9.9.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 331/7

---

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2016/C 331/04)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantam (1).

VIENOTS DOKUMENTS

MIEL VILLUERCAS-IBORES

ES Nr.: ES-PDO-0005-01268 – 21.10.2014.

ACVN ( X ) AĢIN ( )

1.   Nosaukums

Miel Villuercas-Ibores

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Spānija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.4. grupa. Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Produkts Miel Villuercas-Ibores ir medus, ko bites (Apis mellifera) iegūst no vietējiem augiem.

Atkarībā no augu audzēm ir noteikti šādi medus veidi:

—	monoflors lodaugļu irbuleņu (Retama sphaerocarpa) medus,

—	monoflors kastaņu (Castanea sativa) medus,

—	poliflors (dažādu ziedu) medus,

—	lapu medus.

a)   ar ACVN Miel Villuercas-Ibores apzīmētā medus veidu kopējās īpašības

Fizikālās īpašības
Mitrums	14–17 %

Ķīmiskās īpašības
HMF (hidroksimetilfurfurols) – brīdī, kad medu laiž tirdzniecībā	< 10 mg/kg
Īpatnējā elektrovadītspēja	Ne mazāka par 0,8 mS/cm (kastaņu ziedu un lapu medus) Ne lielāka par 0,8 mS/cm (lodaugļu irbuleņu un dažādu ziedu medus)
Saharoze	< 5 g/100 g
Fruktoze un glikoze	> 60 g/100 g (visu veidu medum) > 45 g/100 g (lapu medum)

b)   Melisopalinoloģiskās īpašības

Lodaugļu irbuleņu medus: > 50 % Retama sphaerocarpa.

Kastaņu ziedu medus: > 70 % Castanea sativa.

Dažādu ziedu medus: šo medu ievāc vasaras sākumā, un tā putekšņu sastāvs atspoguļo gan iepriekšējos mēnešos ziedošo augu dažādību, kuru vidū plaši sastopami tauriņziežu [Fabaceae], dižskābaržu [Fagaceae], ēriku [Ericaceae], lūpziežu [Lamiaceae jeb Labiatae] un/vai kalnrozīšu [Cistaceae] dzimtas augu ziedputekšņi, gan apgabala raksturīgās īpašības.

Lapu medus: šo medu bites ražo no izsvīdumiem [medusrasas], kas izsvīst no augu, it īpaši dižskābaržu dzimtas ozolu [Quercus] ģints augu, dzīvajām daļām vai kas atrodas uz tām; šajā medū ir arī neliels procents ziedputekšņu, kas nāk no apgabalā raksturīgi sastopamajiem dižskābaržu, ēriku, lūpziežu un/vai kalnrozīšu dzimtas augiem.

Lapu medus ražošana noris galvenokārt vasaras beigās, kad bišu barības meklējumu apvidos ziedošu augu ir vismazāk visā gadā.

c)   Diastāzes skaitlis: ne mazāks par 30.

d)   Organoleptiskās īpašības

Lodaugļu irbuleņu medus: no gaišas dzintarkrāsas līdz tumšai dzintarkrāsai ar sarkanīgiem atspīdumiem; ļoti aromātisks un salds.

Kastaņu ziedu medus: tumšā dzintarkrāsā ar sarkanīgām vai zaļganām niansēm. Aromāts izteikts. Viegli izteikta skābena, rūgtena un savelkoša garša.

Dažādu ziedu medus: krāsa dažāda – no gaišas dzintarkrāsas līdz tumšai dzintarkrāsai atkarībā no ziedēšanas laika, aromāts un garša dažādi.

Lapu medus: tumšā dzintarkrāsā; garša mazāk salda, smarža stipra un raksturīga.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Medu iegūst vienīgi no stropiem, kas atrodas ražošanas apgabalā, un to pārvietošana ārpus šā apgabala nav atļauta.

No stropa rāmjiem bites atbrīvo, izmantojot slotiņas un/vai dūmekļus.

Kāru atvākošanu veic pēc tradicionālās sistēmas ar kāru atvākojamajiem nažiem vai dakšiņām.

Medu izņem, kāres centrifugējot medus sviedē.

Medu uzglabā tvertnēs vai nogatavinātājos.

Medu dekantē un filtrē, lai atbrīvotu to no netīrumiem.

Ārkārtējā gadījumā, ja sliktas ražas dēļ stropa izdzīvošana ir apdraudēta, atļauts bites piebarot ārpus nektāra ievākšanas laika. Papildbarību piebarošanai veido viens vai vairāki šādi produkti: paša stropa medus, saharoze (niedru cukurs), glikoze un augļu sīrups.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Fasētais medus ir šķidrā vai cietā veidā (kristalizējies).

Ja medus ir kristalizējies, tad, lai to varētu dekantēt un safasēt, to uzsilda, nepārsniedzot 45 °C temperatūru.

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Medum ir jābūt ar numurētu kontretiķeti, uz kuras atveidots nosaukuma logotips un kuru fasēšanas uzņēmumā piestiprina tā, lai tā nebūtu izmantojama otrreiz. Obligāti jānorāda ES simbols un aizsargātā cilmes vietas nosaukuma Miel Villuercas-Ibores logotips.

Aizsargātā cilmes vietas nosaukuma Miel Villuercas-Ibores logotips ir šāds:

Labajā pusē nosaukums Extremadura atrodas blakus kartes atveidam, kurā ar dubultapli norādīts medus ražošanas apgabals.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Medus ražošanas ģeogrāfiskais apgabals atrodas Estremadūras autonomajā apgabalā (Spānija), Kaseres [Cáceres] provinces dienvidaustrumos. Tajā pavisam ietilpst 27 pašvaldības, kas veido Villuercas-Ibores komarku, – visas pašvaldības, kas atrodas Kaseres provincē.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Dabas faktori

Villuercas-Ibores komarka ir ļoti stāvu un nelīdzenu kalnu reljefa pacēlumu kopa ar Armorikas augstienes kvarca klinšu korēm, kuru tuvumā sastopams slāneklis un smilšakmens. Visaugstākā smaile (1 601 m) atrodas La Villuerca masīvā. Ūdensteču tīklu veido virkne upju, kas pieder pie Tajo un Guadiana baseina. Tā kā apgabalā ir subhumīdais klimats, nokrišņu tajā lielākoties ir vairāk nekā lielākajā daļā Estremadūras komarku.

Augsnes saskaņā ar ASV Lauksaimniecības departamenta augšņu klasifikācijas sistēmu (Soil Taxonomy) pieder pie entisol, inceptisol un alfisol rindas augsnēm. Entisol augsnes veido šauras joslas Ruecas un Silvadillos upju ielejās. Inceptisol augsnes izvietotas galvenokārt uz dienvidu virzienā vērstām kalnu nogāzēm. Alfisol augsnes atrodas apgabala dienviddaļā uz terasēm upju krastos un uz raña [biezokņiem apaugušām] plakankalnēm. Tās ir maz noderīgas kultivēšanai, tajās vispiemērotākā ir mežsaimniecību ierīkošana.

Villuercas-Ibores komarka izceļas ar augu sugu dažādību, kas tajā ir liela, jo tā atrodas raksturīgā bioģeogrāfiskajā reģionā (LADERO, 1987), un lielas tās teritorijas daļas ir atvēlētas ganībām un atvasājiem, kur bites var plaši vākt ienesumu no vietējiem augiem, tādējādi ražojot medu ar izcilām kvalitātes īpašībām. Tur sastopamas bagātīgas akmeņozolu, korķozolu, kastaņu un ozolu audzes, kur bites rod tādu barību kā nektāru, ziedputekšņus un medusrasu. Kaut arī šajā komarkā parasti aug augstkalnu vai noganāmu pļavu sugas, nozīmīgākās augu sugas komarkā ir kastaņas, olīvkoki, krūmāju sugas un cistusrozes līdzās lieliem ozolu mežiem.

Augi, no kuriem bites gūst barību, pieder pie ļoti daudzām sugām, kuru vidū izdalāmas dažas medusaugu sugas, kam Villuercas-Ibores komarkā ir lielāka nozīme, jo šo sugu augi visi ir ražošanas apgabala vietējie augi.

BORAGINACEAE dzimtā: Echium plantagineum L. (ceļteku daglītis [chupamieles, viborera, chupaperros]), Anchusa azurea Miller (debesszilā vēršmēle [lengua de buey]).

BRASSICACEAE dzimtā: Raphanus raphanistrum L. (pērkone [rábano silvestre, rabanillo]).

ERICACEAE dzimtā: Erica australis L. (dienvidu ērika [brezo rubio jeb brezo colorado]), Erica lusitanica Rudolphi (Portugāles ērika [brezo blanco]), Erica umbellata L. (čemurveida ērika [brezo, quiruela]), Calluna vulgaris (L.) Hull (sila virsis [brecina]), Arbutus unedo L. (zemeņkoks [madroño, madroñera]).

FABACEAE dzimtā: Retama sphaerocarpa L. (lodaugļu irbulene [retama común, retama de bolas]), Trifolium stellatum L. (zvaigžņainais āboliņš [trébol estrellado]), Genista tridentata (trijzobu irbulene [carquesa]), Cytisus multiflorus (daudzziedu kazāboliņš [escoba jeb retama blanca]).

FAGACEAE dzimtā: Castanea sativa Miller (kastaņa [castaño]), Quercus pyrenaica Willd. (Pireneju ozols [roble melojo, rebollo]), Quercus rotundifolia L. (apaļlapainais ozols [encina, chaparro]), Quercus suber L. (korķozols [alcornoque]).

LAMIACEAE dzimtā: Lavandula stoechas subsp. pedunculata Miller (Stehādes lavanda [cantueso, tomillo borriquero]), Rosmarinus officinalis L. (rozmarīns [romero]).

ROSACEAE dzimtā: Rubus ulmifolius Schott (vīksnaslapu kazene [zarzamora]).

APIACEAE (UMBELLIFERAE) dzimtā: Erynginum campestre L. (lauku zilpodze [cardo corredor]).

CISTACEAE dzimtā: Cistus ladanifer L. (ladānsveķu cistusroze [jara pringosa]), Cistus spp. un Halimium spp. (Cistus un Halimium ģints sugas).

Cilvēkfaktori

Villuercas-Ibores komarka vienmēr bijusi saistīta ar biškopību. Par to rodamas atsauces jau no 1086. gada, un tajās minēti tādi ievērojami notikumi kā “Gvadalupes Dievmātes brīnums” (1575). Vēl mūsdienās komarkā saglabājušies daudzi toponīmi, kuros atspoguļotas bites un vietējā flora (Castañar, Carrascalejo vai Peraleda), kā arī vietu nosaukumi, kas liecina par cilvēku darbību dravniecībā, piemēram, “La Umbría del Colmenar”Cañamero pašvaldības teritorijā vai “El Arroyo del Enjambrero” un “Valle del Enjambrero”Alía pašvaldības teritorijā.

Ražošanas apgabalam ir izteiktas lauku un kalnu apvidus iezīmes ar mazapdzīvotām pašvaldību teritorijām, kuros galvenā ekonomiskā nodarbe ir lauksaimniecība un lopkopība. Šādi apstākļi apvienojumā ar vietējo augu valsti, ko gandrīz nemaz nav skārusi cilvēku darbība, ir par iemeslu tam, ka biškopība tur ir piemērota nodarbošanās un medus tiek izņemts tā, kā to dara mājamatnieki, lai produkts saglabātu visas tā kvalitātes īpašības.

Ražošanas apgabala biškopības vietējo tradicionālo paņēmienu vidū jāmin izmantotā saimniekošanas sistēma. Ar bišu saimju pārvadāšanu tur nenodarbojas, atļauta ir vienīgi stropu pārvietošana ražošanas apgabala robežās.

Cita būtiska ražošanas procesa iezīme ir tā, ka pēdējā ienesuma medu atstāj stropā bišu saimei par barību. Tādā veidā apgabala biškopji dravu neapsaimnieko intensīvi. Tāpēc rudenī, atņemot medu, to dara tā, lai neizņemtu to visu un atstātu medus rezerves, kas vajadzīgas saimes barošanai. Tādā veidā tiek ievērota bišu labturība un nodrošināta stropa dzīvotspēja, saglabājot bitēm labākos apstākļus.

Produkta specifika

Ražošanas apgabals ar ilgo biškopības tradīciju ir viens no Estremadūras reģiona ievērojamākajiem apgabaliem, kur dravnieki kopš vairākiem gadsimtiem izmanto vietējo augu valsti. Nosaukuma Miel Villuercas-Ibores pieņemšana atbilst šā apgabala medus vēsturiskajai reputācijai, tradicionālajiem un mājamatniecības apstākļos lietotajiem apstrādes un fasēšanas paņēmieniem, kā arī medus sevišķajām kvalitātes īpašībām, kas ir tās dabas vides izmantošanas rezultāts, kurā noris šā produkta ražošana.

Turklāt atšķirībā no citām Estremadūras komarkām bišu saimju pārvadāšana netiek veikta, tāpēc medus apgabala vietējo augu sugu ziņā ir viendabīgs, un tā sevišķās kvalitātes īpašības veidojas vienīgi ar ACVN Miel Villuercas-Ibores apzīmētā produkta ražošanas ģeogrāfiskā apgabala dabas faktoru un cilvēkfaktoru darbības apvienojuma rezultātā.

Par ražošanas sistēmas tradicionālo raksturu liecina galvenokārt gatavā produkta parametri – medus augstās kvalitātes rādītāji:

—	raksturīgi zems HMF saturs liecina par produkta svaigumu un par to, ka tas gatavots mājamatniecības apstākļos,

—	zems mitruma saturs liecina par medus nogatavošanās pakāpi, ko panāk, kāres turot aizvākotas, jo tās netiek izmantotas intensīvi,

—	liels diastāzes skaitlis, ko nodrošina medus svaigums,

—	īpatnējās elektrovadītspējas lielums un organoleptiskās īpašības, kādas piemīt vietējo augu ziedputekšņiem.

Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām

Dažādā ziedputekšņu sastāva izpēte ļāva noteikt ģeogrāfiskos marķierus, kas raksturo Miel Villuercas-Ibores, tas nozīmē, visu apgabala augu ziedputekšņus, kuri izceļas ar viendabīgu botānisko sastāvu, kāds piemīt apgabalam, un kuros nav vairāk par 1 % kultūraugu vai apgabalam svešu augu ziedputekšņu.

Cita iezīme, kas raksturīga šim unikālajam ģeogrāfiskajam apgabalam, ko UNESCO nesen iekļāvusi Pasaules Ģeoparku tīklā ar nosaukumu Villuercas Ibores Jara, ir tur iegūstamais lapu medus. Šo medu iegūst no bišu rīcībā esošajiem resursiem septembrī un oktobrī, kad beidzas vai ir pilnīgi beigusies ziedēšana un vairs nav pieejams nektārs medus iegūšanai; bites tad par barību izmanto vai nu izsvīdumus, kas sakrājas uz dižskābaržu dzimtas augu dzīvajām daļām, vai dažu kukaiņu izdalījumus, ko bites uz šiem augiem atrod. Tādā veidā šajos nektāra trūkuma mēnešos tiek nodrošināta bišu izdzīvošana, jo tās netiek pārvadātas uz citiem apgabaliem, kur ir ziedoši augi. Tas piešķir šim lapu medum īpašību, ar ko tas atšķiras no citos apgabalos iegūta lapu medus, – tas ir mazāk salds, kā par to liecina kopējais glikozes un fruktozes saturs (> 45 g/100 g).

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

http://www.gobex.es/filescms/con03/uploaded_files/SectoresTematicos/Agroalimentario/Denominacionesdeorigen/PC_mielVilluercasIbores.pdf

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

---