(1)

Šīs direktīvas mērķis ir veicināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību, tuvinot dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus un likvidējot šķēršļus konkrētu pieejamu produktu un pakalpojumu brīvai apritei. Tādējādi tiks uzlabota pieejamu produktu un pakalpojumu pieejamība iekšējā tirgū.

(1)

Šīs direktīvas mērķis ir veicināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību, tuvinot dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus un likvidējot šķēršļus konkrētu pieejamu produktu un pakalpojumu brīvai apritei. Tādējādi tiks uzlabota pieejamu produktu un pakalpojumu pieejamība iekšējā tirgū un uzlabota piekļuve par tiem sniegtajai informācijai, kā arī šāda informācija būs praktiskāka .

(2)

Pieejamu produktu un pakalpojumu pieprasījums ir liels, un tādu iedzīvotāju skaits, kuriem ir invaliditāte un/vai funkcionāli ierobežojumi , ievērojami pieaugs līdz ar Eiropas Savienības iedzīvotāju novecošanu. Vide, kurā produkti un pakalpojumi ir pieejamāki, veido iekļaujošāku sabiedrību un veicina spēju dzīvot neatkarīgi.

(2)

Pieejamu produktu un pakalpojumu pieprasījums ir liels, un tādu iedzīvotāju skaits, kuriem ir funkcionāli ierobežojumi, tostarp invaliditāte Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (“Konvencija”) 1. panta izpratnē , ievērojami pieaugs līdz ar Savienības iedzīvotāju novecošanu. Vide, kurā produkti un pakalpojumi ir pieejamāki, veido iekļaujošāku sabiedrību un ir priekšnosacījums spējai dzīvot neatkarīgi.

(2a)

Attiecībā uz produktiem, rīkiem, ierīcēm un pakalpojumiem būtu jānodrošina vispārēja pieejamība, universālais dizains un dzimumu līdztiesības aspekts, lai tos vispārēji varētu izmantot personas ar invaliditāti.

(3)

Atšķirības tiesību aktos un administratīvos pasākumos, ko dalībvalstis pieņēmušas attiecībā uz produktu un pakalpojumu pieejamību personām ar funkcionāliem ierobežojumiem, tostarp personām ar invaliditāti, rada šķēršļus šādu produktu un pakalpojumu brīvai apritei un kropļo efektīvu konkurenci iekšējā tirgū. Šādi šķēršļi īpaši skar uzņēmējus, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumus (MVU).

(3)

Atšķirības tiesību aktos un administratīvos pasākumos, ko dalībvalstis pieņēmušas attiecībā uz dažu produktu un pakalpojumu pieejamību personām ar funkcionāliem ierobežojumiem, tostarp personām ar invaliditāti, rada šķēršļus to brīvai apritei un kropļo efektīvu konkurenci iekšējā tirgū . Attiecībā uz citiem produktiem atšķirības, visticamāk, palielināsies sakarā ar Konvencijas stāšanos spēkā. Šādi šķēršļi īpaši skar uzņēmējus, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumus (MVU).

(5)

Sakarā ar ierobežotu konkurenci starp piegādātājiem pieejamu produktu patērētāji un pieejamu pakalpojumu saņēmēji saskaras ar augstām cenām. Valstu noteikumu sadrumstalotība mazina potenciālos ieguvumus no pieredzes apmaiņas ar valstu un starptautiskajiem partneriem, pielāgojoties sabiedrības un tehnoloģiju attīstībai.

(5)

Sakarā ar ierobežotu konkurenci starp piegādātājiem pieejamu produktu , un jo īpaši tehnisko palīglīdzekļu, patērētāji un pieejamu pakalpojumu saņēmēji saskaras ar augstām cenām. Valstu noteikumu sadrumstalotība mazina potenciālos ieguvumus no pieredzes apmaiņas ar valstu un starptautiskajiem partneriem, pielāgojoties sabiedrības un tehnoloģiju attīstībai.

(6)

Tādēļ, lai likvidētu pieejamu produktu un pakalpojumu tirgus sadrumstalotību, radītu apjomradītus ietaupījumus, veicinātu pārrobežu tirdzniecību un mobilitāti , kā arī lai palīdzētu uzņēmējiem koncentrēt resursus uz inovācijām nevis tos izmantot , nodrošinot atbilstību sadrumstalotām tiesiskajām prasībām Savienībā , un lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, Savienības līmenī būtu jātuvina valstu pasākumi.

(6)

Tādēļ, lai likvidētu pieejamu produktu un pakalpojumu tirgus sadrumstalotību, radītu apjomradītus ietaupījumus, veicinātu pārrobežu tirdzniecību un produktu un pakalpojumu brīvu apriti, un personu, tostarp personu ar invaliditāti, pārvietošanās brīvību , kā arī lai palīdzētu uzņēmējiem koncentrēt resursus uz inovācijām, nevis tos izmantot sadrumstalotu tiesību aktu radīto izmaksu segšanai , un lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, Savienības līmenī būtu jātuvina valstu pasākumi.

(8a)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 10. pantā ir prasīts, lai Savienība, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, apkaro diskrimināciju invaliditātes dēļ. Ar LESD 19. pantu Savienībai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt tiesību aktus, lai cīnītos pret šādu diskrimināciju.

(9)

Šī direktīva respektē pamattiesības un ievēro principus, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Ar šo direktīvu jo īpaši tiecas nodrošināt, lai pilnībā tiktu ievērotas personu ar invaliditāti tiesības izmantot pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu viņu neatkarību, sociālo un profesionālo integrāciju un dalību sabiedrības dzīvē, un veicināt Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 26. panta piemērošanu.

(9)

Šī direktīva respektē pamattiesības un ievēro principus, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Ar šo direktīvu jo īpaši tiecas nodrošināt, lai pilnībā tiktu ievērotas personu ar invaliditāti un vecāku cilvēku tiesības izmantot pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu viņu neatkarību, sociālo un profesionālo integrāciju un dalību sabiedrības dzīvē, un veicināt Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21., 25. un 26. panta piemērošanu.

(9a)

Labāka produktu un pakalpojumu pieejamība uzlabos dzīves kvalitāti ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti, bet arī personām ar citiem pastāvīgiem vai pagaidu funkcionāliem ierobežojumiem, piemēram, veciem cilvēkiem, grūtniecēm un personām, kuras ceļo ar bagāžu. Tādēļ ir svarīgi, lai šīs direktīvas darbības joma ietvertu personas ar invaliditāti, kā arī personas ar pagaidu vai pastāvīgiem funkcionāliem ierobežojumiem, jo tas nodrošinātu patiesus ieguvumus un neatkarīgu dzīvi plašākai sabiedrības daļai.

(9b)

Eiropas Savienībā sieviešu ar invaliditāti ir vairāk nekā vīriešu ar invaliditāti. Sievietes ar invaliditāti saskaras ar vairākiemeslu diskrimināciju un pieredz nopietnus šķēršļus, lai pienācīgi izmantotu savas pamattiesības un brīvības. Pie tiem pieder fiziska, emocionāla, seksuāla, ekonomiska un institucionāla vardarbība. Tie ietver arī diskrimināciju attiecībā uz piekļuvi izglītībai un nodarbinātībai, kas var izraisīt sociālo izolāciju un psiholoģiskas traumas. Sievietes arī nesamērīgi cieš kā ģimenes locekļu ar invaliditāti aprūpētājas, un viņas biežāk nekā vīrieši cieš no diskriminācijas saistības dēļ. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir steidzami jārīkojas, lai nodrošinātu, ka vienlīdzīga attieksme pret sievietēm ar invaliditāti un bērnu ar invaliditāti mātēm un viņām labvēlīgi pasākumi un politika ir cilvēka pamattiesības un ētisks pienākums.

(10)

“Digitālā vienotā tirgus stratēģijas” vispārējais mērķis ir ilgtspējīgi ekonomiski un sociāli ieguvumi, ko sniedz savienots digitālais vienotais tirgus. Savienības patērētāji vēl joprojām neizmanto visas cenu un izvēles priekšrocības, ko var sniegt vienotais tirgus, jo pārrobežu darījumu skaits tiešsaistē joprojām ir ļoti neliels. Sadrumstalotība ierobežo arī pieprasījumu pēc pārrobežu e-komercijas darījumiem. Tāpat ir vajadzīga saskaņota darbība, lai nodrošinātu jaunā elektroniskā satura pilnīgu pieejamību arī personām ar invaliditāti. Tāpēc digitālajā vienotajā tirgū ir jāsaskaņo pieejamības prasības un jānodrošina, ka visi Savienības iedzīvotāji neatkarīgi no to spējām var pilnībā izmantot minētā tirgus priekšrocības.

(10)

“Digitālā vienotā tirgus stratēģijas” vispārējais mērķis ir ilgtspējīgi ekonomiski un sociāli ieguvumi, ko sniedz savienots digitālais vienotais tirgus , veicinot tirdzniecību un nostiprinot nodarbinātību Savienībā . Savienības patērētāji vēl joprojām neizmanto visas cenu un izvēles priekšrocības, ko var sniegt vienotais tirgus, jo pārrobežu darījumu skaits tiešsaistē joprojām ir ļoti neliels. Sadrumstalotība ierobežo arī pieprasījumu pēc pārrobežu e-komercijas darījumiem. Tāpat ir vajadzīga saskaņota darbība, lai nodrošinātu jaunā elektroniskā satura pilnīgu pieejamību arī personām ar invaliditāti. Tāpēc digitālajā vienotajā tirgū ir jāsaskaņo pieejamības prasības un jānodrošina, ka visi Savienības iedzīvotāji neatkarīgi no to spējām var pilnībā izmantot minētā tirgus priekšrocības.

(12a)

Konvencijas 4. pantā iekļauts aicinājums tās dalībvalstīm veikt vai veicināt personām ar invaliditāti piemērotu jauno tehnoloģiju, tostarp informācijas un sakaru tehnoloģiju, pārvietošanās palīglīdzekļu, ierīču un tehnisko palīglīdzekļu, pētniecību un izstrādi, kā arī veicināt to pieejamību un izmantošanu. Konvencijā arī aicināts dot priekšroku tehnoloģijām, kurām ir pieejama cena.

(12b)

Dzelzceļa transporta nozarē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/797  (1a) un Komisijas Regula (ES) Nr. 1300/2014  (1b) skaidri attiecas uz Konvencijas 9. pantā izklāstītajām pieejamības prasībām un nosaka to īstenošanu. Tādējādi šie tiesību akti dzelzceļa transporta nozarē reglamentē pieejamību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Lai nodrošinātu saskaņotību starp Direktīvu (ES) 2016/797 un Komisijas Regulu (ES) Nr. 1300/2014, no vienas puses, un šo direktīvu, no otras puses, jebkādā turpmākajā PRM TSI pārskatīšanā būtu jāņem vērā arī tās pieejamības prasības, kas izriet no Eiropas Pieejamības akta.

(13)

Sakarā ar konvencijas stāšanos spēkā dalībvalstu tiesību sistēmās būs nepieciešamība pieņemt papildu valsts noteikumus par produktu un pakalpojumu pieejamību, kas savukārt, ja nebūs Savienības līmeņa rīcības, vēl vairāk palielinātu atšķirības valstu noteikumu starpā.

(13)

Sakarā ar konvencijas stāšanos spēkā dalībvalstu tiesību sistēmās būs nepieciešamība pieņemt papildu valsts noteikumus par produktu , pakalpojumu un ar produktu un pakalpojumu sniegšanu saistītās būvētās vides pieejamību, kas savukārt, ja nebūs Savienības līmeņa rīcības, vēl vairāk palielinātu atšķirības valstu noteikumu starpā.

(13a)

Papildus šajā direktīvā noteiktajām prasībām būtu jāveicina arī to Savienības regulu īstenošana un izpilde, kuras attiecas uz to pasažieru tiesībām, kuri izmanto gaisa, autobusu, dzelzceļa un ūdensceļu transporta pakalpojumus. Šiem centieniem vajadzētu būt vērstiem uz vairākveidu pārvadājumu aspektiem attiecībā uz bezšķēršļu pieejamības sekmēšanu, tostarp uz tādiem aspektiem kā infrastruktūra un transportlīdzekļi.

(13b)

Komisijai būtu jāmudina pilsētu iestādes iekļaut pilsētu transporta pakalpojumu bezšķēršļu pieejamību savos ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānos, kā arī regulāri publicēt sarakstus ar paraugprakses piemēriem, kā nodrošināt pilsētu sabiedriskā transporta un mobilitātes bezšķēršļu pieejamību.

(15)

Ar Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā (2010–2020); atjaunināta apņemšanās veidot Eiropu bez šķēršļiem  (33), kas ir saskaņā ar Konvenciju, pieejamību nosaka par vienu no astoņām rīcības jomām, un tās mērķis ir nodrošināt produktu un pakalpojumu pieejamību.

(15)

Komisijas 2010. gada 15. novembra paziņojums “Eiropas stratēģija invaliditātes jomā (2010–2020); atjaunināta apņemšanās veidot Eiropu bez šķēršļiem” , kas ir saskaņā ar Konvenciju, pieejamību , kas ir priekšnoteikums līdzdalībai sabiedrībā, nosaka par vienu no astoņām rīcības jomām, un tās mērķis ir nodrošināt produktu un pakalpojumu pieejamību.

(16)

Produkti un pakalpojumi, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, tika izvēlēti pārbaudes pasākumā, kuru veica ietekmes novērtējuma sagatavošanas laikā un ar kuru noteica personām ar funkcionāliem ierobežojumiem, tostarp personām ar invaliditāti un vecākiem cilvēkiem, svarīgus produktus un pakalpojumus; par svarīgiem produktiem un pakalpojumiem noteica tādus, attiecībā uz kuriem dalībvalstis ir pieņēmušas vai, visticamāk, pieņems atšķirīgas pieejamības valsts prasības.

(16)

Produkti un pakalpojumi, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, tika izvēlēti pārbaudes pasākumā, kuru veica ietekmes novērtējuma sagatavošanas laikā un ar kuru noteica personām ar invaliditāti svarīgus produktus un pakalpojumus; par svarīgiem produktiem un pakalpojumiem noteica tādus, attiecībā uz kuriem dalībvalstis ir pieņēmušas vai, visticamāk, pieņems atšķirīgas pieejamības valsts prasības.

(16a)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/13/ES  (1a) ir noteiktas daudzas prasības audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem. Tāpēc pieejamības prasības atbilstīgāk ir iekļaut minētajā Direktīvā.

Tomēr attiecībā uz tīmekļa vietnēm un uz mobilajiem sakariem balstītiem pakalpojumiem Direktīva 2010/13/ES attiecas tikai uz audiovizuālo mediju saturu. Tāpēc ir pamatoti šīs direktīvas darbības jomā iekļaut tīmekļa vietņu un uz mobilajiem sakariem balstītu pakalpojumu arhitektūru un visu saturu, uz ko neattiecas Direktīva 2010/13/ES.

Šajā direktīvā būtu jāietver telefonijas pakalpojumu iekārtu un tīmekļa vietņu pieejamības prasības. Šajā direktīvā būtu jāietver arī telefonijas pakalpojumu pieejamības prasības, izņemot gadījumos, kad tās ir paredzētas citā Savienības aktā, kurš nodrošina vismaz tādu pašu aizsardzības līmeni, kāds paredzēts šajā direktīvā. Šādos gadījumos minētajam Savienības tiesību aktam jābūt pārākam par šo direktīvu.

(17)

Katram produktam un pakalpojumam, lai tas būtu pieejams personām ar invaliditāti un vecākiem cilvēkiem , jāatbilst 3. pantā noteiktajām un I pielikumā uzskaitītajām pieejamības prasībām. Pienākums nodrošināt e-komercijas pieejamību attiecas arī uz pakalpojumu tirdzniecību tiešsaistē saskaņā ar šīs direktīvas 1. panta 2. punkta a)–e) apakšpunktu.

(17)

Katram produktam un pakalpojumam, uz kuru attiecas šīs direktīvas darbības joma un kurš tiek laists tirgū pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, lai tas būtu pieejams personām ar invaliditāti, jāatbilst 3. pantā noteiktajām un I pielikumā uzskaitītajām pieejamības prasībām. Pienākums nodrošināt e-komercijas pieejamību attiecas arī uz pakalpojumu tirdzniecību tiešsaistē saskaņā ar šīs direktīvas 1. panta 2. punkta a)–e) apakšpunktu.

(17a)

Pat ja pakalpojums vai pakalpojuma daļa ir ar apakšlīgumu nodota trešai personai, šā pakalpojuma pieejamība nedrīkst tikt apdraudēta, un pakalpojuma sniedzējiem ir jāpilda šajā direktīvā paredzētās saistības. Pakalpojumu sniedzējiem ir arī jānodrošina darbinieku pienācīga un pastāvīga apmācība, lai nodrošinātu, ka viņi zina, kā izmantot pieejamus produktus un pakalpojumus. Šādai apmācībai jāietver tādi jautājumi kā informācijas sniegšana, konsultācijas un reklāma.

(18)

Pieejamības prasības jāievieš uzņēmējus un dalībvalstis vismazāk apgrūtinošā veidā, darbības jomā iekļaujot tikai rūpīgi atlasītus produktus un pakalpojumus.

(18)

No vienas puses, pieejamības prasības jāievieš visefektīvākajā un uzņēmējus un dalībvalstis vismazāk apgrūtinošā veidā, darbības jomā iekļaujot tikai rūpīgi atlasītus produktus un pakalpojumus , kuri tiek laisti tirgū pēc šīs direktīvas piemērošanas datuma. No otras puses, ir svarīgi nodrošināt, ka uzņēmēji var efektīvi īstenot šajā direktīvā noteiktās pieejamības prasības, jo īpaši ņemot vērā pašapkalpošanās terminālu, biļešu automātu un reģistrācijas automātu ekspluatācijas laiku. Būtu jāņem vērā arī MVU īpašā loma iekšējā tirgū. Turklāt nevajadzētu prasīt, lai mikrouzņēmumi, ņemot vērā to lielumu, resursus un īpatnības, nodrošinātu atbilstību šajā direktīvā noteiktajām prasībām vai pildītu pienākumu izmantot 12. pantā noteikto procedūru, lai iegūtu atbrīvojumu no šajā direktīvā paredzētajām saistībām .

(20a)

Lai nodrošinātu labāk funkcionējošu iekšējo tirgu, valstu iestādēm būtu jāizmanto šajā direktīvā noteiktās pieejamības prasības, piemērojot ar pieejamību saistītos nosacījumus, kas paredzēti citos Savienības tiesību aktos, kuri attiecas uz šo direktīvu. Šai direktīvai tomēr nevajadzētu mainīt minētajos citos Savienības tiesību aktos paredzēto obligāto vai brīvprātīgo noteikumu raksturu. Tādējādi šai direktīvai būtu jānodrošina, ka, piemērojot pieejamības prasības saskaņā ar minēto citu tiesību aktu noteikumiem, šīs prasības visā Savienībā ir vienādas.

(21)

Komisijas priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai  (34) ietvertas pieejamības prasības noteiktam valsts sektora struktūru tīmekļa vietņu kopumam . Turklāt tajā ierosināts izveidot pamatu metodoloģijai, kas būtu paredzēta, lai pārraudzītu un ziņotu par attiecīgo tīmekļa vietņu atbilstību minētajā direktīvā izklāstītajām prasībām. Gan pieejamības prasības, gan arī pārraudzības un ziņošanas metodoloģija, kas iekļautas minētajā direktīvā, ir jāpiemēro valsts sektora struktūru tīmekļa vietnēm. Nolūkā jo īpaši nodrošināt to, ka attiecīgās iestādes īsteno vienādas pieejamības prasības neatkarīgi no reglamentēto tīmekļa vietņu veida, šajā direktīvā noteiktās pieejamības prasības būtu jāsaskaņo ar prasībām, kas noteiktas priekšlikumā direktīvai par publiskā sektora struktūru tīmekļa vietņu pieejamību. Valsts sektora tīmekļa vietņu e-komercijas darbības, uz kurām neattiecas minētā direktīva, ietilpst šī priekšlikuma darbības jomā, lai nodrošinātu, ka produktu un pakalpojumu tirdzniecība tiešsaistē neatkarīgi no tā, vai tā ir privāta vai publiska tirdzniecība, ir pieejama personām ar invaliditāti un vecākiem cilvēkiem .

(21)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/2102  (34) ietvertas pieejamības prasības valsts sektora struktūru tīmekļa vietnēm un mobilajām lietotnēm. Taču minētajā direktīvā ir iekļauts īpašs izņēmumu saraksts, jo noteikta tīmekļa vietņu un mobilo lietotņu satura un konkrētu tīmekļa vietņu un mobilo lietotņu veidu pilnīgas pieejamības nodrošināšana rada nesamērīgu slogu. Turklāt tajā noteikts pamats metodoloģijai, kas būtu paredzēta, lai pārraudzītu un ziņotu par attiecīgo tīmekļa vietņu un mobilo lietotņu atbilstību minētajā direktīvā noteiktajām prasībām. Gan pieejamības prasības, gan arī pārraudzības un ziņošanas metodoloģija, kas iekļautas minētajā direktīvā, ir jāpiemēro valsts sektora struktūru tīmekļa vietnēm un mobilajām lietotnēm . Nolūkā jo īpaši nodrošināt to, ka attiecīgās iestādes īsteno vienādas pieejamības prasības neatkarīgi no reglamentēto tīmekļa vietņu un mobilo lietotņu veida, šajā direktīvā noteiktās pieejamības prasības būtu jāsaskaņo ar prasībām, kas noteiktas Direktīvā (ES) 2016/2102. Valsts sektora struktūru tīmekļa vietņu un mobilo lietotņu e-komercijas darbības, uz kurām neattiecas minētā direktīva, ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, lai nodrošinātu, ka produktu un pakalpojumu tirdzniecība tiešsaistē neatkarīgi no tā, vai tā ir privāta vai publiska tirdzniecība, ir pieejama personām ar invaliditāti.

(22a)

Uz dažiem šajā direktīvā noteikto pieejamības prasību elementiem, jo īpaši tiem, kas izklāstīti I pielikumā attiecībā uz informācijas sniegšanu, jau attiecas spēkā esošie Savienības tiesību akti transporta jomā. Šie tiesību akti ietver Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1371/2007  (1a) , un Komisijas Regulu (ES) Nr. 1300/2014  (1 ter) un Komisijas Regulu (ES) Nr. 454/2011  (1c) attiecībā uz dzelzceļa transportu; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 181/2011  (1d) attiecībā uz autobusu pārvadājumiem un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1177/2010  (1e) attiecībā uz jūras transportu. Lai nodrošinātu regulējuma saskaņotību un paredzamību uzņēmējiem, uz kuriem attiecas minētie tiesību akti, attiecīgās šīs direktīvas prasības būtu jāuzskata par izpildītām, ja ir izpildītas iepriekš minēto tiesību aktu attiecīgās daļas. Tomēr, ja šajos aktos nav iekļautas pieejamības prasības, piemēram, prasība darīt pieejamas aviokompāniju tīmekļa vietnes, būtu jāpiemēro šīs direktīvas noteikumi.

(22b)

Ar šo direktīvu paredzēts papildināt spēkā esošos Savienības nozaru tiesību aktus aspektos, kas nav ietverti minētajos tiesību aktos.

(22c)

Nosakot šīs direktīvas darbības jomu attiecībā uz gaisa, autobusu, dzelzceļa un ūdensceļu pasažieru pārvadājumiem, būtu jāņem vērā spēkā esošie nozaru tiesību akti, kas saistīti ar pasažieru tiesībām. Ja šī direktīva neattiecas uz atsevišķiem transporta pakalpojumu veidiem, dalībvalstīm vajadzētu mudināt pakalpojumu sniedzējus piemērot attiecīgās pieejamības prasības, kas noteiktas šajā direktīvā.

(23)

Dažkārt vienādas pieejamības prasības būvētai videi veicinātu ar to saistītu pakalpojumu brīvu apriti un personu ar invaliditāti brīvu pārvietošanos . Tādēļ šī direktīva dalībvalstīm dod iespēju būvēto vidi, ko izmanto pakalpojumu sniegšanai, iekļaut šīs direktīvas darbības jomā, nodrošinot atbilstību X pielikumā noteiktajām pieejamības prasībām.

(23)

Dažkārt būvētās vides pieejamība ir priekšnoteikums tam, lai personas ar invaliditāti varētu pienācīgi izmantot saistītos pakalpojumus . Tādēļ šai direktīvai būtu dalībvalstīm jāuzliek par pienākumu būvēto vidi, ko izmanto pakalpojumu sniegšanai, iekļaut šīs direktīvas darbības jomā, nodrošinot atbilstību X pielikumā noteiktajām pieejamības prasībām. Šīs pieejamības prasības būtu jāpiemēro, ja tiek būvēta jauna infrastruktūra vai tiek veikti būtiski atjaunošanas darbi.

(23a)

Ar šo direktīvu nav nepieciešams grozīt spēkā esošos Savienības tiesību aktus, kas paredz pieejamības prasību brīvprātīgu ievērošanu.

(24)

Ir jāparedz, ka attiecībā uz Savienības leģislatīvajiem aktiem, ar kuriem nosaka pienākumu nodrošināt pieejamību, bet nenosaka pieejamības prasības vai specifikācijas, pieejamību definē, atsaucoties uz šajā direktīvā noteiktajām pieejamības prasībām. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/23/ES (35), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/24/ES (36) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/25/ES (37) ir paredzēta prasība, ka tādu koncesiju, būvdarbu vai pakalpojumu tehniskajās specifikācijās un tehniskajās vai funkcionālajās prasībās, kas ietilpst šo direktīvu darbības jomā, ņem vērā pieejamības kritērijus attiecībā uz personām ar invaliditāti vai attiecībā uz “plašam lietotāju lokam paredzēto pakalpojumu un produktu izstrādes” principa lietotājiem.

(24)

Ir jāparedz, ka attiecībā uz Savienības leģislatīvajiem aktiem, ar kuriem nosaka pienākumu nodrošināt pieejamību, bet nenosaka pieejamības prasības vai specifikācijas, pieejamību definē, atsaucoties uz šajā direktīvā noteiktajām pieejamības prasībām. Šie akti ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (35), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (36) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (37) , kurās ir paredzēta prasība, ka tādu koncesiju, būvdarbu vai pakalpojumu tehniskajās specifikācijās un tehniskajās vai funkcionālajās prasībās, kas ietilpst šo direktīvu darbības jomā, ņem vērā pieejamības kritērijus attiecībā uz personām ar invaliditāti vai attiecībā uz “plašam lietotāju lokam paredzēto pakalpojumu un produktu izstrādes” principa lietotājiem.

(24a)

Pienākums nodrošināt transporta infrastruktūras pieejamību Eiropas transporta tīklā ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/2013  (1a) . Pieejamības prasības, kas paredzētas šajā direktīvā, būtu jāattiecina arī uz dažiem transporta infrastruktūras elementiem, ko reglamentē minētā regula, ciktāl tās attiecas uz produktiem un pakalpojumiem, kuri ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, un infrastruktūra un būvētā vide, kas saistīta ar šiem pakalpojumiem, ir paredzēta pasažieru lietošanai.

(24b)

Tomēr nav lietderīgi ar šo direktīvu mainīt minētajos citos Savienības tiesību aktos, piemēram, Direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu 67. pantā paredzēto obligāto vai brīvprātīgo noteikumu raksturu, ko līgumslēdzējas iestādes var izmantot, lai noteiktu ekonomiski izdevīgāko piedāvājumu. Ja uzskata, ka tie ir saistīti ar attiecīgā iepirkuma priekšmetu, pastāv iespēja iekļaut potenciālos sociālos aspektus. Tādējādi šai direktīvai būtu jānodrošina, ka, piemērojot pieejamības prasības saskaņā ar minēto citu Savienības tiesību aktu noteikumiem, minētās prasības visā Savienībā ir vienādas.

(25)

Pieejamība būtu jāpanāk, likvidējot un novēršot šķēršļus, vēlams, izmantojot universālo dizainu vai “plašam lietotāju lokam paredzēto pakalpojumu un produktu izstrādes” principu. Pieejamībai nevajadzētu izslēgt atbilstošu pasākumu veikšanu, ja to pieprasa valsts vai Savienības tiesību akti.

(25)

Pieejamība būtu jāpanāk, likvidējot un novēršot šķēršļus, vēlams, izmantojot universālo dizainu vai “plašam lietotāju lokam paredzēto pakalpojumu un produktu izstrādes” principu. Saskaņā ar Konvenciju šī pieeja nozīmē “tādu produktu, vides, programmu un pakalpojumu dizainu, kurus, cik vien iespējams, visi cilvēki var izmantot bez pielāgošanas vai īpaša dizaina nepieciešamības”. Saskaņā ar Konvenciju “universālajam dizainam” būtu jāietver arī personu ar invaliditāti grupām paredzētas palīgierīces, ja tās ir nepieciešamas. Pieejamībai nevajadzētu izslēgt atbilstošu pasākumu veikšanu, ja to pieprasa valsts vai Savienības tiesību akti.

(25a)

Tāpēc, ka uz kādu produktu vai pakalpojumu attiecas šīs direktīvas darbības joma, attiecīgais produkts vai pakalpojums nav automātiski jāiekļauj Padomes Direktīvas 93/42/EEK  (1a) darbības jomā.

(25b)

Nosakot un klasificējot tās personu ar invaliditāti vajadzības, kuru apmierināšanai šis produkts vai pakalpojums paredzēts, universālā dizaina princips jāinterpretē saskaņā ar ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas Vispārējo komentāru Nr. 2(2014) par Konvencijas 9. pantu.

(27)

Šīs direktīvas pamatā vajadzētu būt Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam Nr. 768/2008/EK (38), jo tas attiecas uz produktiem, kam jau piemēro citus Savienības tiesību aktus, tādējādi nodrošinot Savienības tiesību aktu konsekvenci.

(27)

Šīs direktīvas pamatā vajadzētu būt Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam Nr. 768/2008/EK (38), jo tas attiecas uz produktiem, kam jau piemēro citus Savienības tiesību aktus, tādējādi nodrošinot Savienības tiesību aktu konsekvenci. Tomēr nav lietderīgi šajā direktīvā iekļaut minētā lēmuma noteikumus drošības jomā, piemēram, attiecībā uz atsaukšanu, jo nepieejams produkts nav bīstams produkts.

(28)

Visiem uzņēmējiem, kas veido piegādes un izplatīšanas ķēdi, būtu jānodrošina, ka tirgū tiek darīti pieejami tikai tādi produkti, kas atbilst šajā direktīvā izklāstītajām pieejamības prasībām. Jāparedz skaidra un samērīga pienākumu sadale atbilstīgi katra uzņēmēja lomai piegādes un izplatīšanas procesā.

(28)

Visiem uzņēmējiem, uz ko attiecas šīs direktīvas darbības joma un kas veido piegādes un izplatīšanas ķēdi, būtu jānodrošina, ka tirgū tiek darīti pieejami tikai tādi produkti, kas atbilst šajā direktīvā izklāstītajām pieejamības prasībām. Jāparedz skaidra un samērīga pienākumu sadale atbilstīgi katra uzņēmēja lomai piegādes un izplatīšanas procesā.

(29)

Lai nodrošinātu augstu pieejamības līmeni un garantētu taisnīgu konkurenci Savienības tirgū, uzņēmējiem būtu jāatbild par produktu un pakalpojumu atbilstību, ņemot vērā viņu attiecīgos uzdevumus piegādes ķēdē.

(29)

Lai uzlabotu pieejamību un garantētu taisnīgu konkurenci Savienības tirgū, uzņēmējiem būtu jāatbild par produktu un pakalpojumu atbilstību, ņemot vērā viņu attiecīgos uzdevumus piegādes ķēdē.

(30)

Tā kā ražotājs sīki pārzina projektēšanas un ražošanas procesu, tas vislabāk var veikt pilnu atbilstības novērtējuma procedūru . Atbilstības novērtējuma veikšanai vajadzētu būt ražotāja kompetencē .

(30)

Tā kā ražotājs sīki pārzina projektēšanas un ražošanas procesu, tas vislabāk var veikt pilnu atbilstības novērtējumu. Tomēr par novērtējuma veikšanu atbildīgam vajadzētu būt ne tikai ražotājam . Novērtējuma procedūrā izšķirīga nozīme varētu būt pastiprinātai tirgus uzraudzības iestādei.

(32)

Importētājiem būtu jānodrošina, lai produkti no trešām valstīm, kuri nonāk Savienības tirgū, atbilstu šīs direktīvas pieejamības prasībām un jo īpaši lai ražotāji šiem produktiem būtu veikuši attiecīgas atbilstības novērtēšanas procedūras.

(32)

Importētājiem būtu jānodrošina, lai produkti no trešām valstīm, kuri nonāk Savienības tirgū, atbilstu šīs direktīvas pieejamības prasībām, un lai kompetentajai tirgus uzraudzības iestādei tiktu sniegta visa informācija, kas nepieciešama, lai veiktu šiem produktiem piemērojamās atbilstības novērtēšanas procedūras.

(36)

Proporcionalitātes apsvērumu dēļ pieejamības prasības būtu jāpiemēro tikai tiktāl, ciktāl tās attiecīgajam uzņēmējam nerada nesamērīgu slogu vai neprasa veikt tādas produktu un pakalpojumu izmaiņas, kuru rezultātā tie, salīdzinot ar noteiktajiem kritērijiem, tiktu būtiski pārmainīti.

(36)

Proporcionalitātes apsvērumu dēļ pieejamības prasības nedrīkstētu attiecīgajam uzņēmējam radīt nesamērīgu slogu vai prasīt veikt tādas produktu un pakalpojumu izmaiņas, kuru rezultātā tie, salīdzinot ar noteiktajiem kritērijiem, tiktu būtiski pārmainīti. Tomēr ir jāievieš kontroles mehānismi, lai pārbaudītu, vai pieejamības prasību piemērojamības izņēmumi ir pamatoti.

(36a)

Novērtējot to, vai atbilstības nodrošināšana pieejamības prasībām rada uzņēmējiem nesamērīgu slogu, jāņem vērā šo uzņēmumu lielums, resursi un īpatnības un atbilstības nodrošināšanas izmaksu un ieguvumu salīdzinājums ar aplēsēm par personu ar invaliditāti ieguvumiem. Šajā izmaksu un ieguvumu analīzē cita starpā jāņem vērā konkrētā produkta vai pakalpojuma lietošanas biežums un ilgums, tostarp aptuvenais to personu ar invaliditāti skaits, kuras lieto konkrēto produktu vai pakalpojumu, pakalpojuma sniegšanā izmantotās infrastruktūras un produktu kalpošanas laiks un tas, kādā apmērā bez maksas ir pieejamas alternatīvas, tostarp tādas, ko nodrošina pasažieru transporta pakalpojumu sniedzēji. Novērtējot to, vai atbilstība pieejamības prasībām rada nesamērīgu slogu, būtu jāņem vērā tikai leģitīmi iemesli. Prioritātes, laika vai zināšanu trūkums nebūtu jāuzskata par leģitīmiem iemesliem.

(39)

Lai būtu vieglāk novērtēt atbilstību piemērojamām prasībām, jāparedz pieņēmums par to produktu un pakalpojumu atbilstību, kuri atbilst brīvprātīgi saskaņotajiem standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (39) ar mērķi formulēt sīki izstrādātas minēto prasību tehniskās specifikācijas. Komisija attiecībā uz pieejamību ir iesniegusi jau vairākus standartizācijas pieprasījumus Eiropas standartizācijas organizācijām; šie pieprasījumi attiecas uz saskaņoto standartu sagatavošanu.

(39)

Lai būtu vieglāk novērtēt atbilstību piemērojamām pieejamības prasībām, jāparedz pieņēmums par to produktu un pakalpojumu atbilstību, kuri atbilst brīvprātīgi saskaņotajiem standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (39) ar mērķi formulēt sīki izstrādātas minēto prasību tehniskās specifikācijas. Komisija attiecībā uz pieejamību ir iesniegusi jau vairākus standartizācijas pieprasījumus Eiropas standartizācijas organizācijām; šie pieprasījumi attiecas uz saskaņoto standartu sagatavošanu.

(39a)

Regulā (ES) Nr. 1025/2012 ir paredzēta procedūra formālu iebildumu izteikšanai pret saskaņotajiem standartiem, ja minētie standarti neatbilst šīs direktīvas prasībām.

(40)

Saskaņoto standartu neesamības gadījumā un, ja tie nepieciešami tirgus saskaņošanas nolūkos, Komisijai vajadzētu būt iespējai pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem izveido kopējās tehniskās specifikācijas pieejamības prasībām, kas noteiktas šajā direktīvā.

(40)

Eiropas standartiem ir jābūt vērstiem uz tirgu, tajos jāņem vērā sabiedrības intereses un Komisijas pieprasījumā vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt saskaņotus standartus skaidri noteiktie politikas mērķi, un tiem ir jābalstās uz vienprātību. Tāpēc tehniskās specifikācijas jāizmanto tikai kā pēdējais līdzeklis. Komisijai vajadzētu spēt pieņemt tehniskās specifikācijas, piemēram, gadījumos, kad standartizācijas procesu bloķē ieinteresēto personu vienprātības trūkums, kas nevajadzīgi kavē tādas prasības, piemēram, prasības par savstarpēju izmantojamību, noteikšanu, kuru nebūtu iespējams īstenot, ja netiks pieņemts atbilstīgs standarts. Komisijai būtu jāparedz pietiekama laika rezerve starp prasības pieņemšanu vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt saskaņotus standartus un ar šo pašu pieejamības prasību saistītas tehniskās specifikācijas pieņemšanu. Komisija nedrīkstētu pieņemt tehnisko specifikāciju, ja tā pirms tam nav mēģinājusi panākt pieejamības prasību paredzēšanu Eiropas standartizācijas sistēmā. Komisijai nebūtu jāizmanto tehnisko specifikāciju pieņemšanas procedūra ar nolūku apiet Eiropas standartizācijas sistēmu.

(40a)

Lai izveidotu saskaņotus standartus un tehniskās specifikācijas, kas visefektīvāk atbilst šajā direktīvā noteiktajām produktu un pakalpojumu pieejamības prasībām, Komisijai, ja iespējams, lēmumu pieņemšanas procesā būtu jāiesaista Eiropas personu ar invaliditāti jumta organizācijas un citas ieinteresētās personas.

(42a)

Veicot produktu tirgus uzraudzību, tirgus uzraudzības iestādēm novērtējums būtu jāpārskata sadarbībā ar personām ar invaliditāti un organizācijām, kuras pārstāv šīs personas un viņu intereses.

(44)

CE zīmes izmantošana, kas liecina par produkta atbilstību šīs direktīvas pieejamības prasībām, ir redzamais pabeigta atbilstības novērtēšanas procesa rezultāts plašā nozīmē. Šajā direktīvā būtu jāievēro vispārējie principi, kuri reglamentē CE marķējumu un kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008 (40), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības produktu tirdzniecībai.

(44)

Šajā direktīvā būtu jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2008 (40) vispārējie principi, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības produktu tirdzniecībai. Papildus atbilstības deklarācijai ražotājam izmaksu ziņā efektīvā, vienkāršā un precīzā veidā jāinformē patērētāji par sava produkta pieejamību, iekļaujot paziņojumu uz iepakojuma.

(45)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr . 765/2008, uzliekot produktam CE zīmi, ražotājs apliecina, ka produkts atbilst visām piemērojamajām pieejamības prasībām un ka viņš uzņemas par to pilnu atbildību .

(45)

Produkta neatbilstība šīs direktīvas 3 .  pantā paredzētajām pieejamības prasībām pati par sevi nerada nopietnu risku Regulas (EK) Nr. 765/2008 20. panta izpratnē .

(48)

Dalībvalstīm būs jānodrošina, ka tirgus uzraudzības iestādes saskaņā ar V nodaļu pārbauda uzņēmēju atbilstību 12. panta 3. punktā minētajiem kritērijiem.

(48)

Dalībvalstīm būs jānodrošina, ka tirgus uzraudzības iestādes saskaņā ar V nodaļu pārbauda uzņēmēju atbilstību 12. panta 3. punktā minētajiem kritērijiem un ka tās regulāri apspriežas ar organizācijām, kas pārstāv personas ar invaliditāti .

(48a)

Izveidojot valstu datubāzes, kas saturētu visu attiecīgo informāciju par šajā direktīvā uzskaitīto produktu un pakalpojumu pieejamības pakāpi, tirgus uzraudzībā varētu labāk iekļaut personas invaliditāti un viņu organizācijas.

(49)

Dalībvalstīm būs jānodrošina, ka 22. pantā norādītās kompetentās iestādes saskaņā ar VI nodaļu informē Komisiju par 22 . panta 1. punktā minēto izņēmumu izmantošanu , kā arī šajā informācijā ietver novērtējumu , kas minēts 2 . punktā .

(49)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kompetentās iestādes informē Komisiju par 22.  pantā noteikto izņēmumu izmantošanu. Attiecīgo kompetento iestāžu veikto sākotnējo novērtējumu iesniedz Komisijai pēc tās pieprasījuma. Novērtējot to, vai atbilstības nodrošināšana pieejamības prasībām rada kompetentajām iestādēm nesamērīgu slogu, jāņem vērā šo kompetento iestāžu lielums, resursi un īpatnības un atbilstības nodrošināšanas izmaksu un ieguvumu salīdzinājums ar aplēsēm par personu ar invaliditāti ieguvumiem. Šajā izmaksu un ieguvumu analīzē cita starpā jāņem vērā konkrētā produkta vai pakalpojuma lietošanas biežums un ilgums, tostarp aptuvenais to personu ar invaliditāti skaits, kuras lieto konkrēto produktu vai pakalpojumu, pakalpojuma sniegšanā izmantotās infrastruktūras un produktu kalpošanas laiks un tas, kādā apmērā bez maksas ir pieejamas alternatīvas, tostarp tādas, ko nodrošina pasažieru transporta pakalpojumu sniedzēji. Novērtējot to, vai atbilstība pieejamības prasībām rada nesamērīgu slogu, būtu jāņem vērā tikai leģitīmi iemesli. Prioritātes, laika vai zināšanu trūkums nebūtu jāuzskata par leģitīmiem iemesliem.

(50)

Būtu jāizveido drošības procedūra, kuru piemēro tikai tad, ja dalībvalstis nepiekrīt pasākumiem, ko veikusi kāda dalībvalsts, un kuras ietvaros informē ieinteresētās personas par pasākumiem, ko paredzēts veikt attiecībā uz produktiem, kuri neatbilst šīs direktīvas pieejamības prasībām. Tai būtu jādod iespēja tirgus uzraudzības iestādēm sadarbībā ar attiecīgajiem uzņēmējiem savlaicīgāk rīkoties attiecībā uz šādiem produktiem.

(50)

Būtu jāizveido drošības procedūra, kuru piemēro tikai tad, ja dalībvalstis nepiekrīt pasākumiem, ko veikusi kāda dalībvalsts, un kuras ietvaros informē ieinteresētās personas par pasākumiem, ko paredzēts veikt attiecībā uz produktiem, kuri neatbilst šīs direktīvas pieejamības prasībām. Tai būtu jādod iespēja tirgus uzraudzības iestādēm sadarbībā ar personu ar invaliditāti pārstāvības organizācijām un attiecīgajiem uzņēmējiem savlaicīgāk rīkoties attiecībā uz šādiem produktiem.

(51a)

Lai nodrošinātu proporcionalitātes principa pareizu piemērošanu saistībām, kas skar uzņēmēju identifikāciju, un kritērijus, kuri jāizmanto, novērtējot, vai šajā direktīvā paredzēta pienākuma pildīšana radītu nesamērīgu slogu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz tā laikposma noteikšanu, kurā uzņēmējiem ir jāspēj identificēt ikviens uzņēmums, kas ir piegādājis tiem produktu vai kam tie ir piegādājuši produktu, kā arī attiecībā uz to kritēriju turpmāku precizēšanu, kuri jāņem vērā attiecībā uz visiem šīs direktīvas piemērošanas jomā ietilpstošajiem produktiem un pakalpojumiem, kad tiek izvērtēts, vai attiecīgais slogs ir uzskatāms par nesamērīgu, nemainot šos kritērijus. Šis laikposms būtu jānosaka proporcionāli produkta aprites ciklam. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu  (1a) . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(51b)

Dalībvalstīm jānodrošina, ka pastāv pietiekami un iedarbīgi līdzekļi, ar kuriem nodrošināt atbilstību šai direktīvai un tādējādi jāizveido pienācīgi kontroles mehānismi, piemēram, tirgus uzraudzības iestāžu veiktas a posteriori kontroles nolūkā pārliecināties, ka atbrīvojums no pieejamības prasību piemērošanas ir pamatots. Izskatot ar pieejamību saistītas sūdzības, dalībvalstīm ir jāievēro labas pārvaldības vispārējais princips un jo īpaši amatpersonu pienākums nodrošināt, ka lēmums par katru sūdzību tiek pieņemts saprātīgā termiņā.

(52a)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pret līgumslēdzēju iestāžu un līgumslēdzēju lēmumiem par to, vai konkrēts līgums ietilpst Direktīvu 2014/24/ES un 2014/25/ES darbības jomā, ir pieejami efektīvi un ātri tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Ņemot vērā spēkā esošo tiesisko regulējumu attiecībā uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem jomās, kurām piemēro Direktīvas 2014/24/ES un 2014/25/ES, minētās jomas būtu jāizslēdz no šīs direktīvas noteikumiem, kuri attiecas uz izpildes nodrošināšanu un sankcijām. Šāda izslēgšana neskar dalībvalstu pienākumus, kas izriet no Līgumiem, veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu piemērošanu un efektivitāti.

(53a)

Šajā direktīvā paredzētās pieejamības prasības būtu jāattiecina uz produktiem, ko laiž Savienības tirgū pēc dienas, kurā sāk piemērot valstu pasākumus šīs direktīvas transponēšanai, tostarp uz lietotiem produktiem, kas importēti no trešās valsts un laisti Savienības tirgū pēc minētās dienas.

(53b)

Taču publiskā iepirkuma līgumi par piegādēm, darbiem vai pakalpojumiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2014/24/ES vai Direktīva 2014/25/ES un kuri ir noslēgti pirms šīs direktīvas piemērošanas datuma, būtu jāturpina pildīt saskaņā ar šajos publiskā iepirkuma līgumos noteiktajām pieejamības prasībām, ja tādas ir.

(53c)

Lai nodrošinātu pakalpojumu sniedzējiem pietiekami daudz laika, lai pielāgotos šīs direktīvas prasībām, ir jāparedz pārejas periods, kurā produktiem, ko izmanto pakalpojuma sniegšanai, nav jāatbilst šajā direktīvā noteiktajām pieejamības prasībām. Ņemot vērā bankomātu, biļešu automātu un reģistrācijas automātu izmaksas un ilgo aprites ciklu, ir lietderīgi paredzēt, ka tad, ja šādus automātus izmanto pakalpojumu sniegšanai, tos var turpināt lietot līdz to ekonomiski lietderīgā lietošanas laika beigām.

(54a)

Izvēršot lietojumprogrammas, kas nodrošina informāciju uz telpisko datu pakalpojumu pamata, tiek veicināta personu ar invaliditāti neatkarīga un droša pārvietošanās. Šādu lietojumprogrammu telpiskajiem datiem būtu jānodrošina tāds informācijas saturs, kas ir pielāgots personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām.

(a)

universāldatoru aparatūrai un operētājsistēmām;

(a)

universāldatoru aparatūrai un tās iegultajām operētājsistēmām , kas paredzētas patērētāju lietošanai ;

iiia)

maksājumu termināliem;

(c)

ar telefonijas pakalpojumiem saistītām patērētāju galiekārtām ar uzlabotu skaitļošanas tehnikas iespēju ;

(c)

ar telefonijas pakalpojumiem saistītām patērētāju galiekārtām;

(d)

ar audiovizuālo mediju pakalpojumiem saistītām patērētāju galiekārtām ar uzlabotu skaitļošanas tehnikas iespēju .

(d)

ar audiovizuālo mediju pakalpojumiem saistītām patērētāju galiekārtām.

(da)

e-grāmatu lasītājiem;

(-a)

(a)

telefonijas pakalpojumiem un saistītām patērētāju galiekārtām ar uzlabotu skaitļošanas tehnikas iespēju ;

(a)

telefonijas pakalpojumiem un saistītām patērētāju galiekārtām;

(b)

audiovizuālo mediju pakalpojumiem un saistītām patērētāju iekārtām ar uzlabotu skaitļošanas tehnikas iespēju ;

(b)

audiovizuālo mediju pakalpojumu tīmekļa vietnēm un uz mobilajām iekārtām balstītajiem pakalpojumiem ;

(c)

gaisa, autobusu, dzelzceļa un ūdens pasažieru transporta pakalpojumiem;

(c)

gaisa, autobusu, dzelzceļa un ūdens pasažieru transporta pakalpojumiem , mobilitātes un intermodālo savienojumu pakalpojumiem, tostarp tādiem pilsētu sabiedriskā transporta pakalpojumiem kā metro, dzelzceļš, trolejbusu un autobusu satiksme saistībā ar šādiem elementiem:

(d)

banku pakalpojumi ;

(d)

patērētājiem paredzētiem banku pakalpojumiem ;

(e)

e-grāmatām;

(e)

e-grāmatām un saistītām iekārtām, ko izmanto minēto pakalpojumu sniegšanā un ko nodrošina pakalpojumu sniedzējs, un piekļuvei tām ;

fa)

tūrisma pakalpojumiem, tostarp izmitināšanai un ēdināšanai.

(a)

publiskā iepirkuma līgumiem un koncesijām, uz kuriem attiecas Direktīva 2014/23/ES (42), Direktīva 2014/24/ES un Direktīva 2014/25/ES;

(a)

publiskā iepirkuma līgumiem un koncesijām, uz kuriem attiecas Direktīva 2014/23/ES, Direktīva 2014/24/ES un Direktīva 2014/25/ES un kas attiecīgi sastādīti, noslēgti vai piešķirti pēc … [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena];

(b)

programmu sagatavošanai un īstenošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/ 2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu  (43) , un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1304/2013 (44);

(b)

to programmu sagatavošanai un īstenošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/ 2013  (43) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1304/2013 (44) , kas pieņemtas vai īstenotas pēc … [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena];

(c)

konkursa procedūrām sabiedriskā transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1370/2007 (45);

(c)

publiskiem pakalpojumu līgumiem, kas konkursa kārtībā vai tiešā veidā ir piešķirti pēc … [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena], par sabiedriskā transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1370/2007 (45).

(d)

transporta infrastruktūrai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1315/ 2013  (46).

(d)

transporta infrastruktūrai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1315/ 2013, kas projektēta vai būvēta pēc … [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena];

(a)

biroja datņu formātiem, kas publicēti pirms … [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena];

(b)

tiešsaistes kartēm un kartogrāfijas pakalpojumiem, ja vien būtiska informācija tiek sniegta piekļūstamā digitālā formātā attiecībā uz kartēm, kas paredzētas izmantošanai navigācijā;

(c)

trešo personu saturam, kuru attiecīgais uzņēmums vai kompetentā iestāde nedz finansē, nedz izstrādā, nedz kontrolē;

(d)

tādu tīmekļa vietņu un uz mobilajām iekārtām balstītu lietotņu saturam, ko var uzskatīt par arhīvu, kas nozīmē, ka tajos ir tikai saturs, kas nav atjaunināts vai rediģēts pēc … [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena].

(1)

“pieejami produkti un pakalpojumi” ir produkti un pakalpojumi, kas personām ar funkcionāliem ierobežojumiem, tostarp personām ar invaliditāti, ir uztverami , izmantojami un izprotami vienlīdzīgi ar citām personām ;

(1)

“pieejami produkti un pakalpojumi” ir produkti un pakalpojumi, kas ir uztverami, izmantojami un izprotami personām ar invaliditāti un ir pietiekami robusti , lai šīs personas tos varētu lietot ;

(2)

(5a)

(5b)

(16a)

(19)

(20a)

(21)

“e-komercija” ir produktu un pakalpojumu tirdzniecība tiešsaistē.

(21)

“e-komercija” ir tāda produktu un pakalpojumu tirdzniecība tiešsaistē , kuras ietvaros uzņēmumi veic darījumus ar patērētājiem un kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31/EK darbības jomā  (1a);

(21a)

(21b)

(21c)

(21d)

(21e)

(a)

pēc pamatota valsts kompetentās iestādes pieprasījuma sniegt tai visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu produkta atbilstību;

(a)

pēc valsts kompetentās iestādes pieprasījuma sniegt tai visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu produkta atbilstību;

(b)

pēc kompetento valsts iestāžu pieprasījuma sadarboties ar tām jebkādos pasākumos, kas veikti, lai novērstu to produktu radītos riskus , uz kuriem attiecas viņu pilnvaras.

(b)

pēc kompetento valsts iestāžu pieprasījuma sadarboties ar tām jebkādos pasākumos, kas veikti, lai nodrošinātu to produktu atbilstību šai direktīvai , uz kuriem attiecas viņu pilnvaras.

b)

aplēstās uzņēmēju izmaksas un ieguvumus attiecībā pret aplēstajiem ieguvumiem personām ar invaliditāti, ņemot vērā konkrētā produkta vai pakalpojuma lietošanas biežumu un ilgumu.

b)

aplēstās uzņēmēju papildu izmaksas un ieguvumus attiecībā pret aplēstajiem ieguvumiem personām ar funkcionāliem ierobežojumiem, tostarp personām ar invaliditāti, ņemot vērā konkrētā produkta vai pakalpojuma lietošanas biežumu un ilgumu.

(a)

Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nav publicēta atsauce uz saskaņotiem standartiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012;

(b)

Komisija ir pieņēmusi šā panta 2. punktā minētu prasību; un

(c)

Komisija konstatē nepamatotu kavēšanos standartizācijas procedūrā.

(a)

produkta neatbilstība prasībām, kas noteiktas šīs direktīvas 3. pantā, vai

(a)

produkta neatbilstība attiecīgajām prasībām, kas noteiktas 3. pantā, vai

(c)

izstrādājot pieejamības prasības, kuras saistītas ar sociāliem un kvalitātes kritērijiem un kurus kompetentās iestādes noteikušas sabiedriskā transporta pakalpojumu, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, konkursa procedūrās saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1370/2007;

(da)

vajadzības gadījumā visiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem vai tiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, kuri attiecas uz pieejamību personām ar invaliditāti;

db)

ja Savienība līdzfinansē bez šķēršļiem pieejamas transporta un telekomunikāciju infrastruktūras projektus, izmantojot EISI, struktūrfondus vai ESIF, projektiem, ar kuriem sekmē vai nodrošina pieejamību, tiek piešķirta prioritāte.

(b)

aplēstās attiecīgās kompetentās iestādes izmaksas un ieguvumus attiecībā pret aplēstajiem ieguvumiem personām ar invaliditāti, ņemot vērā konkrētā produkta vai pakalpojuma lietošanas biežumu un ilgumu.

(b)

aplēstās attiecīgās kompetentās iestādes izmaksas un ieguvumus attiecībā pret aplēstajiem ieguvumiem personām ar funkcionāliem ierobežojumiem un personām ar invaliditāti, ņemot vērā konkrētā produkta vai pakalpojuma lietošanas biežumu un ilgumu.

(a)

noteikumus , kas paredz, ka patērētājs saskaņā ar valsts tiesību aktiem var iesniegt prasību tiesā vai kompetentās pārvaldes iestādēs, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti valsts noteikumi, ar kuriem transponē šo direktīvu;

(a)

iespēju patērētājam , ko tieši skar produkta vai pakalpojuma neatbilstība, saskaņā ar valsts tiesību aktiem iesniegt prasību tiesā vai kompetentās pārvaldes iestādēs, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti valsts noteikumi, ar kuriem transponē šo direktīvu;

(b)

noteikumus, kas paredz, ka publiskas iestādes vai privātas asociācijas , organizācijas vai citas juridiskas personas , kurām ir likumīga interese nodrošināt, ka šīs direktīvas noteikumi tiek ievēroti, patērētāju vārdā saskaņā ar valsts tiesību aktiem var iesniegt prasību tiesā vai kompetentās pārvaldes iestādēs, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti valsts noteikumi, ar kuriem transponē šo direktīvu .

(b)

iespēju publiskām iestādēm vai privātām asociācijām , organizācijām vai citām juridiskām personām , kurām šā ieteikuma noteikumu ievērošanas nodrošināšanā ir likumīgas intereses patērētāju vārdā saskaņā ar valsts tiesību aktiem iesniegt prasību tiesā vai kompetentās pārvaldes iestādēs, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti valsts noteikumi, ar kuriem transponē šo ieteikumu. Šīs likumīgās intereses varētu būt to patērētāju pārstāvēšana, kurus tieši skar produkta vai pakalpojuma neatbilstība;

(ba)

iespēju patērētājam, ko tieši skar produkta vai pakalpojuma neatbilstība, izmantot sūdzību izskatīšanas mehānismu; minēto mehānismu varētu pārvaldīt kāda jau pastāvoša institūcija, piemēram, valsts ombuds.

1.

Lai novērtētu nepieciešamību pārskatīt šo direktīvu, ņemot vērā sociālos , ekonomikas un tehnoloģiskos sasniegumus , ziņojumā cita starpā izvērtē produktu un pakalpojumu pieejamību un ietekmi uz uzņēmējiem un personām ar invaliditāti, ja iespējams, apzinot jomas, kurās var samazināt slogu .

1.

Minētajos ziņojumos, kas sastādīti, pamatojoties uz saskaņā ar 12. panta 6. pantu un 22. panta 4. punktu saņemtajiem paziņojumiem, izvērtē to, vai, īstenojot šo direktīvu, ir sasniegti tās mērķi, jo īpaši attiecībā uz pieejamu produktu un pakalpojumu brīvas aprites veicināšanu. Turklāt minētajos ziņojumos, lai novērtētu nepieciešamību pārskatīt šo direktīvu un ņemot vērā sociālās , ekonomiskās un tehnoloģiskās norises , izvērtē produktu un pakalpojumu pieejamības attīstību, nepieciešamību iekļaut jaunus produktus un pakalpojumus šīs direktīvas piemērošanas jomā vai nepieciešamību izslēgt no tās atsevišķus produktus vai pakalpojumus, kā arī šīs direktīvas ietekmi uz uzņēmējiem un personām ar invaliditāti, ja iespējams, identificējot jomas, kurās ir jāsamazina slogs .

2.

Dalībvalstis laicīgi dara zināmu Komisijai visu tai nepieciešamo informāciju šāda ziņojuma sagatavošanai.