52017DC0112

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 6.3.2017

COM(2017) 112 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

PAR TO, KĀ DALĪBVALSTĪS PIEMĒRO PADOMES DIREKTĪVU 95/50/EK PAR VIENOTU KĀRTĪBU, KĀDĀ PĀRBAUDA BĪSTAMO KRAVU PĀRVADĀŠANU PA AUTOCEĻIEM

SATURS

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI PAR TO, KĀ DALĪBVALSTĪS PIEMĒRO PADOMES DIREKTĪVU 95/50/EK PAR VIENOTU KĀRTĪBU, KĀDĀ PĀRBAUDA BĪSTAMO KRAVU PĀRVADĀŠANU PA AUTOCEĻIEM

1. Ievads 3

2. Saistītie ES tiesību akti 3

3. Direktīvas 95/50/EK piemērošana 4

4. ES dalībvalstu un Norvēģijas ziņojumi 4

5. Ieteikums ziņojumu sagatavošanai par pārbaudēm, kas veiktas saistībā ar bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem 5

6. Datu aprēķini 5

7. Pārbaužu un to rezultātu izmaiņas 5

8. Datu salīdzinājums 6

8.1. Pārbaužu biežums 6

8.2. Pārbaužu sadalījums pēc transportlīdzekļu izcelsmes vietas 7

8.3. Neatbilstīgo transporta vienību proporcionālā daļa 7

8.4. Neatbilstīgo transporta vienību sadalījums pēc izcelsmes vietas 7

8.5. Transporta vienību imobilizācijas biežums 7

8.6. Sadalījums pēc riska kategorijām………………. 7

8.7. Sankciju veidi 8

9. Secinājumi 8

1. Ievads

Padomes Direktīvu 95/50/EK par vienotu kārtību, kādā pārbauda bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem, pieņēma 1995. gada 6. oktobrī 1 , un dalībvalstīm bija jāpieņem tiesību akti, noteikumi un administratīvie noteikumi, kas bija vajadzīgi, lai līdz 1997. gada 1. janvārim nodrošinātu atbilstību direktīvā noteiktajam.

Direktīvā 95/50/EK noteikts, ka katrai dalībvalstij par katru kalendāro gadu ne vēlāk kā divpadsmit mēnešus pēc šā gada beigām jānosūta Komisijai ziņojums par šīs direktīvas piemērošanu 2 . Direktīvā arī noteikts, ka Komisijai vismaz reizi trijos gados jānosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par šīs direktīvas piemērošanu dalībvalstīs 3 .

Šā Komisijas ziņojuma pamatā ir no dalībvalstīm saņemtie gada ziņojumi. Šis ir sestais ziņojums par Padomes Direktīvas 95/50/EK piemērošanu dalībvalstīs, un tas attiecas uz 2012.–2014. gadu. Pirmais ziņojums 4 bija par 1997.–1998. gadu, otrais ziņojums 5 — par 1999.–2002. gadu, trešais ziņojums 6 — par 2003.–2005. gadu, ceturtais ziņojums 7 — par 2006.–2007. gadu, bet piektais ziņojums 8 — par 2008.–2011. gadu.

Nosacījumi bīstamu kravu drošai pārvadāšanai pa autoceļiem ir definēti nevis Direktīvā 95/50/EK, bet saistītajos ES tiesību aktos, kā norādīts turpmāk.

2. Saistītie ES tiesību akti

Līdz 2009. gada 30. jūnijam bija piemērojama Padomes 1994. gada 21. novembra Direktīva 94/55/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem 9 (ar grozījumiem) 10 . Direktīvas 94/55/EK pielikumi pēc satura bija identiski pielikumiem, kas pievienoti Eiropas valstu nolīgumam par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR) 11 .

No 2009. gada 1. jūlija Direktīva 94/55/EK ir atcelta un aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Direktīvu 2008/68/EK par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem 12 (ar grozījumiem) 13 . Direktīvā 2008/68/EK turpināta Direktīvā 94/55/EK izmantotā pieeja, piemērojot tādus tehniskos un administratīvos noteikumus, kas ir identiski tiem, kuri kā pielikumi pievienoti ADR, kas attiecināms uz visiem transporta veidiem ES teritorijā.

3. Direktīvas 95/50/EK piemērošana

Saistībā ar Direktīvu 94/55/EK un lai arī turpmāk uzlabotu drošību bīstamo kravu pārvadājumu jomā, Padome 1995. gada 6. oktobrī pieņēma Direktīvu 95/50/EK par vienotu kārtību, kādā pārbauda bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem. Šajā direktīvā iekļauts vienots pārbaudes protokols, kas dalībvalstīm jāizmanto šādām pārbaudēm, un vadlīnijas par pārkāpumu klasifikāciju. Direktīvas pielikumi 2004. gadā tika grozīti 14 , un no 2005. gada pārkāpumu klasifikācijas sistēma ir aizstāta ar trim riska kategorijām.

Šīs vienotās pārbaudes attiecas uz visām bīstamo kravu pārvadāšanas darbībām pa autoceļiem dalībvalsts teritorijā un uz kravām, kuras tiek ievestas no trešām valstīm, neatkarīgi no tā, kurā valstī transporta vienība ir reģistrēta. Direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka bīstamo kravu autopārvadājumu reprezentatīva daļa tiek izlases veidā pārbaudīta, vienlaikus aptverot autoceļu tīkla ievērojamu daļu.

Pārbaudes drīkst veikt arī uzņēmumu teritorijā kā preventīvus pasākumus vai arī pēc tam, kad pārbaudē uz ceļa reģistrēti drošību apdraudoši pārkāpumi. Tomēr Direktīvā 95/50/EK nav iekļauta prasība ziņot par šādām pārbaudēm.

4. ES dalībvalstu un Norvēģijas ziņojumi

Sagatavojot ziņojumu, dalībvalstīm ir jāizmanto riska kategorijas, kas noteiktas Direktīvas 95/50/EK II pielikumā, un ziņojums ir jāiesniedz saskaņā ar minētās direktīvas III pielikumu. Norvēģija ir iesniegusi gada ziņojumus un ir pieprasījusi, lai tā tiktu iekļauta Komisijas ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei.

Horvātija pievienojās ES 2013. gada 1. jūlijā, taču par pārbaudēm sāka ziņot 2012. gadā. Vairums dalībvalstu un Norvēģija ziņojumus lielākoties iesniedza bez kavēšanās. Dažu valstu ziņojumus ietekmēja kavēšanās saistībā ar administratīvām procedūrām, kas nepieciešamas, lai apkopotu, analizētu un iesniegtu informāciju Komisijai, īpaši gadījumos, kad šīs procedūras ir saistītas ar dažādām valsts iestādēm. Lai gan 2012. gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, situācija uz laiku bija uzlabojusies, turpmākajos gados nebija vērojama tā pati tendence, tādēļ Komisijai bija atkārtoti jāpauž lūgums dalībvalstīm un jāaicina tās uzlabot turpmāk sniedzamo datu formātu un konsekvenci.

Komisija ir saņēmusi ziņojumus no visām dalībvalstīm par visu periodu, taču, neskarot nozīmīgus uzlabojumus, jāatzīst, ka ne visa informācija ir saņemta pareizajā formātā, jo dažas valstis joprojām sūtīja atsevišķus ziņojumus atbilstoši dažādajām kompetencēm valsts līmenī. Turklāt daži no tiem bija nepilnīgi vai nepareizi aizpildīti, radot nepilnības un neatbilstošus rezultātus šajā ziņojumā iekļautajās tabulās, kurās tas norādīts ar zīmi “#N/p” (“nav pieejams”). Dalībvalstu sniegto datu kopsavilkums ir iekļauts šā ziņojuma pielikumos.

Analizējot 7. nodaļā atspoguļotās pārmaiņas, jāņem vērā, ka attiecībā uz 2013. gadu Dānijas neatbilstības rādītājs ir zems tāpēc, ka nepareizi tika interpretēts noteikumiem neatbilstīgo transporta vienību skaits. Nepareizā interpretācija ir novērsta 2014. gada ziņojumā.

Vairākas dalībvalstis ir nosūtījušas ziņojumus, kuros kopējais pārkāpumu skaits atšķiras no noteikumiem neatbilstīgo transporta vienību skaita. Tas tā nedrīkstētu būt, jo tiek prasīts ziņot tikai par smagāko pārkāpumu kategoriju attiecībā uz katru transporta vienību.

5. Ieteikums ziņojumu sagatavošanai par pārbaudēm, kas veiktas saistībā ar bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem

Iepriekšējos Komisijas ziņojumos tika norādīts uz konkrētām sistemātiskām neatbilstībām dalībvalstu statistiskajos ziņojumos. Tā kā ir būtiski, lai dalībvalstu ziņojumu sniegšanas sistēma būtu saskaņota un lai tādējādi varētu nodrošināt Komisijas ziņojumu kvalitāti, salīdzināmību un ticamību, Komisija 2011. gadā pieņēma ieteikumu 15 ar mērķi uzlabot šo ziņojumu kvalitāti.

Pēc ieteikuma publicēšanas ziņojumi ievērojami uzlabojās un ir konstatētas tikai dažas nenozīmīgas neatbilstības.

Dažas neatbilstības, kuru skaitam ir tendence samazināties, attiecas uz pārkāpumu skaita saistību ar riska kategoriju 16 . Komisijas ieteikuma pielikuma 1.4. punktā ir uzsvērts, ka jāziņo tikai par visnopietnāko pārkāpumu, pat ja konstatēti vairāki pārkāpumi. Tādējādi pārkāpumu skaitam pa riska kategorijām jābūt vienādam ar noteikumiem neatbilstīgo transporta vienību skaitu.

Tomēr ne visās dalībvalstīs šo principu piemēro pareizi, jo joprojām tiek ziņots par vairākiem pārkāpumiem attiecībā uz vienu un to pašu transporta vienību.

Otra nopietna problēma, kam pievērsta uzmanība ieteikumā, bija to sankciju koncepcija, ko piemēro par pārbaudēs uz ceļa konstatētajiem pārkāpumiem. Atšķirīgu tiesisko un administratīvo režīmu dēļ dažas dalībvalstis nespēja izsekot juridiskā procesa iznākumam saistībā ar pārbaudēm, kurās radās aizdomas par pārkāpumiem. Ieteikumā tika piedāvāts vienots risinājums, ko varētu izmantot visas dalībvalstis, proti, izpildes nodrošināšanas dienesta darbinieka pieņemtais lēmums tiek reģistrēts uz vietas tūlīt pēc veiktās pārbaudes. Tomēr joprojām ir tādas dalībvalstis, kas nespēj paziņot šādus datus (t. i., Francija un Malta).

6. Datu aprēķini

Dalībvalstīm, ja iespējams, jāsniedz aplēses par bīstamo kravu pārvadājumu apjomu gadā, norādot apjomu attiecīgajā teritorijā pārvadātajās tonnās vai tonnkilometros. Par 2012.–2014. gadu šādas aplēses iesniedza 15 dalībvalstis.

Lai varētu objektīvi salīdzināt dažādas dalībvalstis, informācija par bīstamo kravu pārvadājumu apjomu balstās uz Eurostat datubāzē pieejamajiem datiem 17 . Šī informācija tiek izmantota, lai aplēstu pārbaužu biežumu attiecībā pret pārvadājumu apjomu. Par Maltu Eurostat statistikas dati nav pieejami, jo tai ir piešķirta atkāpe attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 18. janvāra Regulas (ES) Nr. 70/2012 par statistikas pārskatiem attiecībā uz autopārvadājumiem piemērošanu. Bīstamo kravu pārvadājumu apjoms Maltā tiek aplēsts, pamatojoties uz Maltas kompetentās iestādes sniegtajiem datiem.

Eurostat statistikas dati ir doti šā ziņojuma IX pielikumā.

7. Pārbaužu un to rezultātu izmaiņas

Ziņojuma I pielikumā ir sniegts pārskats par dalībvalstī reģistrēto pārbaužu skaita izmaiņām, noteikumiem neatbilstīgo transporta vienību proporcionālo daļu un I riska kategorijas pārkāpumu īpatsvaru.

Tabulas beigu daļā sniegti attiecīgie Eiropas Savienības vidējie rādītāji un statistikas dati par Norvēģiju.

Jāatzīmē, ka:

— pastāv zināma nelīdzsvarotība starp paziņotajiem datiem par pārbaudīto transporta vienību skaitu un ADR atbilstīgo transporta vienību skaitu — piemēram, Grieķija 2014. gadā ziņoja, ka tika pārbaudīta 521 transporta vienība, tikai attiecībā uz vienu transporta vienību tika konstatēts, ka tā ietver I riska kategorijas pārkāpumu, un tika piemērots tikai viens naudassods,

— vairākas dalībvalstis – Igaunija, Spānija, Itālija, Kipra, Latvija un Slovākija – trīs gadu periodā nav paziņojušas ne par vienu imobilizācijas gadījumu. Citos gadījumos, piemēram, saistībā ar Dāniju, Maltu un Grieķiju, tas noticis tikai vienreiz vai divreiz atsauces periodā,

— datu par I riska kategorijas proporcionālo daļu trūkst par 2012. un 2014. gadu attiecībā uz Kipru un par visu periodu Slovākijas ziņojumā.

I riska kategorijas pārkāpumu proporcionālās daļas rādītājs ir īpaši sensitīvs saistībā ar pareizu ziņojumu sniegšanu. Ja ir reģistrēts vairāk nekā viens pārkāpums uz transporta vienību, I kategorijas pārkāpumu proporcionālā daļa ir mazāka par pareizo vērtību.

Dažās dalībvalstīs paziņoto pārkāpumu kopējais skaits ir mazāks par to transporta vienību skaitu, kuras neatbilda noteikumiem. Tas attiecas uz Ungāriju 2012. gadā, Bulgāriju, Čehiju, Īriju, Ungāriju, Nīderlandi, Somiju un Apvienoto Karalisti 2013. gadā, kā arī Rumāniju un Apvienoto Karalisti 2014. gadā. Ir gadījumi, kad tiesībaizsardzības iestādes ziņojušas tikai to, ka ir atklāti pārkāpumi, bet nav sniegušas pilnīgāku informāciju par pašiem pārkāpumiem un piemērotajām sankcijām. Lai gan šā iemesla dēļ statistikas dati ir nepilnīgi, tam nav sistemātiskas ietekmes uz analīzi. Šis jautājums plašāk izklāstīts 8.6. punktā.

8. Datu salīdzinājums

Šajā ziņojumā aptvertā perioda laikā veikto pārbaužu kopējais skaits ik gadu atšķīrās. Pārbaužu skaits bija šāds: 2012. gads — 153 362; 2013. gads — 157 455; 2014. gads — 153 348. Lai gan 2013. gadā bija novērojams pieaugums 2,6 % apmērā, 2014. gadā pārbaužu skaits atkal bija 2012. gada līmenī.

Valstīs vērojamās tendences ir atšķirīgas, jo tikai 8 dalībvalstīs šajā periodā pārbaužu skaits ir pieaudzis. Ungārijā, Austrijā, Polijā un Rumānijā pārskata periodā bija vislielākais pārbaužu skaita procentuālais pieaugums, bet Bulgārijā, Itālijā, Nīderlandē un Zviedrijā — vislielākais samazinājums.

ES veikto pārbaužu absolūtā skaita izteiksmē 2014. gadā visaugstākais rādītājs bija Vācijā (32,5 %), tai sekoja Polija (15,19 %) un Austrija (9,21 %), bet viszemākais rādītājs bija Igaunijā (0,02 %), Kiprā (0,03 %) un Maltā (0,05 %). Šie rādītāji lielā mērā ir saistīti ar dalībvalsts lielumu, pārskata periodā nav notikušas ievērojamas pārmaiņas. Vislielākais īpatsvars 2012. gadā bija Vācijai (35,99 %), Polijai — otrs lielākais (13 %), bet Austrijai — atkal trešais lielākais (7,80 %). Trīs dalībvalstis, kurās veica vismazāk pārbaužu, bija Igaunija un Malta (0,05 %), kā arī Kipra (0,06 %).

8.1. Pārbaužu biežums

Ziņojuma II pielikumā ir dots pārskats par 2012. un 2014. gadā dalībvalstīs uz ceļiem veikto pārbaužu biežumu. Biežums ir aprēķināts kā attiecība: pārbaužu skaits uz vienu miljonu tonnkilometru katrā dalībvalstī pārvadāto bīstamo kravu.

ES vidējais rādītājs 2012. gadā bija 0,52 pārbaudes uz vienu miljonu tonnkilometru; 2013. gadā tas samazinājās līdz 0,48 pārbaudēm, līdz ar to gada samazinājums bija 9,6 %, bet 2014. gadā tās bija 0,49 pārbaudes. Visbiežāk 2012. gadā pārbaudes tika veiktas Austrijā (12,89 %), Ungārijā (7%) un Bulgārijā (5,84 %). Augstākie rādītāji 2013. gadā bija Austrijā (12,34 %), Slovākijā (10,10 %) un Zviedrijā (6,72 %), bet 2014. gadā — Austrijā (14,85 %), Slovākijā (10,73 %) un Ungārijā (9,47 %). Pārbaužu biežums 2012. gadā Austrijā bija gandrīz 24,78 reizes lielāks par ES vidējo rādītāju, Ungārijā — 13,46 reizes lielāks par ES vidējo rādītāju, bet Bulgārijā — 11,23 reizes lielāks par ES vidējo rādītāju.

8.2. Pārbaužu sadalījums pēc transportlīdzekļu izcelsmes vietas

Šā ziņojuma III pielikumā ir sniegts pārbaužu sadalījums pēc transporta vienības izcelsmes vietas.

Šo rādītāju ietekmē ne tikai tiesībaizsardzības iestāžu lēmumi, bet arī dalībvalsts ģeogrāfiskais novietojums, piemēram, salās uz autoceļiem ir mazāk starptautiskā tranzīta pārvadājumu. No 2012. gada līdz 2014. gadam Malta un Kipra nav pārbaudījusi nevienu ārpus ES reģistrētu transporta vienību.

Pārskata periodā pārbaudes valstī reģistrēto transporta vienību proporcionālā daļa bija 65 %. To pārbaudīto vienību proporcionālā daļa, kuras bija no citām ES dalībvalstīm, laikā no 2012. gada līdz 2014. gadam pieauga no 28 % līdz 30 %. To pārbaužu proporcionālā daļa, kas attiecas uz ārpus ES reģistrētām vienībām, 2013. gadā salīdzinājumā ar 2012. gadu samazinājās no 5 % uz 4 %, bet 2014. gadā pieauga līdz 6 %.

8.3. Neatbilstīgo transporta vienību proporcionālā daļa

To pārbaudīto transporta vienību proporcionālā daļa, kurām konstatēts vismaz viens pārkāpums, atspoguļota IV pielikumā.

Neatbilstīgo transporta vienību daļa samazinājās no 22,12 % 2012. gadā līdz 19,73 % 2014. gadā, un vislielākais šādu transporta vienību samazinājums bija Kiprā, Slovēnijā, Polijā un Lietuvā. Tomēr dažās dalībvalstīs šī proporcionālā daļa palielinājās, proti, Slovākijā, Grieķijā, Ungārijā un Nīderlandē.

8.4. Neatbilstīgo transporta vienību sadalījums pēc izcelsmes vietas

Diagrammā, kas dota V pielikumā, ir redzams noteikumiem neatbilstīgo transporta vienību sadalījums pēc transporta vienības izcelsmes vietas.

Kā norādīts iepriekš 8.2. punktā, dalībvalsts ģeogrāfiskais novietojums ievērojami ietekmē arī šo rādītāju.

8.5. Transporta vienību imobilizācijas biežums

Diagrammā, kas dota VI pielikumā, redzama imobilizēto transportlīdzekļu proporcionālā daļa no visiem gadījumiem, par kuriem ir sniegta informācija saistībā ar pārkāpumiem.

Iepriekš minētā svārstīgā tendence saglabājās attiecībā uz transporta vienību imobilizācijas biežumu: imobilizēto transportlīdzekļu proporcionālā daļa 2012. gadā bija 26,16 %, 2013. gadā tā pieauga līdz 28,06 %, bet 2014. gadā nedaudz samazinājās līdz 27,72 %.

Visbiežāk 2012. gadā transportlīdzekļi imobilizēti Bulgārijā (84,38 %), Slovēnijā (57,89 %) un Īrijā (54,84 %). Norvēģijā 2014. gadā saistībā ar pārkāpumiem transportlīdzekļi tika imobilizēti 71,07 % gadījumu. Igaunija, Spānija, Itālija, Kipra, Latvija, Malta un Slovākija no 2012. gada līdz 2014. gadam par imobilizācijas gadījumiem neziņoja.

8.6. Sadalījums pēc riska kategorijām

Ziņojuma VII pielikuma diagrammās attēlots pārkāpumu sadalījums pēc to smaguma pakāpes. Jāziņo bija tikai par pārbaudē konstatēto augstākā riska kategoriju.

Visas dalībvalstis ir ziņojušas par vismaz vienu pārkāpuma kategoriju uz pārbaudīto transporta vienību. Atsevišķas dalībvalstis par dažām kategorijām informāciju nesniedza. Kipra un Slovākija 2012. gadā neziņoja par I un II riska kategorijas pārkāpumiem. Turklāt Grieķija attiecīgajā periodā neziņoja par III riska kategorijas pārkāpumiem, kā arī 2013. un 2014. gadā neziņoja par II riska kategorijas pārkāpumiem.

Pārbaudēs, kas 2012. gadā tika veiktas ES, 42,69 % no konstatētajiem pārkāpumu gadījumiem visnopietnākais pārkāpums tika klasificēts kā I riska kategorijas gadījums. I riska kategorijas pārkāpums ietver attiecīgu drošības noteikumu neievērošanu, radot augsta līmeņa risku, kas var izraisīt nāvi, nopietnu personīgo ievainojumu vai būtisku kaitējumu videi. Šo pārkāpumu gadījumā ir nepieciešami tūlītēji un piemēroti korektīvie pasākumi, piemēram, transportlīdzekļa imobilizācija.

Paziņotie visnopietnākie II riska kategorijas pārkāpumi attiecas uz 33,48 % no pārbaudēm, kurās tika konstatēts pārkāpums. III riska kategorija ietver atlikušos 23,83 %.

8.7. Sankciju veidi

Diagrammās, kas iekļautas VIII pielikumā, redzams sankciju sadalījums katrā dalībvalstī.

Pirms Komisijas ieteikuma publicēšanas (sk. šā ziņojuma 5. punktu) bija ļoti grūti apkopot šādu informāciju. Pēc ieteikuma publicēšanas situācija krasi uzlabojās, un 2012.–2014. gadā tikai Francija un Malta nesniedza statistikas datus par sankcijām. Lai gan 2012. gadā Slovākija neziņoja par sankcijām, tā sāka sniegt šādus datus nākamajos gados.

ES veikto pārbaužu laikā 2014. gadā tika izteikti 5066 brīdinājumi; naudassodi tika piemēroti 29 206 gadījumos; bet 2963 gadījumos piemēroja citas sankcijas, tostarp ierosināti kriminālprocesi un administratīvo pārkāpumu procesi. Lai gan kopumā trīs ceturtdaļas ES sankciju veido naudassodi, dalībvalstīs vērojamas lielas atšķirības.

2014. gadā kopumā bija aptuveni par 10,50 % mazāk sankciju nekā 2012. gadā. Lai gan brīdinājumu skaits attiecīgajā periodā samazinājās par 18,1 % un naudassodu piemērošanas gadījumu skaits — par 10 %, citu sankciju īpatsvars pieauga par 9,8 %.

9. Secinājumi

Kopš 1997. gada 1. janvāra Direktīva 95/50/EK ir transponēta dalībvalstu tiesību aktos. Nosacījumi par ziņojumu sniegšanu tika grozīti 2004. gadā, un pārstrādātie ziņojumu sniegšanas nosacījumi stājās spēkā 2005. gada 14. decembrī. Tā kā iesniegtajā informācijā tika konstatētas konkrētas sistemātiskas nesakritības, Komisija 2011. gadā publicēja ieteikumu.

Visas dalībvalstis veic tādu transportlīdzekļu pārbaudi, kuri pārvadā bīstamas kravas, un kopumā sniedz samērā precīzu informāciju par šīm pārbaudēm. Joprojām vērojamas dažas nesakritības, un Komisija turpina centienus, lai nodrošinātu Direktīvas 95/50/EK ziņošanas prasību izpildi, kā arī atbilstības pakāpenisku uzlabošanu katru gadu. Tāpēc secināms, ka kopumā Direktīva 95/50/EK tiek piemērota pareizi.

Tomēr jaunākie ziņojumi skaidri apliecina, ka arvien vairāk samazinās šādām pārbaudēm nepieciešamo resursu pieejamība. Salīdzinot ar iepriekšējā ziņojuma atsauces periodu (2008.–2011. gads), paziņoto pārbaužu skaits ir samazinājies katru gadu. Tā kā dalībvalstu interesēs ir atklāt un novērst briesmas, kas var rasties saistībā ar šādu kravu pārvadāšanu, Komisija vēlas veicināt paraugprakses apmaiņu un turpmākus ieguldījumus šajā jomā.

Pārkāpumu skaits atsauces periodā bija salīdzinoši stabils: apstiprināts vai iespējams pārkāpums saistībā ar bīstamu kravu pārvadāšanu 2014. gadā tika konstatēts vienā pārbaudē no piecām, savukārt 2012. gadā šāds pārkāpums tika konstatēts vienā no 4,5 pārbaudēm.

No visiem konstatētajiem pārkāpumiem 42,69 % bija smagākā veida pārkāpumi. Rezultātā 2012. gadā tika imobilizēti aptuveni 8875 transportlīdzekļi.

Rezumējot, ES bīstamu kravu pārvadāšanai tiek piemēroti vienoti noteikumi. Šos noteikumus līdzīgi piemēro arī daudzās valstīs ārpus ES. Tomēr gandrīz 32 000 gadījumu no aptuveni 150 000 katru gadu veikto pārbaužu uz ceļa jāsecina, ka kravu pārvadāšanā netiek ievērotas obligātās drošības prasības.

Tomēr dalībvalstu paziņoto pārkāpumu lielais skaits var būt saistīts arī ar mērķtiecīgo pārbaudes politiku, kuras mērķis ir noteikt vissliktāk strādājošos pārvadātājus un piemērot tiem sankcijas, lai maksimāli palielinātu mazā pieejamo resursu apjoma efektivitāti. Tas nozīmē, ka norādītie statistikas dati pilnībā neatspoguļo ES bīstamo kravu pārvadāšanas tirgu, kas praksē ir daudz drošāks, nekā varētu šķist saskaņā ar paziņotajiem datiem.

Ņemot to vērā, Komisija kopā ar attiecīgajām iestādēm ir sākusi analizēt iespējas grozīt direktīvas pielikumus, lai uzlabotu veidu, kādā dalībvalstis reģistrē un paziņo datus par pārbaudēm un sankcijām.

«-»

(1) OV L 249, 17.10.1995., 35. lpp.; direktīvā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2004. gada 13. decembra Direktīvu 2004/112/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 95/50/EK (OV L 367, 14.12.2004., 23. lpp.).

(2) Minētās direktīvas 9. panta 1. punkts.

(3) Minētās direktīvas 9. panta 2. punkts.

(4) COM(2000) 517 galīgā redakcija, 6.9.2000.

(5) KOM(2005) 430 galīgais, 15.9.2005.

(6) COM(2007) 795 galīgā redakcija, 13.12.2007.

(7) COM(2010) 364 galīgā redakcija, 7.7.2010.

(8) COM(2013) 815 final, 25.11.2013.

(9) OV L 319, 12.12.1994., 7. lpp.

(10) Grozījumi izdarīti ar Komisijas 2004. gada 9. decembra Direktīvu 2004/111/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 94/55/EK (OV L 365, 10.12.2004., 25. lpp.).

(11) Eiropas valstu nolīgums par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu, noslēgts Ženēvā 1957. gada 30. septembrī (ar grozījumiem) sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisiju (ANO/EEK).

(12) OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.

(13) Jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2014. gada 21. novembra Direktīvu 2014/103/ES, ar ko pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/68/EK par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem trešo reizi pielāgo zinātnes un tehnikas attīstībai (OV L 335, 22.11.2014., 15. lpp.).

(14) Komisijas 2004. gada 13. decembra Direktīva 2004/112/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 95/50/EK (OV L 367, 14.12.2004., 23. lpp.).

(15) Komisijas 2011. gada 21. februāra Ieteikums par ziņojumiem saistībā ar bīstamo kravu autopārvadājumu pārbaudēm, C(2011) 909, galīgā redakcija.

(16) Riska kategoriju definīcijas un vadlīnijas par pārkāpumu atbilstību noteiktai kategorijai sniegtas II pielikumā Direktīvai 95/50/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2004/112/EK.

(17) Eurostat tabula “DS-073082”. Bīstamo kravu pārvadājumi ar autotransportu gadā pēc bīstamo kravu veida un ar sadalījumu pēc darbības veida.

Top

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 6.3.2017

COM(2017) 112 final

PIELIKUMI

dokumentam

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par to, kā dalībvalstīs piemēro Padomes Direktīvu 95/50/EK par vienotu kārtību, kādā pārbauda bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem

I. pielikums
Pārbaužu skaita izmaiņas, neatbilstība un I kategorijas pārkāpumi

Plašāka informācija par šo tabulu ir iekļauta ziņojuma 7. punktā.

VALSTS		2008	2009	2010	2011	2012	2013	2014
BE	Pārbaužu skaits	5178	6033	5464	4188	4504	4001	4095
	% neatbilstība	17,671 %	21,76 %	22,16 %	12,32 %	17,94 %	19,80 %	19,88 %
	% I riska kategorija	24,07 %	37,49 %	37,05 %	26,42 %	48,51 %	42,93 %	42,26 %
BG	Pārbaužu skaits	28 106	28 455	7756	6203	5424	4237	3212
	% neatbilstība	0,71 %	4,85 %	0,81 %	1,00 %	0,59 %	1,06 %	0,72 %
	% I riska kategorija	34,33 %	27,78 %	57,41 %	55,74 %	84,38 %	31,11 %	30,43 %
CZ	Pārbaužu skaits	3977	3471	2816	2491	1932	1743	1640
	% neatbilstība	5,53 %	6,60 %	11,51 %	11,92 %	11,39 %	10,27 %	12,62 %
	% I riska kategorija	21,36 %	25,33 %	17,59 %	55,74 %	25,00 %	21,79 %	30,92 %
DK	Pārbaužu skaits	755	721	604	646	531	323	675
	% neatbilstība	58,15 %	61,44 %	57,12 %	58,98 %	50,28 %	0,31 %	34,67 %
	% I riska kategorija	38,27 %	35,21 %	38,26 %	35,43 %	35,58 %	83,00 %	71,79 %
DE	Pārbaužu skaits	79 664	62 085	67 356	58 270	55 195	55 344	49 851
	% neatbilstība	22,69 %	23,64 %	21,69 %	27,02 %	25,52 %	24,44 %	26,23 %
	% I riska kategorija	48,14 %	45,23 %	49,96 %	49,55 %	47,65 %	48,65 %	50,97 %
EE	Pārbaužu skaits	117	152	154	44	73	14	34
	% neatbilstība	46,15 %	39,47 %	50,00 %	25,00 %	17,81 %	42,86 %	50,00 %
	% I riska kategorija	25,93 %	30,00 %	25,97 %	45,45 %	53,85 %	66,67 %	76,47 %
IE	Pārbaužu skaits	783	892	751	674	437	370	296
	% neatbilstība	38,19 %	28,36 %	26,23 %	24,93 %	21,28 %	25,68 %	23,31 %
	% I riska kategorija	13,71 %	25,20 %	33,33 %	12,64 %	35,48 %	23,16 %	37,68 %
EL	Pārbaužu skaits	1202	413	1094	650	757	596	437
	% neatbilstība	3,83 %	10,65 %	3,93 %	5,54 %	0,53 %	0,17 %	0,23 %
	% I riska kategorija	69,57 %	61,36 %	55,81 %	30,56 %	75,00 %	100,00 %	100,00 %
ES	Pārbaužu skaits	42 771	40 782	36 004	19 707	9480	10 382	9635
	% neatbilstība	0,27 %	10,63 %	11,44 %	29,60 %	67,90 %	56,88 %	49,77 %
	% I riska kategorija	63,64 %	65,28 %	64,82 %	75,63 %	67,07 %	58,54 %	46,24 %
FR	Pārbaužu skaits	6572	5788	6178	6930	7546	7345	7746
	% neatbilstība	21,67 %	16,48 %	16,48 %	14,68 %	13,86 %	13,41 %	13,16 %
	% I riska kategorija	24,30 %	25,05 %	29,08 %	28,32 %	28,30 %	27,31 %	26,50 %
	Pārbaužu skaits	N/p	N/p	N/p	N/p	243	394	484
HR	% neatbilstība	N/p	N/p	N/p	N/p	22,22 %	13,96 %	20,87 %
	% I riska kategorija	N/p	N/p	N/p	N/p	12,96 %	16,36 %	16,83 %
IT	Pārbaužu skaits	4960	5180	6253	6260	6235	4789	3120
	% neatbilstība	16,73 %	16,16 %	13,58 %	11,04 %	5,21 %	4,34 %	5,00 %
	% I riska kategorija	17,33 %	15,85 %	14,65 %	14,18 %	26,77 %	25,96 %	29,49 %
CY	Pārbaužu skaits	224	232	168	188	88	80	42
	% neatbilstība	1,34 %	1,72 %	1,19 %	1,60 %	2,27 %	22,50 %	28,57 %
	% I riska kategorija	0,00 %	0,00 %	0,00 %	0,00 %	0,00 %	5,56 %	0,00 %
LV	Pārbaužu skaits	1230	996	703	89	197	182	259
	% neatbilstība	7,15 %	10,14 %	8,25 %	15,73 %	19,29 %	20,88 %	10,81 %
	% I riska kategorija	56,82 %	59,41 %	55,17 %	78,57 %	60,53 %	63,16 %	53,57 %
LT	Pārbaužu skaits	529	487	491	560	531	577	610
	% neatbilstība	17,01 %	18,07 %	21,59 %	6,07 %	9,60 %	13,00 %	13,61 %
	% I riska kategorija	6,67 %	15,91 %	16,04 %	7,41 %	21,57 %	10,67 %	26,51 %
LU	Pārbaužu skaits	210	293	233	341	222	186	98
	% neatbilstība	59,05 %	50,51 %	48,50 %	57,77 %	52,25 %	37,10 %	46,94 %
	% I riska kategorija	44,35 %	6,08 %	5,31 %	0,00 %	3,45 %	2,90 %	4,35 %
HU	Pārbaužu skaits	27 225	15 613	4158	1589	6184	6588	9692
	% neatbilstība	3,49 %	5,72 %	3,42 %	4,85 %	22,93 %	6,27 %	3,96 %
	% I riska kategorija	30,77 %	29,56 %	34,18 %	17,74 %	4,51 %	32,20 %	42,45 %
MT	Pārbaužu skaits	81	76	79	78	77	78	72
	% neatbilstība	54,32 %	67,11 %	63,29 %	69,23 %	63,64 %	51,28 %	81,94 %
	% I riska kategorija	25,00 %	21,57 %	42,00 %	24,07 %	12,24 %	15,00 %	38,98 %
NL	Pārbaužu skaits	4820	5717	4068	5480	4023	3451	2956
	% neatbilstība	17,45 %	10,02 %	28,61 %	30,99 %	30,75 %	30,48 %	14,14 %
	% I riska kategorija	60,57 %	55,79 %	59,39 %	53,86 %	97,49 %	132,41 %	353,11 %
AT	Pārbaužu skaits	6883	9824	10 220	11 300	11 966	11 676	13 851
	% neatbilstība	35,70 %	30,99 %	28,72 %	32,50 %	30,32 %	30,44 %	27,10 %
	% I riska kategorija	23,40 %	20,70 %	21,87 %	20,40 %	19,38 %	17,45 %	16,49 %
PL	Pārbaužu skaits	14 438	19 537	20 324	16 363	19 940	23 607	22 838
	% neatbilstība	7,60 %	6,68 %	5,32 %	6,17 %	3,08 %	3,81 %	4,22 %
	% I riska kategorija	14,65 %	19,03 %	23,39 %	27,68 %	36,59 %	36,89 %	35,41 %
PT	Pārbaužu skaits	425	566	1065	601	657	834	633
	% neatbilstība	58,35 %	33,75 %	29,67 %	40,72 %	29,68 %	27,82 %	44,39 %
	% I riska kategorija	50,81 %	41,88 %	41,14 %	41,11 %	49,74 %	61,64 %	45,20 %
RO	Pārbaužu skaits	5257	5969	7352	11 525	2417	4528	5516
	% neatbilstība	4,13 %	2,31 %	3,99 %	3,64 %	4,43 %	5,96 %	4,82 %
	% I riska kategorija	32,82 %	25,16 %	29,69 %	29,36 %	16,82 %	23,70 %	27,44 %
SI	Pārbaužu skaits	291	315	253	601	1548	1878	1494
	% neatbilstība	48,11 %	46,03 %	39,53 %	5,99 %	2,45 %	2,29 %	3,48 %
	% I riska kategorija	28,57 %	38,62 %	36,00 %	38,89 %	57,89 %	46,51 %	46,15 %
SK	Pārbaužu skaits	351	572	561	194	217	2302	3531
	% neatbilstība	2,28 %	12,41 %	16,40 %	0,52 %	1,38 %	0,13 %	0,08 %
	% I riska kategorija	75,00 %	4,23 %	4,35 %	0,00 %	0,00 %	0,00 %	0,00 %
FI	Pārbaužu skaits	3353	3589	3273	3100	3073	2302	2434
	% neatbilstība	41,10 %	34,35 %	32,26 %	30,03 %	27,43 %	27,15 %	25,43 %
	% I riska kategorija	12,48 %	12,09 %	10,21 %	11,08 %	12,22 %	17,44 %	17,61 %
SE	Pārbaužu skaits	4049	3733	4076	4929	6903	7147	5332
	% neatbilstība	20,87 %	16,98 %	18,84 %	20,15 %	15,89 %	15,49 %	21,85 %
	% I riska kategorija	21,42 %	19,24 %	22,01 %	17,15 %	19,78 %	17,89 %	23,78 %
UK	Pārbaužu skaits	9181	7251	8427	4277	2962	3217	2765
	% neatbilstība	36,99 %	41,26 %	22,99 %	38,23 %	37,31 %	25,46 %	58,34 %
	% I riska kategorija	29,68 %	17,88 %	19,05 %	16,64 %	22,35 %	20,51 %	11,41 %

ES	Pārbaužu skaits	252 632	228 742	199 881	167 340	153 362	157 455	150 348
	% neatbilstība	13,67 %	15,80 %	16,54 %	21,39 %	22,12 %	20,08 %	20,80 %
	% I riska kategorija	40,29 %	37,16 %	42,10 %	44,04 %	44,15 %	45,00 %	42,65 %

NO	Pārbaužu skaits	712	767	515	617	563	755	793
	% neatbilstība	25,70 %	22,16 %	20,97 %	25,12 %	25,75 %	34,70 %	35,31 %
	% I riska kategorija	19,13 %	17,65 %	29,63 %	31,21 %	26,90 %	25,19 %	25,00 %

II. pielikums
Pārbaužu biežums uz vienu miljonu tonnkilometru

Plašāka informācija par šīm diagrammām ir iekļauta ziņojuma 8.1. punktā.

III. pielikums
Pārbaužu sadalījums pēc transportlīdzekļu izcelsmes vietas

Plašāka informācija par šīm diagrammām ir iekļauta ziņojuma 8.2. punktā.

Valsts

Ārpus ES

IV. pielikums
Noteikumiem neatbilstīgo transporta vienību proporcionālā daļa

Plašāka informācija par šīm diagrammām ir iekļauta ziņojuma 8.3. punktā.

V. pielikums. Noteikumiem neatbilstīgo transporta vienību sadalījums pēc izcelsmes vietas

Plašāka informācija par šīm diagrammām ir iekļauta ziņojuma 8.4. punktā.

Valsts

Ārpus ES

VI. pielikums
Noteikumiem neatbilstīgo transporta vienību imobilizācijas biežums

Plašāka informācija par šīm diagrammām ir iekļauta ziņojuma 8.5. punktā.

VII. pielikums
Sadalījums pēc riska kategorijām

Plašāka informācija par šīm diagrammām ir iekļauta ziņojuma 8.6. punktā.

I kategorija

II kategorija

III kategorija

VIII. pielikums. Sadalījums pēc sankciju veidiem

Plašāka informācija par šīm diagrammām ir iekļauta ziņojuma 8.7. punktā.

Brīdinājums

Naudassods

Cits

IX. pielikums
Bīstamo kravu pārvadājumi ar autotransportu gadā (miljonos tonnkilometru)

Plašāka informācija par šo tabulu ir iekļauta ziņojuma 6. punktā.	2009	2010	2011	2012	2013	2014
ES 28	:	:	81 024	80 803	73 945	75 024
ES 27	77 688	78 625	80 491	80 292	73 462	74 523
BE	1832	1853	1973	1985	2124	1694
BG	735	347	665	928	958	684
CZ	1050	1669	1787	1393	1281	1567
DK	1015	772	730	767	760	690
DE	12 961	12 853	13 028	12 773	12 958	12 912
EE	82	171	189	133	163	172
IE	530	379	419	443	476	355
EL	3283	2708	1989	2268	1169	1010
ES	11 253	11 643	11 908	11 833	10 626	11 718
FR	7755	7325	7785	8900	8158	7976
HR	493	481	533	511	483	501
IT	11 270	11 342	9556	8313	8037	7358
CY	169	184	194	167	181	147
LV	215	114	234	219	213	227
LT	308	283	324	392	386	534
LU	359	413	482	581	700	839
HU	1241	1049	1032	883	997	1023
MT (1)	:	:	:	:	:	:
NL	2408	3432	2749	2232	1342	957
AT	1082	1083	1144	928	946	933
PL	5697	5880	6848	6801	7024	8778
PT	1480	938	1143	715	973	946
RO	2250	1369	1182	1453	1704	1664
SI	668	607	842	637	552	724
SK	278	498	361	289	228	329
FI	1640	2169	1535	1357	1426	1423
SE	1162	1387	1304	1251	1064	1283
UK	6965	8157	11 087	12 653	9017	8583
NO	976	1321	778	1319	1141	1029
CH	848	794	506	833	749	812

(1) Malta: atkāpe saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 70/2012.

Avots: Eurostat (tiešsaistes datu kods: road_go_ta_dg).

Top

Choose the experimental features you want to try