EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 30.6.2017

COM(2017) 600 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

2016. GADA ZIŅOJUMS
PAR SUBSIDIARITĀTI UN PROPORCIONALITĀTI

2016. GADA ZIŅOJUMS
PAR SUBSIDIARITĀTI UN PROPORCIONALITĀTI

1.    IEVADS

Šis ir 24. gada ziņojums par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu Eiropas Savienības likumdošanas procesā. Šo ziņojumu iesniedz saskaņā ar 9. pantu 2. protokolā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.

Šajā ziņojumā ir aplūkots, kā Eiropas Savienības iestādes un struktūras ir īstenojušas šos divus principus 2016. gadā un kā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir mainījusies prakse. Tajā ir arī analizēti Komisijas priekšlikumi, par kuriem šā gada laikā valstu parlamenti iesniedza pamatotus atzinumus. Ņemot vērā subsidiaritātes kontroles mehānisma ciešo saikni ar politisko dialogu starp valstu parlamentiem un Komisiju, šis ziņojums ir uzskatāms par papildinājumu Komisijas 2016. gada ziņojumam par attiecībām ar valstu parlamentiem 1 .

2.    PRINCIPU PIEMĒROŠANA IESTĀDĒS

2.1.     Komisija

Komisijas iniciatīvu atbilstības pārbaude subsidiaritātes principam un proporcionalitātes principam ir Komisijas regulatīvās prakses neatņemama sastāvdaļa. Komisija 2016. gadā turpināja ieviest savu nostiprināto labāka regulējuma programmu, kas ietver stingrākus norādījumus par to, kā novērtēt subsidiaritāti un proporcionalitāti politikas veidošanas procesā, un jaunas iespējas pilsoņiem un ieinteresētajām personām atsauksmju sniegšanai. Komisija arī īsteno savu pašreizējo politikas satvaru novērtēšanas praksi, pirms tā sāks pārskatīt tiesību aktus. Tā novērtē, vai pašreizējie politikas pasākumi joprojām ir atbilstoši mērķim un ciktāl tie atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem. Labāka regulējuma principus un instrumentus, tostarp subsidiaritātes un proporcionalitātes novērtējumus, piemēro dažādos lēmumu pieņemšanas procesa posmos, ņemot vērā attiecīgo analīzi un ieinteresēto personu ieguldījumu.

1.Sākotnējā politikas plānošanas procesa posmā Komisijas Europa tīmekļa vietnē 2 tiek publicēti ceļveži vai sākotnējie ietekmes novērtējumi attiecībā uz visām galvenajām jaunajām iniciatīvām. Tajos tiek iekļauts sākotnējais paredzēto iniciatīvu apraksts un izklāstīti Komisijas plāni attiecībā uz ietekmes novērtējumu un apspriešanos. Ceļvežos un sākotnējos ietekmes novērtējumos tiek iekļauts arī sākotnējais rīcības pamatojums attiecībā uz subsidiaritāti un proporcionalitāti.

2.Politikas izstrādes procesā tiek veikta subsidiaritātes un proporcionalitātes aspektu analīze ietekmes novērtējumos, kurus papildina arī atklāta sabiedriskā apspriešana. Ietekmes novērtējumos tiek aplūkots, kā subsidiaritātes princips un proporcionalitātes princips tiek piemēroti katram konkrētajam gadījumam. Šādas analīzes kvalitāti neatkarīgi izvērtē Regulējuma kontroles padome.

3.Visbeidzot, Komisijas priekšlikumam pievienotajā paskaidrojuma rakstā ir sniegts kopsavilkums par to, kā tiek ievērots subsidiaritātes princips un proporcionalitātes princips. Pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu, ieinteresētās personas joprojām var sniegt atsauksmes par to un par saistīto ietekmes novērtējumu, tostarp par subsidiaritātes un proporcionalitātes jautājumiem. Visas šādas atsauksmes tiek turpmāk izmantotas likumdošanas procesā 3 .

Arī Komisijas tīmekļa vietne “Kā atvieglot slogu — izsakieties!” 4 , kas atklāta 2015. gadā, kā arī Normatīvās atbilstības un izpildes (REFIT) platforma, kas sāka darbu 2016. gadā, sniedz sabiedrībai un ieinteresētajām personām iespējas sazināties ar Komisiju par pašreizējo regulatīvo pasākumu iespējami pārmērīgo slogu vai to nepilnībām, kas var ietvert arī jautājumus par subsidiaritāti vai proporcionalitāti. REFIT platforma 2016. gadā izstrādāja Komisijai pirmo ieteikumu kopumu par to, kā vienkāršot un mazināt spēkā esošo ES tiesību aktu regulatīvo slogu, savukārt Komisijas atbilde uz to ir savas 2017. gada darba programmas īstenošana. Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas priekšsēdētāji 2016. gada aprīlī parakstīja jauno Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu, kurā apliecināta visu trīs iestāžu apņēmība nodrošināt labāku regulējumu. Minētajā nolīgumā visas trīs iestādes ir paudušas apņemšanos ievērot un īstenot subsidiaritātes principu un proporcionalitātes principu, un Komisija jo īpaši ir apņēmusies saviem priekšlikumiem pievienotajos paskaidrojuma rakstos sniegt šo aspektu novērtējumu.

Subsidiaritātes analīze

Labāka regulējuma pamatnostādnes un tām pievienotais “instrumentu kopums” 5 , kas pieņemts 2015. gada maijā, paredz Komisijai pienākumu veikt subsidiaritātes analīzi, kad tiek apsvērta jauna iniciatīva jomās, kurās Savienībai nav ekskluzīvas kompetences, kā arī tad, ja tiek izvērtēta pašreizējas intervences nozīmība un tās Eiropas pievienotā vērtība. Komisija pievēršas subsidiaritātes jautājumam gan attiecībā uz leģislatīvām, gan neleģislatīvām iniciatīvām. Šādai analīzei ir divi mērķi — pirmkārt, novērtēt, vai rīcība valsts, reģionālajā vai vietējā līmenī ir pietiekama, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, un, otrkārt, novērtēt, vai rīcībai Savienības līmenī būtu pievienotā vērtība salīdzinājumā ar dalībvalstu rīcību.

Saskaņā ar Labāka regulējuma pamatnostādnēm un instrumentu kopumu galvenais analīzes uzdevums ir novērtēt attiecīgās iniciatīvas nozīmi Savienības mērogā. Galvenie apsvērumi ir šādi: ģeogrāfiskais tvērums, ietekmēto dalībnieku skaits, ietekmēto dalībvalstu skaits un galvenie ekonomiskie, vides un sociālie aspekti. Turklāt analīzē tiek noteikts, vai ir kvalitatīvi (un, ciktāl iespējams, arī kvantitatīvi) aspekti, kas norāda, ka pastāv nozīmīga pārrobežu problēma. Analīzē arī būtu jāizvērtē Savienības līmeņa rīcības priekšrocības un trūkumi salīdzinājumā ar dalībvalstu līmeņa rīcību.

Proporcionalitātes analīze

Saskaņā ar proporcionalitātes principu Savienības rīcības saturs un veids ir samērīgs ar Līgumu mērķu sasniegšanai nepieciešamo 6 . Proporcionalitātes principa ievērošana nozīmē nodrošināt, ka politikas regulatīvā intervence tās pieejas un apjoma ziņā atbilst tās mērķim. Ietekmes novērtējumos 7 , izvērtējumos un atbilstības pārbaudēs jābūt skaidrai atsaucei uz proporcionalitāti.

Labāka regulējuma pamatnostādnes un instrumentu kopums jo īpaši paredz, ka Komisijai, veicot proporcionalitātes analīzi, ir jāņem vērā:

·vai attiecīgie pasākumi pārsniedz problēmas atrisināšanai un apmierinošai mērķa sasniegšanai nepieciešamo apjomu;

·vai iniciatīvas darbības joma attiecas tikai uz tiem aspektiem, kurus dalībvalsts nevar apmierinošā līmenī panākt saviem spēkiem un kuros ES līmeņa rīcība varētu sniegt labākus rezultātus;

·vai attiecīgā darbība vai instrumenta izvēle ir iespējami vienkārša un atbilst mērķa apmierinošai sasniegšanai un efektīvai īstenošanai;

·vai izmaksas ir saglabātas iespējami zemā līmenī un ir samērīgas attiecībā uz sasniedzamo mērķi;

·vai ir pārliecinošs izvēlētā instrumenta (regulas, direktīvas vai alternatīvu regulatīvu metožu) pamatojums, un

·vai ir ievērota dalībvalstīs nostiprinājusies kārtība un dalībvalstu īpašie apstākļi.

Ietekmes novērtējumi

Ietekmes novērtējumi jāveic ikreiz, kad ir paredzams, ka iniciatīva varētu būtiski ietekmēt ekonomiku, sociālo jomu un vidi. Tie ietver novērtējumus par problēmu, iespējamiem politikas risinājumiem, to iespējamo ietekmi un to, kā tie atbilst subsidiaritātes principam un proporcionalitātes principam.

Ietekmes novērtējuma padomi 2015. gada jūlijā aizstāja Regulējuma kontroles padome. Padomes sastāvā 2016. gadā bija priekšsēdētājs (no ģenerāldirektora līmeņa) un pieci pilna laika locekļi, no kuriem divi nebija no Komisijas. Trešais un pēdējais ārējais loceklis tika iecelts 2017. gadā. Visi padomes locekļi ir neatkarīgi un darbojas privātpersonas statusā, pamatojoties uz savu individuālo kompetenci. Padome izvērtē ietekmes novērtējumu, būtisku izvērtējumu un atbilstības pārbaužu kvalitāti. Subsidiaritāte un proporcionalitāte ir daļa no šādas kvalitātes pārbaudes.

Regulējuma kontroles padome 2016. gadā izvērtēja 60 ietekmes novērtējumus. Deviņos gadījumos (15 % novērtējumu) tika nospriests, ka ir vajadzīgs novērtējumos veiktās subsidiaritātes un/vai proporcionalitātes aspektu analīzes uzlabojums. Lai gan 2015. gadā kopējais novērtēto gadījumu skaits bija mazāks (29), to gadījumu īpatsvars, kuros aktuāli bija subsidiaritātes un proporcionalitātes jautājumi, bija lielāks (23 %). Turpmāk ir izklāstīti piemēri, kā padome 2016. gadā novērtēja subsidiaritāti un proporcionalitāti.

·Atzinumā par ietekmes novērtējumu attiecībā uz priekšlikumu grozīt Direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā 8 Regulējuma kontroles padome uzsvēra, ka ziņojumā būtu labāk jāpamato argumentācija par subsidiaritātes principu un proporcionalitātes principu. Padome lūdza pamatojumu, kāpēc analīzē nav iekļauti alternatīvi risinājumi. Attiecībā uz proporcionalitātes jautājumu padome lūdza precizēt, kādā veidā ziņojumā ir ņemtas vērā mazu un vidēju uzņēmumu bažas par procedūras slogu. Atkārtoti iesniegtajā ziņojuma versijā, par kuru padome sniedza pozitīvu atzinumu, abi šie jautājumi bija iztirzāti labāk, jo īpaši attiecībā uz priekšlikuma vispārējo pamatojumu. Ziņojums bija papildināts ar sadaļu par maziem un vidējiem uzņēmumiem un iespējamiem administratīvo procedūru slogiem. Lai gan pārskatītajā ziņojumā bija labāk pamatota dažu risinājumu atmešana, padome tik un tā lūdza ziņojumā precīzāk izskaidrot, kāpēc netika apsvērts atbrīvojums attiecībā uz īstermiņa norīkošanu darbā. Grozītais ziņojums tika pieņemts 2016. gada martā 9 .

·Ietekmes novērtējumā par priekšlikumu Padomes direktīvai par vispārējo pievienotās vērtības nodokļa apgrieztās maksāšanas sistēmu 10 Regulējuma kontroles padome konstatēja, ka proporcionalitāte nav pietiekami pamatota attiecībā uz atsevišķiem politikas risinājumiem, jo īpaši attiecībā uz ietekmi. Par ziņojumu tika saņemts negatīvs atzinums. Atkārtoti iesniegtā versija bija uzlabota, to papildinot ar proporcionalitātes analīzi, kurā risinājumu un risku novērtējums bija stingrāks. Piemēram, bija labāk aprakstītas pakārtotās sekas saistībā ar ietekmi uz atbilstības nodrošināšanas izmaksām uzņēmumiem un citām dalībvalstīm, kas neizmanto vispārējo apgrieztās maksāšanas sistēmu.

·Attiecībā uz ietekmes novērtējumu par priekšlikumu Padomes regulai par ģeogrāfisko bloķēšanu 11 , pamatojoties uz dzīvesvietas un valstspiederības principu, padome prasīja tajā labāk pamatot, kādā veidā vēlamais risinājums ir proporcionāls attiecībā pret identificēto problēmu. Padome aicināja precīzāk izskaidrot, kādas pārmaiņas radīs iniciatīva, ņemot vērā, ka tirgotājiem nevajadzēs veikt piegādes uz citu dalībvalsti, un sniegt konkrētākus pierādījumus, kāpēc palielināsies pārrobežu tirdzniecība, pat ja patērētājiem jāsaņem preces citā valstī. Atzinums par ziņojumu bija negatīvs. Vēlāk ziņojums tika uzlabots, un par grozīto versiju padome sniedza pozitīvu atzinumu.

·Attiecībā uz priekšlikumu Regulai par ES autortiesību noteikumu modernizāciju digitālajā vienotajā tirgū 12 padome sniedza pozitīvu atzinumu par ietekmes novērtējumu, tomēr ar nosacījumu, ka ziņojums tiek uzlabots attiecībā uz pierādījumiem, kas pamato vajadzību pēc ES līmeņa rīcības, un ierosināto pasākumu proporcionalitāti. Konkrēti, padome prasīja, lai Komisija sniegtu vairāk pierādījumu par aizsargāta satura izmantošanu lietotāja augšupielādētā saturā, godīgu atlīdzību autoriem un izpildītājiem un audiovizuālo saturu pieprasījumvideo platformās. Ņemot vērā padomes bažas, tika pārskatīts ietekmes novērtējums, kas pievienots Komisijas 2016. gada septembrī pieņemtajiem leģislatīvo aktu priekšlikumu projektiem.

·Saistībā ar priekšlikumu pārskatīt Atjaunojamo energoresursu direktīvu 13 Regulējuma kontroles padome pauda bažas par dažu risinājumu proporcionalitāti un par to, ciktāl ir ievērots subsidiaritātes princips. Komisija savā priekšlikumā pienācīgi ņēma vērā padomes iebildes. Proti, attiecībā uz noteikumiem par siltumapgādi un aukstumapgādi Komisija neierosināja saistošus pienākumus, bet tā vietā ieviesa vairākus dalībvalstīm pieejamus risinājumus, tādējādi nodrošinot īstenošanas elastīgumu valsts līmenī. Šādi samērīgāki un mazāk apgrūtinoši noteikumi tika apvienoti ar stingrākiem noteikumiem pārvaldības sistēmā, lai nodrošinātu 2030. gada mērķu sasniegšanu.

Šie piemēri liecina, ka Regulējuma kontroles padome 2016. gadā palīdzēja uzlabot analīzi par priekšlikumu atbilstību subsidiaritātes principam un proporcionalitātes principam. Tādējādi padome sniedza Komisijas politikas lēmumu pieņemšanas procesam būtisku informāciju.

Izvērtējumi un atbilstības pārbaudes

Subsidiaritāte un proporcionalitāte bija svarīga tēma arī 2016. gadā veiktajos retrospektīvajos izvērtējumos un atbilstības pārbaudēs. Ar šiem instrumentiem novērtē, vai Eiropas rīcība nodrošina gaidītos rezultātus lietderīguma, efektivitātes, saskaņotības, atbilstības un Eiropas pievienotās vērtības ziņā. Ar tiem arī novērtē, vai rīcība joprojām ir nepieciešama, vai arī mērķus varētu labāk sasniegt citādi. Komisija ir apņēmusies ievērot principu “vispirms izvērtēt”, proti, pirms jaunu pasākumu apsvēršanas vispirms analizēt pašreizējo politikas virzienu līdzšinējos rezultātus. Apkopojot pierādījumus un ņemot vērā gūto pieredzi, kas varētu noderēt lēmumu pieņemšanā, ES padara izvērtēšanu par savas politikas veidošanas procesa neatņemamu un pastāvīgu daļu.

Komisija parasti ik gadu sagatavo no 100 līdz 120 izvērtējumu. Tā 2016. gadā publicēja 43 izvērtējumus un atbilstības pārbaudes 14 . Komisija veica divas atbilstības pārbaudes (plašāku politikas jomu izvērtējumus) — vienu par ziņošanas, plānošanas un uzraudzības pienākumiem ES enerģētikas acquis, un vienu par Putnu direktīvu un Dzīvotņu direktīvu. Turpmāk sniegtajos piemēros no 2016. gada ir uzsvērti izvērtējumi, kuros apskatīti subsidiaritātes, Eiropas pievienotās vērtības un proporcionalitātes jautājumi.

·Izvērtējumā par Direktīvu, kas attiecas uz sankciju pārrobežu izpildi par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem 15 , tika secināts, ka direktīva rada Eiropas pievienoto vērtību, jo ar to ir ieviests mehānisms transportlīdzekļu reģistrācijas datu informācijas apmaiņai, kas ir ļoti svarīga, lai varētu piemērot sankcijas par pārkāpumiem, kuri izdarīti ar citās dalībvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem. Sasniegt tādus pašus rezultātus ar citiem līdzekļiem, kas nav direktīva, būtu bijis teju neiespējami, ņemot vērā a) to līgumu skaitu, kas dalībvalstīm būtu jāparaksta, lai veiktu apmaiņu ar viena veida datiem; b) nepieciešamo laiku līdzīgu līgumu ratificēšanai visās dalībvalstīs un c) iespējamos šādu līgumu rezultātus, kā arī pārredzamības trūkumu, kas var būt raksturīgs dažiem divpusējiem vai daudzpusējiem līgumiem.

·Izvērtējumā par Rīcības plānu pret pieaugošajiem draudiem, ko rada mikrobu rezistence 16 , tika secināts, ka rīcības plānam ir skaidra Eiropas pievienotā vērtība. Tas veicināja darbības dalībvalstīs, stiprināja starptautisko sadarbību un nodrošināja sistēmu darbību koordinācijai mikrobu rezistences jomā starptautiskā līmenī. Tāpēc kopumā izvērtējuma secinājumos ir atbalstīta turpmāka rīcība ES līmenī. Izvērtējums apliecina, ka ir acīmredzami nepieciešams atbalstīt dalībvalstis un palīdzēt tām valsts rīcības plānu izstrādē un īstenošanā, lai mazinātu atšķirības starp pretmikrobu līdzekļu lietošanu un infekciju izplatību, veicinātu nozaru sadarbību, uzlabotu iedzīvotāju zināšanas un nostiprinātu uzraudzības sistēmas, attīstot speciālās zināšanas par metodiku, uzticamiem rādītājiem un instrumentiem. Izvērtējums pierādīja, ka ir vajadzīga turpmāka koordinācija un sadarbība tādās jomās kā jaunu pretmikrobu līdzekļu izpēte un izstrāde, ātrās diagnostikas testi, vakcīnas un alternatīvi ārstēšanas veidi, un jauni uzņēmējdarbības modeļi, lai saglabātu ieguldījumu līmeni un vairotu zināšanas par mikrobu rezistences pārnešanu.

·Ex post izvērtējumā par Septīto pētniecības pamatprogrammu 17 tika secināts, ka Eiropas mēroga problēmu risināšana, veicot pētniecību Eiropas mērogā, ir viens no vissvarīgākajiem Eiropas pievienotās vērtības aspektiem salīdzinājumā ar dalībvalstu rīcību. Eiropas pētniecības programmās ir ietvertas vairākas “balvas” par sabiedrības problēmu risināšanu, piedāvājot naudas atlīdzību tiem, kuri visefektīvāk atrisina konkrētu problēmu. Šādas programmas stimulē inovāciju. Tās nosaka mērķi, bet ne to, kā mērķis jāsasniedz. Vācijas biofarmācijas uzņēmums CureVac GmbH 2014. gadā ieguva Inovāciju balvu un saņēma EUR 2 miljonu atlīdzību par panākumiem virzībā uz jaunu tehnoloģiju, kas ļauj saglabāt dzīvības glābjošu vakcīnu stabilitāti jebkurā apkārtējās vides temperatūrā, tādējādi likvidējot vienu no vislielākajiem šķēršļiem vakcīnu izmantošanai jaunattīstības valstīs. Savukārt 2015. gadā šī balva piesaistīja papildu privātos ieguldījumus pētniecībā, kad Bila un Melindas Geitsu fonds paziņoja par apņemšanos ieguldīt EUR 46 miljonus CureVac, lai paātrinātu uzņēmuma novatoriskās vakcīnu tehnoloģijas attīstību un vairāku pret infekcijas slimībām paredzētu vakcīnu ražošanu.

2.2.     Turpmākie pasākumi saistībā ar valstu parlamentu iesniegtajiem pamatotajiem atzinumiem

Komisija 2016. gadā saņēma 65 18  pamatotus atzinumus no valstu parlamentiem par subsidiaritātes principu 19 . Tas ir par 713 % vairāk nekā 2015. gadā, kad tika saņemti astoņi pamatoti atzinumi. Saņemto pamatoto atzinumu skaits 2016. gadā ir trešais lielākais kalendārā gada laikā kopš subsidiaritātes kontroles mehānisma ieviešanas ar Lisabonas līgumu 2009. gadā (pēc 84 atzinumiem 2012. gadā un 70 atzinumiem 2013. gadā). Tāpat 2016. gadā saņemto pamatoto atzinumu skaits veidoja lielāku īpatsvaru (10,5 %) no visiem atzinumiem, ko Komisija tajā pašā gadā saņēma saistībā ar politisko dialogu (620 atzinumi). Jānorāda, ka 2016. gadā arī būtiski palielinājās valstu parlamentu iesniegto atzinumu kopskaits saistībā ar politisko dialogu 20 .

No 65 pamatotajiem atzinumiem, kas saņemti 2016. gadā, 38 attiecās uz četriem Komisijas priekšlikumiem. Visvairāk pamatoto atzinumu tika saņemts attiecībā uz priekšlikumu pārskatīt Direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā 21 , proti, 14 pamatoti atzinumi, kas bija pamats sākt procedūru atbilstoši Līgumu 2. protokola 7. panta 2. punktam (tā dēvēto “dzeltenās kartītes” procedūru). Par priekšlikumu pārskatīt Dublinas regulu 22 saņemti astoņi pamatoti atzinumi, un arī par abiem priekšlikumiem izveidot kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi saņemti astoņi pamatoti atzinumi 23 . Par citiem priekšlikumiem saņemti no viena līdz četriem pamatotiem atzinumiem. Gadījumi, kad Komisija saņēmusi vislielāko pamatoto atzinumu skaitu, sīkāk aprakstīti 3. nodaļā.

2016. gadā iesniegto pamatoto atzinumu kopskaita ievērojamais palielinājums nozīmē arī to, ka krasi palielinājās katras palātas iesniegto pamatotu atzinumu skaits. 2016. gadā pamatotus atzinumus sniedza 26 palātas no 41 palātas (salīdzinājumā ar 8 palātām 2015. gadā). Pamatotus atzinumus sniedza Bulgārijas Narodno sabranie (3), Čehijas Senát (3), Čehijas Poslanecká sněmovna (4), Dānijas Folketing (2), Igaunijas Riigikogu (1), Īrijas Dáil Éireann (2), Īrijas Seanad Éireann (1), Francijas Sénat (3), Horvātijas Hrvatski sabor (1), Itālijas Senato della Repubblica (3), Latvijas Saeima (1), Lietuvas Seimas (1), Luksemburgas Chambre des Députés (2), Ungārijas Országgyűlés (2), Maltas Kamra tad-Deputati (5), Nīderlandes Eerste Kamer (1), Nīderlandes Tweede Kamer (3), Austrijas Bundesrat (4), Polijas Senat (2), Polijas Sejm (2), Portugāles Assembleia da República (1), Rumānijas Camera Deputaţilor (2), Rumānijas Senat (1), Slovākijas Národná rada (2), Zviedrijas Riksdag (12) un Apvienotās Karalistes parlamenta Pārstāvju palāta (1).

Zviedrijas Riksdag bija valsts parlaments, kurš sniedza visvairāk pamatoto atzinumu (12). Maltas Kamra tad-Deputati sniedza otro vislielāko pamatoto atzinumu skaitu (5), kam seko Čehijas Poslanecká sněmovna un Austrijas Bundesrat (katram 4 atzinumi).

Turklāt daži reģionālie parlamenti izmantoja iespēju informēt Komisiju tiešā veidā par saviem atzinumiem attiecībā uz konkrētiem Komisijas priekšlikumiem, kas dažos gadījumos bija iesniegti arī to attiecīgo valstu parlamentārajām palātām subsidiaritātes uzraudzības procedūras ietvaros saskaņā ar Līgumu 2. protokola 6. pantu. Komisija attiecīgā gadījumā ņem vērā šos viedokļus.

2.3.    Eiropas Parlaments un Padome

a) Eiropas Parlaments

Eiropas Parlaments ir veicis vairākus pasākumus, lai izpildītu savus pienākumus atbilstoši Līgumiem attiecībā uz subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu. Jo īpaši attiecībā uz valstu parlamentu pamatotiem atzinumiem pašlaik ir spēkā šāda procedūra:

·pamatotos atzinumus nosūta Eiropas Parlamenta Juridiskajai komitejai un Parlamenta komitejai, kas atbild par attiecīgo jomu, izplatīšanai visiem komitejas locekļiem; tos iekļauj arī sanāksmes lietā;

·pamatotos atzinumus sistemātiski tulko visās ES oficiālajās valodās (izņemot īru un maltiešu valodu);

·pamatotos atzinumus min normatīvo rezolūciju preambulās;

·par attiecīgo jomu atbildīgā Parlamenta komiteja gādā par to, lai Eiropas Parlaments neveiktu galīgo balsojumu, pirms ir beidzies astoņu nedēļu termiņš pamatoto atzinumu iesniegšanai atbilstoši Līgumu 2. protokolam 24 .

Eiropas Parlaments 2016. gadā no valstu parlamentiem oficiāli saņēma 410 dokumentus 25 . No tiem 76 26 bija pamatoti atzinumi, kas iesniegti atbilstoši Līgumu 2. protokolam, savukārt atlikušie 334 bija skaidrojumi (ar subsidiaritātes kontroles mehānismu nesaistīti dokumenti). Tas ir vairāk nekā 2015. gadā, kad Eiropas Parlamentam tika oficiāli nosūtīti deviņi pamatoti atzinumi un 242 skaidrojumi. Visi dokumenti, ko valstu parlamenti nosūtījuši Eiropas Parlamentam, ir publicēti iekšējā datubāzē (CONNECT).

Atbilstoši Eiropas Parlamenta Reglamenta V pielikumam Juridiskā komiteja ir Parlamenta komiteja, kam ir horizontāla atbildība par subsidiaritātes principa ievērošanas nodrošināšanu. Reizi sešos mēnešos minētās komitejas loceklis tiek iecelts par pastāvīgo referentu subsidiaritātes jautājumos saskaņā ar politisko grupu rotācijas principu. Par pastāvīgo referentu 2016. gada pirmajā pusē tika iecelts Gilles LEBRETON (ENF). Pēc viņa šos pienākumus turpināja Kostas CHRYSOGONOS (GUE/NGL). Referents pārrauga saņemtos pamatotos atzinumus, un viņam ir iespēja izvirzīt tajos norādītās problēmas iztirzāšanai komitejā un iespējamu ieteikumu pieņemšanai komitejā, kas atbild par attiecīgā priekšlikuma tēmu.

Juridiskā komiteja arī regulāri sagatavo ziņojumu par Komisijas gada ziņojumiem par subsidiaritāti un proporcionalitāti. Par referentu attiecībā uz 2014. gada ziņojumu par subsidiaritāti un proporcionalitāti tika iecelts Sajjad KARIM (ECR). Mady DELVAUX (S&D) tika iecelta par 2015. gada ziņojuma referenti. Komiteja arī sniedz ieguldījumu Eiropas lietu komiteju konferences (COSAC) divreiz gadā sagatavotajos ziņojumos par jautājumiem, kas saistīti ar subsidiaritāti.

Juridiskā komiteja 2016. gada 24. maijā organizēja viedokļu apmaiņu par pamatotajiem atzinumiem, kas saņemti atbilstoši procedūrai, uz kuru attiecas 2. protokola 7. panta 2. punkts, proti, tā dēvētajai “dzeltenās kartītes” procedūrai, par priekšlikumu mērķtiecīgi pārskatīt Direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā (sk. arī šā ziņojuma 3. nodaļu). Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja 2016. gada 12. oktobrī aicināja valstu parlamentus veikt viedokļu apmaiņu par priekšlikumu.

Juridiskā komiteja arī atbild par to, lai tiktu ievērots proporcionalitātes princips, ko tā ņem vērā, pildot savu uzdevumu pārbaudīt priekšlikumu juridisko pamatu un īstenojot savu atbildību par labāku likumdošanu.

Turklāt Eiropas Parlamenta Izpētes dienests turpināja sniegt palīdzību Eiropas Parlamentam subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa ievērošanā tā darbībā:

·sistemātiski izvērtējot Komisijas ietekmes novērtējumu subsidiaritātes un proporcionalitātes aspektus un vēršot uzmanību uz jebkādām šajā saistībā paustajām bažām, jo īpaši no valstu parlamentu un Reģionu komitejas puses;

·nodrošinot, lai šie principi tiktu pilnīgi ievēroti Eiropas Parlamenta darbībā, piemēram, kad tas veic savu būtisko grozījumu ietekmes novērtējumu vai arī analizē pievienoto vērtību Parlamenta jauno leģislatīvo aktu priekšlikumos, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu, kā arī izmaksas, ko rada rīcības trūkums ES līmenī;

·izvērtējot subsidiaritātes un proporcionalitātes aspektus, kad tiek izstrādāti ietekmes novērtējumi, pievēršot uzmanību ES pievienotajai vērtībai, nevis valsts izdevumiem vai rīcībai.

Eiropas Parlaments 2016. gadā sagatavoja 36 sākotnējos novērtējumus, vienu ietekmes novērtējumu par būtiskiem parlamentāriem grozījumiem un 14 ex-post Eiropas ietekmes novērtējumus. Turklāt tika sagatavoti septiņi ziņojumi par Eiropas integrācijas trūkuma radītajām izmaksām un četri Eiropas pievienotās vērtības novērtējumi. Eiropas Parlamenta Izpētes dienests arī izvērtē spēkā esošo ES tiesību aktu īstenošanu un efektivitāti ikreiz, kad Eiropas Komisija savā darba programmā paziņo, ka šādi tiesību akti tiks grozīti. 2016. gadā tika sagatavoti 28 šādi “īstenošanas novērtējumi”.

Katru gadu Eiropas Parlaments no jauna aicina valstu parlamentus nosūtīt jebkādu informāciju, kas šajā kontekstā varētu būt noderīga.

b) Padome

Padomes pienākumi attiecībā uz to, kā valstu parlamenti uzrauga subsidiaritātes principu, ir noteikti Līgumu 1. un 2. protokolā. Padomes pienākums galvenokārt ir nosūtīt valstu parlamentiem leģislatīvo aktu projektus, kurus nav sagatavojusi Komisija.

Saskaņā ar Līgumu 2. protokola 4. pantu Padomei ir jānosūta valstu parlamentiem visu leģislatīvo aktu projekti, ko sagatavojusi dalībvalstu grupa, Tiesa, Eiropas Centrālā banka un Eiropas Investīciju banka. Izpildot šo pienākumu, saskaņā ar 2. protokola 6. pantu Padomei ir jānosūta ierosinātājām dalībvalstīm visi valstu parlamentu atzinumi par leģislatīvā akta priekšlikumu, ko sagatavojusi dalībvalstu grupa. Padome attiecīgajai iestādei nosūta arī valstu parlamentu atzinumus par leģislatīvo aktu priekšlikumiem, ko sagatavojusi Tiesa, Eiropas Centrālā banka un Eiropas Investīciju banka. 2016. gadā šādi leģislatīvo aktu projekti vai atzinumi netika saņemti 27 .

Papildus Līgumos noteiktajām prasībām Padome arī informē dalībvalstis par valstu parlamentu atzinumiem attiecībā uz Komisijas leģislatīvo aktu priekšlikumiem. Padomes Sekretariāts 2016. gadā izplatīja delegācijām 69 28 pamatotus atzinumus, kas saņemti saistībā ar 2. protokolu, un 280 atzinumus, kas sniegti saistībā ar politisko dialogu 29 . 

Visbeidzot, savā likumdošanas darbā Padome, izskatot Komisijas priekšlikumiem pievienotos ietekmes novērtējumus, pārbauda atbilstību subsidiaritātes principam un proporcionalitātes principam.

2.4.    Reģionu komiteja

Pamatojoties uz atsauci Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 3. punktā par vietējo un reģionālo līmeni, Reģionu komiteja 2016. gadā uzraudzīja subsidiaritātes principa piemērošanu ar savu dažādo instrumentu starpniecību. Subsidiaritātes darba programmas 30 ietvaros īpaši uzmanīgi tika uzraudzītas četras no Komisijas 2016. gada darba programmas atlasītajām iniciatīvām. Turklāt, īstenojot savus iekšējos noteikumus 31 , Reģionu komiteja novērtēja visu to leģislatīvo aktu priekšlikumu atbilstību subsidiaritātes principam un proporcionalitātes principam, par kuriem tā sniedza atzinumus. 2016. gadā tika sniegti 13 atzinumi par leģislatīvo aktu priekšlikumiem; deviņi no tiem bija būtiski no subsidiaritātes un proporcionalitātes uzraudzības viedokļa papildus tiem, kas iekļauti Subsidiaritātes darba programmā. Reģionu komiteja secināja, ka lielākā daļa priekšlikumu atbilst subsidiaritātes principam un proporcionalitātes principam. Divos gadījumos Reģionu komiteja pauda atšķirīgas pakāpes bažas par proporcionalitāti, jo īpaši attiecībā uz Aprites ekonomikas paketi 32 un attiecībā uz Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 33 pārskatīšanu. Attiecībā uz Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas 34 izveidi Reģionu komiteja secināja, ka pamatojums ir nepilnīgs, un prasīja, lai Komisija iesniedz konkrētāku pamatojumu, kas ļautu objektīvi novērtēt atbilstību subsidiaritātes principam un proporcionalitātes principam.

Apspriedes ar subsidiaritātes ekspertu grupu

Par katru no subsidiaritātes darba programmā iekļautajām iniciatīvām notika apspriedes ar Subsidiaritātes ekspertu grupu 35 . Vispirms ar subsidiaritātes ekspertu grupu apspriedās par priekšlikumiem, kas attiecas uz jaunajā Aprites ekonomikas paketē iekļautajām direktīvām. Lielākā daļa ekspertu uzskatīja, ka atkritumu apsaimniekošanas mērķi nerada pamatu bažām par subsidiaritāti. Tomēr attiecībā uz proporcionalitātes principu daži eksperti uzskatīja, ka mērķi, kas iekļauti 2014. gada leģislatīvā akta priekšlikumā, ir nesamērīgi. Atzinumā 36 tika secināts: “Lai gan nav bažu par subsidiaritātes ievērošanu, Eiropas Komisijas priekšlikumi tomēr rada bažas par proporcionalitātes ievērošanu.”

Otrā apspriešana, kas notika 2016. gadā, attiecās uz Direktīvas par darba ņēmēju norīkošanu darbā pārskatīšanu. Apspriešanas respondenti uzsvēra, ka priekšlikumā ir ietverti būtiski jauni elementi un ka ierosinātie pasākumi nav pienācīgi pamatoti. Par subsidiaritātes būtiskajiem aspektiem atzinumā 37 nebija aizrādījumu, un eksperti piekrita Komisijas priekšlikumam, “ka ierosinātās pārskatītās direktīvas mērķi, proti, vienoti definēt noteikumus, kas piemērojami darba ņēmēju norīkošanai darbā, var labāk sasniegt ES līmenī.”

Attiecībā uz priekšlikumu pārskatīt Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu eksperti secināja, ka priekšlikums kopumā atbilst subsidiaritātes principam, tomēr īpaši sīki izstrādātie noteikumi par valsts regulatīvajām iestādēm nesniedz valstīm īpaši plašas iespējas pieņemt lēmumus vietējā līmenī, tāpēc priekšlikums rada bažas attiecībā uz subsidiaritāti 38 .

Galīgās apspriedes ar subsidiaritātes ekspertu grupu, kas notika 2016. gadā, attiecās uz priekšlikumu direktīvai par autortiesībām vienotajā digitālajā tirgū. Jautājumu attiecībā uz subsidiaritāti vai proporcionalitāti nebija. Reģionu komitejas atzinums tika pieņemts 2017. gada 8. februārī 39 .

REGPEX — platforma reģioniem ar likumdošanas pilnvarām

Reģionu komiteja 2016. gadā turpināja pilnveidot un attīstīt REGPEX — subsidiaritātes uzraudzības tīkla apakštīklu, kas pieejams reģionu parlamentiem un valdībām ar likumdošanas pilnvarām un kam 2016. gada beigās bija 76 partneri (47 reģionālās asamblejas un 29 reģionu valdības). REGPEX meklētājprogramma atvieglina prioritāšu atlasi subsidiaritātes uzraudzībai un informācijas apmaiņu starp partneriem, nodrošinot tiešu piekļuvi informācijai, kas izmantojama subsidiaritātes analīzei. REGPEX joprojām ir svarīgs subsidiaritātes uzraudzības instruments. Tas veicina paraugprakses apmaiņu un vienotu pieeju subsidiaritātes uzraudzībai.

2016. gadā šajā platformā tika augšupielādēti kopumā 28 dokumenti, ko iesnieguši REGPEX partneri. Augšaustrijas pavalsts parlaments, Emīlija–Romanjas reģionālā likumdevēju asambleja un Bavārijas pavalsts parlaments bija daži no aktīvākajiem partneriem. Par priekšlikumu direktīvai, kas attiecas uz darba ņēmēju norīkošanu darbā, 2016. gadā tika saņemti trīs dokumenti no reģionu parlamentiem. Bavārijas pavalsts parlaments argumentēja, ka, tā kā Savienībai nav kompetences atalgojuma jomā, jebkāda rīcība saistībā ar darba ņēmēju norīkošanas darbā saskaņošanu ir nepieņemama. Friuli–Venēcijas Džūlijas reģionālā asambleja atzinīgi novērtēja uzņēmējvalsts samaksas sistēmas piemērošanu norīkotajiem darba ņēmējiem. Markes reģionālā asambleja uzskatīja, ka valsts darba koplīgumu slēgšanas sistēmas specifikas dēļ rūpnieciskās attiecības (tostarp darba koplīgumu darbības jomu) vislabāk var reglamentēt valsts līmenī. Šī nostāja tika atspoguļota Reģionu komitejas apspriežu ziņojumā, ņemot vērā Komisijas atzinumu par priekšlikumu attiecībā uz darba ņēmēju norīkošanu darbā.

Konference par subsidiaritāti, labāku regulējumu un politisko dialogu

Konference par subsidiaritāti, labāku regulējumu un politisko dialogu, kuru kopīgi organizēja Itālijas reģionālo parlamentu konference, Itālijas Senato della Repubblica un Reģionu komiteja, notika Romā 2016. gada 19. februārī. Šis izmēģinājuma projekts, kura mērķis bija veicināt informētību par subsidiaritāti un nodrošināt apmācību, tika izstrādāts kā daļa no jaunas koncepcijas, lai pielāgotu vietējo un reģionālo iestāžu vajadzības, ņemot vērā gaidāmo Itālijas Senato della Repubblica reformu. Pasākumā piedalījās150 dalībnieki, un tajā tika uzsvērta reģionālo parlamentu nozīme ES lēmumu pieņemšanas procesā un tika īpaši norādīts uz subsidiaritātes uzraudzību kā konstruktīvu darbību.

Ar subsidiaritāti saistīto darbību sīkāks apraksts ir sniegts Reģionu komitejas izdotajā 2016. gada ziņojumā par subsidiaritāti 40 .

2.5.    Eiropas Savienības Tiesa

Galvenie nolēmumi, ko Tiesa pieņēma 2016. gadā attiecībā uz subsidiaritātes principu, bija Tiesas 2016. gada 4. maija spriedumi 41 par Tabakas izstrādājumu direktīvas 42 likumību. Tiesa uzskatīja, ka Savienības likumdevējs ir ievērojis subsidiaritāti.

Lai nonāktu pie šāda secinājuma, Tiesa nošķīra ex-ante izvērtējumu par subsidiaritātes principa ievērošanu, “ko politiskā līmenī veic valstu parlamenti atbilstoši (2.) protokolā šim nolūkam paredzētajām procedūrām”, un ex-post izskatīšanu tiesā, kuras laikā Tiesai “ir jāpārbauda gan LES 5. panta 3. punktā paredzēto materiāltiesisko nosacījumu izpilde, gan arī minētajā protokolā ietverto procesuālo garantiju izpilde.” 43

Attiecībā uz materiāltiesiskajiem nosacījumiem Tiesa piemēroja vienkāršu kritēriju, proti, tai bija “jānoskaidro, vai Savienības likumdevējs, pamatojoties uz detalizētu informāciju, varēja uzskatīt, ka iecerētā pasākuma mērķis labāk var tikt sasniegts ES līmenī.” Tiesa atgādināja, ka attiecīgajai direktīvai ir divas mērķa daļas — “sekmēt netraucētu [..] iekšējā tirgus darbību, līdztekus nodrošinot augstu cilvēku, īpaši jauniešu, veselības aizsardzības līmeni.” Pat pieņemot, ka otro mērķi labāk varētu sasniegt dalībvalstu līmenī, “šī mērķa īstenošana šajā līmenī pastiprinātu vai pat radītu situācijas, kad dažas dalībvalstis atļauj laist tirgū tabakas izstrādājumus ar noteiktiem raksturīgiem aromātiem, taču citas to aizliedz, kas tādējādi būtu pretrunā Direktīvas 2014/40/ES mērķa pirmajai daļai, proti, tabakas un saistīto izstrādājumu iekšējā tirgus darbības uzlabošanai.” Tiesa uzskatīja, ka “no abu [..] mērķu savstarpējās atkarības izriet, ka ES likumdevējs varēja leģitīmi uzskatīt, ka viņa rīcībā ir jāietver režīms tabakas izstrādājumu ar raksturīgu aromātu laišanai ES tirgū un ka šīs savstarpējās atkarības dēļ šo dubulto mērķi labāk varēs sasniegt ES līmenī.” Turklāt Tiesa apstiprināja, ka “subsidiaritātes principa mērķis nav ierobežot ES kompetences atkarībā no situācijas kādā no dalībvalstīm, aplūkojot atsevišķi.” 44

Attiecībā uz procesuālajām garantijām un jo īpaši pienākumu norādīt pamatojumu saistībā ar subsidiaritātes principu Tiesa atgādināja, ka minētā pienākuma izpilde “ir jāvērtē, ņemot vērā ne tikai apstrīdētā tiesību akta tekstu, bet arī tā kontekstu un lietas apstākļus.” Tiesa konstatēja, ka Komisijas priekšlikums un tā ietekmes novērtējums ietver “pietiekami daudz elementu, kas skaidri un nepārprotami ilustrē priekšrocības, kas saistītas ar ES līmeņa pasākumu, salīdzinājumā ar dalībvalstu līmeņa pasākumiem.” Tādējādi “gan ES likumdevējs, gan arī valstu parlamenti varēja izvērtēt, vai minētais priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam, ļaujot arī indivīdiem iepazīties ar iemesliem saistībā ar šo principu un Tiesai veikt pārbaudi.” 45

Spriedumos arī tika noraidīti prasības tiesiskie pamati, kuros apgalvots, ka dažādi Tabakas izstrādājumu direktīvas noteikumi ir pretrunā proporcionalitātes principam. Tiesa apstiprināja to izvēļu proporcionalitāti, kuras izdarījis likumdevējs, kam ir plaša rīcības brīvība jomās, kurās tam jāveic sarežģīti politiski, ekonomiski un sociāli novērtējumi, piemēram, tabakas izstrādājumu tirgus regulējuma jomā. Tiesa uzskatīja, ka pieņemtie pasākumi nav acīmredzami neatbilstoši, ņemot vērā to mērķi, un ka mazāk ierobežojoši pasākumi nav vienlīdz piemēroti šāda mērķa sasniegšanai 46 .

3.    GALVENIE GADĪJUMI, KUROS TIKA IZTEIKTAS BAŽAS PAR SUBSIDIARITĀTI UN PROPORCIONALITĀTI

·Priekšlikums pārskatīt Direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā

Īstenojot savu Politiskajās pamatnostādnēs pausto apņemšanos veicināt principu, kas paredz, ka par vienu un to pašu darbu, ko veic vienā un tajā pašā vietā, jāsaņem vienāda atlīdzība, Komisija 2016. gada 8. martā pieņēma priekšlikumu 47 mērķtiecīgi pārskatīt 1996. gada Direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā 48 . Būtībā minētās pārskatīšanas mērķis ir nodrošināt, lai pakalpojumu sniegšanas brīvības īstenošana Savienībā notiktu atbilstoši nosacījumiem, kas garantē vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem un darba ņēmēju tiesību ievērošanu. Šajā saistībā priekšlikums paredz ieviest pārmaiņas šādās trīs galvenajās jomās: i) darbā norīkoto darba ņēmēju atalgojums, arī apakšuzņēmuma līgumu gadījumos, ii) noteikumi par pagaidu darba aģentūru darbiniekiem un iii) ilgtermiņa norīkošana darbā. Priekšlikums jo īpaši paredz, ka visas imperatīvās normas par atalgojumu uzņēmējā dalībvalstī ir jāpiemēro darba ņēmējiem, kuri norīkoti darbā uz šādu dalībvalsti.

Par Komisijas priekšlikumu tika saņemti 14 pamatoti atzinumi 49 no valstu parlamentiem 11 dalībvalstīs. Šie pamatotie atzinumi pārstāv 22 no kopumā 56 balsīm, radot pamatu sākt procedūru atbilstoši Līgumu 2. protokola 7. panta 2. punktam (tā dēvēto “dzeltenās kartītes” procedūru) 50 . Attiecīgie valstu parlamenti savos pamatotajos atzinumos jo īpaši norādīja, i) ka spēkā esošie noteikumi ir pietiekami un adekvāti, ii) ka Savienības līmenis nav pienācīgs rīcības līmenis, iii) ka priekšlikumā nav nepārprotami atzītas dalībvalstu kompetences attiecībā uz atalgojumu un nodarbinātības nosacījumiem, un iv) ka priekšlikuma pamatojums attiecībā uz subsidiaritātes principu nav pietiekami izvērsts.

Īstenojot savu apņemšanos uzlabot mijiedarbību ar valstu parlamentiem, Komisija sāka tiešu sadarbību ar tiem. Eiropas lietu komiteju konferencē (COSAC), kas notika 2016. gada 13. jūnijā, notika iepriekšēja viedokļu apmaiņa ar Komisijas pirmo priekšsēdētāja vietnieku Fransu Timmermansu par procesuālajiem aspektiem, savukārt 2016. gada 11. jūlijā notika apspriedes pēc būtības kā daļa no plašākām debatēm ar komisāri Mariannu Teisenu par ES sociālo dimensiju.

Pēc pamatoto atzinumu rūpīgas analīzes Komisija 2016. gada 20. jūlijā pieņēma paziņojumu, kurā tā secināja, ka priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam un nav jāmaina 51 . Savā paziņojumā Komisija atgādināja, ka priekšlikums balstās uz iekšējā tirgus juridisko pamatu un ka pēc definīcijas norīkošana darbā ir pārrobežu darbība. Tā uzsver, ka priekšlikuma mērķis ir veicināt pakalpojumu sniegšanas brīvību, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgākus konkurences apstākļus starp valsts un pārrobežu pakalpojumu sniedzējiem un nodrošinot, lai darba ņēmējus, kuri strādā vienā un tajā pašā vietā, aizsargātu vienas un tās pašas imperatīvās normas neatkarīgi no tā, vai viņi ir vietējie darba ņēmēji vai norīkoti darba ņēmēji. Paziņojumā ir arī paskaidrots, kāpēc spēkā esošie noteikumi nav pietiekami un adekvāti minētā mērķa sasniegšanai. Turklāt paziņojumā ir apstiprināts, ka priekšlikumā ir pilnībā ņemtas vērā dalībvalstu kompetences noteikt atalgojumu un citus nodarbinātības nosacījumus saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem un praksi. Tas pats attiecas uz dalībvalstu kompetenci paredzēt noteikumus un nosacījumus, kas piemērojami pagaidu darba aģentūru darbiniekiem. Visbeidzot, paziņojumā tika iztirzāts jautājums par pamatojumu attiecībā uz priekšlikuma atbilstību subsidiaritātes principam, atsaucoties uz Tiesas judikatūru, kā arī paskaidrojuma rakstu un ietekmes novērtējuma ziņojumu.

·Priekšlikums pārskatīt Dublinas regulu

Pirmajā leģislatīvo aktu paketē 52 , kuras mērķis ir uzlabot kopējās Eiropas patvēruma sistēmas 53 taisnīgumu un ilgtspēju, ir iekļauts priekšlikums pārskatīt Dublinas regulu 54 . Minētais priekšlikums, kas pieņemts 2016. gada 4. maijā, ir daļa no Komisijas visaptverošajiem atbildes pasākumiem, reaģējot uz migrantu un patvēruma meklētāju apjomīgo un neorganizēto ierašanos 2015. gadā, kas atklāja strukturālus trūkumus pašreizējās Dublinas sistēmas uzbūvē un īstenošanā. Priekšlikuma mērķis ir panākt godīgu atbildības sadalījumu starp dalībvalstīm, ieviešot jaunu “korektīvo sadales mehānismu” un tādējādi novēršot Eiropas patvēruma sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus, kā arī sekundāro kustību.

Valstu parlamenti sniedza astoņus pamatotus atzinumus 55 par priekšlikumu, jo īpaši argumentējot, ka tas neatbilst subsidiaritātes principam, jo korektīvais sadales mehānisms ir pārāk visaptverošs, un ka lēmumiem par pārcelšanu jāpaliek dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē.

Atbildot Komisija norādīja, ka priekšlikums ir nepieciešams un samērīgs, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un taisnīgu kopējo Eiropas patvēruma sistēmu. Komisija arī uzsvēra, ka Dublinas sistēmas pareizas piemērošanas nodrošināšana krīzes apstākļos un trešo valstu valstspiederīgo sekundārās pārvietošanās starp dalībvalstīm novēršana ir pārrobežu problēmas, ko nevar atrisināt ar dalībvalstu vienpusējiem vai divpusējiem pasākumiem. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam. Komisija arī paskaidroja, ka priekšlikums paredz taisnīgāku, efektīvāku un ilgtspējīgāku sistēmu par patvēruma pieteikumu izskatīšanu atbildīgās dalībvalsts noteikšanai, vienlaikus ievērojot principu, ka patvēruma meklētājiem patvēruma pieteikums jāiesniedz pirmās ieceļošanas valstī, ja vien viņu ģimene neatrodas citur. Jaunais taisnīguma mehānisms nodrošinās solidaritāti un taisnīgu atbildības sadalījumu Savienībā un likvidēs nesamērīgo spiedienu uz priekšposteņa dalībvalstu patvēruma sistēmām.

·Priekšlikumi izveidot kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi

Kopējās konsolidētās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes izveides mērķis ir nodrošināt uzņēmumiem vienotu noteikumu kopumu, kas izmantojams, lai aprēķinātu ar nodokli apliekamo peļņu visā Eiropas Savienībā. Pirmais priekšlikums direktīvai, ar ko izveido kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi 56 , tika izstrādāts 2011. gadā, lai nostiprinātu vienoto tirgu uzņēmumiem. Dalībvalstis Padomē vienojās par daudziem priekšlikuma elementiem, tomēr tām neizdevās panākt galīgo vienošanos. Komisija savā Darba programmā 2016. gadam paziņoja, ka tā atsauks priekšlikumu un atsāks darbu, izmantojot jaunu, pakāpenisku pieeju 57 .

Komisija 2016. gada 25. oktobrī atsāka iniciatīvu par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, pieņemot divus jaunus leģislatīvo aktu priekšlikumus 58 . Komisija ir iecerējusi ar minētajiem priekšlikumiem atbalstīt tos 2011. gada priekšlikuma elementus, kas ir labvēlīgi uzņēmumiem, lai palīdzētu pārrobežu uzņēmumiem samazināt izmaksas, birokrātismu un lai atbalstītu inovāciju. Tajā pašā laikā Komisija vēlas nostiprināt kopējās konsolidētās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes kā nodokļu apiešanas novēršanas instrumenta potenciālu. Priekšlikumos nav apspriestas uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes, jo tās ir valsts suverenitātes joma.

Komisija saņēma astoņus pamatotus atzinumus 59 par abiem jaunajiem priekšlikumiem 60 . Pamatotajos atzinumos bija paustas bažas, ka dalībvalstis zaudēs kontroli attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmām. Valstu parlamenti argumentēja, ka priekšlikumi nav nepieciešami un pat varētu būt neefektīvi nodokļu apiešanas novēršanā un ka šajā ziņā pietiek ar spēkā esošo Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvu 61 apvienojumā ar saskaņotu rīcību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO).

Atbildēs valstu parlamentiem Komisija uzsvēra, ka priekšlikumi neattiecas uz to, cik augstas nodokļa likmes būtu jānosaka valsts līmenī, bet tie paredz saskaņot uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, kas ir priekšnosacījums, lai novērstu identificētos traucējumus iekšējā tirgū. Šajā saistībā Nodokļu apiešanas novēršanas direktīva būs tūlītējs pasākums steidzamo vajadzību izpildei. Tās noteikumi piedāvā risinājumus minimālā standarta veidā, lai novērstu trūkumus pašreizējās 28 valstu nodokļu sistēmās. Kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze būs pilntiesīga uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma ar pārrobežu dimensiju, kuras mērķi būs plašāki nekā tikai nodokļu apiešanas novēršana. Komisija arī atgādināja, ka ESAO neņem vērā īpašās iezīmes, kas piemīt vienotam tirgum, kāds, piemēram, ir Eiropas Savienības vienotais tirgus. Komisija paskaidroja, ka tā patur pilnvaras savas Līgumos noteiktās kompetences robežās ierosināt leģislatīvus aktus, lai nodrošinātu labāku iekšējā tirgus darbību. Tomēr Komisija apstiprināja, ka ESAO saskaņotie transfertcenu noteikšanas principi arī turpmāk būs piemērojami darījumiem ar saistītiem uzņēmumiem ārpus konsolidētās nodokļu grupas ES un trešās valstīs.

4.    SECINĀJUMS

Kā to apliecina 2016. gadā parakstītais Iestāžu nolīgums par labāku likumdošanas procesu, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija kopīgi apņēmās nodrošināt, lai subsidiaritātes princips un proporcionalitātes princips arī turpmāk būtu Eiropas lēmumu pieņemšanas procesa pamatā un lai šie principi tiktu pilnībā ievēroti visā likumdošanas procesā.

Eiropas Parlamentā 2016. gadā turpinājās izvērtēšana par to, vai leģislatīvo aktu priekšlikumi atbilst subsidiaritātes principam un proporcionalitātes principam — izvērtējumu veica attiecīgās Parlamenta komitejas, kā arī Juridiskā komiteja, kam ir horizontālā atbildība par subsidiaritātes principa ievērošanas nodrošināšanu.

Arī Reģionu komiteja turpināja uzraudzīt subsidiaritātes principu, jo īpaši pieņemot un īstenojot savu 2016. gada subsidiaritātes darba programmu, kā arī apspriežoties ar subsidiaritātes ekspertu grupu. Savos atzinumos Reģionu komiteja ņēma vērā bažas, ko attiecībā uz subsidiaritāti pauduši parlamenti un iestādes no reģioniem ar likumdošanas pilnvarām. Komiteja 2016. gadā Romā organizēja konferenci par subsidiaritāti, labāku regulējumu un politisko dialogu, sadarbojoties ar reģionālajiem parlamentiem un Itālijas Senato della Repubblica.

Komisija 2016. gadā turpināja īstenot tās nostiprināto 2015. gada Labāka regulējuma programmu, kurā iekļauti stingrāki norādījumi par to, kā novērtēt subsidiaritāti un proporcionalitāti politikas veidošanas procesā. Regulējuma kontroles padome 2016. gadā izskatīja 60 ietekmes novērtējumu un vairākos gadījumos pieprasīja uzlabot argumentāciju par subsidiaritātes principu un proporcionalitātes principu.

Valstu parlamenti 2016. gadā izrādīja palielinātu interesi par Eiropas lēmumu pieņemšanas procesu, jo īpaši attiecībā uz subsidiaritātes kontroles mehānismu, kā rezultātā pamatoto atzinumu skaits palielinājās no astoņiem atzinumiem 2015. gadā līdz kopumā 65 atzinumiem 2016. gadā. No tiem 14 pamatotie atzinumi attiecās uz priekšlikumu mērķtiecīgi pārskatīt Direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā, tādējādi radot pamatu trešo reizi sākt procedūru atbilstoši Līgumu 2. protokola 7. panta 2. punktam. Ņemot vērā Junkera komisijas pausto apņemšanos sākt dialogu ar valstu parlamentiem iepriekš minētās procedūras gadījumā, valstu parlamentu izvirzītie argumenti tika plaši apspriesti, tostarp Eiropas lietu komiteju konferences (COSAC) sanāksmēs un Eiropas Parlamenta Juridiskajā komitejā un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā. Lai gan Komisija pēc minētajām apspriedēm un visu saņemto atzinumu rūpīgas izskatīšanas galu galā nolēma saglabāt savu sākotnējo priekšlikumu, tā atzīst, ka vairāki valstu parlamenti joprojām nav pārliecināti par tā pamatotību. Priekšlikums joprojām tiek apspriests Eiropas Parlamentā un Padomē. Abi minētie likumdevēji, tāpat kā Komisija, ir apņēmušies paturēt prātā no valstu parlamentiem saņemtās piezīmes visā likumdošanas procesā.

Tā kā Eiropas Savienības mērķis ir formulēt savas nākotnes redzējumu, Romas deklarācija, ko 2017. gada 25. martā parakstīja 27 dalībvalstu vadītāji, Eiropas Parlaments, Eiropadome un Komisija, atzīmējot Romas līgumu 60. gadskārtu, atkārtoti apliecina, ka subsidiaritātes princips un proporcionalitātes princips arī nākamajos gados būs Eiropas lēmumu pieņemšanas procesa pamats un virzītājspēks.

(1)

     COM(2017) 601 final.

(2)

     http://ec.europa.eu/smart-regulation/roadmaps/index_lv.htm.

(3)

     Sk. arī 2.2. nodaļu par Komisijas turpmākiem pasākumiem saistībā ar valstu parlamentu iesniegtajiem pamatotajiem atzinumiem.

(4)

     http://ec.europa.eu/smart-regulation/refit/simplification/consultation/contributions_en.htm.

(5)

     http://ec.europa.eu/info/better-regulation-guidelines-and-toolbox_lv.

(6)

     Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punkts.

(7)

     Ietekmes novērtējumu kontekstā proporcionalitāte ir galvenais kritērijs, kas ir jāņem vērā, salīdzinot politikas risinājumus.

(8)

     SWD(2016) 52 final.

(9)

     Sk. arī 3. nodaļu par Komisijas turpmākiem pasākumiem saistībā ar valstu parlamentu iesniegtajiem pamatotajiem atzinumiem par priekšlikumu, kas attiecas uz darba ņēmēju norīkošanu darbā.

(10)

     SWD(2016) 457 final.

(11)

     COM(2016) 289 final.

(12)

     Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz noteikumus, kā īstenojamas autortiesības un blakustiesības, kuras piemēro noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām, COM(2016) 594 final.

(13)

     Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija), COM(2016) 767 final.

(14)

     Pieņemot Labāka regulējuma dokumentu kopumu 2015. gada maijā, tika ieviesta jauna politika publicēt dienestu darba dokumentus kopā ar katru izvērtējumu. Tomēr 2016. gads vēl bija pārejas gads, kad vairāki izvērtējumi tika publicēti bez dienestu darba dokumenta. Par izvērtējumiem un atbilstības pārbaudēm pieņemto dienestu darba dokumentu un izvērtēšanai paredzētu ārēju pētījumu kopējais skaits 2016. gadā bija 111.

(15)

     https://ec.europa.eu/transport/modes/road/news/2016-06-17-evaluation-study-cross-border-enforcement_en.

(16)

     SWD(2016) 347 final. 

(17)

     https://ec.europa.eu/research/evaluations/index_en.cfm?pg=fp7.

(18)

     Šis skaitlis attiecas uz to atzinumu kopskaitu, kuri saņemti no parlamentu palātām atbilstoši Līgumu 2. protokolam. Tāpēc pamatotie atzinumi, kas kopīgi attiecas uz vairāk nekā vienu Komisijas dokumentu, tiek skaitīti kā viens pamatots atzinums. Vairāk informācijas sk. šā ziņojuma pielikumā.

(19)

     Sk. šā ziņojuma pielikumu.

(20)

     620 atzinumi, kas 2016. gadā saņemti saistībā ar politisko dialogu, salīdzinājumā ar 350 saņemtiem atzinumiem 2015. gadā.

(21)

     Priekšlikums direktīvai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, COM(2016) 128 final. 

(22)

      Priekšlikums regulai, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (pārstrādāta redakcija), COM(2016) 270 final.

(23)

     Priekšlikumi Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi un direktīvai par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, COM(2016) 683 final un COM(2016) 685 final.

(24)

     Izņemot steidzamos gadījumos, kā minēts Līgumu 1. protokola par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā I sadaļas 4. pantā.

(25)

     Eiropas Parlaments arī saņēma no valstu parlamentiem vairākus dokumentus par Eiropas Parlamenta priekšlikumu veikt Eiropas Savienības vēlēšanu likuma reformu. Plašāku informāciju skatīt Eiropas Parlamenta 2014.–2015. gada ziņojumā par Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu attiecību veicināšanu saskaņā ar Lisabonas līgumu: http://www.europarl.europa.eu/relnatparl/en/about/annual-reports.html.

(26)

     Eiropas Parlamentā, Padomē un Komisijā reģistrēto pamatoto atzinumu skaits atšķiras, jo ne visas iestādes ir saņēmušas visus pamatotos atzinumus, vai arī iestādes saņemto pamatoto atzinumu skaitu nosaka atšķirīgi.

(27)

     Šajā saistībā jāatgādina, ka 2015. gada beigās Padome nosūtīja valstu parlamentiem Tiesas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to, lai nodotu Eiropas Savienības Vispārējai tiesai kompetenci pirmajā instancē izskatīt domstarpības starp Savienību un tās darbiniekiem (dokuments 14306/15).

(28)

     Eiropas Parlamentā, Padomē un Komisijā reģistrēto pamatoto atzinumu skaits atšķiras, jo ne visas iestādes ir saņēmušas visus pamatotos atzinumus, vai arī iestādes saņemto pamatoto atzinumu skaitu nosaka atšķirīgi.

(29)

     Padomes Sekretariāts nesaņem sistemātiski visus atzinumus no valstu parlamentiem.

(30)

     Dokuments COR-2016-00911-09-00-NB, ko Reģionu komitejas birojs pieņēmis 2016. gada 4. aprīlī.

(31)

     Reglamenta 55.2. noteikums, OV L 65, 5.3.2014., 41.–64. lpp., http://cor.europa.eu/en/documentation/Documents/Rules-of-Procedure-of-the-Committee-of-the-Regions/EN.pdf.

(32)

     COM(2015) 593 final, COM(2015) 594 final, COM(2015) 595 final un COM(2015) 596 final.

(33)

     COM(2016) 287 final.

(34)

     COM(2015) 586 final.

(35)

     Subsidiaritātes ekspertu grupa, kas ir daļa no Reģionu komitejas subsidiaritātes uzraudzības tīkla, pašlaik sastāv no 12 ekspertiem, kuri sniedz atbalstu tehniskā līmenī un darbojas kā Reģionu komitejas kontaktpunkti attiecībā uz subsidiaritātes uzraudzību dalībvalstīs.

(36)

     COR-2016-00585.

(37)

     COR-2016-02881.

(38)

     COR-2016-04093.

(39)

     COR-2016-05114.

(40)

Pēc tam, kad Reģionu komitejas birojs ziņojumu būs pieņēmis, tas būs pieejams vietnē http://portal.cor.europa.eu/subsidiarity/Pages/default.aspx.

(41)

     Lietas C-358/14 Polija/Parlaments un Padome, EU:C:2016:323; C-477/14 Pillbox 38, EU:C:2016:324, un C-547/14 Philip Morris, EU:C:2016:325.

(42)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīva 2014/40/ES par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu (OV L 127, 29.4.2014., 1.–38. lpp.).

(43)

     Polija/Parlaments un Padome, 112. un 113. punkts; Pillbox 38, 145. un 146. punkts, un Philip Morris, 216. un 217. punkts.

(44)

     Polija/Parlaments un Padome, 115.–121. punkts; Philip Morris, 219.–224. punkts; atsaucoties uz lietu C-508/13, Igaunija/Parlaments un Padome, EU:C:2015:403, 48. un 53. punkts.

(45)

     Polija/Parlaments un Padome, 122.–125. punkts; Philip Morris, 225.–227. punkts.

(46)

     Polija/Parlaments un Padome, 78.–104. punkts; Philip Morris, 164.–212. punkts; Pillbox 38, 48.–141. punkts.

(47)

     COM(2016) 128 final.

(48)

     Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.

(49)

     Bulgārijas Narodno sabranie, Čehijas Poslanecká sněmovna, Čehijas Senát, Dānijas Folketing, Igaunijas Riigikogu, Horvātijas Hrvatski sabor, Latvijas Saeima, Lietuvas Seimas, Ungārijas Országgyűlés, Polijas Sejm, Polijas Senat (pamatots atzinums un atzinums), Rumānijas Camera Deputaților (pamatots atzinums un atzinums), Rumānijas Senat un Slovākijas Národná rada.

(50)

     Komisija arī saņēma deviņus atzinumus saistībā ar politisko dialogu. Saņemtie atzinumi ir izvērtēti 2016. gada ziņojumā par attiecībām starp Komisiju un valstu parlamentiem, COM(2017) 601 final.

(51)

     COM(2016) 505 final. 

(52)

     COM(2016) 270 final, COM(2016) 271 final un COM(2016) 272 final.

(53)

     Paziņojums “Ceļā uz kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformu un labākām iespējām likumīgai nokļūšanai Eiropā”, COM(2016) 197 final.

(54)

     COM(2016) 270 final.

(55)

     Čehijas Poslanecká sněmovna, Čehijas Senát, Itālijas Senato della Repubblica, Ungārijas Országgyűlés, Polijas Sejm, Polijas Senat, Rumānijas Camera Deputaților, Slovākijas Národna rada.

(56)

     COM(2011) 121 final.

(57)

     Komisijas Darba programmas 2016. gadam 4. pielikums — COM(2015) 610 final.

(58)

     COM(2016) 683 final un COM(2016) 685 final.

(59)

     Dānijas Folketing, Īrijas Dáil Éireann, Īrijas Seanad Éireann, Luksemburgas Chambre des Députés, Maltas Kamra tad-Deputati, Nīderlandes Eerste Kamer, Nīderlandes Tweede Kamer un Zviedrijas Riksdag. Komisija arī saņēma atzinumu no Apvienotās Karalistes parlamenta Pārstāvju palātas, kurā izteiktas bažas par subsidiaritāti. Tomēr minētais atzinums tika saņemts pēc pamatoto atzinumu iesniegšanai noteiktā astoņu nedēļu termiņa.

(60)

     Tāpat Komisija saņēma četrus atzinumus saistībā ar politisko dialogu, proti, no Vācijas Bundesrat, Spānijas Cortes Generales, Austrijas Bundesrat (saņemts 2017. gadā) un Portugāles Assembleia da República.

(61)

     Padomes 2016. gada 12. jūlija Direktīva (ES) 2016/1164, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību, OV L 193, 19.7.2016., 1. lpp.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 30.6.2017

COM(2017) 600 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

2016. gada ziņojums
par subsidiaritāti un proporcionalitāti

Pielikums

Komisijas dokumenti, par kuriem Komisija 2016. gadā saņēma no valstu parlamentiem pamatotus atzinumus 1 par atbilstību subsidiaritātes principam

(1)

     Lai atzinumu varētu kvalificēt kā pamatotu atzinumu saskaņā ar 2. protokolā iekļauto definīciju, atzinumā ir jānorāda, kāpēc valsts parlaments uzskata, ka tiesību akta priekšlikums neatbilst subsidiaritātes principam, un tas ir jānosūta Komisijai astoņu nedēļu laikā pēc tam, kad tiesību akta priekšlikums ir nodots valstu parlamentiem.

(2)

     Saskaņā ar 2. protokolu katras valsts parlamentam ir divas balsis; ja valsts parlamentam ir divas palātas, katrai palātai ir viena balss. Ja pamatotie atzinumi pārstāv vismaz vienu trešo daļu (attiecībā uz priekšlikumiem saskaņā ar LESD 76. pantu – vienu ceturto daļu) no visu valstu parlamentiem piešķirtajām balsīm, ir sasniegts tā dēvētās “dzeltenās kartītes” slieksnis, un tiesību akta projekts ir jāpārskata. 19 balsis no 56 veido trešo daļu no piešķirtajām balsīm.

(3)

     Pamatotie atzinumi, kas saņemti no DK Folketing, IE Dáil Éireann un IE Seanad Éireann par šo Komisijas dokumentu, visi attiecās arī uz COM(2016) 685. No NL Eerste Kamer saņemtais pamatotais atzinums attiecās gan uz COM(2016) 685, gan uz COM(2016) 687.

(4)

     Kā norādīts iepriekš, šis pamatotais atzinums no DK Folketing attiecās gan uz COM(2016) 683, gan uz COM(2016) 685.

(5)

     Kā norādīts iepriekš, šis pamatotais atzinums no IE Dáil Éireann attiecās gan uz COM(2016) 683, gan uz COM(2016) 685.

(6)

     Kā norādīts iepriekš, šis pamatotais atzinums no IE Seanad Éireann attiecās gan uz COM(2016) 683, gan uz COM(2016) 685.

(7)

     Kā norādīts iepriekš, šis pamatotais atzinums no NL Eerste Kamer attiecās gan uz COM(2016) 683, gan uz COM(2016) 685 un COM(2016) 687.

(8)

     Pamatotie atzinumi, kas saņemti no DK Folketing, IE Dáil Éireann un IE Seanad Éireann par šo Komisijas dokumentu, visi attiecās arī uz COM(2016) 683. No NL Eerste Kamer saņemtais pamatotais atzinums attiecās gan uz COM(2016) 683, gan uz COM(2016) 687.

(9)

     Kā norādīts iepriekš, šis pamatotais atzinums no DK Folketing attiecās gan uz COM(2016) 683, gan uz COM(2016) 685.

(10)

     Kā norādīts iepriekš, šis pamatotais atzinums no IE Dáil Éireann attiecās gan uz COM(2016) 683, gan uz COM(2016) 685.

(11)

     Kā norādīts iepriekš, šis pamatotais atzinums no IE Seanad Éireann attiecās gan uz COM(2016) 683, gan uz COM(2016) 685.

(12)

     Kā norādīts iepriekš, šis pamatotais atzinums no NL Eerste Kamer attiecās gan uz COM(2016) 683, gan uz COM(2016) 685 un COM(2016) 687.

(13)

     Pamatotais atzinums, kas saņemts no AT Bundesrat par šo Komisijas dokumentu, attiecās arī uz COM(2016) 52.

(14)

     Kā norādīts iepriekš, šis pamatotais atzinums no AT Bundesrat attiecās gan uz COM(2016) 52, gan uz COM(2016) 53.

(15)

     No NL Eerste Kamer saņemtais pamatotais atzinums attiecās gan uz COM(2016) 683, gan uz COM(2016) 685.

(16)

     Kā norādīts iepriekš, šis pamatotais atzinums no NL Eerste Kamer attiecās gan uz COM(2016) 683, gan uz COM(2016) 685 un COM(2016) 687.

(17)

     Pamatotais atzinums, kas saņemts no FR Sénat par šo Komisijas dokumentu, attiecās gan uz COM(2015) 594, gan uz COM(2015) 596.

(18)

     Kā norādīts iepriekš, šis pamatotais atzinums no FR Sénat attiecās gan uz COM(2015) 594, gan uz COM(2015) 595 un COM(2015) 596.

(19)

     Pamatotais atzinums, kas saņemts no FR Sénat par šo Komisijas dokumentu, attiecās gan uz COM(2015) 595, gan uz COM(2015) 596.

(20)

     Kā norādīts iepriekš, šis pamatotais atzinums no FR Sénat attiecās gan uz COM(2015) 594, gan uz COM(2015) 595 un COM(2015) 596.

(21)

     Pamatotais atzinums, kas saņemts no FR Sénat par šo Komisijas dokumentu, attiecās gan uz COM(2015) 594, gan uz COM(2015) 595.

(22)

     Kā norādīts iepriekš, šis pamatotais atzinums no FR Sénat attiecās gan uz COM(2015) 594, gan uz COM(2015) 595 un COM(2015) 596.

(23)

     Pamatotais atzinums, kas saņemts no FR Sénat par šo Komisijas dokumentu, attiecās arī uz COM(2015) 635.

(24)

     Kā norādīts iepriekš, šis pamatotais atzinums no FR Sénat attiecās gan uz COM(2015) 634, gan uz COM(2015) 635.

(25)

     Pamatotais atzinums, kas saņemts no FR Sénat par šo Komisijas dokumentu, attiecās arī uz COM(2015) 634.

(26)

     Kā norādīts iepriekš, šis pamatotais atzinums no FR Sénat attiecās gan uz COM(2015) 634, gan uz COM(2015) 635.

(27)

     Pamatotais atzinums, kas saņemts no AT Bundesrat par šo Komisijas dokumentu, attiecās arī uz COM(2016) 53.

(28)

     Kā norādīts iepriekš, šis pamatotais atzinums no AT Bundesrat attiecās gan uz COM(2016) 52, gan uz COM(2016) 53.

(29)

     Šis skaitlis ietver pamatotus atzinumus, kas attiecas uz vairāk nekā vienu Komisijas dokumentu: viens pamatots atzinums no FR Sénat, kas attiecās gan COM(2015) 594, gan uz COM(2015) 595 un COM(2015) 596; viens pamatots atzinums no FR Sénat, kas attiecās gan uz COM(2015) 634, gan uz COM(2015) 635; viens pamatots atzinums no AT Bundesrat, kas attiecās gan uz COM(2016) 52, gan uz COM(2016) 53; viens pamatots atzinums no NL Eerste Kamer, kas attiecās gan uz COM(2016) 683, gan uz COM(2016) 685 un COM(2016) 687; viens pamatots atzinums no DK Folketing, kas attiecās gan uz COM(2016) 683, gan uz COM(2016) 685; viens pamatots atzinums no IE Dáil Éireann, kas attiecās gan uz COM(2016) 683, gan uz COM(2016) 685, un viens pamatots atzinums no IE Seanad Éireann, kas attiecās gan uz COM(2016) 683, gan uz COM(2016) 685.

(30)

     Pamatoto atzinumu kopskaitu Komisija aprēķina pēc saņemto pamatoto atzinumu skaita. Tāpēc pamatotie atzinumi, kas attiecas uz vairāk nekā vienu Komisijas dokumentu, tiek skaitīti tikai kā viens pamatots atzinums.