Kopsavilkums

Ietekmes novērtējums par vairumtirdzniecības viesabonēšanas leģislatīvo priekšlikumu

A. Rīcības nepieciešamība

Kāpēc? Kāda problēma tiek risināta?

Likumdevēji vienojās par mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu atcelšanu no 2017. gada 15. jūnija saistībā ar periodisku ceļošanu ES (RLAH 1 režīms noteikts ar Regulu 531/2012, kas grozīta ar 2015. gada 25. novembra Regulu 2015/2120 (Viesabonēšanas regula)) ar nosacījumu, ka pēc tam, kad Komisija būs veikusi viesabonēšanas vairumtirgus pārskatīšanu, ES veiks atbilstošus leģislatīvus pasākumus šajā tirgū, lai piemērotu RLAH no minētā datuma. Komisijas veiktā viesabonēšanas vairumtirgus pārskatīšana liecina, ka valstu viesabonēšanas vairumtirgi nedarbojas labi un ka izmaiņas šajā ziņā nav gaidāmas saskaņā ar pieņemamajām RLAH prasībām mazumtirdzniecībai. Tādēļ šā ietekmes novērtējuma (IN) mērķis ir noteikt vislabāko risinājumu viesabonēšanas vairumtirgus regulēšanai ES, ar ko RLAH piemērotu 2017. gadā, saglabājot iekšzemes maksāšanas modeļu ilgtspēju.

Šie pasākumi ietekmēs galvenokārt ES mobilo sakaru tīklu operatorus. Lielākie ieguvēji būs visi ES mobilo sakaru tīklu operatoru klienti, kas, ceļojot ES, izmanto mobilo sakaru pakalpojumus.

Ko paredzēts panākt ar šo iniciatīvu?

Šīs iniciatīvas mērķis ir piedāvāt atbilstošus pasākumus, ko veikt viesabonēšanas vairumtirgū, lai tas būtu saderīgs ar ES mobilo sakaru tīklu operatoriem noteiktajām prasībām, kas paredz, ka no 2017. gada 15. jūnija mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumi jāsniedz par iekšzemes cenām. Novērtējot šādus pasākumus, Komisija ir ņēmusi vērā nepieciešamību nodrošināt, ka viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēji spēj atgūt visas izmaksas, kas saistītas ar regulētu vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu, tostarp saistītās un kopējās izmaksas.

Tādējādi risinājumi ir novērtēti, ņemot vērā politikas mērķus, kas izklāstīti Viesabonēšanas regulā: (i) nodrošināt ilgtspējīgu mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu atcelšanu visiem vai gandrīz visiem operatoriem ES, izvairoties no traucējumiem pašmāju tirgos, (ii) nodrošināt izmaksu atgūšanu vairumtirdzniecības līmenī, vienlaikus saglabājot stimulu ieguldīt līdzekļus apmeklētajos tīklos un izvairoties no iekšzemes konkurences traucējumiem apmeklētajos tirgos.

Kāda ir ES līmeņa rīcības pievienotā vērtība? 

Ar Viesabonēšanas regulu Komisijai tika uzticēts uzdevums pārskatīt viesabonēšanas vairumtirgu un iesniegt atbilstošus priekšlikumus, ar kuriem veikt mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu atcelšanu ES no 2017. gada 15. jūnija. Viesabonēšanas regulā paredzētā mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu atcelšana ir atkarīga no tā, vai minētajā datumā ir pieņemti un piemērojami vairumtirdzniecības līmeņa pasākumi, kas ir nepieciešami minētās atcelšanas veikšanai. Tādējādi, ja šādi pasākumi nav ierosināti un nav pierādījumu, ka pašreizējā vairumtirgustirgus leģislatīvajā režīmā ir pietiekams pamats RLAH ieviešanai, Viesabonēšanas regulā paredzētais pienākums par mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksu atcelšanu no 2017. gada 15. jūnija minētajā datumā nebūtu piemērojams. 

B. Risinājumi

Kādi normatīvie un nenormatīvie politikas risinājumi ir apsvērti? Vai kādam variantam tiek dota priekšroka? Kāpēc?

Papildus īstenošanas problēmām risinājumi tiek novērtēti, pamatojoties uz: valsts līmeņa aplēsēm par RLAH vidējām izmaksām, kas rodas mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem, salīdzinājumā ar to vidējiem iekšzemes ieņēmumiem; ilgtspējas testu operatoru līmenī; visām attiecīgajām izmaksām vairumtirdzniecības līmenī apmeklētajos tīklos, izmantojot izmaksu aplēses, mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu līmeni un iekšzemes vairumcenas un mazumcenas.

Tiek apsvērti četri risinājumi:

1. risinājums — atturēšanās no rīcības Savienības līmenī (pamatscenārijs). RLAH nebūtu piemērojams no 2017. gada 15. jūnija, un patērētāji pēc minētā datuma turpinātu maksāt mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas.

2. risinājums — ES mērogā nosaka vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksimālās maksas, kas atbilst šībrīža līmenim. RLAH nebūtu ilgtspējīga vismaz 20 % operatoru, kas ir mūsu izlasē, un/vai vismaz sešās dalībvalstīs.

3. risinājums — ES mērogā nosaka vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksimālo maksu, kas ir zemākas nekā šībrīža līmenis. Analīze liecina, ka šis risinājums vislabāk atbilst politikas mērķiem.

4. risinājums — valstīm nosaka konkrētas vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksimālās maksas. Šis risinājums ievērojami nepalielina RLAH ilgtspēju operatoru līmenī salīdzinājumā ar 3. risinājumu un vienlaikus rada lielāku risku saistībā ar izmaksu atgūšanu vairumtirdzniecības līmenī, kā arī ievērojamas īstenošanas grūtības. 

Kuru risinājumu kurš atbalsta?

Sabiedriskā apspriešana liecina, ka operatoriem ir atšķirīgi viedokļi par to, kurš ir vispiemērotākais vairumtirdzniecības līmeņa regulatīvais pasākums RLAH ilgtspējas panākšanai. Daži vēsturiskie operatori un operatori ar lielu ietekmi un parasti arī operatori ar lielu ienākošo viesabonēšanas datplūsmu aizstāv viedokli, ka RLAH ir ilgtspējīga ar pašreizējām vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksimālajām maksām (2. risinājums), bet citi operatori, īpaši mazākie operatori, mobilo sakaru virtuālo tīklu operatori un operatori ar lielu izejošo viesabonēšanas datplūsmu, apgalvo, ka vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksimālās cenas ir ievērojami jāsamazina, lai RLAH kļūtu ilgtspējīga (3. risinājums). Sabiedriskajā apspriešanā 4. risinājums nesaņēma nekādu atbalstu.

C. Vēlamā risinājuma ietekme

Kādus ieguvumus nodrošinās vēlamais risinājums (ja tāds ir, pretējā gadījumā — galvenie risinājumi)?

Ar 3. risinājumu (zemākas vairumtirdzniecības viesabonēšanas maksimālās maksas ES mērogā), ar kuru ES mērogā šīs maksimālās maksas būtu 4 €c/min, 1 €c/SMS un 0,85 €c/MB, nodrošina RLAH ilgtspēju ES, tostarp operatoriem, kuriem ir mazāk iespēju aizstāvēt savas intereses, vienlaikus nodrošinot, ka apmeklētie operatori var atgūt paredzamās izmaksas par vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu, un saglabā stimulu ieguldīt līdzekļus apmeklētajos tirgos. 3. risinājumā paredzētais maksimālās maksas līmenis saglabā telpu konkurencei, īpaši dodot iespēju gūt ekonomiskas priekšrocības no lielāka apjoma un vest sarunas par zemākiem tarifiem.

Analīze arī parāda, ka iespēja apmeklētajiem un vietējiem operatoriem vienoties par vairumtirdzniecības maksimālās maksas nepiemērošanu un tās vietā izmantot neregulētus līgumus, piemēram, cenu, kas atkarīga no veiktspējas, vai kādu citu līguma veidu, radītu pozitīvu ietekmi uz viesabonēšanas vairumtirgu, un tādēļ šāda iespēja tiek piedāvāta kā papildu pasākums.

Piemērojot RLAH no 2017. gada jūnija, ar 3. risinājumu tiek panākts tas, ka patērētājiem, kuri ceļo ES teritorijā, viesabonēšanas cenas tiek vienādotas ar iekšzemes cenām, kā to noteikuši likumdevēji 2015. gadā.

Kādas ir vēlamā risinājuma izmaksas (ja tāds ir, pretējā gadījumā — galveno risinājumu izmaksas)? 

Vēlamais risinājums nerada papildu administratīvas vai tehniskas izmaksas salīdzinājumā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu, ko piemēro viesabonēšanas vairumtirgum ES. Nosakot mobilo sakaru operatoriem zemākas viesabonēšanas vairumcenas, īstermiņā var samazināties operatoru ieņēmumi no viesabonēšanas vairumtirdzniecības, ja šie operatori uzņem ārvalstu operatoru viesabonēšanas klientus, vienlaikus samazinot vairumtirdzniecības izmaksas, kas tiem rodas, kad saviem klientiem tiek sniegti mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumi. Tomēr tā rezultātā pieaugošajam pieprasījumam pēc mobilo sakaru pakalpojumiem ceļošanas laikā ES, jo īpaši pēc datiem, lielā mērā būtu jāmazina un jālīdzsvaro abas minētās ietekmes. Paverot iespēju attīstīt jaunus veidus pievienoto ierīču un lietojumprogrammu izmantošanai ceļošanas laikā ES, ES mobilo sakaru operatoriem tiks radīti jauni, ievērojami ienākumi, kas vidējā termiņā lielā mērā pārsniegs šībrīža ierobežotos ienākumus no ES viesabonēšanas mobilā tīkla izmantošanas. Šāds iznākums pilnībā saskan ar citām iniciatīvā, kas saistītas ar Komisijas digitālā vienotā tirgus stratēģiju

Kā tas skars uzņēmumus, MVU un mikrouzņēmumus?

Mazāki mobilo sakaru tīklu operatori un mobilo sakaru virtuālo tīklu operatori: sagaidāma ievērojama pozitīva ietekme, jo šiem operatoriem ir sarežģītāk iegūt labus vairumtirdzniecības viesabonēšanas darījumus. Šī iniciatīva radīs tiem iespēju gūt labumu no viesabonēšanas vairumcenām, kas veicinās to, ka tie sniedz mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumus par iekšzemes cenām.

Tiešsaistes uzņēmumi un jaunuzņēmumi: ievērojama pozitīva ietekme; pieaugs viņu pakalpojumu izmantošana viesabonēšanas laikā ES, un tas nozīmē, ka rodas plašākas iespējas sniegt patērētājiem pakalpojumus ceļošanas laikā ES. Šī iniciatīva veicinās pievienoto ierīču, pakalpojumi un mobilo telefonu lietojumprogrammu pārrobežu izmantošanu un sekmēs inovāciju.

MVU: ievērojama pozitīva ietekme saistībā ar tiem darbiniekiem, kuri uzņēmējdarbības nolūkā ceļo ES (mazāki rēķini).

Vai tiks būtiski ietekmēti valstu budžeti un pārvaldes iestādes?

Šai iniciatīvai pašai par sevi nebūs ietekme uz valsts pārvaldi. Valsts regulatīvās iestādes (VRI) uzraudzīs atbilstību Viesabonēšanas regulai, kas grozīta ar Regulu 2015/2120.

Vai būs kāda cita būtiska ietekme? 

Cita būtiska ietekme uz trešām valstīm, starptautisko tirdzniecību un investīcijām nav gaidāma. ES Viesabonēšanas regula ir leģislatīvs instruments, kurā uzmanība galvenokārt veltīta ES iekšējā tirgus izveidei. Tās darbības jomā ir ES ienākošā datplūsma, kad kāda ES tīkla operatora klients izmanto viesabonēšanu cita ES operatora tīklā. Uz ES, kas pati ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas locekle, attiecas termins "ekonomiskā integrācija" GATS V panta nozīmē, un uz ES un tās dalībvalstīm attiecas atbrīvojums no minētā panta. Tā kā ES Viesabonēšanas regula attiecas tikai uz ES iekšējo tirgu, diskriminācija vai lielākās labvēlības režīms nav saskatāms, ja (vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības) viesabonēšanas tarifi operatoriem ES teritorijā atšķiras no tarifiem operatoriem, kas ir ārpus ES.

D. Turpmākā rīcība

Kad politika tiks pārskatīta?

EK ir pienākums sniegt ziņojumu reizi divos gados, sākot no 2018. gada jūnija. Ar Viesabonēšanas regulu VRI ir pilnvarotas uzraudzīt atbilstību minētajai regulai, un BEREC ir pilnvarota vākt datus no VRI par mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības maksu izmaiņām (šogad paziņotas EK divas reizes) un ziņot par vairumcenu izmaiņām.