EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 20.9.2017

COM(2017) 542 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Integrētas uzraudzības pastiprināšana nolūkā stiprināt kapitāla tirgu savienību un finanšu integrāciju mainīgā vidē

1.    Ievads

Finansiālā integrācija ir viens no vienotā tirgus un ekonomiskās un monetārās savienības pamatelementiem, un tā dod svarīgu ekonomisko labumu visai eurozonai un Eiropas Savienībai kopumā. Pēc situācijas pasliktināšanās finanšu krīzes dēļ finansiālā integrācija Eiropas Savienībā kopš 2011. gada atkal sāk pastiprināties 1 . ES investori ir palielinājuši savus aktīvu turējumus ārvalstīs. Laikposmā no 2006. līdz 2015. gadam ES iekšējās parāda un kapitāla portfeļa investīcijas palielinājās par EUR 2 triljoniem. Finansiālās integrācijas rādītāji, kurus nosaka pēc cenām, liecina, ka šajā laikposmā kopējā konverģence ir gandrīz divkāršojusies 2 . Ņemot to vērā, kā arī ES tautsaimniecībai turpinot atveseļoties, ir svarīgi izmantot šo pateicīgo brīdi un virzīties tālāk, veicot nepieciešamās darbības finansiālās integrācijas padziļināšanai Eiropas Savienībā.

Komisijas priekšsēdētājs Junkers savā 2017. gada 13. septembra uzrunā par stāvokli Savienībā uzsvēra kapitāla tirgu savienības un spēcīgāka iekšējā tirgus nozīmīgumu 3 . Arī Eiropadome 4 un Eiropas Parlaments 5 ir vairākkārt aicinājuši pabeigt kapitāla tirgu savienības izveidi.

Finanšu pakalpojumu vienotais tirgus veicina nodarbinātību, izaugsmi un investīcijas visās ES dalībvalstīs, uzkrājumus novirzot efektīvāk, lai tos izmantotu produktīvāk. Ja tirgi ir pilnībā integrēti, noguldītāji un investori var gūt lielāku atdevi, savukārt patērētājiem un uzņēmumiem ir pieejami labāki nosacījumi finansējuma saņemšanai, pateicoties pilnīgākam un konkurētspējīgākam finanšu instrumentu piedāvājumam. Proti, finansiālā integrācija var dot vēl papildu stimulu jau tā veiksmīgajam Investīciju plānam Eiropai, nodrošinot trūkstošās investīcijas Eiropas Savienībā, vienlaikus arī veicinot pārēju uz resursu izmantošanas ziņā efektīvāku mazoglekļa ekonomiku.

Turpmāka finansiālā integrācija ir nepieciešama arī, lai stiprinātu ekonomisko un monetāro savienību. Dziļi integrēti un likvīdi tirgi paaugstina to izturību pret negatīviem satricinājumiem un ievērojami veicina privātā riska sadali pāri valstu robežām, vienlaikus samazinot vajadzību pēc publiskā sektora riska sadales. Šajā sakarā piecu priekšsēdētāju ziņojumā par Eiropas ekonomikas un monetārās savienības izveides pabeigšanu un salīdzinoši nesenāk publiskotajā Komisijas pārdomu dokumentā par ekonomikas un monetārās savienības padziļināšanu ir pausts aicinājums pabeigt finanšu savienības, kura ietver gan banku savienību, gan kapitāla tirgu savienību, izveidi līdz 2019. gadam, lai tādējādi nodrošinātu euro integritāti un uzlabotu eurozonas un visas ES darbību. Visus šādas integrācijas sniegtos labumus papildina jaunās iespējas, ko rada finanšu nozares tehnoloģiju attīstība (finanšu tehnoloģijas). Nav šaubu, ka finanšu tehnoloģijām būs nozīmīga loma ES finanšu nozares nākotnes veidošanā, atvieglojot piekļuvi finanšu pakalpojumiem, paaugstinot darba efektivitāti un paplašinot izvēles iespējas. Tomēr reizē ar tehnoloģiju attīstību aktualizējas arī ar kiberdrošību un maksājumu drošību saistīti jautājumi, kuri ir atbilstoši jārisina.

Ņemot to vērā, priekšsēdētāja Junkera vadītā Komisija ir izvirzījusi prioritāti, proti — ātri pabeigt banku savienības izveidi un nodrošināt, ka līdz 2019. gadam ir pabeigti visi atlikušie darbi kapitāla tirgu savienības izveidei.

Lai to paveiktu, Eiropas Savienībai pirmām kārtām ir jāpastiprina un jāintegrē sava uzraudzības sistēma. Spēcīgai un arvien integrētākai finanšu uzraudzībai būs jāpilda nozīmīga loma, kas vajadzīga, lai panāktu ieguvumus un risinātu problēmas, kas saistītas ar ES finanšu tirgu turpmāku integrāciju, finanšu tehnoloģiju attīstību, kā arī finanšu nozares lomu ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības veicināšanā. Šajā sakarā kapitāla tirgu savienības vidusposma pārskatā 6 Komisija nāca klajā ar priekšlikumiem uzraudzības pastiprināšanai, minot to kā pirmo jauno prioritāti, lai paātrinātu tirgu integrāciju. Šim paziņojumam pievienotajos tiesību aktu priekšlikumos ir iekļautas nākamās darbības, kas Eiropas Savienībai ir nekavējoties jāveic, lai stiprinātu savu uzraudzības sistēmu.

2.    Integrētāka uzraudzība, lai sekmētu kapitāla tirgu savienību un finansiālo integrāciju

Lai finansiālā integrācija virzītos tālāk, ir nepieciešama integrētāka ES uzraudzības sistēma šādu divu būtisku iemeslu dēļ.

-Pirmkārt, pārrobežu finanšu darbības var veikt vieglāk, ja šādas darbības tiek vienādi reglamentētas un uzraudzītas visās dalībvalstīs. Līdzvērtīgi konkurences apstākļi visā vienotajā tirgū būs ieguvums finanšu produktu nodrošinātājiem, un pakalpojumu sniedzēji varēs paplašināt savu piedāvāto produktu klāstu un attiecīgi gūt labumu no apjomradītiem ietaupījumiem. Finanšu produktu un pakalpojumu lietotāji, proti, patērētāji un uzņēmumi, būs ieguvēji, jo tiem būs pieejama plašāka pakalpojumu izvēle, nejūtot bažas par patērētāju aizsardzību vai tirgu integritāti.

-Otrkārt, finansiālā integrācija, neskatoties uz visiem tās sniegtajiem ieguvumiem, vienlaikus paplašina kanālus, pa kuriem uz citām dalībvalstīm var izplatīties kaitīga ietekme negatīvu satricinājumu gadījumos, kā tas bija vērojams finanšu krīzes laikā. Tādēļ nepietiekama uzraudzība vienā dalībvalstī var arī būt riska avots finanšu tirgus dalībniekiem un patērētājiem citās dalībvalstīs. Turklāt pastāv arī risks, ka tirgus dalībnieki var aktīvi izmantot šādas uzraudzības atšķirības, lai palielinātu savu īstermiņa peļņu 7 . 

Līdz ar Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas izveidi 2010. un 2011. gadā ES uzraudzības sistēma ir būtiski pastiprināta, reaģējot uz finanšu krīzi. Eiropas finanšu uzraudzības sistēma ietver gan mikroprudenciālo uzraudzību, ko koordinē trīs Eiropas uzraudzības iestādes, gan makroprudenciālo uzraudzību, ko koordinē Eiropas Sistēmisko risku kolēģija. 2014. gada novembrī darbību uzsāka vienotais uzraudzības mehānisms, kurš šobrīd ir atbildīgs par to valstu lielo un sistēmisko banku uzraudzību, kuras ir banku savienības dalībnieces. Banku savienībā banku noregulējuma jautājumi ir uzticēti citai jaunai Eiropas struktūrai, proti, Vienotā noregulējuma valdei. Desmit gados, kas pagājuši kopš smagākās pēckara perioda finanšu krīzes, ir paveikts milzīgs darbs. Tomēr ES uzraudzības sistēma joprojām ir izstrādes posmā, turklāt ir nepieciešams papildu pastiprinājums, ņemot vērā jaunās problēmas, kas saistītas ar pašreiz notiekošo finansiālo integrāciju gan ES, gan pasaules līmenī. It īpaši Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no ES liek domāt par nepieciešamību pēc vēl dziļāk integrētas uzraudzības ES 27 dalībvalstīs, kā arī par vajadzību pārvērtēt uzraudzības attiecības ar trešām valstīm, lai nodrošinātu visu finanšu sektora risku pienācīgu pārvaldību.

Banku nozarē jau tagad vērojami ieguvumi, kurus devusi konsekventā uzraudzība, ko nodrošina vienotais uzraudzības mehānisms banku savienībā, kurā piedalās 19 dalībvalstis. Līdz ar citu dalībvalstu pievienošanos banku savienībai vienotā uzraudzības mehānisma darbības ģeogrāfija paplašināsies. Tomēr ir svarīgi, lai vienotais uzraudzības mehānisms darbotos, balstoties uz konsekventu uzraudzības sistēmu plašākai ES. Tas nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus gan tām dalībvalstīm, kuras ir pievienojušās banku savienībai, gan tām, kuras nav tās dalībnieces, turklāt šāda sistēma nākotnē atvieglos procesu, kurā dalībvalsts, kas nav savienības dalībniece, par tādu kļūst. Šim nolūkam būtu jāpalielina Eiropas Banku iestādes loma ES banku nozares uzraudzības konverģences veicināšanā.

Ar dažiem izņēmumiem ES kapitāla tirgi tiek uzraudzīti valstu līmenī. Piecu priekšsēdētāju ziņojumā ir teikts, ka viens no ilgtermiņa mērķiem ir vienotas Eiropas kapitāla tirgu uzraudzības iestādes izveide, bet pārdomu dokumentā par ekonomikas un monetārās savienības padziļināšanu minēts, ka pirmie soļi šā mērķa sasniegšanai būtu jāveic saistībā ar šo Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas pārskatīšanu. Tā kā kapitāla tirgu savienība nodrošinās tālāku finansiālo integrāciju, ir svarīgi pastiprināt Eiropas uzraudzības iestāžu spējas nodrošināt konsekventu uzraudzību un vienotā kodeksa vienveida izpildi. Tas palīdzēs labi funkcionējošiem kapitāla tirgiem, proti, samazināsies šķēršļi pārrobežu investīcijām, tiks vienkāršota uzņēmējdarbības vide un samazināsies atbilstības nodrošināšanas izmaksas, kas rodas uzņēmumiem, kuri darbojas vairākās valstīs, un ir saistītas ar nepieciešamību ievērot atšķirīgus noteikumus. Veroties no investora skatu punkta, konsekventa uzraudzība un vienota noteikumu izpilde paaugstina investoru aizsardzību un vairo uzticību kapitāla tirgiem.

Turklāt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes nepastarpināta uzraudzība varētu būtiski sekmēt konsekventas uzraudzības nodrošināšanu un šādu pilnvaru piešķiršana šai iestādei būtu uzskatāma par pirmo konkrēto soli ceļā uz vienotas Eiropas kapitāla tirgu uzraudzības iestādes izveidi. Šajā kontekstā arī Eiropas Parlaments ir uzsvēris, ka tiesiskajam un uzraudzības regulējumam vajadzētu būt nozīmīgai lomai, lai novērstu pārmērīgu risku uzņemšanos un finanšu tirgu nestabilitāti, un norādīja, ka spēcīgu kapitāla tirgu savienību ir jāpapildina spēcīgai ES mēroga un valstu uzraudzībai 8 .

ES apdrošināšanas un pensiju tirgi ne tikai dod ES iedzīvotājiem iespēju mazināt riskus, gatavoties aktīvo darba gaitu beigšanai un veidot uzkrājumus vecumdienām, bet arī var stimulēt pārrobežu investīcijas kapitāla tirgu savienībā. Kaut arī šajā posmā šķiet pareizi atstāt uzraudzību valstu līmenī saskaņā ar nesen ieviesto Maksātspēja II sistēmu, tālāka uzraudzības darbību konverģence ir jānodrošina un jāpastiprina Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes aizgādībā, lai novērstu jebkādas bažas un praktiskas problēmas, kas rodas valstu uzraudzības iestādēm atšķirīgi piemērojot noteikumus.

Eiropas Savienībai tiecoties vēl dziļāk integrēt finanšu tirgus, arvien lielāka nozīme būs makroprudenciālajai uzraudzībai, proti, risku uzraudzībai, kas paredzēta, lai nodrošinātu finanšu sistēmas kā veseluma stabilitāti. Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, ņemot vērā tās plašo dalībnieku loku, kuru vidū ir valstu centrālās bankas, uzraudzības iestādes un Eiropas iestādes, nākotnē ir jāuzņemas vēl lielāka loma, ņemot vērā tās uzlaboto pārvaldības struktūru, kas nodrošinās procedūru ātrāku izpildi.

Nozīmīgi, ka darbībām ceļā uz spēcīgāku uzraudzības sistēmu ir jāattiecas uz finanšu tirgiem visās dalībvalstīs, lai ieguvumus no integrētākiem finanšu tirgiem varētu gūt visas dalībvalstis, vienlaikus uzturot vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā Eiropas Savienībā.

Ņemot vērā minēto, Komisija šodien ierosina leģislatīvus pasākumus, lai stiprinātu Eiropas uzraudzības iestādes un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju. Priekšlikumu pamatā ir vairāk nekā sešus gadus ilgs darbs, Eiropas Parlamenta, dalībvalstu un Padomes ieguldījums, kā arī sabiedriskajā apspriešanā saņemtās vairāk nekā 200 atbildes un saspringtais dialogs ar visām ieinteresētajām personām.

3.    Pastiprinātas uzraudzības sistēmas galvenās sastāvdaļas

Spēcīgāka uzraudzības konverģence

Labākas koordinēšanas spējas nodrošinās konverģenci veidam, kā valstu iestādes uzrauga finanšu nozari, un sagatavos augsni turpmākām darbībām ceļā uz vienotas uzraudzības iestādes izveidi, it īpaši attiecībā uz kapitāla tirgiem. Eiropas uzraudzības iestādes jau ir devušas savu ieguldījumu saskanīgākas un efektīvākas finanšu uzraudzības izveidē, kuras rezultāti jau ir labi redzami, piemēram, izstrādājot pamatnostādnes valstu uzraudzības iestādēm, pildot starpnieka lomu gadījumos, kad valstu uzraudzības iestādēm ir atšķirīgi viedokļi, kā arī veicot valstu uzraudzības iestāžu salīdzinošo izvērtēšanu. Tomēr šajā jomā ir nepieciešami uzlabojumi, lai sekmētu Eiropas uzraudzības iestāžu spēju nodrošināt konsekventu uzraudzību un vienotā kodeksa vienveida izpildi. Šodien publiskotie priekšlikumi paredz stiprināt Eiropas uzraudzības iestāžu lomu attiecībā uz valstu iestāžu darbību koordinēšanu, proti:

-Tiks pastiprinātas Eiropas uzraudzības iestāžu esošās pilnvaras nodrošināt uzraudzības konverģenci, piemēram, veicot valstu iestāžu darbības neatkarīgu izvērtēšanu, kā arī uzticot jaunu pienākumu attiecībā uz ES mēroga prioritāšu noteikšanu saistībā ar uzraudzību un agrīno intervenci iespējamas uzraudzības arbitrāžas gadījumos.

-Lai būtiski vairotu zināšanas par tirgu, labāk izmantotu savas uzraudzības pilnvaras un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā ES, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde turpmāk datus par darījumiem saņems tieši no tirgus dalībniekiem. Turklāt tiks pastiprināta Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes koordinācijas loma, lai tā varētu funkcionēt kā izmeklēšanas centrs tirgus ļaunprātīgas izmantošanas lietās ar pārrobežu elementu.

-Lai izvairītos no atšķirīgām uzraudzības normām un rezultātiem, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei būs lielāka loma saistībā ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību iekšējo riska aprēķināšanas modeļu apstiprināšanas procesa koordinēšanu.

-Vienlaikus ar šiem pasākumiem Komisija ierosina pilnveidot Eiropas uzraudzības iestāžu procedūras attiecībā uz pamatnostādņu un ieteikumu izdošanu, lai tādā veidā apliecinātu šo instrumentu nozīmīgumu. Šis risinājums ir atbilde uz daudzu ieinteresēto personu pastāvīgajiem lūgumiem. Šajā nolūkā Eiropas uzraudzības iestādēm būs pienākums veikt izmaksu un ieguvumu analīzi, bet attiecīgajām ieinteresēto personu grupām būs tiesības lūgt Komisiju rīkoties, ja tās uzskata, ka šie instrumenti pārsniedz Eiropas uzraudzības iestāžu kompetences jomas, kas tām piešķirtas ar ES tiesību aktiem.

Stabils pamats Eiropas uzraudzības iestāžu pārvaldībai un finansēšanai

Lai Eiropas uzraudzības iestādes spētu pildīt savas pilnvaras un nodrošināt uzraudzības konverģenci Eiropas Savienībā, tām ir jāizveido stabila pārvaldes struktūra. No vienas puses, ir lietderīgi saglabāt valstu iestādēm to nozīmīgo lomu, un tās turpinās noteikt vispārīgo darbības virzienu un lemt par regulējuma jautājumiem. No otras puses, arī Eiropas uzraudzības iestādēm vajadzētu būt savai neatkarīgai izpildpadome ar pilnas slodzes locekļiem, un izpildpadomes uzdevums būtu nodrošināt efektīvu, objektīvu un uz ES vērstu lēmumu pieņemšanu saistībā ar uzraudzības darbību koordināciju.

Ierosinātā jaunā pārvaldība

Turklāt šajos priekšlikumos ir paredzēts, ka Parlaments un Padome var piešķirt Eiropas uzraudzības iestādēm nepieciešamos budžeta līdzekļus, ņemot vērā uzraudzības iestāžu jaunos uzdevumus un pienākumus. Lai gan valstu pieredze liecina, ka publiskais finansējums var nākt par labu uzraudzības iestāžu sekmīgam darbam un tādēļ būtu nodrošināms arī turpmāk, lietderīgi tomēr būtu finansēt Eiropas uzraudzības iestādes no dažādiem finansējuma avotiem. Eiropas uzraudzības iestāžu finansēšanā lielāka loma būtu jāuzņemas nozarei un tirgus dalībniekiem, kuri vistiešākajā veidā gūst labumu no uzraudzības konverģences, ko veicina Eiropas uzraudzības iestādes. Viņu iemaksām vajadzētu būt taisnīgām un samērīgām ar ieguvumiem, ko nozare un attiecīgie tirgus dalībnieki gūst no Eiropas uzraudzības iestāžu darba.

Izmaiņas Eiropas uzraudzības iestāžu finansēšanā

Ceļā uz vienotas Eiropas kapitāla tirgu uzraudzības iestādes izveidi

Tiešā uzraudzība ES līmenī daudzos gadījumos ir efektīvākais veids, kā panākt uzraudzības konverģenci, tādā veidā novēršot šķēršļus pārrobežu darbībām un regulējuma arbitrāžas iespējas. Tomēr šobrīd Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes tiešā uzraudzība attiecas tikai uz ierobežotu skaitu tirgus dalībnieku un darbību, proti, uz kredītreitinga aģentūrām un darījumu reģistriem. Komisija pavisam nesen jau nāca klajā ar ierosinājumu izveidot integrētāku ES uzraudzības mehānismu centrālajiem darījumu partneriem 9 , kā arī noteikt Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei lielākas pilnvaras attiecībā uz atļauju izsniegšanu nesen ierosinātajam Viseiropas privāto pensiju produktam 10 . Tādējādi, izvēršot tiešo uzraudzību uz citām jomām, iespējams dot būtisku pienesumu kapitāla tirgu savienībai. Vienlaikus ir jāņem vērā subsidiaritātes princips un valstu iestāžu turpmākie pienākumi, piemēram, patērētāju tiesību aizsardzības jomā.

Pamatojoties uz minēto, Komisija ierosina paplašināt tiešās uzraudzības piemērošanu izvēlētos kapitāla tirgus sektoros. Šīs jomas ir izvēlētas atkarībā no tā, cik lielā mērā tiešā uzraudzība spēj mazināt pārrobežu šķēršļus un veicināt turpmāku tirgu integrāciju, efektivitātes uzlabojumiem, ko būtu iespējams panākt, izveidojot specializētas zināšanas ES līmenī, un/vai tiešās uzraudzības tehniskas īstenošanas iespējām (ņemot vērā, piemēram, apmēru, kādā sektori tiek reglamentēti ar tieši piemērojamajiem tiesību aktiem, proti, regulām, nevis direktīvām). Jaunās ierosinātās jomas, kuras būtu jāpakļauj Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes tiešajai uzraudzībai, ir norādītas šajā tabulā slīprakstā:

Šeit uzskaitītie ierosinājumi tiks papildus izstrādāti drīz gaidāmajos Komisijas tiesību aktu priekšlikumos attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību piesardzības režīma pārskatīšanu. Šīs pārskatīšanas ietvaros Komisija plāno ierosināt vienādot dažu lielo ieguldījumu brokeru sabiedrību regulatīvo un uzraudzības režīmu ar to, kāds tiek piemērots lielām kredītiestādēm. Tas cita starpā nodrošinās, ka šādas sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs, kuras ir banku savienības dalībnieces, var tikt pakļautas Eiropas Centrālās bankas uzraudzībai, ko tā veic, izmantojot savu uzraudzības rīku, proti, vienoto uzraudzības mehānismu.

Makroprudenciālās uzraudzības efektivitātes paaugstināšana

Komisija ierosina veikt mērķtiecīgus grozījumus, lai uzlabotu Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas efektivitāti, tādā veidā pastiprinot makroprudenciālo koordināciju un dodot Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai iespēju labāk pildīt savu uzdevumu. It īpaši Komisija ierosina apstiprināt jau esošo kārtību, proti, ka Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju vada Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētājs, vienlaikus pastiprinot sekretariāta vadītāja pilnvaras. Visbeidzot, priekšlikumā ir paredzētas izmaiņas Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas struktūrā, lai ņemtu vērā nesenās izmaiņas ES institucionālajā vidē, it īpaši saistībā ar banku savienības izveidi.

4.    Ilgtspējīgu finanšu apsvērumu integrēšana finanšu uzraudzībā

ES ir jāturpina stiprināt savas pasaules līdera pozīcijas, liekot finansēm strādāt, lai sasniegtu mērķus, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, Parīzes nolīgumā un Sendai ietvarprogrammā katastrofu riska mazināšanai. Ņemot vērā investīciju apmēru, kas nepieciešamas, lai stimulētu ES tautsaimniecības attīstību virzienā uz mazoglekļa, resursu izmantošanas ziņā efektīvām un pret riskiem nodrošinātām investīcijām un noturīgāku izaugsmi nākamajās desmitgadēs, ir obligāti jāpiesaista privātā kapitāla resursi un tie jānovirza ilgtspējīgākām investīcijām. Tam nepieciešama visaptveroša un padziļināta pašreizējās finanšu shēmas pārvērtēšana un citādāka risku un atdeves pieeja kapitāla tirgiem un investoriem.

Komisija 2018. gada sākumā nāks klajā ar vērienīgu rīcības plānu attiecībā uz ilgtspējīgām finansēm, kurā būs iekļauti reglamentējoši pasākumi.

Komisijas izveidotā augsta līmeņa ekspertu grupa ilgtspējīgu finanšu jautājumos savā starpposma ziņojumā ir norādījusi, ka vides, sociālie un pārvaldības riski, piemēram, agrāk nepieredzēti un pieaugoši klimata riski, vēl nav pienācīgi integrēti finanšu riska izvērtēšanas procesos, un ka pašreizējā Eiropas uzraudzības iestāžu pārskatīšana ir lieliska iespēja precizēt un pilnveidot šo iestāžu lomu vides, sociālo un pārvaldības risku izvērtēšanā, lai nodrošinātu Eiropas finanšu nozares stabilitāti ilgtermiņā un ieguvumus ilgtspējīgai tautsaimniecībai kopumā. Nav šaubu, ka Eiropas uzraudzības iestādes var uzņemties nozīmīgu lomu tāda tiesiskā un uzraudzības regulējuma izstrādē, kas atbalsta privātā kapitāla piesaisti un tā novirzīšanu ilgtspējīgām investīcijām, vienlaikus nodrošinot finanšu stabilitāti.

Kā pirmais solis ceļā uz visaptverošāku stratēģiju, priekšlikumos, kas pievienoti šim paziņojumam, ir iekļauta konkrēta prasība Eiropas uzraudzības iestādēm ņemt vērā vides, sociālos un pārvaldības faktorus šo iestāžu pilnvaru robežās. Piemēram, šāda kārtība dos iespēju iestādēm pārraudzīt, kā finanšu iestādes nosaka, ziņo un novērš vides, sociālos un pārvaldības riskus, tādējādi vairojot finanšu dzīvotspēju un stabilitāti. Eiropas uzraudzības iestādes var arī sniegt norādījumus par to, kā ilgtspējas apsvērumus efektīvi iestrādāt attiecīgos ES finanšu tiesību aktos un veicināt šo noteikumu saskanīgu īstenošanu pēc to pieņemšanas.

5.    Uzraudzības sistēmas pielāgošana, lai izmantotu finanšu tehnoloģiju potenciālu

Finanšu tehnoloģijām būs nozīmīga loma ES finanšu nozares nākotnes veidošanā, atvieglojot piekļuvi finanšu pakalpojumiem, piedāvājot jaunus veidus, kā investēt uzņēmumos, paaugstinot darba efektivitāti un paplašinot izvēles iespējas. Digitālo tehnoloģiju izmantošana ienes pārmaiņas finanšu nozarē, sniedz patērētājiem ieguvumus, uzlabo uzņēmumiem iespējas saņemt finansējumu un atklāj neskaitāmas iespējas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem izvērst savas darbības apmērus. Inovācijas temps finanšu pakalpojumu jomā pēdējos gados ir ievērojami paātrinājies. Veidojot finanšu savienību, pilnībā ir jāizmanto finanšu inovācijas sniegtās iespējas, taču vienlaikus ir arī jāpārvalda jaunie riski.

Banku savienības un kapitāla tirgu savienības regulējumam un uzraudzībai ir jābūt tehnoloģiju ziņā neitrālai un samērīgai, tādai, kas veicina inovāciju un tehnoloģiju tālāku attīstību un sekmē digitālo finanšu pakalpojumu integrētu tirgu kā daļu no ES digitālā vienotā tirgus, neierobežojot apjomradītus un diversifikācijas radītus ietaupījumus.

Finanšu pakalpojumiem kļūstot arvien atkarīgākiem no tehnoloģijām un datiem, regulatoriem un uzraudzības iestādēm ir jāapgūst šīs tehnoloģijas, lai veicinātu konsekventu pieeju gan ieguvumiem, gan potenciālajiem riskiem un sekmētu veselīgu konkurenci.

Inovatīvas pieejas rada uzraudzības iestādēm problēmu, jo jaunas tehnoloģijas un alternatīvu uzņēmējdarbības modeļu un pakalpojumu ieviešana rada sarežģītus jautājumus no regulējuma un uzraudzības viedokļa. Ir ārkārtīgi svarīgi dot iespēju uzraudzības iestādēm vairot zināšanas, sadarbojoties ar inovatīviem uzņēmumiem, un apgūt jaunas tehnoloģijas un uzņēmējdarbības modeļus. Ne mazāk svarīgi ir valstu regulatoriem un uzraudzības iestādēm visās dalībvalstīs saskaņot savu atbildes rīcību, lai neradītu šķēršļus integrētam digitālo finanšu pakalpojumu tirgum.

Pēc finanšu tehnoloģiju jautājumu sabiedriskās apspriešanas 11 Komisija 2018. gada sākumā publiskos ES rīcības plānu, kurā būs sīki izklāstīts, kādas darbības ir jāveic, lai risinātu šīs problēmas un veicinātu integrēta digitālo finanšu pakalpojumu tirgus attīstību.

Šā mērķa sasniegšanai pirmām kārtām ir jākoriģē ES integrētā uzraudzības sistēma, lai ņemtu vērā jaunākās norises. Šim paziņojumam pievienotajos priekšlikumos būs iekļauta prasība Eiropas uzraudzības iestādēm, pildot savus pienākumus, ņemt vērā ar inovācijām un tehnoloģiju attīstību saistītos jautājumus.

Vēl viens jautājums, kas ņemts vērā priekšlikumos, ir saistīts ar valstu tehnoloģisko inovāciju instrumentiem un rīkiem, piemēram, valstu uzraudzības iestāžu izveidotiem inovācijas centriem vai izmēģinājumu platformām. Saskaņā ar priekšlikumu Eiropas uzraudzības iestādēm tiktu uzdots pienākums veicināt uzraudzības konverģenci ar īpašu uzsvaru uz inovācijām un tehnoloģijām, un to panākt, apmainoties ar informāciju un paraugpraksi, kā arī vajadzības gadījumā ar pamatnostādnēm un ieteikumiem. Piemēram, iestādes tiks aicinātas veicināt tehnoloģiju apguvi visās valstu uzraudzības iestādēs, kā arī apmainīties ar informāciju par kiberdraudiem, negadījumiem un uzbrukumiem.

Plašais tehnoloģiju pielietojums rada arī bažas par kiberdrošību. Finanšu pakalpojumu un to sniedzēju drošība un darbības integritāte strauji mainās, un tādēļ ir nepieciešama saskaņotāka atbildes rīcība Eiropas regulējuma un uzraudzības jomā.

Saskaņotāk pievēršoties kiberdrošības jautājumiem un izturētspējas pasākumiem, Eiropas uzraudzības iestādes ar savu darbu vairos arī Eiropas finanšu nozares drošību un integritāti. Informācijas apmaiņas un analīzes centriem ir īpaši svarīga loma, veidojot nepieciešamo uzticību, lai finanšu pakalpojumu sniedzēji un publiskais sektors varētu apmainīties ar informāciju par draudiem kiberdrošībai.

6.    Secinājums

Tā kā Eiropas ekonomikas izaugsme nostiprinās, ir īstais laiks izmantot šos labvēlīgos apstākļus un ES pielāgot savas struktūras, lai ekonomikas un monetāro savienību ilgtermiņā padarītu ilgtspējīgāku un dotu stimulu vienotā tirgus tālākai attīstībai. Šajā kontekstā ciešākai finansiālai integrācijai ir ļoti liela nozīme, un tā dos nozīmīgus ieguvumus Eiropas Savienībai, tās iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Papildus notiekošajam integrācijas procesam finanšu sektoram ir jāpieņem un jāpielāgojas izmaiņām, kas saistītas ar tehnoloģiju attīstību, un jāapzinās nozares pilnā atbildība par ilgtspējīgāka investīciju un ekonomiskās attīstības modeļa izvēli.

Lai nodrošinātu ieguvumus un atrisinātu problēmas saistībā ar šīm norisēm finanšu nozarē, liela nozīme būs ES uzraudzības kvalitātei un konverģencei. Kopā ar šo paziņojumu šodien iesniegtie tiesību aktu priekšlikumi paredz veikt konkrētas darbības, lai paātrinātu uzraudzības konverģenci visos tirgus segmentos un virzītos uz kapitāla tirgu centralizētu un vienotu uzraudzību. Turklāt tajos ir paredzētas pirmās leģislatīvās darbības, kas vajadzīgas, lai vēl vairāk stiprinātu ES vadošās pozīcijas ilgtspējīgu investīciju un finanšu jomā un pārvaldītu finanšu tehnoloģiju radītās iespējas un problēmas.

Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi prioritārā kārtā apspriest un vienoties par šiem priekšlikumiem, lai tie varētu stāties spēkā līdz pašreizējā likumdošanas pilnvaru termiņa beigām 2019. gadā. Vienlaikus Komisija turpinās ciešu dialogu ar visām attiecīgajām šīs nozīmīgās jomas ieinteresētajām personām.

(1)

     Skatīt Eiropas Komisijas (2017) dienestu darba dokumentu “Paziņojumam par kapitāla tirgu savienības vidusposma pārskatīšanu pievienotā ekonomiskā analīze”, 1. nodaļa, 11. lpp.; Eiropas Komisija (2017), Eiropas finansiālās integrācijas un stabilitātes pārskats; maijs, 18. lpp.; Eiropas Centrālā banka (2017), Finansiālā integrācija Eiropā, 3. lpp. (FINTEC indikatori).

(2)

     Avots: ECB finansiālās integrācijas indikatori.

(3)

     https://ec.europa.eu/commission/state-union-2017_en.

(4)

     Eiropadomes 2017. gada 22. un 23. jūnija sanāksmes secinājumi.

(5)

     Eiropas Parlamenta 2015. gada 9. jūlija rezolūcija par kapitāla tirgu savienības izveidi ( 2015/2634(RSP) ), 09.07.2015.

(6)

Komisijas paziņojums par kapitāla tirgu savienības rīcības plāna vidusposma pārskatīšanu (COM(2017) 292 final.

(7)

Pašlaik īpaši aktuāls ir tā dēvētās regulējuma arbitrāžas risks, jo sakarā ar Apvienotās Karalistes lēmumu izstāties no ES finanšu sektors ir spiests pārstrukturēt savu darbību ES un pārcelt dažas funkcijas citur.

(8)

     Eiropas Parlamenta 2015. gada 9. jūlija rezolūcija par kapitāla tirgu savienības izveidi ( 2015/2634(RSP) ), 09.07.2015.

(9)

Priekšlikums regulai, ar kuru Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), un Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza attiecībā uz CCP atļauju piešķiršanā iesaistītajām procedūrām un iestādēm un trešo valstu CCP atzīšanas prasībām, COM/2017/0331 final.

(10)

Priekšlikums regulai par Viseiropas privāto pensiju produktu (PEPP), COM(2017) 343 final.

(11)

     https://ec.europa.eu/info/finance-consultations-2017-fintech_en.