Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2016/C 195/09)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantu.

VIENOTS DOKUMENTS

ŠOLTANSKO MASLINOVO ULJE

ES Nr.: HR-PDO-0005-01346 – 19.6.2015.

ACVN ( X ) AĢIN ( )

1.   Nosaukums vai nosaukumi

Šoltansko maslinovo ulje

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Horvātija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.5. grupa. Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.).

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa Šoltansko maslinovo ulje ir eļļa, kas iegūta tieši no olīvkoku augļiem un vienīgi ar mehāniskiem līdzekļiem.

Kad eļļa Šoltansko maslinovo ulje tiek laista tirgū, tai jābūt šādām fizikāli ķīmiskajām īpašībām:

un šādām organoleptiskajām īpašībām:

Tai nedrīkst būt organoleptiski trūkumi. Eļļas augļainuma, rūgtenuma un sīvuma vidējam skaitlim jābūt ≥ 1 (katram parametram), savukārt pozitīvo organoleptisko īpašību vidējam kopskaitlim jābūt ≥ 5.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Šoltansko maslinovo ulje ražo no tādu olīvkoku augļiem, kas pieder pie vietējām šķirnēm “Levantinka” (jeb “Šoltanka”) un “Oblica”. “Levantinka” šķirnes daļai jābūt vismaz 50 %, bet kopējai “Levantinka” (jeb “Šoltanka”) un “Oblica” šķirņu daļai – vismaz 95 %. Atlikušajos 5 % drīkst izmantot citas Šoltas salas olīvbirzīs audzētās olīvu šķirnes, jo, ņemot vērā to nelielu sastāvdaļu, tās neietekmē produkta galīgās īpašības.

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visiem Šoltansko maslinovo ulje ražošanas posmiem, proti, olīvu audzēšanai, novākšanai un olīveļļas uzglabāšanai jānotiek 4. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Lai saglabātu produkta raksturīgas īpašības un kvalitāti, Šoltansko maslinovo ulje fasēšanai jānotiek 4. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Šolta ir sala, un tas nozīmē, ka olīveļļa daļēji tiek pārvadāta pa jūru. Gaisma, temperatūra un citi dabas faktori var negatīvi ietekmēt olīveļļas kvalitāti un mainīt tās organoleptiskās īpašības. Tādēļ eļļu Šoltansko maslinovo ulje nedrīkst fasēt ārpus ģeogrāfiskā apgabala teritorijas. Kontroles sistēma ļauj garantēt produkta izcelsmi un izsekojamību, ko ārpus ražošanas apgabala būtu grūtāk nodrošināt. Šoltansko maslinovo ulje jāpilda tumša stikla pudelēs, kuru maksimālā ietilpība ir viens litrs.

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

—

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Šoltansko maslinovo ulje ražošanas apgabalā ietilpst Šoltas sala un šādas septiņas saliņas, kuras izvietotas pretī Maslinica pilsētai un iekļautas Šoltas pašvaldības teritorijā: Polebrnjak, Saskinja, Balkun, Kamik, Šarac, Grmej un Stipanska. Šoltas sala atrodas Dalmācijas arhipelāga centrālajā daļā, Splitas–Dalmācijas županijā. Ziemeļos Šoltas salu no kontinenta un Čiovo salas norobežo Splitas kanāls, austrumos to no Brač salas norobežo Splitas šaurums, un rietumos Šoltas kanāls to norobežo no Drvenik Veli salas.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Dabas faktori

Šoltas salas augsnei ir karsta tipa Vidusjūras klimata ietekmē radītās raksturīpašības. Salas augsni ir veidojuši kaļķakmens–dolomītu substrāta cilmieži, nelīdzens reljefs un vietējais klimats. Šo augsnes veidošanās faktoru rezultātā ir izveidojies karsta tipa Vidusjūras apgabalam raksturīgs īpašs augsnes veids – sarkanzemes augsne ar vagveida padziļinājumiem.

Šoltas sala atrodas šaurajā ģeogrāfiskajā apgabalā, ko sauc par “Adrijas jūras austrumu daļas centrālo zonu”. Klimata un veģetācijas ziņā šim Horvātijas piekrastes reģionam ir īpaši mikrovides apstākļi, kam raksturīgs pavisam neliels nokrišņu daudzums un ļoti augsta vidējā gaisa temperatūra gadā. Šoltas klimatu raksturo galvenokārt siltas ziemas un sausas vasaras; gada lietainākajā mēnesī nokrišņu daudzums ir trīs reizes lielāks nekā gada vissausākajā mēnesī, kurā nokrišņu daudzums ir mazāks par 40 mm. Vasaras ir karstas, sausas un ar skaidrām debesīm. Šoltas salas vidējā gaisa temperatūra gadā ir +16 °C, bet vidējais nokrišņu daudzums gadā sasniedz 847 mm; sala pieder pie vidēji karsta un sausa reģiona. Visvairāk lietus līst rudens beigās un ziemas sākumā, kad notiek aktīva ciklonu ieplūšana, kā arī pavasarī – martā un aprīlī, savukārt vissausākais mēnesis ir jūlijs. Šoltas sala atrodas vissaulainākajā Horvātijas daļā, kurā saule spīd 2 713 stundas gadā, bet dienā – vidēji aptuveni 7,4 stundas.

Salā pūš bora, siroko un mistrāls. Bora ir sauss, auksts un stiprs vējš, kas galvenokārt pūš ziemā un pavasara sakumā. Siroko ir mitrs, svelmains un regulārs vējš, kuram seko spēcīgas lietusgāzes. Mistrāls pūš vasarā un veidojas tad, kad jūras un kontinenta sasilšanas ātrums atšķiras.

Cilvēkfaktori

Tā kā Šoltas olīvbirzis atrodas galvenokārt grūti pieejamajās akmeņainās vietās, kuras nav piemērotas nekādai citai lauksaimnieciskajai ražošanai, olīvkopji olīvu audzēšanā un ražas novākšanā vēl šodien piemēro tradicionālās metodes: ar rokām un tradicionāliem darba rīkiem tiek apstrādāta zeme, izmantojot kapli un arklu, un izrautas un nopļautas nezāles, izmantojot sirpi un izkapti. Olīvas tiek novāktas, purinot kokus vai grābjot tās ar rokām un ļaujot tām krist tīklos, uz plēves vai uz audekla, kas izklāts zem koka. Manuālā olīvu ražas novākšanā ir atļauts izmantot plastmasas “ķemmes” un manuālās vibrējošas ierīces. Lai pavairotu ražu, Šoltas salas olīvkopji kā vienu no metodēm izmanto potēšanu. Tas ir viens no augu veģetatīvās pavairošanas veidiem, kad “Levantinka” (jeb “Šoltanka”) šķirnes olīvkoka potzaru uzpotē “Oblica” šķirnes olīvkoka potcelmam.

Produkta specifika

Šoltansko maslinovo ulje specifiku un kvalitāti nosaka vietējās šķirnes “Levantinka” (jeb “Šoltanka”) un “Oblica”, no kurām tiek ražotas vairāk kā 95 % Šoltas olīvu. Šķirne “Levantinka” (jeb “Šoltanka”) vairs nekur nav tik izplatīta kā Šoltas salā.

Izpētot Šoltas olīveļļas paraugu gaistošās vielas, tajos tika atklāts liels fenola savienojumu daudzums, kas arī nosaka īpašo olīvkoka lapu un zaļu augļu smaržu (zaļu augļu garšu). Visvairāk olīveļļā ir tādu savienojumu kā E-2-heksenāls un Z-3-heksenols. Savukārt augļu (banānu) aromātu nosaka heksilacetāts.

“Levantinka” (jeb “Šoltanka”) un “Oblica” šķirnes olīveļļa ir eļļa ar augstu polifenolu saturu; šie dabiski antioksidanti aizsargā eļļu no bojāšanās un palīdz tai ilgi saglabāt svaigumu un aromātu (M. Žanetić un citi līdzautori, Influences of polyphenolic compounds on the oxidative stability of virgin olive oils from selected autochthonous varieties, Journal of Food, Agriculture and Environment, 2013).

Tika aprakstīts “Levantinka” (jeb “Šoltanka”) šķirnes smaržas un garšas īpašību līdzsvars, kā arī “Oblica” šķirnes augļainās smaržas intensitāte un rūgtenuma un sīvuma minimālā klātbūtne (M. Žanetić un citi līdzautori, Ispitivanje fenolnih spojeva i senzorski profil dalmatinskih djevičanskih maslinovih ulja [Pētījums par fenola savienojumiem un organoleptiskajām īpašībām, kas piemīt Dalmācijas neapstrādātajai olīveļļai], Pomologia Croatica vol. 17, No 1-2, 2011).

Pirmās rakstiskās liecības par Šoltas olīveļļu ir dokumentētas senā pagātnē. Mihovilović raksta: “.. tā kā Venēcijas valdījuma laikā no 1409. gada līdz 1797. gadam Šoltas sala piederēja Splitas pilsētai, salas lauksaimnieku mērķis bija ar produktiem apgādāt Splitas pilsētu. Šoltas sala tai piegādāja vīnu, olīveļļu, graudus, žāvētos augļus un lēcas” (M.A.Mihovilović, Otok Šolta-monografija, 1990).

Svētā Stjepan draudzes vēstnesī uzsvērts, ka “Šoltas sala izceļas ar saviem daudzajiem “Levantinka”, “Grkinja” jeb, kā to sauc kontinentā, “Šoltanka” šķirnes olīvkokiem”, un uzskaitīti labākie olīvkoku audzētāji (Župska smotra sv. Stjepana, Nada, Grohote, 1979).

Sarunvalodā nosaukumu Šoltansko maslinovo ulje lieto vēl mūsdienās (pavadzīmes un rēķini, Zadruga Eko Rast Šolta, Kušaonica Kapja i Bokun, 2011., 2013. un 2014. gads).

Saikne

Šoltansko maslinovo ulje kvalitāti ietekmē šādi faktori, kas arī nosaka saikni: klimats, vietējās šķirnes, olīvu audzētāju zinātība un pieredze ražošanas procesos, kā arī senas olīvu audzēšanas tradīcijas.

Noteiktā ģeogrāfiskā apgabala klimatiskie apstākļi, kam raksturīgas karstas, sausas un saulainas vasaras un siltas ziemas, nosaka “Levantinka” (jeb “Šoltanka”) un “Oblica” šķirnes olīvkoku augšanu. Šoltas salā dominējošā klimata paveidu sauc arī par “olīvkoku klimatu”. Šoltas olīvkoku audzēšanā liela nozīme ir arī Šoltas salā valdošajiem vējiem. Bora atnes auksta un sausa gaisa masas un aizpūš kaitīgos organismus, tāpēc augu slimības nerada nopietnu kaitējumu Šoltas olīvkokiem. Mitrs un svelmains siroko pūš vasarā, un tam vienmēr seko stipras lietusgāzes; siroko ir liela nozīme, jo tas nodrošina olīvkokiem nepieciešamo mitruma daudzumu. Savukārt mistrāls, kas pūš maijā un jūnijā, ir svarīgs olīvkoku ziedēšanas un apputeksnēšanas laikā līdz pat brīdim, kad kokos sāk parādīties augļi.

Šoltansko maslinovo ulje specifika un kvalitāte balstās uz Šoltas salas olīvkoku šķirnēm “Levantinka” (jeb “Šoltanka”) un “Oblica”, kuru kopējā daļa ir vairāk kā 95 %, un no tiem 50–60 % ir tikai “Levantinka” (jeb “Šoltanka”), proti, visizplatītākā Šoltas salas šķirne. Šoltansko maslinovo ulje ir raksturīgas augļu aromāta nianses ar maigu banānu smaržu un viegli rūgtu un sīvu piegaršu.

Jāatzīmē prasmes un pieredze, kas ir Šoltas olīvkopjiem, kuri, ņemot vērā to, ka olīvkoki aug grūti pieejamajās akmeņainās vietās, turpina apstrādāt zemi un kokus ar rokām un nelieliem tradicionāliem darba rīkiem. Manuālā ražas novākšana ļauj atlasīt augļus pašā kokā, Šoltansko maslinovo ulje ražošanai izvēloties tikai visveselīgākās un vislabākās olīvas. Tādā veidā tiek garantēta nemainīga kvalitāte. Turklāt Šoltas olīvkopji piemēro potēšanas metodi, “Levantinka” (jeb “Šoltanka”) šķirnes olīvkoku potzarus uzpotējot “Oblica” šķirnes olīvkoku potcelmiem, lai iegūtu “jauktos” kokus; tas palīdz uzlabot “Oblica” šķirnes olīvkoku ražību un palielināt olīvu ražas apjomu.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

http://www.mps.hr/UserDocsImages/HRANA/SOLTANSKO%20MASLINOVO%20ULJE/Izmijenjena%20specifikacija%20proizvoda%20Šoltansko%20maslinovo%20ulje_16.3.2016_133943.pdf

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.