26.5.2016

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 187/21

---

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2016/C 187/06)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantu.

VIENOTS DOKUMENTS

KORČULANSKO MASLINOVO ULJE

ES Nr.: HR-PDO-0005-01351 – 1.7.2015.

ACVN ( X ) AĢIN ( )

1.   Nosaukums vai nosaukumi

Korčulansko maslinovo ulje

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Horvātija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.5. grupa. Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļas u. c.)

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Korčulansko maslinovo ulje ir neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa, kas iegūta tieši no olīvkoka augļiem tikai ar mehāniskiem paņēmieniem.

Ja Korčulansko maslinovo ulje laiž tirgū, tai ir jābūt šādām fizikāli ķīmiskām un organoleptiskām īpašībām:

—	brīvo taukskābju saturs ≤ 0,6 %,

—	peroksīda skaitlis ≤ 6 mmol O2/kg,

—	K232 ≤ 2,50,

—	K270 ≤ 0,22,

—	krāsa amplitūdā no zeltaini dzeltenas līdz zaļai,

—	izteikts zaļa augļa un olīvu lapu aromāts (“augļainā aromāta” mediāna ≥ 2,5),

—	izteikta un viendabīga, vidēji līdz spēcīgi rūgta un asa garša ar ilgstošu pēcgaršu (rūgtuma un asuma mediāna ≥ 3).

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Pamata izejvielas Korčulansko maslinovo ulje ieguvei ir vietējo šķirņu “Lastovka” un “Drobnica” olīvas, vai nu atsevišķi, vai abām kopā veidojot vismaz 80 % no produkta satura. Citas olīvu šķirnes, kuras tiek audzētas 4. punktā minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā, veido ne vairāk par 20 % no visām olīvām, kas tiek pārstrādātas Korčulansko maslinovo ulje ieguvei, un būtiski neietekmē galaprodukta kvalitāti.

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visi Korčulansko maslinovo ulje ieguves posmi (olīvu audzēšana, ražas novākšana un pārstrāde) ir jāveic 4. punktā minētajā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Arī eļļas uzglabāšana un pildīšana pudelēs ir jāveic 4. punktā minētajā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, lai saglabātu produkta īpašās organoleptiskās īpašībās un kvalitāti, kuru varētu negatīvi ietekmēt pārliešana. Katra nākamā eļļas pārliešanas reize ārpus noteiktā ģeogrāfiskā apgabala vai pārvadāšana lielos attālumos pa jūru, ņemot vērā ierobežotos transporta savienojumus, kas pieejami starp Korčulas salu un kontinentālo daļu, var rezultātā negatīvi ietekmēt eļļas kvalitāti. Tādēļ produktu nedrīkst pildīt pudelēs ārpus noteiktā ģeogrāfiskā apgabala. Korčulansko maslinovo ulje tiek laista tirgū (tumšos) stikla traukos ar tilpumu, kas nepārsniedz vienu litru.

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Uz produkta etiķetes jānorāda ražas ievākšanas gads. Uz katra tirgū laistā iepakojuma jābūt vienotajam identifikatoram logotipam. Vienotais identifikators attēlots zemāk.

Visiem cilmes vietas nosaukuma lietotājiem, kas laiž tirgū produktu atbilstoši specifikācijai, ir vienlīdzīgas tiesības lietot vienoto identifikatoru.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Korčulansko maslinovo ulje ieguves apgabals ietver visu Korčulas salu, t. i., Vela Lukas, Blato, Smokvica, Čara, Račišće, Pupnat, Žrnovo, Korčulas un Lumbardas kadastrālās pašvaldības.

Uz rietumiem šo salu no Hvaras salas atdala 15 kilometru platais Korčulas kanāls, uz ziemeļiem – no Peļešacas pussalas atdala 2,5 kilometrus platais Peļešacas kanāls, un uz dienvidiem – no Lastovas salas atdala 13 kilometru platais Lastovas kanāls.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Korčulas salā dominē klinšaina, kalnaina zeme, ko galvenokārt veido akmeņi un nedaudz aramzemes. Aramzeme ir attīrīta no akmeņiem un pārveidota terasēs. No zemes novāktie akmeņi pēc tam tiek izmantoti, lai izbūvētu sausā krāvuma akmens sienas, kas iežogo terases. Sausā krāvuma akmens sienas palīdz saglabāt augsnes auglīgumu terasēs, t. i., tās aizkavē augsnes aizskalošanu lietus laikā. Šajā terases auglīgajā augsnē, ko iežogo sausā krāvuma akmens sienas, tiek stādītas olīvu audzes, kuras galvenokārt veido vietējo šķirņu “Lastovka” un “Drobnica” koki.

Aramzemes galvenos veidus var iedalīt 2 grupās: terases veida regosolos un lauka regosolos. Regosolus visbiežāk veido ar kalciju bagāta brūnaugsne un sarkanā augsne.

Korčulas salā ir Vidusjūras klimats ar siltām ziemām un sausām, karstām vasarām. Augsta vidējā temperatūra ir saules gaismas aktīvās darbības rezultāts. Korčulas salas gada vidējā temperatūra ir amplitūdā no 15,6 °C līdz 16,8 °C. Karstākais mēnesis ir jūlijs ar vidējo temperatūru 25,9 °C, savukārt aukstākais mēnesis ir februāris ar vidējo temperatūru 9,1 °C.

Saules gaismas aspekta ziņā Korčula atrodas olīvu audzēšanai ļoti piemērotā vietā. Jūlijā ir visvairāk saules gaismas stundu (373,7 h jeb aptuveni 12 h saules dienā), savukārt decembrī – vismazāk (125,3 h jeb aptuveni 4 h dienā).

Attiecībā uz gada nokrišņu daudzumu Korčulas salas klimatam ir raksturīgs mitrums. Lielākais nokrišņu daudzums nolīst gada aukstākajā daļā – no oktobra līdz martam –, kad mēneša vidējais nokrišņu daudzums ir 80–150 mm. Mazākais nokrišņu daudzums ir no jūnija līdz augustam, amplitūdā no 30 mm līdz 45 mm.

Cilvēka faktori

Korčulas salas iedzīvotājiem ir bijusi galvenā nozīme salas ainavas veidošanā. Olīvu audzētāji ir apstrādājuši klinšaino, kalnaino zemi, pārvēršot to terases veida aramzemē un pielāgojot to sausā krāvuma akmens sienu ieskautu olīvkoku audzēšanai. Sarežģītā piekļuve kalnu terasēm liedz iespēju izmantot lielo lauktehniku. Raža tiek novākta ar rokām un ar mehāniskiem darbarīkiem.

Korčulas salai kopš aizvēsturiskiem laikiem ir regulāri mainījušies saimnieki, tāpēc salas dzīvi un pārdošanai paredzētu kultūraugu izkopšanu ir ietekmējuši daudzi vēsturiski notikumi. Liels skaits vēsturisku pierādījumu liecina par olīvu audzēšanu un olīveļļas ieguvi Korčulas salā kopš Senās Grieķijas kolonizācijas laikiem, kā arī Romas un Venēcijas valdīšanas laikā. Rakstiskajos avotos, kas datējami ar laiku, kad Korčula nokļuva Venēcijas valdījumā, ir minēts, ka “Venēcijas valdība uzpirka eļļu par ļoti zemu cenu; tā rezultātā salas iedzīvotāji bija spiesti pārdot to kontrabandas ceļā. Lai gan tika ieviesti stingi sodi, skaitļi rāda, ka eļļai no Korčulas izdevās aizceļot līdz pat Triestei.” (S. Dokoza, Iz gospodarske i društvene povijesti Blata do XVIII. st., Zbornik radova Blato, 2003.).

Produkta specifika

Korčulansko maslinovo ulje specifiku rada vietējās olīvu šķirnes “Lastovka” un “Drobnica”, kuras veido 80 % no Korčulas salā iegūtajām olīvām.

Pavle Bakarić savā zinātniskajā darbā (Elajografija otoka Korčule, 1995) norāda, ka vietējās olīvu šķirnes “Lastovka” un “Drobnica” atšķiras no citām Korčulas salas šķirnēm (“velika Lastovka”, “Vrtušćica”, “Oblica”) attiecībā uz to morfoloģiskajām, bioloģiskajām un komerciālajām īpašībām. Viņš arī norāda, ka šo abu šķirņu svaigās olīvas satur lielāku eļļas īpatsvaru (16,40–24 %) nekā citu šķirņu svaigās olīvas.

Korčulansko maslinovo ulje specifiku nosaka tās aromāts (atgādina zaļu augli un olīvu lapas) un garša (ar viendabīgu, vidēju līdz spēcīgu rūgtumu un asumu), ko rada augstais tās kopējo fenolu īpatsvars, kurš veido eļļas sensorās īpašības, t. i., rūgtumu un asumu. Tas ir pierādīts pētījumā (M. Žanetić, D. Škevin, E. Vitanović, M. Jukić Špika un S. Perica, Ispitivanje fenolnih spojeva i senzorski profil dalmatinskih djevičanskih maslinovih ulja, Pomologia croatica vol. 17, 2011), kurā tika atklāts, ka “Lastovka” un “Drobnica” šķirnes olīveļļa satur augstāku kopējo fenolu īpatsvaru (vairāk par 350 mg/kg) nekā citu analizēto šķirņu (“Oblica” un “Levantinka”) eļļa, kurā kopējo fenolu saturs ir 161,15 mg/kg. Tika atklāts arī tas, ka no analizētajām šķirnēm “Lastovka” šķirnei ir augstākais hidroksitirosola īpatsvars (214,32 mg/kg) un ka “Drobnica” šķirnei ir augstākais tirosola īpatsvars (84,37 mg/kg). Fenolu savienojumi “Lastovka” un “Drobnica” olīvu eļļā nodrošina tai augstu oksidatīvās stabilitātes pakāpi un ilgu derīguma termiņu. Augstais fenolu savienojumu īpatsvars ietekmē Korčulansko maslinovo ulje rūgtumu un asumu (rūgtuma un asuma mediāna ≥ 3), un šo abu īpašību līdzsvars vislabāk ir izteikts “Lastovka” un “Drobnica” šķirnēs, no kurām tiek iegūta iepriekš minētā eļļa.

Šobrīd Korčulas salas olīvu audzēšanā un olīveļļas ieguvē ir iesaistītas aptuveni 1 000 lauku saimniecības un 10 olīvu spiestuves. Olīvu audzēšana ir nozīmīga salas saimnieciskā darbība, un nosaukums Korčulansko maslinovo ulje joprojām tiek izmantots sarunvalodā un tirgus operācijās (piegādes un pārvadājumu pavadzīme, Presa d.o.o., Zlokić d.o.o., 2014).

Cēloņsakarība

Korčulansko maslinovo ulje specifiku rada īpaši Korčulas salas augsnes un klimatiskie apstākļi un cilvēku darbība.

Vietējie iedzīvotāji ir pārveidojuši salas klinšaino un kalnaino zemi, izveidojot augsni saturošas terases, kuras ieskauj sausā krāvuma akmens sienas, lai varētu šo zemi izmantot audzēšanai. Terasēs ir sastādītas olīvu audzes, kuras galvenokārt veido “Lastovka” un “Drobnica” šķirņu olīvkoki. Ar sienām nožogotās terases, kurās sastādīti olīvkoki, veido salas ainavas autentiskās iezīmes.

Ražotāji ir atlasījuši “Lastovka” un “Drobnica” šķirnes kā piemērotākās īpašajiem augsnes un klimatiskajiem apstākļiem. Šīs šķirnes veido 80 % no Korčulas salas olīvu audzēm.

Pateicoties ģeogrāfiskajam novietojumam, Korčulā pārsvarā ir ļoti augsta dienas temperatūra ar ļoti lielu saules gaismas stundu skaitu. Tie ir labvēlīgi apstākļi, lai audzētu un izkoptu olīvas, jo īpaši “Lastovka” un “Drobnica” šķirnes olīvas, kuras ir ļoti izturīgas pret sausumu un kurām ir īpaši garš ražas novākšanas periods (no oktobra līdz februāra sākumam).

Olīvu novākšana ar rokām ļauj vietējiem ražotājiem noteikt ideālo laiku to ražas ievākšanai. Tas tiešā veidā ietekmē to, ka tiek iegūtas olīvas ar augstu fenolu saturu, kas nodrošina Korčulansko maslinovo ulje vidēji līdz spēcīgi rūgtu un asu garšu.

Korčulas salas īpašie klimatiskie apstākļi, kuriem raksturīgs liels saules gaismas stundu skaits un zems nokrišņu daudzums vasaras mēnešos, arī tiešā veidā nodrošina fenolu satura palielināšanos “Lastovka” un “Drobnica” šķirnes eļļās. Analīzes ir parādījušas, ka šis saturs ir lielāks nekā citās pārbaudītajās šķirnēs un tādējādi piešķir Korčulansko maslinovo ulje tās specifiskumu.

Atsauce uz produkta specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

http://www.mps.hr/UserDocsImages/HRANA/KORCULANSKO%20MASLINOVO%20ULJE/2016-4-6%20-%20Izmijenjena%20Specifikacija%20proizvoda.pdf

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

---