EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52016PC0755

Priekšlikums PADOMES REGULA, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā

COM/2016/0755 final - 2016/0371 (CNS)

Briselē, 1.12.2016

COM(2016) 755 final

2016/0371(CNS)

PVN modernizācija uzņēmumu pārrobežu e-komercijas darījumiem ar patērētājiem

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā

{SWD(2016) 379}
{SWD(2016) 382}


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Šis priekšlikums ir daļa no tiesību aktu kopuma par PVN sistēmas modernizāciju uzņēmumu pārrobežu e-komercijas darījumiem ar patērētājiem. Tiesību aktu kā kopuma konteksts ir visaptveroši izklāstīts paskaidrojuma rakstā par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2009/132/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā, — COM(2016) 757.

Priekšlikums grozīt Regulu (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā 1 ir svarīgs šā tiesību aktu kopuma elements, jo tas ir pamats saistītajai IT infrastruktūrai un nepieciešamajai sadarbībai ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu vienas pieturas aģentūras minishēmas (MOSS) sekmīgu paplašināšanu, aptverot arī preču un pakalpojumu tālpārdošanu, izņemot telekomunikāciju pakalpojumus, radio un televīzijas apraides pakalpojumus un elektroniski sniegtus pakalpojumus, gan Kopienas iekšienē, gan no ārpuskopienas teritorijām. Tiek lēsts, ka viss tiesību aktu kopums paaugstinās dalībvalstīm PVN ieņēmumus par EUR 7 miljardiem gadā un samazinās uzņēmumiem regulatīvās izmaksas par EUR 2,3 miljardiem gadā.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 113. pants. Šajā pantā paredzēts, ka Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, ar vienprātīgu lēmumu pieņem noteikumus par dalībvalstu noteikumu saskaņošanu netiešo nodokļu jomā.

Subsidiaritāte (neekskluzīvai kompetencei)

Priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam, jo galvenās apzinātās problēmas (izkropļojoša ietekme, liels administratīvais slogs un atbilstības izmaksas utt.) izraisa spēkā esošās Padomes Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 2 (“PVN direktīva”) un saistīto tiesību aktu noteikumi. Ņemot vērā to, ka PVN ir Kopienas līmenī saskaņots nodoklis, dalībvalstis nevar pašas noteikt atšķirīgus noteikumus; tāpēc iniciatīvai modernizēt PVN sistēmu attiecībā uz pārrobežu e-komerciju ir vajadzīgs Komisijas priekšlikums grozīt PVN direktīvu un saistītos tiesību aktus. Tiek uzskatīts, ka priekšlikums nepārprotami sniegs pievienoto vērtību salīdzinājumā ar to, ko iespējams sasniegt atsevišķu dalībvalstu līmenī. Jo īpaši, papildus tehniskajām izmaiņām, kas nepieciešamas MOSS darbības jomas paplašināšanai, šis priekšlikums mazinās administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, kas izmanto MOSS, nosakot principu, ka nodokļa maksātāja identifikācijas dalībvalstij būtu vienmēr jākoordinē nodokļu administrāciju veiktie uzskaites pieprasījumi nodokļu maksātājiem un administratīvās procedūras.

Proporcionalitāte

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu, proti, tas paredz tikai tos pasākumus, kas ir nepieciešami LESD mērķu — jo īpaši, netraucētas iekšējā tirgus darbības — sasniegšanai. Tāpat kā subsidiaritātes pārbaudes gadījumā, dalībvalstīm nav iespējams risināt problēmas un novērst to cēloņus bez priekšlikuma grozīt PVN direktīvu un saistītos tiesību aktus. Divi priekšlikuma aspekti ir ļoti svarīgi attiecībā uz proporcionalitātes principu. Pirmais attiecas uz dalībvalstu veikto koordinēšanu saistībā ar administratīviem pieprasījumiem un uzņēmumu revīzijām MOSS sistēmas ietvaros. Šī koordinēšana var radīt lietderīgāku un efektīvāku atbilstības režīmu gan dalībvalstīm, gan uzņēmumiem. Tomēr patēriņa dalībvalstij nebūs aizliegts tieši sazināties ar uzņēmumiem gadījumā, kad identifikācijas dalībvalsts nepiekrīt revīzijas nepieciešamībai. Otrais aspekts attiecas uz administratīvas maksas ieviešanu, kā rezultātā identifikācijas dalībvalsts saņems maksu 5 % apmērā no citu dalībvalstu vārdā iekasētajām summām, lai kompensētu ieguldījumus, kas vajadzīgi MOSS IT sistēmas atjaunināšanai pēc tās darbības jomas paplašināšanas, regulārās uzturēšanas izmaksām un līdzekļiem, kas izlietoti uzņēmumu kontrolēšanai, kuri veic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī, — mērķis ir pastiprināt sadarbību un uzlabot atbilstības līmeni.

Juridiskā instrumenta izvēle

Ar šo priekšlikumu groza Padomes Regulu (ES) Nr. 904/2010.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Šis priekšlikums ir daļa no tiesību aktu kopuma par PVN sistēmas modernizāciju uzņēmumu pārrobežu e-komercijas darījumiem ar patērētājiem. Ex post izvērtējumu, apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējumu rezultāti ir sīki izklāstīti paskaidrojuma rakstā par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2009/132/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā, — COM(2016) 757.

Apspriešanā ar ieinteresētajām personām uzņēmumu pārstāvji pārliecinoši atbalstīja nepieciešamību dalībvalstīm koordinēt revīzijas, jo pretējā gadījumā uzņēmums varētu saskarties ar tādu scenāriju, ka nākas saņemt 28 atsevišķus revīzijas pieprasījumus. Šāda noteikuma neesamība patlaban spēkā esošajos tiesību aktos ir radījusi nenoteiktību uzņēmumiem, jo īpaši gadījumos, kad tie saņem korespondenci no citām nodokļu administrācijām. Turklāt lielākā daļa dalībvalstu ir norādījušas, ka arī atbalsta šo pieeju, jo tā paredz daudz efektīvāku revīzijas resursu izmantošanu. Attiecībā uz ietekmes novērtējumu tika lēsts, ka vēlamais risinājums, kurā ietilpa revīziju koordinēšana, salīdzinājumā ar alternatīvām radīs lielākus atbilstības nodrošināšanas izmaksu samazinājumus uzņēmumiem.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Šis priekšlikums ir daļa no tiesību aktu kopuma par PVN sistēmas modernizāciju uzņēmumu pārrobežu e-komercijas darījumiem ar patērētājiem. Priekšlikuma kā kopuma ietekme uz budžetu ir sīki izklāstīta paskaidrojuma rakstā par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2009/132/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā, — COM(2016) 757.

Tiek lēsts, ka šis tiesību aktu kopuma elements radīs ievērojamu pozitīvu ietekmi uz budžetu. Revīziju koordinēšanai kopā ar administratīvās maksas radīto stimulu vajadzētu sekmēt uz riska analīzi balstītas revīzijas. Efektīvākam revīzijas procesam, kurā galvenā uzmanība tiek vērsta uz revīziju rezultātiem, būtu jāpaaugstina saistību izpildes līmenis salīdzinājumā ar nekoordinētas pieejas alternatīvu, kas var nevajadzīgi sasaistīt resursus. Ierobežotu revīzijas resursu neefektīvai izmantošanai var būt arī sekundāra ietekme — citi uzņēmumi ārpus MOSS sistēmas netiek pienācīgi revidēti, un tā rezultāts var būt zemāki saistību izpildes rādītāji attiecībā uz PVN un citiem nodokļiem un tādējādi negatīva ietekme uz budžetu.

5.CITI ELEMENTI

Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

Padomes Regulā (ES) Nr. 904/2010 iekļautie noteikumi par MOSS ir jāgroza un jāpapildina, ņemot vērā ierosinātos grozījumus PVN direktīvā. Šie noteikumi ietver noteikumus un procedūras par elektroniskā veidā starp nodokļa maksātājiem un to nodokļu administrācijām, kā arī starp dalībvalstu nodokļu administrācijām veiktu apmaiņu ar PVN informāciju, kas attiecas uz PVN identifikāciju, PVN deklarācijām un PVN maksājumiem MOSS ietvaros.

Regulas 1. panta 4. punktu, 2. panta 2. punktu, 17. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 31. pantu groza tā, lai atspoguļotu MOSS darbības jomas paplašināšanu, attiecinot to arī uz pakalpojumiem, kas nav telekomunikāciju pakalpojumi, radio un televīzijas apraides pakalpojumi un elektroniski sniegti pakalpojumi (turpmāk “elektroniski pakalpojumi”), un uz preču tālpārdošanu (priekšlikuma 1. panta 1.–4. punkts).

Regulas XI nodaļas 2. iedaļas nosaukums tiek grozīts tā, lai ierobežotu tās piemērošanu līdz 2020. gada 31. decembrim (priekšlikuma 1. panta 5. punkta a) apakšpunkts).

Ar priekšlikuma 1. panta 5. punkta b) apakšpunktu regulas XI nodaļā tiek iekļauta jauna 3. iedaļa. Tajā ir ietverti noteikumi, kas piemērojami no 2021. gada 1. janvāra.

3. iedaļas 2. apakšiedaļā (47.b līdz 47.g pantā) ir ietverti noteikumi par informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm par to nodokļu maksātāju identifikāciju, kuri izmanto MOSS, PVN deklarācijām un PVN maksājumiem. Tie atspoguļo spēkā esošos noteikumus XI nodaļas 2. iedaļā un paplašina to attiecināšanas jomu arī uz pakalpojumiem, kas nav elektroniskie pakalpojumi, un uz preču tālpārdošanu.

3. iedaļas 3. apakšiedaļā (47.h līdz 47.k pantā) ir ietverti noteikumi, kas attiecas uz darījumu un nodokļa maksātāju kontroli. 47.h pantā noteikts, ka importa dalībvalstij būtu jāpārliecinās par to, vai PVN identifikācijas numurs, kas jāsniedz muitas dienestiem, importējot preces, attiecībā uz kurām PVN tiek deklarēts un samaksāts, izmantojot MOSS, ir derīgs. Derīgs PVN numurs ir nosacījums, lai varētu piemērot atbrīvojumu, importējot šādas preces. 47.i un 47.j pantā ir noteikts, ka dalībvalstu veiktie dokumentācijas pieprasījumi nodokļu maksātājiem un administratīvās procedūras būtu jākoordinē identifikācijas dalībvalstij, lai novērstu vairāku patēriņa dalībvalstu nekoordinētus uzskaites pieprasījumus vai administratīvās procedūras. Arī 47.k pantā ir paredzēta identifikācijas dalībvalsts iejaukšanās, lai paziņotu nodokļu aprēķinu, ko izdevusi patēriņa dalībvalsts pēc administratīvās procedūras un lai iekasētu summas, kas jāmaksā saskaņā ar minēto aprēķinu.

3. iedaļas 4. apakšiedaļā (47.l pantā) ir paredzēts, ka patēriņa dalībvalstis maksā maksu 5 % apmērā identifikācijas dalībvalstij, lai kompensētu šai dalībvalstij izmaksas, kas saistītas ar PVN iekasēšanu un kontroli saskaņā ar īpašajiem režīmiem. Saskaņā ar pašreizējo MOSS dalībvalstis drīkst saglabāt noteiktu procentuālo daļu no PVN summas, ko tās iekasē un kas tām ir jāpārskaita patēriņa dalībvalstīm līdz 2018. gada beigām 3 . Ar priekšlikumu tiek ieviests pastāvīgs mehānisms, kas līdzinās muitas jomā iedibinātajai praksei, saskaņā ar kuru identifikācijas dalībvalsts saņem maksu 5 % apmērā no citu dalībvalstu vārdā iekasētajām summām, tādējādi kompensējot ieguldījumus, kas vajadzīgi MOSS IT sistēmas atjaunināšanai pēc tās darbības jomas paplašināšanas, regulārās uzturēšanas izmaksas un līdzekļus, kas izlietoti uzņēmuma kontrolēšanai, kurš veic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī, — mērķis ir pastiprināt sadarbību un uzlabot atbilstības līmeni. Saskaņā ar pašreizējo sistēmu (regulas 46. panta 3. punkts) šīs summas tiek ieturētas no katra PVN maksājuma MOSS ietvaros no identifikācijas dalībvalsts uz patēriņa dalībvalsti — tas tomēr ir radījis daudz sarežģījumu, jo īpaši saistībā ar nodokļa atmaksāšanu nodokļu maksātājiem. Tāpēc ir ierosināts aprēķināt šo maksu katru gadu un ārpus MOSS sistēmas, pamatojoties uz attiecīgajām neto summām.

3. iedaļas 5. apakšiedaļā (47.m pantā) paredzēta iespēja Komisijai automātiski piekļūt ar MOSS saistītai informācijai, kas glabājas dalībvalstu elektroniskajās sistēmās, izņemot personas datus. Tas ļautu Komisijai automātiski vākt statistikas informāciju (piemēram, par to nodokļu maksātāju skaitu, kuri reģistrēti īpašā režīmā), nepieprasot to attiecīgajām dalībvalstīm. Tas ir nepieciešams arī novērtēšanas nolūkā saskaņā ar labāka regulējuma noteikumiem.

3. iedaļas 6. apakšiedaļā (47.n pantā) Komisijai ir piešķirtas īstenošanas pilnvaras, kas vajadzīgas, lai noteiktu, kādi dati iekļaujami informācijas apmaiņā starp nodokļa maksātājiem un dalībvalstīm vai starp dalībvalstīm attiecībā uz identifikāciju, PVN deklarācijām, PVN maksājumiem, uzskaites pieprasījumiem vai administratīvajām procedūrām utt., kā arī tehniskos līdzekļus šīs informācijas iesniegšanai vai nosūtīšanai. Skaidrības labad šie noteikumi ir sagrupēti vienā pantā, nevis katrs iekļauts atsevišķā attiecīgā noteikumā, kā tas ir regulas pašreizējā redakcijā.

Visbeidzot, ar priekšlikuma 1. panta 6. punktu tiek grozīts I pielikuma 1. punkts, saskaņojot to ar ierosinātajiem PVN direktīvas grozījumiem attiecībā uz preču tālpārdošanu (tās 34. panta svītrošana).

2016/0371 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 113. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu 4 ,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 5 ,

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

1)Padomes Regulā (ES) Nr. 904/2010 6 paredzēti noteikumi par dalībvalstu veikto informācijas apmaiņu un glabāšanu, lai noteiktu īpašos režīmus, kā paredzēts Padomes Direktīvas 2006/112/EK 7 XII sadaļas 6. nodaļā.

2)Lai no 2021. gada 1. janvāra paplašinātu šos īpašos režīmus, attiecinot arī uz preču un pakalpojumu tālpārdošanu, izņemot telekomunikāciju pakalpojumus, radio un televīzijas apraides pakalpojumus un elektroniski sniegtus pakalpojumus, ir jāpaplašina šīs regulas noteikumi par informācijas sniegšanu un naudas pārskaitīšanu starp identifikācijas dalībvalsti un patēriņa dalībvalstīm.

3)Lai varētu piemērot īpašos režīmus arī no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošanai, importa dalībvalsts muitas dienestam jāspēj identificēt tādu preču importu mazos sūtījumos, attiecībā uz kurām pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir jāmaksā saskaņā ar kādu no īpašajiem režīmiem. Tāpēc PVN identifikācijas numurs, ar kuru PVN tiek maksāts, būtu jāpaziņo jau iepriekš, lai muitas iestādes varētu pārbaudīt tā derīgumu preču importēšanas brīdī.

4)Uz nodokļa maksātājiem, kuri izmanto šādus īpašus režīmus, var attiekties uzskaites pieprasījumi un administratīvās procedūras, ko veic identifikācijas dalībvalsts un visas patēriņa dalībvalstis, kurās tiek piegādātas preces vai pakalpojumi. Lai samazinātu uzņēmumiem, kā arī nodokļu administrācijām administratīvo slogu un atbilstības nodrošināšanas izmaksas saistībā ar vairākkārtējiem uzskaites pieprasījumiem un administratīvajām procedūrām un novērstu darba dublēšanos, šādi pieprasījumi un procedūras būtu pēc iespējas jākoordinē identifikācijas dalībvalstij.

5)Tā kā saskaņā ar īpašajiem režīmiem identifikācijas dalībvalsts iekasē un kontrolē PVN patēriņa dalībvalstu vārdā, ir lietderīgi paredzēt mehānismu, kura ietvaros identifikācijas dalībvalsts no attiecīgajām patēriņa dalībvalstīm saņemtu maksu, kas kompensē iekasēšanas un kontroles izmaksas. Tomēr, tā kā pašreizējā sistēma, saskaņā ar kuru maksa tiek ieturēta no PVN summām, kuras identifikācijas dalībvalstij jāpārskaita uz patēriņa dalībvalstīm, ir radījusi sarežģījumus nodokļu administrācijām — jo īpaši saistībā ar izdevumu atmaksāšanu —, šāda maksa būtu jāaprēķina un jāsamaksā reizi gadā ārpus īpašajiem režīmiem.

6)Lai vienkāršotu statistikas datu vākšanu par īpašo režīmu piemērošanu, būtu jāpilnvaro Komisija, lai tā varētu automātiski piekļūt ar īpašajiem režīmiem saistītai vispārīgai informācijai, kas tiek glabāta dalībvalstu elektroniskajās sistēmās, izņemot datus par atsevišķiem nodokļa maksātājiem.

7)Informācija, kas jāsniedz nodokļu maksātājam un jānosūta starp dalībvalstīm īpašo režīmu piemērošanas nolūkā, kā arī tehniskie līdzekļi, ko nodokļa maksātājs izmanto šīs informācijas sniegšanai vai kas tiek izmantoti tās nosūtīšanai starp dalībvalstīm, būtu jānosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 8  5. pantā paredzēto regulatīvo procedūru.

8)Ņemot vērā laiku, kāds nepieciešams to pasākumu ieviešanai, kuri vajadzīgi, lai īstenotu šo regulu un lai dalībvalstis pielāgotu savas IT sistēmas PVN reģistrācijai, deklarēšanai un maksāšanai, kā arī, lai ņemtu vērā grozījumus, kas ieviesti ar 2. pantu Padomes Direktīvā [...]/ES 9 , šī regula būtu jāpiemēro no dienas, kad piemēro minētos grozījumus.

9) Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 904/2010,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 904/2010 groza šādi:

1) regulas 1. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.Šī regula paredz arī noteikumus un procedūras attiecībā uz elektronisku PVN informācijas apmaiņu par precēm un pakalpojumiem, ko sniedz saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļā noteiktajiem īpašajiem režīmiem, un arī attiecībā uz jebkādu turpmāku informācijas apmaiņu un – ciktāl tas attiecas uz precēm un pakalpojumiem saskaņā ar minētajiem īpašajiem režīmiem – attiecībā uz naudas pārskaitīšanu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm.”;

2) regulas 2. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.Definīcijas, kas attiecībā uz katru īpašo režīmu izklāstītas Direktīvas 2006/112/EK 358.a, 369.a un 369.l pantā, piemēro arī šajā regulā.”;

3) regulas 17. panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 360., 361., 364. 365., 369.c, 369.f, 369.g, 369.o, 369.p, 369.s un 369.t pantu apkopoto informāciju.”;

4) regulas 31. pantu groza šādi:

a)    panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.Katras dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina, lai Kopienas iekšējā preču piegādē vai pakalpojumu sniegšanā iesaistītiem nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību un sniedz pakalpojumus, ir atļauts minēto darbību nolūkos elektroniski iegūt jebkuras konkrētas personas PVN reģistrācijas numura derīguma, kā arī attiecīgā vārda/nosaukuma un adreses apstiprinājumu. Šī informācija atbilst datiem, kas minēti 17. pantā.”;

b)panta 3. punktu svītro;

5) XI nodaļu groza šādi:

a)    pielikuma 2. iedaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Noteikumi, ko piemēro no 2015. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.”;

b)    pievieno šādu 3. iedaļu:

3. IEDAĻA
Noteikumi, ko piemēro no 2021. gada 1. janvāra

1. apakšiedaļa

Vispārīgs noteikums

47.a pants

Šīs iedaļas noteikumus piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

2. apakšiedaļa
Informācijas apmaiņa

47.b pants

1.    Informācija, kuru nodokļa maksātājs, kas izmanto īpašo režīmu saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļas 2. iedaļu, paziņo saskaņā ar minētās direktīvas 361. pantu identifikācijas dalībvalstij, sākot savu darbību, tiek iesniegta elektroniski. Līdzīgu informāciju, lai varētu identificēt nodokļa maksātāju, kas izmanto īpašo režīmu saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļas 3. iedaļu, sākot tā darbību, saskaņā ar minētās direktīvas 369.b pantu iesniedz elektroniski.

2.    Identifikācijas dalībvalsts 1. punktā minēto informāciju elektroniski nosūta pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm 10 dienu laikā no tā mēneša beigām, kurā saņemta informācija no nodokļa maksātāja, kas izmanto kādu no īpašajiem režīmiem saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļas 2. un 3. iedaļu. Tādā pašā veidā identifikācijas dalībvalsts informē pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes par piešķirto individuālo PVN identifikācijas numuru.

3.    Identifikācijas dalībvalsts nekavējoties elektroniski paziņo citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ja nodokļa maksātājs, kas izmanto kādu no īpašajiem režīmiem saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļas 2. un 3. iedaļu, ir izslēgts no attiecīgā īpašā režīma.

47.c pants

1.    Informācija, kuru nodokļa maksātājs, kas izmanto īpašo režīmu saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļas 4. iedaļu, vai tā starpnieks paziņo saskaņā ar minētās direktīvas 369.p panta 1. un 2. punktu identifikācijas dalībvalstij, sākot savu darbību, tiek iesniegta elektroniski. Visas izmaiņas šajā informācijā, kas sniegta saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 369.p panta 3. punktu arī iesniedz elektroniski.

2.    Identifikācijas dalībvalsts 1. punktā minēto informāciju elektroniski nosūta pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm 10 dienu laikā no tā mēneša beigām, kurā saņemta informācija no nodokļa maksātāja, kas izmanto īpašo režīmu saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļas 4. iedaļu, vai, attiecīgā gadījumā, no tā starpnieka.

3.    Identifikācijas dalībvalsts nekavējoties elektroniski paziņo citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ja nodokļa maksātājs, kas izmanto īpašo režīmu saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļas 4. iedaļu, vai, attiecīgā gadījumā, tā starpnieks ir izslēgts no īpašā režīma.

47.d pants

1.    PVN deklarāciju ar datiem, kas noteikti Direktīvas 2006/112/EK 365., 369.g un 369.t pantā, iesniedz elektroniski.

2.    Identifikācijas dalībvalsts šo informāciju elektroniski nosūta attiecīgās patēriņa dalībvalsts kompetentajai iestādei ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kura laikā saņemta nodokļu deklarācija.

Identifikācijas dalībvalsts arī pārsūta Direktīvas 2006/112/EK 369.g panta 2. un 3. punktā paredzēto informāciju attiecīgās dalībvalsts, kurā veic uzņēmējdarbību, kompetentajai iestādei.

Dalībvalstis, kuras pieprasījušas PVN deklarāciju aizpildīt valsts valūtā, kura nav euro, pārvērš summas euro pēc valūtas maiņas kursa, kas ir spēkā taksācijas perioda pēdējā dienā. Maiņu izdara, piemērojot valūtas maiņas kursus, kurus Eiropas Centrālā banka publicējusi attiecīgajai dienai vai, ja attiecīgajai dienai nav šādas publikācijas, tad nākamajai publikācijas dienai.

47.e pants

Identifikācijas dalībvalsts elektroniski nosūta patēriņa dalībvalstij informāciju, kas vajadzīga, lai saistītu katru maksājumu ar attiecīgo ceturkšņa PVN deklarāciju vai aprēķinu.

47.f pants

1.    Identifikācijas dalībvalsts nodrošina, ka nodokļa maksātājs, kas izmanto kādu no Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļā paredzētajiem īpašajiem režīmiem, vai, attiecīgā gadījumā, tā starpnieks, samaksāto summu ieskaita bankas euro kontā, ko noteikusi patēriņa dalībvalsts, kurai maksājums jāsaņem.

Dalībvalstis, kas ir pieprasījušas maksājumus valsts valūtā, kura nav euro, konvertē summas euro pēc valūtas kursa, kas ir spēkā taksācijas perioda pēdējā dienā. Maiņu izdara, piemērojot valūtas maiņas kursus, kurus Eiropas Centrālā banka publicējusi attiecīgajai dienai vai, ja attiecīgajai dienai nav šādas publikācijas, tad nākamajai publikācijas dienai.

Pārskaitījumu veic ne vēlāk kā 10 dienas pēc tā mēneša beigām, kura laikā saņemts maksājums.

2.    Ja nodokļa maksātājs, kas izmanto īpašo režīmu, vai, attiecīgā gadījumā, tā starpnieks nesamaksā maksājamo nodokli pilnībā, identifikācijas dalībvalsts nodrošina, ka maksājumu pārskaita patēriņa dalībvalstīm proporcionāli nodoklim, kas saņemams katrā dalībvalstī. Identifikācijas dalībvalsts elektroniski par to informē patēriņa dalībvalstu kompetentās iestādes.

47.g pants

Dalībvalstis elektroniski dara zināmus pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm attiecīgos banku kontu numurus maksājumu saņemšanai saskaņā ar 47.f pantu.

Dalībvalstis nekavējoties elektroniski paziņo pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai par izmaiņām nodokļa likmēs, kas piemērojamas tādu preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai, uz ko attiecas īpašie režīmi.

3. apakšiedaļa
Darījumu un nodokļa maksātāju kontrole

47.h pants

Importējot preces, attiecībā uz kurām PVN ir deklarēts saskaņā ar īpašo režīmu, kas paredzēts Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļas 4. iedaļā, dalībvalstis pārbauda derīgumu individuālajam PVN identifikācijas numuram, kurš piešķirts saskaņā ar šīs direktīvas 369.q pantu un iepriekš paziņots attiecībā uz šo importu dalībvalstij, kurā notiek importēšana.

47.i pants

1.    Lai iegūtu uzskaiti, kas ir nodokļa maksātāja vai starpnieka rīcībā saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 369., 369.k un 369.x pantu, patēriņa dalībvalsts vispirms iesniedz pieprasījumu identifikācijas dalībvalstij elektroniskā veidā.

2.    Ja identifikācijas dalībvalsts saņem šādu pieprasījumu, tā nekavējoties elektroniski nosūta to nodokļa maksātājam vai tā starpniekam.

3.    Pēc pieprasījuma nodokļa maksātājs vai tā starpnieks elektroniski sniedz pieprasīto uzskaiti identifikācijas dalībvalstij. Lai iesniegtu uzskaiti identifikācijas dalībvalstij, var izmantot standarta veidlapu.

4.    Identifikācijas dalībvalsts nekavējoties elektroniskā veidā nosūta iegūto uzskaiti pieprasījuma iesniedzējai patēriņa dalībvalstij.

5.    Ja pieprasījuma iesniedzēja patēriņa dalībvalsts nesaņem minēto uzskaiti 30 dienu laikā pēc pieprasījuma, šī dalībvalsts var veikt jebkādas darbības saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem, lai iegūtu šādu uzskaiti.

47.j pants

1.    Ja identifikācijas dalībvalsts nolemj veikt tās teritorijā administratīvu procedūru attiecībā uz nodokļa maksātāju, kas izmanto kādu no Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļā paredzētajiem īpašajiem režīmiem, vai, attiecīgā gadījumā, tā starpnieku, tā iepriekš informē citu dalībvalstu kompetentās iestādes.

2.    Ja patēriņa dalībvalsts nolemj, ka ir vajadzīga administratīvā procedūra, tā vispirms apspriežas ar identifikācijas dalībvalsti par šādas procedūras nepieciešamību.

Gadījumos, kad notiek vienošanās, ka administratīvā procedūra ir vajadzīga, identifikācijas dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis.

Gadījumos, kad identifikācijas dalībvalsts nepiekrīt administratīvās procedūras nepieciešamībai, tā informē attiecīgās pārējās patēriņa dalībvalstis, izklāstot iemeslus. Ja vismaz divas dalībvalstis uzskata, ka administratīvā procedūra nav vajadzīga, identifikācijas dalībvalsts pienākums ir veikt administratīvo procedūru, sadarbojoties ar šīm dalībvalstīm. Ja tikai viena patēriņa dalībvalsts uzskata, ka šāda procedūra nav vajadzīga, attiecīgā patēriņa dalībvalsts var veikt jebkādas atbilstīgas darbības saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem.

3.    Jebkura attiecīgā patēriņa dalībvalsts var piedalīties administratīvā procedūrā, ko pēc savas ierosmes vai pēc patēriņa dalībvalsts pieprasījuma veic identifikācijas dalībvalsts. Šai administratīvajai procedūrai var izmantot šajā regulā minētos instrumentus un procedūras.

4.    Katra dalībvalsts paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai informāciju par kompetento personu, kas ir atbildīga par administratīvo procedūru koordinēšanu attiecīgajā dalībvalstī.

47.k pants

Pabeidzot administratīvo procedūru, kas veikta saskaņā ar 47.j pantu, patēriņa dalībvalsts var nolemt saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem izdot jaunu nodokļa aprēķinu, tostarp iespējamos maksājamos procentus un soda naudas.

Ja patēriņa dalībvalsts izdod šādu aprēķinu, tā pieprasa identifikācijas dalībvalstij saskaņā ar 25. pantu paziņot šo aprēķinu nodokļa maksātājam vai, attiecīgā gadījumā, tā starpniekam un iekasēt summu, kas jāmaksā saskaņā ar minēto aprēķinu. Šo paziņošanas pieprasījumu, kā arī turpmāko paziņojumu nodokļa maksātājam vai, attiecīgā gadījumā, tā starpniekam sniedz elektroniski.

4. apakšiedaļa
Maksas, kas attiecas uz nodokļu iekasēšanu un kontroli saskaņā ar īpašajiem režīmiem

47.l pants

Patēriņa dalībvalsts identifikācijas dalībvalstij maksā maksu, kas attiecas uz kopējo summu, kura iekasēta attiecīgās dalībvalsts vārdā saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļā paredzētajiem īpašajiem režīmiem.

Minēto maksu aprēķina 5 % apmērā no kopējās summas, ko minētā identifikācijas dalībvalsts iekasē patēriņa dalībvalsts vārdā, ieskaitot tās summas, kuras iekasētas pēc administratīvās procedūras saskaņā ar 47.j pantu.

Maksu, kas jāmaksā katru gadu, pamatojoties uz pilnu kalendāro gadu, patēriņa dalībvalsts pārskaita identifikācijas dalībvalstij ne vēlāk kā līdz nākamā kalendārā gada 31. martam.

5. apakšiedaļa
Statistikas informācija

47.m pants

Dalībvalstis nodrošina Komisijai piekļuvi statistikas informācijai, kas tiek glabāta to elektroniskajā sistēmā saskaņā ar 17. panta 1. punkta d) apakšpunktu. Šī informācija neietver nekādus personas datus.”

6. apakšiedaļa
Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

47.n pants

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 58. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru noteikt šādus elementus:

a)informācija, kas jāsniedz nodokļu maksātājam, kā minēts 47.b panta 1. punktā, 47.d panta 1. punktā un 47.i panta 3. punktā, kā arī tehniskie līdzekļi šīs informācijas iesniegšanai;

b)informācija, kas jānosūta starp dalībvalstīm, kā minēts 47.b panta 2. un 3. punktā, 47.c panta 2. un 3. punktā, 47.d panta 2. punktā, 47.e pantā, 47.f panta 2. punktā, 47.i panta 1., 2. un 4. punktā, 47.j panta 1., 2. un 4. punktā un 47.k pantā, kā arī tehniskie līdzekļi šīs informācijas nosūtīšanai;

c)minimālais saraksts ar informāciju, kas jāsniedz nodokļu maksātājam, kā minēts 47.c panta 1. punktā, kā arī tehniskie līdzekļi šīs informācijas iesniegšanai;

d)tehniskie līdzekļi 47.g pantā minētās informācijas nosūtīšanai starp dalībvalstīm;

e)tehniskie līdzekļi, ar kuriem importa dalībvalstij jāpārbauda 47.h pantā minētā informācija;

f)informācija, kurai jābūt pieejamai Komisijai, kā minēts 47.m pantā, kā arī tehniskie līdzekļi šīs informācijas izgūšanai;

6) regulas I pielikumu groza šādi: 

a)pielikuma 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.    Tālpārdošana (Direktīvas 2006/112/EK 33. pants)”;

b)pielikuma 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.    Telekomunikāciju pakalpojumi, radio un televīzijas apraides pakalpojumi un elektroniski sniegti pakalpojumi (Direktīvas 2006/112/EK 58. pants), izņemot, ja nodokļa maksātājs izmanto īpašos režīmus saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļu.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

   Padomes vārdā –

   priekšsēdētājs

(1) OV L 268, 12.10.2010., 1. lpp.
(2) OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.
(3) No 2015. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim – 30 %; no 2017. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim – 15 %; no 2019. gada 1. janvāra ieturējumi vairs netiek veikti.
(4) OV C [...], [...], [...]. lpp.
(5) OV C [...], [...], [...]. lpp.
(6) Padomes Regula (ES) Nr. 904/2010 (2010. gada 7. oktobris) par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (OV L 268, 12.10.2010., 1. lpp.).
(7) Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(9) Padomes Direktīva [...]/ES ([...]), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2009/132/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā.
Top