52016PC0645

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 7.10.2016

COM(2016) 645 final

2016/0315(NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,

ar kuru groza Lēmumu 2007/884/EK, ar ko Apvienotajai Karalistei atļauj turpināt piemērot pasākumus, atkāpjoties no 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 168. panta un 169. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Saskaņā ar 395. panta 1. punktu 2006. gada 28. novembra Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu ("PVN direktīva") Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var atļaut jebkurai dalībvalstij ieviest īpašus pasākumus, atkāpjoties no minētās direktīvas noteikumiem ar nolūku vienkāršot PVN iekasēšanas procedūru vai lai nepieļautu noteiktu veidu nodokļu nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Ar vēstuli, kas Komisijā reģistrēta 2016. gada 14. martā, Apvienotā Karaliste lūdza atļauju turpināt piemērot atkāpi, kuru iepriekšējo reizi atļauts piemērot ar Padomes Lēmumu Nr. 2013/681/ES 1 , attiecībā uz tiesībām atskaitīt PVN par tādu automašīnu nomu vai īri, kuras izmanto arī privātām vajadzībām. Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punktu Komisija ar 2016. gada 28. jūnija vēstuli informēja pārējās dalībvalstis par Apvienotās Karalistes lūgumu. Komisija 2016. gada 28. jūnija vēstulē paziņoja Apvienotajai Karalistei, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu lūguma izvērtēšanai.

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

PVN direktīvas 168. un 168.a pantā ir noteikts, ka nodokļa maksātājam ir tiesības atskaitīt PVN, kas uzlikts par pirkumiem, kuri veikti saistībā ar viņa darījumiem, par ko uzliek nodokli. Vienlaikus PVN direktīvas 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēts, ka par pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību uzskata gadījumu, kad nodokļa maksātājs privātajām vajadzībām lieto preces, kas ir tā saimnieciskās darbības aktīvu daļa, ja PVN par šīm precēm bijis pilnīgi vai daļēji atskaitāms. Tādējādi sistēma nodrošina, ka gadījumos, kad attiecīgais PVN priekšnodoklis sākotnēji ticis atskaitīts, galīgais patēriņš tiek aplikts ar nodokli.

Attiecībā uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem reizēm nodokļa maksātājiem ir sarežģīti un apgrūtinoši noteikt un reģistrēt, kad tas tiek izmantots saimnieciskajai darbībai un kad — privātajām vajadzībām, un tikpat sarežģīti nodokļu administrācijām ir šo sadalījumu pārbaudīt. Tas tā būtu pat gadījumā, ja Apvienotā Karaliste izmantotu PVN direktīvas 168.a panta 2. punktā paredzēto iespēju attiecināt atskaitīšanu vienīgi uz izdevumiem, kas saistīti ar uzņēmumu automašīnām, proporcionāli tam, cik nodokļu maksātājs tās faktiski izmanto saimnieciskās darbības vajadzībām. Turklāt, ņemot vērā jaukta izmantojuma transportlīdzekļu skaitu, ievērojami var pieaugt nodokļu nemaksāšana.

Lai vienkāršotu PVN iekasēšanu un cīnītos pret nodokļu nemaksāšanu, Apvienotajai Karalistei kopš 1995. gada 2 un pēdējo reizi 2013. gadā 3 ir līdz 2016. gada 31. decembrim atļauts ierobežot automašīnas īrētāja vai nomātāja priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, nosakot, ka var atskaitīt līdz 50 % no pievienotās vērtības nodokļa izmaksām, kas radušās, īrējot vai nomājot automašīnu, kuru izmanto ne tikai saimnieciskās darbības vajadzībām. Lai izvairītos no nodokļu dubultas uzlikšanas, Apvienotajai Karalistei ir arī atļauts neklasificēt kā pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību gadījumu, kad nodokļu maksātājs saimnieciskās darbības vajadzībām iznomātu vai izīrētu automašīnu izmanto privātām vajadzībām.

Atkāpe paredz, ka īrētājam vai nomniekam nav jāveic sīka to attālumu uzskaite, kas ar katru automašīnu nobraukti personīgām vajadzībām, un PVN uzskaite par automašīnas izmantošanu privātām vajadzībām. PVN direktīvas 168.a panta 2. punktā paredzētā izvēles iespēja neparedz vienotas likmes daļēju atskaitīšanu un varētu tikt piemērota tikai PVN priekšnodoklim par automašīnu, kas ir daļa no nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības aktīviem; tādējādi atkāpe ir piemērots pasākums, lai panāktu pieprasīto vienkāršošanu.

Saskaņā ar grozītā Padomes Lēmuma 2007/884/EK 4 3. pantu Apvienotā Karaliste ir sniegusi ziņojumu par lēmuma piemērošanu, ietverot tajā pārskatu par procentu likmes ierobežojumu, ko piemēro tiesībām atskaitīt PVN par izdevumiem, kas attiecas uz tādu automašīnu īri vai nomu, kuras izmanto ne tikai saimnieciskajai darbībai. Ziņojumā ir teikts, ka, pamatojoties uz izmantoto datu kopu, faktiskā lēstā attiecība starp izmantojumu profesionālām un privātām vajadzībām būtiski neatšķiras no 50 %.

Lai varētu izvērtēt, vai īpašais pasākums ir lietderīgs un efektīvs, parasti atkāpes piešķir uz noteiktu laiku. No Apvienotās Karalistes sniegtā ziņojuma izriet, ka 50 % sadalījums starp izmantošanu saimnieciskās darbības un privātām vajadzībām (vai citām vajadzībām, kas nav saimnieciskās darbības vajadzības, Direktīvas 2006/112/EK 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē) joprojām atspoguļo to, kā kopumā Apvienotajā Karalistē nodokļu maksātāji īrētas un nomātas automašīnas izmanto saimnieciskās darbības un privātām vajadzībām. Tāpēc atkāpes pasākuma piemērošanas pagarināšana ir pamatota.

Taču atkāpes pagarinājumam būtu jābūt ar noteiktu beigu termiņu, lai varētu novērtēt, vai joprojām pastāv situācija, kura kalpoja par pamatu atkāpei. Tāpēc tiek ierosināts pagarināt atkāpes piemērošanu līdz 2019. gada beigām un paredzēt, ka Apvienotajai Karalistei gadījumā, ja tā plāno pieprasīt termiņa pagarinājuma pēc šā datuma, jāiesniedz jauns ziņojums.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem politikas jomā

Direktīvas 2006/112/EK 176. pantā noteikts, ka Padome lemj, uz kuriem izdevumiem neattiecas PVN atskaitīšana. Tikmēr dalībvalstīm atļauts saglabāt visus izņēmumus, kas bija spēkā 1979. gada 1. janvārī. Tādējādi ir vairāki "stāvokli iesaldējoši" noteikumi, ar ko ierobežo tiesības atskaitīt nodokļus attiecībā uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem.

Neatkarīgi no iepriekšējām iniciatīvām, lai paredzētu noteikumus par to, uz kurām izdevumu kategorijām var attiecināt atskaitīšanas tiesību ierobežojumu 5 , šāda atkāpe ir piemērota, kamēr tiek gaidīta šo noteikumu saskaņošana ES līmenī.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

PVN direktīvas 395. pants.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Vadoties pēc PVN direktīvas noteikuma, kurš ir šā priekšlikuma pamatā, subsidiaritātes principu nepiemēro.

•Proporcionalitāte

Šis lēmums attiecas uz atļauju, ko dalībvalstij piešķir pēc pašas dalībvalsts pieprasījuma, un tas nerada nekādas saistības.

Ņemot vērā atkāpes ierobežoto darbības jomu, īpašais pasākums ir proporcionāls izvirzītajam mērķim. Jo īpaši ņemot vērā iespēju, ka uzņēmumi var deklarēt mazāku atbildības apmēru nekā faktiskais, un apgrūtinošo pienākumu pārbaudīt nobrauktā attāluma rādījumus nodokļu iestāžu vajadzībām, 50 % ierobežojuma noteikšana ļautu izvairīties no pārāk liela nobraukuma saimnieciskās darbības vajadzībām uzrādīšanas un palīdzētu novērst ieņēmumu zudumu kļūdu un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas rezultātā un vienkāršot PVN iekasēšanu konkrētā nozarē.

•Instrumenta izvēle

Ierosinātais instruments ir Padomes īstenošanas lēmums. Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ: saskaņā ar Padomes Direktīvas 2006/112/EK 395. pantu atkāpe no kopējiem PVN noteikumiem iespējama tikai ar Padomes atļauju, ko pēc Komisijas priekšlikuma tā pieņem ar vienprātīgu lēmumu. Padomes īstenošanas lēmums ir vispiemērotākais instruments, jo to var adresēt atsevišķai dalībvalstij.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Šā priekšlikuma pamatā ir Apvienotās Karalistes lūgums, un tas attiecas vienīgi uz šo dalībvalsti.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs.

•Ietekmes novērtējums

Lēmuma mērķis ir pagarināt vienkāršošanas pasākuma piemērošanas laiku. Šis vienkāršošanas pasākums ir paredzēts tam, lai novērstu ar PVN saistītu krāpšanu un vienkāršotu nodokļa iekasēšanas procedūru. Priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību ierobežojums līdz 50 % ir faktiski maksājamās nodokļa summas par attiecīgo automašīnu personīgā nobraukuma vajadzībām aplēstā vērtība. Tā rezultātā īrniekam/nomniekam nav jāveic to attālumu uzskaite, kas ar saimnieciskajai darbībai paredzēto automašīnu nobraukti personīgām vajadzībām, un nodokļu uzskaite par katras automašīnas faktisko izmantojumu personīgām vajadzībām, un tādējādi tas būtiski ierobežo administratīvo slogu nodokļu maksātājiem un nodokļu iestādēm. Uzņēmumi, kuru automašīnas izmantojums profesionālām vajadzībām pārsniedz 50 % , bet nesasniedz 100 %, sedz papildu izmaksas.

Turklāt šī ietekme jebkurā gadījumā nebūs liela, jo ierobežota ir gan atkāpes piemērošanas joma, gan laiks.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikumam nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz ES budžetu.

5.CITI ELEMENTI

Priekšlikumā ir iekļauta turpināmības klauzula — automātisks laika ierobežojums, kas ir noteikts līdz 2019. gada 31. decembrim.

Gadījumā, ja Apvienotā Karaliste apsvērtu pagarināt atkāpes pasākumu vēl pēc 2019. gada, būtu jāiesniedz jauns novērtējuma ziņojums Komisijai kopā ar pagarinājuma pieprasījumu ne vēlāk kā 2019. gada 1. aprīlī.

2016/0315 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 6 un jo īpaši tās 395. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Ar Padomes Lēmumu 2007/884/EK 7 , kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2013/681/ES 8 , Apvienotajai Karalistei atļāva ierobežot automašīnas īrētāja vai nomātāja priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, nosakot, ka var atskaitīt līdz 50 % no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaksām, kas radušās, īrējot vai nomājot automašīnu, kuru izmanto ne tikai saimnieciskās darbības vajadzībām. Tāpat Apvienotajai Karalistei atļāva neklasificēt kā pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību gadījumu, kad nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības vajadzībām nomātu vai īrētu automašīnu izmanto privātām vajadzībām. Minētais vienkāršošanas pasākums paredz, ka īrētājam vai nomniekam nav jāveic to attālumu uzskaite, kas ar katru saimnieciskās darbības vajadzībām paredzētu automašīnu nobraukti personīgām vajadzībām, un nodokļu uzskaite par faktisko automašīnas nobraukumu privātām vajadzībām.

(2)Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2016. gada 14. martā, Apvienotā Karaliste lūdza atļauju turpināt piemērot atkāpi attiecībā uz PVN atskaitīšanas tiesību ierobežojumiem par tādu automašīnu nomu vai īri, kuras izmanto ne tikai saimnieciskās darbības vajadzībām.

(3)Komisija 2016. gada 28. jūnija vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Apvienotās Karalistes pieprasījumu. Komisija 2016. gada 28. jūnija vēstulē paziņoja Apvienotajai Karalistei, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu lūguma izvērtēšanai.

(4)Pamatojoties uz Apvienotās Karalistes sniegto ziņojumu, 50 % ierobežojums joprojām atspoguļo to, kā kopumā attiecīgos īrētos un nomātos transportlīdzekļus izmanto saimnieciskās darbības un privātām vajadzībām. Tāpēc ir lietderīgi atļaut Apvienotajai Karalistei pasākumu piemērot līdz 2019. gada 31. decembrim.

(5)Saskaņā ar grozītā Padomes Lēmuma 2007/884/EK 3. pantu Apvienotā Karaliste iesniedza Komisijai ziņojumu par minētā lēmuma piemērošanu, kurā bija ietverts procentuālā ierobežojuma novērtējums. Apvienotās Karalistes sniegtā informācija joprojām liecina, ka 50 % atskaitīšanas tiesību ierobežojums atbilst faktiskajai situācijai saistībā ar attiecīgo transportlīdzekļu izmantošanas attiecību saimnieciskajai darbībai un privātām vajadzībām. Tāpēc būtu jāatļauj Apvienotajai Karalistei ierobežotā laikposmā piemērot pasākumu arī turpmāk – līdz 2019. gada 31. decembrim.

(6)Ja Apvienotā Karaliste uzskata, ka būtu nepieciešams pagarinājums, kas pārsniedz 2019. gada termiņu, tai kopā ar pagarinājuma pieprasījumu ne vēlāk kā 2019. gada 1. aprīlī Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums, kurā ietverts ierobežojuma procentu likmes pārskats.

(7)Atkāpei būs tikai nenozīmīga ietekme uz galapatēriņa posmā iekasētajiem kopējiem nodokļa ieņēmumiem, un tai nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz ES pašu resursiem, ko veido iekasētais PVN.

(8)Tāpēc Lēmums 2007/884/EK būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2007/884/EK 3. pantu aizstāj ar šādu:

"3. pants

Šis lēmums zaudē spēku 2019. gada 31. decembrī.

Ja tiek iesniegts pieprasījums pagarināt šajā lēmumā paredzētos pasākumus, to iesniedz Komisijai līdz 2019. gada 1. aprīlim kopā ar ziņojumu, kurā ietver pārskatu par procentu likmes ierobežojumu, ko piemēro tiesībām atskaitīt PVN par izdevumiem, kas attiecas uz tādu automašīnu īri vai nomu, kuras izmanto ne tikai saimnieciskajai darbībai."

2. pants

Šo lēmumu piemēro no 2017. gada 1. janvāra.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

Briselē,

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

(1) Padomes Īstenošanas lēmums 2013/681/ES (2013. gada 15. novembris), ar kuru groza Lēmumu 2007/884/EK, ar ko Apvienotajai Karalistei atļauj turpināt piemērot pasākumus, atkāpjoties no 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 168. panta un 169. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 316, 27.11.2013., 41. lpp.).

(2) Padomes Lēmums 95/252/EK (1995. gada 29. jūnijs), ar ko Apvienotajai Karalistei atļauj piemērot pasākumu, atkāpjoties no 6. un 17. panta Padomes Sestajā direktīvā (77/388/EEK) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem (OV L 159, 11.7.1995., 19. lpp.).

(3) Padomes 2007. gada 20. decembra Lēmuma 2007/884/EK, ar ko Apvienotajai Karalistei atļauj piemērot pasākumus, atkāpjoties no 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 168. panta un 169. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 346, 29.12.2007., 21. lpp.), spēkā esības termiņš tika pagarināts ar Padomes 2011. gada 18. janvāra Īstenošanas lēmumu 2011/37/ES (OV L 19, 22.1.2011., 11. lpp.) līdz 2013. gada 31. decembrim un ar Padomes 2013. gada 15. novembra Īstenošanas Lēmumu 2013/681/ES — līdz 2016. gada 31. decembrim (OV L 316, 27.11.2013., 41. lpp.).

(4) OV L 346, 29.12.2007., 21.–22. lpp.

(5) COM (2004) 728 galīga redakcija – Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 77/388/EEK nolūkā vienkāršot pievienotās vērtības nodokļa saistības (OV C 24, 29.1.2005., 10. lpp.), atsaukts 2014. gada 21. maijā (OV C 153, 21. 5. 2014., 3. lpp.).

(6) OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

(7) Padomes Lēmums 2007/884/EK (2007. gada 20. decembris), ar ko Apvienotajai Karalistei atļauj turpināt piemērot pasākumus, atkāpjoties no 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 168. panta un 169. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 346, 29.12.2007., 21. lpp.).

(8) Padomes Īstenošanas lēmums 2013/681/ES (2013. gada 15. novembris), ar kuru groza Lēmumu 2007/884/EK, ar ko Apvienotajai Karalistei atļauj turpināt piemērot pasākumus, atkāpjoties no 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 168. panta un 169. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 316, 27.11.2013., 41. lpp.).

Choose the experimental features you want to try