EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 10.10.2017

COM(2017) 585 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Trešais gada ziņojums par Tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un Kolumbiju un Peru īstenošanu

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Trešais gada ziņojums par Tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un Kolumbiju un Peru īstenošanu

1.Ievads

2016. gads bija ceturtais gads, kad tika īstenots Tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses 1 (turpmāk “Nolīgums”). Nolīgumu no 2013. gada marta provizoriski piemēro ar Peru un no 2013. gada augusta — ar Kolumbiju 2 .

Nolīgums pirmo reizi tika grozīts ar Protokolu par Horvātijas pievienošanos ES. Peru pabeidza ratifikācijas procedūru 2017. gada 6. aprīlī, un protokols attiecībā uz Peru stājās spēkā 2017. gada 1. maijā.

Otro reizi Nolīgums tika grozīts ar Protokolu par Ekvadoras pievienošanos, ko provizoriski piemēro no 2017. gada 1. janvāra. Kolumbijā un Peru, kā arī ES dalībvalstīs šobrīd notiek ratifikācijas process 3 .

Saskaņā ar 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 15. janvāra Regulā (ES) Nr. 19/2013, ar ko īsteno divpusējo aizsargpasākumu klauzulu un stabilizācijas mehānismu banāniem Tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses 4 (turpmāk “Regula”), Komisija uzņēmās saistības iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par Nolīguma un Regulas piemērošanu, īstenošanu un to saistību izpildi. Šis ziņojums ir minētās prasības izpilde.

2.Analīzē izmantotā metodika

Divpusējo tirdzniecības plūsmu analīzes pamatā ir Eurostat datu par Nolīguma ceturto īstenošanas gadu (2016. kalendāro gadu) un datu par kalendāro gadu pirms Nolīguma īstenošanas sākuma (2012. gadu) salīdzinājums. Attiecībā uz datiem par pakalpojumu tirdzniecību un ieguldījumu plūsmām un uzkrātajiem ieguldījumiem analīzes pamatā ir ikgadējie dati līdz 2015. gadam.

Kopumā ir jāņem vērā, ka tirdzniecības plūsmu svārstību iemesli ir dažādi faktori un tās nevar saistīt tikai ar Nolīguma īstenošanu vai īstenošanas progresu.

3.Tirdzniecības attīstība (pa gadiem un kopš provizoriskās īstenošanas sākuma)

3.1.    Preču tirdzniecība

Kolumbija

ES ir Kolumbijas otrais lielākais tirdzniecības partneris pēc ASV. Pēc pieauguma 2014. gadā salīdzinājumā ar 2012. gadu ES un Kolumbijas savstarpējās tirdzniecības apjoms pēdējos divos gados ir samazinājies. Šķiet, tas lielākoties saistīts ar Kolumbijas ārējā pieprasījuma samazināšanos, kā arī starptautisko preču cenu kritumu, kas ietekmēja Kolumbijas minerālproduktu eksportu. Lai arī divpusējās tirdzniecības rādītājs 2016. gadā bija par 23,5 % zemāks nekā 2012. gadā, Kolumbijas kopējais tirdzniecības rādītājs ar pārējo pasauli šajā pašā periodā samazinājās par aptuveni 36 %.

2016. gadā divpusējās tirdzniecības apmērs bija EUR 10,8 miljardi salīdzinājumā ar EUR 14,2 miljardiem 2012. gadā, kā rezultātā ES pirmo reizi desmit gadu laikā izveidojās neliels tirdzniecības bilances pārpalikums.

ES eksporta apmērs uz Kolumbiju palielinājās no EUR 5,5 miljardiem 2012. gadā līdz EUR 6,5 miljardiem 2015. gadā, taču 2016. gadā samazinājās par 15 % līdz EUR 5,4 miljardiem. Tas ir saistīts ar importa no pārējās pasaules apjoma samazināšanās tendenci Kolumbijā.

ES importa apmērs no Kolumbijas 2016. gadā bija EUR 5,4 miljardi, kas ir samazinājums salīdzinājumā ar EUR 6,7 miljardiem 2015. gadā un EUR 8,6 miljardiem 2012. gadā (samazinājums par 37,5 %). Taču Kolumbijas kopējais eksporta apmērs šajā periodā samazinājās par 48 %.

1. tabula. ES un Kolumbijas divpusējā preču tirdzniecība 2012.–2016. gadā (milj. EUR)

Avots: Eurostat

Nozaru attīstība

ES eksportā uz Kolumbiju vissvarīgākās kategorijas 2016. gadā ir:

·mehānismi un mehāniskās ierīces (HS84) — 16,1 % no ES eksporta, samazinājums salīdzinājumā ar 2012. gadu par 24,6 % galvenokārt mazāka ieguldījumu pieprasījuma dēļ;

·farmaceitiskie produkti (HS30) — 13 % no ES eksporta, palielinājums par 12,5 %;

·transportlīdzekļi un to daļas (HS87) — 8,5% no ES eksporta, palielinājums par 2,1%;

·medicīnas (un citi) instrumenti (HS90) un plastmasa un plastmasas izstrādājumi (HS39) — palielinājums par 11 % katrā kategorijā;

·kopējais ES lauksaimniecības produktu (HS01–24) eksports kopš 2012. gada palielinājies par 82 %, un šī tendence lielākajā daļā produktu kategoriju saistīta ar progresu sanitāro un fitosanitāro pasākumu nodaļas īstenošanā.

ES importā no Kolumbijas galvenās kategorijas ir:

·minerāli (HS27) — 51,3 % no ES eksporta salīdzinājumā ar 68,5 % 2012. gadā;

·augļi (HS08) — 18 %, gandrīz divreiz vairāk salīdzinājumā ar 9,6 % 2012. gadā (ne tikai banānu, bet arī citu tropisko augļu importā reģistrēts ievērojams palielinājums);

·kafija (HS09) — palielinājums par 44,9 %, šobrīd 10,9 % no ES importa;

·kopējais ES lauksaimniecības produktu (HS01–24) imports kopš 2012. gada palielinājies par 32,9 %.

Peru

ES ir Peru trešais lielākais tirdzniecības partneris pēc Ķīnas un ASV. Divpusējās tirdzniecības apjoms 2016. gadā nedaudz samazinājās galvenokārt saistībā ar ārējā pieprasījuma pazeminājumu un izejmateriālu cenu kritumu visā pasaulē. Peru kopējais tirdzniecības apmērs ar pārējo pasauli no 2012. gada līdz 2016. gadam samazinājās par 18 % salīdzinājumā ar 11 % ar ES.

Divpusējās tirdzniecības apmērs 2016. gadā bija EUR 8,7 miljardi, kas bija par 11 % mazāk nekā 2012. gadā, ES samazinot savu tirdzniecības deficītu salīdzinājumā ar 2012. gadu.

ES imports no Peru samazinājās par 4 % kopš 2012. gada, savukārt Peru eksporta apjoms pasaulē saruka par 14 %.

ES eksports uz Peru šajā pašā periodā palielinājās par 4 % salīdzinājumā ar 22 % kritumu kopējā importa apjomā no Peru.

2. tabula. ES un Peru divpusējā preču tirdzniecība 2012.–2016. gadā (milj. EUR)

Avots: Eurostat 

Nozaru attīstība

ES eksportā uz Peru vissvarīgākās kategorijas 2016. gadā ir:

·mehānismi un mehāniskās ierīces (HS84) — 27 % no eksporta salīdzinājumā ar 34 % 2012. gadā;

·mājsaimniecības ierīces (HS85)— 9 % no eksporta, samazinājums par 15 % kopš 2012. gada;

·mehāniskie transportlīdzekļi (HS87) — 8 % no eksporta, vieglo automobiļu apjomam pieaugot par 17 % un kravas automobiļu apjomam — par 9 %;

·farmaceitiskie produkti (HS30) — 5% no ES eksporta (palielinājums par 76 % kopš 2012. gada);

·lauksaimniecības produktu (HS01–24) apjoms kopš 2012. gada palielinājies par 73 %, jo īpaši stiprie alkoholiskie dzērieni (par 60 %), pārtikas izstrādājumi zīdaiņiem (par 277 %) un dārzeņu izstrādājumi (par 156 %).

ES importā no Peru galvenās kategorijas ir:

·rūdas, sārņi un pelni (HS26) — 24 % no kopējā ES importa, kas ir par 40 % mazāk nekā 2012. gadā;

·minerālais kurināmais un minerāleļļas (HS27) — 7 % no ES importa, samazinājums par 48 % kopš 2012. gada;

·augļi (HS08) — 18 % no ES importa, palielinājums par 120 % (galvenie produkti kopā ar banāniem — avokado, galda vīnogas, mango, mellenes);

·kafija (HS09) — šobrīd trešā lielākā ES importa kategorija ar 7 % īpatsvaru, lai gan kopš 2012. gada tas samazinājies par 32 %, galvenokārt pesticīdu problēmas dēļ;

·zivis un moluski (HS03) — 5 % no importa, palielinājums par 30 %;

·dārzeņi (HS07) — 4 % no importa (77 % no tā sparģelis), palielinājums par 22 %;

·kakao apjoms palielinājās par 226%, kas atbilst 5 % no ES importa.

3.2.    Pakalpojumu tirdzniecība un ieguldījumi

3.2.1.    Pakalpojumu tirdzniecība

3. tabula. ES un Kolumbijas divpusējā pakalpojumu tirdzniecība 2010.–2015. gadā (milj. EUR)

Divpusējās tirdzniecības apmērs pakalpojumu jomā ar Kolumbiju 2015. gadā saglabājās stabils — EUR 4,3 miljardi. Saskaņā ar Kolumbijas statistiku ES īpatsvars Kolumbijas kopējā pakalpojumu tirdzniecībā 2016. gadā bija 16,2 %.

4. tabula. ES un Peru divpusējā pakalpojumu tirdzniecība 2010.–2015. gadā (milj. EUR)

Divpusējās tirdzniecības apmērs pakalpojumu jomā ar Peru 2015. gadā palielinājās par 5 % salīdzinājumā ar 2012. gadu. ES eksports šajā periodā palielinājās par 11 %, bet Peru eksports samazinājās par 6 %. Saskaņā ar Peru statistiku ES īpatsvars Peru kopējā pakalpojumu tirdzniecībā 2015. gadā bija gandrīz 30 %.

3.2.2.    Ieguldījumi

5. tabula. ES un Kolumbijas ieguldījumu plūsmas un uzkrātie ieguldījumi 2013.–2015. gadā (milj. EUR)

ES ir pirmā ārvalstu ieguldītāja Kolumbijā. ES uzkrātie ārvalstu tiešie ieguldījumi Kolumbijā no 2013. līdz 2015. gadam palielinājās par 4 % līdz EUR 18,2 miljardiem 2015. gadā. Kolumbijas uzkrātie ārvalstu tiešie ieguldījumi ES kopš 2013. gada samazinājās par 8 % līdz EUR 4,4 miljardiem 2015. gadā.

6. tabula. ES un Peru ieguldījumu plūsmas un uzkrātie ieguldījumi 2013.–2015. gadā (milj. EUR)

ES ir pirmā ārvalstu ieguldītāja Peru. ES uzkrātie ārvalstu tiešie ieguldījumi Peru no 2013. līdz 2015. gadam palielinājās par 15 % līdz EUR 10,4 miljardiem 2015. gadā. Peru uzkrātie ārvalstu tiešie ieguldījumi ES 2015. gadā palielinājās līdz EUR 1,5 miljardiem, kas bija par 533 % vairāk nekā 2013. gadā.

3.3.    Preferenču izmantošanas līmenis

Tarifa preferenču izmantošanu var aprēķināt, izvērtējot tirdzniecības plūsmas daļu Nolīguma ietvaros.

ES statistikas dati liecina, ka vairāk nekā 95 % Kolumbijas un Peru eksporta uz ES tiek nodrošināts Nolīguma aizgādībā.

Saskaņā ar Kolumbijas statistikas datiem ES izmantoto Kolumbijas preferenču līmenis 2016. gadā bija 70,6 % (salīdzinājumā ar 55,7 % 2014. gadā, kas liecina, ka ES eksportētāji izmanto Nolīgumu arvien labāk). Statistikas datus par ES izmantoto Peru preferenču līmeni Peru nav izdevies iegūt.

3.4.    Ietekme uz MVU

Saskaņā ar Kolumbijas iestāžu datiem 2016. gadā uz ES eksportēja 2002 uzņēmumi salīdzinājumā ar 1656 uzņēmumiem 2012. gadā. No tiem, kas eksportē uz ES vismaz USD 10 000, 314 ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) 5 un 634 ir mikrouzņēmumi 6 . MVU ir spēcīgi pārstāvēti neminerālu eksportā, kas kopš 2012. gada palielinājies par 35 %. Mikrouzņēmumu eksports uz ES kopš 2012. gada ir pieaudzis par 81 %.

Saskaņā ar Peru Eksporta un tūrisma veicināšanas padomes datiem kopš Nolīguma stāšanās spēkā uz ES ir eksportējuši 2269 jauni uzņēmumi, no kuriem 857 ir no agrorūpniecības nozares un 458 — no tekstilrūpniecības nozares. Pašlaik lielākie eksportētāji ir MVU (95,3 %) tādās strauji augšās produktu eksporta grupās kā augļi, dārzeņi, pārtikas izstrādājumi un zivsaimniecības produkti.

4.Nolīguma īstenošanas struktūru darbība

Tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un Kolumbiju un Peru Tirdzniecības komitejas trešā tikšanās notika 2016. gada 9. decembrī Briselē, Beļģijā, pirms tam tiekoties visām astoņām apakškomitejām. Galvenie sanāksmēs gūtie secinājumi ir apkopoti turpmāk.

a) Muitas, tirdzniecības veicināšanas un izcelsmes noteikumu apakškomiteja (2016. gada 28.–29. novembris, videokonference)

Puses apsprieda noteikumu, kurā definēti tiešie pārvadājumi, saistībā ar iespējamām izmaiņām, lai ļautu dalīt sūtījumus tādiem produktiem, kas tiek sūtīti tranzītā caur trešo valsti. Vienošanās netika panākta, un jautājums tiks skatīts nākotnē.

ES pievērsa uzmanību jautājumam par pārāk lielas muitas vērtības noteikšanu Peru attiecībā uz foreļu ikriem. Peru paskaidroja, ka šis jautājums tiek risināts un muitas vērtība būs balstīta uz darījuma vērtību, un ka importētājiem ir tiesības uz jebkāda pārmaksāta nodokļa atmaksu.

Kolumbija un Peru pievērsa uzmanību jautājumiem, kas saistīti ar izcelsmes apliecinājumu un Spānijas pārbaudes pieprasījumu skaitu.

b) Publiskā iepirkuma apakškomiteja (2016. gada 2. decembris, videokonference)

Attiecībā uz Peru ES pauda bažas par to, ka tehniskajās specifikācijās varētu būt atsauces uz uz standartiem, tādējādi radot šķērsli ES uzņēmējiem piekļūt iepirkuma tirgum.

Attiecībā uz Kolumbiju ES ierosināja piekļuvi tirgum reģionālajā līmenī, galvenokārt decentralizētām (pašvaldības) struktūrām, kas atbildīgas par infrastruktūru. Puses vienojās turpināt diskusijas, lai rastu risinājumu.

c) Tehnisko tirdzniecības šķēršļu apakškomiteja (2016. gada 5. decembris, ar Peru − videokonference)

Attiecībā uz Kolumbiju ES pievērsa uzmanību Valsts kvalitātes apakšsistēmai, jo īpaši izmaiņām, kas ieviestas normatīvajā praksē, kuras ietekmē tehnisko noteikumu izstrādi. Puses apsprieda tirdzniecību veicinošas iniciatīvas atbilstības novērtējuma jomā, lai uzlabotu citu Pušu teritorijā veiktas sertificēšanas atzīšanu. Kolumbija prezentēja priekšlikumu šādu sertifikātu atzīšanai.

Attiecībā uz Peru ES pauda bažas par tādu dalībvalstu atzīšanu, kurām ir “stingras veselības uzraudzības” statuss attiecībā uz farmaceitisko produktu un medicīnas ierīču eksportu, un uzstāja, ka pret visām dalībvalstīm jāizturas vienlīdzīgi.

d) Sanitāro un fitosanitāro jautājumu apakškomiteja (2016. gada 6.–7. decembris)

Puses atzina, ka ir panākts progress SFS noteikumu īstenošanā, jo īpaši saskaņotu importa nosacījumu izveidē un piena un gaļas izstrādājumu sertificēšanā. Peru un Kolumbija piekrita īstenot reģionalizācijas principu un atcelt prasību, ka “dzīvniekiem jābūt dzimušiem, audzētiem un nokautiem vienā un tajā pašā dalībvalstī”. Peru un Kolumbija izrādīja interesi par sadarbību ar ES attiecībā uz rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem. Dzīvnieku labturības jomā Kolumbija un Peru apstiprināja interesi sadarboties un apmainīties ar informāciju par pasākumiem šajā jomā. Puses vienojās par darba plānu, lai uzlabotu tirdzniecības nosacījumus.

e) Lauksaimniecības apakškomiteja (2016. gada 7. decembris)

Puses pārskatīja tirdzniecības plūsmas un kvotu izmantošanu, stabilizācijas mehānismu banāniem un ES atbalsta programmu Kolumbijas piena nozarei, kā arī iespējas turpmākai sadarbībai lauksaimniecības jautājumos.

Stipro alkoholisko dzērienu jomā, kurā šobrīd vēl nav pabeigta PTO strīda izšķiršanas procedūra, Kolumbija informēja, ka ir pieņemts jauns Stipro alkoholisko dzērienu likums. ES pauda bažas par diskriminējošiem nodokļiem Peru, salīdzinot pisko un importētus stipros alkoholiskos dzērienus, kā arī par smago metālu analīzes tiesību aktiem, kas nav piemērojami pisko, bet ir piemēroti līdzīgām importētām precēm.

f) Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteja (2016. gada 7.–8. decembris)

Puses organizēja tikšanās iestādēm, kas atbildīgas par Nolīguma tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības noteikumu īstenošanu (sk. 5. daļu turpmāk).

g) Intelektuālā īpašuma apakškomiteja (2016. gada 8. decembris)

Diskusija par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (ĢIN) aptvēra atlikušās problēmas ĢIN reģistrēšanas jomā, ieviešanas jautājumus un apsvērumus par vienkāršotas ĢIN sarakstu atjaunināšanas procedūru. Peru un Kolumbija pauda nodomu pievienot jaunas aizsargājamas ĢIN.

Attiecībā uz citām intelektuālā īpašuma tiesībām ES uzsvēra punktus, kas saistīti ar farmaceitisko produktu patentiem: ar Kolumbiju — bažas par Veselības ministrijas lomu patentu izskatīšanā, ar Peru — jautājumus, kas saistīti ar normatīvo datu (piemēram, klīnisko testu datu) aizsardzību. ES izvirzīja jautājumus par autortiesībām un saistītām tiesībām: Kolumbijā par publiskā izpildījuma tiesību piemērošanu sabiedriskajā transportā un Peru par problēmām saistībā ar mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām pārredzamības, ieņēmumu sadalīšanas un pārraudzības jomā.

ES izvirzīja jautājumus par noteikumu izpildi, pamatojoties uz ieinteresēto personu bažām. Peru informēja par pozitīvu attīstības tendenci, piemēram, ātrākām procedūrām un piesardzības pasākumu pieņemšanu, kā arī darba turpināšanu ar mērķi stiprināt intelektuālā īpašuma tiesas. Kolumbija atsaucās uz savu jauno izpildes stratēģiju prioritārajās jomās, kas bija īstenošanas pirmā gada pārskatīšanas procesā.

h) Tirgus pieejamības apakškomiteja (2016. gada 8. decembris)

Puses apmainījās uzskatiem par tirdzniecības plūsmām, tostarp preferenču un tarifa likmju kvotu izmantošanu.

Saistībā ar tirgus pieejamību Kolumbijā ES pauda bažas par politiku attiecībā uz kravas automobiļu nodošanu metāllūžņos. Kolumbija atsaucās uz gaidāmo īstenošanas regulu Dekrētam Nr. 1517, lai uzlabotu tirgus pieejamību, līdz politika tiktu pakāpeniski izbeigta līdz 2018. gada beigām. ES arī izvirzīja jautājumu par USD 30 000 (FOB) robežvērtības piemērošanu, virs kuras tika piemērota augstāka nodokļa likme pārdotajiem pasažieru automobiļiem, kā arī pienākumam 11 Kolumbijas departamentos pievienot akcīzes nodokļa markas importētam alum.

Attiecībā uz Peru ES pauda bažas par tās nodokļu atmaksas sistēmas piemērošanu.

Tirdzniecības komiteja (2016. gada 9. decembris)

Tirdzniecības komiteja izvērtēja darbu apakškomitejās. ES atkārtoti uzsvēra savas lielākās bažas, jo īpaši: tiešos pārvadājumus un sūtījumu dalīšanu Kolumbijā un Peru, ES tirgus piekļuvi publiskajam iepirkumam reģionālajā līmenī Kolumbijā, vēl aizvien pastāvošo diskrimināciju attiecībā uz importētiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem Peru, izpildes trūkumu attiecībā un ĢIN Peru (Oporto un Fetā), pienākumu pievienot importētam alum akcīzes nodokļa markas atsevišķos Kolumbijas departamentos. Peru pauda bažas par ES Regulu (ES) Nr. 2015/2283 par jauniem pārtikas produktiem.

ES sniedza jaunāko informāciju par Nolīguma ratifikāciju dalībvalstīs. Kolumbija un Peru informēja par Protokola par Horvātijas pievienošanos ratifikācijas procesu. Puses atzinīgi novērtēja Protokola par Ekvadoras pievienošanos ratifikācijas procesu un tā provizorisku īstenošanu kopš 2017. gada 1. janvāra.

5.Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības noteikumu īstenošana

5.1.Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteja

Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomitejas (turpmāk “Apakškomiteja”) trešā tikšanās notika Briselē 2016. gada 7. un 8. decembrī. 

5.1.1.Ar darbu saistītu noteikumu īstenošana

ES informēja par SDO konvenciju ratifikāciju tās dalībvalstīs, jo īpaši 2014. gada SDO Protokolu par piespiedu darbu un SDO konvencijām par mājsaimniecībā nodarbinātām personām un darbu zvejniecībā. Tā sniedza informāciju par Eiropas platformu nedeklarēta darba jomā, ar kuras palīdzību var risināt neoficiālās ekonomikas problēmu, un pašreiz notiekošo ES veselības un drošības tiesību aktu pārskatīšanu. ES pauda bažas par darba jautājumiem, kurus aktualizēja SDO pārraudzības sistēma, un turpināja mudināt Kolumbiju un Peru novērst konstatētos trūkumus un uzlabot efektīvu starptautisko darba standartu īstenošanu.

Kolumbija izklāstīja reformas ar mērķi nodrošināt darbinieku biedrošanās brīvību un progresu nesodāmības un vardarbības līmeņa mazināšanā, kā arī tās SDO Konvencijas par pienācīgu darbu mājsaimniecībās nodarbinātajām personām ratifikāciju. Kolumbija arī informēja par darbu pie darba politikas ieteikumu īstenošanas saistībā ar pievienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (ESAO). Kolumbija uzsvēra pozitīvo pieredzi ar sociālo dialogu un darba konfliktu risināšanas mehānismiem. Tā norādīja uz problēmām, ko miera process rada saistībā ar pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un neoficiālām darba attiecībām lauku apvidos. Tā arī sniedza jaunāko informāciju par darba inspekcijas stiprināšanu un apakšuzņēmuma līgumu slēgšanas un neoficiālas darba prakses apkarošanu.

Peru izklāstīja jaunās valdības prioritātes: formalizēšana, sociālais dialogs, bērnu un piespiedu darba novēršana un izskaušana, darba inspekcija. Tā atsaucās uz neseno SDO Maternitātes aizsardzības konvencijas ratifikāciju un mehānismiem sociālo partneru iesaistei caur Nacionālo Darba un Nodarbinātības veicināšanas padomi.

5.1.2.Ar vidi saistītu noteikumu īstenošana

ES vērsa uzmanību uz notikumu attīstību daudzpusējo vides nolīgumu ietvaros un darbības tās Parīzes nolīguma saistību izpildes nolūkā. Attiecībā uz Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) ES aicināja Kolumbiju izpildīt savas saistības attiecībā uz spēcīgiem kontroles mehānismiem CITES sarakstā iekļauto krokodilu un kaimanu ādu tirdzniecībā. Kolumbija norādīja, ka tā vērsīsies pie ES ar papildu informāciju par pieņemtajiem pasākumiem šīs problēmas risināšanā. ES Kolumbijai prezentēja aprites ekonomikas pasākumu paketi un interesi par attiecīgām darījumdarbības aprindu sanāksmēm.

Peru uzsvēra savus stratēģijas virzienus “Perú Limpio” un “Perú Natural” un jaunās valdības prioritātes: bioloģiskās daudzveidības, jo īpaši mežu, ilgtspējīga izmantošana, pielāgošanās klimata pārmaiņām un to mazināšana, cieto atkritumu efektīva apsaimniekošana, integrēta piekrastes teritorijas apsaimniekošana, piesārņojuma novēršana un kontrole un ekoloģiskā efektivitāte. Tā uzsvēra pienācīga institucionālā pamata nepieciešamību un darba nozīmi dažādās nozarēs dažādos valdības līmeņos.

5.2.Apspriešanās valsts līmenī un Apakškomitejas sesijas ar pilsoniskās sabiedrības līdzdalību

Apspriešanās valsts līmenī

ES valsts līmeņa mehānisms apspriedēm ar pilsonisko sabiedrību (“valsts līmeņa konsultantu grupa”) kopš tā izveides tikās piecas reizes. Tajā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju pārstāvēja trīs locekļi, kā arī tā nodrošināja sekretariāta pakalpojumus.

Kolumbijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvji vairākkārt tikās ES delegācijā Bogotā, tostarp vienu reizi ar ES valsts līmeņa konsultantu grupas priekšsēdētāju, lai apspriestu iespēju izveidot tās apspriešanās mehānismu apakšgrupu(-as) turpmāku Nolīguma jautājumu risināšanai.

Apakškomitejas sesija ar pilsoniskās sabiedrības līdzdalību

Apakškomitejas atklāta sesija ar pilsoniskās sabiedrības līdzdalību norisinājās 2016. gada 8. decembrī, un tajā piedalījās aptuveni 60 pārstāvji. Tā tika raidīta tiešraidē internetā. Puses ar mutisku un rakstisku paziņojumu informēja pilsonisko sabiedrību par Apakškomitejas diskusijām, kam sekoja jautājumu un atbilžu sesija un diskusija. Pilsoniskās sabiedrības pārstāvji no ES, Kolumbijas un Peru iesniedza kopīgu paziņojumu, izceļot darba, vides un cilvēktiesību jautājumus, tirgus pieejamību maziem ražotājiem un MVU, kā arī izsakot priekšlikumus attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības iesaisti.

5.3.Turpmākais darbs un citas darbības

Visas puses vienojās stiprināt kontaktus, lai izstrādātu darbības, ar kurām īstenot tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības noteikumus. Papildus videi un darbam puses apsprieda iespējamo darbu pie atbildīgas uzņēmējdarbības prakses / uzņēmumu sociālās atbildības kā transversāla instrumenta.

Pēc Kolumbijas un Peru pieprasījuma ES 2016. gada 6. decembrī noorganizēja tehnisko semināru ar video saiti uz Bogotu un Limu, kurā tika prezentēta un apspriesta ES tirdzniecības nolīgumu ietekmes novērtējumos izmantotā metodika.

Kolumbija

ES 2016. gada decembrī piedalījās reģionālajā ESAO seminārā Kolumbijā par atbildīgām izrakteņu piegādes ķēdēm, koncentrējoties uz tās gaidāmo regulu par izrakteņiem no konfliktu skartajām teritorijām. Rezultātā ES delegācija Bogotā ar citām vēstniecībām izveidoja koordinācijas grupu nelikumīgas izrakteņu ieguves jomā, lai saskaņotu nostāju un plānotu kopīgas darbības.

ES lauksaimniecības komisāra Fila Hogana apmeklējuma laikā 2016. gada februārī ES un Kolumbija vienojās uzsākt sarunas par divpusēju nolīgumu bioloģisko produktu tirdzniecības jomā.

Tika organizēti vairāki pasākumi, lai popularizētu ilgtspējīgu attīstību un tās saistību ar miera procesu, tostarp vizītes teritorijās, kuras skāris konflikts. Pēdējais pasākums bija konference 2017. gada februārī par to, kā Nolīgums var palīdzēt radīt iespējas ekonomikā miera procesa ietvaros. Lai vairotu izpratni par darba situāciju Kolumbijā, ES delegācija organizēja trīs dienu darbsemināru, lai apspriestu darba standartu ieviešanu.

Peru

Projekta “Uzņēmumu sociālās atbildības / atbildīgas uzņēmējdarbības prakses veicināšana Latīņamerikā un Karību jūras reģionā — izmēģinājuma fāze” ietvaros ES delegācija Peru 2016. gada 29. novembrī organizēja semināru “Ceļā uz dalību ESAO: Atbildīgas uzņēmējdarbības prakses veicināšana Peru.

ES delegācija Peru piedalījās seminārā “NEXOS +1” par vides ziņā ilgtspējīgiem uzņēmējdarbības modeļiem, kas norisinājās Limā 2016. gada 24. oktobrī.

6.Īpašas jomas, kurās nepieciešama ziņošana vai uzraudzība

6.1.Tarifu kvotu izmantošana

Nolīgumā ir paredzētas tarifu kvotas, kas nodrošina otrai pusei preferenciālu tarifa režīmu līdz kvotas kvantitatīvajai robežai, virs kuras importam piemēro vislielākās labvēlības režīma tarifu.

ES noteiktās tarifu kvotas

Paziņojuma 7. un 8. tabulā ir attēloti izmantošanas rādītāji ES tarifu kvotām, kas noteiktas Kolumbijai un Peru. Ir norādītas tikai izmantotās tarifu kvotas.

Kolumbijas izmantoto cukurniedru un cukurbiešu cukura un ķīmiski tīras saharozes tarifu kvotu apjoms ir palielinājies no 88,4 % līdz 96,2 %. Citas tarifu kvotas tiek izmantotas maz vai netiek izmantotas vispār.

7. tabula. Kolumbijas izmantotās ES tarifu kvotas

Avots: TAXUD ĢD, Pārraudzības datubāze

Peru kopš Nolīguma stāšanās spēkā ir gandrīz pilnībā izmantojusi tarifu kvotas cukurniedru cukuram. Arī kukurūzas tarifu kvotām ir augsts izmantojuma rādītājs. Peru sāk izmantot ķiploku tarifu kvotas. Citām tarifu kvotām ir zems izmantojuma rādītājs.

8. tabula. Peru izmantotās ES tarifu kvotas

Avots: TAXUD ĢD, Pārraudzības datubāze

Kolumbijas noteiktās tarifu kvotas

ES pilnībā izmanto tarifu kvotas sēnēm, piena produktiem, piemēram, jogurtam, piena un krējuma pulverim, sūkalām, pārtikas izstrādājumiem zīdaiņiem un saldajai kukurūzai, mazāk tiek izmantotas tarifu kvotas saldējumam (lai gan to izmantojums palielinās), bet minimāli tiek izmantotas tarifu kvotas sieram (vidēji 8 %) un cukura konditorejas izstrādājumiem (vidēji 3 %).

9. tabula. ES izmantotās Kolumbijas tarifu kvotas

Avots: DIAN (Dirección de Impuestos y Aduanas Nacionales)

Peru noteiktās tarifu kvotas

ES pilnībā izmanto tarifu kvotas sviestam un piena pulverim un gandrīz pilnībā izmanto tarifu kvotas saldējumam. Citas tarifu kvotas tiek izmantotas minimāli.

10. tabula. ES izmantotās Peru tarifu kvotas

Avots: SUNAT (Superintendencia Nacional de Aduanas y de Administración Tributaria)

6.2.Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 19/2013, ar ko īsteno divpusējo aizsargpasākumu klauzulu un stabilizācijas mehānismu banāniem, īstenošana

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 15. janvāra Regulā (ES) Nr. 19/2013, ar ko īsteno divpusējo aizsargpasākumu klauzulu un stabilizācijas mehānismu banāniem Tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses 7 (turpmāk “Regula”), ir paredzēta iespēja uzsākt izmeklēšanu par aizsargpasākumiem vai ieviest iepriekšējas uzraudzības pasākumus saskaņā ar Regulā izklāstītajiem nosacījumiem. Saskaņā ar Regulas 3. un 13. pantu Komisija ir sekojusi līdzi jaunākajai statistikai attiecībā uz svaigu banānu importu (HS 08039010) no Kolumbijas un Peru.

Svaigu banānu importa apjoms ES no Peru 2015. gadā palielinājās par 5 % salīdzinājumā ar 2014. gadu. Šī tendence turpinājās 2016. gadā, importa apjomam palielinoties par gandrīz 10 % salīdzinājumā ar 2015. gadu. ES imports no Peru 2015. un 2016. gada oktobrī sasniedza Nolīgumā noteikto apjoma robežlīmeni (86 250 tonnu 2015. gadā un 90 000 tonnu 2016. gadā). Saskaņā ar Regulas 15. panta 3. punktu Komisija izvērtēja ietekmi uz ES banānu tirgu, ņemot vērā, cita starpā, ietekmi uz cenu līmeni, informāciju par norisēm importa jomā no citiem avotiem un Savienības tirgus vispārējo stabilitāti.

Komisija secināja, ka, ņemot vērā, ka: 1) svaigu banānu imports ES no Peru veidoja tikai aptuveni 4 % no kopējā importa apjoma 2015. gadā un nedaudz mazāk kā 2 % 2016. gadā, 2) svaigu banānu imports no citām tradicionālajām eksporta valstīm galvenokārt saglabājās zem salīdzināmos stabilizācijas mehānismos noteiktā līmeņa, 3) vidējā banānu vairumtirdzniecības cenā netika konstatētas būtiskas izmaiņas un 4) nebija norāžu par negatīvu ietekmi uz ES tirgus, ES ražotāju vai ES attālāko reģionu stabilitāti, nebija nepieciešams atcelt preferenciālā muitas nodokļa piemērošanu Peru izcelsmes banāniem 8 .

11. tabula. ES banānu imports no Peru 2015. un 2016. gadā
(kopējais daudzums tonnās)

Svaigu banānu importa apjoms ES no Kolumbijas 2015. gadā palielinājās par 21 % salīdzinājumā ar 2014. gadu. Tomēr 2016. gadā tas samazinājās par 4 % (no 1 307 458 tonnām 2015. gadā līdz 1 249 513 tonnām 2016. gadā).

Importa no Kolumbijas apjoms saglabājās ievērojami zem (aptuveni 75 %) Nolīgumā noteiktā apjoma robežlīmeņa, t. i., 1 687 500 tonnu 2015. gadā un 1 755 000 tonnu 2016. gadā.

12. tabula. ES banānu imports no Kolumbijas 2015. un 2016. gadā
(kopējais daudzums tonnās)

7.Secinājumi 

Četrus gadus pēc Nolīguma stāšanās spēkā tas kopumā darbojas labi. Ir skaidrs, ka ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās Latīņamerikā un preču cenu kritums starptautiskajā tirgū ir ietekmējis tirdzniecības plūsmas. Tomēr kritums divpusējās tirdzniecības apjomā starp ES un Kolumbiju (23,5 %) un starp ES un Peru (11 %) ir mazāks nekā šo valstu kopējais tirdzniecības apjoma kritums ar pārējo pasauli (aptuveni 36 % Kolumbijai un 18 % Peru).

Lai arī minerālproduktu īpatsvars Kolumbijas un Peru eksportā uz ES ir samazinājies un šobrīd ir ievērojami mazāks nekā citur pasaulē, Nolīgums ir veicinājis abu valstu eksporta diversifikāciju. Nolīgums radīja iespējas attīstīt jaunas eksporta jomas, galvenokārt attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, kas šobrīd ir galvenais elements gan Kolumbijas, gan Peru eksporta struktūrā uz ES un veido attiecīgi gandrīz 40 % un 51 % no kopējās eksporta vērtības uz ES. Šī diversifikācija arī ļāva nodrošināt tik svarīgo jaunu uz ES eksportējošu uzņēmumu skaita palielināšanu, galvenokārt ietverot mazos un vidējos uzņēmumus, kas ir spēcīgi pārstāvēti strauji augošās lauksaimniecības produktu eksporta kategorijās.

Joprojām ir ļoti svarīgi pilnībā īstenot Nolīgumu, lai nodrošinātu sagaidāmos ieguvumus abām pusēm. Lai gan lielākajā daļā jomu īstenošana norit veiksmīgi, dažām jomām ir jāpievērš pastiprināta uzmanība, piemēram, tam, kā Peru īsteno savus pienākumus sanitāro un fitosanitāro pasākumu jomā, lai atļautu ES lauksaimniecības produktu eksportu.

Stipro alkoholisko dzērienu aplikšanā ar nodokļiem — ilglaicīga problēma Kolumbijā un pēc ES uzsāktās strīda izšķiršanas lietas (DS502) — ir sasniegts ievērojams progress, pieņemot reformas likumu par stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Ar Likumu Nr. 1816, kas stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī, tika reformēts stipro alkoholisko dzērienu režīms, atceļot fiskālo diskrimināciju un disciplinējot monopolus Kolumbijas departamentos alkoholisko dzērienu ražošanas, ieviešanas un izplatīšanas jomā. Komisija rūpīgi uzrauga šo soļu īstenošanu. Turpretī diskriminējošā stipro alkoholisko dzērienu aplikšana ar nodokļiem Peru joprojām ir neatrisināta problēma.

Diskusijas ar Kolumbiju par tirgus pieejamības saistību īstenošanu iepirkumiem reģionālajā līmenī Kolumbijā arī attīstās pozitīvā virzienā.

Abām valstīm ir jāturpina centieni nodrošināt ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu noteikumu izpildi abās valstīs.

Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības noteikumu īstenošana ir progresējusi, un ar abām valstīm tiek veidots arvien atvērtāks dialogs darba jautājumos. Tomēr joprojām ir problēmas darba un vides jautājumos un, lai veicinātu šo noteikumu īstenošanu, ir nepieciešami turpmāki centieni, tostarp sadarbība.

Attiecībā uz stabilizācijas mehānismu banāniem nekas neliecināja par to, ka Kolumbijas un Peru eksports ietekmē ES tirgus stabilitāti vai ES ražotāju situāciju. Tiks turpināta rūpīga un pastiprināta banānu importa uzraudzība un tirgus situācijas izvērtēšana.

Komisija turpinās īstenot Nolīgumu ar Kolumbiju un Peru, un tagad arī Ekvadoru, lai pilsoņi, uzņēmēji un citas ieinteresētās personas abās pusēs varētu pilnībā izmantot ar Nolīgumu radītās iespējas. Komisija aicina ES dalībvalstis un Eiropas Parlamentu turpināt aktīvi iesaistīties šajā procesā.

(1)

OV L 354, 21.12.2012., 3. lpp.

(2)

  http://www.consilium.europa.eu/en/documents-publications/agreements-conventions/agreement/?aid=2011057  

(3)

  http://www.consilium.europa.eu/en/documents-publications/agreements-conventions/agreement/?aid=2016044

(4)

OV L 17, 19.1.2013., 1. lpp.

(5)

MVU ir uzņēmums, kas kopumā eksportē USD 500 000–5 000 000 FOB.

(6)

Mikrouzņēmums kopumā eksportē mazāk nekā USD 500 000.

(7)

   OV L 17, 19.01.2013., 1. lpp.

(8)

     OV L 328, 12.12.2015., 116. lpp. un OV L 326, 1.12.2016., 16. lpp.