EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 23.11.2017

COM(2017) 684 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par SFPS fonda, EFRAG un PIOB darbību 2016. gadā

1.Ziņojuma nolūks un tvērums

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 258/2014, ar ko tika pagarināts darbības laiks Savienības programmai par konkrētu pasākumu atbalstu finanšu pārskatu un revīzijas jomā laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, stājās spēkā 2014. gada 9. aprīlī pēc tās publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī.

Saskaņā ar regulas 9. panta 3. punktu Komisija laikā no 2015. gada sagatavo gada pārskatu par programmas atbalsta saņēmēju, proti, Starptautisko Finanšu pārskatu standartu fonda (SFPS fonda), Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupas (EFRAG) un Sabiedrības interešu pārraudzības padomes (PIOB), darbību. Šā ziņojuma tvērums papildus ir noteikts minētās regulas 9. panta 4., 5. un 6. punktā.

Ziņojums aptver SFPS fonda, EFRAG un PIOB darbību 2016. gadā. Tomēr tajā ir minēti arī daži 2017. gada notikumi, kuru minēšana tika atzīta par noderīgu šim ziņojumam.

2.SFPS fonds

2.1.Vispārējie principi, pēc kuriem izstrādāti jaunie standarti

Vispārējie principi, pēc kuriem izstrādāti jaunie standarti, proti, pārredzamība, pilnīga un godīga apspriešana un pārskatatbildība, tika sīki aprakstīti iepriekšējā Komisijas gada ziņojumā par SFPS fonda darbību 2 .

Kad Starptautisko grāmatvedības standartu padome (SGSP) bija publicējusi Seku izvērtējuma konsultatīvās grupas 3 ziņojumu, tajā ietvertie ieteikumi tika pirmoreiz īstenoti seku izvērtējumā, kas 2016. gada janvārī publicēts kopā ar jauno starptautisko finanšu pārskatu standartu — 16. SFPS “Noma”.

Komisija 2016. gadā aizsāka apspriešanu ar pārējiem SFPS fonda dalībniekiem par jaunu SFPS seku izvērtēšanu. Uzraudzības padome noslēdza šo apspriešanu 2017. gada februārī, vienojoties, ka SGSP būtu svarīgiem standartiem jāizstrādā vispusīgs seku izvērtējums. Uzraudzības padome par šo secinājumu informēja pilnvarotos, kuri to novērtēja atzinīgi. Abas puses bija vienisprātis, ka izvērtēt sekas ir svarīgi, lai gūtu atbalstu jauniem SFPS.

SGSP 2017. gada maijā izdeva 17. SFPS “Apdrošināšanas līgumi”, un to papildināja atsevišķs jaunā standarta seku izvērtējums.

2.2.SGSP galvenie sasniegumi 2016. gadā

Divi SGSP iepriekš izdoti nozīmīgi standarti, proti, 9. SFPS “Finanšu instrumenti” un 15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”, 2016. gadā tika apstiprināti ES līmenī. SGSP 2016. gada janvārī izdeva vēl vienu nozīmīgu standartu — 16. SFPS “Noma”. Papildus tam SGSP turpināja darbu ar vairākiem citiem lieliem projektiem, jo īpaši ar jauno apdrošināšanas līgumu standartu (17. SFPS), kas aizstās pašreizējo 4. SFPS, kā arī ar 4. SFPS grozījumiem, kuru mērķis ir novērst 9. SFPS “Finanšu instrumenti” un jaunā apdrošināšanas līgumu standarta (17. SFPS) piemērošanas datumu nesaskaņotību, un turpināja arī darbu, kas saistīts ar informācijas atklāšanas iniciatīvu un konceptuālajām pamatnostādnēm.

16. SFPS “Noma”

SGSP izdeva 16. SFPS “Noma”, tādējādi noslēdzot savus desmitgadi ilgušos centienus pārstrādāt nomas uzskaiti. Ar 16. SFPS ir ievērojami pārstrādāts veids, kā uzņēmumi uzskaita nomas darījumus, un ar to paredz, ka ikvienu nomas darījumu atspoguļo nomnieka bilancē aktīvu un saistību veidā. Jaunā standarta mērķis ir saimniecisko darījumu faktisko seku labāks atspoguļojums un ļoti nepieciešamā pārredzamība attiecībā uz uzņēmumu aktīviem un saistībām, kas saistīti ar nomu, un tas nozīmē, ka ārpusbilances nomas finansēšanu vairs nevar neuzrādīt. Sagaidāms, ka tas uzlabos salīdzināmību starp uzņēmumiem, kas nomā, un uzņēmumiem, kuri aizņemas, lai nopirktu.

Ar ieteikumu, kas iesniegts 2017. gada martā, EFRAG ieteica apstiprināt 16. SFPS izmantošanai ES, pamatojoties uz secinājumu, ka jaunais standarts atbilst nepieciešamajiem kvalitātes parametriem un Eiropas sabiedrības interesēm.

Citi galvenie projekta sasniegumi

SGSP 2016. gadā turpināja intensīvi strādāt, lai pabeigtu jauno standartu apdrošināšanas līgumiem, un visbeidzot tas tika izdots 2017. gada 18. maijā. Atkārtotās apspriešanas gaitā SGSP uzturēja plaša mēroga dialogu ar visām ieinteresētajām personām. Ar šo projektu tiks panākta tik ļoti nepieciešamā pārredzamība attiecībā uz pārmērīgi dažādo grāmatvedības praksi, ko pašlaik izmanto nozarē. Ir sagaidāms, ka līdz ar jauno standartu Eiropā un visā pasaulē apdrošināšanas nozares finanšu darbības rezultāti tiks atspoguļoti reālistiskāk un kļūs labāk salīdzināmi. Šā projekta steidzamību apliecināja Finanšu stabilitātes padomes aicinājums SGSP pēc iespējas drīz pabeigt apdrošināšanas standartu 4 .

SGSP 2016. gada septembrī publicēja spēkā esošā apdrošināšanas līgumu standarta (4. SFPS) grozījumus, ar kuriem paredzēts risināt jautājumu par pagaidu sekām, kas izriet no tā, ka dažādos datumos stājas spēkā 9. SFPS “Finanšu instrumenti” (stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī) un jaunais apdrošināšanas līgumu standarts (stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī). Daži uzņēmumi, kas piedāvā slēgt apdrošināšanas līgumus, ir pauduši bažas par to, ka nepieciešams dažādos datumos ieviest divas nozīmīgas izmaiņas grāmatvedībā. Tie ir arī uzsvēruši, ka, ja jaunās prasības attiecībā uz finanšu instrumentiem tiks piemērotas pirms jaunajām prasībām attiecībā uz apdrošināšanas līgumiem, peļņas vai zaudējumu aprēķinos varētu pieaugt grāmatvedības svārstīgums. Tādas pašas bažas izteica arī EFRAG savā komentāru vēstulē par 4. SFPS grozījumu dokumenta projektu. Līdz ar to šajā jomā SGSP priekšlikumu mērķis bija novērst šīs bažas un tās līdzsvarot ar finanšu pārskatu lietotāju vajadzībām.

Turklāt SGSP ir guvusi būtiskus panākumus saistībā ar informācijas atklāšanas iniciatīvu, tostarp sākusi virkni projektu, lai uzlabotu informācijas atkāšanu finanšu pārskatos, padarītu tos efektīvākus un līdz ar to mazinātu to sarežģītību un apjomu, tomēr vienlaikus netraucējot sasniegt galveno mērķi — uzticami atspoguļot ekonomisko situāciju. Šajā saistībā SGSP 2017. gada martā publicēja pārdomu dokumentu par informācijas atklāšanas principiem, un šis dokuments ir informācijas atklāšanas iniciatīvas pamats.

Visbeidzot, SGSP turpināja pasākumus, kuru mērķis ir panākt, ka SFPS visā pasaulē piemēro konsekventi. Šajā nolūkā SGSP izveidoja pārejas resursu grupas (PRG), kuru uzdevums ir atvieglot 15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem” un 9. SFPS “Finanšu instrumenti” ieviešanu 5 . Paredzēts izveidot arī PRG, kura strādās ar jauno apdrošināšanas līgumu standartu (17. SFPS) un kuras mērķis būs nodrošināt publisku forumu, kur ieinteresētās personas var sekot līdzi apspriešanai par jautājumiem, kas uzdoti saistībā ar standarta ieviešanu, un vienlaikus palīdzēt SGSP noteikt, vai, reaģējot uz šiem jautājumiem, būs nepieciešams veikt kādus pasākumus 6 .

2.3.Pārstrādātu konceptuālo pamatnostādņu izstrāde

SGSP 2016. gadā pēc ierosināto pamatnostādņu izmaiņu dokumenta projekta publicēšanas un apspriešanas perioda turpināja darbu ar konceptuālo pamatnostādņu projektu. SGSP plāno, ka pārstrādātās konceptuālās pamatnostādnes tiks publicētas aptuveni 2017. gada beigās.

Konceptuālajās pamatnostādnēs ir izklāstītas koncepcijas, kas attiecas uz vispārīgu finanšu pārskatu iesniegšanu. Dokumenta projektā cita starpā runa ir par piesardzību, uzticamu atspoguļojumu un uzņēmuma darījumdarbības modeli 7 .

Piesardzība

SGSP 2016. gada maijā pieņēma provizorisku lēmumu apstiprināt atsauces uz piesardzību iekļaušanu pārstrādātajās konceptuālajās pamatnostādnēs; piesardzība tiek aprakstīta kā piesardzīga rīcība, izdarot spriedumus nenoteiktības apstākļos, kā ierosināts dokumenta projektā. SGSP 2016. gada septembrī pieņēma provizorisku lēmumu par to, ka pārstrādāto konceptuālo pamatnostādņu pamattekstā būtu jāatzīst, ka dažos gadījumos var būt nepieciešams ieņēmumus un izdevumus uzskaitīt atšķirīgi un tas pats attiecas uz aktīviem un saistībām.

Uzticams atspoguļojums

SGSP 2016. gada maijā pieņēma provizorisku lēmumu apstiprināt, ka nozīmīgums un uzticams atspoguļojums arī turpmāk jānorāda kā lietderīgas finanšu informācijas divas kvalitatīvās pamatīpašības. Turklāt SGSP pieņēma provizorisku lēmumu atzīt novērtēšanas nenoteiktību par faktoru, kas ietekmē uzticamu atspoguļojumu, un precizēt (secinājumu par pārstrādātajām pamatnostādnēm pamatdokumentā), ka starp kvalitatīvajām pamatīpašībām — nozīmīgumu un uzticamu atspoguļojumu — iespējams kompromiss.

Darījumdarbības modelis

SGSP 2016. gada decembrī pieņēma provizorisku lēmumu apstiprināt dokumenta projektā piedāvāto pieeju darījumdarbībai. Konkrēti, pārstrādātajās konceptuālajās pamatnostādnēs tiks aprakstīts tas, kā uzņēmuma darījumdarbības veids var ietekmēt lēmumus par norēķinu vienībām, novērtēšanu, kā arī atspoguļojumu un informācijas atklāšanu, tomēr darījumdarbība netiks noteikta kā visaptveroša koncepcija, kas ietekmē visas finanšu pārskatu jomas.

3.EFRAG

3.1.Apsvērumi par patiesa un skaidra priekšstata principu un EFRAG novērtējumu stiprināšana attiecībā uz jaunu SFPS ietekmi uz plašas sabiedrības interesēm

EFRAG savu informāciju sniedz visā standartu noteikšanas procesa gaitā, sniedzot komentārus par SGSP priekšlikumiem un proaktīvi strādājot, lai Eiropā stimulētu debates par svarīgiem grāmatvedības jautājumiem. Komentēšana un proaktīvas darbības ir būtiski svarīgas, lai nodrošinātu, ka standartu noteikšanas procesā tiek pienācīgi un skaidri pausti Eiropas uzskati par finanšu pārskatu sniegšanas attīstību ar mērķi panākt, ka izstrādātie standarti atbilst Eiropas vajadzībām.

EFRAG pēc 2014. gadā īstenotās pārvaldības reformas turpināja veikt atbalsta novērtējumus par to, vai SFPS atbilst visiem Starptautisko grāmatvedības standartu regulā (SGS regulā) noteiktajiem tehniskajiem kritērijiem, tostarp patiesa un skaidra priekšstata principam, un arī stiprināja savus novērtējumus par to, vai ar jaunām vai ierosinātām finanšu pārskatu sniegšanas prasībām tiek veicinātas plašas sabiedrības intereses. EFRAG 2016. gadā ar Komisijas darbinieku palīdzību turpināja attīstīt savu ietekmes izvērtēšanas metodiku. Šajā saistībā EFRAG savu pirmo visaptverošo ietekmes izvērtējumu veica, sagatavojot apstiprinājuma ieteikumu par 16. SFPS “Noma”, un šis izvērtējums tiks izmantots kā sākotnējais paraugs, uz kura pamata tiks papildus veidotas EFRAG spējas un uzkrāta pieredze šajā jomā.

EFRAG 2016. gadā lielākoties strādāja ar apstiprinājuma ieteikumiem, kas attiecas uz diviem nozīmīgiem standartiem — 16. SFPS “Noma” un 4. SFPS grozījumiem “9. SFPS “Finanšu instrumenti” piemērošana kopā ar 4. SFPS “Apdrošināšanas līgumi””. Par abiem standartiem EFRAG galīgo apstiprinājuma ieteikumu sniedza 2017. gadā.

Apstiprinājuma ieteikumu, kas attiecas uz 16. SFPS “Noma”, papildināja plašs ietekmes izvērtējums, kurā tika aplūkoti konkrēti jautājumi, ko Komisija bija norādījusi pieprasījumā sniegt apstiprinājuma ieteikumu. Izvērtējumā EFRAG atzina, ka 16. SFPS uzlabos finanšu pārskatu sniegšanu un nodrošinās pieņemamu kompromisu starp ieguvumiem, ko Eiropas ekonomikai sniedz labāka pārredzamība un labāka lēmumu pieņemšanai nepieciešamā informācija, un saistītajām izmaksām. Turklāt EFRAG uzskata, ka 16. SFPS nebūs būtiskas ietekmes uz uzņēmumu piekļuvi nomai kā finansējuma avotam vai uz nomas cenām. EFRAG vērtē, ka 16. SFPS varētu negatīvi ietekmēt nomas nozari, jo nomnieki varētu pāriet uz alternatīviem finansējuma veidiem, tomēr šāda ietekme nevarētu būt liela. Kopumā EFRAG atzina, ka nav sagaidāms, ka 16. SFPS radīs būtisku nelabvēlīgu vai nesamērīgu ietekmi uz MVU nozari Eiropā. Pamatojoties uz veikto izpēti un Eiropas Centrālās bankas sniegto informāciju, EFRAG atzina, ka 16. SFPS nevarētu apdraudēt finanšu stabilitāti Eiropā. Visbeidzot, EFRAG atzina, ka ES uzņēmumiem kopumā neradīsies neizdevīgāki konkurences apstākļi nekā to konkurentiem, kuri piemēro ASV vispārpieņemtos grāmatvedības principus. Ņemot vērā iepriekš minēto, EFRAG secināja, ka 16. SFPS apstiprināšana ir Eiropas sabiedrības interesēs.

Turklāt EFRAG sniedza Komisijai apstiprinājuma ieteikumu attiecībā uz 4. SFPS “Apdrošināšanas līgumi” grozījumiem, ar kuriem paredzēts risināt jautājumu par pagaidu sekām, kas izriet no tā, ka 9. SFPS “Finanšu instrumenti” un gaidāmais jaunais apdrošināšanas līgumu standarts stājas spēkā dažādos datumos. EFRAG secināja, ka kopumā šie grozījumi atbilst Eiropas sabiedrības interesēm, taču arī norādīja, ka ar tiem netiek novērstas bažas par izmaksām, kas rodas daudziem uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar apdrošināšanu, bet kuriem tā nav galvenā darbības joma. Šā iemesla dēļ EFRAG norādīja, ka tā nevar izslēgt iespēju, ka šo grozījumu tvērums varētu radīt konkurences problēmu. Tomēr tā nevarēja secināt, vai šī problēma ekonomiskā ziņā varētu būt būtiska.

Grāmatvedību regulējošās komitejas sanāksmē 2017. gada 29. jūnijā dalībvalstis sniedza pozitīvu atzinumu par Komisijas regulu, ar ko pieņem 16. SFPS “Noma”. Komiteja sniedza pozitīvu atzinumu arī par Komisijas regulu, ar ko pieņem SGSP sagatavotos 4. SFPS grozījumus “9. SFPS “Finanšu instrumenti” piemērošana kopā ar 4. SFPS “Apdrošināšanas līgumi””, kā arī Eiropas Savienībā piemērojamu darbības jomas paplašinājumu, kas ļauj finanšu konglomerātu apdrošināšanas struktūrām atlikt 9. SFPS piemērošanu līdz 2021. gada 1. janvārim. Tādējādi apdrošināšanas uzņēmumi — gan tādi, kas ir daļa no apdrošināšanas grupas, kam apdrošināšana ir galvenā darbības joma, gan tādi, kas ir finanšu konglomerāta (banku pakalpojumu un apdrošināšanas grupas) struktūra, — varēs ieviest 9. SFPS vienlaikus ar apdrošināšanas līgumu jauno standartu, proti, 17. SFPS. Ar regulu tiks nodrošināta vienāda attieksme pret apdrošināšanas uzņēmumiem neatkarīgi no to juridiskās struktūras, tādējādi garantējot apdrošinātājiem visā Eiropā vienlīdzīgus konkurences apstākļus un novēršot konkurences kropļošanu.

3.2.Apsvērumi par grāmatvedības un ekonomikas modeļu un uzskatu dažādību Eiropas Savienībā

EFRAG ir ieviesusi pienācīgu procesu, kas dod iespēju visām dalīborganizācijām no Eiropas paust savu nostāju, lai EFRAG to izskatītu; šāds process nodrošina, ka tiek ņemta vērā Eiropā pastāvošā grāmatvedības un ekonomikas modeļu un uzskatu dažādība un ka jaunie SFPS atbilst Savienības vajadzībām 8 . Pēc reformas veikšanas vairāk uzmanības ir pievērsts EFRAG padomes un EFRAG Tehnisko ekspertu grupas sanāksmju pārredzamībai 9 .

3.3.Pārvaldības reformas īstenošana pēc Maystadt ziņojuma ieteikumiem

Ar EFRAG pārvaldības reformu, kas tika īstenota 2014. gada 31. oktobrī, tika nostiprināts šīs organizācijas darbības pamatojums un pārstāvība un tika izveidots stabilāks process ES dalības nodrošināšanai standartu noteikšanas procesā. Bijušais Eiropas Parlamenta deputāts Jean-Paul Gauzès 2016. gada 1. jūlijā tika iecelts EFRAG padomes priekšsēdētāja amatā. Viņa iecelšanu atbalstīja Eiropas Parlaments un Padome. EFRAG visus savus secinājumus 2016. gadā pieņēma vienprātīgi — bez vajadzības veikt balsošanu. Uzticību EFRAG un tās atpazīstamību paredzēts palielināt, īstenojot EFRAG komunikācijas stratēģiju, ko nodrošinās šim nolūkam izveidotā komanda EFRAG padomes priekšsēdētāja vadībā.

Tā kā 2017. gada novembrī jānotiek EFRAG padomes locekļu rotācijai, EFRAG pašreiz vēlas paplašināt savu dalībnieku loku, piesaistot Eiropas organizācijas un valstu organizācijas, kurām ir interese par finanšu pārskatiem. Turklāt, lai sekmētu plašāku pārstāvību EFRAG padomē, EFRAG dalībnieku pilnsapulcē 2017. gada 12. aprīlī tika nolemts EFRAG iekšējos noteikumus padarīt stingrākus, nosakot, ka EFRAG padomē var būt ne vairāk kā trīs vienas tautības locekļi.

Komisija 2016. gada 13. aprīlī iesniedza Padomei un Parlamentam priekšlikumu par EFRAG finansēšanu laikposmā no 2017. līdz 2020. gadam 10 . Pēc sekmīgām sarunām EFRAG turpmākā finansēšana tika apstiprināta 2017. gada 17. maijā 11 .

4.PIOB: 2016. gada norises finansējuma dažādošanas jomā

PIOB galvenais pienākums ir pārraudzīt darbu, ko veic Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) padomes, kuras atbild par starptautisku standartu un grāmatvežu ētikas kodeksa izstrādi un apstiprināšanu. Īpaši liela nozīme ir starptautiskajiem revīzijas standartiem (ISA), ko Komisija var pieņemt kā piemērojamus visā ES. Visbeidzot, PIOB mērķis ir pārliecināties, ka minētie standarti tiek izstrādāti atbilstoši sabiedrības interesēm.

Lai šis sabiedrības interešu aizstāvības uzdevums tiktu veikts pilnvērtīgi, būs svarīgi nodrošināt, ka iestādes finansējums tiek veidots tā, ka tiek saglabāta tās faktiskā neatkarība un priekšstats par tās neatkarību. Šā mērķa sasniegšanā stabilu finansējuma avotu pareiza dažādošana palīdzētu ne tikai saglabāt finansējuma nepārtrauktību, bet arī garantēt nepieciešamo neatkarību. Finansējuma avotu dažādošanas nozīmīgums tika atzīts jau IFAC 2003. gada reformā, kas ir pamats pašreizējai starptautisko standartu noteikšanas sistēmai, kuras daļa ir arī PIOB.

Kopš PIOB izveides 2005. gadā līdz pat 2010. gadam, kad darbību sāka Kopienas finansējuma programma, kas izveidota ar Lēmumu Nr. 716/2009/EK, izņemot dažus ieguldījumus natūrā, ko veica Spānija (PIOB atrodas Madridē), tās vienīgā finansētāja bija IFAC.

Līdzekļi, kas attiecīgajā gadā saņemti no IFAC, veido maksimālo garantēto iemaksu, kura PIOB ir pieejama neatkarīgi no jebkādām papildu darbībām no IFAC puses. Ar iemaksām, ko veic nevis IFAC, bet citas organizācijas, tiek aizstāta un tādējādi samazināta IFAC iemaksa attiecīgajā gadā. Optimālā gadījumā IFAC finansējuma daļai būtu jābūt mazāk nekā pusei no PIOB gada izdevumu kopsummas.

Laikposmā no 2010. līdz 2016. gadam veiktās ES iemaksas rosināja arī vairākus citus potenciālos līdzekļu devējus veikt savas iemaksas. Kā lasāms PIOB 2016. gada finanšu pārskata 1. lappusē, 2016. gadā tās ieņēmumi bija EUR 1 563 565. IFAC nodrošināja EUR 914 758, kas ir 58,50 % no kopsummas.

Eiropas Komisija iemaksāja EUR 318 000 (2015. gadā — EUR 312 000), kas ir 20,34 % no kopsummas. Abū Dabī Pārskatatbildības iestāde (Accountability Authority) tāpat kā 2015. gadā iemaksāja EUR 120 000, kas ir 7,67 % no kopsummas. Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija (IOSCO) tāpat kā 2015. gadā iemaksāja EUR 100 000, kas ir 6,40 % no kopsummas. Starptautisko norēķinu banka atkal veica iemaksu EUR 23 000 apmērā, kas ir 1,48 % no kopsummas. Apvienotās Karalistes Finanšu pārskatu padome (Financial Reporting Council) tāpat kā 2015. gadā iemaksāja EUR 40 000, kas ir 2,56 % no kopsummas. Visbeidzot, CFA institūts (CFA Institute) ir veicis iemaksu pirmo reizi, un tās apjoms ir EUR 45 000, kas ir 2,88 % no kopsummas. Atlikums EUR 2807 apmērā ir procentu ienākumi.

IFAC iemaksa, kuras apmērs ir 58,50 % no PIOB 2016. gada finansējuma kopsummas, ir nedaudz mazāka nekā 2015. gada iemaksa (60,67 %) un ļoti līdzīga 2014. gadā veiktajai iemaksai (58,19 %). Tas ir solis pareizajā virzienā.

Regulas 9. panta 5. punktā ir noteikts, ka, ja attiecīgajā gadā IFAC finansējums pārsniedz divas trešdaļas no PIOB kopējā gada finansējuma, Komisija ierosina attiecīgajā gadā ierobežot tās gada iemaksas, lai summa nepārsniegtu EUR 300 000. 2016. gadā (tāpat kā 2014. un 2015. gadā) tas nav noticis, attiecīgi — tā kā IFAC finansējums nav sasniedzis regulā noteikto izšķirošo robežvērtību (66,66 %) — Komisijai nav nepieciešams pārskatīt savas 2016. gadā veiktās iemaksas PIOB budžetā.

5.Secinājumi

SFPS fonds

SGSP 2016. gada janvārī izdeva vēl vienu nozīmīgu standartu — 16. SFPS “Noma”, tādējādi noslēdzot savus desmitgadi ilgušos centienus pārstrādāt nomas uzskaiti, bet 2016. gada septembrī SGSP publicēja 4. SFPS “Apdrošināšanas līgumi” grozījumus. Papildus tam SGSP turpināja darbu ar vairākiem citiem lieliem projektiem, īpaši ar apdrošināšanas līgumu jauno standartu (17. SFPS, pabeigts 2017. gada maijā), informācijas atklāšanas iniciatīvu un konceptuālajām pamatnostādnēm.

Secinājumi par SFPS iezīmēm.

•    Vai SFPS ir pienācīgi ņemti vērā dažādi darījumdarbības modeļi: 9. SFPS, kas 2016. gada novembrī apstiprināts izmantošanai ES, skaidri norādīts, ka, novērtējot finanšu instrumentus, nozīme ir darījumdarbības modeļiem. Komisija ir apņēmusies rūpīgi sekot līdzi 9. SFPS ietekmei 12 , lai pārliecinātos, ka tas ir saskaņā ar ES ilgtermiņa ieguldījumu stratēģiju 13 . Šajā saistībā Komisija 2017. gada maijā nosūtīja EFRAG lūgumu sniegt tehnisku ieteikumu par 9. SFPS paredzēto pašu kapitāla instrumentu uzskaites procedūru ilgtermiņa ieguldījumu aspektā. Pirmajā posmā Komisija ir lūgusi EFRAG līdz 2017. gada beigām noskaidrot attiecīgos faktus, lai varētu izvērtēt 9. SFPS iespējamo ietekmi uz ilgtermiņa ieguldījumiem. Otrajā posmā Komisija ir lūgusi EFRAG līdz 2018. gada vidum noteikt, vai un kādā veidā 9. SFPS varētu uzlabot attiecībā uz tādu pašu kapitāla instrumentu uzskaites procedūru, kuri tiek turēti kā ilgtermiņa ieguldījumi. Turklāt ar 4. SFPS grozījumiem tiek risināta problēma, ko rada 9. SFPS “Finanšu instrumenti” un jaunā apdrošināšanas līgumu standarta (17. SFPS) piemērošanas datumu nesaskaņotība; tas ir ļoti svarīgi apdrošināšanas nozarei. Visbeidzot, lielāka uzmanība darījumdarbības modeļiem ir pievērsta konceptuālajās pamatnostādnēs.

•    Vai SFPS atspoguļo saimniecisku darījumu faktiskās sekas: ar 16. SFPS tiek mēģināts labāk atspoguļot saimniecisku darījumu faktiskās sekas un nodrošināt ļoti nepieciešamo pārredzamību attiecībā uz uzņēmumu aktīviem un saistībām, kas saistīti ar nomu. Ir sagaidāms, ka arī 17. SFPS “Apdrošināšanas līgumi” nodrošinās reālistisku atspoguļojumu un labākas iespējas salīdzināt finanšu darbības rezultātus dažādās apdrošināšanas nozares dalīborganizācijās. Šo jautājumu detalizēti analizēs EFRAG tās darba ietvaros, kas veicams, sagatavojot apstiprinājuma ieteikumu attiecībā uz jauno standartu.

•    Vai SFPS nav pārlieku sarežģīti: 9. SFPS ir sarežģīts standarts, tomēr ar to ir ieviesti vienkāršojumi finanšu instrumentu uzskaitē. Kā apstiprinājuma ieteikumā norādījusi EFRAG, 9. SFPS neietver nevienu sarežģītu punktu, kas varētu mazināt tā saprotamību. Turklāt tiek sagaidīts, ka informācijas atklāšanas iniciatīva būs papildu solis virzībā uz mērķi samazināt finanšu pārskatu sarežģītību un apjomu.

•    Vai SFPS nepieļauj mākslīgi radītas īstermiņa un pārejošas tendences: attiecībā uz 17. SFPS “Apdrošināšanas līgumi” Komisija sadarbībā ar EFRAG šo aspektu izskatīs apstiprināšanas procesa gaitā pēc tam, kad SGSP šo standartu būs publicējusi.

Attiecībā uz konceptuālajām pamatnostādnēm Komisija no jauna apliecina savu atbalstu tam, ka tajās atkal tiek ieviesta piesardzības koncepcija, un tā cieši sekos līdzi šā projekta noslēguma posmam.

Visbeidzot, Komisija pauž atzinību seku izvērtējumam, kas iesniegts kopā ar abiem jaunajiem nozīmīgajiem standartiem — 16. SFPS un 17. SFPS —, un aicina SGSP turpināt darbu jaunu vai grozītu standartu ietekmes izvērtēšanā.

EFRAG

Kopš tās pārvaldības reformas īstenošanas un padomes priekšsēdētāja iecelšanas EFRAG ir stiprinājusi savas nostājas pamatotību un būtiski palīdzējusi virzīties uz mērķi, ka tiek pausta vienota Eiropas nostāja.

EFRAG savos novērtējumos saistībā ar standartu apstiprināšanu turpināja ņemt vērā to, vai SFPS atbilst visiem SGS regulā noteiktajiem tehniskajiem kritērijiem, un uzlaboja savas spējas novērtēt, vai ar jaunām vai ierosinātām finanšu pārskatu sniegšanas prasībām tiek atbalstītas Eiropas sabiedrības intereses.

Komisija ir atzinīgi novērtējusi visaptverošo seku izvērtējumu, kas sagatavots saistībā ar EFRAG ieteikumu par 16. SFPS “Noma” apstiprināšanu, un mudina EFRAG turpināt attīstīt savas spējas šajā jomā.

EFRAG, pateicoties savam apjomīgajam pienācīgā procesa regulējumam, spēja sniegt atbilstošu novērtējumu par to, vai jauni un grozīti SFPS vai to projekti atbilst Savienības vajadzībām, vienlaikus ņemot vērā ES ietvaros pastāvošo grāmatvedības un ekonomikas modeļu un uzskatu daudzveidību.

PIOB

Attiecībā uz PIOB turpinājās finansējuma avotu dažādošana, un kā jauns līdzekļu devējs tika piesaistīts CFA institūts. To ieņēmumu avotu, kurus 2016. gadā nodrošināja IFAC (kā redzams tās 2016. gada finanšu pārskata 1. lpp.), īpatsvars kopumā bija 58,50 %, kas ir mazāk nekā 2015. gadā (60,67 %) un būtiski zem regulā noteiktā divu trešdaļu sliekšņa.

Nākamajos gados Komisija turpinās uzraudzīt norises finansējuma jomā un sadarbosies ar citiem ieinteresētiem potenciālajiem līdzekļu devējiem, it īpaši ar pārējiem Uzraudzības grupas dalībniekiem, lai nodrošinātu PIOB ieguvumus no skaidras, stabilas, dažādotas un atbilstošas finansēšanas sistēmas, lai tā neatkarīgi, ilgtspējīgi un efektīvi varētu īstenot savu sabiedrisko interešu aizstāvības funkciju.

(1)

OV L 105/1, 8.4.2014.

(2)

Skatīt iepriekšējo Komisijas ziņojumu par SFPS fonda, EFRAG un PIOB darbību 2015. gadā:

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=COM:2016:0559:FIN.

(3)

Šī grupa tika izveidota ar nolūku konsultēt SGSP par paraugpraksi jauna standarta potenciālo seku izvērtēšanā un tādējādi mēģināt palielināt paļāvību uz procesiem un to efektivitāti.

(4)

http://www.fsb.org/wp-content/uploads/September-Plenary-press-release.pdf.

(5)

Pārejas resursu grupa ieņēmumu jomā un Pārejas resursu grupa finanšu instrumentu vērtības samazinājumu jomā.

(6)

Iespējamie pasākumi varētu būt atbalsta resursu, piemēram, tīmekļsemināru, gadījumu pētījumu, nodrošināšana un/vai jautājuma nodošana padomei vai interpretācijas komitejai.

(7)

Skatīt iepriekšējo Komisijas ziņojumu par SFPS fonda, EFRAG un PIOB darbību 2015. gadā, kurā aprakstītas šīs publiskotajā dokumenta projektā minētās koncepcijas:

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=COM:2016:0559:FIN.

(8)

Skatīt iepriekšējo Komisijas ziņojumu par SFPS fonda, EFRAG un PIOB darbību 2015. gadā:

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=COM:2016:0559:FIN.

(9)

 EFRAG padomes un EFRAG Tehnisko ekspertu grupas sanāksmes ir publiskas. Sanāksmju dokumenti un kopsavilkumi tiek publicēti EFRAG tīmekļa vietnē.

(10)

https://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2016/LV/1-2016-202-LV-F1-1.PDF.

(11)

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32017R0827&from=EN.

(12)

Skatīt Komisijas atbildi uz Eiropas Parlamenta rezolūciju par 9. SFPS: http://www.europarl.europa.eu/oeil/popups/ficheprocedure.do?lang=en&reference=2016/2898(RSP)#tab-0.

(13)

Skatīt Komisijas dienestu darba dokumentu, kas ir pamatdokuments Komisijas paziņojumam par kapitāla tirgu savienības rīcības plāna vidusposma pārskatīšanu:

https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/staff-working-document-cmu-mid-term-review-june2017_en.pdf.