EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 19.4.2017
COM(2017) 183 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
Iniciatīva zilās ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai Vidusjūras rietumu reģionā
{SWD(2017) 130 final}
1. IEVADS
Vidusjūras rietumu reģiona jūras ekonomikai ir milzīgs attīstības potenciāls visās saistītajās nozarēs. Reģionā ir 200 ostu un termināļu, un gandrīz 40 % visu preču (vērtības ziņā) piegādā, šķērsojot Vidusjūru.
Daļēji mākslas un kultūras bagātības dēļ Vidusjūras rietumu reģions piesaista lielāko skaitu tūristu Vidusjūras baseinā. Reģionā pastāv liela bioloģiskā daudzveidība, ko raksturo 481 aizsargājamā jūras teritorija, tostarp Natura 2000 teritorijas. Reģionā ir bagātīgas zvejas vietas, kas veido vairāk nekā 30 % no izkrauto zvejniecības produktu kopējās vērtības pirmās pārdošanas posmā Vidusjūras reģionā un nodrošina vairāk nekā 36 000 tieši radītu darbvietu uz zvejas kuģiem.
Par spīti šīm būtiskajām vērtībām reģions saskaras ar daudzām problēmām, kas palielina tā vispārējo ģeopolitisko nestabilitāti: ieilgusī ekonomikas un finanšu krīze ar augstu jauniešu bezdarba līmeni vairākās valstīs, aizvien lielāka piekrastes urbanizācija, jūras piesārņojums, zivju krājumu pārmērīga izmantošana, jūras piesārņojums un — visbeidzot — bēgļu krīze.
Reģionu lielā mērā ietekmē klimata pārmaiņas, un jūras līmeņa celšanās ir būtisks drauds piekrastes ekosistēmām un ekonomikai. Šo spiedienu palielinās arī citi faktori, piemēram, iedzīvotāju skaita pieaugums un novecošana, migrācija un globalizācijas paplašināšanās.
Tādēļ ir skaidrs, ka nepieciešama kopīga iniciatīva, kas ļautu ES un kaimiņvalstīm sadarboties pāri robežām, lai:
palielinātu drošumu un drošību;
veicinātu ilgtspējīgu zilo izaugsmi un darbvietas, kā arī
saglabātu ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību Vidusjūras rietumu reģionā.
Attiecībā uz jūrlietu pārvaldību jānorāda, ka spēku apvienošana, tostarp izmantojot nesen ieviesto ES Kaimiņattiecību ieguldījumu platformu, ļaus valstīm arī saskaņot rīcību, lietderīgāk izmantot instrumentus un palielināt finansējuma un tādu finanšu instrumentu izmantošanu, kuri rada iespēju piesaistīt vairāk privāto ieguldījumu, nekā tās spētu atsevišķi.
Līdz ar to 2015. gadā Savienības Vidusjūrai valstu ministri deklarācijā par zilo ekonomiku aicināja iesaistītās valstis izpētīt attiecīgo jūrlietu stratēģiju pievienoto vērtību un iespējamību subreģionālā līmenī, izmantojot dialogā “5+5” gūto pieredzi. 2016. gada oktobrī Alžīrijas, Francijas, Itālijas, Lībijas, Maltas, Mauritānijas, Marokas, Portugāles, Spānijas un Tunisijas ārlietu ministri kopīgi ar Savienības Vidusjūrai sekretariātu mudināja turpināt darbu, lai tālāk izstrādātu iniciatīvu zilās ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai.
Šī iniciatīva izriet no minētās prasības un ietver šo paziņojumu un tam pievienotu rīcības plānu. Abi dokumenti ir izstrādāti, cieši sadarbojoties ar attiecīgajām valstīm un Savienības Vidusjūrai sekretariātu. Paziņojumā ir izklāstītas galvenās problēmas, nepilnības, kas jānovērš, un iespējamie risinājumi. Rīcības plānā ir aplūkotas ierosinātās prioritātes un to pievienotā vērtība, sīkāk izklāstītas darbības un projekti kopā ar kvantitatīviem mērķiem un termiņiem turpmākai progresa uzraudzīšanai.
Iniciatīva pamatojas uz Komisijas ilgstošo pieredzi darbā ar jūras baseina un makroreģionālajām stratēģijām (piemēram, Atlantijas stratēģija, ES stratēģija Baltijas jūras reģionam un ES stratēģija Adrijas un Jonijas jūras reģionam). Tās pamatā ir arī vairāk nekā divdesmit gadu ilgais darbs dialogā “5+5”, kas radījis ciešu saikni starp iesaistītajām valstīm. Tajā ņemta vērā arī cita ar reģionu saistītā ES politika, piemēram, Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskata prioritātes un nesenais paziņojums par starptautisko okeānu pārvaldību. Iniciatīvu labvēlīgi ietekmē šādi faktori:
-reģionālais dialogs par jūrlietu politiku un zilo ekonomiku, kas tiek risināts Savienības Vidusjūrai vadībā;
-sadarbība zvejniecības pārvaldības jomā, ko nesen stiprināja ar 2016. gadā uzsākto Katānijas procesu, un sadarbība akvakultūras ilgtspējīgas attīstības jomā, kas abos gadījumos tika īstenota saskaņā ar Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas nostādnēm; kā arī
-sadarbība Barselonas konvencijas ietvaros, lai aizsargātu Vidusjūras jūras vidi un piekrastes reģionus, un ANO Ilgtspējīgās attīstības programma laikposmam līdz 2030. gadam, un arī darbs, kas paveikts, īstenojot Vidusjūras ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.
Lai gan iniciatīvā uzmanība ir koncentrēta uz Vidusjūras rietumu reģionu un 10 iepriekš minētajām valstīm, tās darbības jomu un potenciālos ieguvumus viegli varētu paplašināt ārpus šā apakšbaseina. Tāpēc atkarībā no risināmajām vajadzībām darbības varētu ietvert partnerus Vidusjūras centrālajā reģionā un Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu reģionā, un iesaistīties varētu arī citi partneri.
Ņemot vērā, ka iniciatīva skar gan ES, gan partnervalstis, tā vispirms būs politiski jāapstiprina ES un pēc tam Savienībā Vidusjūrai, kas apvieno visas attiecīgās 10 valstis.
2. PROBLĒMAS UN NEPILNĪBAS
Veicot plašu apspriešanos starp ieinteresētajām personām un valstu iestādēm, ir noskaidrota virkne problēmu un nepilnību, kuras var apkopot turpmāk minētajās trijās galvenajās jomās.
2.1. Drošums un drošība
Caurmērā Vidusjūras rietumu reģionā notiek aptuveni 60 jūras transporta negadījumi gadā, un 15 no tiem ir saistīti ar tankkuģiem, kas pārvadā naftu vai ķīmiskās vielas. Gandrīz puse negadījumu pēdējos desmit gados, kas izraisījuši nopietnas noplūdes (100 tonnas un vairāk), ir notikuši Vidusjūras rietumos. Reģionam joprojām klājas labi salīdzinājumā ar citiem apakšbaseiniem, taču jaunās ekonomikas tendences tam var radīt papildu riskus, jo īpaši apgabalos, kur ir blīvāka jūras transporta satiksme (piemēram, Gibraltāra šaurumā, Bonifačo šaurumā un Sicīlijas šaurumā), un ostās un termināļos. Suecas kanāla paplašināšana varētu palielināt transporta sastrēgumus. Kuģu koncentrācija palielina sadursmju, vides un trokšņa piesārņojuma un negadījumu risku.
Šis reģions ir arī īpaši jutīgs drošības aspekta ziņā. Laikposmā no 2013. līdz 2015. gadam reģiona ūdeņus šķērsoja vidēji 11 000 nelikumīgo migrantu mēnesī, un tas rada aizvien lielākas bažas gan saistībā ar cilvēku dzīvību, gan saistībā ar saimniecisko darbību. Gaidāms, ka pašreizējo demogrāfisko tendenču un klimata pārmaiņu rezultātā pieaugs pastāvošā konkurence resursu jomā un saasināsies reģiona ģeopolitiskā nestabilitāte.
Lai veicinātu zilās ekonomikas nozaru ilgtspējīgu attīstību un reģiona labklājību un stabilitāti, būtiski ir nodrošināt jūrlietu darbību drošumu un drošību. Centienos minēto risku un draudu risināšanai ietilpst:
-Reģionālā transporta rīcības plāns Vidusjūras reģionam
un EMSA/SAFEMED projekti;
-ES jūras drošības stratēģija un tās rīcības plāns;
-integrētā Āfrikas jūrlietu stratēģija laikposmam līdz 2050. gadam un Lomes deklarācija par jūras drošību;
-Eiropas robežu un krasta apsardzes tiesību aktu pakete
un saistītais izmēģinājuma projekts, ko sāka 2016. gadā, lai Vidusjūras rietumu reģionā uzlabotu trīs ES aģentūru (FRONTEX, EFCA un EMSA) operatīvo sadarbību attiecībā uz krasta apsardzes funkcijām.
Tā kā 2015. gadā bēgļu krīze un migrācijas kontrole kļuva par prioritāti, saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā ir izstrādātās daudzas uz migrāciju vērstas darbības. Uzlabot sadarbību starp iesaistītajām valstīm ir palīdzējis arī Seahorse Vidusjūras tīkls un Eiropas un Vidusjūras Krasta apsardzes funkciju forumi.
Tomēr iniciatīvas un projekti reģionā joprojām ir salīdzinoši izkliedēti, un tiesībaizsardzības kapacitāte, datu pieejamība, piekļuve datiem, to apstrāde un izpratne par tiem abos krastos vēl aizvien ir atšķirīga un fragmentāra. Tāpēc, lai risinātu šīs nepilnības, jāstiprina ES dalībvalstu un dienvidu partneru sadarbība, veicinot sadarbspēju un datu apmaiņu, attīstot spējas un uzlabojot reāllaika reaģēšanu ārkārtas situācijās.
2.2. Augsts jauniešu bezdarba līmenis attiecībā pret novecojošo jūras darbaspēku
Vidusjūras rietumu reģionā pastāv nodarbinātības paradokss, proti, jauniešu bezdarba līmenis ir ārkārtīgi augsts — no 14 % līdz 58 %, bet jūrlietu nozares uzņēmumi ne jaunajos, ne tradicionālajos sektoros nevar atrast nepieciešamās prasmes un profilus. Šo pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstību galvenokārt rada tas, ka nav dialoga un sadarbības starp nozari un dažādiem izglītības līmeņiem.
Pastāv arī divējāda pētniecības un izstrādes problēma. No vienas puses, tādām darbībām kā tūrisms, transports un zivsaimniecība, kas parasti ir zilās ekonomikas priekšplānā, nepieciešama lielāka inovācija un dažādošana, tādējādi laika gaitā saglabājot ilgtspēju, konkurētspēju un rentabilitāti un nodrošinot kvalitatīvas darbvietas. No otras puses, vairākām jaunajām darbībām un vērtību ķēdēm (piemēram, zilajai biotehnoloģijai, jūras atjaunojamajai enerģijai, dzīvajiem resursiem un minerālresursiem) vajadzīgs īpašs atbalsts, lai pilnībā realizētu to potenciālu, sasniegtu pietiekamu kritisko masu un piesaistītu gan pielāgotu pētniecību un izstrādi, gan ieguldījumus.
Nolūkā stimulēt saimniecisko darbību, pētniecību un inovāciju pašlaik visā Vidusjūras rietumu reģionā tiek veicinātas daudzas stratēģiskās iniciatīvas un programmas. Šeit ietilpst:
-ES zilās izaugsmes stratēģija un jūrlietu politika;
-ES stratēģija lielākai izaugsmei un darbvietām piekrastes un jūras tūrisma nozarē;
-BLUEMED iniciatīva;
-FAO zilā izaugsme.
Šīs iniciatīvas ir orientētas tikai uz ES vai tikai uz kaimiņvalstīm. ES uzaicinājumu rezultātā īstenotās iniciatīvas ne vienmēr atspoguļo Vidusjūras rietumu reģiona saņēmēju īpašās vajadzības, un atbalsts dienvidu un ziemeļu ieinteresēto personu veiktajām starpnozaru darbībām parasti ir ierobežots. Ir jārīkojas, lai risinātu asimetriju ģeogrāfiskā aspektā, saskaņotu finansēšanas instrumentus, radītu to saimniecisko darbību kritisko masu, kuras pašlaik privātajiem ieguldītājiem nešķiet pievilcīgas, risinātu pašreizējo zilo prasmju piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstību, palielinātu spēju veidot partnerību starp ieinteresētajām personām abos reģiona krastos un, galu galā, veicinātu ieguldījumus un radītu darbvietas reģionā.
Citas iniciatīvas aptver abus reģiona krastus, piemēram, Ilgtspējīga patēriņa un ražošanas rīcības plāns un Reģionālā transporta rīcības plāns Vidusjūras reģionam. Minētās iniciatīvas nodrošina iespējas, un tās varētu uzlabot ar lielāku sinerģiju un sadarbību starp ieinteresētajām personām un privātā sektora lielāku iesaisti, īstenojot tās Vidusjūras rietumu reģiona līmenī.
2.3. Atšķirīgās un konkurējošās intereses jūrā
Vidusjūras rietumu reģionu raksturo lielākā bioloģiskā daudzveidība un lielākais endēmisko sugu skaits visā baseinā. Taču, tāpat kā pārējā jūras baseinā, reģiona zivju krājumus ir skārusi ilgstoša pārmērīga nozveja. Valsts noteiktās aizsargājamās jūras teritorijas un Natura 2000 teritorijas aizņem aptuveni 3,5 % reģiona ūdeņu, kas joprojām tālu atpaliek no mērķa saglabāt vismaz 10 % procentus no piekrastes un jūras teritorijas.
Pateicoties galvenajiem jūras nozares sektoriem — tūrismam, akvakultūrai, zvejai un transportam —, reģions nodrošina 48 % no bruto pievienotās vērtības un 45 % nodarbinātības visā Vidusjūras reģionā. Reģionā pastāv liels ekonomisks, demogrāfisks un vides spiediens, un ir konstatēts, ka no 13 Vidusjūras teritorijām 7 teritorijas, kurās intensīva saimnieciskā darbība mijiedarbojas ar saglabāšanas problēmām, ir konstatētas tieši rietumu reģionā.
Potenciāli konkurējoši jūrlietu saimnieciskās darbības virzieni vienos un tajos pašos ūdeņos varētu kavēt vai pat liegt ieguldījumus. Šie darbības virzieni varētu arī palielināt radīto atkritumu daudzumu un enerģijas un ūdens patēriņu, pastiprināt bioloģisko un citu resursu izmantošanu un ar laiku radīt lielāku piesārņojumu un nopietnu kaitējumu jūras un piekrastes ekosistēmām.
Tāpēc reģionā ir veikts darbs, lai īstenotu daudzas un dažādas iniciatīvas un nolīgumus, cita starpā, piemēram, ES Direktīvu par jūras telpisko plānošanu un Jūras stratēģijas pamatdirektīvu, FAO zilās izaugsmes iniciatīvu, ANO Vides programmas rīcības plānu Vidusjūrai — Barselonas konvenciju, Reģionālo rīcības plānu attiecībā uz jūrā izmestajiem atkritumiem un Protokolu par kompleksu piekrastes teritoriju pārvaldību. Arī nesenā Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas vidusposma stratēģija 2017.–2020. gadam par virzību uz Vidusjūras un Melnās jūras zivsaimniecības ilgtspēju un MEDFISH 4EVER ir labs pamats, lai risinātu pašreizējo zivju krājumu pārmērīgas izmantošanas problēmu.
Neraugoties uz patieso politisko gribu atrisināt vides un zivsaimniecības problēmas, reģionā joprojām trūkst atbilstīgas informētības, informācijas izplatīšanas un starpnozaru politikas, kas veidota, balstoties uz pierādījumiem. Daudzas nepilnības joprojām vērojamas ieviešanā un izpildē, sevišķi valsts un vietējā līmenī.
Turklāt jūras datu spriedzes testi liecina, ka ir nopietni robi zināšanās par dienvidu ūdeņu ģeoloģisko un ekoloģisko raksturu un ka ziemeļos samazinās valsts ieguldījumi uzraudzības programmās. Tā kā informācija par nozveju un mazapjoma zvejniecību centieniem ir ierobežota, atbalsts zivsaimniecības nozarei ir diezgan problemātisks.
3. Atbilde: darbības problēmu risināšanai un nepilnību novēršanai
Rīcības plānā (skatīt dienestu darba dokumentu pielikumā) ir noteiktas nepilnības, kas jānovērš, un ierosināto prioritāšu un darbību iespējamā pievienotā vērtība. Iniciatīva tiks finansēta, izmantojot pastāvošos starptautiskos, ES, valstu un reģionālos fondus un finanšu instrumentus, kuri būs saskaņoti un savstarpēji papildinoši. Tam būtu jārada sviras efekts un jāpiesaista citu valsts un privāto ieguldītāju finansējums. Potenciālie finansējuma avoti ir indikatīvi un atkarīgi no izvērtējuma par atbilstību attiecīgo fondu, programmu un projektu vērtēšanas procedūrām un kritērijiem, turklāt šo izvērtējumu neskar.
Veicinot koordināciju un sadarbību starp visām 10 valstīm, šī iniciatīva tiecas:
palielināt drošumu un drošību;
veicināt ilgtspējīgu zilo izaugsmi un darbvietas un
saglabāt ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību Vidusjūras rietumu reģionā.
Pēc plašas apspriešanās ar valstu iestādēm un ieinteresētajām personām iniciatīva tiks koncentrēta uz trim galvenajiem mērķiem, lai risinātu minētās trīs galvenās problēmas.
3.1. 1. mērķis — drošāka un neapdraudētāka jūras telpa
Attiecībā uz jūras ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, darbvietu saglabāšanu un radīšanu un jūras un piekrastes pareizu pārvaldību ir būtiski panākt, lai darbības jūrā būtu drošas un neapdraudētas.
Prioritātes
1.1.
Krasta apsardzes sadarbība
Pašlaik tiek īstenotas vairākas iniciatīvas jūras drošības un drošuma palielināšanai, taču līdzekļus Vidusjūras rietumu reģionā izmanto dažādos līmeņos vai dažādi partneri. Ir gūti panākumi brīvprātīgas datu apmaiņas veicināšanā, taču krasta apsardzes sadarbība abos krastos joprojām ir ierobežota un reāllaika reaģēšana uz ārkārtas situācijām jūrā vēl aizvien ir jāuzlabo.
Darbības
Palielināt krasta apsardzes sadarbību abos Vidusjūras rietumu reģiona krastos, piemēram, veidojot tīklus starp apmācības centriem, organizējot kopīgas apmācības un darbinieku apmaiņu.
Atbalstīt spēju veidošanu tādās jomās kā nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja, kuģu satiksmes dienests, meklēšana un glābšana uz jūras, cīņa pret migrantu nelegālu kontrabandu un citiem nelegāliem pārvadājumiem pa jūras ceļiem (tostarp turpinot izstrādāt Seahorse Vidusjūras tīklu).
Potenciālie finansējuma avoti: Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF), Eiropas kaimiņattiecību instruments (EKI), Eiropas reģionālās attīstības fonds (ERAF), Attīstības sadarbības instruments (ASI).
1.2.
Jūras drošums un atbilde uz jūras piesārņojumu
Lai vairotu izpratni par situāciju, nodrošinātu, ka valsts finansējums tiek izmantots lietderīgi, un uzlabotu sadarbību pārrobežu operācijās, abos Vidusjūras rietumu reģiona krastos ir jāoptimizē datu apmaiņa jūrlietu jomā. Dažas partnervalstis apmainās ar vides datiem, izmantojot EMSA/SAFEMED, taču nepilnību dēļ ir liegta to piekļuve sistēmai SafeSeaNet.
Darbības
Veicināt datu apmaiņu jūras satiksmes jomā, palīdzot dienvidu valstīm uzlabot savu infrastruktūru (automātiskās identifikācijas sistēmu/ kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu) un palīdzēt tām piekļūt pastāvošajām platformām (SafeSeaNet un kopējas saziņas un informācijas sistēmai ārkārtas situācijās jūras piesārņojuma gadījumā).
Palielināt spējas (plānošanu, sagatavotību un instrumentus) reaģēt uz negadījumu izraisītu jūras piesārņojumu un to novērst.
Potenciālie finansējuma avoti: EKI, ERAF, ES “Apvārsnis 2020”, valstu fondi.
1. mērķa apakšmērķi:
pilnīga automātiskās identifikācijas sistēmas ieviešana līdz 2018. gadam, panākot plašāku apmaiņu ar jūras satiksmes uzraudzības datiem reģionālā līmenī;
stiprināta robežu uzraudzība, līdz 2018. gadam iesaistot kaimiņvalstis Seahorse Vidusjūras tīklā.
3.2. 2. mērķis — gudra un noturīga zilā ekonomika
Lai risinātu paaudžu maiņu darba tirgū un panāktu lielāku reģiona ilgtspēju, konkurētspēju un noturību pret cikliskām krīzēm un satricinājumiem, būtiska ir inovācija un zināšanu apmaiņa. Šis mērķis lielā mērā balstās uz jau esošajām iniciatīvām, piemēram, BLUEMED un tās stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu, un tas mudina vairāk iesaistīt partnervalstis.
Prioritātes
2.1.
Stratēģiskā pētniecība un inovācija
Vidusjūras rietumu reģiona dienvidu krasta partneri un ieinteresētās personas tiks aicināti pievienoties BLUEMED iniciatīvai, lai panāktu apjomradītus ietaupījumus un veicinātu pētniecības un ražošanas partnerības abos krastos.
Darbības
Veicināt bioloģiski inovatīvu ražošanu un pakalpojumus, tostarp pārtikas sastāvdaļas, farmaceitiskos līdzekļus, kosmētiku, ķīmiskās vielas, materiālus un enerģiju.
Izstrādāt jaunas okeānu — arī dziļūdens un jūras dibena bioloģisko un citu resursu — novērošanas un uzraudzības tehnoloģijas.
Izstrādāt jaunas koncepcijas un protokolus privātajiem uzņēmumiem un jūras pārvadājumu operatoriem, lai maksimāli izmantotu infrastruktūru, kuģus un platformas zinātniskiem, vides, drošuma un drošības nolūkiem.
Izstrādāt īpaši pielāgotus risinājumus un jaunas tehnoloģijas, lai izmantotu jūras atjaunojamo enerģiju, mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos tām.
Attīstīt spēju veidošanu zināšanu un tehnoloģiju nodošanai.
Potenciālie finansējuma avoti: ES “Apvārsnis 2020”, valstu fondi, EJZF, ERAF, EKI, LIFE, Klimata pārmaiņu mazināšanas fonds.
2.2.
Jūrlietu kopu attīstība
Darbības
Atbalstīt zilās ekonomikas vidējo uzņēmumu, mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu attīstību (izmantojot valstu jūrlietu kopas, inkubatorus, inovācijas un tehnoloģiju centrus jeb boosters, uzņēmējdarbības mecenātu pakalpojumus un īpaši pielāgotus finanšu mehānismus).
Sekmēt labi funkcionējoša jūrlietu kopu tīkla izveidi visā reģionā.
Pamatojoties uz jūras un jūrlietu resursiem un tehnoloģijām, izveidot reģionālas kopas attiecībā uz atjaunojamo enerģiju, labklājību un aktīvām vecumdienām.
Jūrlietu kopas neapšaubāmi veicina inovāciju, nodarbinātību un izaugsmi. Tām ir svarīga loma to saimnieciskās darbības virzienu kritiskās masas izveidē, kas pašlaik privātajiem ieguldītājiem nešķiet pievilcīgi.
Potenciālie finansējuma avoti: EJZF, COSME, EKI, ERAF, valstu fondi, Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai (EFIA).
2.3.
Prasmju attīstība un aprite
Jūrlietu apmācības un izglītības iestādes ir noteikušas vairākus iespējamos veidus, kā risināt pastāvošo jūrlietu prasmju piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstību un uzlabot sadarbību.
Darbības
Veicināt inovatīvu jūrlietu prasmju attīstību, īstenojot dažādas stratēģiskās darbības pieprasījuma un piedāvājuma saskaņošanai.
Veicināt tīklu veidošanu un apmaiņu starp jūrlietu, ostu un loģistikas iestādēm un akadēmisko vidi.
Vairot izpratni par jūrlietu profesijām un palielināt to pievilcību jauniešu acīs.
Saskaņot darbvietu piedāvājumu un pieprasījumu multimodālu kravu pārvadājumu pakalpojumos, piegādes ķēdēs un infrastruktūras jomā.
Saskaņot pašreizējās prasmes un funkcijas migrācijas problēmu pārvaldībai reģionā un veicināt efektīvāku cirkulāro migrāciju.
Potenciālie finansējuma avoti: EJZF, Zilās izaugsmes iniciatīva — FAO, Eiropas Sociālais fonds (ESF), EKI, ERASMUS+, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (ISI), valstu fondi.
2.4.
Ilgtspējīgs patēriņš un ražošana (jūras transports, ostas, jūras un piekrastes tūrisms, jūras akvakultūra)
Darbības jūrā un uz zemes kopā ar aizvien pieaugošo piekrastes urbanizāciju palielina apakšbaseina jūras un piekrastes ekosistēmu noslodzi un var ietekmēt tādu nozaru ilgtspēju kā jūras akvakultūra un jūras un piekrastes tūrisms. Šī prioritāte veicinās Ilgtspējīga patēriņa un ražošanas rīcības plāna īstenošanu reģionā un pāreju uz gudrāku un zaļāku mobilitāti, ilgtspējīgu tūrismu un ilgtspējīgas akvakultūras praksi.
Darbības
Ieviest ilgtspējīga patēriņa un ražošanas modeļus un praksi. Atbalstīt tīru enerģijas avotu izmantošanu jūras ūdens atsāļošanai. Veicināt energoefektivitāti un pielāgošanos klimata pārmaiņām piekrastes pilsētās.
Veicināt zaļos pārvadājumus un alternatīvo degvielu ostu infrastruktūru. Optimizēt ostu infrastruktūru, saskarnes un procedūras/darbības. Tālāk attīstīt Eiropas transporta tīklu un jūras maģistrāles, kā arī saistītos ostu savienojumus.
Izstrādāt jaunus tematiskus produktus un pakalpojumus tūristiem, tostarp:
-dabas, kultūras un vēstures maršrutus, jūras un kruīzu tūrismu, ilgtspējīgas piestātnes, zvejas tūrismu un atpūtas makšķerēšanu;
-izveidot ekoloģiskus mākslīgus rifus;
-sasaistīt jūras un iekšzemes pievilcīgos aspektus (pārtika, kultūra, sports utt.).
Izstrādāt kopējus tehniskos standartus ilgtspējīgai akvakultūrai iesaistītajās valstīs, dažādot nozari un veidot spējas.
Potenciālie finansējuma avoti: EJZF, COSME, ISI, LIFE, EKI, ERAF, ES “Apvārsnis 2020”, valstu fondi, Zilās izaugsmes iniciatīva — FAO, Eiropas Investīciju projektu portāls, ESIF, EFIA.
2. mērķa apakšmērķi:
-līdz 2017. gadam Vidusjūras rietumu reģiona valstis iesaistīt BLUEMED iniciatīvā un tās stratēģiskajā pētniecības programmā;
-līdz 2022. gadam sertificētu ekoloģisko ostu un piestātņu skaitu palielināt par 25 %;
-līdz 2022. gadam panākt ilgtspējīgas akvakultūras ražošanas rādītāja pieaugumu par 20 %;
-līdz 2022. gadam panākt ārpussezonas tūrisma pieaugumu par 20 %.
3.3. 3. mērķis — labāka jūras pārvaldība
Lai panāktu jūras un piekrastes ekosistēmu veselīgumu, vienlaikus veicinot sociālekonomisko attīstību, ir nepieciešama stabila institucionālā, juridiskā un tehniskā sistēma, kas spēj līdzsvarot konkurējošo pieprasījumu pēc ierobežotajiem dabas resursiem un teritorijas.
Prioritātes
3.1. Telpiskā plānošana un piekrastes pārvaldība
Darbības
Uzlabot jūras un piekrastes teritoriju pārvaldību, ko veic vietējie dalībnieki, un nodrošināt adekvātu un koordinētu MSP direktīvas un ICZM protokola īstenošanu, izmantojot arī uz ekosistēmām pamatotu pieeju.
Uzlabot zināšanas par zemes un jūras mijiedarbību un izstrādāt ekoloģiskus inženierijas risinājumus labam jūru un piekrastes vides stāvoklim.
Izstrādāt rīkus, lai izvēlētos piemērotas atkrastes iekārtu uzstādīšanas vietas un izpildītu reģiona prasības enerģijas un vides jomā.
Ir nepieciešams saskaņoti īstenot Direktīvu par jūras telpisko plānošanu (MSP), Jūras stratēģijas pamatdirektīvu un Protokolu par kompleksu piekrastes teritoriju pārvaldību (ICZM).
Potenciālie finansējuma avoti: EJZF, ERAF, EKI, ES “Apvārsnis 2020”, valstu fondi.
3.2. Zināšanas par jūru un jūrlietām
Lai veidotu uz pierādījumiem balstītu politiku, nepieciešami saskaņoti un atjaunināti dati par jūru un jūrlietām tādās jomās kā ieguldījumi, bruto pievienotā vērtība, nodarbinātība, atkritumu radīšana un likvidēšana, batimetrija, ūdens kvalitāte un vides monitorings. Nepieciešamie dati nereti nav pieejami vai ir pieejami tikai dažām valstīm.
Darbības
Veicināt datu vākšanu, uzturēšanu un glabāšanu, izmantojot pašreizējos instrumentus, datubāzes un projektus (galvenokārt Eiropas jūras novērojumu un datu tīklu — EMODNET, Virtuālo zināšanu centru, ko vada Savienības Vidusjūrai sekretariāts, un “Apvārsnis 2020” projektus), un paplašināt to ģeogrāfisko un tematisko tvērumu reģionā.
Uzturēt un atjaunināt informāciju par eroziju un piekrastes riskiem. Saskaņot un izvērst piekrastes uzraudzības sistēmas apakšbaseina mērogā un izstrādāt kopīgus instrumentus cilvēka darbību ietekmes novērtēšanai.
Izstrādāt bezpilota autonomus transportlīdzekļus un saistīto zemūdens infrastruktūru.
Veidot spējas jūrlietās.
Potenciālie finansējuma avoti: EJZF, EKI, ERAF, LIFE, ES “Apvārsnis 2020”, valstu fondi, Klimata pārmaiņu mazināšanas fonds.
3.3. Bioloģiskā daudzveidība un jūras dzīvotņu saglabāšana
Darbības
Novērtēt atmosfēras, zemes un jūras slodzes un riskus gan ekosistēmām, gan cilvēka veselībai.
Palīdzēt izveidot un pārvaldīt aizsargājamās jūras teritorijas, samazināt jūrā izmesto atkritumu apjomu, pārvaldīt balasta ūdeņus un veikt akustiskā piesārņojuma monitoringu.
Stiprināt vietējās spējas noteikt invazīvās svešzemju sugas un invāzijas ceļus un jūras ekosistēmu struktūru un funkcionēšanu.
Atbalstīt izpratnes vairošanas kampaņas par jūras vidi un bioloģisko daudzveidību, kā arī vides aktīvistu brīvprātīgo darbu reģionā.
Reģiona bioloģisko daudzveidību apdraud piesārņojums, eitrofikācija, jūras un piekrastes dzīvotņu iznīcināšana, traucējumi savvaļas putnu migrācijas ceļos un izmaiņas piekrastes dinamikas, jūrā izmesto atkritumu un trokšņu ziņā. Valstis saņems atbalstu centienos izpildīt tādas saskaņotas starptautiskās saistības kā Barselonas konvencija, ieskaitot tajā ietverto Reģionālo plānu attiecībā uz jūrā izmestajiem atkritumiem Vidusjūras reģionā, kā arī Konvenciju par bioloģisko daudzveidību.
Potenciālie finansējuma avoti: LIFE, ERAF, EKI, EJZF, ES “Apvārsnis 2020”, valstu fondi.
3.4. Ilgtspējīga zivsaimniecība un piekrastes kopienu attīstība
Pašlaik darbības ir sadrumstalotas abos krastos, tāpēc jāpanāk lielāka reģionālā koordinācija un sadarbība, īstenojot Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas vidusposma stratēģiju 2017.–2020. gadam par virzību uz Vidusjūras un Melnās jūras zivsaimniecības ilgtspēju. Tas nodrošinās arī saskaņotāku kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanu apakšbaseina līmenī.
Darbības
Veicināt mazapjoma zvejniecību un piekrastes kopienu ilgtspējīgu attīstību, uzlabojot reģiona spēju pārvaldīt zivju krājumus ar daudzgadu zvejniecību plānu, tehnisku pasākumu, zvejas aizlieguma apgabalu un citu īpašu saglabāšanas pasākumu palīdzību.
Stimulēt reģiona spēju nodrošināt pienācīgu datu vākšanu, regulārus zinātniskus novērtējumus un atbilstīgu tiesisko regulējumu kontrolei un pārbaudēm.
Izveidot vietējas tehniskās grupas, lai analizētu specifiskās iespējas un draudus un noteiktu kopīgus pasākumus un iejaukšanās metodes.
Izplatīt zivsaimniecības produktu tirgvedības labāko praksi, palielināt to pievienoto vērtību un dažādot saimniecisko darbību piekrastes kopienās (arī izmantojot augšupēju pieeju, piemēram, sabiedrības virzītu vietējo attīstību).
Potenciālie finansējuma avoti: EJZF, EKI, Zilās izaugsmes iniciatīva — FAO, GFCM.
3. mērķa apakšmērķi:
-līdz 2021. gadam panākt, ka attiecībā uz visiem valsts jurisdikcijā esošajiem ūdeņiem un visām piekrastes teritorijām piemēro jūras telpisko plānošanu un komplekso piekrastes pārvaldību, kā arī to īstenošanas mehānismus;
-līdz 2020. gadam panākt, ka vismaz 10 % piekrastes un jūras teritoriju ir atzītas par aizsargājamām jūras teritorijām un tām piemēro citus iedarbīgus saglabāšanas pasākumus saskaņā ar teritorijas vajadzībām;
-līdz 2024. gadam samazināt jūrā izmesto atkritumu daudzumu pludmalēs par 20 %;
-līdz 2020. gadam panākt Vidusjūras dienvidu valstu iekļaušanu EMODNET;
-līdz 2020. gadam panākt, lai visām valstīm būtu atbilstīgs tiesiskais regulējums un nodrošinātas cilvēkresursu un tehniskās iespējas, lai izpildītu savus zivsaimniecības kontroles un inspekciju pienākumus, kas veicami karoga, piekrastes un ostas valstīm;
-līdz 2020. gadam nodrošināt, ka attiecībā uz visiem svarīgākajiem Vidusjūras krājumiem
100 % apmērā tiek veikta atbilstīga datu vākšana, regulāri veikta zinātniskā novēršana un pārvaldība ar daudzgadu zvejniecību plāna palīdzību.
4. Pārvaldība un īstenošana
4.1. Koordinācija
Politiskā koordinācija tiks nodrošināta, izmantojot pastāvošos Savienības Vidusjūrai mehānismus un procesus, tostarp augstāko amatpersonu un ministru sanāksmes. Operatīvā koordinācija tiks nodrošināta, izmantojot WestMED darba grupu, kura sadarbosies ar Savienības Vidusjūrai darba grupu zilās ekonomikas jautājumos un kurā ietilps attiecīgo valstu ministriju, Eiropas Komisijas un Savienības Vidusjūrai sekretariāta kontaktpunkti. Pievienoties darba grupai varētu uzaicināt arī pašlaik esošo Vidusjūras reģiona reģionālo organizāciju pārstāvjus.
4.2. Īstenošana un ziņošana
Lai iniciatīva darbotos, jābūt izpildītiem vairākiem būtiskiem nosacījumiem:
-ministru apstiprinājums, lai atzītu, ka iniciatīva skar dažādus politikas virzienus, ministrijas un pārvaldes līmeņus. Valstīm jānosaka prioritātes, jāuzņemas īpašumtiesības un atbildība, jāsaskaņo politika un līdzekļi valsts līmenī un jānodrošina lēmumu pieņēmējiem un politikas īstenotājiem atbilstošas pilnvaras un resursi visos pārvaldes līmeņos;
-Komisijai jānodrošina stratēģiska pieeja ES līmenī, arī koordinācija ar pastāvošajām iniciatīvām, kas attiecas uz ES;
-valdībām jāveic uzraudzība, jāziņo darba grupai, jāizvērtē valstī panāktais progress un jāsniedz īstenošanas vadlīnijas;
-koordinācija ar visu pastāvošo reģionālo organizāciju darbu jānodrošina ar Savienības Vidusjūrai sekretariāta starpniecību;
-jāiesaista galvenās ieinteresētās personas: valsts, reģionāla un vietēja mēroga iestādes, tostarp pārvaldes iestādes, uzņēmumi un sociālie partneri, iedzīvotāji, akadēmiskās aprindas un nevalstiskās organizācijas. Iesaistīšanos veicinās arī sabiedriski pasākumi (piemēram, ikgadēji forumi, uzņēmumu starpā rīkoti pasākumi un investoru piesaistes/ātrā finansējuma iegūšanas pasākumi);
-ar īpaši izstrādātu palīdzības mehānismu tiks sniegts tūlītējs atbalsts valstīm un darba grupai; atbalstam būtu jāietver arī ieinteresēto personu iesaistīšana un partnerība un visu to datu vākšana, kas nepieciešami, lai noteiktu atsauces punktus, uzraudzītu progresu un par to ziņotu.
5. Saiknes ar citiem ES politikas virzieniem
Tā vietā, lai izstrādātu jaunus tiesību aktus, šī iniciatīva tiecas sasniegt Eiropas Savienības mērķus (prioritātes “Nodarbinātība, izaugsme un ieguldījumi”, “Enerģētikas savienība un klimata pārmaiņas”, “Migrācija” un “Spēcīgāks pasaules mēroga dalībnieks”), stiprinot ar reģionu saistītos politikas virzienus un veicinot atbilstību ES tiesību aktiem.
Uzsvars likts uz labāku koordināciju starp finansēšanas instrumentiem un patiesi integrētu pieeju, kas sasaista dažādus politikas virzienus un izveido ciešu saikni starp ES politikas jomām un iniciatīvām, piemēram, jūrlietu politiku, kopējo zivsaimniecības politiku, kohēzijas politiku, vides, jūras un piekrastes politiku, globālo ES ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju, robežapsardzes un krasta apsardzes tiesību aktu paketi, stratēģijām, kas attiecas uz zilo izaugsmi, jūrlietu drošību, MEDFISH 4EVER, bioloģisko daudzveidību, pielāgošanos klimata pārmaiņām, 7. Vides rīcības programmu, pētniecības un izstrādes pamatprogrammām un paziņojumiem “Partnerattiecības demokrātijai un kopīgam uzplaukumam ar Vidusjūras dienvidu reģionu” un “Starptautiskā okeānu pārvaldība”.
6. Plašākas saiknes
Nepieciešama koordinācija ar Vidusjūras reģiona mēroga programmām un iniciatīvām, Atlantijas reģiona rīcības plānu, ES stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam, kā arī BLUEMED un PRIMA iniciatīvām. Šajā sakarā savas kompetences robežās palīdzību var nodrošināt programma INTERACT.
Iniciatīvai jābūt saskanīgai arī ar pastāvošajiem tiesību aktiem. Jācenšas panākt sinerģiju ar Savienības Vidusjūrai procesu, dialogu “5+5”, Reģionālo transporta rīcības plānu Vidusjūras reģionam, Vidusjūras reģiona transporta tīklu un plašāku satvaru, piemēram, to, ko nodrošina Barselonas konvencija un Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija.
Izceļot ilgtspējīgas idejas un radot darbvietas un izaugsmi, iniciatīvas atbalstītos projektus varētu izvērst arī citās Vidusjūras reģiona daļās, kas padarītu iniciatīvu par vārteju ceļā uz ilgtspējīgu izaugsmi baseinā.
7. Noslēgums
Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi apstiprināt šo paziņojumu. Komisija aicina arī Reģionu komiteju un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju sniegt atzinumu par šo iniciatīvu.
Komisija līdz 2022. gadam ziņos Padomei un Eiropas Parlamentam par šīs iniciatīvas īstenošanu saskaņā ar valstu ziņojumiem.