019.–2020. gadu, kas pieņemta kopā ar šo ziņojumu, ir ar tādu pašu tvērumu un mērķiem kā pašreizējā Euratom programma (2014.–2018. gadam), kas ir atbilstīgi sākotnējam par septiņiem gadiem sagatavotajam ietekmes novērtējumam.

(1)      Padomes Regula (Euratom) Nr. 1314/2013. Euratom programma papildina pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020".

(2)      https://esarda.jrc.ec.europa.eu/.

(3) Detalizēta informācija par konkrētām jomām, kurās jāveic uzlabojumi, ir sniegta šā ziņojuma 3. un 4. sadaļā.

(4) Plašāku informāciju skatiet pievienotajos dienestu darba dokumentos.

(5) Budžeta saistības, maksājumi veido 207 miljonus euro.

(6) Tostarp divi projekti, kas risina transversālus jautājumus kodolskaldīšanas un kodolsintēzes pētniecībā (materiālu izpēte un tritija apstrāde).

(7)       JRC pētniecības rezultātu bibliometriskā analīze saskaņā ar Euratom pētniecības un mācību programmu 2007.–2015. gadam, JRC 103578.

(8)      Padomes 2009. gada 25. jūnija Direktīva 2009/71/Euratom un tās pārskatītā versija 2014/87/Euratom, ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru.

(9)      Padomes 2011. gada 19. jūlija Direktīva 2011/70/Euratom, ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai.

(10)      Padomes Direktīva 2013/59/Euratom, ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem.

(11)   https://clearinghouse-oef.jrc.ec.europa.eu/.  

(12) "Kopīgais Eiropas tors" (Joint European Torus (JET)), https://www.euro-fusion.org/jet/.

(13)  JOPRAD projekts ir koordinācijas un atbalsta darbība, ko finansē Euratom programma. JOPRAD mērķis ir sagatavot nosacījumus, kuriem atbilstīgi būtu jāizveido kopīga programma radioaktīvo atkritumu apglabāšanai ( http://www.joprad.eu/ ).

(14) "Fusion for Energy" (F4E) ir Euratom kopuzņēmums ITER un kodolsintēzes enerģijas attīstībai, http://fusionforenergy.europa.eu/ .

(15) Eiropas Komisijas zinātnes un zināšanu dienests: JRC stratēģija 2030. gadam .