52017DC0524

Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

par Slovākijas 2017. gada valsts reformu programmu

un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Slovākijas 2017. gada stabilitātes programmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu 1 un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu 2 ,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas 3 ,

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Sociālās aizsardzības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas politikas komitejas atzinumu,

tā kā:

(1)Komisija 2016. gada 16. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu 4 , iezīmējot 2017. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada sākumu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2017. gada 9. un 10. martā. Komisija 2016. gada 16. novembrī , pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu 5 , kurā Slovākija nebija minēta to dalībvalstu vidū, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku. Eiropadome atbalstīja šo ieteikumu 2017. gada 9. un 10. martā, un 2017. gada 21. martā Padome to pieņēma 6 .

(2)Ņemot vērā to, ka Slovākijas valūta ir euro un ekonomiskajā un monetārajā savienībā starp ekonomikām ir cieša savstarpēja saikne, Slovākijai būtu jānodrošina pilnīga un savlaicīga ieteikuma par eurozonu, kas ir atspoguļots 1.–2. ieteikumā, īstenošana.

(3)2017. gada ziņojums par Slovākiju 7 tika publicēts 2017. gada 22. februārī. Tajā tika izvērtēti Slovākijas panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2016. gada 12. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, turpmākie pasākumi, kas veikti pēc iepriekšējos gados pieņemtajiem ieteikumiem, un Slovākijas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu.

(4)Slovākija 2017. gada 26. aprīlī iesniedza savu 2017. gada valsts reformu programmu un 2017. gada stabilitātes programmu. Lai ņemtu vērā abu programmu savstarpējo saistību, tās tika izvērtētas vienlaikus.

(5)Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi ir ņemti vērā, veicot dalībvalstu programmu plānošanu attiecībā uz Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondi) 2014.–2020. gadam. Kā paredzēts tiesību aktā, kas reglamentē ESI fondus 8 , ja ir nepieciešams atbalsts attiecīgo konkrētai valstij adresēto ieteikumu īstenošanā, Komisija var lūgt dalībvalsti pārskatīt un grozīt tās attiecīgās ESI fondu programmas. Komisija ir sniegusi papildu norādes par minēto noteikumu piemērošanu 9 .

(6)Uz Slovākiju pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa. Savā 2017. gada stabilitātes programmā valdība plāno samazināt nominālo deficītu – 2017. gadā līdz 1,3 % no IKP un 2019. un 2020. gadā pakāpeniski turpināt samazinājumu līdz 0 % no IKP. Vidēja termiņa budžeta mērķi – strukturālu deficītu 0,5 % apmērā no IKP – paredzēts sasniegt 2018. gadā. Saskaņā ar stabilitātes programmu ir paredzams, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP līdz 2020. gadam pakāpeniski samazināsies līdz 46 %. Makroekonomiskais scenārijs, kas ir budžeta prognozes pamatā, ir ticams.

(7)Padome 2016. gada 12. jūlijā ieteica Slovākijai sasniegt ikgadēju fiskālo korekciju 0,5 % apmērā no IKP virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi 2017. gadā. Pamatojoties uz Komisijas 2017. gada pavasara prognozi, pastāv risks, ka 2017. gadā būs neliela novirze no minētās prasības.

(8)2018. gadā, ņemot vērā fiskālo stāvokli, paredzams, ka Slovākija veiks turpmākas korekcijas virzībā uz vidējā termiņa budžeta mērķi – strukturālo deficītu 0,5 % apmērā no IKP. Atbilstoši Stabilitātes un izaugsmes pakta ietvaros kopīgi saskaņotajai korekciju matricai minētā korekcija atbilst prasībai par valdības neto primāro izdevumu nominālo izaugsmes tempu 10 , kas nedrīkst pārsniegt 2,9 %. Tas atbilstu strukturālai korekcijai 0,5 % apmērā no IKP. Nemainīgas politikas apstākļos pastāv risks, ka 2017.–2018. gada periodā kopā būs ievērojama novirze no minētās prasības. Kopumā Padome uzskata, ka Slovākijai ir jābūt gatavai veikt papildu pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību 2017. gadā, un ka 2018. gadā būs nepieciešami papildu pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Tomēr, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 1466/97, budžeta plānu un rezultātu izvērtējumā būtu jāņem vērā dalībvalsts budžeta bilance, ņemot vērā arī cikliskus apstākļus. Kā atgādināts Komisijas paziņojumā, kas pievienots šiem konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, 2018. gada budžeta plāna projekta izvērtējumā un turpmākajā 2018. gada budžeta rezultātu izvērtējumā būs pienācīgi jāņem vērā mērķis panākt fiskālo nostāju, kas sekmē gan pašreizējās atlabšanas stiprināšanu, gan Slovākijas publisko finanšu stabilitātes nodrošināšanu. Šajā sakarā Komisija plāno izmantot piemērojamo rīcības brīvību, ņemot vērā ciklisko situāciju Slovākijā.

(9)Slovākijas publiskās finanses joprojām saskaras ar riskiem ilgtermiņā. Veselības aprūpes izdevumi joprojām rada risku publisko finanšu stabilitātei ilgtermiņā, jo veselības aprūpes izmaksu lietderības palielināšana Slovākijā joprojām ir problemātisks jautājums. Ir veikti daži pasākumi, lai racionalizētu stacionāro aprūpi un samazinātu izmaksas, bet konkrēti rezultāti vēl nav redzami. 2016. gada izdevumu pārskatīšanā ir apzināti iespējamie ietaupījumi. Tomēr progresu visaptverošas veselības aprūpes un veselības aprūpes izdevumu reformas īstenošanā līdz kavējis lēnais progress, ieviešotradniecīgas diagnozes grupu sistēmu maksājumiem un e-veselības sistēmu. Tajā pašā laikā tiek prognozēts, ka valsts pensiju sistēmas deficīts ilgtermiņā divkāršosies, un pensionēšanās vecums Slovākijā ir viens no zemākajiem ES. Nesenās korekcijas pensiju sistēmā lielā mērā ir ad hoc un īstermiņa.

(10)Nodokļu nemaksāšana un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir samazinājusies, un tiek pieliktas pūles, lai uzlabotu saistību labprātīgu izpildi. Nodokļu iekasēšanas uzlabojumi ir ievērojami samazinājuši iepriekš augsto PVN iztrūkumu. Šķiet, ka krāpšanas PVN jomā ierobežošanai arī ir bijusi pozitīva ietekme uz uzņēmumu ienākuma nodokļa iekasēšanu. Finanšu administrācija galveno uzmanību pievērš tam, lai uzlabotu PVN saistību izpildi, jo īpaši veicot revīzijas. Tajā pašā laikā tiek izskatīti ar revīziju nesaistīti pasākumi, lai stiprinātu nodokļu saistību labprātīgu izpildi.

(11)Neraugoties uz uzlabojumiem darba tirgū ekonomikas stabilās atveseļošanās un daudzu darbvietu radīšanas rezultātā, problēma joprojām ir ilgstošs bezdarbs. Ilgstoša bezdarba līmenis joprojām ir viens no augstākajiem ES. Tas jo īpaši ietekmē atstumtās romu kopienas, mazkvalificētus un jaunus cilvēkus. Turklāt saglabājas reģionālās atšķirības – bezdarba līmenis Slovākijas austrumos joprojām ir divreiz lielāks nekā Bratislavā. Pieaugušo līdzdalība mūžizglītībā un otrās iespējas izglītībā joprojām ir neliela. Neskatoties uz pasākumiem, kas veicina zemu atalgotu darba ņēmēju nodarbinātību, un notiekošo valsts nodarbinātības dienestu reformu, joprojām pastāv grūtības ieviest individualizētu atbalstu ilgstošiem bezdarbniekiem un neaizsargātām iedzīvotāju grupām citstarp sakarā ar lielu skaitu lietu. Slovākijas rīcības plāns par ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū, kuru lielā mērā finansēja no Eiropas Sociālā fonda, ir vērsts uz to, lai šo trūkumu novērstu, izmantojot visaptverošu pieeju individualizētiem pakalpojumiem. Tas tiks panākts, sniedzot specializētas konsultācijas, nodrošinot jaunu profilēšanas sistēmu, īstenojot sadarbību ar privātām nodarbinātības aģentūrām un organizējot mērķorientētas mācību programmas, kuras izstrādājuši darba devēji, pamatojoties uz reģionālo darba tirgu vajadzībām. Romu iesaistes līmenis Slovākijas darba tirgū joprojām ir ļoti zems, un progress viņu nodarbinātības līmeņa palielināšanā ir lēns. Faktori, kas veicina viņu vājos rezultātus darba tirgū, ir zems izglītības un prasmju līmenis un diskriminācija. Reproduktīvā vecuma sieviešu zemais nodarbinātības līmenis ir saistīts ar ilgo bērna kopšanas atvaļinājumu (līdz pat trim gadiem), kuru vīrieši ņem reti, bērnu aprūpes iestāžu trūkumu – jo īpaši bērniem, kas nav sasnieguši trīs gadu vecumu, un elastīga darbalaika režīmu nelielo izmantošanu.

(12)Izglītības sistēma nav pietiekami orientēta uz Slovākijas ekonomiskā potenciāla palielināšanu. Izglītības rezultāti un pamatprasmju līmenis joprojām ir neapmierinošs pēc starptautiskajiem standartiem un 2012.–2015. gadā pasliktinājās vēl vairāk. Turklāt joprojām pastāv lielas reģionālās atšķirības. Sliktie rezultāti galvenokārt ir saistīti ar skolēnu sociālekonomiskās un etniskās izcelsmes spēcīgu ietekmi, jautājumiem par taisnīgumu, piekļuvi un iekļautību, kā arī skolotāja profesijas samērā mazo pievilcību. Neraugoties uz skolotāju algu palielinājumu par 6 % 2016. gadā un 2017.– 2020. gadā plānotajiem papildu palielinājumiem, nekonkurētspējīgi algu nosacījumi un ierobežota skolotāju tālākizglītība ir faktori, kas profesiju joprojām padara lielā mērā nepievilcīgu, jo īpaši potenciālajiem jaunajiem skolotājiem un tiem, kas dzīvo attīstītākajos valsts reģionos. Nesen pieņemtais pret segregāciju vērstais tiesību akts par sociāli atstumto romu kopienu vēl ir pilnībā jāīsteno, lai ieviestu pozitīvas izmaiņas un palielinātu viņu līdzdalību iekļaujošā vispārējā izglītībā, īpašu uzmanību veltot agrīnai pirmsskolas izglītībai un aprūpei, kā arī pirmsskolas izglītībai.

(13)Tiek modernizēta Slovākijas valsts pārvalde, bet korupcija joprojām ir problēma. Korupcijas līmenis joprojām tiek uzskatīts par augstu un ir būtisks uzņēmējdarbības šķērslis. Kontroles mehānismi un korupcijas apkarošanas noteikumu izpilde, šķiet, joprojām ir nepietiekami, un politikas iniciatīvas attiecībā uz trauksmes celšanu un pastkastītes uzņēmumiem var nebūt pietiekamas, lai problēmu atrisinātu. Turklāt publiskā iepirkuma praksei trūkst paraugprakses daudzās jomās. Tiek izstrādāti mācību pasākumi, lai nodrošinātu personāla prasmes vadīt efektīvāku iepirkuma sistēmu. Tomēr interešu konflikti, konkrētiem kandidātiem piemērotas iepirkuma specifikācijas un zemākās cenas piešķiršanas kritēriju pārmērīga izmantošana joprojām rada bažas un mazu konkurenci, kas balstīta uz kvalitāti. Pastāvīgi tiek ziņots, ka publiskā iepirkuma nepilnības ietekmē publisko resursu sadalījuma lietderību.

(14)Bieži mainīgā tiesiskā vidē uzņēmumiem ir grūti un dārgi ievērot tiesību aktus, un likumdošanas, normatīvie procesi un maksātnespējas režīmi bieži vien tiek uzskatīti par nepietiekami labvēlīgiem uzņēmējdarbībai. Nesen tika izveidota starpministriju darba grupa uzņēmējdarbības veikšanai, kuru vada Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, un paredzams, ka līdz 2017. gada jūnijam tā iesniegs priekšlikumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumiem. Slovākijā joprojām pastāv lieli reglamentējoši šķēršļi uzņēmējdarbības pakalpojumu nozarē. Lai risinātu šo jautājumu, 2017. gada janvārī tika sniegti īpaši norādījumi pa profesijām Komisijas paziņojumā par profesionālo pakalpojumu regulējuma reformu ieteikumiem kā daļa no pasākumu kopuma, lai novērstu šķēršļus pakalpojumu tirgos 11 .

(15)Uzlabot efektivitāti, tostarp tiesu sistēmas neatkarību, joprojām ir problēma Slovākijai, lai gan tiek pieliktas pūles, lai novērstu trūkumus. Tomēr joprojām pastāv bažas par tiesu sistēmas efektivitāti un neatkarību. Turklāt valsts pārvaldi joprojām apgrūtina neefektivitāte, nepietiekami resursi un sadrumstalotība. Stratēģijas par cilvēkresursu vadību pieņemšana 2015. gada oktobrī un Civildienesta likuma nesenā pieņemšana ir pozitīvi soļi uz priekšu. Jaunā, politiski neatkarīgā Civildienesta padome uzraudzīs likuma principu, kā arī civildienesta ierēdņu ētikas kodeksa īstenošanu. Sarežģīts, nepārredzams tiesiskais regulējums sarežģī attiecības starp ieinteresētajām personām enerģijas tirgū. Jaunākās izmaiņas sadales tarifu noteikšanā liecina par turpmāku politisko un ekonomisko ietekmi. Paredzams, ka enerģijas cenas regulatora neatkarība samazināsies pēc tādu tiesību aktu pieņemšanas, ar kuriem valdībai tiek piešķirtas ekskluzīvas tiesības iecelt amatā regulatora priekšsēdētāju un Ekonomikas ministrijai un Vides ministrijai tiek piešķirtas tiesības iejaukties cenu noteikšanas procesā.

(16)Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi Slovākijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2017. gada ziņojumā par valsti. Tā ir arī izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Slovākijai adresētiem ieteikumiem. Vērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Slovākijā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina ES vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu.

(17)Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums 12 ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā,

AR ŠO IESAKA Slovākijai 2017. un 2018. gadā rīkoties šādi.

1.Īstenot savu fiskālo politiku atbilstīgi Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvās daļas prasībām, kas nozīmē ievērojamus fiskālos centienus 2018. gadā. Īstenojot politikas rīcību, būtu jāapsver tādas fiskālās nostājas panākšana, kas sekmē gan pašreizējās atlabšanas stiprināšanu, gan Slovākijas publisko finanšu stabilitātes nodrošināšanu. Uzlabot veselības aprūpes sistēmas izmaksu lietderību, tostarp īstenojot līdzekļu izlietojumam atbilstošas vērtības projektu.

2.Uzlabot iesaistīšanas darba tirgū pasākumus nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, tostarp īstenojot rīcības plānu ilgstošiem bezdarbniekiem un nodrošinot individualizētus pakalpojumus un mērķorientētu apmācību. Uzlabot nodarbinātības iespējas sievietēm, jo īpaši paplašinot izmaksu ziņā pieejamu, kvalitatīvu bērnu aprūpi. Uzlabot izglītības kvalitāti un palielināt romu līdzdalību iekļaujošā vispārējā izglītībā.

3.Uzlabot konkurenci un pārredzamību publiskā iepirkuma darbībās un pastiprināt cīņu pret korupciju ar spēkā esošo tiesību aktu labāku īstenošanu. Pieņemt un īstenot visaptverošu plānu, lai mazinātu administratīvus un regulējuma radītos šķēršļus uzņēmumiem. Uzlabot tiesu sistēmas efektivitāti, tostarp samazinot civillietu un komerclietu tiesvedības ilgumu.

Briselē,

Padomes vārdā –

Choose the experimental features you want to try