EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 13.2.2017

COM(2017) 59 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Ex post novērtējuma ziņojums programmai "Civiltiesības" (2007.-2013. gadam)

SATURA RĀDĪTĀJS

1    IEVADS    

1.1    ZIŅOJUMA MĒRĶIS    

1.2    METODOLOĢIJA UN INFORMĀCIJAS AVOTS    

1.3    PROGRAMMAS PĀRSKATS    

2    NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTI    

2.1    PROGRAMMAS ATBILSTĪBA    

2.2    SASKAŅOTĪBA UN PAPILDINĀMĪBA    

2.3    EFEKTIVITĀTE    

2.4    ILGTSPĒJA, PĀRREDZAMĪBA UN INOVĀCIJA    

2.5    LIETDERĪBA UN VIENKĀRŠOŠANAS IESPĒJAS    

2.6    EIROPAS PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA    

3    SECINĀJUMI    

1IEVADS

1.1ZIŅOJUMA MĒRĶIS

1 2 Lēmumā, ar ko izveido programmu “Civiltiesības” (JCIV), Komisijai ir paredzēts pienākums iesniegt ex post novērtējuma ziņojumu par laikposmu no 2007. gada līdz 2013. gadam. Šo ex post novērtējumu veica neatkarīgs ārējais novērtētājs, kam palīdzēja attiecīgie Komisijas darbinieki.

Šis ziņojums ir pamatots uz minēto novērtējumu. Ziņojums ir sadalīts sadaļās par galvenajiem novērtēšanas kritērijiem un attiecīgajiem jautājumiem. Šie kritēriji ietver atbilstību, saskaņotību un papildināmību, efektivitāti, ietekmi un ilgtspēju, lietderību un vienkāršošanas iespējas un Eiropas pievienoto vērtību.

1.2METODOLOĢIJA UN INFORMĀCIJAS AVOTS

Šā galīgā novērtējuma pamatā ir:

plaša pieejamās dokumentācijas pārbaude par 130 pasākumu dotācijām un 16 darbības dotācijām, kurām piešķirti līdzekļi no 2007.–2013. gada programmas;

programmas dokumentācijas, piemēram, dibināšanas lēmuma, gada darba programmu un uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus gan par dotācijām, gan publiskā iepirkuma līgumiem, pārbaude;

ES politikas dokumentu, saistīto ES programmu dibināšanas lēmumu un tamlīdzīgu dokumentu pārbaude;

146 piešķirto pasākumu dotāciju un darbības dotāciju izlases kvantitatīva analīze;

52 to atbilžu analīze, kuras JCIV dotāciju saņēmēji snieguši tiešsaistes aptaujā;

15 pēcpārbaudes intervijas ar projektu koordinatoriem/organizācijām, kas saņēma JCIV 2007.–2013. gada dotācijas 3 ;

četras darbības jomas intervijas ar Komisijas darbiniekiem.

1.3PROGRAMMAS PĀRSKATS

JCIV programmu izveidoja ar 2007. gada 25. septembra Lēmumu 1149/2007/EK laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam kā daļu no programmas “Pamattiesības un tiesiskums”.

Dibināšanas lēmuma 2. pantā ir izklāstīti vispārējie mērķi. Šie mērķi ir:

veicināt tiesu iestāžu sadarbību ar mērķi radīt patiesu Eiropas tiesiskuma telpu civillietās, balstoties uz savstarpēju atzīšanu un savstarpēju uzticēšanos;

veicināt šķēršļu likvidēšanu pienācīgai pārrobežu civillietu izskatīšanai dalībvalstīs;

uzlabot personu un uzņēmumu ikdienas dzīvi, dodot tiem iespēju aizstāvēt savas tiesības visā Eiropas Savienībā, proti, veicinot tiesu pieejamību;

uzlabot saskarsmi, informācijas apmaiņu un savstarpējās attiecības starp tiesību, tiesu un administratīvajām iestādēm un praktizējošiem juristiem, tostarp atbalstot tiesisko apmācību, ar mērķi uzlabot sapratni starp šādām iestādēm un praktizējošiem juristiem.

Lēmuma 3. pantā ir uzskaitīti programmas īpašie mērķi. Šie mērķi ir sekmēt tiesu iestāžu sadarbību civillietās, lai:

nodrošinātu juridisko noteiktību un uzlabotu tiesas pieejamību;

veicinātu nolēmumu savstarpēju atzīšanu civillietās un komerclietās;

novērstu šķēršļus pārrobežu tiesas prāvām, ko rada atšķirības civiltiesībās un civilprocesā, un šajā sakarā veicinātu tiesību aktu vajadzīgo tuvināšanu;

garantētu pareizu tiesvedību, novēršot piekritības strīdus;

uzlabotu savstarpējās zināšanas par dalībvalstu tiesību un tiesu iestāžu sistēmām krimināllietās un veicinātu un stiprinātu tīklu veidošanu, savstarpējo sadarbību, informācijas, pieredzes un labākās prakses apmaiņu un izplatīšanu;

nodrošinātu Savienības instrumentu saprātīgu īstenošanu, pareizu un konkrētu piemērošanu un novērtēšanu tiesu iestāžu sadarbības jomās civillietās un komerclietās;

uzlabotu informāciju par dalībvalstu tiesību sistēmām un tiesu pieejamību;

veicinātu praktizējošo juristu mācības Eiropas Savienības un Kopienas tiesību jautājumos;

novērtētu vispārējos nosacījumus, kas nepieciešami, lai stiprinātu savstarpējo uzticēšanos, vienlaicīgi pilnībā ievērojot tiesu varas neatkarību;

veicinātu Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbību civillietās un komerclietās, kurš izveidots ar Padomes Lēmumu 2001/470/EK.

JCIV īpašie mērķi sašaurina vispārējos mērķus attiecībā uz programmas paredzētajiem rezultātiem. Tāpat kā citas programmas, kas ir daļa no Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorāta vispārējās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” 2007.–2013. gadam, arī JCIV programma finansē dažādas darbības, tostarp turpmāk minētās.

Pasākumu dotācijas (PD) 4 :

īpašus Kopienas interešu starpvalstu projektus. Tos var iesniegt dalībvalsts iestāde vai jebkura cita dalībvalsts struktūra, starptautiska organizācija vai nevalstiska organizācija saskaņā ar nosacījumiem, kuri izklāstīti gada darba programmā. Šos projektus līdzfinansē līdz 80 % apmērā no kopējām izmaksām, un tie ir programmas pamatā;

īpašus projektus saistībā ar Eiropas konkurences noteikumu īstenošanu. Šie ir projekti, kuru mērķis ir veicināt tiesu iestāžu sadarbību un valstu tiesnešu, kuriem ir jāīsteno Eiropas konkurences noteikumi, apmācību, tostarp LESD 101. un 102. panta, kā arī valsts atbalsta noteikumu īstenošanas kontekstā, lai palīdzētu izstrādāt un īstenot Eiropas konkurences politiku un Kopienas sadarbības pasākumus attiecībā uz konkurenci nolūkā nodrošināt Kopienas konkurences politikas saskaņotību.

Darbības dotācijas, kas paredzētas, lai 5 :

līdzfinansētu (līdz 80 %) nevalstisko organizāciju vai citu struktūru, kas īsteno Eiropas vispārēju interešu mērķi, gada darba programmu (uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus);

līdzfinansētu izdevumus, kas saistīti ar konkrētu juridiskajā pamatā minēto organizāciju (Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīkls un Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīkls) pastāvīgo darba programmu ar nosacījumu, ka dotācijas tiek izmantotas Eiropas vispārēju interešu mērķa sasniegšanai;

veicinātu Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbību civillietās un komerclietās, kurš izveidots ar Padomes Lēmumu 2001/470/EK.

Komisija ierosināja projektus, lai veiktu analīzi un pētījumus, aptaujas un apsekojumus, izstrādātu rādītājus un kopēju metodoloģiju, apkopotu, izstrādātu un izplatītu datus un statistiku, organizētu seminārus, konferences un ekspertu sanāksmes, rīkotu publiskas kampaņas un pasākumus, izveidotu un uzturētu tīmekļa vietnes, sagatavotu un publicētu informāciju, atbalstītu valstu ekspertu tīklus un nodrošinātu to darbību, un analizētu, uzraudzītu un izvērtētu paveikto darbu. Lai veiktu šīs darbības, Komisija izmanto iepirkuma procedūras 6 .

1-1. tabulā ir parādīts dažādo katrā gadā finansēto darbību skaits. Uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus pasākumu dotācijām un darbības dotācijām sadalīja starp 2011. un 2012. gadu. Kopējais plānotais JCIV budžets periodam no 2007. gada janvāra līdz 2013. gada decembrim bija EUR 109,3 miljoni 7 (skatīt 1-2. tabulu ). Komisija šajā periodā publicēja 6 uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus pasākumu dotācijām un 6 uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus darbības dotācijām, un tika sāktas 247 Komisijas iniciatīvas.

11. tabula. Finansēto darbību skaits gadā

1-2. tabulā ir parādīts sīks piešķirtā budžeta sadalījums pa īstenošanas gadiem un finansēšanas instrumentiem, pamatojoties uz gada darba programmām. Kā parādīts tabulā, programma ietver īpašus projektus konkurences jomā (EUR 800 000 gadā, ko pārvalda Konkurences ģenerāldirektorāts), Kopienas dalības Hāgas Starptautisko privāttiesību konferencē pārvaldību, un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbības izdevumus. Tīkla finansējums ietver apmēram sešas vispārējas sanāksmes gadā, lai apspriestu problēmas civiltiesību instrumentu piemērošanā, praktisku speciālistiem vai iedzīvotājiem paredzētu rokasgrāmatu publicēšanu (tostarp tulkošanas, drukāšanas un transportēšanas izmaksas) un tīmekļa vietnes atjaunināšanu (kam parasti izveido darba grupas). Lēmumi par visām darbībām tiek pieņemti iepriekšējā gadā, izstrādājot budžetu.

Laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam pasākumu dotācijām un darbības dotācijām piešķirtais budžets bija EUR 49,2 miljoni, no kuriem EUR 34,9 miljoni tika faktiski ieguldīti, bet 14,6 miljoni tika izlietoti 2015. gada janvārī 8 . 

12. tabula. Plānotais budžeta sadalījums JCIV 2007.–2013. gadam

Avots: JCIV — gada darba programmas (2007-2013)

Lielāko daļu JCIV pasākumu vadīja valsts iestāde (22 % no visām vadošajām organizācijām), universitāte (21 %), Eiropas tīkls, platforma vai forums (20 %). Salīdzinājumā ar citām programmām, piemēram, Daphne un Pamattiesību un pilsonības programmu (PP), valstu nevalstiskās organizācijas (NVO) bija mazākumā, vadot tikai 8 % no JCIV darbībām. Universitātes (22 %) un valsts iestādes (20 %) veidoja lielāko daļu partneru organizāciju, kam sekoja citi izglītības un apmācības institūti (15 %), valstu NVO un platformas (13 %) un juridisko profesiju pārstāvji (10 %) 16 .

Projekts, kam tika piešķirtas JCIV pasākumu dotācijas, bija galvenokārt koncentrēts uz analītiskām darbībām, apmācību un izpratnes vairošanu, informēšanu un izplatīšanu (skatīt 1-1. attēlu pa kreisi).

Darbības dotācijas galvenokārt tika piešķirtas tādām darbībām kā galveno dalībnieku atbalstīšana, savstarpēja mācīšanās, labas prakses apmaiņa un sadarbība un izpratnes vairošana, informēšana un izplatīšana (skatīt 1 1. attēlu pa labi).

Publiskā iepirkuma līgumi bija vērsti uz pētījumiem, praktiskām rokasgrāmatām, konferencēm, darbsemināriem, tīmekļa lapu uzturēšanu un citu IT nodrošinājumu.

11. attēls. JCIV darbības dotācijas pēc galvenās darbības (pa kreisi) un JCIV operatīvās dotācijas pēc galvenās darbības (pa labi)

1-2. attēlā ir sniegts pārskats par to reižu skaitu, kad 146 analizētajos JCIV projektos ir noteikts attiecīgs rezultāta veids 17 . Piemēram, rezultāts “darbsemināri un fokusa grupas” saistībā ar savstarpēju mācīšanos un tīklu veidošanu, kurš tika noteikts 66 reizes un par kuru tika atrasti 59 rādītāji, ietvēra 4345 dalībniekus (kopā 33 rādītājus). Mērķgrupas visbiežāk bija tiesneši, praktizējošie juristi un tiesu iestāžu darbinieki.

Otrs biežākais rezultāts bija apmācības darbības (42) kā daļa no izpratnes vairošanas, informēšanas un izplatīšanas. Šīs darbības ietvēra 4371 dalībnieku (pamatojoties uz 28 dažādiem rādītājiem). Mērķgrupas visbiežāk bija tiesneši, mediatori un praktizējošie juristi.

Trešais biežākais rezultāts (41) bija pasākumi, un tas ietvēra kopā 3646 dalībniekus (noteikts 23 reizes) un 8000 saņēmējus (viena rādītāja rezultāti). Mērķgrupas visbiežāk bija praktizējošie juristi, plaša sabiedrība un tiesu iestāžu darbinieki.

12. attēls. JCIV rezultātu skaits

2NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTI

2.1PROGRAMMAS ATBILSTĪBA

Programmas atbilstība ir novērtēta saistībā ar to, kādā mērā tās pasākumi pamatoti īsteno programmas mērķus un risina ES plašākas politikas un mērķauditorijas vajadzības.

2.1.1Programmas darbību atbilstība tās mērķiem

Visi vispārējie un īpašie mērķi ir vērsti uz to, lai veicinātu tiesu iestāžu sadarbību nolūkā izveidot patiesu Eiropas tiesiskuma telpu civillietās un komerclietās. Izvērtējot to, vai mērķi ir SMART 18 , var secināt, ka tie ir konkrēti (tādā ziņā, ka ir vērsti uz konkrētu uzlabojumu jomu), sasniedzami un reālistiski (jo tos var panākt ar finansētajām darbībām un programmas resursiem). Taču tie nav izmērāmi, jo tie nav kvantitatīvi un pat nepiedāvā progresa rādītājus. Tie nav arī saistīti ar laiku, jo mērķiem nav paredzēts konkrēts laikposms un nav noteikts, līdz kuram laikam rezultāti būtu jāpanāk 19 . 

Komisijai ir plašs mērķis veicināt Eiropas tiesu apmācību, kurā par prioritāti ir noteikta apmācība par konkrētiem tematiem saskaņā ar politikas vajadzībām un atbilstīgi Eiropas Tiesiskās apmācības tīkla (ETAT) darbam. Eiropas Komisija 2011. gadā noteica mērķi līdz 2020. gadam apmācīt pusi no visiem ES praktizējošajiem juristiem (aptuveni 700 000) Eiropas Savienības un dalībvalstu tiesību jautājumos 20 . JCIV programmas ietvaros Eiropas tiesu apmācība tika atbalstīta pārsvarā ar pasākumu dotācijām un dažām īpašām darbībām, savukārt darbības dotācijas šajā jomā tika piešķirtas, izmantojot dažādas programmas 21 .

Ņemot vērā Komisijas pienākumu vadīt Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās (ETST civillietās) sekretariātu, tā darbības atbalstam līdzekļi tika piešķirti, izmantojot arī iepirkumu vai administratīvus pasākumus. Tas attiecas uz vispārējo mērķi, lai gan varētu apstrīdēt to, vai šis ir transversāls mērķis. Tīkla locekļi parasti tiekas, lai apspriestu problēmas spēkā esošo civiltiesību instrumentu piemērošanā, praktisku speciālistiem vai sabiedrībai paredzētu rokasgrāmatu publicēšanu un tīmekļa vietnes atjaunināšanu 22 . 

2.1.2Aicinājumos iesniegt priekšlikumus izvirzītās prioritātes un izvēlētās darbības un to atbilstība politikai

JCIV programma kopš tās sākuma ir cieši saistīta ar galvenajām politikas norisēm un juridiskajiem instrumentiem civiltiesību jomā, un regulāri ir pieliktas pūles, lai saskaņotu JCIV programmu ar jaunajām politikas norisēm un tiesību aktu grozījumiem, nosakot prioritātes uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus.

Kopumā var uzskatīt, ka prioritātes un finansētās darbības bija atbilstīgas programmas mērķiem. Tomēr process, kas tika izmantots programmas prioritāšu izvēlei, atstāja ierobežotu rīcības brīvību pēc tam, kad prioritātes bija noteiktas (lai gan arī projekts, kurā nebija atspoguļota neviena prioritāte, varēja saņemt dotācijas saskaņā ar citiem dotāciju piešķiršanas kritērijiem). Tas nozīmē, ka dažos gadījumos, ja prioritāte mainījās projekta īstenošanas laikā, projekta rezultāti bija mazāk lietderīgi. Savukārt attiecībā uz apmācību, piemēram, varēja rasties vajadzība pēc apmācībām, kuras neietilpa noteikto prioritāšu jomā. Tās nevarēja finansēt saskaņā ar programmu, jo tās nebija ņemtas vērā attiecīgajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

Programma tika īstenota, lai:

veicinātu politikas jomu attīstību un tiesību aktu grozījumus, veicot pētniecību, analīzi un citas pamatojošas darbības, nodrošinātu likumdevējam skaidru un sīku informāciju par problēmām un faktisko situāciju un stiprinātu tīklus, lai atbalstītu turpmāko iniciatīvu sagatavošanu šajā jomā. Citu svarīgāko tās panākumu vidū 2009. gada pasākumu dotāciju projekta “Eiropas Testamentu reģistru savienošana” mērķis bija izstrādāt plašu savstarpēji savienotu testamentu reģistru tīklu saskaņā ar politikas norisēm, un šā projekta rezultātā 2012. gadā tika pieņemta Mantošanas regula 23 . Šajā nolūkā plaši tika izmantoti arī publiskā iepirkuma līgumi, piemēram, izmantojot Eiropas Tiesiskās sadarbības atlantu civillietās, judikatūras JURE datubāzi un dažādus novērtēšanas un īstenošanas pētījumus;

atbalstītu spēkā esošās ES politikas un tiesību aktu praktisku piemērošanu un īstenošanu, veicinot tīklu veidošanu, palīdzētu saskaņoti īstenot ES instrumentus visā Eiropā, nodrošinot apmācību un spēju veidošanu juridisko profesiju pārstāvjiem un citiem speciālistiem, sniegtu viņiem instrumentus efektīvai ES tiesību un politikas ieviešanai praksē. Tās svarīgāko panākumu vidū ir divi 2009. gada pasākumu dotāciju projekti, kuru mērķis bija izveidot lietotājiem draudzīgus rīkus — pieejamus Eiropas e-tiesiskuma portālā —, kas visā ES ļauj meklēt attiecīgi civiltiesību advokātus un notārus. Vēl viens piemērs ir “i-Atbalsta” pasākumu dotācijas nolūkā izpētīt IKT sistēmas, lai ieviestu ES 2009. gada Uzturēšanas saistību regulu un Hāgas 2007. gada Konvenciju par uzturlīdzekļu nodrošināšanu, par kuru dotāciju piešķiršanas laikā notika pievienošanās sarunas. Šajā saistībā svarīga nozīme bija arī publiskā iepirkuma līgumiem, piemēram, izmantojot apspriešanos ar ieinteresētajām personām, ietekmes novērtējumus un priekšizpēti 24 .

2.1.3Programmas piemērotība mērķa grupu vajadzībām

Kopumā dotāciju saņēmēji atzina, ka uzaicinājumos un izvēlētajās darbībās ir noteiktas mērķgrupu vajadzības un tās ir risinātas, kaut arī atšķīrās apmērs, kādā šīs vajadzības bija pienācīgi noteiktas, dažiem uzņēmumiem izstrādājot vajadzību novērtējumus, bet citiem pieņemot pielaidīgāku pieeju. Vairums dotāciju saņēmēju, kas tika apjautāti, sagatavojot šo novērtējumu, ziņoja, ka ir veikuši vajadzību novērtējumu, lai pamatotu savu projektu izstrādi un īstenošanu. Tomēr projektu dokumentācijas analīze parādīja, ka ievērojams skaits dotāciju pieteikumu iesniedzēju vai nu nav izstrādājuši projektus, pamatojoties uz vajadzību novērtējumu, vai arī nav pietiekami dokumentējuši šo novērtējumu dotāciju pieteikuma veidlapā. Kaut arī Komisija nebija izvirzījusi konkrētu prasību veikt vajadzību novērtējumu un sniegt pierādījumus par tā veikšanu, tas būtu devis daudz skaidrākas norādes par dotāciju pieteikumu iesniedzēju projektu atbilstību, palielinājis viņu pētījumu kvalitāti un nodrošinājis atskaites punktu projekta panākumu novērtēšanai vēlāk. Arī tie projekti, kas nav pamatoti uz vajadzību novērtējumu, var būt atbilstīgi mērķgrupu vajadzībām. Tomēr, veicot vajadzību novērtējumu, ir ticamāk, ka pretendenti izvēlēsies atbilstīgākās metodes vai līdzekļus mērķgrupu atbalstīšanai 25 .

Dotāciju saņēmēji ziņoja, ka JCIV programmas konceptuālā sistēma ir ļāvusi viņiem izstrādāt savus projektus, kā plānots. No 61 tiešsaistes aptaujas respondenta 59 teica, ka ir spējuši sasniegt mērķgrupas. Turklāt 86,8 % no tiešsaistes aptaujas respondentiem (53) ziņoja par atgriezenisko saiti no savas(-ām) mērķgrupas(-ām), kas apstiprināja, ka īstenotais projekts/darbības ir bijušas atbilstīgas problēmām, ar ko tā(-s) saskaras. Pēcpārbaudes intervijās vairākums ieinteresēto personu norādīja, ka nav saņēmuši konkrētus ziņojumus no mērķgrupām, bet kopumā viņu projekti ir uztverti pozitīvi 26 . 

Ieinteresēto personu intervijās tika apstiprināts vispārējais secinājums, ka JCIV programma un tās prioritātes ir piemērotas dotāciju saņēmēju vajadzībām. No 15 intervētajiem 10 norādīja, ka programmas konceptuālā sistēma (t.i., tās mērķi un izvirzītās prioritātes) ir ļāvusi viņiem izstrādāt savus projektus tā, kā sākotnēji bijis iecerēts 27 .

2.2SASKAŅOTĪBA UN PAPILDINĀMĪBA

Saskaņotība attiecas uz apmēru, kādā programmas intervences loģika ir iekšēji konsekventa, t. i., starp mērķiem, ieguldījumiem, darbībām un paredzētajiem rezultātiem, un uz to, vai intervence ir saskaņota ar intervencēm, kurām ir līdzīgi mērķi. Papildināmība attiecas uz apmēru, kādā pastāv konverģence ar citām politikas jomām un intervencēm vai pārklāšanās. Papildināmību un saskaņotību var panākt, radot sinerģiju, t. i., nodrošinot dažādu dalībnieku/ieinteresēto personu saskaņotas darbības, sadarbību vai mijiedarbību, kas savstarpēji pastiprina kopīgo mērķu īstenošanu. Taču ir iespējams noteikt pārklāšanos starp dažādām programmām. Saskaņotība un papildināmība tika analizēta attiecībā uz to, vai programma ir optimizēta saistībā ar citām ES programmām un kā īstenoto darbību rezultāti papildina valstu politikas iniciatīvas/programmas un citas Eiropas vai starptautiskās iniciatīvas/programmas. Tā var būt daudzu dimensiju attiecībā uz (i) mērķiem un tematiskajām jomām, (ii) aicinājumos iesniegt priekšlikumus noteiktajām prioritātēm un (iii) finansētajām darbībām.

Dibināšanas lēmuma 12. pantā ir noteiktas iespējas papildināmībai ar citām ES finanšu programmām: programmu “Krimināltiesības” (JPEN), kas ir daļa no vispārējās programmas “Pamattiesības un tiesiskums”; programmu „Drošība un brīvību garantēšana”, ko veido divas finanšu programmas, proti, “Noziedzības profilakse un apkarošana” (ISEC) un “Terora aktu un citu ar drošību saistītu risku profilakse, gatavība tiem un to seku pārvarēšana” (CIPS); programmu “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, ko veido četri fondi, proti, Ārējo robežu fonds (EBF), Eiropas Atgriešanās fonds (RF), Eiropas Bēgļu fonds (ERF) un Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo (t. i., personu, kas nav ES iedzīvotāji) integrācijas fonds (EIF). Papildus tām programmām, kas minētas dibināšanas lēmumā, ir iespējama turpmāka papildināmība ar daudziem citiem ES instrumentiem, piemēram, PP programmu (attiecībā uz konkrētiem mērķiem un tematiskajām jomām, programmas raksturu un zināmā mērā mērķgrupām) un programmu Daphne (attiecībā uz programmas raksturu un mērķgrupām) 28 .

2.2.1Mērķi un tematiskās jomas

Programma panāca saskaņotību un papildināmību ar programmām, kurām ir līdzīgi mērķi un temati, izmantojot lēmumus, kas par attiecīgo programmu jomu tika pieņemti programmas izstrādes un uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus sagatavošanas posmos. Tomēr, veicot analīzi, tika konstatēta gan papildināmība, gan pārklāšanās starp JCIV un JPEN, PP un (iespējams) ISEC programmām attiecībā uz mērķiem un tematiem.

Gan JCIV, gan JPEN mērķis ir izveidot Eiropas tiesiskuma telpu, pamatojoties uz tiesas lēmumu savstarpēju atzīšanu, sadarbību starp tiesu iestādēm civillietās un krimināllietās un uzticēšanās vairošanu. Abas programmas ir arī paredzētas, lai veicinātu tiesu pieejamību un tādējādi atvieglotu Eiropas iedzīvotāju dzīvi, iesaistot ieinteresētās personas un pilsonisko sabiedrību debatēs par tiesiskumu. Pastāv papildināmības iespējas, jo abām programmām ir līdzīgi mērķi. JCIV attiecas uz civillietām un komerclietām, bet JPEN attiecas uz krimināllietām. Taču vienmēr pastāv risks, ka tās var pārklāties, jo īpaši tādos vispārējos jautājumos kā e-tiesiskums vai apmācība. Turklāt noteiktās dalībvalstīs daži konkrēti temati ietilpst civiltiesībās, bet citās tie ietilpst krimināltiesībās. Aizsardzības pasākumi ir viens piemērs: tos regulē divi atsevišķi instrumenti ES līmenī — civillietu instruments 29 un krimināllietu instruments 30 . 2007. gadā abas programmas bija nodalītas to atšķirīgā juridiskā pamata dēļ, kurš paredzēja atšķirīgas pieņemšanas procedūras. Taču kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā tas tā vairs nav. Abas programmas ir ļoti līdzīgas attiecībā uz mērķiem, pārvaldības metodēm un gala atbalsta saņēmējiem, un tās abas ir apvienotas vienā finansēšanas instrumentā 2014.–2020. gada periodam.

Pastāv papildināmība ar PP programmas mērķi nodrošināt “juridisko profesiju pārstāvju un praktizējošo juristu apmācību” 31 , kuru varētu interpretēt kā līdzīgu JCIV mērķim “savstarpēji uzlabot speciālistu un praktizējošo juristu izpratni par ES valstu tiesību un tiesu sistēmām civillietās”.

JCIV programmas mērķis ir “veicināt tiesu iestāžu sadarbību civillietās”. ISEC dibināšanas lēmuma 3. panta 3. punktā ir noteikts, ka programma neattiecas uz tiesu iestāžu sadarbību. Tomēr tā var ietvert darbības, kuru mērķis ir veicināt sadarbību starp tiesu iestādēm un tiesībaizsardzības iestādēm, tādējādi potenciāli pastāv papildināmības un pārklāšanās ar JCIV iespējas.

Pastāv būtisks papildināmības pasākums starp JCIV programmu un citām ES finansēšanas programmām, un ir maz liecību par pārklāšanos. Pārklāšanos un dublēšanos ar citām ES programmām jo īpaši palīdzēja samazināt salīdzinoši šauri definētā JCIV programmas joma, kas bija vērsta uz īpašu tematisko jomu, proti, tiesu pieejamības palielināšanu un tiesu iestāžu sadarbības civillietās veicināšanu konkrētiem atbalsta saņēmēju veidiem, t. i., praktizējošajiem juristiem un valstu iestādēm. Vajadzība pēc papildināmības pastāv jo īpaši transversālos jautājumos, piemēram, e-tiesiskumā un apmācībā (arī nolūkā novērst pārklāšanos) 32 . 

2.2.2Aicinājumos iesniegt priekšlikumus izvirzītās prioritātes

Sagatavojot gada darba programmas, Tieslietu ģenerāldirektorāts centās arī palielināt papildināmību un saskaņotību starp ieslietu ģenerāldirektorāta programmām, organizējot programmas pārvaldības un politikas struktūrvienību sanāksmes. Vienlaikus tas piedalījās dienestu iekšējās apspriedēs un dienesta grupās, lai ar citiem ģenerāldirektorātiem apspriestu papildināmību un iespējamo pārklāšanos programmu plānošanā. Komisija gada darba programmu un tās prioritātes iesniedza dalībvalstu plānošanas komitejai, lai noteiktu jebkādas problēmas attiecībā uz papildināmību un saskaņotību ar citām ES vai valstu iniciatīvām 33 . 

2.2.3Finansētās darbības

Konkrēts papildināmības pasākums tika noteikts arī dažos saskaņā ar JCIV īstenotajos projektos. Tas ietvēra dažus potenciālas pārklāšanās ar citām ES programmām gadījumus. Svarīgāko no tiem ir turpmāk minētie 34 .

JCIV projekts: “Izpratne par tiesiskumu” ir līdzīgs JPEN tādā ziņā, ka tā mērķis ir pielāgot esošo zināšanu kopumu un praktisko ieteikumus attiecībā uz mutisko un rakstisko tulkošanu tiesās (LIT) krimināltiesību jomā LIT ieviešanai civiltiesību jomā, kā arī tiesu iestāžu darbiniekiem un speciālistiem, tulkiem, kas strādā krimināltiesību jomā un sabiedrībā radīt un to vidū izplatīt zināšanas par labāko praksi mutiskajā un rakstiskajā tulkošanā civillietu izskatīšanā.

JPEN projekts: “Eiropas Advokātu apmācības platformas”, ko izveidoja saskaņā ar e-tiesiskuma prioritāti, mērķis bija izveidot Eiropas apmācības platformu gan civiltiesību, gan krimināltiesību speciālistiem, kaut arī tika finansēta no JPEN programmas.

JCIV projekts: “Konference par tiesiskumu ES — raugoties no iedzīvotāja perspektīvas” organizēja konferenci, kas veicināja dziļāku izpratni par iedzīvotāju piekļuvi civiltiesībām un krimināltiesībām ES un uzlaboja tīkla veidošanu starp praktizējošajiem juristiem. JPEN programmas īpašie mērķi ietver savstarpēju izpratnes uzlabošanu par dalībvalstu tiesību un tiesu sistēmām krimināllietās, tīklu veidošanas veicināšanu un stiprināšanu un informācijas par dalībvalstu tiesību sistēmām un tiesu pieejamību uzlabošanu.

JCIV projekts: “Miermīlīgā mīlestība”: Viendzimuma pāri un starpniecība Eiropas Savienībā palīdz novērst homofobiju, un šis projekts ir vērsts uz ES dzīvojošajiem viendzimuma pāriem. Minētie mērķi un mērķgrupa ir līdzīga PP programmai.

Tiešsaistes aptauja atklāja dažādas sinerģijas ar citām dotācijām, ko finansē citas ES, valsts vai reģionālās programmas, un sinerģijas JCIV programmas ietvaros. Rezumējot, deviņi tiešsaistes aptaujas respondenti ziņoja par sinerģijām ar citiem JCIV projektiem, septiņi ziņoja par sinerģijām ar citām ES programmām un seši respondenti ziņoja par sinerģijām ar citām valsts vai reģionālām programmām, kurām ir līdzīgi mērķi 35 . 

2.3EFEKTIVITĀTE

Programmas efektivitāti nosaka tas, cik lielā mērā programmas īstenošanas laikā ir izdevies sasniegt tās mērķus, un tas, cik lielā mērā JCIV programmas projektiem ir izdevies sasniegt katram projektam noteiktos mērķus.

2.3.1Programmas panākumi

Ierobežotās informācijas dēļ, kas pieejama par ieguvumiem un ietekmi, ir grūti novērtēt programmas efektivitāti 36 . Komisijas uzraudzības un novērtēšanas sistēma bija drīzāk vērsta uz ieguvumiem, nevis uz rezultātiem, kas izskaidro dažas no nepilnībām šajā novērtējuma ziņojumā.

Ne pasākumu dotāciju galīgā ziņojuma veidlapā, ne darbības dotāciju galīgā ziņojuma veidlapā nav sadaļas, kurā konkrēti būtu prasīts rezultātu apraksts. Turklāt izskatītajos galīgajos ziņojumos nebija mēģināts nodalīt projekta ieguvumus no rezultātiem. Tas varētu būt tāpēc, ka ne galīgā ziņojuma veidlapā, ne pamatnostādnēs par ziņojuma sagatavošanu nebija sniegts skaidrs paskaidrojums par atšķirību starp rezultātiem un ieguvumiem vai ietekmi 37 . 

No programmas darbības laikā īstenotajām 146 pasākumu dotācijām un darbības dotācijām 107 tika pabeigtas laikā, kad tika sniegta informācija šim novērtējumam. Taču tikai 94 dotācijām bija sagatavots galīgais ziņojums. Šo projektu galīgo ziņojumu pārbaudē tika noteiktas 54 pasākumu dotācijas un sešas darbības dotācijas ar zināmiem pierādījumiem par lietderīgiem rezultātiem 38 . 

2.3.2Projektu panākumi

Kopumā finansētās darbības veicināja programmas mērķu īstenošanu. Lielākā daļa projektu spēja savlaicīgi panākt plānotos rezultātus un sasniegt paredzēto mērķgrupu. Netika konstatēti nekādi būtiski šķēršļi, kas ietekmētu projektu rezultātu vai mērķu īstenošanu, izņemot tos, kas ir saistīti ar ekonomikas krīzi. Attiecībā uz projektu neparedzēto ietekmi — savāktie pierādījumi parādīja, ka lielākā daļa projektu ir panākuši neparedzētus pozitīvus rezultātus un gandrīz nevienam projektam nav neparedzētas negatīvas ietekmes.

Vairāk nekā puse pabeigto PD un DD (69 no 94 dotācijām, kurām bija pieejami galīgie ziņojumi) visas plānotās darbības tika arī īstenotas. Atsevišķos gadījumos šādu rezultātu sasniegšanai bija nepieciešamas izmaiņas darbinieku sastāvā vai arī papildu finansējuma piesaistīšana. No 37 tiešsaistes aptaujas respondentiem 16 projekta/darbību īstenošanas laikā nācās nomainīt vienu darbinieku, savukārt 10 respondenti nomainīja vairāk nekā vienu darbinieku, bet 7 respondentiem nācās meklēt papildu finansējumu plānoto darbību īstenošanai. Tomēr minētajām svārstībām bija nenozīmīga ietekme uz finansēto darbību norisi. Faktiski 85 % no 33 tiešsaistes aptaujas respondentiem norādīja, ka šīs izmaiņas nav ietekmējušas projekta/darbību rezultātus. Piemēram, 2013. gada pasākumu dotāciju projektā “Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību problēmas Eiropas Savienības pārrobežu tiesvedībā”, tika sasniegti visi projekta mērķi, kaut arī bija jānomaina vairāk nekā viens darbinieks.

No 61 respondenta vairākums apgalvoja, ka ir spējuši savlaikus sasniegt visus (56 %) vai lielāko daļu (26 %) no plānotajiem rezultātiem, un no 52 respondentiem 94 % spēja sasniegt paredzētās mērķgrupas. Turklāt no 52 respondentiem 58 % ziņoja, ka viņu projekts ir radījis ievērojamas atšķirības jomā, kurā tie darbojas.

Saskaņā ar pierādījumiem, kuri tika savākti tiešsaistes aptaujā un pēcpārbaudes intervijās, šķiet, ka galvenie iekšējie faktori, kas pozitīvi ietekmējuši projekta īstenošanu, bija labas attiecības starp partneriem un laba sadarbība ar Komisiju. Netika konstatēti nekādi šķēršļi, kas būtiski ietekmētu projektu rezultātus vai mērķu īstenošanu. Tomēr dažu projektu sākotnējā plānā tika ieviestas zināmas izmaiņas, lai labāk sasniegtu plānotos rezultātus vai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.

Saistībā ar izmaiņām projekta/darbību laikā no 33 respondentiem 55 % ziņoja, ka šīs izmaiņas nav ietekmējušas projekta/darbību īstenošanu, bet 42 % ziņoja, ka iepriekš minētajām izmaiņām bijusi nenozīmīga ietekme. Tikai 3 % ziņoja, ka izmaiņām bijusi būtiska ietekme. Kas attiecas uz šo izmaiņu ietekmi uz rezultātiem, no 33 respondentiem 85 % ziņoja, ka izmaiņas nav ietekmējušas projekta/darbību rezultātus; 12 % uzskatīja, ka ir bijusi nebūtiska ietekme, un tikai 3 % apgalvoja, ka izmaiņas ir būtiski ietekmējušas projekta/darbību rezultātus. Pēcpārbaudes interviju laikā arī projektu partneri kā pozitīvus faktorus, kas veicinājuši projektu un darbību efektīvu īstenošanu, minēja labas attiecības partneru starpā un sadarbību ar Komisiju.

Visas 16 darbības dotācijas tika pabeigtas laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam. Veiktās darbības galvenokārt attiecās uz izpratnes vairošanu, savstarpēju mācīšanos un atbalstu galvenajiem dalībniekiem. Piemēram, 2009. gadā darbības dotācijas projektam “Glābiet Itālijas bērnus” palīdzēja tā juridiskajai struktūrai veikt darbības, lai veicinātu tiesu iestāžu sadarbību civillietās un uzlabotu informāciju par dalībvalstu tiesību sistēmām un tiesu pieejamību. Darbības ietvēra tiešsaistes biļetena izstrādi un izplatīšanu 1000 saņēmējiem 13 dalībvalstīs, tiesnešu divu sanāksmju organizēšanu un četru iekšējo apmācības sanāksmju organizēšanu “Glābiet bērnus” juridiskajiem ekspertiem. Tās arī palīdzēja izveidot Starptautiskās Jaunatnes un ģimenes tiesnešu un maģistrātu asociācijas (IAYFJM) ES nodaļu. 39  

Saskaņā ar JCIV programmas publiskā iepirkuma daļu tika noslēgti 247 līgumi. Novērtējumam sniegtā informācija ietver līguma kopējo summu, vadošā līgumslēdzēja nosaukumu un informāciju par to, vai līgums ir noslēgts par pētījumiem, pasākumiem vai ar IT saistītiem uzdevumiem. Informācija liecina 40 , ka publiskā iepirkuma līgumi ir izmantoti ES politikas un tiesību aktu izstrādei, īstenošanai un izplatīšanai, kā arī projektu ilgtspējas nodrošināšanai.

Publiskā iepirkuma līgumi ir izmantoti, lai finansētu Eiropas Civiltiesību dienu, kas katru gadu tiek atzīmēta 25. oktobrī. Šo centrālo pasākumu, kuru organizēšanā piedalījās Eiropas Padome un Eiropas Komisija, mērķis ir tuvināt tiesiskumu iedzīvotājiem un informēt iedzīvotājus par to tiesībām, simulējot uzskates gadījumus un rīkojot informācijas sesijas studentiem, juridisko profesiju pārstāvjiem un plašai sabiedrībai, kā arī organizējot atvērto durvju dienas tiesās. No publiskā iepirkuma līgumiem ir finansētas ar izpratnes vairošanas darbības (piemēram, 2012. gadā kampaņa par patērētāju tiesībām) un izplatīšanas darbības (piemēram, norāžu sagatavošana dažādās valodās, proti, 2010. gadā Guide du citoyen, 2011. gadā “Regulas par Eiropas maksājuma rīkojumu praktiskas piemērošanas rokasgrāmata” un 2012. gadā Procédure européenne d’injonction de payer). Ir jāpiemin arī Eiropas Tiesiskās sadarbības atlants civillietās, kā arī līgumi, kas finansēti e-tiesiskuma portāla uzturēšanai.

2.4ILGTSPĒJA, PĀRREDZAMĪBA UN INOVĀCIJA

Attiecībā uz ilgtspēju tika analizēts, vai projektu sniegtie rezultāti, ieguvumi un ietekme bijusi ilgtspējīga arī pēc projekta finansēšanas perioda.

Novērtējumā tika noteikti trīs ilgtspējas līmeņi:

īstermiņa ilgtspēja, kas galvenokārt panākta, izplatot projekta rezultātus;

vidēja termiņa ilgtspēja, kas ietver projekta rezultātu un/vai partnerību turpināšanos; kā arī

ilgāka termiņa ilgtspēja, ko galvenokārt panāk, sekmīgi pārnesot projektu rezultātus uz citiem projektiem, organizācijām vai dalībvalstīm bez papildu finansējuma vai tikai ar nelielu finansējumu.

2.4.1Projekta īstenoto un izplatīto pasākumu un iznākumu turpināšana

Saskaņā ar 2008. gada Komunikācijas un e-tiesiskuma rīcības plānu par JCIV finansēto projektu prioritāti tika noteikta elektronisko rīku izstrāde. Tas varētu izskaidrot to, kāpēc aptaujas respondenti norādīja, ka ir turpinājuši vai turpinās uzturēt aparatūru un/vai programmnodrošinājumu.

Pēcpārbaudes interviju laikā 7 no 15 intervētajiem norādīja, ka elektroniskās ierīces un tiešsaistes portāli, kas izveidoti projektos, ir ilgstoši ieguvumi, lai gan 2 no 7 respondentiem norādīja arī uz grūtībām to uzturēšanā un atjaunināšanā. Komisijas amatpersonas apstiprināja, ka rezultātu (piemēram, tīmekļa vietnes, pētījuma) atjaunināšana (uz uzturēšana) ir nopietna problēma, kas var ietekmēt projektu izvēli. Ir jāizskata tas, vai turpināt finansēt lietderīgus projektus ar kvalitatīviem rezultātiem, kas ilgtermiņā var nebūt ilgtspējīgi, ja informācija netiek regulāri atjaunināta 41 .

Šā novērtējuma sagatavošanas nolūkā apspriedēs ar dotāciju saņēmējiem apkopotā informācija 42 vedina arī domāt, ka projekti ir lielākoties paļāvušies uz ES līdzekļiem, lai nodrošinātu rezultātus. Tāpat ES finansējums ir būtiski veicinājis organizāciju spēju turpināt iepriekš īstenotās darbības.

Faktiski vairāk nekā puse aptaujas dalībnieku, proti 27 no 52 aptaujas dalībniekiem, norādīja, ka bija nepieciešams papildu finansējums, lai garantētu projekta/darbību finansiālo ilgtspēju.

Dažos gadījumos dotāciju saņēmēji pēcpārbaudes intervijās ziņoja, ka papildu finansējums bija nepieciešams konkrētiem projektu elementiem ilgtspējīgu rezultātu nodrošināšanai — pārsvarā projekta rezultātu tālākai izplatīšanai un projekta daļu nodošanai. Šie konkrētie elementi ir:

tīmekļa vietņu vai elektronisko rīku, t. i., elektroniskā reģistra vai starpniekiestāžu, piemēram, tiešsaistes starpniecības portāla, uzturēšana;

turpmākās darbības, lai nodrošinātu projekta rezultātu turpināšanos un šo rezultātu nodošanu plašākai saņēmēju grupai, piemēram, konferences, pasākumi, kā arī atbildes uz pieprasījumiem un jautājumiem saistībā ar projekta rezultātiem;

papildu materiālu, piemēram, rokasgrāmatu, sagatavošana;

vienā dalībvalstī panākto rezultātu pārnesamība uz citām dalībvalstīm, piemēram, salīdzinoša analīze un labākās prakses apmaiņa;

apmācības darbības — jo īpaši darbību pielāgošana citiem kontekstiem.

No visiem 52 aptaujas respondentiem tikai 13 apgalvoja, ka turpmākais finansējums jau ir nodrošināts no citiem ES līdzekļiem. Taču informācija par papildu finansējuma veidu netika sniegta. Dažos gadījumos organizācija turpmākās darbības finansētu pati, piemēram, Luksemburgas Max Planck institūts 43 . 

2.4.2Partnerību turpināšanās pēc projekta pabeigšanas

JCIV finansēto darbību gala ziņojumi liek domāt, ka partnerību turpināšanas līmenis ir bijis ļoti zems. No 146 projektiem, kas tika analizēti, pamatojoties uz projektu dokumentācijā pieejamo informāciju, tikai 10 tika ziņots par izveidotās partnerības turpināšanu — pilnīgu turpināšanu 6 gadījumos un daļēju turpināšanu 4 gadījumos. Zemo turpināšanas līmeni ir izraisījis tas, ka — kā norādīts vidusposma novērtējuma ziņojumā —, uzaicinājumi ir bijuši ļoti tehniski (koncentrējoties uz ļoti tehniskiem juridiskajiem tematiem). Tas varētu būt ietekmējis partnerības iespējas projektu beigās 44 . 

Tomēr tiešsaistes aptauja uzrādīja atšķirīgus rezultātus attiecībā uz to, vai partnerība pēc projektu pabeigšanas ir turpināta. No 52 respondentiem 69 % norādīja, ka partnerība ir turpinājusies, bet tikai 6 % norādīja, ka partnerība nav turpinājusies. Dati varētu būt pretrunīgi tāpēc, ka analīze tika veikta, pamatojoties uz galīgajiem ziņojumiem, kuros, iespējams, ir sniegta nepilnīga informācija par šo tematu, turpretim aptaujās tika tieši apkopots projektu vadītāju viedoklis. Tāpēc šķiet, ka aptaujā iegūtie dati vairāk atspoguļo faktisko situāciju attiecībā uz to partnerību turpināšanu, kas tika sāktas JCIV finansēto projektu laikā 45 .

2.4.3Iznākumu iespējamā ilgtspēja un pārnesamība

Galīgie ziņojumi sniedza maz informācijas par projektu rezultātu ilgtspēju. Ieguvumu un rezultātu izplatīšana plašai auditorijai var palielināt to ilgtspēju. Daudzus no rezultātiem jau bija paredzēts izmantot ES līmenī (piemēram, ETAT tiesu iestāžu darbinieku apmācība bija paredzēta dalībniekiem no vairākām dalībvalstīm, bet e-tiesiskuma portāls — auditorijas lietošanai visās dalībvalstīs). Daži no rezultātiem, kas nebija paredzēti piemērošanai ES mērogā, kā citādi bija paredzēti nodošanai citām dalībvalstīm. Daudzi no novērtējumam intervētajiem projektu partneriem pierādīja, ka savus projektus ir izstrādājuši, orientējoties uz skaidriem produktiem vai rezultātiem, no kuriem daudzi tiks vai varētu tikt nodoti citām dalībvalstīm. Kopā 70 no 89 tiešsaistes aptaujas respondentiem arī izteica viedokli, ka visus vai dažus rezultātus varētu bez jebkādām izmaiņām izmantot vairāk nekā vienā valstī, un papildus 22 respondenti ziņoja, ka rezultātus varētu nodot vairāk nekā vienai valstij, ieviešot dažas nelielas izmaiņas. Vairāk nekā divas trešdaļas (61 respondents) respondentu arī norādīja, ka projekta, darbību rezultāti ir snieguši informāciju politikas darbībām vienā vai vairākās citās valstīs 46 . 

Bija pierādījumi, ka vismaz dažas no darbībām, kas tika īstenotas JCIV programmas ietvaros, tika turpinātas arī pēc tam, kad beidzās ES finansējums. No 94 projektiem (pasākumu dotācijas un darbības dotācijas), par kuriem bija pieejami galīgie ziņojumi, 45 sniedza zināmus pierādījumus tam, ka projekta rezultāti turpinājās. Ziņojumos par pārējām 49 finansētajām darbībām informācija šajā saistībā netika sniegta. Tāpēc informācijas pieejamība ietekmē iespēju izmērīt JCIV projektu ilgtspēju 47 .

Dotāciju saņēmēji uzskatīja, ka daudzi rezultāti ir panākuši ilgtspējīgus rezultātus. No 52 respondentiem 30 (58 %) ziņoja, ka viņu projekts ir radījis ievērojamas atšķirības jomā, kurā tie darbojas; 18 respondenti (35 %) nezināja, bet 4 (8 %) uzskatīja, ka viņu projekts nav radījis būtiskas atšķirības. 48

Dažos gadījumos tika noteiktas problēmas rezultātu pārnesamībā — tās ir saistītas ar dažu īstenoto darbību specifisko fokusu. Tā bija projekta “Eiropas pieredze starpniecībā un tās īstenošanā Čehijas tiesību vidē” gadījumā, kura mērķis bija Čehijas advokātu un tiesu iestāžu darbinieku apmācība starpniecības jomā. Projekts “Regulu Roma I un Roma II un Regulas Nr. 4/2009 EK piemērošana, ko īsteno Dienvideiropas praktizējošie juristi — EUROME” bija koncentrēts uz jūras tiesībām, tādējādi tas nebūtu īstenojams valstīs, uz kurām šī joma neattiecas. Tomēr abos gadījumos izstrādātos modeļus varētu izmantot citiem mērķiem.

Projektu elementi, kas tika pārnesti, ietvēra:

projektiem izstrādātos metodoloģiskos instrumentus, piemēram, metodoloģiskos novērtējumus, un darbību modeļus, piemēram, kampaņu veikšana, pasākumu organizēšana un citas darbības ar citām mērķgrupām;

tīmekļa vietnes — ja saturs ir tulkots, izmantošanai citās valstīs;

rīkkopas un projektu rīkus, piemēram, ziņojumus, pamatnostādnes un rokasgrāmatas; kā arī

apmācības kursus un materiālus 49 .

2.4.4Inovācija

Inovācija ir jaunu ideju (produktu, pakalpojumu un modeļu) izstrāde un ieviešana, lai apmierinātu vajadzības un radītu jaunas attiecības vai sadarbību. Inovācija ir saistīta ar jaunu reakciju izstrādi uz aktuālu (sociālu) pieprasījumu.

Savāktie pierādījumi liecināja, ka vairums projektu bija inovatīvi attiecībā uz darbībām vai praksi un izmantotajām metodēm. Tie arī apstiprināja — var uzskatīt, ka projekti ir bijuši vadoši savā jomā. Dotāciju saņēmējiem tika prasīts dokumentēt savu projektu inovatīvos aspektus. Attiecībā uz 140 projektiem bija sniegti pierādījumi par inovāciju. To apstiprina atbildes tiešsaistes aptaujā. Faktiski 90 % no 52 tiešsaistes aptaujas respondentiem uzskatīja, ka viņu projekti/darbības ir inovatīvas.

Inovatīvā prakse un darbības ietvēra apmācību, nebijušu pētniecību jomā, kas nekad iepriekš nav pētīta, tiešsaistes platformas izveidi un darbības, aktīvi iesaistot mērķgrupas, piemēram, kopienas diskusijas, lomu modeļu izmantošanu un kopienas resursu analizēšanu. Attiecībā uz inovatīvām metodēm pētniecībā bija uzsvērta īpaši pielāgotu apmācības metožu izmantošana, metodes mērķgrupu, piemēram, uzņēmumu, tiesu iestāžu darbinieku un mediatoru, iesaistīšanai, iestāžu sadarbības modeļi un savstarpējas mācīšanās metodoloģijas 50 . 

Lielākā daļa no tiešsaistes aptaujas respondentiem (62 % no 52) arī apstiprināja, ka var uzskatīt, ka projekts ir bijis vadošs viņu politikas jomā 51 .

Daudzi intervētie ziņoja, ka ieinteresētās personas vietējā un Eiropas līmenī, piemēram, speciālisti, iestādes un sociālās grupas, ir bijuši ieinteresēti viņu projektu rezultātos — jo īpaši attiecībā uz īstenoto darbību inovatīvajiem aspektiem 52 , piemēram:

tādu instrumentu un metodoloģiju izstrādi, kurus mērķgrupas varētu tieši izmantot, lai vairotu izpratni un paaugstinātu aizsardzības līmeni (piemēram, Lapēnrantas Tehnoloģiju universitāte izstrādā tiešsaistes “lietu plūsmas pārvaldības” platformu, piedāvājot speciālistiem informāciju un labāko praksi, lai novērstu kavēšanos un trūkumus tiesu vadībā, kas potenciāli varētu apdraudēt tiesu darbību);

pievēršanos jomai, kas iepriekš nav aplūkota, piemēram, Pēčas Universitāte ar savu projektu “Efektivitātes uzlabošana pārrobežu īstenošanā ES” vai Rumānijas Tieslietu ministrijas projekts, kas paredzēts, lai veicinātu tiesu iestāžu sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību.

2.5LIETDERĪBA UN VIENKĀRŠOŠANAS IESPĒJAS

2.5.1Līdzekļu izmantojuma apmērs salīdzinājumā ar panākto ietekmi

Lielākā daļa no finansiālā atbalsta saskaņā ar JCIV programmu bija plānota publiskā iepirkuma līgumiem un pasākumu dotācijām (skatīt 1-2. tabulu Plānotais budžeta sadalījums JCIV 2007.-2013. gadam ). Pārējais budžets tika piešķirts darbības dotācijām. Liela daļa līdzekļu tika piešķirti publiskā iepirkuma līgumiem, kurus JCIV programmas ietvaros plaši izmantoja, lai palīdzētu izstrādāt un ieviest ES politiku un tiesību aktus, publicētu ES politiku un tiesību aktus un nodrošinātu projektu rezultātu ilgtspēju. Šajā nolūkā lielas summas tika izlietotas IT rīkiem un uzturēšanai, jo īpaši e-tiesiskuma portālam, kā arī citiem rīkiem, piemēram, Eiropas Tiesiskās sadarbības atlantam civillietās un JURE datubāzei 53 . 

2.5.2Pieprasījums pēc pasākumu dotācijām

Bija liels pieprasījums pēc projektu finansējuma, ko apliecina pieteikumu skaita un izvēlēto projektu attiecība. Laikā no 2007. gada līdz 2013. gadam kopā tika iesniegti 385 pieteikumi JCIV pasākumu dotācijām, un pirmajiem uzaicinājumiem iesniegtie pieteikumi apstiprināto projektu ziņā bija sekmīgāki nekā pieteikumi vēlākajiem uzaicinājumiem. Apstiprināto projektu īpatsvars 2007. un 2008. gada uzaicinājumos bija 61 % no attiecīgi 44 un 31 pieteikuma, bet 2011.–2012. gada uzaicinājumiem (kas ietvēra divus budžeta gadus) šis rādītājs samazinājās līdz 20 %, pieteikumiem sasniedzot maksimālo skaitu — 127, un 2013. gada apstiprināto projektu īpatsvars bija 29 % (ar 96 pieteikumiem). Programmas sākumā Komisija nesaņēma paredzēto skaitu pieteikumu. Tomēr, programmai kļūstot redzamākai, rādītāji krasi pieauga. Pasākumu dotāciju pieteikumu skaits pieauga no vidēji 40,5 pieteikumiem 2007.–2010. gadā līdz 127 pieteikumiem 2011.–2012. gadā un 96 pieteikumiem 2013. gadā 54 .

2.5.3Pieprasījums pēc darbības dotācijām

Kopā no 50 darbības dotāciju pieteikumiem (perioda laikā vidēji 7 pieteikumi gadā, izņemot 2010. gadu, kad tika sasniegts maksimālais skaits — 15 pieteikumi) augstākais apstiprināto projektu īpatsvars bija 2008. un 2009. gadā (attiecīgi 50 % un 43 %), samazinoties līdz 20 % 2010. gadā un atkal palielinoties līdz 29 % un 38 % 2012. un 2013. gadā 55 . 

2.5.4Publiskā iepirkuma izmantošana

Aptuveni 36,2% iepirkuma izdevumu tika piešķirti pētījumiem, vairāk nekā 33,4 % IT pakalpojumiem un 26,8 % — pasākumiem 56 . Papildus Komisijas iniciatīvām JCIV iepirkumi ietver arī budžetu Kopienas dalības pārvaldībai Hāgas Starptautisko privāttiesību konferencē un budžetu, kas saskaņā ar gada darba programmu piešķirts Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklam civillietās un komerclietās, kas izveidots ar Padomes 2001. gada 28. maija Lēmumu 2001/470/EK, ar ko izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās. Pirmajam piešķīrumam bija neliela ietekme uz budžetu, bet otrā apmērs bija EUR 17,8 miljoni. Šis budžets bija plānots konkrētām darbībām iepriekšējā gada laikā, un kopumā tas ir pilnībā apgūts un izlietots 57 .

2.5.5Vispārīgā īstenošana

Kā minēts iepriekš, sākotnējais JCIV īstenošanai programmas periodā kopējais plānotais budžets bija EUR 103,7 miljoni. Ņemot vērā to, ka ne visas darbības ir pilnībā pabeigtas, kopējā izmaksātā summa vēl nav zināma. Līdz šim vidējais neizlietoto līdzekļu apmērs ir 25 %.

Ar minētajiem līdzekļiem JCIV finansēja 130 pasākumu dotācijas, 16 darbības dotācijas un 247 iepirkumus. Attiecībā uz iepirkuma darbībām šķiet, ka visas līdz šim pabeigtās darbības ir pilnībā apmaksātas, kas arī liecina par finanšu resursu efektīvu izlietošanu 58 .

2.5.6Vienkāršošanas iespējas

Pārvaldības efektivitātes novērtēšana un vienkāršošanas iespējas ir cieši saistītas ar citiem šīs sadaļas konstatējumiem par efektivitāti un to pamatā ir īstenošanas procesa novērtējums, piemēram, vai tas ir pārmērīgi sarežģīts (tostarp nevajadzīgi komplicēti administratīvie noteikumi) vai ziņošanas prasības ir pārāk birokrātiskas.

Pamatojoties uz līdz šim savāktajiem datiem, Komisijas īstenotā JCIV pārvaldība kopumā tika uzskatīta par lietderīgu pieteikumu iesniedzējiem un dotāciju saņēmējiem noteikto prasību un saņemtā atbalsta ziņā. Taču dažas organizācijas saskārās ar grūtībām pieteikumu iesniegšanas un projektu īstenošanas procesā. Piemēram, ieinteresētās personas norādīja uz komplicēto procedūru, lai pieteiktos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, un piedzīvotajām grūtībām saistībā ar tehnisko un IT sistēmu, kas dažām organizācijām lika atturēties no piedalīšanās uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus. Pastāv zināmas iespējas vienkāršot procedūras pieteikumu iesniedzējiem un saņēmējiem, tostarp: tehnisko/IT sistēmu uzlabošana; grāmatvedības procedūru un finanšu pārskatu vienkāršošana; atgriezeniskās saites procesa uzlabošana un paātrināšana; samaksāšana iestādēm par padarīto darbu. Ziņošanas kārtība kopumā tika uzskatīta par atbilstīgu, kaut arī dažkārt apgrūtinošu, jo īpaši attiecībā uz finanšu pārskatiem. Komisijas veiktie uzraudzības pasākumi tika uzskatīti par lietderīgiem, taču daži respondenti saskārās arī ar zināmām grūtībām.

Komisijas uzraudzības un novērtēšanas sistēma bija drīzāk orientēta uz ieguvumiem, nevis uz rezultātiem, kas izskaidro dažas no nepilnībām šajā novērtējuma ziņojumā.

2.6EIROPAS PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA

ES pievienotā vērtība attiecas uz to, kādā mērā programmas ES raksturs rada vērtību tās dalībniekiem un kādā mērā ES ir salīdzinošas priekšrocības salīdzinājumā un valstu un starptautiskiem dalībniekiem, kuri darbojas šajā jomā. Vispirms tiek aplūkots programmas ES raksturs un tās ģeogrāfiskā darbības joma. Pēc tam tiek analizēta ES pievienotā vērtība saistībā ar vērtību ES un saņēmējiem. Taču nav bijis iespējams noteikt un izmērīt ES pievienoto vērtību ietekmes ziņā.

Vispārīgi finansējums, ko piešķir saskaņā ar Tieslietu ģenerāldirektorāta pārvaldītajām programmām un kas aplūkots šajā novērtējumā, bija pieejams tikai darbībām ar skaidru Eiropas pievienoto vērtību. Tas nozīmē, ka darbībām ir jābūt plašākām par valstu vai vietēja līmeņa interesēm, lai tās kļūtu par īstenām „Eiropas darbībām”, proti, lai tās būtu atbilstošas Eiropas vajadzībām, aptvertu visu Eiropu un to ietekme būtu jūtama visā Eiropā.

JCIV programmas pievienotā vērtība galvenokārt ir saistīta ar tās starpvalstu dimensiju Eiropas Savienībā. Programma tika izstrādāta, lai radītu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā ir nodrošināta personu brīva pārvietošanās. Dalībvalstis to nevar efektīvi izdarīt pašas saviem spēkiem. Tāpēc programma tika īstenota tā, lai šie jautājumi tiktu risināti Eiropas mērogā, ietverot informācijas apmaiņu ES līmenī un nodrošinot labas prakses izplatīšanu visā ES teritorijā. Tāpēc programmas īstenošanai būtiska ir sadarbība starp ES dalībvalstīm.

Attiecībā uz pasākumu dotācijām dibināšanas lēmuma 4. pantā ir noteikts, ka JCIV finansē īpašus starpvalstu projektus, kuros ir iesaistītas vismaz divas dalībvalstis vai vismaz viena dalībvalsts un viena cita valsts, kas varētu būt vai nu valsts, kas pievienojas, vai arī kandidātvalsts. Gada darba programmās un uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus pretendentiem tiek prasīts izveidot starpvalstu partnerības, kurā ietilpst “atbilstīgas organizācijas, t. i., pieteikuma iesniedzējs un vismaz viens partneris, ko veido organizācijas no vismaz divām dažādām atbilstīgām valstīm, proti, vismaz divām dažādām ES dalībvalstīm”.

Attiecībā uz darbības dotācijām organizācijām bija jāveic darbības ar Eiropas dimensiju, iesaistot vismaz 10 ES dalībvalstis. Dibināšanas lēmuma 9. panta 5. punktā ir arī noteikts, ka viens no novērtēšanas kritērijiem darbības dotāciju pieteikumu izvēlei ir “īstenoto pasākumu ģeogrāfiskā ietekme”.

Saskaņā ar dibināšanas lēmuma 5. pantu programmas darbībās var piedalīties valstis, kas pievienojas ES, kandidātvalstis un Rietumbalkānu valstis, kas iesaistītas stabilizācijas un asociācijas procesā. Turklāt kā asociētie partneri, kuriem nav atļauts iesniegt projektus vai būt par pieteikumu līdziesniedzējiem (līdzsaņēmējiem), var piedalīties arī praktizējošie juristi no Dānijas, no kandidātvalstīm, kas nepiedalās programmā, ja tas veicinātu to sagatavošanos dalībai ES, vai no citām valstīm, kas nav ES dalībvalstis, ja tas nekalpo projektu mērķiem. JCIV programmā iekļautie temati, kā minēts gada darba programmās un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, ir stingri koncentrēti uz ES lietām un starpvalstu sadarbību. To vidū galvenais temats 2010. gada darba programmā attiecas uz Eiropas e-tiesiskumu kā vispārēju prioritāti un jo īpaši uz atbalstu labākās prakses izstrādāšanai, īstenojot starpvalstu izmēģinājuma projektus, kuriem bija jāparāda, kā tie var veicināt sadarbspējas uzlabošanu ES līmenī.

2.6.1Finansēto projektu ģeogrāfiskā darbības joma

Novērtējums rada iespaidu, ka lielākā daļa JCIV dotāciju saņēmusi atsevišķa dalībvalstu grupa (Beļģija, Vācija, Francija un Itālija). Citas dalībvalstis bijušas iesaistītas tikai zināmā mērā vai nav bijušas iesaistītas vispār.

Tā kā JCIV programma bija vērsta uz tiesu iestāžu sadarbības un savstarpējas uzticēšanās veicināšanu, bija izšķirīgi svarīgi, ka programmā tika iesaistīti partneri un galīgie saņēmēji no dažādām ES dalībvalstīm. Lielākā daļa dalībnieku organizāciju bija bāzētas Beļģijā, Vācijā un Spānijā, un vairums šo organizāciju bija partneru organizācijas. Dānija nepiedalījās JCIV programmā.

Organizācijas no visām dalībvalstīm, izņemot Portugāli, Maltu, Kipru, Horvātiju, Bulgāriju, Slovākiju un Dāniju, piedalījās kā vadošās organizācijas JCIV programmas projektos. Lielākais vadošo organizāciju skaits bija no Beļģijas (21 % jeb 31 organizācija), kam sekoja Vācija (12 % jeb 18 organizācijas) un Spānija (11 % jeb 16 organizācijas). Beļģija nodrošina lielu daļu ES līmeņa tīklu, platformu vai forumu, kas izskaidro lielo skaitu Beļģijā reģistrēto vadošo organizāciju. Lielākais partneru organizāciju skaits bija no Itālijas (10 % jeb 57 organizācija), kam sekoja Spānija (10 % jeb 55 organizācijas). Taču partneru organizācijas bija vienmērīgāk izplatītas dažādās dalībvalstīs.

21 % no JCIV finansējuma bija atvēlēts projektiem, kuru vadošā organizācija bija no Beļģijas. Beļģijai sekoja Vācija (12 %) un Francija (11 %). Šis finansējuma sadalījums ir cieši saistīts ar dalībvalstu vadīto projektu skaita sadalījumu (skatīt 2 1. attēlu (pa kreisi)). Tomēr finansējuma analīze neparāda atvēlēto līdzekļu sadalījumu starp projektu partneriem. 2 1. attēlā ir pieņemts, ka viss atvēlētais finansējums ir piešķirts vadošās organizācijas valstij. Tā kā reālā situācija bija citāda (projekti bija starpvalstu projekti, un daļu finansējuma saņēma arī projekta partneri), 2 1. attēls būtu interpretējams visai piesardzīgi.

21. attēls. JCIV programmas finansējuma piešķīrumi vadošajām organizācijām (kreisajā pusē) un vadošajām organizācijām, rēķinot uz vienu iedzīvotāju (labajā pusē)

2 2. attēlā ir parādīta partnerību struktūra trim vadībā esošajām dalībvalstīm vadošo organizāciju ziņā (Beļģijai, Vācijai un Spānijai). Attēlos ir redzams, ka Beļģijas vadošās organizācijas parasti sadarbojas ar Beļģijas, Francijas un Vācijas partneriem, un Spānijas un Nīderlandes partneriem. Vācijas vadošās organizācijas biežāk sadarbojās ar Austrijas organizācijām (astoņi projekti), kam sekoja Čehijas, Vācijas un Itālijas organizācijas. Spānijas vadošās organizācijas pārsvarā sadarbojās ar Portugāles, Itālijas un Spānijas organizācijām.

22. attēls. Partnerību struktūra trim vadībā esošajām dalībvalstīm vadošo organizāciju ziņā

JCIV programma neaptvēra visas dalībvalstis vienādi. Vislielāko pieteikumu skaitu iesniedza organizācijas no Itālijas (76 no 385), kam sekoja organizācijas no Beļģijas (69) un Francijas (55). Šīs trīs vadošās valstis pieteikumu skaita ziņā iesniedza 52 % no visiem pieteikumiem programmas finansējuma saņemšanai. Horvātija, Malta, Kipra un Dānija nepieteicās JCIV finansējumam (skatīt 2 3. attēlu ).

23. attēls. JCIV pieteikumu kopējais skaits (labajā pusē) un apstiprināto projektu īpatsvars pa dalībvalstīm (kreisajā pusē)

Luksemburga, Somija, Čehija, Francija un Zviedrija uzrādīja labākos rezultātos attiecībā uz iesniegtajiem pieteikumiem (vairāk nekā 50 % iesniegto projektu tika apstiprināti). Portugāle, Bulgārija un Slovākija nesaņēma JCIV programmas finansējumu.

2.6.2Pievienotā vērtība ES un dotāciju saņēmējiem

Pēcpārbaudes intervijas un tiešsaistes aptauja parādīja, ka starpvalstu partnerība atbalsta saņēmējai organizācijai ir sniegusi īpašus ieguvumus, kādus tādā apmērā neviens cits finansējuma avots nespētu nodrošināt 59 . Partnerību pieejas izmantošana ir palīdzējusi paplašināt iesaistīto organizāciju zināšanu bāzi. No 59 tiešsaistes aptaujas respondentiem 45 apstiprināja, ka partnerība palīdzēja nodrošināt plašākas zināšanas/pieredzi attiecīgajā tematiskajā jomā (netika mērīts tas, cik lielā mērā palielinājās viņu zināšanas), sniedza iespēju veidot tīklus, iesaistot (vairāk) starptautisko partneru (41 respondents), un ļāva iegūt plašākas zināšanas par politiku un praksi citās valstīs (38 respondenti). Mazākā mērā tā palielināja arī izpratni par atbilstīgajiem ES tiesību aktiem un ES politiku 60 .

Tāpat arī starpvalstu partnerības paplašināja rezultātu izplatīšanas jomu. Aptaujas rezultāti un apspriešanās ar ieinteresētajām personām liecina, ka labas darba attiecības starp partneriem ir ļāvušas organizācijām sasniegt visas mērķgrupas — arī tās, kuras ir grūti sasniedzamas, un nodrošinājušas rezultātu plašu izplatīšanu. Šos rezultātus sasniegt ir palīdzējusi visu partneru iesaistīšanās projektā, skaidrs uzdevumu sadalījums un vienošanās par to, kā īstenot darbības. Tomēr, par spīti vispārējai apmierinātībai ar partnerībām, 26 % no tiešsaistes aptaujas respondentiem stingri piekrita un 35 % daļēji piekrita apgalvojumam, ka būtu bijis lietderīgi iesaistīt partnerus no citām valstīm. Pēcpārbaudes intervijas arī apstiprina konkrētos starpvalstu partnerību ieguvumus, t. i., lielāku zināšanu bāzi un plašāku izplatīšanas jomu, kā arī labas darba attiecības starp partneriem, kas ir šo ieguvumu pamatā.

Papildus pievienotajai vērtībai, kas radīta dotāciju saņēmējiem, aptauja norāda, ka projekti ir pievienojuši vērtību, veicinot ES mērķu īstenošanu. Vairākums aptaujas respondentu ziņoja, ka īstenotais projekts/darbības ir devušas būtisku ieguldījumu pārrobežu sadarbības uzlabošanā un izstrādāšanā, kā arī labākās prakses izplatīšanā. To vidū analītiskās darbības galvenokārt veicināja citu mērķu īstenošanu (40 %), savstarpēja mācīšanās galvenokārt veicināja savstarpēju uzticēšanos starp valstīm (28 %), un izpratnes vairošana galvenokārt veicināja labākās prakses izstrādi un izplatīšanu (25 %).

Tomēr lielākā daļa respondentu norādīja, ka īstenotie projekti/darbības ir devušas tikai nelielu vai nekādu ieguldījumu tādu praktisku instrumentu un risinājumu izstrādē, kuri risinātu pārrobežu vai Savienības mēroga problēmas vai palielinātu plašākas sabiedrības izpratni par tiesībām, kas izriet no ES tiesību aktiem.

ES pievienotā vērtība ir jo īpaši acīmredzama dotāciju saņēmēju atbildēs, kas attiecas uz to, cik ES finansējums ir bijis svarīgs mērķu sasniegšanā. 87 % tiešsaistes aptaujas respondentu apgalvoja, ka projekti/darbības nebūtu īstenotas bez ES finansējuma. Tāpēc var pieņemt, ka bez šīs programmas lielākā daļa saskaņā ar JCIV programmu realizēto projektu/darbību nebūtu īstenotas 61 . 

3SECINĀJUMI

Programmas atbilstība 62

Programmas mērķi lielākoties bija konkrēti, sasniedzami un reālistiski. Taču tie nebija ne izmērāmi, ne arī paredzēti noteiktam laikposmam (kaut arī ierobežoti atbilstīgi programmas un projektu īstenošanas ilgumam).

Kopumā var uzskatīt, ka prioritātes un finansētās darbības bija atbilstīgas programmas mērķiem. Tomēr process, kas tika izmantots programmas prioritāšu izvēlei, atstāja ierobežotu rīcības brīvību pēc tam, kad prioritātes bija noteiktas (lai gan arī projekts, kurā nebija atspoguļota neviena prioritāte, varēja saņemt dotācijas saskaņā ar citiem dotāciju piešķiršanas kritērijiem). Tas nozīmē, ka dažos gadījumos, ja prioritāte mainījās projekta īstenošanas laikā, projekta rezultāti bija mazāk lietderīgi. Savukārt attiecībā uz apmācību, piemēram, varēja rasties vajadzība pēc apmācībām, kuras neietilpa noteikto prioritāšu jomā. Tās nevarēja finansēt saskaņā ar programmu, jo tās nebija ņemtas vērā attiecīgajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

JCIV programma bija labi izstrādāta, lai atbalstītu ES politikas un tiesību aktu praktisku piemērošanu un īstenošanu un veicinātu politikas un tiesību aktu izstrādi.

Kopumā dotāciju saņēmēji atzina, ka uzaicinājumos un izvēlētajās darbībās ir noteiktas mērķgrupu vajadzības un tās ir risinātas, kaut arī atšķīrās pakāpe, kādā šīs vajadzības bija atbilstīgi noteiktas, dažiem uzņēmumiem izstrādājot vajadzību novērtējumus, bet citiem pieņemot pielaidīgāku pieeju. Tomēr šajā novērtējumā nebija iespējams izvērtēt, cik pamatīgas metodes projektos tika izmantotas vajadzību novērtēšanai. Vajadzību novērtējuma veikšana nav obligāta prasība dotāciju saņēmējiem.

Saskaņotība un papildināmība

Kopumā JCIV ir panākusi zināmu papildināmību ar citām ES programmām attiecībā uz konkrētiem mērķiem un tematiskajām jomām, programmas raksturu un mērķgrupām, jo īpaši ar JPEN un PP. Taču tajā pašā laikā pastāv šo programmu pārklāšanās risks.

ES un valstu līmenī, kā arī programmas ietvaros tika izveidotas sinerģijas.

JCIV programma bija saskaņota ar politikas norisēm ES un valstu līmenī un ar finansēto darbību un publiskā iepirkuma līgumu palīdzību spēja atbalstīt politikas un tiesību aktu izstrādi civiltiesību jomā.

Efektivitāte

Kopumā finansētās darbības veicināja programmas mērķu īstenošanu. Tomēr ierobežotās informācijas dēļ par rezultātiem un ietekmi, kas sniegta projektu galīgajos ziņojumos un intervijās, ir grūti novērtēt programmas efektivitāti. Komisijas uzraudzības un novērtēšanas sistēma bija drīzāk orientēta uz ieguvumiem, nevis uz rezultātiem, kas izskaidro dažas no nepilnībām šajā novērtējuma ziņojumā.

Lielākā daļa projektu spēja savlaicīgi sasniegt paredzētos rezultātus un noteikto mērķgrupu. Netika konstatēti nekādi būtiski šķēršļi, kas ietekmētu projektu rezultātu vai mērķu īstenošanu.

JCIV ir veicinājusi ES politikas un tiesību akti izstrādi un īstenošanu, izmantojot dotācijas un publiskā iepirkuma līgumus. Tomēr projekta ilgā cikla dēļ varēja pazust pabeigto darbību efektivitāte gadījumos, kad politikas prioritātes mainījās.

Ilgtspējība

Attiecībā uz īstermiņa ilgtspēju (t. i., izplatot projektu rezultātus) Komisijas centieni izplatīt (un uzraudzīt) projekta rezultātus kopumā ir bijuši ierobežoti. Komisija pārsvarā paļāvās, ka dotāciju saņēmēji izplatīs iznākumus tieši savām mērķgrupām, un Komisijas pašas cilvēkresursi bija paredzēti galvenokārt finanšu pārvaldībai. Izplatīšana plašākai sabiedrībai ir noteikta par svarīgu elementu, lai radītu lielāku programmas ietekmi. JCIV rezultātu izplatīšanas efektivitāti mazināja faktors, ka nebija konkrēta kanāla to izplatīšanai. Šķiet, ka dotāciju saņēmēju veiktā izplatīšana ir bijusi efektīvāka, jo lielākā daļa bija izstrādājuši skaidrus plānus savu projektu/darbību rezultātu izplatīšanai.

Kopumā JCIV programma radīja ilgtspējīgus rezultātus vidējā termiņā (t. i., projektu rezultātu un/vai partnerību turpināšanās) un ilgtermiņā (t. i., nododot projektu rezultātus citiem kontekstiem, organizācijām un dalībvalstīm ar ļoti nelielu finansējumu vai bez papildu finansējuma). Attiecībā uz partnerību turpināšanu apkopotie pierādījumi zināmā mērā ir pretrunīgi: lai gan JCIV galīgie ziņojumi vedināja domāt, ka tās līmenis ir zems, tomēr tiešsaistes aptauja uzrādīja atšķirīgus rezultātus, vairākumam respondentu norādot, ka partnerība ir turpinājusies. Tam par iemeslu varētu būt partnerību “atkārtota izveidošana” tikai pēc kāda laika, kad gala ziņojumi jau bija iesniegti.

Lielākā daļa projektu tika uzskatīti par inovatīviem, jo īpaši attiecībā uz grupu sasniegšanu vai tādu problēmu risināšanu, kuras iepriekš nav pētītas vai aplūkotas, vai arī saistībā ar jaunu metodoloģiju, pieeju vai instrumentu izstrādi.

Vairāk nekā puse aptaujas dalībnieku norādīja, ka bija nepieciešams papildu finansējums, lai garantētu projekta/darbību finansiālo ilgtspēju.

Lietderība

Kopumā šķiet, ka pasākumu dotācijām, darbības dotācijām un iepirkuma līgumiem nodrošinātais finansējums ir bijis pietiekams, lai sekmētu JCIV vispārējo mērķu īstenošanu.

Salīdzinot projektu budžetu ieguldījumu un rezultātu un ņemot vērā kopējos panāktos rezultātus un ieguvumus, finanšu resursi kopumā ir izlietoti efektīvi. Pirmajos īstenošanas gados apguves līmenis bija salīdzinoši zems, liecinot par potenciālo saņēmēju finanšu un administratīvās spējas trūkumu, taču pēc diviem gadiem līdzekļu apgūšana sasniedza pieņemamu līmeni.

Komisijas īstenotā JCIV pārvaldība tika uzskatīta par lietderīgu pieteikumu iesniedzējiem un dotāciju saņēmējiem noteikto prasību un saņemtā atbalsta ziņā. Taču dažas organizācijas uzskatīja, ka ieteikumu iesniegšanas un projektu īstenošanas process ir sarežģīts. Pastāv zināmas vienkāršošanas iespējas attiecībā uz procedūrām pieteikumu iesniedzējiem un saņēmējiem (piemēram, tehnisko/IT sistēmu uzlabošana vai grāmatvedības procedūru un finanšu pārskatu vienkāršošana). Ziņošanas kārtība kopumā tika uzskatīta par atbilstīgu, kaut arī dažkārt apgrūtinošu, jo īpaši attiecībā uz finanšu pārskatiem. Komisijas īstenotie uzraudzības pasākumi kopumā tika uzskatīti par lietderīgiem.

ES pievienotā vērtība

JCIV programmai bija spēcīga starptautiska dimensija. Starpvalstu partnerības radīja konkrētus ieguvumus organizācijām, kas bija iesaistītas JCIV darbību īstenošanā, piemēram, palielināja iesaistīto organizāciju zināšanu bāzi, veidoja tīklus, kas ietvēra (vairāk) starptautiskus partnerus un veicināja izpratni par politiku un praksi citās valstīs.

Pasākumu dotāciju un darbības dotāciju ģeogrāfiskais pārklājums bija nevienlīdzīgs, proti, dažas dalībvalstis (Beļģija, Vācija, Francija un Itālija) bija pārāk daudz pārstāvētas, turpretī citas bija iesaistītas maz vai nebija iesaistītas vispār.

Galvenie ieteikumi

Labāk definēt prioritātes: Komisijai būtu jāiegulda vairāk laika un cilvēkresursu prioritāšu noteikšanas procesā, lai nodrošinātu to, ka prioritātes var atbilstīgi sasniegt ar piešķirto budžetu.

Reālistisks projekta risku novērtējums un labākas risku mazināšanas stratēģijas: Komisijai būtu labāk jāuzrauga riski visā projekta laikā, piemēram, prasot iesniegt īsus progresa ziņojumus, kas nosaka visus potenciālos riskus, tiklīdz tie rodas, visā projekta īstenošanas laikā.

Attiecībā uz uzraudzību un novērtēšanu lielāku uzmanību pievērst ietekmes novērtēšanai visos līmeņos, nevis tikai iznākumiem. Tas iet rokrokā ar vajadzību vākt, analizēt un izmantot objektīvus un neatkarīgus pierādījumus, lai veiktu projekta un programmas novērtējumus. Palielināt koncentrēšanos uz to vajadzību novērtējumu, kuras katrs projekts cenšas risināt.

Izpētīt veidus, kā veicināt, lai citas organizācijas, arī citās dalībvalstīs, pārņem projektu iznākumus, rezultātus un labāko praksi, tostarp piešķirot vairāk resursu tulkošanai, saziņai un izplatīšanai. 

Palielināt programmas intervenču loģiku. Saskaņā ar programmas jomu un tās vispārīgajiem un konkrētajiem mērķiem un prioritātēm, darbības veidiem un intervences un īstenošanas pasākumu veidiem Komisijai ir jācenšas palielināt intervenču loģiku 63 un jebkādā programmas nākamajā turpinājumā jānodrošina, lai attiecības starp loģisko pamatu, mērķiem, ieguldījumiem, ieguvumiem, saņēmējiem, sagaidāmajiem iznākumiem un ietekmi būtu skaidri formulētas, precīzas un konkrētas.

(1)

Lēmuma 1149/2007/EK (2007. gada 25. septembris), ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam kā daļu no vispārējās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” izveido īpašu programmu “Civiltiesības”, 16. panta 3. punkta d) apakšpunkts.

(2)

Ārējā novērtētāja veiktais ex post novērtējums ir publicēts šeit: Galvenais ziņojums: http://ec.europa.eu/justice/grants1/files/expost_evaluations_2007_2013/jciv_programme_evaluation_final_report.pdf , pielikumi: http://ec.europa.eu/justice/grants1/files/expost_evaluations_2007_2013/jciv_annex_4_quantitative_analysis.pdf

Ārējā novērtētāja veiktais vidusposma novērtējuma ziņojums ir publicēts šeit: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0351:FIN:LV:PDF  

(3)

Abi minētie avoti ir diezgan subjektīvi pierādījumu avoti, un tos nevar izmantot neatkarīgiem darbības novērtējumiem.

(4)

Lēmuma 1149/2007/EK (2007. gada 25. septembris), ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam kā daļu no vispārējās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” izveido īpašu programmu “Civiltiesības”, 8. pants.

(5)

Turpat.

(6)

Turpat.

(7)

Lēmuma 1149/2007/EK (2007. gada 25. septembris), ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam kā daļu no vispārējās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” izveido īpašu programmu “Civiltiesības”, 13. pants.

(8)

Piecu to programmu ex post novērtējums, kas tika īstenotas saskaņā ar 2007.–2013. gada finanšu plānu. Īpašās programmas novērtējums: Programma “Civiltiesības” (JCIV), ICF, 2015. gada 28. jūlijs, 38. lpp. http://ec.europa.eu/justice/grants1/files/expost_evaluations_2007_2013/jpen_programme_evaluation_final_report.pdf

(9)

Budžets, kas piešķirts pasākumu dotācijām “īpašiem starpvalstu Kopienas nozīmes projektiem, ko iesniegusi dalībvalsts iestāde vai jebkura cita dalībvalsts struktūra, starptautiska organizācija vai nevalstiska organizācija, jebkurā gadījumā iesaistot vismaz divas dalībvalstis vai vismaz vienu dalībvalsti un vienu citu valsti, kas var būt vai nu valsts, kas pievienojas, vai kandidātvalsts” (dibināšanas lēmuma 4. panta b) punkts).

(10)

Budžets, kas saskaņā ar gada darba programmu piešķirts pasākumu dotācijām īpašiem projektiem, lai palīdzētu īstenot Eiropas noteikumus konkurences jomā. Šie ir projekti, lai veicinātu tiesu iestāžu sadarbību un valstu tiesnešu apmācību Eiropas konkurences noteikumu, tostarp LESD 101. un 102. panta un valsts atbalsta noteikumu īstenošanas kontekstā ar mērķi palīdzēt izstrādāt un īstenot Eiropas konkurences politiku un Kopienas sadarbības pasākumus konkurences jomā nolūkā nodrošināt Kopienas konkurences politikas saskaņotību.

(11)

Budžets, kas piešķirts darbības dotācijām “pasākumiem, ko veic nevalstiskas organizācijas vai citas struktūras, kuru mērķi atbilst vispārējām Eiropas interesēm — saskaņā ar programmas vispārējiem mērķiem atbilstīgi gada darba programmās izvirzītajiem nosacījumiem” (dibināšanas lēmuma 4. panta c) punkts).

(12)

Budžets, kas piešķirts “darbības dotācijām, lai līdzfinansētu izdevumus, kas saistīti ar pastāvīgajām darba programmām Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīklam un Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīklam, ciktāl izdevumi radušies, cenšoties sasniegt mērķi, kas raisa vispārēju Eiropas ieinteresētību, veicinot viedokļu un pieredzes apmaiņu jautājumos, kas saistīti ar judikatūru un ar šo tīklu dalībnieku organizāciju un darbību, pildot tiesu un/vai konsultatīvās funkcijas attiecībā uz Kopienas tiesībām”.

(13)

Budžets, kas iešķirts Kopienas dalības Hāgas Starptautisko privāttiesību konferencē pārvaldībai.

(14)

Budžets, kas saskaņā ar gada darba programmā izklāstītiem nosacījumiem piešķirts Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās, kas izveidots ar Padomes 2001. gada 28. maija Lēmumu 2001/470/EK, ar ko izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās, darbībai.

(15)

Budžets, kas piešķirts, lai īstenotu “īpašas Komisijas ierosinātas darbības, piemēram, analīze un izpēte, aptaujas un apsekojumi, rādītāju un kopējo metodoloģiju formulējums, datu un statistikas apkopošana, attīstīšana un izplatīšana, semināri, konferences un ekspertu sanāksmes, sabiedrisko kampaņu un pasākumu organizēšana, tīmekļa vietņu izstrāde un uzturēšana, informatīvo materiālu sagatavošana un izplatīšana, valstu ekspertu tīklu atbalstīšana un pārvaldība, analītiskie, uzraudzības un vērtēšanas pasākumi” (dibināšanas lēmuma 4. panta a) punkts).

(16)

Piecu to programmu ex post novērtējums, kas tika īstenotas saskaņā ar 2007.–2013. gada finanšu plānu. Īpašās programmas novērtējums: Programma “Civiltiesības” (JCIV), ICF, 2015. gada 28. jūlijs, 3. lpp. http://ec.europa.eu/justice/grants1/files/expost_evaluations_2007_2013/jpen_programme_evaluation_final_report.pdf

(17)

Piecu to programmu ex post novērtējums, kas tika īstenotas saskaņā ar 2007.–2013. gada finanšu plānu. Īpašās programmas novērtējums: Programmas “Civiltiesības” (JCIV) kvantitatīvā analīze, 2015. gada 28. jūlijs, 10. lpp. http://ec.europa.eu/justice/grants1/files/expost_evaluations_2007_2013/jpen_programme_evaluation_final_report.pdf  

(18)

 SMART mērķi ir definēti kā tādi, kas ir konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, reālistiski un ar noteiktu termiņu.

(19)

Piecu to programmu ex post novērtējums, kas tika īstenotas saskaņā ar 2007.–2013. gada finanšu plānu. Īpašās programmas novērtējums: Programma “Civiltiesības” (JCIV), ICF, 2015. gada 28. jūlijs, 7. lpp. http://ec.europa.eu/justice/grants1/files/expost_evaluations_2007_2013/jpen_programme_evaluation_final_report.pdf

(20)

Eiropas Komisijas paziņojums “Uzticēšanās veidošana tiesiskumam ES mērogā — Eiropas tiesiskās apmācības jauna dimensija”, COM/2011/0551 galīgā redakcija, 13.09.2011.

(21)

Piemēram, ETAT ar JPEN programmas starpniecību un citām organizācijām, proti, Eiropas Tiesību akadēmijai (ERA) un Eiropas Publiskās pārvaldes institūtam (EIPA), izmantojot Izglītības un kultūras ģenerāldirektorātam piešķirtās operatīvās dotācijas.

(22)

Piecu to programmu ex post novērtējums, kas tika īstenotas saskaņā ar 2007.–2013. gada finanšu plānu. Īpašās programmas novērtējums: Programma “Civiltiesības” (JCIV), ICF, 2015. gada 28. jūlijs, 7. lpp. http://ec.europa.eu/justice/grants1/files/expost_evaluations_2007_2013/jpen_programme_evaluation_final_report.pdf

(23)

Regula (ES) Nr. 650/2012 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi.

(24)

Piecu to programmu ex post novērtējums, kas tika īstenotas saskaņā ar 2007.–2013. gada finanšu plānu. Īpašās programmas novērtējums: Programma “Civiltiesības” (JCIV), ICF, 2015. gada 28. jūlijs, 7. lpp. http://ec.europa.eu/justice/grants1/files/expost_evaluations_2007_2013/jpen_programme_evaluation_final_report.pdf

(25)

Turpat, 12. lpp.

(26)

Turpat, 13. lpp.

(27)

Turpat, 12. lpp.

(28)

Turpat, 14. lpp.

(29)

Regula (ES) Nr. 606/2013 par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās.

(30)

Direktīva 2011/99/ES par Eiropas aizsardzības rīkojumu.

(31)

Eiropas Komisijas tīmekļa vietne, Pamattiesību un pilsonības finansēšanas programma, pieejama vietnē http://ec.europa.eu/justice/grants/programmes/fundamental-citizenship/index_en.htm .

(32)

Piecu to programmu ex post novērtējums, kas tika īstenotas saskaņā ar 2007.–2013. gada finanšu plānu. Īpašās programmas novērtējums: Programma “Civiltiesības” (JCIV), ICF, 2015. gada 28. jūlijs, 14.–15. lpp. http://ec.europa.eu/justice/grants1/files/expost_evaluations_2007_2013/jpen_programme_evaluation_final_report.pdf

(33)

Turpat, 8. lpp.

(34)

Turpat, 17. lpp.

(35)

Turpat, 18. lpp.

(36)

Turpat.

(37)

Turpat, 19. lpp.

(38)

Turpat, 19. lpp.

(39)

Turpat, 23. lpp.

(40)

Turpat.

(41)

Turpat, 32. lpp.

(42)

Turpat.

(43)

Turpat, 33. lpp.

(44)

Turpat, 32. lpp.

(45)

Turpat.

(46)

Turpat, 27. lpp.

(47)

Turpat, 31. lpp.

(48)

Turpat, 27. lpp.

(49)

Turpat, 34. lpp.

(50)

Turpat.

(51)

Turpat.

(52)

Turpat.

(53)

Turpat, 37. lpp.

(54)

Turpat, 39. lpp.

(55)

Turpat.

(56)

Turpat.

(57)

Turpat.

(58)

Turpat.

(59)

87 % tiešsaistes aptaujas respondentu uz šo jautājumu atbildēja, ka bez ES finansējuma projekti/darbības nebūtu īstenotas.

(60)

Piecu to programmu ex post novērtējums, kas tika īstenotas saskaņā ar 2007.–2013. gada finanšu plānu. Īpašās programmas novērtējums: Programma “Civiltiesības” (JCIV), ICF, 2015. gada 28. jūlijs, 52. lpp. http://ec.europa.eu/justice/grants1/files/expost_evaluations_2007_2013/jpen_programme_evaluation_final_report.pdf

(61)

Turpat, 53. lpp.

(62)

Turpat, 54.-56. lpp.

(63)

Skatīt, piemēram, piecu to programmu ex post novērtējumu, kas tika īstenotas saskaņā ar 2007.–2013. gada finanšu plānu, Īpašās programmas novērtējums: Programma “Civiltiesības” (JCIV), ICF, 2015. gada 28. jūlijs, 1.–2. lpp. http://ec.europa.eu/justice/grants1/files/expost_evaluations_2007_2013/jpen_programme_evaluation_final_report.pdf