EIROPAS KOMISIJA

Briselē,14.9.2016

COM(2016) 605 final

2016/0282(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2012/2002, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1306/2013, (ES) Nr. 1307/2013, (ES) Nr. 1308/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un (ES) Nr. 652/2014 un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 541/2014/ES

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Finanšu regulā 1 izklāstīti principi un procedūras, kas reglamentē ES budžeta izveidi un izpildi un ES fondu kontroli. Finanšu regulā iekļauto vispārīgo finanšu noteikumu skaits pēdējo 30 gadu laikā ir strauji palielinājies 2 . Turklāt ir radusies virkne nozaru finanšu noteikumu: noteikumi dalībai Pētniecības un inovāciju pamatprogrammā 3 , kopīgie noteikumi par Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem 4 un kopīgie ārējās darbības īstenošanas noteikumi 5 .

ES līdzekļu izmantotāji ir atkārtoti sūdzējušies par pārlieku daudzajiem noteikumiem gan vispārējā, gan nozaru līmenī, to neviendabīgumu un sarežģītību, kas saistīts ar to, ka tie veidoti, ievērojot programmas struktūru un daudzos kontroles līmeņus. Turklāt finanšu noteikumu kopuma sarežģītība ir palēninājusi ES līdzekļu īstenošanu, to izmantošanu padarot dārgu un radot kļūdas.

Pirmais solis virzībā uz konsekventākiem un vienkāršākiem finanšu noteikumiem tika sperts 2012. gadā: Komisija iesniedza priekšlikumus programmām, kas iekļautas 2014.–2020. gada DFS, kurās ir samazināts programmu un instrumentu skaits, tās ir apvienotas vienotā sistēmā, uz kuru attiecas kopīgi noteikumi, ir vienkāršotas galīgajiem labuma guvējiem piemērojamās procedūras pieteikumu iesniegšanai un izmaksu deklarēšanai, ir atvieglota inovatīvu finanšu instrumentu izmantošana, ļauts veidot ES trasta fondus un ir uzlabota kontroļu izmaksu efektivitāte. Nesenās pārskatīšanas laikā Finanšu regulu saskaņoja ar sarunu rezultātiem par 2014.–2020. gada DFS (2013. gada redakcija) un jauno Publiskā iepirkuma direktīvu (2015. gada redakcija).

Tomēr pastāv turpmākas vienkāršošanas iespējas. To apliecina Augsta līmeņa neatkarīgo ekspertu grupas Eiropas strukturālo un investīciju fondu labuma guvējiem paredzētās vienkāršošanas uzraudzībai kopš 2014. gada gūtā pieredze un darba rezultāti 6 . Arī Finanšu regulas pārskatīšanas sabiedriskā apspriešana 7 liecina par skaidrām ieinteresēto personu gaidām šajā jomā.

Tāpēc būtu jāturpina darbs, lai novērstu šķēršļus, nodrošinātu sinerģiju un papildināmību starp ESI fondiem un citiem ES fondiem un uzlabotu īstenošanas efektivitāti un kontroles prasības. Vienkāršāki un elastīgāki finanšu noteikumi veicinās 2014.–2020. gada DFS izdevumu un ietekmes optimizēšanu, un šie noteikumi ir viens no Komisijas iniciatīvas Uz rezultātiem vērsts budžets (BFOR) galvenajiem elementiem, kuru mērķis ir nodrošināt, ka resursus piešķir prioritātēm un ikviena darbība sniedz labāko iespējamo rezultātu un pievienoto vērtību 8 . Turklāt tādējādi samazinātos ar ES noteikumu īstenošanu saistītie izdevumi un kļūdu skaits.

Vienkāršāki un elastīgāki ES noteikumi ir būtiski, lai palielinātu ES budžeta spēju pielāgoties mainīgiem apstākļiem un reaģēt uz negaidītiem pavērsieniem.

Šis tiesību akta priekšlikums ir neatņemama 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas 9 (DFS) vidusposma pārskata/pārskatīšanas sastāvdaļa. Tas palīdz sasniegt divus galvenos mērķus — vienkāršošanu un elastību.

Komisija tāpēc ierosina ar vienu tiesību aktu vērienīgi pārskatīt vispārīgos finanšu noteikumus, ko papildinātu attiecīgas izmaiņas nozaru finanšu noteikumos, kas izklāstīti 15 tiesību aktos, kuri saistīti ar daudzgadu programmām. Nozaru izmaiņas vienā tiesību aktā iekļauj ar mērķi nodrošināt konsekventu sarunu procesu un dot iespēju likumdevējam tās ātri pieņemt. Uzmanības centrā būs šādas galvenās jomas.

1.    Vienkāršošana ES līdzekļu saņēmēju labā: daudzu pasākumu mērķis ir vienkāršot ES līdzekļu saņēmēju dzīvi. Tie attiecas uz dotācijām (pārbaudes likvidēšana attiecībā uz nekumulatīvajiem piešķīrumiem nelielas vērtības dotācijām un bezpeļņas principa likvidēšana; vienkāršāki noteikumi ieguldījumu natūrā vērtēšanai; brīvprātīgā darba atzīšana; dotāciju piešķiršana bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus atbilstoši konkrētiem nosacījumiem) un vienkāršoti dotāciju veidi (VIII sadaļa).

2.    Pāreja no vairākiem kontroles līmeņiem uz savstarpēju paļaušanos uz revīzijām, novērtējumiem vai apstiprināšanu un pārskatu sniegšanas prasību saskaņošana: šo pasākumu mērķis ir pēc iespējas veicināt paļaušanos uz vienu revīziju, novērtējumu vai apstiprināšanu (piemēram, atbilstība valsts atbalstam), ja šāda revīzija, novērtējums vai apstiprināšana atbilst nosacījumiem, kas nepieciešami, lai to ņemtu vērā ES sistēmā. Vispārīgāk, tiks vienkāršoti noteikumi īstenošanas partneriem (starptautiskām organizācijām, EIB/EIF, valsts attīstību veicinošām bankām, valsts aģentūrām, NVO), arvien vairāk paļaujoties uz to procedūrām un politiku, ja tās ir pozitīvi novērtētas. Ar ilgtermiņa partneriem noslēgtie finansiālās partnerības pamatnolīgumi ļaus panākt progresu līdzekļu devēju revīzijas, pārskatu sniegšanas un citu administratīvo prasību saskaņošanas jomā (V sadaļas 122., 123. un 126. pants).

3.    Viena vienīgā noteikumu kopuma piemērošana hibrīddarbībām vai pasākumu vai instrumentu kombinēšanas gadījumā: priekšlikuma mērķis ir turpmāka vienkāršošana attiecībā uz ES partneriem, izmantojot virkni pasākumu, lai izvairītos no atšķirīgu noteikumu un procedūru vienlaicīgas piemērošanas, proti, veicinot Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESIF) finansējuma kombinēšanu ar finanšu instrumentiem un Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (V sadaļa).

4.    Efektīvāka finanšu instrumentu izmantošana: atmaksājumu izmantošanas optimizēšana, vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana galvenajiem ES īstenošanas partneriem, nesamērīgo prasību samazināšana attiecībā uz galasaņēmēju individuālo datu publicēšanu vai izslēgšanas kritērijiem (X sadaļa).

5.    Budžeta elastīgāka pārvaldība: priekšlikumā izklāstīti vairāki veidi, kā palielināt budžeta elastību, lai Savienība varētu efektīvāk reaģēt uz neparedzētām problēmām un jauniem uzdevumiem un ātrāk pārvarēt krīzes — cita starpā ārējo darbību ģeogrāfiskā instrumenta budžetā izveidot “elastības spilvenu” neparedzētu vajadzību un jaunu krīžu risināšanai, efektīvāk izmantot solidaritātes un globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļus un trasta fondus attiecināt arī uz iekšējās politikas jomām (14. un 227. pants), izveidot ES krīzes rezervi, atkārtoti izmantojot atceltās apropriācijas, un, izstrādājot nākamo daudzgadu finanšu shēmu, paredzēt iespēju, ka attiecībā uz finanšu operācijām, kas nav finanšu instrumenti, Savienība uzņemas iespējamās saistības, kuras pārsniedz finanšu aktīvus, kas paredzēti Savienības finanšu saistību segšanai (203. pants), un izveidot kopējo uzkrājumu fondu, kurā tiktu glabāti finanšu darbībām paredzētie resursi (205. pants). Jaunākās iniciatīvas (piemēram, Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) vai Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai (EFIA) tik tiešām atklāja nepieciešamību pilnībā izmantot ES budžeta sviras efektu, izveidojot iespējamās saistības, kurām nav paredzēti uzkrājumi. X sadaļā noteikta sistēma šādu finanšu risku atļaušanai, pārvaldīšanai un kontrolei.

6.    Koncentrēšanās uz rezultātiem un pārskatu sniegšanas racionalizēšana: lielāku uzmanību pievērš rezultātiem, kas gūti, izmantojot fiksētas summas un godalgas, uz izvadi pamatotiem maksājumiem un nevis rezultātiem, kas saistīti ar atmaksāšanu, vai maksājumiem, izpildot zināmus nosacījumus (XIII sadaļas121. pants). Tas veicinātu ES līdzekļu īstenošanas izmaksu un kļūdu skaita turpmāku samazināšanos. Attiecībā uz pārskatu iesniegšanu, tiecoties palielināt efektivitāti un pārredzamību gan plašākai sabiedrībai, gan budžeta lēmējinstitūcijai, pārskati ir sagrupēti divās grupās — tie sniedzami kopā ar budžeta projektu un ir integrēti vienā finanšu pārskatu apkopojumā (39. un 239.–245. pants).

7.    Vienkāršāka un racionālāka ES administrēšana: iestādēm vai struktūrām atvieglo iespēju noslēgt savstarpējus nolīgumus vai deleģēt pilnvaras, lai administratīvās apropriācijas īstenotu Eiropas birojos vai izpildaģentūrās (57., 58., 64., 65. un 68. pants); finanšu pārkāpumos kompetento konsultatīvo komisiju apvienošana (73. panta 6. punkts) ar EDES komisiju (139. pants) un pāreja no ikgadējiem uz daudzgadu finansēšanas lēmumiem (108. pants).

8.    Pilsoņu iesaistes iespējas: priekšlikums paredz iespēju Komisijai, dalībvalstīm un jebkuram citam subjektam, kas īsteno Savienības budžetu, konsultēties ar pilsoņiem Savienības budžeta īstenošanas jautājumos (54. pants).

Šis priekšlikums, vienkāršojot ES finanšu noteikumos un tos padarot elastīgākus, paver iespēju sagatavot nākamās paaudzes izdevumu programmas (laikposmam no 2020. gada).

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem attiecīgajā politikas jomā

Izstrādājot vienkāršākus un elastīgākus ES finanšu noteikumus, Komisija nodrošināja, ka tie nekaitēs pareizai finanšu pārvaldībai, kas joprojām ir viens no galvenajiem mērķiem. Gluži otrādi, ar šo priekšlikumu nosaka arī stingrākus noteikumus attiecībā uz nodokļu apiešanu, kas jāievēro ES īstenošanas partneriem, un precizē, ka pienākums izvairīties no interešu konfliktiem pilnībā piemērojams attiecībā uz visiem ES līdzekļu īstenošanas veidiem (tostarp dalībvalstu līmenī). Ar to turklāt konsolidē ES budžeta aizsardzībai pret krāpšanu un finanšu pārkāpumiem ieviestās sistēmas (kredītrīkotāja kompetencē iekļaujot darbības attiecībā uz Agrīnās atklāšanas un izslēgšanas sistēmas netiešu īstenošanu). ES finanšu noteikumu vienkāršošana palīdzēs arī samazināt izmaksas un laiku, kas nepieciešams ES fondu īstenošanai, kā arī kļūdu skaitu. Priekšlikumam būtu jāpalielina politikas un tās rezultātu ietekme uz vietas.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Ar Finanšu regulas pārskatīšanu saistītās priekšlikuma pirmās daļas pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 322. pants, un ar leģislatīvo aktu izmaiņām saistītās otrās daļas pamatā ir nozaru juridiskais pamats.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā) 

•Proporcionalitāte

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Finanšu regulas sabiedriskā apspriešana notika 2016. gada aprīlī un maijā. Kopumā no dažādām ieinteresētajām personām tika saņemti 111 ieteikumi.

Atbildes liecina par vispārēju atbalstu ierosinātajiem vienkāršošanas un elastības pasākumiem — tos attiecīgi atbalsta 65 % un 79 % respondentu. Attiecībā uz ES dotāciju noteikumu vienkāršošanu ieinteresētās personas joprojām dod priekšroku faktiski radušos izmaksu atlīdzināšanai, taču neiebilst pret atlīdzināšanas vienkāršošanu, izmantojot vienības izmaksas, fiksētās summas vai vienotas likmes, vai atlīdzināšanu, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem rezultātiem, ja vien tie nav obligāti. Šīs bažas ir ņemtas vērā priekšlikumā. Jo īpaši vienkāršota izmaksu atlīdzināšana arī turpmāk būs tikai papildu iespēja, kuru kredītrīkotājs var izmantot, ņemot vērā atbalstīto darbību un saņēmēju veidu. ES īstenošanas partneri (nacionālās attīstības aģentūras, starptautiskās organizācijas, EIB/EIF, NVO) lūdz, lai Komisija vairāk paļaujas uz to noteikumiem un politiku, ja tās ir pozitīvi novērtētas. Tie sūdzas par daudzajiem iepriekšējiem to sistēmu vai procedūru novērtējumiem vai atkārtotām tās pašas darbības revīzijām, ko veic ES un citi līdzekļu devēji, kaut gan uz šādiem novērtējumiem varētu savstarpēji paļauties. Tie turklāt kritizē atšķirīgas līdzekļu devēju prasības pārskatu sniegšanā 10 .

2016. gada 6. aprīlī Briselē notika informētības uzlabošanas pasākums, kurā ieinteresētās personas varēja paust savas bažas/ierosinājumus saistībā ar Finanšu regulu. Viņu izteiktās piezīmes saskan ar sabiedriskajā apspriešanā saņemtajām atbildēm.

Šajā priekšlikumā paredzētie pasākumi novērš šīs bažas.

•Ietekmes novērtējums

Šīs Finanšu regulas pārskatīšanas ietekmes novērtējums netika veikts. Finanšu regulai ir ierobežota ekonomiskā, vides vai sociālā ietekme (tā paredz vispārīgus noteikumus izdevumu programmu īstenošanā, taču konkrēta ekonomiskā vai sociālā ietekme rodas, izvēloties nozaru programmu īstenošanas politiku). Ierosinātās nozaru leģislatīvo aktu izmaiņas atbilst tikai Finanšu regulā ierosinātajai vienkāršošanai.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Kaut gan Finanšu regulas pārskatīšana un attiecīgās izmaiņas nozaru leģislatīvajos aktos neietilpst normatīvās atbilstības programmas piemērošanas jomā, tās saskan un būtiski veicina labāka regulējuma programmu: ar šo priekšlikumu tik tiešām samazina ES budžetam piemērojamo vispārīgo finanšu noteikumu kopējo skaitu par aptuveni 25 % un tos apvieno vienotā noteikumu kopumā, kas aizstās Finanšu regulu un tās piemērošanas noteikumus.

·Galvenie piemērošanas noteikumu nosacījumi ir pārcelti uz Finanšu regulu, savukārt mazāk svarīgi elementi tiks iekļauti Komisijas iekšējos noteikumos vai Komisijas publiskotās vadlīnijās, esot vajadzībai un katru gadījumu izskatot atsevišķi.

·Detalizēti ES iestādēm un struktūrām piemērojamie publiskā iepirkuma noteikumi ir konsolidēti pārskatītās Finanšu regulas pielikumā, kurā izmaiņas varētu veikt ar deleģēto aktu.

·Finanšu regulas otrās daļas noteikumi attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, pētniecības, ārējās darbības un citiem konkrētiem ES fondiem piemērojamiem īpašajiem noteikumiem ir iekļauti Finanšu regulas attiecīgajās daļās, izņemot gadījumus, kad tie vairs nav vajadzīgi.

Priekšlikumā par Finanšu regulas pārskatīšanu turklāt uzsvērta vienveidība un maksimāli samazināta specifika, lai lietotāji varētu vieglāk piemērot noteikumus: tiek uzsvērti kopīgie noteikumi, kas jāpiemēro visām īstenošanas metodēm (tiešajai, netiešajai un dalītajai) un visiem tiesību instrumentiem, tos apvienojot īpašās nodaļās. Noteikumi par Eiropas birojiem, izpildaģentūrām, decentralizētajām aģentūrām un publiskā un privātā sektora struktūrām, kas pašlaik ir izkaisīti pa visu Finanšu regulu, ir apkopoti vienā nodaļā. Noteikumi par ES trastu fondiem, budžeta atbalstu un ekspertiem (tostarp pētniecības ekspertiem) ir apvienoti jaunā sadaļā “Citi budžeta izpildes noteikumi”.

Priekšlikumā turklāt daudz uzmanības pievērš pašreizējo ES finanšu noteikumu būtiskai vienkāršošanai. Kā minēts 1. punktā, priekšlikumā iekļauta virkne elementu, lai samazinātu administratīvo slogu ES līdzekļu pretendentiem un to saņēmējiem.

Priekšlikuma darbības jomā iekļauti arī mikrouzņēmumi. Šādi uzņēmumi var būt ES fondu labuma guvēji, un tāpēc tiem ir jāievēro noteikumi. Tomēr dažās jomās ar priekšlikumu samazina uzņēmumu izmaksas, kas bieži ir MVU (finanšu instrumentu jomā labuma guvēju personas datu vietā iesakot publiskot kopējos statistikas datus), un kopumā daudzajiem vienkāršošanas pasākumiem būtu jāsniedz labums visiem uzņēmumiem.

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

•Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

1. Vienkāršošana ES līdzekļu saņēmēju labā

1.1. Dotāciju izmantošanas, fiksēto summu un izmaksu aprēķināšanas vienkāršošana

Daudzu pasākumu mērķis ir vienkāršot ES līdzekļu saņēmēju dzīvi. Tie ir saistīti ar dotāciju pieteikumu saturu, natūrā veikto ieguldījumu vērtību, brīvprātīgā darba atzīšanu, dotāciju piešķiršanas nosacījumiem bez uzaicinājuma dalībvalstīm iesniegt priekšlikumus atbilstoši konkrētiem nosacījumiem, bezpeļņas principu, nekumulatīvas piešķiršanas principiem un dotāciju lēmumu pakāpenisku atcelšanu. Citi pasākumi liecina par virzību uz vienkāršāku un racionālāku administrēšanu.

1.1.1. Vispārīgie finanšu noteikumi

Ar priekšlikumu veicina vienkāršotu dotāciju veidu izmantošanu, kas būtu pieejamas visās ES finansētajās programmās, kur to atļauj pasākumu un pamatā esošo izdevumu veids (piemēram, mācību un mobilitātes pasākumi, ceļa izdevumi utt.). Tas samazinātu administratīvo slogu, labuma guvējiem palielinātu noteiktību par atlīdzināmo summu un veicinātu vienkāršotu dotāciju veidu un to kombināciju apgūšanu (175. pants).

Ekspertu atzinumu izmantošana: dotāciju vienkāršotu veidu īstenošanu traucēja to datu trūkums, kas nepieciešami pamatotas faktisko izmaksu iespējami tuvas vērtības noteikšanai. Datu visbiežāk trūkst saistībā ar attiecīgo pasākumu inovatīvo veidu vai tāpēc, ka pasākumi tiek īstenoti tikai dažās valstīs, un datu par citām valstīm nav. Lai dotu iespēju iegūt trūkstošos datus, tiek ierosināts izmantot ekspertu atzinumus, kas neatkarīgi no pasākuma veida papildinātu vai grozītu statistikas vai vēsturiskos datus (175. pants).

Fiksēto summu, vienības izmaksu un vienoto likmju apstiprināšanas vienkāršošana: aizvieto ilgo un apgrūtinošo apstiprināšanas procesu (par dotācijas summām, kas pārsniedz EUR 60 000, nepieciešams kolēģijas lēmums), atbildīgajam kredītrīkotājam piešķirot pilnvaras pieņemt lēmumus par vienkāršotu formu izmantošanu. Ņemot vērā lēmuma izteikti tehnisko saturu (aprēķināšanas metodes, datu pārskats utt.), šis līmenis ir piemērotāks (175. pants).

Dotācijas pieteikuma satura, tostarp pievienojamo apliecinošo dokumentu, vienkāršošana un precizēšana: nepastāv pienākums iesniegt pretendenta finanšu un darbības spēju apliecinošu informāciju, ja tā netiek pārbaudīta (piemēram, valsts iestādēm); pienākumu iesniegt revīzijas ziņojumu saskaņo ar ES un valstu tiesību aktiem, kas jāpiemēro grāmatvedības jomā (189. pants).

Nekumulatīvās piešķiršanas principa vienkāršošana: šos noteikumus neattiecinās uz tādām dotācijām kā stipendijas fiziskām personām, tiešais atbalsts bēgļiem, bezdarbniekiem un citām vistrūcīgākajām personām, jo šāda atbalsta vērtība parasti ir samērā maza (185. pants).

Bezpeļņas principa likvidēšana: praktiskā bezpeļņas principa nozīme ir būtiski samazinājusies: projektus, kas dod ienākumus, principā atbalsta ar finanšu instrumentiem. Bezpeļņas principa piemērošana projektiem, kas būtībā nedod peļņu, rada šķēršļus: labuma guvēji netiek mudināti nodrošināt, ka viņu projekti būs ilgtspējīgi vai dos peļņu. Tas savukārt negatīvi ietekmē ekonomiku.

Natūrā veikto ieguldījumu vērtības noteikšanas vienkāršošana: šīs iemaksas neveido attiecināmās izmaksas. Tāpēc precīza to vērtība nav būtiska. Tomēr tās arī turpmāk var pieņemt kā līdzfinansējuma sastāvdaļu. Jebkāda vērtība, ko kredītrīkotājs pamatoti noteicis, pieņemot budžeta tāmi, var liecināt, ka papildus ES dotācijai pastāv citi darbības finansējuma avoti un ka tiek ievērots līdzfinansēšanas princips (184. pants).

Brīvprātīgā darba atzīšana: Lai sekmēto mazo organizāciju dalību ES politikas īstenošanā ierobežotu resursu apstākļos, nepieciešams brīvprātīgo veiktā darba vērtību atzīt kā attiecināmās izmaksas. Tādējādi šīs organizācijas varēs plašāk izmantot brīvprātīgo darbu darbības līdzfinansējuma statusā (175., 180. un 184. pants).

Dotāciju piešķiršanas nosacījumu, neizsakot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, vienkāršošana un saskaņošana: tiek ierosināts, ka iespēju piešķirt tiešās dotācijas piemēro arī dalībvalstu pilnvarotiem subjektiem de facto vai de jure monopolstāvoklī vai gadījumos, kad tiešie labuma guvēji ir izraudzīti to tehniskās kompetences, augstā specializācijas līmeņa vai administratīvo pilnvaru dēļ. Turklāt kredītrīkotājs novērtējuma ziņojumu un piešķiršanas lēmumu varētu sniegt vienā dokumentā. Tas samazinās administratīvo slogu un paātrinās tiešo dotāciju piešķiršanu (188. pants).

Vienkāršākā lietvedība: dokumentu glabāšanai tiek noteikts vienāds piecu gadu ilgs laikposms (trīs gadi, ja finansējuma summa ir mazāka nekā EUR 60 000), kā arī netiešās īstenošanas gadījumā (128. pants).

Nosacīta pieeja dotācijām: ja dotācijas ir izteiktas tikai absolūtā vērtībā (nevis kā attiecināmo izmaksu procentuāla daļa), izmaksu attiecināmību pārbauda vēlākais atlikuma maksājuma laikā (180. pants). Šai pārbaudei var izmantot vienkāršotu (nosacīto) pieeju (150. pants). Dotāciju lēmumu pakāpeniska atcelšana: tiek ierosināts pakāpeniski atcelt dotācijas lēmumus un lielākoties izmantot dotāciju nolīgumus, ņemot vērā progresu, kas panākts e-dotāciju jomā pašreizējās DFS beigās (277. pants). 

1.1.2. Nozares noteikumi

Uzlabojumus saistībā ar Finanšu regulā paredzēto vienkāršoto izmaksu izmantošanu papildina ar ierosinātajiem grozījumiem nozaru tiesību aktos, paplašinot vienkāršoto izmaksu izmantošanu, kas paredzēta

·Regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu,

·Eiropas Sociālā fonda regulā (ES) Nr. 1304/2013,

·Regulā (ES) Nr. 223/2014 par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām.

2. Pāreja no vairākiem kontroles līmeņiem uz savstarpēju paļaušanos uz revīzijām, novērtējumiem vai apstiprināšanu un saskaņotām pārskatu sniegšanas prasībām:

Šo pasākumu mērķis ir pēc iespējas veicināt paļaušanos uz vienu revīziju, novērtējumu vai apstiprināšanu (piemēram, atbilstība valsts atbalstam), ja tie atbilst nosacījumiem, kas nepieciešami, lai to ņemtu vērā ES sistēmā. Lai izvairītos no vairākiem kontroles līmeņiem, Komisija veicina starptautiski atzītu standartu vai šajā jomā pastāvošās starptautiskās paraugprakses atzīšanu, kā arī vienotas pārskatu sniegšanas prasības līdzekļu devējiem.

·Savstarpēja paļaušanās ex ante novērtējumiem un citu subjektu (līdzekļu devēju) jau veiktām saņēmēju pārbaudēm, kas veiktas, ievērojot nosacījumus, kas ir līdzvērtīgi ES nosacījumiem (122. pants).

·Turklāt vienmēr tiek veicināta savstarpēja paļaušanās uz revīzijām, kas veiktas saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem, lai izvairītos no vienu un to pašu personu/subjektu vairākkārtējām tās pašas darbības revīzijām. Tas ļautu Komisijai uzticēties starptautisko partneru (ANO, Pasaules Bankas utt.) vai dalībvalstu neatkarīgo revidentu veiktām ES līdzekļu izmantošanas revīzijām (123. pants).

·Komisijas un citu līdzekļu devēju pārskatu sniegšanas prasību saskaņošana: Komisija sekmē vienotas pārskatu sniegšanas prasību pieņemšanu, izmantojot finanšu pamatpartnerības nolīgumus, kas noslēgti ar galvenajiem tās starptautiskajiem partneriem (126. pants).

·Netiešas īstenošanas gadījumā Komisijai dod iespēju paļauties uz ES partneru sistēmām un procedūrām, ja tās ir pozitīvi novērtētas (149. pants), un piemērot regulēšanas līdzekļus, ja daži noteikumi/procedūras pietiekami neaizsargā ES finanšu intereses; ja Komisija pieprasa ievērot tās noteiktas vai konkrētas procedūras, novērtējumu neveic. Jebkurā gadījumā veiktās uzraudzības/kontroles līmenis būtu jāpielāgo, pamatojoties uz proporcionalitātes principu.

·Finanšu pamatpartnerības nolīgumu sekmēšana (126. pants): šādi nolīgumi, kas ar uzticamiem partneriem noslēgti ilgtermiņa sadarbības nolūkā, turpmāk attieksies uz visām tiešas un netiešas īstenošanas darbībām, un tie atspoguļos to, cik lielā mērā Komisija var paļauties uz pozitīvi novērtētām sistēmām un procedūrām, tie attieksies arī uz vienotu noteikumu kopuma piemērošanu visiem tiesību instrumentiem. Ilgtermiņa partnerības nolīgumi attiecīgā gadījumā būs elastīgs regulējums, lai savstarpēji paļautos uz novērtējumiem un revīzijām, un līdzekļu devēju revīziju, pārskatu un citu administratīvo prasību saskaņošanai.

3. Viena vienīgā noteikumu kopuma piemērošana hibrīddarbībām vai pasākumu vai instrumentu kombinēšanas gadījumā

Priekšlikuma mērķis turpmāka vienkāršošana attiecībā uz ES partneriem atbilstoši netiešajai īstenošanai maksimāli iespējamā apmērā.

3.1. Vispārīgie finanšu noteikumi

·Komisijas īstenošanas partneriem divu noteikumu kopumu vietā piemērot tikai vienu vienīgo noteikumu kopumu būtu ļauts tikai konkrētos gadījumos neatkarīgi no darbības veida un partnera lomas (līdzekļu pārvaldītājs vai darītājs). Ja hibrīddarbības apvieno netiešo un tiešo īstenošanu un pašlaik tām piemēro divus noteikumu kopumus, papildu elementus, kuriem pašlaik piemēro tiešos īstenošanas noteikumus (ļoti bieži tehniskās palīdzības gadījumos), reglamentētu uz pasākuma galvenajiem elementiem attiecināmie noteikumi (piemēram, piemērojot finanšu instrumentu ar garantijām vai citādāk (208. panta 2. punkts)).

·Lai atvieglotu dotāciju un finanšu instrumentu kombinēšanu, finanšu instrumentus papildinošām dotācijām piemēro vienotu noteikumu kopumu (finanšu instrumentu noteikumu kopums), ja dotācijas un finanšu instrumenti ir apvienoti vienā pasākumā (208. panta 2. punkts).

·Jānosaka vienāds piecu gadu ilgs dotāciju un finanšu instrumentu dokumentu glabāšanas laikposms (trīs gadi summām, kas nepārsniedz EUR 60 000; 128. pants).

3.2. Nozares noteikumi

·Finanšu regulā paredzēto ES līmeņa finanšu instrumentu valsts atbalsta pārbaude paredz tikai pārbaudi par atbilstību valsts atbalstam, ja ESI fondi sekmē ES līmeņa finanšu instrumentus (netiek veikta dubulta pārbaude): dalībvalstu iemaksas ES līmeņa finanšu instrumentos, kas ir veiktas bez jebkādiem papildu nosacījumiem attiecībā uz to izmantošanu, izņemot nosacījumus, kuri saistīti ar iemaksas izmantošanas ģeogrāfisko apgabalu, nepārbauda atsevišķā valsts atbalsta pārbaudē, jo finanšu instruments, pamatojoties uz Finanšu regulu, jau atbilst valsts atbalsta noteikumiem. Šis noteikums tiks paskaidrots attiecīgajās vadlīnijās.

·MVU iniciatīvas (MVUI) paplašināšana, kas dod iespēju MVU iniciatīvu izmantot pēc 2016. gada un kas dod iespēju dalībvalstīm piešķirt finansējumu MVUI līdz 2020. gadam.

·KNR noteikumu paplašināšana un precizēšana attiecībā uz finanšu instrumentu un dotāciju apvienošanu, lai atvieglotu to kombinēto izmantošanu.

·Jauna iespēja kombinēt ESI fondus/ESIF līdzekļus un jauna struktūra ESI fondu un EIB un EIF līdzekļu kombinēšanai: ar ESI fondu programmām vajadzētu būt iespējai piedalīties finanšu instrumentos, kas kombinēti ar EIB finansējumu atbilstoši ESIF.

4. Efektīvāka finanšu instrumentu izmantošana

4.1. Vispārīgie finanšu noteikumi

Finanšu instrumentu izmantošanā gūtā pieredze un jo īpaši galveno īstenošanas partneru (EIB/EIF) atsauksmes liecina par šādām finanšu instrumentu pārvaldības un to efektivitātes uzlabošanas iespējām.

·Visi ienākumi (ieņēmumi un atmaksājumi), kas gūti, piemērojot finanšu instrumentu, būtu jāizmanto tā paša finanšu instrumenta efektivitātes uzlabošanai; pilnīga pārredzamība tiek nodrošināta, iesniedzot pārskatus (202. panta 2. punkts).

·EIB/EIF saglabātu savu statusu kā galvenais ES īstenošanas partneris, taču būtu jādod iespēja veikt tiešas sarunas starp Komisiju un lielāku skaitu potenciālo subjektu, lai tiem nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus (149. pants).

·Ņemot vērā to, ka gadījumos, kad ES finanšu instrumentā piedalās kā fonda mazākumdalībnieks, nav iespējams pilnībā piemērot ES noteikumus, tiek ierosināts dot iespēju ES noteikumus piemērot proporcionāli (208. panta 4. punkts).

·Galasaņēmēju individuālo datu publiskošanas vietā publiskotu statistikas datus, kas būtu apkopoti, vadoties pēc attiecīgiem kritērijiem (politikas joma, atbalsta veids, labuma guvēja veids, ģeogrāfiskais sadalījums), kas tiek ierosināti attiecībā uz galīgajiem labuma guvējiem, kuri saņem ES atbalstu, kas nepārsniedz EUR 500 000 (36. panta 5. punkts).

·Galīgajiem labuma saņēmējiem un starpniekiem nepieprasa iesniegt deklarāciju, ar godavārdu apliecinot, ka viņi neatrodas nevienā no izslēgšanas situācijām, ja īstenošanas partneris ievēro aizlieguma politiku piedalīties procedūrā, kas tiek uzskatīta par līdzvērtīgu attiecīgajai ES politikai (131. pants).

·Tiek ierosinātas divas jaunas iedaļas, lai regulētu citus instrumentus, kas rada finanšu riskus, piemēram, budžeta garantijas un finansiālo palīdzību dalībvalstīm vai trešām valstīm (X sadaļas 2. nodaļas 2. un 3. iedaļa).

·Ievieš noteikumus, lai atļautu, pārvaldītu un kontrolētu iespējamās saistības, kurām nav paredzēti uzkrājumi (203.–206. pants).

4.2. Nozares noteikumi

Lai turpmāk optimizētu finanšu instrumentu pārvaldīšanu un izmantošanu dalītajā īstenošanā, ierosina izmaiņas Kopīgo noteikumu regulā Nr. 1303/2013 (KNR).

·Precizē iespēju dalībvalstu vadošajām iestādēm tieši piešķirt lēmuma, tostarp tehniskās palīdzības lēmuma, slēgšanas tiesības EIB/EIF, citām starptautiskām finanšu iestādēm un valsts attīstību veicinošām bankām.

·Finanšu līdzekļu pārvaldība: ja pagaidu ieguldījumi no ESI fondu līdzekļiem, kas iemaksāti finanšu instrumentā pirms ieguldījumiem galasaņēmējos, rada negatīvus procentus, tos atļauj izmaksāt no resursiem, kas iemaksāti atpakaļ, ja ir beidzies vismaz viens ieguldījumu cikls.

·Dzēš dažus īpašos noteikumus par ELFLA pasākumu, kas fonda pārvaldītājiem traucēja plānot un īstenot finanšu instrumentus lauku attīstībā, lai palielinātu ELFLA finansējuma sviras efektu, intensīvāk izmantojot finanšu instrumentus.

5. Elastīgāka budžeta pārvaldība

5.1. Vispārīgie finanšu noteikumi

Priekšlikumā izklāstīti vairāki veidi, kā palielināt budžeta elastību, lai Savienība varētu efektīvāk reaģēt uz neparedzētām problēmām un jauniem uzdevumiem.

·Dod iespēju izveidot ES trasta fondus arī ārkārtas, ārkārtas situāciju seku pārvarēšanai vai tematiskajiem pasākumiem ES iekšienē (nevis tikai trešās valstīs). Pēdējā laika notikumi Eiropas Savienībā liecina, ka ir nepieciešams palielināt ES iekšējā finansējuma elastību. Tā kā robeža starp ārpolitiku un iekšpolitiku arvien vairāk izplūst, šādā veidā tiktu arī nodrošināts rīks reaģēšanai uz pārrobežu problēmsituācijām (227. pants).

·Negatīvās rezerves palielināšana no EUR 200 miljoniem līdz EUR 400 miljoniem un tādējādi reaģē uz Padomes lūgumu ierobežot ar maksājumiem saistīto budžeta grozījumu projektu skaitu (48. pants).

·Izveido elastības spilvenu ārējām darbībām, Pirmspievienošanās palīdzības instrumentam (IPA II), Eiropas kaimiņattiecību instrumentam (EKI) un finanšu instrumentam sadarbībai attīstības jomā (ASI) neiedalītos līdzekļus pārnesot uz n+1 gadu, nepārsniedzot 10 % no sākotnējām katra instrumenta apropriācijām (12. pants).

·Paredz vairāk elastības krīzes un ārkārtas situācijās un humānajai palīdzībai dotāciju veidā: vienkāršo administratīvās procedūras, lai saņemtu ātru un efektīvu atbildi (piemēram, atbilstība ar atpakaļejošu spēku pirms pieteikuma iesniegšanas atbildīgajam kredītrīkotājam, 186. pants).

·Savienības delegācijās būtu ļauts izmantot avansa kontus ierobežotu summu maksājumiem budžeta procedūrās. Šādus kontus varētu administrēt un no tiem juridiskās saistības līdz EUR 2500 varētu parakstīt darbinieki krīzes pārvarēšanas atbalsta un humānās palīdzības pasākumu jomā, kas nav štata darbinieki (109. pants).

·Palielina elastību attiecībā uz Komisijas autonomajiem pārvietojumiem, paplašinot pašreizējo piemērošanas jomu, t. i., dodot iespēju veikt arī darbības izdevumu pārvietojumus starp dažādām sadaļām, ja uz tām attiecas tas pats pamatakts, tostarp atbalsta nodaļas, un no administratīvā atbalsta pozīcijām uz attiecīgajām darbības pozīcijām (28. pants).

·Vienkāršāka ES Solidaritātes fonda (ESSF) piesaistīšana, veicot autonomu pārvietojumu no rezerves uz budžeta pozīciju, tiklīdz Eiropas Parlaments un Padome pieņem lēmumu par līdzekļu piesaistīšanu (28. pants).

·Vienkāršāka Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) piesaistīšana, automātiski apstiprinot pārvietošanu no rezerves uz budžeta pozīciju pēc tam, kad budžeta lēmējinstitūcija apstiprinājusi lēmumu par līdzekļu piesaistīšanu (30. pants).

·Precizē, ka summas, kas atbilst saistību apropriācijām rezerves ārkārtas palīdzībai un ES Solidaritātes fondam (ESSF), pārvieto automātiski (12. pants).

·Atceļ pienākumu vispirms izlietot apropriācijas, kas piešķirtas kārtējam finanšu gadam, pirms nav izlietotas pārvietotās apropriācijas.

·Dod iespēju izmantot iekšējos piešķirtos ieņēmumus citam mērķim, kuram tie nebija piešķirti, ja nav nekādu apzināto vajadzību, kas dotu iespēju izmantot šos ieņēmumus sākotnējam mērķim (30. panta 3. punkts).

·Dod iespēju iestādēm un struktūrām pieņemt korporatīvo atbalstu natūrā konkrētiem pasākumiem vai darbībām (t. i., pasākumiem, kas nav pieņemšanas vai citi izteikti sociāla rakstura pasākumi). Šā noteikuma īstenošanai ikvienai iestādei vispirms būtu jāapstiprina princips par atbalsta pieņemšanu natūrā un jānosaka konkrētas vadlīnijas, tajās jo īpaši ietverot ētiskos aspektus (24. pants).

·Paredz, ka, apstiprinot ēku vai zemes pārdošanu, budžeta lēmējiestāde, ņemot vērā konkrēto gadījumu, var piekrist, ka līdzekļi, kas iegūti šādā pārdošanā, uzskatāmi par piešķirtajiem ieņēmumiem, lai uzlabotu Komisijas mehānismu pārvaldību un atvieglotu citu ēku pārdošanu (20. panta 3. punkta g) apakšpunkts).

·Izveido ES krīzes rezervi, atkārtoti izmantojot atceltās apropriācijas.

·Izstrādājot nākamo daudzgadu finanšu shēmu, paredz iespēju, ka attiecībā uz finanšu operācijām, kas nav finanšu instrumenti, Savienība uzņemas iespējamās saistības, kuras pārsniedz finanšu aktīvus, kas paredzēti Savienības finanšu saistību segšanai (203. pants), un izveido kopējo uzkrājumu fondu, kurā glabā finanšu darbībām paredzētos resursus (205. pants).

5.2. Nozares noteikumi

·Regulā (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai paredz iespēju dalībvalstīm sniegt palīdzību arī tādās cilvēka izraisītās katastrofās kā, piemēram, bēgļu krīze, un nekavējoties izmantot pieejamos līdzekļus (negaidot, kad tiks iesniegti programmas grozījumi). Turklāt ir noteikta īpaša investīciju prioritāte migrantiem un bēgļiem, tiecoties vienkāršot tiem paredzēto palīdzības pasākumu plānošanu atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu.

·Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma (EaSI regula Nr. 1296/2013): lai palielinātu EaSI spēju pielāgoties krīzēm un mainīgajām politiskajām prioritātēm, ir nepieciešama elastība attiecībā uz orientējošajiem izlietojuma līmeņiem, kas paredzēti katrai no programmas trim sadaļām un katrai tematiskajai prioritātei atsevišķās sadaļas ietvaros. Turklāt, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, būtu jāsaglabā atkāpe, kas dod iespēju izmantot Eiropas Globalizācijas fondu jauniešiem, kuri nestrādā, nemācās un neapgūst arodu.

·Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta Regula Nr. 1316/2013: Ņemot vērā daudzgadu programmas rezultātus, nepieciešams palielināt elastību, lai 95 % līdzekļu varētu piešķirt daudzgadu darba programmām un citiem projektiem, kuriem Eiropas transporta tīklā ir vislielākā pievienotā vērtība (pamattīkla koridoriem, pārrobežu projektiem un projektiem citās pamattīkla daļās).

·Tādu izdevumu pārvaldība, kas attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību (Regula (ES) Nr. 625/2014): ņemot vērā pozitīvo pieredzi, kas gūta šo noteikumu piemērošanā, un būtisko attiecīgā darba apjoma samazināšanos labuma guvējiem un Komisijas dienestiem, tiek ierosināts paplašināt iespēju izmantot budžeta saistības, kas sadalītas gada maksājumos.

·Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai ļauj izmantot mērķtiecīgi vērstus kopfondus, palīdzot lauksaimniekiem saistībā ar ienākumu ievērojamu samazināšanos konkrētās nozarēs un ļauj subsidēt šādu fondu sākotnējo kapitālu.

6. Koncentrēšanās uz rezultātiem un pārskatu sniegšanas racionalizēšana

Priekšlikums ietver virkni pasākumu, kuru mērķis ir panākt, lai budžets būtu vairāk orientēts uz rezultātiem, tiktu izveidots skaidrs snieguma regulējums, uzlabota pārredzamība un racionalizēta pārskatu sniegšana.

6.1. Koncentrēšanās uz rezultātiem

Tiek iesniegta virkne priekšlikumu, kas attiecas uz visām politikas jomām un koncentrējas uz rezultātiem nevis faktiskajiem izdevumiem. Tie apliecina Komisijas saistības nodrošināt nepieciešamos apstākļus uz rezultātiem orientētas pieejas piemērošanai.

·Piemērojot visus pārvaldības veidus, ļauj izmantot maksājumus, kas pamatojas uz izpildītiem nosacījumiem, rādītājiem vai darbības rezultātiem (piemēram, maksājumi no AMIF par katru pārmitināto bēgli vai atbalsts jaunajam lauksaimniekam, kas sāk saimniecības izveidošanu, 121. pants). Šādos gadījumos projektu finansēšana ir nošķirama no to izmaksu atlīdzināšanas, kas radušās ES līdzekļu saņēmējiem: finansējums ir tieši atkarīgs no rezultātiem, kas gūti uz vietas. Ņem vērā to, vai ir izpildīti konkrētie nosacījumi, kas ex ante noteikti pamataktā vai Komisijas lēmumos, un/vai ir sasniegti rezultāti, kas novērtējami, izmantojot snieguma rādītājus (ex post). Šāda sistēma sekmē līdzekļu saņēmēju atbildību/apņemšanos sasniegt rezultātus. Tas dod iespēju būtiski samazināt administratīvo slogu un kontroles izmaksas. Kontrolei var veikt tikai pārbaudi par to, vai ir ievēroti nosacījumi / sasniegti noteiktie rezultāti, un par administratīvo slogu. Tas savukārt ierobežo likumības un pareizības risku. Eiropas Revīzijas palāta šo sistēmu atbalstīja sadaļā “Prasījumi”.

·“Godalgu” izmantošanas atvieglošana (IX sadaļa): “Godalgu” sadaļa ir saīsināta un vienkāršota; pienākumu par godalgām EUR 1 miljona vai lielākā vērtībā paziņot budžeta projektam pievienotajos pārskatos aizstāj ar pienākumu iepriekš informēt Eiropas Parlamentu un konkrēti paziņot par šādām godalgām finansēšanas lēmumā.

·Atsevišķa fiksētā summa (176. pants): “atsevišķa fiksētā summa” turpmāk varētu attiekties uz visām attiecināmajām pasākuma izmaksām. Pārbaudes un kontroles veiks tikai attiecībā uz iznākumiem/sagaidāmajiem rezultātiem. Atsevišķa fiksētā summa pamatojas uz dotācijas pretendenta ierosinātā budžeta novērtējumu, ņemot vērā efektivitāti, ekonomiskumu un efektivitāti, tostarp attiecīgos datus un/vai eksperta atzinumu.

·Priekšroka vienkāršotiem dotāciju veidiem, ja maksājumu veic, pamatojoties uz izvadi un rezultātiem (175. pants): uz ievadi balstīta pieeja būtu jāapsver tikai tad, ja izvadi balstītas pieejas piemērošana nav iespējama vai nav piemērota. Pašlaik vienkāršotie veidi galvenokārt tiek izmantoti, lai segtu ievades vērtību (piemēram, cilvēkdienu, braucienu, komandējumā pavadīto dienu skaits utt.). Līdzīgi tiek sekmēta iespēja izmantot vienkāršotus veidus, lai samaksātu par konkrētiem sniegtajiem rezultātiem (piemēram, organizēto konferenci, festivālu, izveidoto prototipu utt.).

·Vienkāršota veida dotāciju kontroles tvērums un seku precizēšana izvades neesamības gadījumā (177. pants): kontroles koncentrējas uz maksājumu izraisošo nosacījumu izpildi (piemēram, vai ar saņemto atbalstu tika radīta Eiropas kinofilma un vai ir izplatīts pietiekams skaits tās kopiju, vai programmas “Erasmus” students tik tiešām studēja ārvalstīs utt.). Netiek pieprasīts, lai labuma guvējs iesniedz pārskatu par faktiskajām izmaksām. Ja nosacījumi, kas izraisīja maksājumu, nav izpildīti vai noteiktā darbība ir īstenota slikti, daļēji vai ar kavēšanos, Komisija samazina dotācijas apjomu proporcionāli trūkuma apjomam un piedzen nepamatoti izlietotās summas.

6.2. Skaidrs snieguma regulējums

Lai palīdzētu lielāku uzmanību pievērst rezultātiem, ierosina skaidru snieguma regulējumu.

·Apropriāciju izmantojumā izveido saikni starp sniegumu, mērķu noteikšanu, rādītājiem, rezultātiem un saimnieciskuma principiem, lietderību un efektivitāti (31. pants).

·Paredz uz sniegumu balstītas maksas, lai organizācijas atalgotu par ES līdzekļu pārvaldīšanu (150. pants).

·Programmu pārskatus uzskata par galveno informācijas avotu par programmas īstenošanas rezultātiem (39. pants).

·Kopsavilkumu un saskaņā ar LESD 318. pantu iesniedzamos pārskatus apvieno vienā ES budžeta gada pārvaldības un snieguma gada ziņojumā, lai katru gadu iesniegtu vienotu ES budžeta darbības pārskatu (sākot no 2015. finanšu gada, 239. pants).

·Vērtējuma terminoloģiju saskaņo ar 2016. gada Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu un izveido saikni starp ex ante izvērtējumiem saskaņā ar Finanšu regulu un ietekmes novērtējumiem (32. pants).

6.3. Pārskatu sniegšanas racionalizēšana

6.3.1. Vispārīgie finanšu noteikumi

Finanšu regulas vairākkārtējās pārskatīšanas rezultātā būtiski palielinājās ziņojumu skaits un pārskatos iekļaujamās informācijas daudzums: pašlaik pārskatiem tiek sagatavoti atsevišķi dokumenti, kas jāiesniedz pēc atšķirīga grafika. Lai uzlabotu efektivitāti un pārredzamību ne tikai budžeta lēmējinstitūcijai, bet arī plašākai sabiedrībai, vienlaikus nodrošinot, ka netiek ietekmēts pašlaik sniegtās informācijas apjoms, ierosina.

·Pārskatu sniegšanas pienākumu saistīt ar diviem pamatelementiem: pārskati, ko pievieno

·budžeta projektam; visus pārskatus par ES līmeņa finanšu instrumentiem apvienotu vienā dokumentā, ko pievieno budžeta projektam (39. pants);

·un pārskati, ko iesniedz budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā: integrēts finanšu pārskatu apkopojums — budžeta un citiem finanšu pārskatiem tiktu paredzēta atsevišķa nodaļa (239.–245. pants).

·Galvenais integrētā finanšu pārskata apkopojuma elements ir jaunais ES budžeta gada pārvaldības un snieguma ziņojums, kas aptver kopsavilkumu un saskaņā ar LESD 318. pantu iesniedzamo pārskatu, kas apvienoti, sākot no 2015. finanšu gada (239. pants).

·Jāuzsver, ka Revīzijas palātas ārējā revīzijā ņem vērā programmu daudzgadu raksturu (247. panta 1. punkts).

6.3.2. Pārskatu sniegšana

·Pārskatu sniegšanas pienākumi ir racionalizēti, likvidējot konkrētus šķēršļus (KNR).

7.    Vienkāršāka un racionālāka ES administrēšana

7.1.    Vispārīgie finanšu noteikumi

Daudzu vienkāršošanas pasākumu mērķis ir dot iespēju ES iestādēm strādāt efektīvāk, jo īpaši, kopīgi īstenojot administratīvās apropriācijas, lai sasniegtu apjomradītus ietaupījumus.

·Tiek noteikts skaidrs juridiskais pamats pakalpojumu līmeņa nolīgumiem (PLN) starp ES iestāžu departamentiem, ES struktūrām un Eiropas birojiem, un visām iestādēm tiek dota iespēja noslēgt šādus nolīgumus, kas atvieglo administratīvo apropriāciju īstenošanu. Turklāt turpmāk būs iespējams administratīvo apropriāciju īstenošanu deleģēt Komisijas izveidotam birojam.

·Tiek precizēta atšķirība starp biroju obligātajiem un neobligātajiem uzdevumiem (64. un 65. pants): obligātajiem uzdevumiem jāparedz apropriācijas, kas iekļautas budžeta iedaļā, kas attiecas uz biroju. Neobligātajiem uzdevumiem, kurus birojs piekrīt veikt brīvprātīgi pēc citas iestādes vai struktūras lūguma, līdzekļus piešķir no attiecīgās iestādes vai struktūras budžeta.

·Tiek dota iespēja pieņemt daudzgadu finansēšanas lēmumus, un finansēšanas lēmumā tiek samazināts obligāto elementu daudzums (108. pants). Turklāt tiek ierosināts, ka finansēšanas lēmums vienlaikus ietver arī gada vai daudzgadu darba programmu. Šīs izmaiņas paātrinātu budžeta īstenošanu otrajā un nākamajos programmas īstenošanas gados.

·Tiek precizēti izpildaģentūrām piemērojamie noteikumi (68. pants): tās saņem ikgadēju iemaksu; īstenojot darbības apropriācijas, to direktors rīkojas kā deleģētais kredītrīkotājs; lai panāktu sinerģiju un apjomradītus ietaupījumus, darbības programmas deleģēšana izpildaģentūrai var ietvert pilotprojektus un sagatavošanas darbības, un administratīvo izdevumu izpildi.

·Tiek apvienota 139. pantā minētā Finanšu regulas komisija un finanšu pārkāpumu komisija (90. pants): efektivitātes nolūkos Finanšu regulas komisija, kas sagatavo rekomendācijas par ekonomikas dalībnieku izslēgšanu un finansiālo sodu noteikšanu, kļūtu kompetenta arī ES personāla finanšu pārkāpumu jautājumos, savukārt disciplinārkolēģija arī turpmāk sagatavotu secinājumus par šiem pārkāpumiem saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.

7.2. Nozares noteikumi

·Tiek ierosinātas dažas izmaiņas Kopīgo noteikumu regulā, lai atvieglotu programmu pārvaldības un valsts līmeņa programmu, un kopīgo rīcības plānu, kas ietver uz izvadi un rezultātiem orientētu projektus, īstenošanu.

·Attiecībā uz tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem atbalsts tiek piešķirts aktīviem lauksaimniekiem un daži pasākumi ir koncentrēti uz jaunajiem lauksaimniekiem. Nosaka, ka finanšu korekciju proporcionalitāte ir jāsaista ar publiskā iepirkuma kļūdām, lai izvairītos no uzskata, ka šādas kļūdas vienmēr ietekmē visu attiecīgo palīdzību.

8.    Citas izmaiņas

Ieņēmumu operācijas: tiek ierosinātas šādas izmaiņas.

·Pārredzamības nolūkā groza noteikumus par pašu resursu negatīvo korekciju grāmatvedības vajadzībām (94. pants).

·Ar jaunu noteikumu nosaka termiņu debetnotu nosūtīšanai debitoram (96. panta 2. punkts), kas atbilst jaunākajai Tiesas judikatūrai.

·Jaunajā 107. pantā izklāstīti noteikumi saistībā ar likmi, ko piemēro kompensācijas procentiem gadījumos, ja summu atmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma vai izlīguma.

·Tiek grozīti noteikumi par naudas vai citiem sodiem vai sankcijām, lai skaidri norādītu, ka provizoriski iekasētās summas, ņemot vērā ienākumus, atmaksā attiecīgajai trešai personai; un ka Finanšu regula attiecas arī uz naudas sodiem, ko uzliek iestādes, kas nav Komisija (piemēram, Padome atbilstīgi Regulai Nr. 1173/2011) (pašlaik attiecas tikai uz Komisijas uzliktiem naudas sodiem, 106. pants).

·Formulējumu piešķirtie ieņēmumi groza, lai atspoguļotu iemaksas tādās darbībās kā Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā (20. panta 2. punkts).

To nozares tiesību aktu saraksts, kas tiek grozīti ar priekšlikumu.

·Padomes Regula (EK) Nr. 2012/2002 (2002. gada 11. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.);

·Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1296/2013 (2013. gada 11. decembris) par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (“EaSI”) un ar kuru groza Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai (OV L 347, 20.12.2013., 238. lpp.);

·Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1301/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 289. lpp.);

·Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.);

·Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1304/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.);

·Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.);

·Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes    Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.);

·Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.);

·Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.);

·Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1309/2013(2013. gada 17. decembris)    par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006    (OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.);

·Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1316/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.);

·Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 223/2014 (2014. gada 11. marts) par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (OV L 72, 12.3.2014., 1. lpp.);

·Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 283/2014 (2014. gada 11. marts) par pamatnostādnēm Eiropas komunikāciju tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā, ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1336/97/EK (OV L 86, 21.3.2014., 14. lpp.);

·Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 652/2014    (2014. gada 15. maijs), ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu,    un ar ko groza Padomes Direktīvas 98/56/EK, 2000/29/EK un 2008/90/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002, (EK) Nr. 882/2004    un (EK) Nr. 396/2005,    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009    un atceļ Padomes Lēmumus 66/399/EEK, 76/894/EEK un 2009/470/EK (OV L 189, 27.6.2014., 1. lpp.);

·Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 541/2014/ES (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības atbalsta sistēmu (OV L 158, 27.5.2014., 227. lpp.).

2016/0282 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2012/2002, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1306/2013, (ES) Nr. 1307/2013, (ES) Nr. 1308/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un (ES) Nr. 652/2014 un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 541/2014/ES

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 42. pantu, 43. panta 2. punktu, 46. panta d) punktu, 149. pantu, 153. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 164. pantu, 168. panta 4. punkta b) apakšpunktu, 172., 175., 177., 178. pantu, 189. panta 2. punktu, 209. panta 1. punktu, 212. panta 2. punktu un 349. pantu saistībā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 11 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 12 ,

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu 13 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Tā kā tagad, kad pagājuši trīs gadi kopš īstenošanas sākuma, Savienības vispārējam budžetam piemērojamajos finanšu noteikumos ir jāveic papildu grozījumi, lai novērstu īstenošanas šķēršļus, palielinot elastību, vienkāršotu izpildi no ieinteresēto personu un dienestu puses un vairāk koncentrētos uz rezultātiem, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 14 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu.

(2)Lai samazinātu Savienības vispārējam budžetam (“budžets”) piemērojamo finanšu noteikumu sarežģītību un attiecīgos noteikumus iekļautu vienā vienīgā regulā (“vienotais noteikumu kopums”), būtu jāatceļ Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 15 . Skaidrības labad Regulas (ES) Nr. 1268/2012 galvenie noteikumi būtu jāiekļauj šajā regulā, bet pārējie noteikumi būtu jāiekļauj norādījumos dienestiem.

(3)Budžeta pamatprincipi būtu jāatstāj spēkā. Atkāpes no šiem pamatprincipiem tādās konkrētās jomās kā pētniecība, ārējās darbības un struktūrfondi būtu jāpārskata un pēc iespējas jāvienkāršo, ņemot vērā to aktualitāti, pievienoto vērtību no budžeta viedokļa un slogu, ko tās rada ieinteresētajām personām.

(4)Finanšu gada sākumā var atstāt neiedalītus lielākais 10 % no Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA II), Eiropas kaimiņattiecību instrumenta un finanšu instrumenta sadarbībai attīstības jomā (ASI) līdzekļiem, lai papildus jau ieplānotajām summām paredzētu papildu finansējumu reaģēšanai uz apjomīgām neparedzētām vajadzībām, jaunām krīzes situācijām vai nopietnām politiskajām pārmaiņām trešās valstīs. Ja šie neiedalītie līdzekļi gada laikā netiek iekļauti saistībās, tie būtu jāpārnes ar Komisijas lēmumu.

(5)Pārnešanas noteikumi būtu jānoformulē skaidrāk, automātiskos pārnesumus nošķirot no neautomātiskajiem pārnesumiem.

(6)Lai varētu optimizēt budžeta izpildi, ir svarīgi ļaut pārnest ārējos piešķirtos ieņēmumus un izmantot tos secīgajai programmai vai pasākumam. Vajadzētu būt iespējai iekšējos piešķirtos ieņēmumus pārnest tikai vienu gadu, izņemot, ja šajā regulā ir noteikts citādi.

(7)Lai nodrošinātu budžeta labāku izpildi, noteikumiem, kas reglamentē apropriāciju pārvietošanu, būtu jāpieļauj lielāka elastība. Tālab ir svarīgi paredzēt Komisijai iespēju lemt par darbības apropriāciju pārvietošanu starp sadaļām lielākais 10 % apmērā, ja uz tām attiecas viens un tas pats pamatakts. Pārvietošana no administratīvā atbalsta pozīcijām uz attiecīgajām darbības pozīcijām Komisijai arī būtu jāveic autonomi.

(8)Lai palielinātu īpašo instrumentu īstenošanas ātrumu, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam un Eiropas Savienības Solidaritātes fondam ir nepieciešamas vienkāršotas mobilizēšanas un pārvietojumu procedūras.

(9)Attiecībā uz iekšējiem piešķirtajiem ieņēmumiem būtu jāievieš atkāpe no specifikācijas principa, lai dotu iespēju optimāli izmantot visus pieejamo apropriāciju veidus. Šajā sakarā gadījumā, ja nav nekādu apzināto vajadzību, kas dotu iespēju izmantot šos ieņēmumus mērķiem, kuriem tie ir paredzēti, būtu jāatļauj to izmantošana citam mērķim.

(10)Savienības iestādēm vajadzētu būt iespējai pieņemt jebkurus ziedojumus Savienībai.

(11)Būtu jāievieš iespējas došanas klauzula, lai juridiskai personai dotu iespēju reklāmas vai korporatīvās sociālās atbildības nolūkā sponsorēt ES pasākumu vai darbību natūrā.

(12)Būtu jāprecizē snieguma jēdziens ES budžeta kontekstā. Sniegums būtu jāraksturo kā pareizas finanšu pārvaldības principa tiešas piemērošanas izpausme. Apropriāciju izmantojumā vajadzētu būt saiknei starp sniegumu, mērķu noteikšanu, rādītājiem, rezultātiem un saimnieciskumu, lietderību un efektivitāti. Lai novērstu konfliktus ar dažādo programmu esošajiem snieguma satvariem, norādēm snieguma terminoloģijas ziņā būtu jāaprobežojas ar mērķiem un to sasniegšanas pakāpes uzraudzību.

(13)Savienības tiesību aktiem vajadzētu būt kvalitatīviem, jāpievēršas jomām, kurās tie var radīt vislielāko pievienoto vērtību Eiropas pilsoņiem, un vajadzētu būt iespējami efektīviem un iedarbīgiem kopējo Savienības politikas mērķu sasniegšanā 16 . Šos mērķus var palīdzēt sasniegt prasība, ka esošās un jaunās izdevumu programmas un darbības, kas paredz ievērojamus izdevumus, ir jāizvērtē.

(14)LESD 15. pantā ietvertais pārredzamības princips, saskaņā ar kuru iestādēm jādarbojas iespējami atklāti, paredz, ka budžeta izpildes jomā iedzīvotājiem jābūt iespējai uzzināt, kur un kādiem nolūkiem Savienība izlieto līdzekļus. Šāda informācija sekmē demokrātiskas debates, veicina iedzīvotāju līdzdalību Savienības lēmumu pieņemšanas procesā un stiprina Savienības izdevumu institucionālo kontroli un uzraudzību. Šie mērķi būtu jāsasniedz, publiskojot – vēlams, ar modernu komunikācijas rīku palīdzību – attiecīgu informāciju par visiem Savienības līdzekļu saņēmējiem, ņemot vērā šo saņēmēju likumīgās tiesības uz konfidencialitāti un drošību un – attiecībā uz fiziskajām personām – tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību. Tādēļ iestādēm informācijas publiskošanā būtu jāievēro selektīva pieeja saskaņā ar samērīguma principu. Lēmumiem par publiskošanu būtu jābalstās uz attiecīgiem kritērijiem ar mērķi sniegt lietderīgu informāciju.

(15)Informācija par to Savienības līdzekļu izmantojumu, uz kuriem attiecas tiešā izpilde, būtu jāpublicē iestāžu tīmekļa vietnē, un tajā būtu jānorāda vismaz vārds/nosaukums, atrašanās vieta, līdzekļu summa un to izmantošanas mērķis. Attiecībā uz minēto informāciju būtu jāņem vērā attiecīgi kritēriji, piemēram, pasākuma periodiskums, veids un nozīme.

(16)Savienības līdzekļu saņēmēju vārds/nosaukums un atrašanās vieta būtu jāpublisko attiecībā uz godalgām, dotācijām un līgumiem, kas piešķirti atklātā konkursa procedūrā, kādi ir jo īpaši konkursi, uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus, ievērojot LESD principus un jo īpaši pārredzamības, samērīguma, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principus. Turklāt šādai publiskošanai vajadzētu veicināt to, ka noraidītie konkursa pieteikuma iesniedzēji spēj kontrolēt atklātās atlases procedūras.

(17)Fizisko personu datu publiskās pieejamības ilgums nedrīkstētu pārsniegt periodu, kura laikā saņēmējs izmanto līdzekļus, un tāpēc tie pēc diviem gadiem būtu jādzēš. Tas pats būtu attiecināms uz personas datiem attiecībā uz juridiskajām personām, kuru oficiālajā nosaukumā figurē vienas vai vairāku fizisko personu vārds.

(18)Vairākumā gadījumu, uz kuriem attiecas šī regula, publiskošana attiecas uz juridiskajām personām.

(19)Attiecībā uz fiziskām personām datu publiskošana būtu jāparedz, tikai ievērojot samērīgumu starp piešķirtās summas lielumu un nepieciešamību kontrolēt līdzekļu pareizu izmantošanu. Attiecībā uz fiziskām personām reģiona publiskošana NUTS 2 līmenī atbilst saņēmēju publiskošanas mērķim, nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret dažāda lieluma dalībvalstīm, un vienlaikus tiek ievērotas saņēmēju tiesības uz privātumu un jo īpaši uz personas datu aizsardzību.

(20)Nedrīkstētu publiskot informāciju par stipendijām un citu tiešo atbalstu, kas izmaksāts fiziskām personām, kurām tas visvairāk nepieciešams.

(21)Lai nodrošinātu atbilstību principam par vienlīdzīgu attieksmi pret saņēmējiem, informācijas publiskošanā par fiziskām personām būtu arī jānodrošina, ka tiek ievērots dalībvalstīm noteiktais pienākums nodrošināt plašu pārredzamību līgumiem, kuru apjoms pārsniedz summu, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru.

(22)Saņēmēja vārdu/nosaukumu, atrašanās vietu, līdzekļu summu un izlietošanas mērķi nedrīkstētu publiskot, ja tas varētu apdraudēt saņēmēja integritāti, ko aizsargā Eiropas Savienības Pamattiesību harta, vai ja tas kaitētu saņēmēja likumīgajām komerciālajām interesēm.

(23)Netiešās un dalītās izpildes gadījumā atbildība par informācijas par saņēmējiem un galasaņēmējiem publiskošanu būtu jāuzņemas personām, subjektiem un norīkotajām struktūrām, kas apgūst Savienības līdzekļus. Attiecīgā gadījumā detalizācijas pakāpe un kritēriji būtu jānosaka attiecīgajos nozares noteikumos, un tos var precīzāk noteikt finanšu pamatpartnerības nolīgumos. Komisijai būtu jādara pieejama atsauce uz tīmekļa vietni, kurā ir atrodama informācija par saņēmējiem un galasaņēmējiem.

(24)Nolūkā palielināt tiešajā un netiešajā izpildē īstenoto finanšu instrumentu datu saprotamību un pārredzamību ir lietderīgi visas pārskatu sniegšanas prasības apvienot vienā darba dokumentā, kuru pievieno budžeta projektam.

(25)Ir lietderīgi paredzēt Komisijai iespēju noslēgt dienestu līmeņa nolīgumus ar citām iestādēm, lai atvieglotu administratīvo apropriāciju apguvi, kā arī nepārprotami paredzēt iespēju noslēgt šādus nolīgumus ar iestāžu struktūrvienībām, Savienības struktūrām, Eiropas birojiem, struktūrām vai personām, kam saskaņā ar LES V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības, un Eiropas skolu valdes ģenerālsekretāra biroju, lai sniegtu pakalpojumus, piegādātu produktus, veiktu būvdarbus vai īstenotu ēku līgumus.

(26)Ir lietderīgi definēt Eiropas birojus un šo biroju obligātos uzdevumus nošķirt no neobligātajiem uzdevumiem. Būtu jāievieš iespēja, ka Savienības iestādes, Savienības struktūras un citi Eiropas biroji var kredītrīkotāja pilnvaras deleģēt Eiropas biroja direktoram. Eiropas birojiem turklāt būtu jāparedz iespēja noslēgt dienestu līmeņa nolīgumus par pakalpojumu sniegšanu, produktu piegādi, būvdarbu veikšanu vai ēku līgumu īstenošanu. Ir lietderīgi paredzēt konkrētus noteikumus par grāmatvedības uzskaites nodrošināšanu, noteikumus, ar kuriem Komisijas grāmatvedim tiek ļauts dažus savus uzdevumus deleģēt šo biroju darbiniekiem, un kārtību attiecībā uz bankas kontiem, kurus Eiropas birojiem var tikt ļauts atvērt Komisijas vārdā.

(27)Lai vēl vairāk palielinātu izpildaģentūru izmaksu lietderību un tiktu ņemta vērā praktiskā pieredze, kas gūta attiecībā uz citām Savienības struktūrām, būtu jāatļauj, ka Komisijas grāmatvedim var pilnībā vai daļēji uzticēt izpildaģentūras grāmatveža uzdevumus.

(28)Juridiskās noteiktības labad ir nepieciešams precizēt, ka izpildaģentūru direktori, pārvaldot aģentūrai deleģēto programmu darbības apropriācijas, rīkojas kā deleģētie kredītrīkotāji. Lai panāktu maksimālo ietekmi, ko var nodrošināt efektivitātes ieguvumi no konkrētu atbalsta pakalpojumu vispārējas centralizācijas, būtu nepārprotami jāpiemin iespēja izpildaģentūrām izpildīt administratīvos izdevumus.

(29)Ir nepieciešams paredzēt noteikumus par finanšu dalībnieku, jo īpaši kredītrīkotāju un grāmatvežu, pilnvarām un pienākumiem.

(30)Eiropas Parlaments un Padome būtu divu nedēļu laikā jāinformē par deleģētā kredītrīkotāja, iekšējā revidenta un grāmatveža iecelšanu amatā vai par pienākumu pildīšanas izbeigšanu.

(31)Kredītrīkotājiem būtu pilnā mērā jāatbild par visām ieņēmumu un izdevumu operācijām, kas veiktas ar viņu pilnvarojumu, tostarp attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmām, un jāatskaitās par savām darbībām, tostarp vajadzības gadījumā disciplinārlietas ietvaros.

(32)Attiecīgi būtu arī jānosaka uzdevumi, pienākumi un procedūru principi, kas jāievēro. Tāpat ir nepieciešams paredzēt, ka deleģētajiem kredītrīkotājiem jānodrošina, ka kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām un viņu darbinieki saņem informāciju par kontroles standartiem un attiecīgajām metodēm un paņēmieniem un ka tiek veikti pasākumi ar mērķi nodrošināt kontroles sistēmas darbību, ar ko būtu jāaizstāj pienākums izveidot īpašu profesionālo standartu kodeksu, kas piemērojams tikai finanšu pārbaudēm. Pienākumi, kurus ir uzņēmies deleģētais kredītrīkotājs, tiek norādīti gada pārskatā iestādei, un pārskatā iekļauj nepieciešamo finanšu un pārvaldības informāciju, kas pamato deleģētā kredītrīkotāja ticamības deklarāciju par viņa pienākumu izpildi, tostarp informāciju par veikto darbību vispārējo sniegumu. Būtu jāsaglabā veiktās darbības apliecinošie dokumenti. Visbeidzot, būtu jānosaka, ka par visām dažādajām publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas sarunu procedūrām jāsniedz īpašs pārskats iestādei un paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, jo šie līgumi ir atkāpe no parastajām piešķiršanas procedūrām.

(33)Būtu jāņem vērā, ka Savienības delegāciju vadītājiem un viņu prombūtnē viņu vietniekiem ir divējādas funkcijas kā Eiropas Ārējās darbības dienesta (turpmāk “EĀDD”) un – attiecībā uz darbības apropriācijām – Komisijas pastarpināti deleģētajiem kredītrīkotājiem.

(34)Komisija budžeta izpildes pilnvaras attiecībā uz savas budžeta iedaļas darbības apropriācijām deleģē delegācijas vadītāja vietniekiem vienīgi situācijās, kad delegācijas vadītāju prombūtnē darbības nepārtrauktības nodrošināšanai ir absolūti nepieciešams, lai šos uzdevumus veiktu delegācijas vadītāja vietnieki. Delegācijas vadītāja vietnieki šīs pilnvaras nevar izmantot sistemātiski vai iekšējās darba dalīšanas iemeslu dēļ.

(35)Grāmatvedis ir atbildīgs par to, lai maksājumu izpilde, ieņēmumu iekasēšana un debitoru parādu iekasēšana notiktu pienācīgi. Viņš pārvalda kasi, bankas kontus un trešo personu dokumentus, kārto uzskaiti un atbild par iestādes finanšu pārskatu sagatavošanu. Komisijas grāmatvedis ir vienīgā persona, kas ir tiesīga noteikt grāmatvedības noteikumus un saskaņotus kontu plānus, savukārt visu pārējo Savienības iestāžu grāmatveži nosaka savās iestādēs piemērojamās grāmatvedības procedūras.

(36)Būtu jāparedz arī noteikumi par grāmatveža iecelšanu amatā un pienākumu pildīšanas izbeigšanu.

(37)Ir lietderīgi paredzēt, ka grāmatvedis nosaka procedūras, ar kurām nodrošina, ka kases pārvaldības vajadzībām atvērtie konti un avansa konti nav debetā.

(38)Būtu jāparedz arī nosacījumi par to, kā izmantot avansa kontus, kas ir pārvaldības sistēma, ar kuru atkāpjas no parastajām budžeta procedūrām, un būtu jāparedz avansu pārziņu uzdevumi un pienākumi, kā arī kredītrīkotāju un grāmatvežu uzdevumi un pienākumi saistībā ar avansa kontu kontroli. Eiropas Parlaments un Padome būtu jāinformē par ikvienu iecelšanu amatā vai pienākumu pildīšanas izbeigšanu. Efektivitātes labad Savienības delegācijās būtu jāizveido avansa konti, kurus lieto apropriācijām gan no Komisijas, gan no EĀDD budžeta iedaļām. Tāpat ir lietderīgi, ievērojot konkrētus nosacījumus, atļaut Savienības delegācijās izmantot avansa kontus ierobežotu summu maksājumiem budžeta procedūrās. Attiecībā uz avansu pārziņu iecelšanu ir konstatēts, ka gadījumos, kad nav pieejami Komisijas štata darbinieki, ir nepieciešams pārziņus izvēlēties no personāla, kuru Komisija pieņēmusi darbā krīžu pārvarēšanas palīdzības un humānās palīdzības operāciju jomā.

(39)Lai ņemtu vērā situāciju humānās palīdzības operāciju jomā, kad nav pieejami attiecīgie Komisijas štata darbinieki un pastāv tehniskas grūtības nodrošināt, ka visas juridiskās saistības paraksta atbildīgais kredītrīkotājs, personālam, kuru Komisija pieņēmusi darbā šajā jomā, būtu jāļauj parakstīt juridiskās saistības ļoti zemā vērtībā, t. i., līdz EUR 2500, kas saistītas ar maksājumiem, kurus izpilda no avansa kontiem, un Savienības delegāciju vadītājiem vai viņu vietniekiem būtu jāļauj parakstīt juridiskās saistības pēc atbildīgā kredītrīkotāja norādījuma.

(40)Kad ir noteikti katra finanšu dalībnieka uzdevumi un pienākumi, tos var saukt pie atbildības vienīgi saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā. Savienības iestādēs ir izveidotas specializētas finanšu pārkāpumu darba grupas, tomēr tām iesniegto lietu ierobežotā skaita dēļ un efektivitātes labad ir lietderīgi to funkcijas nodot jaunizveidotajai starpiestāžu darba grupai, kas izveidota, lai novērtētu Komisijas vai citu Savienības iestāžu un Savienības struktūru iesniegtos pieprasījumus par administratīvo sodu (izslēgšana un finansiāli sodi) noteikšanu un izdotu attiecīgus ieteikumus. Šīs funkciju nodošanas mērķis ir arī novērst pilnvaru pārklāšanos un mazināt risku, ka tiek izdoti pretrunīgi ieteikumi vai atzinumi, ja ir iesaistīts gan ekonomikas dalībnieks, gan ES darbinieks. Būtu jāatstāj spēkā procedūra, saskaņā ar kuru kredītrīkotājs var pieprasīt apstiprinājumu norādījumam, kuru šis kredītrīkotājs uzskata par neatbilstīgu vai pretēju pareizas finanšu pārvaldības principam, un tādējādi tikt atbrīvots no jebkādas atbildības. Kad darba grupa pilda šo funkciju, tās sastāvs būtu jāmaina.

(41)Attiecībā uz ieņēmumiem ir nepieciešams pievērsties pašu resursu negatīvajām korekcijām, uz ko attiecas Padomes regula par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu. Izņemot pašu resursu īpašo gadījumu, ir nepieciešams atstāt spēkā uzdevumus un kontroles, kas ietilpst kredītrīkotāju pienākumos dažādos procedūras posmos: debitoru parādu aplēses noteikšana, iekasēšanas rīkojums, debetnotas nosūtīšana, kurā debitors tiek informēts, ka konstatēts debitoru parāds, kavējuma procentu aprēķināšana un – attiecīgā gadījumā – lēmuma pieņemšana par prasījuma atcelšanu atbilstoši kritērijiem, kas nodrošina atbilstību pareizai finanšu pārvaldībai, lai nodrošinātu ieņēmumu efektīvu iekasēšanu.

(42)Kredītrīkotājam vajadzētu būt iespējai pilnībā vai daļēji atteikties no konstatēta debitoru parāda iekasēšanas, ja pret debitoru ir sākta kāda no maksātnespējas procedūrām, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regulā (ES) 2015/848 par maksātnespējas procedūrām, jo īpaši tiesas rīkojumu, mierizlīgumu un analogu procedūru gadījumā.

(43)Būtu jāpiemēro īpaši noteikumi par debitoru parāda aplēses koriģēšanas vai atcelšanas procedūrām.

(44)Ņemot vērā finanšu tirgu jaunākās attīstības tendences un ECB galvenajām refinansēšanas operācijām piemērotās likmes, ir nepieciešams pārskatīt noteikumus par naudas vai citiem sodiem sankcijām un paredzēt noteikumus gadījumiem, ja procentu likme ir negatīva.

(45)Lai atspoguļotu konkrētās iezīmes, kādas ir debitoru parādiem, kas izpaužas kā naudas vai citi sodi, ko iestādes uzliek saskaņā ar LESD vai Euratom līgumu, ir nepieciešams ieviest īpašus noteikumus par procentu likmēm, kuras piemēro summām, kam iestājies termiņš, bet kas vēl nav samaksātas, ja šīs summas palielina Eiropas Savienības Tiesa.

(46)Noteikumi par iekasēšanu būtu gan jāprecizē, gan jāpastiprina. Konkrētāk, būtu jāprecizē, ka grāmatvedis šīs summas iekasē ar ieskaitu arī pret summām, kuras debitoram Savienības budžeta izpildes ietvaros ir parādā kāda izpildaģentūra.

(47)Juridiskās noteiktības labad būtu jāparedz noteikumi par debetnotu nosūtīšanas termiņiem.

(48)Lai nodrošinātu aktīvu pārvaldību un vienlaikus arī nopelnītu finanšu atlīdzību, ir nepieciešams tādas provizoriski iekasētās summas kā apstrīdētie naudas sodi konkurences lietās ieguldīt finanšu aktīvos un noteikt no šiem ieguldījumiem gūto ienākumu piešķiršanu. Tā kā Komisija nav vienīgā iestāde, kurai ir tiesības uzlikt naudas vai citus sodus, ir nepieciešams paredzēt noteikumus par naudas vai citiem sodiem, ko uzliek pārējās iestādes, un paredzēt to iekasēšanas noteikumus, kuriem vajadzētu būt līdzvērtīgiem noteikumiem par Komisijas uzliktajiem naudas vai citiem sodiem.

(49)Lai nodrošinātu, ka Komisijai ir visa nepieciešamā informācija finansēšanas lēmumu pieņemšanai, ir nepieciešams noteikt prasību minimumu saturam finansēšanas lēmumos par dotācijām, iepirkumu, trasta fondiem, godalgām, finansējuma apvienošanas mehānismiem un budžeta garantijām. Vienlaikus nolūkā dot potenciālajiem saņēmējiem iespēju plānot ilgākā termiņā, ir nepieciešams atļaut finansēšanas lēmumus pieņemt uz vairāk nekā vienu gadu, taču ar nosacījumu, ka īstenošana ir atkarīga no budžeta apropriāciju pieejamības attiecīgajā gadā. Lai padarītu iespējamu šādu plānošanu ilgākā termiņā, ir nepieciešams samazināt finansēšanas lēmumam nepieciešamo elementu skaitu. Ar mērķi panākt vienkāršošanu finansēšanas lēmums vienlaikus būtu jāuzskata par gada vai daudzgadu programmu. Tā kā iemaksas 69. un 70. pantā minētajās struktūrās jau tiek noteiktas gada budžetā, nevajadzētu prasīt attiecībā uz šo pieņemt atsevišķu finansēšanas lēmumu.

(50)Attiecībā uz izdevumiem būtu jāprecizē saikne starp finansēšanas lēmumiem, vispārējām saistībām un atsevišķajām saistībām, kā arī budžeta un juridisko izdevumu saistību jēdzieni, lai tādējādi izveidotu skaidru sistēmu dažādajiem budžeta izpildes posmiem.

(51)Lai ņemtu vērā jo īpaši Savienības delegācijās un pārstāvniecībās noslēgto juridisko saistību skaitu un attiecīgās valūtas kursu svārstības, provizoriskajām saistībām vajadzētu būt iespējamām arī gadījumos, kad galīgie saņēmēji un summas nav zināmi.

(52)Lai varētu labāk izmantot ārējo darbību īstenošanai pieejamās apropriācijas, būtu jāatceļ termiņš, kurā uz vispārējo budžeta saistību pamata var uzņemties atsevišķās juridiskās saistības, kā arī pienākums iemaksu nolīgumu noslēgt līdz n+1. gada 31. decembrim gadījumos, kad finansēšanas līgumā ar trešo valsti ir paredzētas vispārējās budžeta saistības, kas attiecas arī uz iemaksu nolīgumu.

(53)Attiecībā uz to maksājumu tipoloģiju, kurus var veikt kredītrīkotāji, saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu būtu jāsniedz precizējumi par dažādajiem maksājumu veidiem. Būtu vēl vairāk jāprecizē noteikumi par priekšfinansējuma ieskaitu, īpaši situācijās, kad nav iespējams starpposma ieskaits. Tālab parakstāmajās juridiskajās saistībās būtu jāiekļauj attiecīgi noteikumi.

(54)Šajā regulā būtu jāparedz, ka maksājumi ir jāveic noteiktajā termiņā un ka termiņa neievērošanas gadījumā kreditoriem ir tiesības uz kavējuma procentiem, kurus ietur no attiecīgā budžeta, izņemot dalībvalstis un tagad arī Eiropas Investīciju banku un Eiropas Investīciju fondu.

(55)Tiek uzskatīts par lietderīgu noteikumus par izdevumu apzināšanu un apstiprināšanu apvienot vienā pantā un ieviest saistību atcelšanas definīciju. Tā kā darījumi tiek veikti datorizētās sistēmās, jēdziens “parakstīt kvīti “nodots samaksai”” ar nedaudziem izņēmumiem ir aizstāts ar jēdzienu “elektroniski nodrošināts paraksts”. Tāpat ir nepieciešams precizēt, ka izdevumu apzināšana attiecas uz visām attiecināmajām izmaksām, t. i., arī tām, kas nav saistītas ar maksājuma pieprasījumu, kā tas ir priekšfinansējuma ieskaita gadījumā.

(56)Lai mazinātu sarežģītību, racionalizētu spēkā esošos noteikumus un uzlabotu šīs regulas saprotamību, būtu jāparedz noteikumi, kas ir kopīgi vairākiem budžeta izpildes instrumentiem. Šo iemeslu dēļ daži noteikumi būtu jāapvieno, citu noteikumu formulējums un piemērošanas joma būtu jāsaskaņo un jānovērš lieki atkārtojumi un savstarpējās atsauces.

(57)Lielāks uzsvars būtu jāliek uz sniegumu un rezultātiem. Tāpēc ir lietderīgi papildus jau ierastajiem Savienības iemaksu veidiem (faktiski radušos attiecināmo izmaksu atlīdzināšana, vienības izmaksas, fiksētas summas un vienotas likmes finansējums) noteikt papildu finansēšanas veidu, kas nav piesaistīts attiecīgo darbību izmaksām. Šim finansēšanas veidam būtu jābalstās vai nu uz konkrētu nosacījumu ex ante izpildi, vai uz tādu rezultātu sasniegšanu, kas tiek mērīti, atsaucoties uz iepriekš noteiktiem atskaites punktiem vai uz snieguma rādītājiem.

(58)Kad Komisija izvērtē ES līdzekļu saņēmēju darbības un finanšu spēju vai to sistēmas un procedūras, tai vajadzētu būt iespējai izmantot novērtējumus, ko jau veikuši citi subjekti vai līdzekļu devēji, piemēram, starptautiskās organizācijas, lai tādējādi novērstu vienu un to pašu saņēmēju dubultu novērtēšanu. Iespēja savstarpēji izmantot citu subjektu veiktos novērtējumus būtu jāizmanto, ja šie novērtējumi ir veikti, ievērojot nosacījumus, kas ir līdzvērtīgi tiem, kuri šajā regulā noteikti piemērojamajai izpildes metodei. Tāpēc nolūkā līdzekļu devēju vidū veicināt novērtējumu savstarpēju izmantošanu Komisijai būtu jāsekmē starptautiski pieņemto standartu vai starptautiskās paraugprakses atzīšana.

(59)Tāpat ir būtiski novērst, ka dažādi subjekti ES līdzekļu saņēmējus attiecībā uz šo līdzekļu izmantojumu revidē vairākas reizes. Tāpēc ir nepieciešams paredzēt iespēju izmantot neatkarīgu revidentu jau veikto revīziju ar nosacījumu, ka tā balstās uz starptautiski pieņemtiem standartiem, nodrošina pietiekamu pārliecību un ir veikta attiecībā uz finanšu pārskatiem un ziņojumiem, kuros atspoguļots Savienības iemaksas izmantojums. Šī revīzija tad būtu jāizmanto par pamatu vispārējam ticamības apliecinājumam par ES līdzekļu izmantojumu.

(60)Ir būtiski dot dalībvalstīm iespēju pieprasīt, lai resursi, kas tām iedalīti saskaņā ar dalīto izpildi, tiktu pārvietoti Savienības līmenī un Komisija tos apgūtu tiešajā vai netiešajā izpildē, ja iespējams, attiecīgās dalībvalsts labā. Tādējādi tiktu optimizēts šo resursu izmantojums un to instrumentu izmantojums, kas izveidoti saskaņā ar šo regulu vai saskaņā ar nozaru regulām, tostarp ESIF regulu, uz kuriem dalībvalstis pieprasītu pārvietot šos resursus. Lai nodrošinātu šo instrumentu efektīvu īstenošanu, ir nepieciešams paredzēt, ka tad, ja resursi tiek pārvietoti uz instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar šo regulu vai saskaņā ar nozaru regulām, tostarp ESIF regulu, ir piemērojami minēto regulu noteikumi.

(61)Lai paredzētu ilgtermiņa mehānismu sadarbībai ar Savienības finansējuma saņēmējiem, būtu jāparedz iespēja noslēgt finanšu pamatpartnerības nolīgumus. Finanšu pamatpartnerības būtu jāīsteno, izmantojot dotācijas vai sadarbības līgumus ar subjektiem, kas apgūst Savienības līdzekļus. Šim mērķim būtu jānosaka šo līgumu satura minimums. Finanšu pamatpartnerības nedrīkstētu nepamatoti ierobežot piekļuvi Savienības finansējumam.

(62)Attiecībā uz dažādajiem budžeta izpildes instrumentiem (piemēram, dotācijas, iepirkums, netiešā izpilde, godalgas utt.) būtu jāsaskaņo Savienības iemaksas apturēšanas, izbeigšanas un samazināšanas nosacījumi un procedūras. Būtu jānosaka šādas apturēšanas, izbeigšanas vai samazināšanas iemesli.

(63)Lai izvairītos no atšķirīgām vai nesamērīgām līgumiskajām prasībām, šajā regulā būtu jānosaka standarta laikposmi, cik ilgi saņēmējiem jāuzglabā ar Savienības iemaksām saistītie dokumenti, vienlaikus Komisijai, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai un Revīzijas palātai dodot pietiekami daudz laika piekļūt šiem datiem un dokumentiem un veikt ex post pārbaudes un revīzijas. Turklāt dalībniekiem un saņēmējiem būtu jānosaka pienākums sadarboties Savienības finanšu interešu aizsardzībā.

(64)Lai dalībniekiem un saņēmējiem sniegtu pienācīgu informāciju un nodrošinātu, ka tiem ir iespēja izmantot tiesības uz aizstāvību, dalībniekiem un saņēmējiem ar šo regulu būtu jādod iespēja iesniegt apsvērumus, pirms tiek veikts jebkāds pasākums, kas nelabvēlīgi ietekmē to tiesības, un tie būtu jāinformē par pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem šāda pasākuma apstrīdēšanai.

(65)Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, Komisijai būtu jāizveido vienota agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma.

(66)Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma būtu jāattiecina uz dalībniekiem, saņēmējiem un subjektiem, uz kuru spējām kandidāts vai pretendents plāno paļauties, vai uz darbuzņēmēja apakšuzņēmējiem, ikvienu personu vai subjektu, kas saņem Savienības līdzekļus, ja budžetu izpilda netiešajā izpildē, ikvienu personu vai subjektu, kas saņem Savienības līdzekļus atbilstoši tiešajā izpildē īstenotiem finanšu instrumentiem, un subjektu dalībniekiem vai saņēmējiem, kas budžetu izpilda dalītajā izpildē.

(67)Būtu jāprecizē, ka tad, ja lēmums reģistrēt personu vai subjektu agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmā tiek pieņemts, balstoties uz izslēgšanas situācijām attiecībā uz fizisko vai juridisko personu, kas ir minētās personas vai subjekta pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras loceklis vai kurai attiecībā uz minēto personu vai subjektu ir pārstāvības, lēmumu pieņemšanas vai kontroles pilnvaras, vai kura uzņemas neierobežotu atbildību par minētās personas vai subjekta parādsaistībām, vai attiecībā uz fizisko personu, kura ir būtiski svarīga juridisko saistību noteikšanai vai izpildei, datubāzē reģistrētajā informācijā iekļauj informāciju par šīm personām.

(68)Lēmums par personas vai subjekta izslēgšanu no dalības piešķiršanas procedūrās vai par finansiālu sodu piemērošanu un lēmums publicēt saistīto informāciju būtu jāpieņem atbildīgajam kredītrīkotājam, ņemot vērā tā autonomiju administratīvajās lietās. Ja nav galīga sprieduma vai galīga administratīva lēmuma un ja runa ir par nopietnu līgumpārkāpumu gadījumiem, atbildīgajiem kredītrīkotājiem lēmums būtu jāpieņem, ņemot vērā darba grupas ieteikumu un balstoties uz provizorisko juridisko klasifikāciju. Šai darba grupai būtu arī jānovērtē izslēgšanas ilgums gadījumos, kad ar galīgo spriedumu vai galīgo administratīvo lēmumu šis ilgums nav noteikts.

(69)Darba grupas uzdevums būtu nodrošināt izslēgšanas sistēmas konsekventu darbību. Darba grupas sastāvā vajadzētu būt pastāvīgam priekšsēdētājam, Komisijas pārstāvjiem un atbildīgā kredītrīkotāja pārstāvim.

(70)Provizoriskā juridiskā klasifikācija neskar attiecīgās personas vai subjekta rīcības galīgo novērtējumu, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tāpēc pēc tam, kad ir paziņots par šādu galīgo novērtējumu, būtu jāpārskata darba grupas ieteikums, kā arī atbildīgā kredītrīkotāja lēmums.

(71)Atbildīgajam kredītrīkotājam persona vai subjekts būtu jāizslēdz tad, ja ir pieņemts galīgais spriedums vai galīgais administratīvais lēmums par smagu pārkāpumu saistībā ar profesionālo darbību, par to, ka tīši vai netīši nav ievērotas saistības, kas attiecas uz sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu vai nodokļu maksājumiem, par krāpšanu, kas ietekmē budžetu, par korupciju, līdzdalību noziedzīgā organizācijā, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, teroristu finansēšanu, ar terorismu saistītiem nodarījumiem, bērnu darba izmantošanu vai cita veida cilvēku tirdzniecību vai pārkāpumu. Persona vai subjekts būtu jāizslēdz arī nopietna juridisko saistību pārkāpuma vai bankrota/maksātnespējas gadījumos.

(72)Lemjot par izslēgšanu vai finansiālu sodu piemērošanu un par to publiskošanu vai personas vai subjekta noraidīšanu, atbildīgajam kredītrīkotājam būtu jānodrošina atbilstība samērīguma principam, jo īpaši ņemot vērā situācijas nopietnību, tās ietekmi uz budžetu, laiku, kas pagājis kopš attiecīgās rīcības, tās ilgumu un atkārtošanos, nodomu vai neuzmanības smaguma pakāpi un personas vai subjekta sadarbības pakāpi ar attiecīgo kompetento iestādi un tā sniegto atbalstu izmeklēšanā.

(73)Atbildīgajam kredītrīkotājam vajadzētu arī būt iespējai izslēgt personu vai subjektu, ja fiziskā vai juridiskā persona, kas uzņemas neierobežotu atbildību par minētā ekonomikas dalībnieka parādsaistībām, ir bankrotējusi vai nonākusi līdzīgā maksātnespējas situācijā vai ja minētā fiziskā vai juridiskā persona nepilda savas saistības, kas attiecas uz sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu vai nodokļu maksājumiem, ja šādas situācijas ietekmē ekonomikas dalībnieka finansiālo stāvokli.

(74)Personai vai subjektam nebūtu jāpiemēro lēmums par izslēgšanu, ja tas ir veicis korektīvos pasākumus, tādējādi pierādot savu uzticamību. Šī iespēja nebūtu piemērojama vissmagāko noziedzīgo darbību gadījumā.

(75)Ievērojot samērīguma principu, gadījumi, kad kā alternatīvu izslēgšanai var piemērot finansiālus sodus, būtu jānošķir no gadījumiem, kad, lai panāktu preventīvu ietekmi, attiecīgā saņēmēja rīcības smagums saistībā ar centieniem nepamatoti iegūt Savienības līdzekļus attaisno finansiālu sodu piemērošanu papildus izslēgšanai. Būtu jānosaka arī minimālie un maksimālie finansiālie sodi, ko var piemērot līgumslēdzēja iestāde.

(76)Finansiālie sodi būtu jāpiemēro vienīgi saņēmējam, nevis dalībniekam, jo piemērojamo finansiālo sodu apjomu aprēķina, balstoties uz attiecīgo juridisko saistību vērtību.

(77)Iespēja piemērot administratīvos un/vai finansiālos sodus uz regulējuma pamata ir neatkarīga no iespējas piemērot līgumā noteiktos sodus, piemēram, līgumsodu, un tas būtu jāatzīmē.

(78)Izslēgšanas ilgumam vajadzētu būt ierobežotam, kā tas ir Direktīvā 2014/24/ES 17 , un būtu jāievēro samērīguma princips.

(79)Ir nepieciešams attiecībā uz administratīvo sankciju piemērošanu noteikt noilguma skaitīšanas sākuma datumu un tā iestāšanās termiņu.

(80)Ir svarīgi, lai būtu iespējams pastiprināt ar izslēgšanu un finansiālajiem sodiem panākto preventīvo ietekmi. Šajā sakarā preventīvā ietekme būtu jāpastiprina ar iespēju publiskot informāciju par izslēgšanu un/vai finansiālajiem sodiem, pilnībā ievērojot datu aizsardzības prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK. Tam būtu jāpalīdz nodrošināt, ka attiecīgā rīcība netiek atkārtota. Juridiskās noteiktības labad un saskaņā ar samērīguma principu būtu jāprecizē, kādās situācijās publiskošanai nevajadzētu notikt. Savā novērtējumā atbildīgajam kredītrīkotājam būtu jāņem vērā darba grupas ieteikumi. Attiecībā uz fiziskām personām personas dati būtu jāpublisko tikai izņēmuma gadījumos, kad to attaisno rīcības smagums vai tās ietekme uz Savienības finanšu interesēm.

(81)Ar izslēgšanu vai finansiālajiem sodiem saistītā informācija būtu jāpublisko tikai tad, ja runa ir par smagu pārkāpumu saistībā ar profesionālo darbību, krāpšanu, būtisku trūkumu ievērot galvenos pienākumus, kas paredzēti no budžeta finansētā līgumā, vai pārkāpumu.

(82)Izslēgšanas kritēriji būtu skaidri jānodala no kritērijiem, kas var būt par iemeslu noraidīšanai konkrētajā procedūrā.

(83)Būtu jācentralizē informācija par risku agrīnu atklāšanu un administratīvo sankciju piemērošanu personai vai subjektam. Šajā nolūkā attiecīgā informācija būtu jāuzglabā datubāzē, ko izveidojusi un pārvalda Komisija, kas ir centralizētās sistēmas īpašniece. Minētajai sistēmai būtu jādarbojas, pilnībā ievērojot tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību.

(84)Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmas izveidei un pārvaldībai vajadzētu būt Komisijas atbildībā, savukārt pārējām iestādēm un struktūrām, kā arī visiem subjektiem, kas izpilda budžetu tiešajā, dalītajā un netiešajā izpildē, būtu jāpiedalās minētajā sistēmā, nosūtot attiecīgo informāciju Komisijai. Atbildīgajam kredītrīkotājam un darba grupai būtu jānodrošina ekonomikas dalībnieku tiesības uz aizstāvību. Tādas pašas tiesības būtu jādod personai vai subjektam saistībā ar agrīnu atklāšanu, ja kredītrīkotāja paredzētais akts varētu nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgās personas vai subjekta tiesības. Ja notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita Savienības finanšu intereses ietekmējoša nelikumīga darbība, saistībā ar kuru vēl nav pieņemts galīgais spriedums, atbildīgajam kredītrīkotājam un darba grupai vajadzētu būt iespējai atlikt personai vai subjektam paredzēto iespēju iesniegt savus apsvērumus. Šādai atlikšanai vajadzētu būt attaisnojamai tikai tad, ja ir pārliecinošs, likumīgi pamatots iemesls ievērot izmeklēšanas konfidencialitāti.

(85)Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 261. pantu Eiropas Savienības Tiesai būtu jāparedz neierobežota jurisdikcija attiecībā uz sodiem, ko piemēro saskaņā ar šo regulu.

(86)Lai atvieglotu Savienības finanšu interešu aizsardzību visos izpildes veidos, subjektiem, kas iesaistīti budžeta izpildē dalītajā vai netiešajā izpildē, attiecīgā gadījumā vajadzētu būt iespējai ņemt vērā izslēgšanas gadījumus, par kuriem lēmumus ir pieņēmuši Savienības līmeņa kredītrīkotāji.

(87)Ar šo regulu būtu jāveicina e-pārvaldības mērķa sasniegšana un jo īpaši elektronisko datu izmantošana iestāžu un trešo personu savstarpējā informācijas apmaiņā.

(88)Pāreja uz elektronisku informācijas apmaiņu un dokumentu elektronisku iesniegšanu ir būtisks vienkāršošanas pasākums, attiecībā uz kuru būtu jāparedz skaidri nosacījumi par izmantojamo sistēmu akceptēšanu, lai tādējādi radītu juridiski korektu vidi, līdztekus dalībnieku, saņēmēju un kredītrīkotāju labā saglabājot elastību Savienības līdzekļu pārvaldībā, kā paredzēts šajā regulā.

(89)Būtu jāparedz noteikumi par sastāvu un uzdevumiem, kādi ir komitejai, kura atbild par pieteikuma dokumentu novērtēšanu iepirkuma un dotāciju piešķiršanas procedūrās un konkursos par godalgām. Ja pamataktā tas paredzēts, komitejas sastāvā var būt ārēji eksperti.

(90)Saskaņā ar labas pārvaldības principu kredītrīkotājam precizējumi vai trūkstošie dokumenti būtu jāpieprasa, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu un neļaujot būtiski mainīt pieteikuma dokumentus. Kredītrīkotājs var nolemt nerīkoties šādi tikai pienācīgi pamatotos gadījumos. Turklāt kredītrīkotājam vajadzētu būt iespējai labot acīmredzamu formālu kļūdu vai prasīt, lai to izlabo dalībnieks.

(91)Pareizas finanšu pārvaldības labad būtu jāpieprasa, ka Komisija aizsargājas, attiecībā uz priekšfinansējuma izmaksāšanu pieprasot garantijas. Darbuzņēmējiem un labuma guvējiem izvirzāmajai prasībai iesniegt garantijas nevajadzētu būt automātiskai, bet tās pamatā vajadzētu būt risku analīzei. Ja īstenošanas gaitā kredītrīkotājs atklāj, ka garantijas devējam saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem vairs nav tiesību sniegt garantijas, kredītrīkotājam vajadzētu būt iespējai pieprasīt aizstāt konkrēto garantiju.

(92)Atšķirīgie noteikumu kopumi attiecībā uz tiešo un netiešo izpildi, jo īpaši par budžeta izpildes uzdevumu noteikšanu, radīja pārpratumus un risku, ka Komisija un partneri varētu pieļaut kvalifikācijas kļūdas, tāpēc tie būtu jāvienkāršo un jāsaskaņo.

(93)Būtu jāpārskata noteikumi par pīlāru ex ante novērtējumu, lai Komisijai dotu iespēju maksimāli paļauties uz partneru sistēmām un procedūrām, kas uzskatāmas par līdzvērtīgām Komisijas izmantotajām. Turklāt ir svarīgi precizēt, ka gadījumos, kad novērtējumā atklājas jomas, kurās ieviestās procedūras nepietiekami aizsargā Savienības finanšu intereses, Komisija var parakstīt iemaksu nolīgumus, vienlaikus nosakot papildu uzraudzības pasākumus. Tāpat ir svarīgi precizēt gadījumus, kuros Komisija iemaksu nolīgumu parakstīšanai neizvirza prasību par pīlāru novērtējumu.

(94)Ir lietderīgi norādīt, ka atlīdzībai, ko saņem organizācijas, kuras izpilda ES budžetu, attiecīgā un iespējamā gadījumā būtu jābalstās uz sniegumu.

(95)Komisija veido partnerības ar trešām valstīm, izmantojot finansēšanas nolīgumus. Ir svarīgi precizēt finansēšanas nolīgumu saturu, īpaši tām daļām, kuras trešā valsts izpilda netiešajā izpildē.

(96)Ir svarīgi atzīt finansējuma apvienošanas mehānismu – kuros Komisija savu iemaksu apvieno ar finanšu iestāžu iemaksu – īpašo iedabu un precizēt, kā piemērojama X sadaļa par finanšu instrumentiem.

(97)Iepirkuma noteikumiem un principiem, ko piemēro publiskajiem līgumiem, kuru slēgšanas tiesības Savienības iestādes piešķir savā vārdā, būtu jābalstās uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/23/ES 18 un Direktīvas 2014/23/ES noteikumiem.

(98)Attiecībā uz jauktiem līgumiem būtu jāprecizē metodika, saskaņā ar kuru līgumslēdzējas iestādes nosaka piemērojamos noteikumus.

(99)Būtu jāprecizē ex ante un ex post publiskošanas pasākumi, kas nepieciešami iepirkuma procedūras uzsākšanai tādu līgumu gadījumā, kuru vērtība pārsniedz un kuru vērtība ir zemāka par Direktīvā 2014/24/ES noteiktajām robežvērtībām, un tādu līgumu gadījumā, uz kuriem minētā direktīva neattiecas.

(100)Šajā regulā neatkarīgi no robežvērtībām būtu jāietver izsmeļošs saraksts ar visām iepirkuma procedūrām, kas pieejamas Savienības iestādēm.

(101)Administratīvās vienkāršošanas labad un lai sekmētu mazu un vidēju uzņēmumu līdzdalību, vidējas vērtības līgumiem būtu jāparedz sarunu procedūras.

(102)Tāpat kā paredzēts Direktīvā 2014/24/ES, ar šo regulu būtu jādod iespēja pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas veikt tirgus izzināšanu. Lai nodrošinātu, ka inovācijas partnerība tiek izmantota tikai tad, ja nepieciešamais produkts tirgū nepastāv, šajā regulā būtu jāparedz pienākums pirms inovācijas partnerības izmantošanas sarīkot šādu iepriekšēju tirgus izzināšanu.

(103)Būtu jāprecizē, kādā veidā līgumslēdzējas iestādes var sekmēt vides aizsardzību un palīdzēt veicināt ilgtspējīgu attīstību, vienlaikus nodrošinot, ka tās saviem līgumiem var panākt vislabāko rezultātu attiecībā pret cenu, jo īpaši pieprasot īpašus marķējumus vai izmantojot atbilstīgas piešķiršanas metodes.

(104)Lai nodrošinātu, ka līgumu izpildē ekonomikas dalībnieki ievēro piemērojamos vides, sociālās un darba tiesību jomas pienākumus, kas noteikti Savienības tiesību aktos, valstu tiesību aktos, koplīgumos vai Direktīvas 2014/24/ES X pielikumā uzskaitītajās piemērojamajās starptautiskajās sociālās un vides jomas konvencijās, šiem pienākumiem vajadzētu ietilpt prasību minimumā, ko nosaka līgumslēdzēja iestāde, un tie būtu jāiekļauj līgumslēdzējas iestādes parakstītajos līgumos.

(105)Dažādās situācijas, kuras parasti kvalificē kā “interešu konfliktu”, būtu jānošķir un attiecīgi atšķirīgi jātraktē. Jēdziens “interešu konflikts” būtu jāizmanto tikai gadījumos, kad šādā situācijā ir subjekts vai persona, kam ir budžeta izpildes, revīzijas vai kontroles pienākumi, vai kādas Savienības iestādes ierēdnis vai darbinieks. Gadījumos, kad ekonomikas dalībnieks cenšas nepamatoti ietekmēt procedūru vai iegūt konfidenciālu informāciju, šāda rīcība būtu jāuzskata par “smagu pārkāpumu saistībā ar profesionālo darbību”. Turklāt var būt situācijas, kad ekonomikas dalībniekus nevajadzētu izvēlēties līguma īstenošanai, jo pastāv konfliktējošas profesionālās intereses. Piemēram, uzņēmums nedrīkstētu izvērtēt projektu, kurā tas ir piedalījies, un revidentam nevajadzētu būt iespējai veikt to pārskatu revīziju, kurus tas iepriekš apstiprinājis.

(106)Saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES vajadzētu būt iespējai jebkādā secībā pārbaudīt, vai ekonomikas dalībnieks ir izslēdzams, piemērot atlases un piešķiršanas kritērijus, kā arī pārbaudīt atbilstību iepirkuma procedūras dokumentiem. Tāpēc vajadzētu būt iespējai noraidīt piedāvājumus, pamatojoties uz piešķiršanas kritērijiem bez iepriekšējas pārbaudes par attiecīgā pretendenta atbilstību izslēgšanas vai atlases kritērijiem.

(107)Līgumslēgšanas tiesības būtu jāpiešķir saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam atbilstoši Direktīvas 2014/24/ES 67. pantam. Būtu jāprecizē, ka atlases kritēriji attiecas vienīgi uz kandidātu vai pretendentu vērtēšanu un ka piešķiršanas kritēriji attiecas vienīgi uz piedāvājumu vērtēšanu.

(108)Savienības publiskajam iepirkumam būtu jānodrošina, ka Savienības līdzekļi tiek izlietoti efektīvi, pārredzami un atbilstīgi. Šajā sakarā ar elektronisko iepirkumu būtu jāveicina uzlabojumi Savienības līdzekļu izmantošanā un lielāka iepirkuma līgumu pieejamība visiem ekonomikas dalībniekiem.

(109)Būtu jāprecizē, ka ikvienai procedūrai ir atvēršanas posms un vērtēšanas posms. Līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas lēmums vienmēr būtu jāpieņem vērtējuma rezultātā.

(110)Paziņojumā par procedūras iznākumu kandidāti un pretendenti būtu jāinformē par apsvērumiem, uz kuriem pamatojas pieņemtais lēmums, un tiem būtu jāsaņem detalizēts iemeslu izklāsts, kas balstīts uz vērtējuma ziņojuma saturu.

(111)Tā kā kritēriju piemērošanai nav noteikta konkrēta secība, noraidītajiem pretendentiem, kuri iesnieguši atbilstīgus piedāvājumus, pēc to pieprasījuma būtu jāsniedz informācija par izraudzītā piedāvājuma raksturlielumiem un salīdzinošajām priekšrocībām.

(112)Attiecībā uz pamatlīgumiem ar konkursa atsākšanu pienākums norādīt neizraudzītajam darbuzņēmējam izraudzītā piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošās priekšrocības būtu jāatceļ, pamatojoties uz to, ka šādas informācijas izpaušana konkrētā pamatlīguma pusēm ikreiz, kad konkurss tiek atsākts, var apdraudēt taisnīgu savstarpējo konkurenci.

(113)Līgumslēdzējai iestādei vajadzētu būt iespējai atcelt iepirkuma procedūru pirms līguma parakstīšanas, bez iespējas kandidātiem vai pretendentiem pieprasīt jebkādu kompensāciju. Tas nedrīkstētu skart situācijas, kad līgumslēdzējas iestādes rīcība ir bijusi tāda, ka saskaņā ar Savienības tiesību aktu vispārīgajiem principiem to var saukt pie atbildības par zaudējumiem.

(114)Tāpat kā paredzēts Direktīvā 2014/24/ES, ir nepieciešams precizēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem līguma izpildes laikā līgumā var veikt izmaiņas, nerīkojot jaunu iepirkuma procedūru. Sākotnējās procedūras prasību minimumu jo īpaši neskar, piemēram, administratīvās izmaiņas, tiesību vispārēja nodošana un skaidru un nepārprotamu pārskatīšanas klauzulu vai iespēju piemērošana. Jauna iepirkuma procedūra būtu vajadzīga gadījumā, ja sākotnējā līgumā tiek ieviestas būtiskas izmaiņas, jo īpaši pušu savstarpējo tiesību un pienākumu apjomā un saturā, tostarp intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumā. Šādas izmaiņas norāda uz pušu nodomu pārskatīt konkrētā līguma būtiskos noteikumus, īpaši, ja šīs izmaiņas būtu ietekmējušas procedūras iznākumu gadījumā, ja tās būtu iekļautas sākotnējā procedūrā.

(115)Lai attiecībā uz būvdarbiem, piegādēm un kompleksiem pakalpojumiem nodrošinātu atbilstību būtiskajām līgumsaistībām un pienācīgu izpildi visā līguma darbības laikā, ir nepieciešams paredzēt iespēju pieprasīt izpildes garantiju. Tāpat saskaņā ar šajās nozarēs ierasto praksi ir nepieciešams līgumsaistību periodā paredzēt ieturējuma summas garantiju.

(116)Lai varētu noteikt piemērojamās robežvērtības un procedūras, ir nepieciešams precizēt, vai Savienības iestādes, izpildaģentūras un struktūras tiek uzskatītas par līgumslēdzējām iestādēm. Tās nebūtu jāuzskata par līgumslēdzējām iestādēm gadījumos, kad tās veic pirkumus no centralizēto iepirkumu struktūras. Turklāt Savienības iestādes veido vienu juridisko subjektu un starp savām struktūrvienībām nevar noslēgt līgumus, bet tikai dienestu līmeņa nolīgumus.

(117)Ir lietderīgi šajā regulā iekļaut atsauci uz abām Direktīvā 2014/24/ES noteiktajām robežvērtībām, kas piemērojamas attiecīgi būvdarbiem un piegādēm un pakalpojumiem. Minētās robežvērtības gan vienkāršošanas, gan pareizas finanšu pārvaldības nolūkā būtu jāpiemēro arī koncesijas līgumiem, ņemot vērā Savienības iestāžu līgumslēgšanas vajadzību īpatnības. Tādējādi minēto robežvērtību pārskatīšana, kā paredzēts Direktīvā 2014/24/ES, būtu tieši piemērojama Savienības iestāžu veiktajam iepirkumam.

(118)Saskaņošanas un vienkāršošanas labad standarta procedūras, kas piemērojamas publiskajam iepirkumam, būtu jāpiemēro arī iepirkumiem, kuriem saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES piemērojams atvieglotais režīms. Tāpēc atvieglotā režīma iepirkumu robežvērtība būtu jāsaskaņo ar pakalpojumu līgumu robežvērtību.

(119)Ir nepieciešams precizēt nogaidīšanas perioda piemērošanas nosacījumus.

(120)Noteikumiem, kas piemērojami iepirkumam ārējo darbību jomā, būtu jāatbilst principiem, kuri noteikti Direktīvā 2014/23/ES un Direktīvā 2014/24/ES.

(121)Lai mazinātu sarežģītību, racionalizētu spēkā esošos noteikumus un uzlabotu iepirkuma noteikumu saprotamību, ir nepieciešams apvienot vispārīgos iepirkuma noteikumus un konkrētos noteikumus, kas piemērojami iepirkumam ārējo darbību jomā, un novērst liekus atkārtojumus un savstarpējās atsauces.

(122)Ir nepieciešams precizēt, kuriem ekonomikas dalībniekiem atkarībā no to uzņēmējdarbības vietas ir pieeja Savienības iestāžu veiktajam iepirkumam, un nepārprotami paredzēt šādas pieejas iespēju arī starptautiskām organizācijām.

(123)Lai panāktu līdzsvaru starp nepieciešamību nodrošināt iepirkuma noteikumu pārredzamību un lielāku saskaņotību, no vienas puses, un nepieciešamību dažos šo noteikumu aspektos paredzēt elastību, no otras puses, iepirkuma tehniskie noteikumi būtu jāapkopo šīs regulas pielikumā, un attiecībā uz šā pielikuma grozījumiem Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu.

(124)Ir nepieciešams precizēt darbības jomu sadaļai par dotācijām, jo īpaši attiecībā uz to, kādu veidu pasākumiem vai struktūrām var tikt piešķirta dotācija, kā arī attiecībā uz juridiskajām saistībām, ko var izmantot dotācijām. Tostarp būtu jāatsakās no dotāciju lēmumiem to ierobežotā izmantojuma dēļ un tāpēc, ka pakāpeniski tiek ieviestas e-dotācijas. Struktūra būtu jāvienkāršo, noteikumus par instrumentiem, kuri nav dotācijas, pārvietojot uz citām regulas daļām. Būtu jāprecizē, kāda veida struktūras var saņemt darbības dotācijas, jo jēdziens “struktūra, kuras mērķis ietilpst Savienības politikā un atbalsta to” ietver jēdzienu “struktūra, kura īsteno vispārējas Savienības nozīmes mērķi”. Turklāt būtu jāsvītro šaurā definīcija attiecībā uz struktūru, kura īsteno vispārējas Savienības nozīmes mērķi.

(125)Lai vienkāršotu procedūras un uzlabotu šīs regulas saprotamību, būtu jāvienkāršo un jāracionalizē noteikumi par dotācijas pieteikuma, uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus un dotācijas nolīguma saturu.

(126)Lai atvieglotu vairāku līdzekļu devēju finansēto pasākumu īstenošanu gadījumos, kad brīdī, kad tiek uzņemtas saistības par Savienības iemaksu, pasākuma kopējais finansējuma apjoms nav zināms, ir nepieciešams precizēt, kā tiek noteikta Savienības iemaksa un ar kādu metodi pārbauda tās izmantojumu.

(127)Pieredze, kas gūta, izmantojot fiksētas summas, vienības izmaksu un vienotas likmes finansējumu, liecina, ka šie finansēšanas veidi ievērojami vienkāršoja administratīvās procedūras un būtiski samazināja kļūdu risku. Fiksētās summas, vienotās likmes un vienības izmaksas ir piemēroti finansēšanas veidi neatkarīgi no Savienības iesaistīšanās jomas un jo īpaši attiecībā uz standartizētiem un atkārtotiem pasākumiem, piemēram, mobilitātes, iestāžu mērķsadarbības, mācību un citās jomās. Šajā sakarā fiksēto summu, vienības izmaksu un vienoto likmju izmantošanas nosacījumi būtu jāpadara elastīgāki. Ir nepieciešams nepārprotami paredzēt, ka tiek noteikta viena fiksēta summa, kas sedz visas konkrētā pasākuma vai darba programmas attiecināmās izmaksas. Turklāt, lai veicinātu koncentrēšanos uz rezultātiem, prioritāte būtu jāpiešķir no izvades atkarīgam finansējumam. No ievades atkarīgas fiksētās summas, vienības izmaksas un vienotās likmes būtu jāatstāj kā iespēja gadījumos, kad no izvades atkarīgais finansējums nav iespējams vai piemērots.

(128)Fiksētās summas, vienības izmaksu un vienotās likmes finansējuma apstiprināšanas administratīvās procedūras būtu jāvienkāršo, šīs apstiprināšanas pilnvaras uzticot kredītrīkotājam. Attiecīgā gadījumā, ņemot vērā darbību vai izdevumu veidu vai attiecīgo kredītrīkotāju skaitu, šo apstiprināšanu var veikt Komisija.

(129)Lai dotu iespēju iegūt trūkstošos datus, kurus izmanto fiksēto summu, vienības izmaksu un vienoto likmju noteikšanai, būtu jāatļauj izmantot ekspertu atzinumus.

(130)Attiecībā uz fiksētās summas, vienības izmaksu un vienotās likmes finansējumu būtu jāprecizē pārbaužu un kontroļu tvērums iepretim periodiskā novērtējuma tvērumam. Minētajām pārbaudēm un kontrolēm vajadzētu būt vērstām uz to, lai noskaidrotu, vai ir izpildīti fiksētās summas, vienības izmaksu vai vienotās likmes finansējuma izmaksāšanas nosacījumi, tostarp – attiecīgā gadījumā – vai ir nodrošināta konkrētā izvade. Ar minētajiem nosacījumiem nevajadzētu prasīt sniegt pārskatu par labuma guvēja faktiskajām izmaksām. Ja fiksētās summas, vienības izmaksu vai vienotās likmes finansējuma apjomu ex ante ir noteicis atbildīgais kredītrīkotājs vai Komisija, to nedrīkstētu apstrīdēt ex post kontrolēs. Fiksētās summas, vienības izmaksu vai vienotās likmes finansējuma periodiskajā novērtējumā statistikas un metodiskām vajadzībām var būt nepieciešama piekļuve labuma guvēja pārskatiem. Periodiskā novērtējuma rezultātā var tikt pārskatītas turpmākiem nolīgumiem piemērojamās fiksētās summas, vienības izmaksas vai vienotās likmes, bet šo novērtējumu nedrīkstētu izmantot, lai apstrīdētu jau saskaņotās fiksēto summu, vienības izmaksu vai vienoto likmju vērtības. Piekļuve labuma guvēja pārskatiem ir nepieciešama arī krāpšanas novēršanas un atklāšanas nolūkā.

(131)Lai sekmēto mazo organizāciju dalību ES politikas īstenošanā ierobežotu resursu apstākļos, nepieciešams brīvprātīgo veiktā darba vērtību atzīt kā attiecināmās izmaksas. Tādējādi šīs organizācijas varēs plašāk izmantot brīvprātīgo darbu pasākuma līdzfinansējuma statusā. Neskarot pamataktā noteikto maksimālo līdzfinansējuma likmi, Savienības dotācija šādos gadījumos nevar pārsniegt lēstās attiecināmās izmaksas, izņemot brīvprātīgo darba izmaksas. Tā kā brīvprātīgo darbs ir darbs, kuru trešās personas veic, nesaņemot par to atalgojumu no labuma guvēja, ar šo ierobežojumu tiek novērsts, ka labuma guvējam tiktu atlīdzinātas izmaksas, kuras tas nav sedzis.

(132)Tā kā godalgas ir vērtīgs finansiālā atbalsta veids nesaistīti ar prognozējamām izmaksām, to izmantošana būtu jāatvieglo un būtu jāprecizē piemērojamie noteikumi. Godalgas būtu jāuzskata par tādām, kas papildina, nevis aizstāj citus finansēšanas instrumentus, piemēram, dotācijas.

(133)Lai godalgu izmantojumu padarītu elastīgāku, pienākums par godalgām EUR 1 000 000 vai lielākā vērtībā paziņot budžeta projektam pievienotajos pārskatos būtu jāaizstāj ar pienākumu iepriekš informēt Eiropas Parlamentu un konkrēti paziņot par šādām godalgām finansēšanas lēmumā.

(134)Uz godalgām būtu jāattiecina pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principi. Šajā sakarā būtu jānosaka konkursu raksturlielumu minimums, jo īpaši nosacījumi, saskaņā ar kuriem godalgu tās piešķiršanas gadījumā izmaksā uzvarētājiem, un piemēroti publiskošanas līdzekļi. Ir nepieciešams arī noteikt skaidri definētu piešķiršanas procedūru, kas ietver pieteikumu iesniegšanu, pieteikuma iesniedzēju informēšanu un lēmuma paziņošanu uzvarējušajam pieteikuma iesniedzējam un kas ir modelēta pēc dotāciju piešķiršanas procedūras.

(135)Šajā regulā būtu jānosaka principi un nosacījumi attiecībā uz finanšu instrumentiem, budžeta garantijām un finansiālo palīdzību un noteikumi par Savienības finansiālās atbildības ierobežošanu, cīņu pret krāpšanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, finanšu instrumentu darbības izbeigšanu un ziņošanu.

(136)Pēdējos gados Savienība arvien vairāk ir izmantojusi finanšu instrumentus, kas ļauj ES budžetam nodrošināt lielāku sviras efektu, taču vienlaikus tie šim budžetam rada finanšu risku. Minētie finanšu instrumenti ietver ne tikai tādus finanšu instrumentus, uz kuriem Finanšu regula jau attiecas, bet arī citus instrumentus, piemēram, budžeta garantijas un finansiālo palīdzību, uz ko līdz šim attiecās tikai noteikumi, kas paredzēti to attiecīgajos pamataktos. Lai nodrošinātu šim instrumentu kopumam piemērojamo principu homogenitāti, ir nepieciešams izveidot kopēju satvaru un apvienot šo instrumentu regulējumu jaunā sadaļā, kurā papildus spēkā esošajiem noteikumiem, kas piemērojami finanšu instrumentiem, ir iedaļas par budžeta garantijām un finansiālo palīdzību dalībvalstīm vai trešām valstīm.

(137)Finanšu instrumenti var būt vērtīgs veids, kā vairot Savienības līdzekļu ietekmi, minētos līdzekļus apvienojot ar citiem līdzekļiem un radot sviras efektu. Finanšu instrumenti būtu jāizmanto tikai tad, ja nepastāv risks, ka tie izkropļos tirgu vai nebūs saderīgi ar valsts atbalsta noteikumiem.

(138)Attiecībā uz gada apropriācijām, ko konkrētai programmai apstiprina Eiropas Parlaments un Padome, finanšu instrumenti būtu jāizmanto, balstoties uz ex ante izvērtējumu, kura rezultāti liecina, ka tie dod iespēju efektīvi sasniegt Savienības politikas mērķus.

(139)Finanšu instrumenti, budžeta garantijas un finansiālā palīdzība būtu jāapstiprina ar pamataktu. Ja pienācīgi pamatotos gadījumos finanšu instrumentus izveido bez pamatakta, Eiropas Parlamentam un Padomei tie būtu jāapstiprina budžetā.

(140)Būtu jādefinē instrumenti, uz kuriem potenciāli attiecas X sadaļa, piemēram, aizdevumi, garantijas, kapitālieguldījumi, kvazikapitāla ieguldījumi un riska dalīšanas instrumenti. Riska dalīšanas instrumentu definīcijai būtu jāļauj, ka tiek ietverti projektu obligāciju kredītkvalitātes uzlabojumi, kas attiecas uz projekta parādu apkalpošanas risku un mazina obligāciju turētāju kredītrisku, izmantojot kredītkvalitātes uzlabojumus aizdevuma vai garantijas veidā.

(141)No finanšu instrumenta gūtie ienākumi būtu jāizmanto tā instrumenta labā, no kura tie gūti, lai palielinātu instrumenta efektivitāti un, iespējams, ļautu samazināt jaunu budžeta resursu iedalīšanu attiecīgajam instrumentam, ja vien pamataktā nav paredzēts citādi.

(142)Ir svarīgi atzīt interešu saskaņošanas nozīmi virzībā uz Savienības politikas mērķiem un jo īpaši to, ka Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam ir speciālās zināšanas finanšu instrumentu izmantošanā.

(143)Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam, darbojoties grupā, vajadzētu būt iespējai savstarpēji nodot daļu no īstenošanas, ja tas var nākt par labu konkrēta pasākuma īstenošanai un ir paredzēts attiecīgajā nolīgumā ar Komisiju.

(144)Būtu jāprecizē, ka tad, ja finanšu instrumentus kombinē ar citiem atbalsta veidiem no Savienības budžeta, būtu jāpiemēro finanšu instrumentu noteikumi. Attiecīgā gadījumā šie noteikumi būtu jāpapildina ar konkrētām prasībām, kas izriet no nozares tiesību aktiem.

(145)Finanšu instrumentu un budžeta garantiju īstenošanai turklāt būtu jāatbilst Savienības nodokļu politikas mērķiem un paveiktajam darbam nodokļu apiešanas jomā, īpaši attiecībā uz nodokļu agresīvu plānošanu un labu nodokļu pārvaldību. Šajā sakarā uzmanība būtu jāpievērš Komisijas ieteikumam par agresīvu nodokļu plānošanu (C(2012)8806), Komisijas ieteikumam par pasākumiem nolūkā mudināt trešās valstis piemērot minimālos labas pārvaldības standartus nodokļu lietās (C(2012)8805), Komisijas paziņojumam “Pasākumu kopums nodokļu apiešanas novēršanai: turpmākā rīcība, lai nodrošinātu nodokļu faktisku uzlikšanu un nodokļu lielāku pārredzamību Eiropas Savienībā” (COM(2016)23), tostarp jo īpaši Komisijas paziņojumam par ārējo stratēģiju faktiskai nodokļu uzlikšanai (COM(2016)24), un saistītajām norisēm Savienības līmenī.

(146)Budžeta garantijas un finansiālā palīdzība dalībvalstīm vai trešām valstīm ir ārpusbudžeta operācijas ar būtisku ietekmi uz Savienības bilanci. Kaut arī tās joprojām paliek ārpusbudžeta operācijas, to iekļaušana Finanšu regulā nodrošina Savienības finanšu interešu spēcīgāku aizsardzību un skaidrāku to apstiprināšanas, pārvaldības un uzskaites satvaru.

(147)Savienība nesen ir ieviesusi nozīmīgas iniciatīvas, kas balstās uz budžeta garantijām, piemēram, Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) vai Eiropas fondu ilgtspējīgai attīstībai (EFIA). Minēto instrumentu raksturlielumi nozīmē, ka tie Savienībai rada iespējamās saistības un prasa veidot līdzekļu uzkrājumus, lai radītu likviditātes rezerves, kas dod iespēju budžeta ietvaros pienācīgi reaģēt uz maksājumu saistībām, kuras var rasties minēto iespējamo saistību rezultātā. Nolūkā nodrošināt Savienības kredītreitingu un tādējādi tās spēju efektīvi nodrošināt finansējumu, ir būtiski svarīgi, lai iespējamo saistību apstiprināšanā, uzkrājumu veidošanā un uzraudzībā tiktu ievērots stingrs noteikumu kopums, kas attiecināms uz visām budžeta garantijām.

(148)Iespējamās saistības, kas rodas budžeta garantiju rezultātā, var izrietēt no ļoti dažādām finansēšanas un ieguldījumu operācijām. Varbūtību, ka budžeta garantija tiks izmantota, nav iespējams ar pilnīgu pārliecību ieplānot par katru gadu, kā tas ir attiecībā uz aizdevumiem, kuriem ir noteikts atmaksāšanas grafiks. Tāpēc ir absolūti nepieciešams izveidot iespējamo saistību apstiprināšanas un uzraudzības satvaru, ar kuru jebkurā brīdī tiktu nodrošināts, ka ir pilnībā ievērota gada maksājumu maksimālā robežvērtība, kas noteikta Lēmumā (EK, Euratom) 2007/436 par Savienības pašu resursu sistēmu.

(149)Minētajā satvarā būtu jāapredz arī pārvaldība un kontrole, tostarp regulāra pārskatu sniegšana par Savienības finanšu riska darījumiem. Uzkrājumu likme attiecībā uz finanšu saistībām būtu jānosaka, balstoties uz pienācīgu riska novērtējumu tiem finanšu riskiem, kurus rada attiecīgais instruments. Iespējamo saistību ilgtspēja būtu ik gadu jānovērtē ikgadējā budžeta procedūrā. Lai izvairītos no finanšu saistību segšanai nepieciešamo uzkrājumu iztrūkuma, būtu jāievieš agrīnās brīdināšanas mehānisms.

(150)Tā kā finanšu instrumenti, budžeta garantijas un finansiālā palīdzība tiek izmantoti arvien vairāk, ir nepieciešams mobilizēt lielu apjomu maksājumu apropriāciju un veidot attiecīgus uzkrājumus. Lai panāktu sviras efektu, vienlaikus nodrošinot pietiekamu aizsardzības līmeni pret finanšu saistībām, ir būtiski optimizēt nepieciešamo uzkrājumu apjomu un panākt efektivitātes ieguvumus, minētos uzkrājumus apvienojot kopējā uzkrājumu fondā. Turklāt šo apvienoto uzkrājumu elastīgāks izmantojums dod iespēju panākt tādu uzkrājumu kopējo efektīvo likmi, kas nodrošina prasīto aizsardzību ar optimizētu resursu apjomu.

(151)Noteikumiem, kas piemērojami uzkrājumu veidošanai un kopējam uzkrājumu fondam, būtu jāparedz pienācīga iekšējās kontroles sistēma. Norādes par aktīvu pārvaldību attiecībā uz uzkrājumiem būtu jāpieņem Komisijai pēc apspriešanās ar grāmatvedi. Kredītrīkotājiem būtu aktīvi jāuzrauga finanšu saistības, par kurām viņi atbild, un kopējā uzkrājumu fonda kredītrīkotājam fonda naudas līdzekļi un aktīvi būtu jāpārvalda, ievērojot grāmatveža noteiktos noteikumus un procedūras.

(152)Attiecībā uz budžeta garantijām un finansiālo palīdzību būtu jāievēro tas pats principu kopums, kas jau noteikts finanšu instrumentiem. Konkrētāk, attiecībā uz budžeta garantijām būtu jāievēro šādi principi: tām vajadzētu būt neatceļamām, beznosacījumu un izsniedzamām pēc pieprasījuma; tās būtu jāīsteno netieši un tikai izņēmuma gadījumos – tieši; tās drīkst attiekties vienīgi uz finansēšanas un ieguldījumu operācijām, un darījuma partnerim būtu jāiegulda savi resursi garantētajās operācijās.

(153)Finansiālajai palīdzībai dalībvalstīm vai trešām valstīm būtu jāizpaužas kā aizdevumam, kredītlīnijai vai jebkādam citam instrumentam, kas tiek uzskatīts par piemērotu atbalsta efektivitātes nodrošināšanai. Nodrošināmos resursus Komisija aizņemas kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm, un tai būtu jāpiešķir attiecīgas pilnvaras, un būtu jānovērš Savienības iesaistīšana termiņu pārcelšanā, kas to pakļautu procentu likmju riskam vai jebkādam citam tirgus riskam.

(154)Lai panāktu iecerēto vienkāršošanu un efektivitāti, noteikumus par finanšu instrumentiem būtu jāsāk piemērot pēc iespējas drīz un vēlākais no 2018. gada 1. janvāra. Noteikumus par budžeta garantijām un finansiālo palīdzību, kā arī par kopējo uzkrājumu fondu būtu jāsāk piemērot, kad stājas spēkā daudzgadu finanšu shēma laikposmam pēc 2020. gada. Šis grafiks dos iespēju pienācīgi sagatavot jaunos iespējamo saistību pārvaldības rīkus. Tas turklāt dos iespēju saskaņot X sadaļā paredzētos principus ar tiem, kuri tiks noteikti attiecīgi priekšlikumā par daudzgadu finanšu shēmu pēc 2020. gada un ar šo shēmu saistītajās īpašajās programmās.

(155)Eiropas Parlaments un Padome 2014. gada 22. oktobrī pieņēma Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014, ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2004/2003 un paredz jaunus noteikumus cita starpā attiecībā uz Eiropas līmeņa politisko partiju un politisko fondu finansēšanu, jo īpaši attiecībā uz finansēšanas nosacījumiem, finansējuma piešķiršanu un sadali, ziedojumiem un iemaksām, Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņu finansēšanu, atmaksājamiem izdevumiem, finansēšanas aizliegumu, pārskatiem, ziņošanu un revīziju, īstenošanu un kontroli, sodiem, sadarbību starp Eiropas Politisko partiju un fondu iestādi, Eiropas Parlamenta kredītrīkotāju un dalībvalstīm, kā arī pārredzamību. Minētā regula tiks piemērota no 2017. gada 1. janvāra.

(156)Būtu jāparedz noteikumi par iemaksām no Savienības vispārējā budžeta par labu Eiropas politiskajām partijām, kā to paredz Regula (ES, Euratom) Nr. 1141/2014. Minētajiem noteikumiem būtu jāsniedz Eiropas līmeņa politiskajām partijām lielāka elastības pakāpe attiecībā uz termiņiem minēto iemaksu izlietošanai, kā to nosaka partiju darbību īpatnības.

(157)Finansiālais atbalsts, ko piešķir Eiropas politiskajām partijām, būtu jāsniedz īpašas iemaksas veidā, lai pielāgotos Eiropas politisko partiju konkrētajām vajadzībām.

(158)Lai gan finansiālais atbalsts tiek piešķirts, nepieprasot gada darba programmu, Eiropas politiskajām partijām būtu ex post jāpamato Savienības līdzekļu pareiza izlietošana. Atbildīgajam kredītrīkotājam jo īpaši būtu jāpārbauda, vai finansējums ir izlietots šajā regulā noteiktajos termiņos to atmaksājamo izdevumu apmaksai, kas noteikti uzaicinājumā pieteikties iemaksām. Eiropas politiskajām partijām paredzētās iemaksas būtu jāizlieto līdz nākamā finanšu gada beigām pēc to piešķiršanas, un pēc tam atbildīgajam kredītrīkotājam būtu jāatgūst visas neizlietotās summas.

(159)Savienības finansējumu, kas piešķirts Eiropas politisko partiju darbības izmaksu finansēšanai, nedrīkstētu izlietot citiem mērķiem kā vien tiem, kas noteikti Regulā (ES, Euratom) Nr. 1141/2014, un jo īpaši tiešai vai netiešai citu subjektu, piemēram, valsts politisko partiju, finansēšanai. Eiropas politiskajām partijām iemaksas būtu jāizlieto kārtējo un turpmāko izdevumu procentuālas daļas apmaksai, nevis lai apmaksātu izdevumus vai parādus, kas radušies, pirms partija iesniegusi pieteikumus iemaksu saņemšanai.

(160)Iemaksu piešķiršana turklāt būtu jāvienkāršo un jāpielāgo Eiropas politisko partiju specifikai, jo īpaši nepiemērojot atlases kritērijus, par parasto metodi nosakot vienreizēju priekšfinansējuma izmaksu pilnā apmērā un paredzot iespēju izmantot fiksētas summas, vienotas likmes un vienības izmaksu finansējumu un finansējumu, kas nav piesaistīts attiecīgo darbību izmaksām.

(161)Ja Eiropas politiskās partijas nepilda pienākumus, kas noteikti Regulā (ES, Euratom) Nr. 1141/2014, iemaksas no Savienības vispārējā budžeta būtu jāaptur, jāsamazina vai jāizbeidz.

(162)Sodi, kuru pamatā ir Finanšu regula un Regula (ES, Euratom) Nr. 1141/2014, būtu jāpiemēro konsekventi un ievērojot principu ne bis in idem (dubultās sodīšanas nepieļaujamības principu). Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 administratīvos un/vai finansiālos sodus, kas paredzēti Finanšu regulā, nepiemēro gadījumos, kad sodi jau ir piemēroti, pamatojoties uz Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014.

(163)Ar šo regulu būtu jāizveido vispārīgais satvars, saskaņā ar kuru budžeta atbalstu var izmantot kā ārējās darbības instrumentu, tostarp jāparedz trešo valstu pienākums laikus Komisijai sniegt pienācīgu informāciju nolūkā izvērtēt saskaņoto nosacījumu izpildi un noteikumi, ar kuriem nodrošina Savienības finanšu interešu aizsardzību.

(164)Komisija būtu jāpilnvaro izveidot un pārvaldīt Savienības trasta fondus ārkārtas situācijām, ārkārtas situāciju seku pārvarēšanai un tematiskajām darbībām ne tikai ārējo darbību, bet arī ES iekšējo darbību jomā. Pēdējā laika notikumi Eiropas Savienībā liecina, ka ir nepieciešams palielināt ES iekšējā finansējuma elastību. Tā kā robeža starp ārpolitiku un iekšpolitiku arvien vairāk izplūst, šādā veidā tiktu arī nodrošināts rīks reaģēšanai uz pārrobežu problēmsituācijām. Ir nepieciešams noteikt principus, kas piemērojami iemaksām Savienības trasta fondos, un precizēt finanšu dalībnieku un trasta fonda valdes pienākumus. Tāpat ir nepieciešams noteikt noteikumus, ar kuriem nodrošina iesaistīto līdzekļu devēju taisnīgu pārstāvību trasta fonda valdē un to, ka līdzekļu izmantošanai ir obligāti vajadzīgs pozitīvs Komisijas balsojums.

(165)Lai racionalizētu spēkā esošos noteikumus un novērstu liekus atkārtojumus, būtu jāsvītro Finanšu regulas otrā daļa, kura attiecas uz īpašajiem noteikumiem, kas piemērojami Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam, pētniecībai, ārējai darbībai un konkrētiem ES fondiem. Otrajā daļā iekļautie noteikumi būtu vai nu jāiestrādā attiecīgajās Finanšu regulas daļās, vai vienkārši jāsvītro, ja attiecīgie noteikumi netiek izmantoti vai tie vairs nav vajadzīgi.

(166)Noteikumi par pārskatu sniegšanu un uzskaiti būtu jāvienkāršo un jāprecizē. Tāpēc ir lietderīgi visus noteikumus par gada pārskatiem un citiem finanšu pārskatiem apkopot vienā sadaļā.

(167)Būtu jāatstāj spēkā veids, kādā iestādes pašlaik ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par būvniecības projektiem. Iestādēm būtu jādod iespēja finansēt jaunus būvniecības projektus no apropriācijām, kas saņemtas par pārdotām ēkām, tāpēc būtu jāiekļauj atsauce uz noteikumiem par piešķirtajiem ieņēmumiem. Tas dotu iespēju apmierināt mainīgās vajadzības, kas izriet no iestāžu ēku politikas, vienlaikus ietaupot izmaksas un nodrošinot lielāku elastību.

(168)Lai varētu pielāgot iepirkuma tehniskos elementus un konkrētos noteikumus, kā arī konkrētām Savienības struktūrām piemērojamos noteikumus, Komisijai attiecībā uz šīs regulas pielikumu, Finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu, un Finanšu paraugregulu publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Ir sevišķi svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darba gaitā pienācīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem, un šīs apspriešanās rīkotu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Lai jo īpaši nodrošinātu, ka dalība deleģēto aktu izstrādē ir vienlīdzīga, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, kas sistemātiski var piedalīties Komisijas ekspertu grupu sanāksmēs, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(169)Lai palielinātu īpašo instrumentu īstenošanas ātrumu, ir lietderīgi vienkāršot mobilizēšanas un pārvietojumu procedūras, attiecībā uz Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu un Eiropas Savienības Solidaritātes fondu izmantojot Komisijas iekšējos pārvietojumus.

(170)Lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma (EaSI) spēj strauji nodrošināt pietiekamus resursus mainīgo politisko prioritāšu atbalstam, būtu jāpieļauj lielāka elastība attiecībā uz orientējošo īpatsvaru katrai no trim sadaļām un attiecībā uz minimālajām procentuālajām daļām katrai tematiskajai prioritātei atsevišķās sadaļas ietvaros. Tam būtu jāuzlabo programmas pārvaldība un jādod iespēja koncentrēt budžeta resursus uz pasākumiem ar labākiem rezultātiem nodarbinātības un sociālajā ziņā.

(171)Lai atvieglotu ieguldījumus kultūras un ilgtspējīga tūrisma infrastruktūrā, neskarot ES vides tiesību aktu, jo īpaši direktīvu par stratēģisko vides novērtējumu un ietekmes uz vidi novērtējumu pilnīgu īstenošanu, būtu jāsvītro daži ierobežojumi attiecībā uz šo ieguldījumu atbalsta apmēru.

(172)Lai risinātu problēmas, ko rada migrantu un bēgļu arvien pieaugošās plūsmas, būtu jāprecizē mērķi, kuru sasniegšanai ERAF var izmantot migrantu un bēgļu atbalstam.

(173)Tā kā grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 19 noteikumos paredz labvēlīgākus nosacījumus dažām darbībām, kuras rada ieņēmumus un kurām atbalsta summas vai likmes ir noteiktas EJZF regulas II pielikumā, ir nepieciešams noteikt atšķirīgu šo noteikumu spēkā stāšanās datumu, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret darbībām, kuras tiek atbalstītas, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1303/2013.

(174)Lai atvieglotu darbību īstenošanu, būtu jāpaplašina potenciālo labuma guvēju loks. Tāpēc fiziskām personām vajadzētu būt tiesīgām saņemt atbalstu kohēzijas politikas jomā.

(175)Lai nodrošinātu dalītajā izpildē pārvaldīto ESI fondu pareizu finanšu pārvaldību un precizētu dalībvalstu pienākumus, vispārīgajos principos būtu nepārprotami jāatsaucas uz Finanšu regulā noteiktajiem budžeta izpildes iekšējās kontroles un interešu konflikta novēršanas principiem.

(176)Lai maksimāli palielinātu visu Savienības fondu sinerģiju ar mēŗki efektīvi risināt migrācijas un patvēruma problēmas, būtu jānodrošina, ka, tematiskos mērķus konkrētā fonda noteikumos izsakot prioritātēs, šīs prioritātes attiecas uz katra fonda pienācīgu izmantojumu šajās jomās.

(177)Lai nodrošinātu plānošanas konsekvenci, reizi gadā būtu jāveic saskaņošana starp partnerības nolīgumiem un darbības programmām.

(178)Lai optimizētu dalībvalstīm saskaņā ar kohēzijas politiku iedalīto finanšu resursu izmantojumu, ir nepieciešams dot dalībvalstīm iespēju pārvietot ESI fondu piešķīrumu uz instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar Finanšu regulu vai saskaņā ar nozaru regulām.

(179)Lai atvieglotu sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju sagatavošanu un īstenošanu, no galvenā fonda būtu jāatļauj segt sagatavošanas, darbības un iedzīvināšanas izmaksas.

(180)Lai atvieglotu sabiedrības virzītas vietējās attīstības un integrētu teritoriālo ieguldījumu īstenošanu, būtu attiecībā pret citām programmu struktūrām jāprecizē lomas un pienākumi, kādi ir vietējās rīcības grupām sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju gadījumā un vietējām iestādēm, reģionālās attīstības struktūrām vai nevalstiskajām organizācijām ITI gadījumā. Norīkojums starpniekstruktūras statusā būtu jāpieprasa tikai gadījumos, kad attiecīgās struktūras pilda uzdevumus, kuri pārsniedz attiecīgajā pantā aprakstītos, vai kad šāda prasība ir noteikta konkrētā fonda noteikumos.

(181)Ir nepieciešams precizēt, ka vadošajām iestādēm vajadzētu būt iespējai īstenot finanšu instrumentus, noslēdzot tiešus līgumus ar EIB un starptautiskajām finanšu iestādēm (IFI).

(182)Daudzas dalībvalstis ir izveidojušas valsts īpašumā esošas bankas vai finanšu iestādes, kurām ir dots publiskās politikas uzdevumus veicināt ekonomikas attīstību. Šādām bankām vai finanšu iestādēm ir īpašas iezīmes, kas tās padara atšķirīgas no privātām komercbankām tādos aspektos kā īpašumtiesības, attīstības uzdevumi un tas, ka tām nav mērķa maksimizēt peļņu. Šo banku loma ir jo īpaši novērst tirgus nepilnības, proti, ja kādos reģionos vai kādās politikas jomās komercbankas nepietiekami nodrošina finanšu pakalpojumus. Šīs valsts īpašumā esošas bankas vai finanšu iestādes ir īpaši piemērotas tam, lai sekmētu ESI fondu pieejamību, vienlaikus nodrošinot konkurences ziņā neitrālu ietekmi. To īpašā loma un iezīmes var dot dalībvalstīm iespēju palielināt finanšu instrumentu izmantojumu ESI fondu apguvē ar mērķi panākt šo fondu maksimālu ietekmi uz reālo ekonomiku. Šāds iznākums atbilstu Komisijas politikai, kas paredz veicināt šādu banku vai iestāžu lomu kā līdzekļu pārvaldītājām gan ESI fondu īstenošanā, gan ESI fondu kombinēšanā ar ESIF finansējumu, kā paredzēts jo īpaši Investīciju plānā Eiropai. Tāpēc ir pamatoti ļaut vadošajām iestādēm noslēgt tiešus līgumus ar šādām valsts bankām vai finanšu iestādēm. Tomēr, lai nodrošinātu, ka šī iespēja noslēgt tiešus līgumus atbilst iekšējā tirgus principiem, šā noteikuma piemērošanai būtu jānosaka stingri nosacījumi, kas jāizpilda valsts bankām vai iestādēm.

(183)Lai saglabātu iespēju izmantot MVU iniciatīvu kā instrumentu MVU konkurētspējas palielināšanai, ir nepieciešams paredzēt, ka dalībvalstis var veikt iemaksas MVU paredzētajos kopīgajos neierobežoto garantiju un vērtspapīrošanas finanšu instrumentos visā plānošanas periodā, un atjaunināt attiecīgos noteikumus par šo iespēju, piemēram, par ex ante novērtējumiem un izvērtēšanu.

(184)Pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/1017 (2015. gada 25. jūnijs) par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, nolūks bija dot dalībvalstīm iespēju izmantot ESI fondus, lai palīdzētu finansēt atbalstāmos projektus, kuriem tiek sniegta ES garantija no ESIF. Būtu jāievieš konkrēts noteikums, ar kuru paredz noteikumus, kuri dotu iespēju panākt labāku mijiedarbību un papildināmību, kas atvieglotu iespēju kombinēt ESI fondus ar EIB finanšu produktiem, kuriem ir ESIF Savienības garantija,

(185)Lai vienkāršotu un saskaņotu kontroles un revīzijas prasības un uzlabotu pārskatatbildību attiecībā uz EIB un citu starptautisko finanšu iestāžu īstenotajiem finanšu instrumentiem, kā arī atvieglotu ticamības pārbaudes procesu, ir nepieciešams grozīt noteikumus par finanšu instrumentu pārvaldību un kontroli.

(186)Lai nodrošinātu vienotus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz šīs regulas 40. panta 1. punktā noteikto kontroles ziņojumu un gada revīzijas ziņojumu paraugiem. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 20 .

(187)Lai nodrošinātu konsekvenci ar pieeju finanšu korekcijām 2007.–2013. gada plānošanas periodā, ir nepieciešams precizēt, ka attiecībā uz finanšu instrumentiem vajadzētu būt iespējai individuālu neatbilstību aizstāt ar pareizo izdevumu ierakstu tās pašas operācijas ietvaros, lai attiecīgās finanšu korekcijas rezultātā konkrētajai finanšu instrumenta operācijai neuzrādītos neto zaudējumi.

(188)Lai stimulētu privātos ieguldītājus līdzieguldīt publiskās politikas projektos, būtu jāievieš pieeja par atšķirīgu attieksmi pret ieguldītājiem, kura atbilstoši konkrētiem nosacījumiem pieļauj, ka ESI fondi var ieņemt subordinētu pozīciju salīdzinājumā ar privātu ieguldītāju un EIB finanšu produktiem, kuriem ir ESIF ES garantija. Līdztekus būtu jāparedz nosacījumi par šīs atšķirīgās attieksmes piemērošanu ESI fondu īstenošanā.

(189)Ņemot vērā to, ka procentu likmes jau ilgstoši ir zemā līmenī, un lai neradītu lieku kaitējumu finanšu instrumentus īstenojošām struktūrām, ir nepieciešams, ievērojot kases aktīvu un rūpīgu pārvaldību, dot iespēju no finanšu instrumentā atpakaļ iemaksātajiem resursiem finansēt negatīvos procentus, kas radušies ESI fondu ieguldījumu rezultātā saskaņā ar kopīgo noteikumu regulas 43. pantu.

(190)Lai pārskatu sniegšanas prasības saskaņotu ar jauno 43. panta a) apakšpunktu par atšķirīgu attieksmi pret ieguldītājiem un novērstu pārklāšanos starp “ieguldījumu vērtību” 46. panta 2. punkta h) apakšpunktā un “pašu kapitāla ieguldījumiem” 46. panta 2. punkta i) apakšpunktā, ir nepieciešams atjaunināt kopīgo noteikumu regulas 46. pantu.

(191)Lai atvieglotu ESI fondu īstenošanu, ir nepieciešams paredzēt dalībvalstīm tiešas piešķiršanas iespēju attiecībā uz tehniskās palīdzības pasākumiem, ko īsteno EIB/EIF, citas starptautiskās finanšu iestādes un valsts īpašumā esošas bankas vai finanšu iestādes.

(192)Lai atvieglotu ieņēmumus radošu darbību īstenošanu, būtu jāatļauj jebkurā programmas īstenošanas brīdī samazināt līdzfinansējuma likmi un būtu jāparedz iespēja valsts līmenī noteikt vienotas likmes neto ieņēmumu procentuālās daļas.

(193)Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 508/2014 novēloto pieņemšanu un to, ka minētajā regulā ir noteikti atbalsta intensitātes līmeņi, attiecībā uz ieņēmumus radošām darbībām ir nepieciešams paredzēt dažus izņēmumus.

(194)Lai mazinātu administratīvo slogu, kas gulstas uz labuma guvējiem, būtu jāpalielina robežvērtība, zem kuras konkrētas darbības ir atbrīvotas no to īstenošanas gaitā radušos ieņēmumu aprēķināšanas un ņemšanas vērā.

(195)Lai atvieglotu sinerģiju starp ESI fondiem un citiem Savienības instrumentiem, radušos izdevumus var atlīdzināt no dažādiem ESI fondiem un Savienības instrumentiem, balstoties uz iepriekš noteiktu proporciju.

(196)Lai veicinātu fiksēto summu izmantošanu un ņemot vērā to, ka fiksētajām summām ir jābalstās uz taisnīgu, objektīvu un pārbaudāmu aprēķina metodi, kam būtu jānodrošina pareiza finanšu pārvaldība, šo summu izmantošanas augšējā robeža būtu jāatceļ.

(197)Ņemot vērā mērķi samazināt administratīvo slogu, ko labuma guvējiem rada projektu īstenošana, būtu jāievieš jauna veida vienkāršoto izmaksu iespēja finansējumam, kas balstās uz citiem nosacījumiem, nevis darbības izmaksām.

(198)Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 71. pantu pienākums nodrošināt ieguldījumu darbību ilgtspēju ir piemērojams no dienas, kad labuma guvējam veikts pēdējais maksājums, un ka gadījumā, ja ieguldījums izpaužas kā jaunas tehnikas un aprīkojuma iegāde uz nomaksu, pēdējais maksājums tiek veikts līguma darbības beigās, šāda veida ieguldījumiem šis pienākums nebūtu piemērojams.

(199)Lai panāktu vienkāršoto izmaksu iespēju plašu piemērošanu, būtu jāparedz, ka attiecībā uz ERAF un ESF darbībām, kuru summa nepārsniedz noteiktu robežvērtību, ir obligāti jāizmanto vienības izmaksu, fiksēto summu vai vienoto likmju standartskalas. Līdztekus būtu jāievieš papildu metodika vienkāršoto izmaksu noteikšanai – budžeta projektu izmantošana.

(200)Lai nodrošinātu, ka vienkāršoto izmaksu iespējas tiek piemērotas agrāk un mērķtiecīgāk, Komisijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz vienības izmaksu vai vienotās likmes finansējuma standartskalu noteikšanu, taisnīgu, objektīvu un pārbaudāmu metodi, saskaņā ar kuru to nosaka, un finansējumu, kas balstās nevis uz izmaksām, bet nosacījumu izpildi saistībā ar noteiktu sekmju gūšanu programmu īstenošanā vai programmu mērķu sasniegšanu. Ir sevišķi svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darba gaitā pienācīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem, un šīs apspriešanās rīkotu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Lai jo īpaši nodrošinātu, ka dalība deleģēto aktu izstrādē ir vienlīdzīga, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, kas sistemātiski var piedalīties Komisijas ekspertu grupu sanāksmēs, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(201)Lai samazinātu administratīvo slogu, būtu vairāk jāizmanto vienotās likmes, kurām nav nepieciešama dalībvalstu noteikta metodika. Tāpēc būtu jāievieš divas papildu vienotās likmes – viena tiešo personāla izmaksu aprēķināšanai un otra pārējo attiecināmo izmaksu aprēķināšanai uz personāla izmaksu pamata. Turklāt būtu jāsniedz papildu precizējumi par personāla izmaksu aprēķināšanas metodēm.

(202)Lai palielinātu darbību efektivitāti un ietekmi, būtu jāatvieglo valsts līmeņa darbību vai dažādas programmas aptverošu darbību īstenošana un attiecībā uz dažiem ieguldījumiem būtu jāpalielina ārpussavienības izdevumu iespējas.

(203)Lai dalībvalstis pamudinātu lielo projektu novērtējumam izmantot neatkarīgus ekspertus, būtu jāatļauj, ka lielā projekta izdevumu deklarācija tiek pieņemta pēc tam, kad Komisija ir tikusi informēta par attiecīgās informācijas iesniegšanu neatkarīgajam ekspertam, bet pirms neatkarīgā eksperta pozitīva novērtējuma saņemšanas.

(204)Lai veicinātu to, ka tiek izmantoti kopīgie rīcības plāni, kas mazina administratīvo slogu, kurš gulstas uz labuma guvējiem, ir nepieciešams samazināt ar kopīgā rīcības plāna izveidi saistītās regulatīvās prasības.

(205)Lai labuma guvējiem novērstu lieku administratīvo slogu, noteikumiem par informāciju un komunikāciju būtu jāatbilst samērīguma principam. Tādējādi ir svarīgi precizēt informācijas un komunikācijas noteikumu piemērošanas jomu.

(206)Lai samazinātu administratīvo slogu un nodrošinātu tehniskās palīdzības efektīvu izmantojumu visos fondos un reģionu kategorijās, būtu jāpalielina elastība attiecībā uz dalībvalstu tehniskajai palīdzībai piemērojamo attiecīgo robežlielumu aprēķināšanu un uzraudzību.

(207)Ievērojot mērķi racionalizēt īstenošanas struktūras, būtu jāprecizē, ka iespēja, ka vadošā iestāde, sertifikācijas iestāde un revīzijas iestāde pieder vienai un tai pašai publiskajai struktūrai, ir pieejama arī mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmām.

(208)Būtu sīkāk jānosaka vadošo iestāžu pienākumi attiecībā uz izdevumu pārbaudēm gadījumos, kad tiek izmantotas vienkāršoto izmaksu iespējas.

(209)Lai nodrošinātu, ka, īstenojot ESI fondus un Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (EAFVP), labuma guvēji var pilnībā izmantot vienkāršošanas potenciālu, ko nodrošina e-pārvaldības risinājumi, un īpaši ar mērķi veicināt pilnībā elektronisku dokumentu pārvaldību ir nepieciešams noteikt, ka konkrētu nosacījumu izpildes gadījumā dokumentācija papīra formātā nav nepieciešama.

(210)Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret darbībām, kuras tiek atbalstītas, pamatojoties uz šo regulu, ir nepieciešams noteikt datumu, no kura piemēro dažus grozījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/2013 21 .

(211)Lai atvieglotu ESF pieejamību konkrētām mērķgrupām, datu vākšana dažu rādītāju vajadzībām būtu jāveic, balstoties uz reprezentatīvām izlasēm, un plānošanas periodā tā būtu jāveic divreiz.

(212)Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un gados jauno lauksaimnieku atbalsta saskaņotu un nediskriminējošu īstenošanu, ir nepieciešams paredzēt, ka lauku attīstības kontekstā “saimniecības izveidošanas diena”, kas minēta attiecīgajos noteikumos, ir diena, kad pieteikuma iesniedzējs ar savu rīcību sāk saimniecības izveidošanas procesu, un ka atbalsta pieteikums ir jāiesniedz 24 mēnešu laikā no minētās dienas. Turklāt sarunās par programmām gūtā pieredze liecina, ka būtu jāprecizē noteikumi par gados jauno lauksaimnieku kopīgu saimniecību izveidošanu un atbalsta robežvērtībām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19. panta 4. punktā, un būtu jāracionalizē noteikumi par darījumdarbības plāna ilgumu.

(213)Lai finanšu instrumenti būtu pietiekami pievilcīgi privātajam sektoram, ir svarīga to elastīga izstrāde un īstenošana. Tomēr pieredze liecina, ka daži konkrēto pasākumu atbilstības noteikumi ierobežo finanšu instrumentu izmantošanu lauku attīstības programmās, kā arī iespēju līdzekļu pārvaldītājiem elastīgi izmantot finanšu instrumentus. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt, ka daži konkrēto pasākumu atbilstības noteikumi finanšu instrumentiem nav piemērojami. Tā paša iemesla dēļ ir lietderīgi paredzēt, ka atbalstu darbības sākšanai gados jauniem lauksaimniekiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19. pantu var sniegt arī finanšu instrumentu veidā. Ņemot vērā šīs izmaiņas, būtu jāparedz, ka tad, ja ieguldījumu atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 17. pantu piešķir finanšu instrumentu veidā, attiecīgajam ieguldījumam ir jāpalīdz īstenot vienu vai vairākas Savienības prioritātes lauku attīstības jomā.

(214)Mūsdienās lauksaimnieki tirgus norišu dēļ saskaras ar arvien lielākiem ekonomiskajiem riskiem. Tomēr minētie ekonomiskie riski visas lauksaimniecības nozares neskar vienādā mērā. Tādējādi dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pienācīgi pamatotos gadījumos palīdzēt lauksaimniekiem ar konkrētās nozares ienākumu stabilizēšanas instrumentiem, īpaši nozarēs, kuras skar smags ienākumu kritums, kam būtu ievērojama ekonomiskā ietekme uz konkrētu lauku teritoriju, ja vien ir ievērotas Savienības starptautiskās saistības. Turklāt, lai varētu uzraudzīt izdevumus, kas radušies saistībā ar šo jauno instrumentu, būtu jāpielāgo programmas finanšu plāns. Prasība līdz 2018. gadam iesniegt ziņojumu par riska pārvaldību, kura minēta Regulas (ES) Nr. 1305/2013 36. panta 5. punktā, jau ir nosegta ar Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedzamo ziņojumu par KLP uzraudzību un izvērtējumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 110. panta 5. punktā. Tāpēc 36. panta 5. punkta otrā daļa būtu jāsvītro.

(215)Attiecībā uz kopfondiem šķiet, ka Regulas (ES) Nr. 1305/2013 38. panta 3. punktā un 39. panta 4. punktā paredzētais aizliegums ieguldīt publiskos līdzekļus sākotnējā kapitālā kavē šo fondu efektīvu darbību. Tāpēc šis aizliegums būtu jāatceļ.

(216)Atbalsts ieguldījumiem ražošanas potenciāla atjaunošanā pēc dabas katastrofām un katastrofāliem notikumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 24. panta 1. punkta d) apakšpunktu parasti tiek piešķirts visiem atbilstīgajiem pieteikuma iesniedzējiem. Tāpēc dalībvalstīm nebūtu jānosaka pienākums noteikt atlases kritērijus attiecībā uz atjaunošanas darbībām. Turklāt pienācīgi pamatotos gadījumos, kad darbību rakstura dēļ nav iespējams noteikt atlases kritērijus, dalībvalstīm būtu jāļauj noteikt alternatīvas atlases metodes.

(217)Maksimālās ELFLA iemaksu likmes ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 1305/2013 59. pantā. Lai mazinātu spiedienu uz dažu dalībvalstu valsts budžetu un paātrinātu ļoti vajadzīgo ieguldījumu veikšanu Kiprā, 59. panta 4. punkta f) apakšpunktā minētās maksimālās 100 % iemaksu likmes piemērošana būtu jāpagarina līdz programmas noslēgumam. Turklāt 59. panta 4. punktā būtu jāiekļauj atsauce uz konkrēto iemaksu likmi, kas Regulā (ES) Nr. 1303/2013 ieviesta attiecībā uz jauno finanšu instrumentu, kurš minēts tās pašas regulas 38. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

(218)Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 60. panta 1. punktu gadījumos, kad dabas katastrofu dēļ jāveic ārkārtas pasākumi, izdevumi, kas saistīti ar programmas izmaiņām, var būt attiecināmi no dienas, kad notikusi dabas katastrofa. Šī iespēja atzīt par attiecināmiem izdevumus, kas radušies pirms programmas grozījumu iesniegšanas, būtu jāattiecina arī uz citām situācijām, piemēram, katastrofāliem notikumiem vai būtiskām un pēkšņām sociālekonomiskā stāvokļa izmaiņām dalībvalstī vai reģionā, tostarp būtiskām un pēkšņām demogrāfiskajām izmaiņām, ko izraisījusi migrācija vai bēgļu uzņemšana.

(219)Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 60. panta 2. punkta otro daļu attiecībā uz ieguldījumiem lauksaimniecības nozarē attiecināmi ir tikai tie izdevumi, kas radušies pēc pieteikuma iesniegšanas. Dalībvalstīm būtu jādod iespēja savās programmās paredzēt, ka tad, ja ieguldījumi attiecas uz ārkārtas pasākumiem dabas katastrofu dēļ, katastrofāliem notikumiem, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem vai būtiskām un pēkšņām sociālekonomiskā stāvokļa izmaiņām dalībvalstī vai reģionā, izdevumi, kas radušies pēc attiecīgā notikuma, ir attiecināmi.

(220)Lai palielinātu Regulas (ES) Nr. 1303/2013 67. panta 1. punkta b) un d) apakšpunktā minēto vienkāršoto izmaksu izmantošanu, ir nepieciešams Regulas (ES) Nr. 1305/2013 62. panta 2. punktā paredzētos īpašos noteikumus par ELFLA attiecināt vienīgi uz atbalstu, kurš tiek piešķirts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 21. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu attiecībā uz negūtajiem ienākumiem un uzturēšanas izmaksām un 28.–31., 31., 33. un 34. pantu.

(221)Regulas (ES) Nr. 1305/2013 74. pantā dalībvalstīm ir noteikta prasība četru mēnešu laikā no programmas apstiprināšanas apspriesties ar lauku attīstības programmas uzraudzības komiteju par atlases kritērijiem. Tas dalībvalstīm rada netiešu pienākumu visus atlases kritērijus noteikt līdz minētajam datumam pat attiecībā uz uzaicinājumiem iesniegt pieteikumus, kas tiks izsludināti vēlāk. Lai samazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu, vienlaikus nodrošinot, ka finanšu resursi tiek izmantoti pēc iespējas efektīvi, dalībvalstīm būtu jādod iespēja noteikt atlases kritērijus un lūgt uzraudzības komitejas atzinumu jebkurā brīdī līdz uzaicinājumu iesniegt pieteikumus publicēšanai.

(222)Lai nodrošinātu, ka Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda budžets atbilst attiecīgajām gada maksimālajām robežvērtībām, un izveidotu rezervi krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē, tiek izmantots finanšu disciplīnas mehānisms. Tā kā korekcijas likmes noteikšana ir tehnisks uzdevums un ir nesaraujami saistīta ar Komisijas izdevumu aplēsēm, kas tiek noteiktas tās gada budžeta projektā, korekcijas likmes noteikšanas procedūra būtu jāvienkāršo, pilnvarojot Komisiju pieņemt šo likmi saskaņā ar konsultēšanās procedūru. Jaunajā Finanšu regulā nav definēta to labuma guvēju kopa, kuriem ir tiesības uz finanšu disciplīnas pasākumu atlīdzināšanu. Šī regula būtu attiecīgi jāpielāgo, vienlaikus paturot spēkā pašreizējo atbilstīgo labuma guvēju definīciju.

(223)Lai Regulas (ES) Nr. 1303/2013 87. pantā paredzētos saistību automātiskās atcelšanas noteikumus saskaņotu ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 38. pantu, būtu jākoriģē 38. panta 3. punktā noteiktais datums, līdz kuram dalībvalstīm ir Komisijai jānosūta informācija par izņēmumiem attiecībā uz saistību atcelšanu.

(224)Lai nodrošinātu juridisko noteiktību attiecībā uz attieksmi pret summām, kas iekasētas saistībā ar pagaidu samazinājumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 41. panta 2. punktu, minētie samazinājumi būtu jāiekļauj minētās regulas 43. pantā sniegtajā piešķirto ieņēmumu avotu uzskaitījumā.

(225)Pieredze liecina, ka noteikums, kas pirmoreiz tika ieviests ar Regulu (ES) Nr. 1290/2005 un paredz vienādi starp budžetu un dalībvalstīm dalīt risku, ka netiek iekasētas pārkāpumu dēļ pienākošās summas, ja tās nav iekasētas saprātīgos termiņos (tā dēvētais 50/50 princips), ir labi palīdzējis aizsargāt budžetu. Tomēr šī sistēma rada smagu administratīvo un grāmatvedības slogu gan Eiropas Komisijai, gan dalībvalstīm. Tāpēc tiek uzskatīts par lietderīgu mainīt šo pieeju un paredzēt, ka pēc attiecīgo termiņu beigšanās attiecīgās summas pilnībā sedz dalībvalstis, bet, no otras puses, dalībvalstīm tiek ļauts valsts budžetā paturēt summas, kas pēc tam iekasētas pēc attiecīgo piedziņas procedūru noslēguma.

(226)Lai nodrošinātu, ka maksājumu atteikums vai atgūšana saistībā ar neatbilstību publiskā iepirkuma noteikumiem atspoguļo attiecīgās neatbilstības smagumu un atbilst samērīguma principam, atteikuma vai atgūšanas līmenis nedrīkstētu pārsniegt līmeni, kādu Komisija par neatbilstību šiem noteikumiem paredzējusi finanšu korekcijām attiecībā uz izdevumiem saskaņā ar dalīto izpildi. Turklāt ir lietderīgi precizēt, ka šādas neatbilstības ietekmē darījumu likumību un pareizību tikai tādā pašā līmenī.

(227)Līdz šim gūtā pieredze liecina, ka daudzām dalībvalstīm ir izrādījies grūti piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 22 9. panta 2. punkta trešajā daļā uzskaitītos kritērijus tam, lai lauksaimnieku varētu uzskatīt par aktīvu. Lai mazinātu ar šo triju kritēriju piemērošanu saistīto administratīvo slogu, dalībvalstīm būtu jādod iespēja sniegt pierādījumus tikai par vienu vai diviem no šiem kritērijiem. Pieredze turklāt liecina, ka dažās dalībvalstīs administratīvās izmaksas, ko rada aktīvā lauksaimnieka klauzulas īstenošana, kopumā pārsniedz ieguvumus, ko rada ļoti neliela skaita neaktīvo labuma guvēju izslēgšana no tiešā atbalsta shēmām. Lai dalībvalstīm dotu iespēju novērst šādas situācijas turpmākajos pieprasījumu gados, būtu jānosaka, ka visa 9. panta piemērošana ir fakultatīva.

(228)Regulas (ES) Nr. 1307/2013 pirmajā īstenošanas gadā gūtā pieredze liecina, ka dažas dalībvalstis, kas piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, neizmantoja visu līdzekļu summu, kas tām bija pieejama saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 2015/1089 noteiktajām maksimālajām budžeta robežvērtībām. Lai nodrošinātu līdzekļu efektīvāku izmantojumu, dalībvalstīm, kuras piemēro pamata maksājuma shēmu, jau ir iespēja, ievērojot noteiktas robežas, sadalīt maksājumtiesības lielākā vērtībā nekā summa, kas pieejama to pamata maksājuma shēmai. Dalībvalstīm, kuras piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, ievērojot tās pašas kopējās robežas un neskarot tiešo maksājumu neto maksimālo robežvērtību ievērošanu, būtu jādod iespēja aprēķināt vajadzīgo summu, par kādu tās var palielināt savu vienotā platībmaksājuma shēmas maksimālo robežvērtību.

(229)Lai nodrošinātu maksimālu izmantojumu gados jauno lauksaimnieku maksājumam saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ir lietderīgi paredzēt, ka dalībvalstis ierobežo maksājumtiesību vai atbalsttiesīgo hektāru skaitu, taču tikai gadījumos, kad šāds ierobežojums palīdz nodrošināt, ka tiek ievēroti attiecīgie noteikumi par jauno lauksaimnieku maksājuma finansēšanu.

(230)Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1307/2013 52. pantam dalībvalstis saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem var lauksaimniekiem piešķirt saistīto atbalstu konkrētās lauksaimniecības nozarēs vai konkrētiem lauksaimniecības veidiem, ciktāl tas nepieciešams, lai attiecīgajās nozarēs vai reģionos radītu stimulu saglabāt pašreizējo ražošanas apjomu. Lai novērstu ražošanas apjoma saglabāšanu situācijās, kad tas tirgus strukturālās nelīdzsvarotības dēļ nav lietderīgi, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem dod iespēju, ka brīvprātīgo saistīto atbalstu var turpināt maksāt līdz 2020. gadam, balstoties uz ražošanas vienībām, kurām šis atbalsts tika piešķirts iepriekšējā atsauces periodā. Pašreizējās krīzes apstākļos šī pagaidu atkāpe ir vērsta uz to, lai ilgtermiņā tiktu sasniegts brīvprātīgā saistītā atbalsta mērķis – attiecīgajās teritorijās saglabāt ražošanas apjomu. 

(231)Viens no galvenajiem šķēršļiem, kas kavē ražotāju organizāciju veidošanos, galvenokārt dalībvalstīs, kuras atpaliek pašorganizēšanās pakāpes ziņā, acīmredzot ir savstarpējas uzticēšanās un iepriekšējas pieredzes trūkums. Ņemot to vērā, šo šķērsli varētu novērst praktiskā apmācība, proti, ja jau darbojošās ražotāju organizācijas ierādītu ceļu citām augļu un dārzeņu ražotāju organizācijām, ražotāju grupām vai individuālajiem ražotājiem, tāpēc tā būtu jāiekļauj kā viens no augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizāciju mērķiem.

(232)Papildus izņemšanai no tirgus bezmaksas izplatīšanai ir lietderīgi saskaņā ar esošo ražotāju organizāciju darbības programmām pilnā apmērā piešķirt Savienības finansējumu praktiskās apmācības pasākumiem, kuri paredzēti, lai ražotājus pamudinātu izveidot atzīšanas kritērijiem atbilstīgas organizācijas.

(233)Krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumu definīcija būtu jāpaplašina, ietverot līdzekļu atjaunošanu kopfondos, kas varētu kā jauni instrumenti palīdzēt pārvarēt krīzes.

(234)Dalībvalstīs, kurās ražošanas organizācija augļu un dārzeņu nozarē ir vāji attīstīta, būtu jāatļauj piešķirt papildu valsts finanšu iemaksas.

(235)Lai nodrošinātu augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizāciju un to apvienību efektīvu, mērķtiecīgu un ilgtspējīgu atbalstu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt konkrētus aktus attiecībā uz to dalībvalstu sarakstu, kuras ražotāju organizācijām drīkst piešķirt valsts finansiālo palīdzību.

(236)Varētu izveidot jaunu sistēmu, lai vienkāršotu pašreizējo procedūru, saskaņā ar kuru, pirmkārt, dalībvalstīm atļauj piešķirt papildu valsts finansiālo palīdzību ražotāju organizācijām tajos Savienības reģionos, kuros pašorganizēšanās pakāpe ir īpaši zema, un, otrkārt, papildu nosacījumu izpildīšanas gadījumā atlīdzina daļu no valsts finansiālās palīdzības. Dalībvalstis, kurās pašorganizēšanās pakāpe ir īpaši zema, t. i., 2013. gadā valsts līmenī bija mazāka nekā 20 %, varētu kā valsts līmeņa atbalstu piešķirt papildu procentuālo daļu no pārdotās produkcijas vērtības, kas dotu līdzīgu rezultātu kā pašreizējā shēma, kura paredz iepriekšēju atļauju un vēlāku Savienības kompensāciju. Lai saraksts ar dalībvalstīm, kuras drīkst piešķirt papildu valsts palīdzību, būtu aktuāls, Komisijai tas būtu regulāri jāpārskata.

(237)Pieredze, kas gūta, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 23 188. pantu, liecina, ka prasība pieņemt īstenošanas aktus par vienkāršu matemātikas procesu pārvaldību saistībā ar kvotu sadali ir apgrūtinoša un prasa daudz resursu, un šai pieejai nav nekādu konkrētu priekšrocību. Komisijai patiesībā šajā jomā nav nekādas rīcības brīvības, ņemot vērā to, ka attiecīgā formula jau ir noteikta Komisijas Regulas (EK) 1301/2006 24 7. panta 2. punktā. Lai samazinātu ar to saistīto administratīvo slogu un racionalizētu procesu, būtu jāparedz, ka Komisija importa tarifa kvotu sadales rezultātus publisko, izmantojot atbilstīgu publikāciju internetā. Turklāt būtu jāiekļauj konkrēts noteikums par to, ka dalībvalstis licences drīkst izsniegt tikai pēc tam, kad Komisija publiskojusi sadales rezultātus.

(238)No EGF būtu arī pēc 2017. gada 31. decembra jāturpina pagaidu kārtā sniegt palīdzību jauniešiem, kas nestrādā, nemācās un neapgūst arodu (NEET) un dzīvo reģionos, kuri ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu, jo minētajos reģionos tiek atlaists nesamērīgi liels skaits darba ņēmēju.

(239)Lai palielinātu iejaukšanās efektivitāti, saskaņā ar Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI) var izveidot vienu vai vairākus finansējuma apvienošanas mehānismus. No šiem finansējuma apvienošanas mehānismiem būtu jāfinansē finansējuma apvienošanas pasākumi, proti, pasākumi, kuros tiek apvienots no Savienības budžeta finansēts neatmaksājamais atbalsts un/vai finanšu instrumenti, tostarp EISI kapitāla vērtspapīru un EISI aizņēmumu finanšu instrumentu kombinācija, un finansējums no EIB grupas (tostarp EIB finansējums no ESIF), attīstības vai cita finansējuma iestādēm, kā arī ieguldītājiem.

(240)EISI finansējuma apvienošanas mehānismam vajadzētu būt vērstam uz to, lai kāpinātu Savienības izdevumu radīto multiplikatora efektu, piesaistot papildu resursus no privātiem ieguldītājiem. Tam turklāt būtu jānodrošina, ka atbalstītie pasākumi kļūst ekonomiski un finansiāli dzīvotspējīgi.

(241)Lai atbalstītu to, ka tiek īstenoti projekti, kuriem Eiropas transporta tīklā ir vislielākā pievienotā vērtība attiecībā uz pamattīkla koridoriem, pārrobežu projekti un projekti citās pamattīkla daļās, ir nepieciešams paredzēt elastību daudzgadu darba programmas izmantošanā, ļaujot sasniegt līdz 95 % no Regulā (ES) 1316/2013 norādītajiem budžeta finanšu resursiem.

(242)Pašlaik pasākumu atbalstam digitālo pakalpojumu infrastruktūras jomā var izmantot vienīgi dotācijas un iepirkumu. Lai nodrošinātu pēc iespējas lielu efektivitāti, šo pasākumu atbalstam būtu jāļauj izmantot arī finanšu instrumentus.

(243)Iejaukšanās digitālo pakalpojumu infrastruktūras jomā būtu jāveic, balstoties uz vienkāršiem un elastīgiem principiem, lai Savienībai dotu iespēju reaģēt uz jaunām politikas prioritātēm un saistītajām finansējuma vajadzībām. Lai sasniegtu iejaukšanās mērķus konkrētā jomā, var būt nepieciešams finansēt “vārtejas pakalpojumus”, ar kuriem viena vai vairākas valsts infrastruktūras tiek savienotas ar pamatpakalpojumu platformu, piemēram, tādiem digitālo pakalpojumu infrastruktūras elementiem kā datošana, datu glabāšana un pārvaldība un savienojumu nodrošināšana.

(244)Lai vadošajām iestādēm novērstu lieku administratīvo slogu, kas varētu kavēt EAFVP efektīvu īstenošanu, ir lietderīgi vienkāršot un atvieglot procedūru, saskaņā ar kuru groza darbības programmu nebūtiskos elementus.

(245)Lai vēl vairāk vienkāršotu EAFVP izmantošanu, ir lietderīgi paredzēt papildu noteikumus par attiecināmajiem izdevumiem, jo īpaši attiecībā uz vienības izmaksu, fiksēto summu un vienoto likmju standartskalu izmantošanu.

(246)Lai novērstu netaisnīgu attieksmi pret partnerorganizācijām, pārkāpumi, kas ir piedēvējami vienīgi struktūrai, kura atbild par pirkumu veikšanu palīdzības vajadzībām, nedrīkstētu ietekmēt partnerorganizāciju izdevumu attiecināmību.

(247)Lai nodrošinātu juridisko noteiktību attiecībā uz darbībām, kuras ir atbalstāmas no EAFVP, ir lietderīgi precizēt “atbilstības noteikumu” definīciju.

(248)Lai vienkāršotu EAFVP īstenošanu un novērstu juridisko nenoteiktību, būtu jāprecizē daži dalībvalstu pienākumi pārvaldības un kontroles jomā.

(249)Lai vienkāršotu ESI fondu un EAFVP īstenošanu un novērstu juridisko nenoteiktību, būtu jāprecizē daži dalībvalstu pienākumi pārvaldības un kontroles jomā.

(250)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 652/2014 25 paredz iespēju budžeta saistības sadalīt gada maksājumos tikai attiecībā uz apstiprinātām daudzgadu dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanas, kontroles un uzraudzības programmām, kaitīgo organismu klātbūtnes apsekojumu programmām un programmām kaitīgo organismu kontrolei Savienības tālākajos reģionos. Lai panāktu vienkāršošanu un samazinātu administratīvo slogu, šī iespēja būtu jāattiecina arī uz pārējiem pasākumiem, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 652/2014.

(251)Kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības atbalsta sistēma (SST), kas izveidota ar Lēmumu Nr. 541/2014/ES, tiek finansēta no triju Savienības finansējuma programmu budžetiem, un tās ir: Kopernika programma, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 377/2014, satelītnavigācijas programmas, kas izveidotas ar Regulu (ES) Nr. 1285/2013, un īpašā programma, ar kuru īsteno pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, kas izveidota ar Lēmumu Nr. 2013/743/ES. Līdz ar to uz SST atbalsta sistēmu līdz šim attiekušies trīs piemērojamo noteikumu kopumi. Tas ir novedis pie šīs sistēmas neoptimālas īstenošanas un ir radījis nesamērīgu administratīvo slogu Komisijai un labuma guvējiem. Kaut arī ir jārespektē vispārīgie un konkrētie mērķi un darbības joma, kādi ir katrai no šīm trim finansēšanas programmām, nolūkā turpmāk vienkāršot SST atbalsta sistēmas īstenošanu šīs sistēmas dotāciju piešķiršanai un pārvaldībai būtu jāpiemēro tikai viens noteikumu kopums.

(252)Šī regula būtu jāpārskata tikai vajadzības gadījumā un vēlākais divus gadus pirms katras daudzgadu finanšu shēmas noslēguma. Pārāk bieža pārskatīšana rada nesamērīgas izmaksas sakarā ar administratīvo struktūru un procedūru pielāgošanu jaunajiem noteikumiem. Turklāt var būt pagājis pārāk maz laika, lai varētu izdarīt pamatotus secinājumus par spēkā esošo noteikumu piemērošanu.

(253)Būtu jānosaka pārejas noteikumi. Lai nekavētu attiecīgo nozares noteikumu piemērošanu, kas var attiekties uz dotāciju lēmumiem, ir lietderīgi precizēt, ka dotāciju lēmumus joprojām var pieņemt saskaņā ar to pamataktiem. Lai nodrošinātu pāreju uz jauno mehānismu, saskaņā ar kuru pieņem lēmumus, ar kuriem atļauj izmantot fiksētās summas, vienības izmaksu vai vienotās likmes finansējumu, ir lietderīgi ļaut atbildīgajam kredītrīkotājam grozīt attiecīgos spēkā esošos lēmumus,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

PIRMĀ DAĻA
FINANŠU REGULA

I SADAĻA
PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants
Priekšmets

Šajā regulā ir paredzēti noteikumi par Eiropas Savienības un Euratom vispārējā budžeta izveidi un izpildi un par pārskatu sniegšanu un revīziju.

2. pants
Definīcijas

Šajā regulā jēdzieniem ir šādas nozīmes:

1.“pieteikuma iesniedzējs” ir fiziska persona vai subjekts, kas vai nu ir, vai nav juridiska persona, un ir iesniedzis(-gusi) pieteikumu dotāciju piešķiršanas procedūrā vai konkursā par godalgām;

2.“pieteikuma dokumenti” ir piedāvājums, dalības pieteikums, dotācijas pieteikums vai pieteikums konkursā par godalgām;

3.“piešķiršanas procedūra” ir iepirkuma procedūra, dotāciju piešķiršanas procedūra, konkurss par godalgām vai procedūra, kurā atlasa ekspertus vai subjektus, kuri apgūst Savienības līdzekļus saskaņā ar 61. panta 1. punkta c) apakšpunktu;

4.“pamatakts” ir tiesību akts, kurš nodrošina juridisko pamatu pasākumam un attiecīgo budžetā iekļauto izdevumu izpildei vai no budžeta segtās budžeta garantijas vai finansiālās palīdzības īstenošanai.

Pamatakts var būt:

a)attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma (Euratom līgums) īstenošanu – regulas, direktīvas vai lēmuma veidā LESD 288. panta nozīmē; vai

b)attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļas īstenošanu – kādā no veidiem, kas norādīti LES 28. panta 1. punktā, 31. panta 2. punktā, 33. pantā, 42. panta 4. punktā un 43. panta 1. punktā.

Ieteikumi un atzinumi nevar tikt uzskatīti par pamataktiem;

5.“labuma guvējs” ir fiziska persona vai subjekts, kas vai nu ir, vai nav juridiska persona, ar kuru ir parakstīts dotācijas nolīgums;

6.“finansējuma apvienošanas darbība” ir pasākums, kas tiek veikts atbilstoši finansējuma apvienošanas mehānismam un ar kuru no ES budžeta finansēts neatmaksājamais atbalsts un/vai finanšu instrumenti tiek apvienoti ar attīstības vai citu publisko finanšu iestāžu, kā arī komerciālo finanšu iestāžu un ieguldītāju finanšu instrumentiem. Finansējuma apvienošanas darbības var ietvert sagatavošanas darbības, kuru rezultātā potenciāli var tikt veikti finanšu iestāžu ieguldījumi;

7.“finansējuma apvienošanas mehānisms” ir mehānisms, kas izveidots kā satvars sadarbībai starp Komisiju un attīstības vai citām publiskajām finanšu iestādēm, kā arī komerciālajām finanšu iestādēm un ieguldītājiem, un kura mērķis ir sasniegt konkrētus Savienības prioritāros mērķus un īstenot prioritāro politiku, izmantojot finansējuma apvienošanas darbības un citus individuālos pasākumus;

8.“budžeta saistības” ir operācija, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs rezervē budžeta apropriācijas vēlākiem maksājumiem;

9.“budžeta garantija” ir Savienības juridiskas saistības atbalstīt pasākumu programmu, Savienības budžetā uzņemoties finansiālas saistības gadījumā, ja programmas īstenošanas gaitā iestātos konkrēti norādīts notikums;

10.“ēku līgums” ir līgums, kas attiecas uz zemes, ēku vai cita nekustamā īpašuma pirkumu, ilgtermiņa nomu, lietošanas tiesībām, līzingu, nomu vai nomas tiesību pirkšanu ar izpirkuma iespēju vai bez tās. Ir ietvertas gan esošas ēkas, gan nepabeigtas ēkas, ja vien kandidātam ir derīga attiecīgās ēkas būvatļauja, izņemot gadījumus, kad ēka ir projektēta saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes specifikācijām;

11.“kandidāts” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir izteicis vēlēšanos piedalīties vai ir uzaicināts piedalīties slēgtā procedūrā, konkursa procedūrā ar sarunām, konkursa dialogā, inovācijas partnerībā, metu konkursā vai sarunu procedūrā;

12.“centralizēto iepirkumu struktūra” ir līgumslēdzēja iestāde, kas īsteno centralizētās iegādes darbības un, attiecīgā gadījumā, iegādes palīgdarbības;

13.“pārbaude” ir ieņēmumu vai izdevumu operācijas konkrēta aspekta pārbaude;

14.“koncesijas līgums” ir līgums par atlīdzību, kas rakstiski noslēgts starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm 168. un 172. panta nozīmē, lai kādam ekonomikas dalībniekam uzticētu būvdarbu izpildi vai pakalpojumu sniegšanu un pārvaldību (“koncesija”). Atlīdzība ir vai nu tikai tiesības ekspluatēt būves vai pakalpojumus, vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu. Piešķirot būvdarbu vai pakalpojumu koncesiju līgumu, koncesionāram tiek nodoti operacionālie riski minēto būvju vai pakalpojumu ekspluatācijā, ietverot pieprasījuma vai piedāvājuma risku vai abus. Tiek uzskatīts, ka koncesionārs ir uzņēmies operacionālo risku, ja normālos darbības apstākļos netiek garantēta attiecīgo būvju vai pakalpojumu ekspluatācijas laikā veikto ieguldījumu un radušos izmaksu atgūšana;

15.“iespējamās saistības” ir potenciālas finansiālās saistības, kas var rasties atkarībā no kāda nākotnes notikuma iznākuma;

16.“līgums” ir publiskais līgums vai koncesijas līgums;

17.“darbuzņēmējs” ir ekonomikas dalībnieks, ar kuru ir parakstīts iepirkuma līgums;

18.“kontrole” ir jebkāds pasākums, kas veikts, lai gūtu pietiekamu pārliecību par darbību efektivitāti, lietderīgumu un saimnieciskumu, ziņojumu ticamību, aktīvu un informācijas aizsardzību, krāpšanas un pārkāpumu profilaksi, atklāšanu un novēršanu, kā arī turpmākiem pasākumiem attiecībā uz tiem, un tādu risku pienācīgu pārvaldību, kuri saistīti ar pamatā esošo darījumu likumību un pareizību, ņemot vērā programmu daudzgadu iezīmes, kā arī attiecīgo maksājumu veidu. Kontroles var ietvert dažādas pārbaudes, kā arī jebkādas politikas un procedūru īstenošanu nolūkā sasniegt pirmajā teikumā aprakstītos mērķus;

19.“iemaksu nolīgums” ir nolīgums, kas noslēgts ar subjektiem un personām saskaņā ar 61. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) līdz viii) punktu;

20.“darījuma partneris” ir otra puse, kurai ir piešķirta Savienības budžeta garantija;

21.“krīzes situācija” ir tāda situācija, kas rada tūlītējus vai nenovēršamus draudus un var pāraugt bruņotā konfliktā vai destabilizēt valsti. Krīzes situācijas ir arī tādas situācijas, kuru cēloņi ir dabas katastrofas, cilvēku radītas krīzes, piemēram, karš un citi konflikti, vai ārkārtas apstākļi ar līdzīgām sekām, cita starpā saistībā ar klimata pārmaiņām, vides pasliktināšanos, grūtībām piekļūt enerģijai un dabas resursiem vai galēju nabadzību;

22.“dinamiskā iepirkumu sistēma” ir pilnībā elektronisks process bieži izmantotu iegāžu veikšanai;

23.“ekonomikas dalībnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp publiskā sektora subjekts, vai šādu personu grupa, kas piedāvā produktu piegādi, būvdarbu izpildi vai pakalpojumu sniegšanu, vai nekustamo īpašumu;

24.“kapitālieguldījums” ir kapitāla sniegšana uzņēmumam, ko tieši vai netieši iegulda, pretī iegūstot pilnīgas vai daļējas īpašumtiesības šajā uzņēmumā, turklāt kapitālieguldītājs var uzņemties veikt arī atsevišķas uzņēmuma pārvaldības kontroles funkcijas un var saņemt daļu no uzņēmuma peļņas;

25.“galīgais administratīvais lēmums” ir administratīvas iestādes lēmums, kam ir galīgs un saistošs spēks saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem;

26.“finanšu aktīvi” ir jebkuri aktīvi, kas izpaužas kā nauda, cita subjekta kapitāla vērtspapīru instruments vai līgumiskas tiesības saņemt naudu vai citu finanšu aktīvu no cita subjekta;

27.“finanšu instrumenti” ir Savienības finansiālā atbalsta pasākumi, ko nodrošina no budžeta, lai sasniegtu vienu vai vairākus no Savienības konkrētajiem politikas mērķiem. Šie instrumenti var izpausties kā kapitālieguldījumi vai kvazikapitāla ieguldījumi, aizdevumi, garantijas vai citi riska dalīšanas instrumenti, un attiecīgā gadījumā tie var tikt kombinēti ar citu veidu finansiālo atbalstu, dalītajā izpildē pārvaldītajiem līdzekļiem vai EAF līdzekļiem;

28.“finanšu saistības” ir jebkuras saistības, kas izpaužas kā līgumsaistības nodot naudu vai citu finanšu aktīvu citam subjektam;

29.“pamatlīgums” ir publisks līgums, kurš noslēgts starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm un kura mērķis ir paredzēt noteikumus, ar ko reglamentē konkrētos līgumus saskaņā ar pamatlīgumu, kuru slēgšanas tiesības paredzēts piešķirt noteiktā laikposmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un, attiecīgā gadījumā, uz paredzēto daudzumu;

30.“garantija” ir rakstisks apliecinājums uzņemties atbildību par trešās personas parādu vai saistībām pilnā apmērā vai daļēji vai par minētās trešās personas pienākumu sekmīgu izpildi, ja iestājas notikums, kas izraisa garantijas izmantošanu, piemēram, netiek atmaksāts aizdevums;

31.“garantija pēc pieprasījuma” ir garantija, kas garantijas devējam pēc darījuma partnera pieprasījuma ir jāizpilda neatkarīgi no jebkādiem trūkumiem attiecīgā pienākuma izpildāmībā;

32.“juridiskas saistības” ir akts, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs noslēdz vai nodibina saistību, kas vēlāk rada maksājumu vai maksājumus un tādu izdevumu atzīšanu, kurus sedz no budžeta. I daļas V sadaļas vajadzībām, izņemot 134. pantu, “juridiskas saistības” ietver arī finanšu pamatpartnerības nolīgumus un pamatlīgumus;

33.“sviras efekts” ir atbilstīgajiem galasaņēmējiem piešķirtā finansējuma summas dalījums ar Savienības iemaksas summu;

34.“aizdevums” ir līgums, kas uzliek aizdevējam pienākumu aizņēmējam uz noteiktu laikposmu darīt pieejamu noteiktu naudas summu un saskaņā ar ko aizņēmējam ir pienākums noteiktajā laikā atmaksāt minēto summu;

35.“mazas vērtības dotācija” ir dotācija, kas nepārsniedz EUR 60 000;

36.“izpildes metodes” ir budžeta izpildes metodes, kas aprakstītas 61., 62. un 149. pantā, t. i., tiešā, netiešā un dalītā izpilde;

37.“vairāku līdzekļu devēju finansēts pasākums” ir pasākums, kuram Savienības līdzekļi tiek apvienoti ar vismaz vēl viena līdzekļu devēja līdzekļiem;

38.“multiplikatora efekts” ir atbilstīgo galasaņēmēju ieguldījuma dalījums ar Savienības iemaksas summu;

39.“vienlīdzīga attieksme” ir vienlīdzīga iespēja izmantot kādas tiesības;

40.“dalībnieks” ir kandidāts vai pretendents iepirkuma procedūrā, pieteikuma iesniedzējs dotāciju piešķiršanas procedūrā, eksperts ekspertu atlases procedūrā, pieteikuma iesniedzējs konkursā par godalgām vai subjekts vai persona, kas piedalās Savienības līdzekļu apgūšanas procedūrā saskaņā ar 61. panta 1. punkta c) apakšpunktu;

41.“iepirkuma procedūras dokuments” ir jebkurš dokuments, ko sagatavojusi vai uz ko atsaucas līgumslēdzēja iestāde, lai aprakstītu vai noteiktu iepirkuma procedūras elementus, tostarp šādi:

a)šīs regulas 157. pantā paredzētie publiskošanas pasākumi;

b)uzaicinājums uz konkursu;

c)konkursa specifikācijas, kuras ietver tehniskās specifikācijas un attiecīgos kritērijus, vai aprakstošie dokumenti konkursa dialoga gadījumā;

d)līguma projekts;

42.“publisks līgums” ir līgums par atlīdzību, kurš rakstiski noslēgts starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm 168. un 172. panta nozīmē un kura mērķis ir kustamu vai nekustamu aktīvu piegāde, būvdarbu izpilde vai pakalpojumu sniegšana par cenu, kuru pilnībā vai daļēji maksā no budžeta.

43.Publiski līgumi ir:

a)ēku līgumi;

b)piegādes līgumi;

c)būvdarbu līgumi;

d)pakalpojumu līgumi;

44.“godalga” ir finanšu iemaksa, ko piešķir kā balvu konkursa rezultātā;

45.“iepirkums” ir vienas vai vairāku līgumslēdzēju iestāžu veikta būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegāde un zemes, ēku vai cita nekustamā īpašuma iegāde vai noma no šo līgumslēdzēju iestāžu izraudzītiem ekonomikas dalībniekiem, izmantojot līgumu;

46.“kvazikapitāla ieguldījums” ir finansējuma veids, kas klasificējams starp pašu kapitālu un parādsaistībām, jo tam ir augstāks risks nekā prioritāram parādam, bet zemāks risks nekā pamata pašu kapitālam. Kvazikapitāla ieguldījumi var būt strukturēti kā parādsaistības, parasti nenodrošinātas un subordinētas un dažos gadījumos konvertējamas pašu kapitālā, vai kā priekšrocību kapitāls;

47.“saņēmējs” ir labuma guvējs, darbuzņēmējs, atalgots ārējais eksperts vai jebkura persona vai subjekts, kas saņem godalgas vai līdzekļus saskaņā ar kādu finanšu instrumentu vai apgūst Savienības līdzekļus saskaņā ar 61. panta 1. punkta c) apakšpunktu;

48.“līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu” ir vērtspapīru pārdošana par naudu ar vienošanos atpirkt tos konkrētā nākotnes datumā vai pēc pieprasījuma;

49.“pētniecības un tehnoloģiju izstrādes apropriācijas” ir apropriācijas, kas iekļautas vai nu vienā no budžeta sadaļām, kuras attiecas uz politikas jomām “Netiešā pētniecība” un “Tiešā pētniecība”, vai citā sadaļā iekļautā nodaļā, kura attiecas uz pētniecības darbībām;

50.“riska dalīšanas instruments” ir finanšu instruments, kas dod iespēju dalīt noteiktu risku starp diviem vai vairākiem subjektiem, attiecīgā gadījumā apmaiņā pret noteiktu atlīdzību;

51.“pakalpojumu līgums” ir līgums, kas attiecas uz visiem intelektuāliem un neintelektuāliem pakalpojumiem, uz kuriem neattiecas piegādes līgumi, būvdarbu līgumi un ēku līgumi;

52.“Civildienesta noteikumi” ir Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, kas noteikti Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68;

53.“apakšuzņēmējs” ir ekonomikas dalībnieks, ko kandidāts, pretendents vai darbuzņēmējs ierosinājis līguma daļas izpildei vai ko labuma guvējs ierosinājis no dotācijas finansēto uzdevumu daļas izpildei;

54.“dalības maksas” ir summas, ko maksā struktūrām, kuru locekle ir Savienība, saskaņā ar budžeta lēmumiem un attiecīgās struktūras noteiktajiem maksājumu nosacījumiem;

55.“piegādes līgums” ir līgums, kas attiecas uz produktu pirkumu, līzingu, nomu vai nomas tiesību pirkšanu ar izpirkuma iespēju vai bez tās. Piegādes līgums var papildus ietvert izvietošanas un uzstādīšanas darbus;

56.“tehniskā palīdzība”, neskarot attiecīgos nozaru noteikumus, ir atbalsta un spēju veidošanas darbības, kas ir nepieciešamas programmas vai pasākuma īstenošanai, jo īpaši sagatavošanas, pārvaldības, uzraudzības, izvērtēšanas, revīzijas un kontroles darbības;

57.“pretendents” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir iesniedzis piedāvājumu;

58.“Savienība” ir Eiropas Savienība, Eiropas Atomenerģijas kopiena vai abas kopā – atkarībā no konteksta;

59.“Savienības iestāde” ir Eiropas Parlaments, Eiropadome, Padome, Eiropas Komisija, Eiropas Savienības Tiesa, Revīzijas palāta, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Reģionu komiteja, Eiropas Ombuds, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs un Eiropas Ārējās darbības dienests (“EĀDD”); Eiropas Centrālo banku neuzskata par Savienības iestādi;

60.“pārdevējs” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir reģistrēts to pārdevēju sarakstā, kurus aicina iesniegt dalības pieteikumus vai piedāvājumus;

61.“būve” ir celtniecības vai inženiertehnisko būvdarbu iznākums kā vienots veselums, kas pats par sevi spēj pildīt kādu saimniecisku vai tehnisku funkciju;

62.“būvdarbu līgums” ir līgums, kas attiecas vai nu uz būvdarbu izpildi, vai gan izpildi, gan projektēšanu būvdarbiem, kuri saistīti ar kādu no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu 26 II pielikumā minētajām darbībām, vai arī uz būves realizāciju jebkādā veidā atbilstoši prasībām, ko noteikusi līgumslēdzēja iestāde, kurai ir izšķiroša ietekme uz būves veidu vai projektu.

3. pants
Sekundāro tiesību aktu atbilstība šai regulai

1.Pamataktā ietvertajos noteikumos par budžeta ieņēmumu un izdevumu izpildi ievēro budžeta principus, kuri noteikti II sadaļā.

2.Neskarot 1. punktu, ikvienā likumdevējai iestādei iesniegtā priekšlikumā vai priekšlikuma grozījumā, kas ietver atkāpes no noteikumiem, kuri nav II sadaļas noteikumi, vai no deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu, skaidri norāda šādas atkāpes, un šādu priekšlikumu apsvērumos un paskaidrojuma rakstā norāda konkrētos iemeslus, kas pamato šādas atkāpes.

4. pants
Laikposmi, datumi un termiņi

Ja vien nav paredzēts citādi, šajā regulā noteiktajiem termiņiem piemēro Padomes Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 27 .

5. pants
Personas datu aizsardzība

Saskaņā ar šo regulu savāktos personas datus apstrādā saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK 28 un Regulu (EK) Nr. 45/2001. Attiecīgi informē kandidātu vai pretendentu iepirkuma procedūrā, pieteikuma iesniedzēju dotāciju piešķiršanas procedūrā, ekspertu ekspertu atlases procedūrā, pieteikuma iesniedzēju konkursā par godalgām vai subjektu vai personu, kas piedalās Savienības līdzekļu apgūšanas procedūrā saskaņā ar 61. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kā arī labuma guvēju, darbuzņēmēju, atalgotu ārējo ekspertu vai jebkuru personu vai subjektu, kas saņem godalgas vai apgūst Savienības līdzekļus saskaņā ar 61. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

II SADAĻA
BUDŽETS UN BUDŽETA PRINCIPI

6. pants
Budžeta principu ievērošana

Budžetu izveido un izpilda saskaņā ar vienotības, budžeta precizitātes, gada pārskata, līdzsvara, norēķinu vienības, universāluma, specifikācijas, pareizas finanšu pārvaldības, kas paredz lietderīgu un efektīvu iekšējo kontroli, un pārredzamības principiem, kā noteikts šajā regulā, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi.

1. NODAĻA
Vienotības un budžeta precizitātes principi

7. pants
Budžeta piemērošanas joma

1.Budžetā prognozē un apstiprina visus katram finanšu gadam nepieciešamos Savienības ieņēmumus un izdevumus. Tas ietver:

a)Savienības ieņēmumus un izdevumus, tostarp administratīvos izdevumus, kas izriet no LES noteikumiem attiecībā uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, un darbības izdevumus, ko rada minēto noteikumu īstenošana, ja tos sedz no budžeta;

b)Eiropas Atomenerģijas kopienas ieņēmumus un izdevumus.

2.Budžetā iekļauj diferencētās apropriācijas, ko veido saistību apropriācijas un maksājumu apropriācijas, un nediferencētās apropriācijas.

Finanšu gadam apstiprinātās apropriācijas ietver:

a)apropriācijas, kas paredzētas budžetā, tostarp budžeta grozījumos;

b)pārnestās apropriācijas;

c)apropriācijas, kas atkārtoti darītas pieejamas saskaņā ar 14. pantu;

d)apropriācijas, ko rada atmaksātie priekšfinansējuma maksājumi, saskaņā ar 12. panta 3. punkta b) apakšpunktu;

e)apropriācijas, kas paredzētas pēc to ieņēmumu saņemšanas, kuri piešķirti finanšu gada laikā vai iepriekšējos finanšu gados un nav izlietoti.

3.Saistību apropriācijas sedz finanšu gada laikā radušos juridisko saistību kopējās izmaksas, ievērojot 112. panta 2. punktu.

4.Maksājumu apropriācijas sedz maksājumus, ko veic, lai pildītu finanšu gada laikā vai iepriekšējos finanšu gados radušās juridiskās saistības.

5.Šā panta 2. un 3. punkts neliedz uzņemties vispārējas saistības par apropriācijām vai uzņemties budžeta saistības gada maksājumu veidā, kā paredzēts attiecīgi 110. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 110. panta 1. punktā.

8. pants
Īpaši noteikumi par vienotības un budžeta precizitātes principiem

1.Visus ieņēmumus un izdevumus iegrāmato kādā no budžeta pozīcijām.

2.Nevar uzņemties nekādas saistības vai dot rīkojumus par izdevumiem, kas pārsniedz apstiprinātās apropriācijas.

3.Procenti, ko rada no budžeta veikti priekšfinansējuma maksājumi, nepienākas Savienībai, izņemot, ja iemaksu nolīgumos vai finansēšanas nolīgumos ir paredzēts citādi.

2. NODAĻA
Gada pārskata princips

9. pants
Finanšu gads

Budžeta apropriācijas apstiprina finanšu gadam, kas ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

10. pants
Ieņēmumu un apropriāciju uzskaite budžetā

1.Finanšu gada ieņēmumus iegrāmato finanšu gada uzskaitē, pamatojoties uz summām, kas iekasētas minētajā finanšu gadā. Tomēr pašu resursus par nākamā finanšu gada janvāri var darīt pieejamus avansā saskaņā ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 609/2014 29 .

2.Ierakstus par pievienotās vērtības nodokļa un nacionālā kopienākuma pašu resursiem var koriģēt saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 609/2014.

3.Saistības iegrāmato uzskaitē, pamatojoties uz juridiskajām saistībām, kas radušās līdz 31. decembrim. Izņēmuma kārtā vispārējās budžeta saistības, kas minētas 110. panta 4. punktā, iegrāmato uzskaitē, pamatojoties uz budžeta saistībām, kuras paredzētas līdz 31. decembrim.

4.Maksājumus iegrāmato finanšu gada uzskaitē, pamatojoties uz maksājumiem, kurus grāmatvedis veicis līdz attiecīgā gada 31. decembrim.

5.Atkāpjoties no 3. un 4. punkta,

a)Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) izdevumus iegrāmato finanšu gada uzskaitē, pamatojoties uz atmaksājumiem, ko Komisija dalībvalstīm veikusi līdz attiecīgā finanšu gada 31. decembrim, ar nosacījumu, ka grāmatvedis maksājuma uzdevumu ir saņēmis līdz nākamā finanšu gada 31. janvārim;

b)izdevumus, kurus pārvalda dalītajā izpildē, izņemot ELGF, iegrāmato finanšu gada uzskaitē, pamatojoties uz atmaksājumiem, ko Komisija dalībvalstīm veikusi līdz attiecīgā finanšu gada 31. decembrim, ieskaitot izdevumus, kas segti līdz nākamā finanšu gada 31. janvārim, kā noteikts 28. un 29. pantā.

11. pants
Saistību uzņemšanās par apropriācijām

1.Saistības par budžetā iekļautajām apropriācijām var uzņemties no 1. janvāra, ja budžets ir pieņemts.

2.Par ELGF parastajiem administratīvajiem izdevumiem un parastajiem pārvaldības izdevumiem no finanšu gada 15. oktobra var iepriekš uzņemties saistības par apropriācijām, kas paredzētas nākamajam finanšu gadam.

Tomēr šādas saistības nevar pārsniegt:

a)vienu ceturtdaļu no apropriācijām, ko Eiropas Parlaments un Padome kārtējā finanšu gada attiecīgajā budžeta pozīcijā ir apstiprinājuši parastajiem administratīvajiem izdevumiem, ar nosacījumu, ka šie izdevumi ir bijuši apstiprināti pēdējā pienācīgi pieņemtajā budžetā;

b)trīs ceturtdaļas no kopējām attiecīgajām apropriācijām, ko Eiropas Parlaments un Padome ir apstiprinājuši kārtējā finanšu gada ELGF parastajiem pārvaldības izdevumiem, ar nosacījumu, ka šo izdevumu principi ir noteikti spēkā esošā pamataktā.

12. pants
Apropriāciju atcelšana un pārnešana

1.Apropriācijas, kas nav izlietotas līdz tā finanšu gada beigām, par kuru tās ir bijušas iekļautas, atceļ, izņemot, ja tās pārnes saskaņā ar 2. un 3. punktu.

2.Apropriācijas var pārnest – bet tikai uz nākamo finanšu gadu – ar lēmumu, kurš attiecīgajai iestādei jāpieņem līdz 15. februārim, attiecībā uz:

a)summām, kas atbilst saistību apropriācijām un nediferencētajām apropriācijām, attiecībā uz kurām lielākā daļa sagatavošanas posmu saistību procedūrā ir pabeigti līdz 31. decembrim. Tādā gadījumā saistības par šīm summām var uzņemties līdz nākamā gada 31. martam, izņemot nediferencētās apropriācijas attiecībā uz ēku projektiem, par kurām saistības var uzņemties līdz nākamā finanšu gada 31. decembrim;

b)nepieciešamajām summām, ja likumdevēja iestāde pamataktu ir pieņēmusi finanšu gada pēdējā ceturksnī, un Komisija līdz 31. decembrim nav spējusi uzņemties saistības par šim mērķim paredzētajām apropriācijām. Par šīm summām saistības var uzņemties līdz nākamā finanšu gada 31. decembrim;

c)maksājumu apropriācijām, kas vajadzīgas, lai segtu esošās saistības vai saistības, kuras saistītas ar pārnestajām saistību apropriācijām, ja vajadzību segšanai nepietiek ar maksājumu apropriācijām, kas attiecīgajām budžeta pozīcijām paredzētas nākamā finanšu gada budžetā;

d)apropriācijām, par kurām nav uzņemtas saistības un kuras attiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 4. panta 1. punktā minētajiem pasākumiem.

Šī pārnešana iekļaujas 2 % robežās no budžeta lēmējinstitūcijas apstiprinātajām sākotnējām apropriācijām un nevar pārsniegt tiešo maksājumu korekcijas summu, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 26. pantu piemērota iepriekšējā finanšu gadā. Pārnestās apropriācijas atgriež tajās budžeta pozīcijās, kas attiecas uz Regulas (ES) Nr. 1306/2013 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem pasākumiem;

e)apropriācijām, kuras finanšu gada sākumā atstātas neiedalītas un attiecas uz līdzekļiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (EKI), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 233/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.–2020. gadam (ASI), nepārsniedzot 10 % no katra instrumenta sākotnējām apropriācijām.

Attiecīgā iestāde līdz 15. martam informē Eiropas Parlamentu un Padomi par pieņemto pārnešanas lēmumu. Tā turklāt par katru budžeta pozīciju norāda, kā katrā pārnešanas gadījumā ir piemēroti a), b) un c) apakšpunkta kritēriji.

3.Apropriācijas automātiski pārnes attiecībā uz:

a)summām, kas atbilst ārkārtas palīdzības rezerves un Eiropas Savienības krīzes rezerves saistību un maksājumu apropriācijām un Eiropas Savienības Solidaritātes fonda saistību apropriācijām;

b)summām, kas atbilst iekšējiem piešķirtajiem ieņēmumiem.

Summas, kas minētas a) un b) apakšpunktā, var pārnest vienīgi uz nākamo finanšu gadu un saistības par tām var uzņemties līdz 31. decembrim, izņemot iekšējos piešķirtos ieņēmumus no 20. panta 3. punkta g) apakšpunktā minētās izīrēšanas un ēku un zemes pārdošanas, kurus var pārnest tikmēr, kamēr tie ir pilnībā izlietoti. 31. decembrī pieejamās saistību apropriācijas no priekšfinansējuma maksājumu atmaksāšanas, kuras minētas Regulā (ES) Nr. 1303/2013 un Regulā (ES) Nr. 514/2014 30 , var pārnest līdz programmas slēgšanai un izmantot pēc vajadzības ar nosacījumu, ka citas saistību apropriācijas vairs nav pieejamas;

c)summām, kas atbilst ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem.

Šīs summas pārnes automātiski, un tās pilnībā izmanto līdz brīdim, kad ir pabeigtas visas darbības saistībā ar programmu vai pasākumu, kuram tās ir iedalītas, vai tās var pārnest un izmantot secīgajai programmai vai darbībai.

Tas neattiecas uz ieņēmumiem, kas minēti 20. panta 2. punkta c) apakšpunkta iii) punktā, kuriem apropriācijas, par kurām saistības nav uzņemtas piecu gadu laikā, atceļ.

Attieksme pret ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem, kuri izriet no Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalības dažās Savienības programmās, kā minēts 20. panta 2. punkta e) apakšpunktā, atbilst Eiropas Ekonomikas zonas līguma (EEZ līgums) 32. protokolam;

d)ar ELGF saistītajām maksājumu apropriācijām, kuras izriet no apturēšanas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 41. pantu.

4.Nediferencētās apropriācijas, par kurām juridiskās saistības uzņemtas līdz finanšu gada beigām, izmaksā līdz nākamā finanšu gada beigām.

5.Neskarot 3. punktu, nepārnes apropriācijas, kas iekļautas rezervē, un apropriācijas personāla izdevumiem. Šā panta vajadzībām personāla izdevumi ietver to iestāžu locekļu un darbinieku atalgojumu un pabalstus, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumi.

13. pants
Apropriāciju atcelšana

1.Ja apropriācijas tiek atceltas tāpēc, ka pasākumi, kuru izpildei tās iezīmētas, nav pilnīgi vai daļēji izpildīti finanšu gadā pēc tā gada, kurā par tām uzņemtas saistības, attiecīgās apropriācijas anulē, ja vien 3. punktā un 14. pantā nav paredzēts citādi.

2.Attiecībā uz summām, par kurām saskaņā ar 12. panta 2. punktu saistības jāuzņemas līdz 31. martam, gadījumos, kad attiecīgās apropriācijas ir atceltas pēc 31. marta, tās anulē.

3.Regulā (ES) Nr. 1303/2013 minēto apropriāciju automātisko atcelšanu veic saskaņā ar minēto regulu.

4.Regulā (ES) Nr. 514/2014 minēto apropriāciju automātisko atcelšanu veic saskaņā ar minēto regulu.

5.Šā panta 1., 2. un 3. punktu nepiemēro 20. panta 2. punktā minētajiem ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem.

14. pants
Kārtība, kādā atceltās apropriācijas dara pieejamas atkārtoti

1.Atceltās apropriācijas, kas minētas Regulā (ES) Nr. 1303/2013 un Regulā (ES) Nr. 223/2014 31 , var atkārtoti darīt pieejamas, ja pieļauta acīmredzama kļūda, kurā vainojama vienīgi Komisija.

Šajā nolūkā Komisija izskata visus atcēlumus, kas izdarīti iepriekšējā finanšu gadā, un, balstoties uz vajadzībām, līdz kārtējā finanšu gada 15. februārim izlemj, vai attiecīgās apropriācijas nepieciešams darīt pieejamas atkārtoti.

2.Atceltās apropriācijas atkārtoti dara pieejamas, ja:

a)programmas apropriācijas ir atceltas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 20. pantā paredzētās izpildes rezerves īstenošanas kārtību;

b)apropriācijas ir atceltas saistībā ar tādas programmas īstenošanu, kura paredzēta konkrētam finanšu instrumentam MVU atbalstam, pēc tam, kad dalībvalsts izbeigusi savu līdzdalību šajā instrumentā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 39. panta 2. punkta septītajā daļā.

3.Neskarot 1. un 2. punktu, atceltās apropriācijas, kuras iekļautas n–2 gadā, atkal dara pieejamas Eiropas Savienības krīzes rezervei n gada budžeta procedūrā.

Ja Komisija uzskata, ka šī rezerve ir jāizmanto, tā saskaņā ar 30. panta 4. punktu Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz priekšlikumu par pārvietošanu no rezerves uz attiecīgajām budžeta pozīcijām.

4.Saistību apropriācijas, kas atbilst to saistību summai, kuras atceltas tāpēc, ka attiecīgie pētniecības projekti pilnībā vai daļēji nav īstenoti, arī var gada budžeta procedūrā atkārtoti darīt pieejamas tai pētniecības programmai, pie kuras pieder attiecīgie projekti, vai tās turpinājuma programmai.

15. pants
Noteikumi, ko piemēro budžeta novēlotas pieņemšanas gadījumā

1.Ja līdz finanšu gada sākumam budžets galīgajā variantā nav pieņemts, piemēro LESD 315. panta pirmajā daļā izklāstīto procedūru (provizoriskais divpadsmitdaļu režīms). Saistības un maksājumus var veikt, ievērojot šā panta 2. punktā noteiktos ierobežojumus.

2.Saistības par katru nodaļu var uzņemties ne vairāk kā vienas ceturtdaļas apmērā no kopējām apropriācijām, kas attiecīgajā nodaļā ir apstiprinātas par iepriekšējo finanšu gadu, plus vienas divpadsmitdaļas apmērā par katru aizritējušo mēnesi.

Nevar pārsniegt budžeta projektā paredzēto apropriāciju limitu.

Maksājumus par katru nodaļu ik mēnesi var izdarīt ne vairāk kā vienas divpadsmitdaļas apmērā no apropriācijām, kas attiecīgajai nodaļai bijušas apstiprinātas iepriekšējā finanšu gadā. Tomēr minētā summa nevar pārsniegt vienu divpadsmitdaļu no tās pašas nodaļas apropriācijām, kas paredzētas budžeta projektā.

3.Apropriācijas, kas attiecīgajā nodaļā ir apstiprinātas par iepriekšējo finanšu gadu, kā noteikts 1. un 2. punktā, saprot kā apropriācijas, kuras ar balsojumu apstiprinātas budžetā, tostarp budžeta grozījumos, un pēc korekcijām, kas ar pārvietojumiem izdarītas attiecīgajā finanšu gadā.

4.Ja tas vajadzīgs Savienības darbības nepārtrauktībai, Padome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu uz Komisijas priekšlikuma pamata, papildus summām, kas automātiski darītas pieejamas saskaņā ar 1. un 2. punktu, gan saistībām, gan maksājumiem var apstiprināt izdevumus, kuri pārsniedz vienu provizorisko divpadsmitdaļu, bet kopā nepārsniedz četras provizoriskās divpadsmitdaļas, izņemot to divpadsmitdaļu, kas darīta pieejama automātiski, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus. Tā nekavējoties nosūta Eiropas Parlamentam savu lēmumu par apstiprinājumu.

Pirmajā daļā minētais lēmums stājas spēkā 30. dienā pēc tā pieņemšanas, izņemot, ja Eiropas Parlaments veic kādu no šādām darbībām:

a)ar deputātu balsu vairākumu minētajā termiņā nolemj samazināt minētos izdevumus – šādā gadījumā Komisija iesniedz jaunu priekšlikumu;

b)informē Padomi un Komisiju, ka nevēlas samazināt minētos izdevumus – šādā gadījumā lēmums stājas spēkā pirms 30 dienu termiņa beigām.

Papildu divpadsmitdaļas apstiprina pilnībā, un tās nav dalāmas.

5.Ja konkrētai nodaļai saskaņā ar 4. punktu ir apstiprinātas četras provizoriskās divpadsmitdaļas, bet ar to nepietiek, lai segtu izdevumus, kas nepieciešami, lai izvairītos no Savienības darbības pārrāvuma tajā jomā, uz kuru attiecas konkrētā nodaļa, izņēmuma kārtā var atļaut pārsniegt apropriāciju summu, kas attiecīgajā nodaļā iekļauta iepriekšējā finanšu gada budžetā. Eiropas Parlaments un Padome pieņem lēmumu saskaņā ar 4. punktā noteiktajām procedūrām. Tomēr nekādos apstākļos nedrīkst pārsniegt apropriāciju kopējo summu, kas bija pieejama iepriekšējā finanšu gada budžetā vai kas ierosināta budžeta projektā.

3. NODAĻA
Līdzsvara princips

16. pants
Definīcija un darbības joma

1.Ieņēmumi un maksājumu apropriācijas ir līdzsvarā.

2.Savienība un Savienības struktūras, kas minētas 69. un 70. pantā, budžeta ietvaros nevar ņemt aizņēmumus.

17. pants
Finanšu gada saldo

1.Katra finanšu gada saldo iekļauj nākamā finanšu gada budžetā kā ieņēmumus pārpalikuma gadījumā vai kā maksājumu apropriācijas deficīta gadījumā.

2.Šo ieņēmumu vai maksājumu apropriāciju tāmes iekļauj budžetā tā pieņemšanas procedūras ietvaros un grozījumu vēstulē, ko iesniedz saskaņā ar 40. pantu. Tāmes sagatavo saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 608/2014 32 1. pantu.

3.Pēc tam, kad iesniegti katra finanšu gada provizoriskie pārskati, visas minēto pārskatu neatbilstības tāmēm iekļauj nākamā finanšu gada budžetā, izmantojot budžeta grozījumus. Šādā gadījumā Komisija attiecīgo budžeta grozījumu projektu iesniedz vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei 15 dienu laikā no provizorisko pārskatu iesniegšanas.

4. NODAĻA
Norēķinu vienības princips

18. pants
Euro izmantošana

1.Daudzgadu finanšu shēmu un budžetu izstrādā un izpilda euro, un pārskatus sagatavo euro. Tomēr naudas plūsmas nodrošināšanai, kā minēts 76. pantā, grāmatvedis un – avansa kontu gadījumā – avansu pārziņi, un – Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) administratīvās pārvaldības vajadzībām – atbildīgais kredītrīkotājs ir pilnvaroti veikt operācijas citās valūtās.

2.Neskarot īpašos noteikumus, kas izriet no nozaru noteikumu piemērošanas vai no konkrētajiem iepirkuma līgumiem, dotāciju nolīgumiem, iemaksu nolīgumiem un finansēšanas nolīgumiem, atbildīgais kredītrīkotājs valūtu konvertē, izmantojot euro dienas maiņas kursu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā dienā, kad kredītrīkotāja struktūrvienība sagatavojusi maksājuma uzdevumu vai iekasēšanas rīkojumu.

Ja dienas maiņas kurss nav publicēts, atbildīgais kredītrīkotājs izmanto 3. punktā minēto maiņas kursu.

3.Attiecībā uz 80. un 81. pantā paredzētajiem pārskatiem konvertēšanu starp euro un citām valūtām veic, izmantojot euro mēneša uzskaites kursu. Minēto uzskaites valūtas kursu nosaka Komisijas grāmatvedis, izmantojot jebkādus informācijas avotus, kas uzskatāmi par ticamiem, un balstoties uz valūtas kursu priekšpēdējā darbdienā tajā mēnesī, kurš ir pirms mēneša, kuram tiek noteikts kurss.

4.Valūtas konvertēšanas operācijas veic tā, lai novērstu būtisku ietekmi uz Savienības līdzfinansējuma apjomu vai negatīvu ietekmi uz Savienības budžetu. Attiecīgā gadījumā kursu konvertēšanai starp euro un citām valūtām var aprēķināt kā konkrēta perioda dienas valūtas kursu vidējo lielumu.

5. NODAĻA
Universāluma princips

19. pants
Darbības joma

Neskarot 20. pantu, kopējie ieņēmumi sedz kopējās maksājumu apropriācijas. Neskarot 25. pantu, visus ieņēmumus un izdevumus iegrāmato pilnā apmērā, to starpā neizdarot nekādas korekcijas.

20. pants
Piešķirtie ieņēmumi

1.Lai finansētu konkrētus izdevumu posteņus, iezīmē ārējos piešķirtos ieņēmumus un iekšējos piešķirtos ieņēmumus.

2.Ārējos piešķirtos ieņēmumus veido šādi ieņēmumi:

a)dalībvalstu, trešo valstu un struktūru, kas nav izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu, finanšu iemaksas, kuras Komisija to vārdā pārvalda par labu konkrētiem pasākumiem vai programmām, ko finansē Savienība, kā arī pētniecības un tehnoloģiju izstrādes papildu programmām;

b)apropriācijas attiecībā uz ieņēmumiem no Ogļu un tērauda izpētes fonda, kas izveidots ar LES un LESD pievienoto 37. protokolu par EOTK [Eiropas Ogļu un tērauda kopienas] līguma izbeigšanās finansiālajām sekām un par Eiropas Ogļu un tērauda pētniecības fondu;

c)noguldījumu procenti un naudas sodi, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 33 ;

d)īpašam mērķim iezīmēti ieņēmumi, piemēram, fondu ienākumi, subsīdijas, dāvinājumi un novēlējumi, tostarp īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, kas ir specifiski katrai iestādei;

e)tādas trešo valstu vai ārpussavienības struktūru finanšu iemaksas par labu Savienības darbībām, uz kurām neattiecas b) apakšpunkts;

f)3. punktā minētie iekšējie piešķirtie ieņēmumi, ciktāl tie papildina pārējos šajā punktā paredzētos ieņēmumus;

g)ieņēmumi no Kopīgā pētniecības centra (JRC) veiktajām darbībām, kurām ir konkurences raksturs un kuras ietver jebkuras šādas darbības:

i)dotāciju un iepirkuma procedūras, kurās piedalās JRC;

ii)JRC darbības trešo personu vārdā;

iii)darbības, kas tiek veiktas saskaņā ar administratīvu nolīgumu ar citām iestādēm vai Komisijas dienestiem atbilstoši 57. pantam attiecībā uz zinātniski tehnisko pakalpojumu sniegšanu.

3.Iekšējos piešķirtos ieņēmumus veido šādi ieņēmumi:

a)ieņēmumi no trešām personām par precēm, pakalpojumiem vai darbu, kas veikts pēc to pieprasījuma;

b)ieņēmumi, kas rodas, pārdodot transportlīdzekļus, aprīkojumu, iekārtas, materiālus un zinātnisko un tehnisko aparatūru;

c)ieņēmumi no nepareizi samaksātu summu atmaksas saskaņā ar 99. pantu;

d)ieņēmumi no procentiem, kas rodas par priekšfinansējuma maksājumiem, ievērojot 8. panta 3. punktu;

e)ieņēmumi no preču piegādēm, pakalpojumu sniegšanas un būvdarbu veikšanas citiem iestādes dienestiem, iestādēm vai struktūrām, ieskaitot šādu citu iestāžu vai struktūru atmaksātās summas par komandējuma naudu, kas samaksāta to vārdā;

f)saņemtie apdrošināšanas maksājumi;

g)ieņēmumi no izīrēšanas un ēku un zemes pārdošanas;

h)ieņēmumi no publikāciju un filmu pārdošanas, tostarp elektroniskajos nesējos;

i)ieņēmumi un atmaksājumi no finanšu operācijām, izņemot aizņēmumu un aizdevumu operācijas un saistītos aktīvus, kas tiek turēti kopējā uzkrājumu fondā;

j)ieņēmumi, kas rodas no nodokļu vēlākas atmaksāšanas saskaņā ar 25. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Piešķirtos ieņēmumus pārnes un pārvieto saskaņā ar 12. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktu un 30. pantu.

4.Ar pamataktu tajā paredzētos ieņēmumus arī var piešķirt konkrētiem izdevumu posteņiem. Ja vien pamataktā nav norādīts citādi, šādi ieņēmumi veido iekšējos piešķirtos ieņēmumus.

5.Budžetā izveido pozīcijas, kurās kārtot ārējos piešķirtos ieņēmumus un iekšējos piešķirtos ieņēmumus, un, ja iespējams, vienmēr norāda summas.

21. pants
Struktūra piešķirto ieņēmumu un atbilstošo apropriāciju piešķiršanas kārtošanai

6.Neskarot šā panta 2. punkta c) apakšpunktu un 22. pantu, struktūru piešķirto ieņēmumu kārtošanai budžetā veido:

a)katras iestādes budžeta iedaļas ieņēmumu dokumentā – budžeta pozīcija ieņēmumu saņemšanai;

b)izdevumu dokumentā – budžeta piezīmes, tostarp vispārīgās piezīmes, ar kurām norāda, kuras pozīcijas var saņemt piešķirtajiem ieņēmumiem atbilstošās apropriācijas, kas ir darītas pieejamas.

Pirmās daļas a) apakšpunktā minētajā gadījumā ieraksta atgādinājumu “pro memoria”, un lēstos ieņēmumus informācijas nolūkos norāda piezīmēs.

7.Kad iestāde ir saņēmusi konkrētos ieņēmumus, apropriācijas, kas atbilst piešķirtajiem ieņēmumiem, automātiski dara pieejamas gan kā saistību apropriācijas, gan kā maksājumu apropriācijas, izņemot turpmāk minētos gadījumus:

a)attiecībā uz dalībvalstīm gadījumā, kas paredzēts 20. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un ja iemaksu nolīgums ir izteikts euro, saistību apropriācijas var darīt pieejamas, kad attiecīgā dalībvalsts ir parakstījusi iemaksu nolīgumu;

b)gadījumos, kas paredzēti 20. panta 2. punkta b) apakšpunktā un g) apakšpunkta i) un iii) punktā, saistību apropriācijas tiek darītas pieejamas, kolīdz ir aplēsta saņemamā summa;

c)gadījumā, kas paredzēts 20. panta 2. punkta c) apakšpunktā, minēto summu iekļaušana ieņēmumu dokumentā rada pamatu tam, lai izdevumu dokumentā paredzētu saistību un maksājumu apropriācijas.

Šā punkta c) apakšpunktā minētās apropriācijas izpilda saskaņā ar 19. pantu.

8.Aplēses par saņemamajām summām, kas minētas 20. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 20. panta 2. punkta h) apakšpunktā, nosūta grāmatvedim reģistrēšanai.

22. pants
Piešķirtie ieņēmumi no EBTA valstu dalības dažās Savienības programmās

1.Budžeta struktūra 20. panta 2. punkta e) apakšpunktā paredzēto ieņēmumu kārtošanai ir šāda:

a)ieņēmumu dokumentā iekļauj atgādinājuma pozīciju “pro memoria”, kurā kārto EBTA valstu visu iemaksu summu par attiecīgo finanšu gadu;

b)izdevumu dokumenta pielikumā, kas ir budžeta neatņemama sastāvdaļa, norāda visas pozīcijas, kas attiecas uz Savienības darbībām, kurās piedalās EBTA valstis.

2.Saskaņā ar EEZ līguma 82. pantu summas saistībā ar EBTA valstu ikgadējo līdzdalību, ko Eiropas Ekonomikas zonas Apvienotā komiteja Komisijai apstiprinājusi saskaņā ar EEZ līgumam pievienotā 32. protokola 1. panta 5. punktu, rada pamatu tam, lai finanšu gada sākumā tiktu paredzētas atbilstošo saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju pilnās summas.

23. pants
Ziedojumi

1.Savienības iestādes var pieņemt jebkurus ziedojumus Savienībai, piemēram, fondu ienākumus, subsīdijas, dāvinājumus un novēlējumus.

2.Tāda ziedojuma pieņemšanai, kura vērtība ir EUR 50 000 vai lielāka un kurš saistīts ar izdevumiem – tostarp turpmākām izmaksām –, kas pārsniedz 10 % no ziedojuma vērtības, ir vajadzīgs Eiropas Parlamenta un Padomes apstiprinājums. Attiecībā uz šo apstiprinājumu Eiropas Parlaments un Padome pieņem lēmumu divu mēnešu laikā no Komisijas pieprasījuma saņemšanas. Ja minētajā termiņā nav izteikti nekādi iebildumi, Savienības iestādes pieņem galīgo lēmumu par ziedojuma pieņemšanu. Savienības iestādes sniedz skaidrojumu par izdevumiem, kurus rada Savienībai piešķirto ziedojumu pieņemšana.

24. pants
Korporatīvā sponsorēšana

1.Korporatīvā sponsorēšana ir vienošanās, saskaņā ar kuru juridiskā persona reklāmas vai korporatīvās sociālās atbildības nolūkā natūrā atbalsta kādu pasākumu vai darbību.

2.Savienības iestādes un struktūras, balstoties uz konkrētiem iekšējiem noteikumiem, izņēmuma kārtā var pieņemt korporatīvo sponsorēšanu natūrā, ja:

a)ir pienācīgi ievēroti nediskriminēšanas, samērīguma, vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principi;

b)tā sekmē pozitīva priekšstata veidošanos par Savienību un ir tieši saistīta ar pasākuma vai darbības pamatmērķi;

c)tā nerada interešu konfliktu un neattiecas vienīgi uz sabiedriskiem pasākumiem.

25. pants
Noteikumi par ieturējumiem un valūtas kursa korekcijām

1.No maksājuma pieprasījumiem, kurus pēc tam iesniedz neto summas maksājumam, var veikt šādus ieturējumus:

a)līgumsodi, kas piemēroti iepirkuma līgumu pusēm vai labuma guvējiem;

b)atlaides, atmaksājumi un rabati, kas piemēroti atsevišķiem rēķiniem un izmaksu deklarācijām;

c)procenti, kas radušies par priekšfinansējuma maksājumiem;

d)korekcijas saistībā ar nepamatoti izmaksātām summām.

Pirmās daļas d) punktā minētās korekcijas var veikt, tieši ieturot no jauniem starpposma maksājumiem vai atlikuma maksājuma tam pašam saņēmējam attiecībā uz to pašu nodaļu, pantu un finanšu gadu, uz kuriem attiecas pārmaksa.

Pirmās daļas c) un d) punktā minētajiem ieturējumiem piemēro Savienības grāmatvedības noteikumus.

2.Savienībai piegādāto produktu vai sniegto pakalpojumu izmaksas, kurās ir iekļauti nodokļi, kurus dalībvalstis atmaksā saskaņā ar Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, no budžeta sedz par summu bez nodokļiem.

3.Savienībai piegādāto produktu vai sniegto pakalpojumu izmaksas, kurās ir iekļauti nodokļi, kurus trešās valstis atmaksā, pamatojoties uz attiecīgiem nolīgumiem, var segt no budžeta šādā apmērā:

a)summa bez nodokļiem;

b)summa ar nodokļiem. Šādā gadījumā vēlāk atmaksātos nodokļus uzskata par iekšējiem piešķirtajiem ieņēmumiem.

4.Attiecībā uz budžeta izpildes gaitā notikušajām valūtas kursa izmaiņām var veikt korekcijas. Galīgo peļņu vai zaudējumus iekļauj gada bilancē.

6. NODAĻA
Specifikācijas princips

26. pants
Vispārīgi noteikumi

1.Apropriācijas iezīmē konkrētiem mērķiem, iedalot pa sadaļām un nodaļām. Nodaļas sīkāk iedala pantos un posteņos.

2.Komisija un pārējās iestādes var pārvietot budžeta apropriācijas, ievērojot 27. līdz 30. pantā paredzētos konkrētos nosacījumus.

Apropriācijas var pārvietot tikai uz tām budžeta pozīcijām, kurām budžetā ir apstiprinātas apropriācijas vai pielikti atgādinājumi “pro memoria”.

27. un 28. pantā minētās procentuālās daļas aprēķina brīdī, kad tiek iesniegts pārvietojuma pieprasījums, un balstoties uz apropriācijām, kas paredzētas budžetā, tostarp budžeta grozījumos.

Summa, kas jāņem vērā, ir izdarāmo pārvietojumu summa tajā pozīcijā, no kuras tiek izdarīti pārvietojumi, pēc korekcijām saistībā ar iepriekš izdarītiem pārvietojumiem. Neņem vērā summu, kas atbilst pārvietojumiem, ko Komisija vai attiecīgā iestāde veic autonomi bez Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma.

Neskarot pārvietojuma pieprasījumiem 30. pantā noteiktos papildu nosacījumus, pārvietojuma priekšlikumiem un visai informācijai, kuru Eiropas Parlamentam un Padomei sniedz par pārvietojumiem, kurus izdara saskaņā ar 27., 28. un 29. pantu, pievieno atbilstošus un detalizētus apliecinošos dokumentus, kuros atspoguļota jaunākā pieejamā informācija par apropriāciju izpildi un vajadzību aplēses līdz finanšu gada beigām gan par pozīcijām, uz kurām apropriācijas paredzēts pārvietot, gan par tām, no kurām tās paredzēts pārvietot.

27. pants
Pārvietojumi, ko veic iestādes, izņemot Komisiju

1.Jebkura iestāde, izņemot Komisiju, savā budžeta iedaļā apropriācijas var pārvietot:

a)no vienas sadaļas uz citu – ne vairāk kā 10 % apmērā no gada apropriācijām, kas paredzētas pozīcijā, no kuras veic pārvietošanu;

b)no vienas nodaļas uz citu – bez ierobežojumiem.

2.Iestāde informē Eiropas Parlamentu un Padomi par savu nodomu veikt pārvietojumu trīs nedēļas pirms 1. punktā minētā pārvietojuma veikšanas. Ja Eiropas Parlaments vai Padome minētajā periodā norāda pienācīgi pamatotus iemeslus, piemēro 29. pantā noteikto procedūru.

3.Jebkura iestāde, izņemot Komisiju, var ierosināt Eiropas Parlamentam un Padomei savā budžeta iedaļā veikt pārvietojumus no vienas sadaļas uz citu, pārsniedzot 10 % no gada apropriācijām, kas paredzētas pozīcijā, no kuras veic pārvietošanu. Minētajiem pārvietojumiem piemēro 29. pantā noteikto procedūru.

4.Jebkura iestāde, izņemot Komisiju, savā budžeta iedaļā var izdarīt pārvietojumus pantu robežās un katras nodaļas robežās, iepriekš neinformējot Eiropas Parlamentu un Padomi. Tā turklāt var, iepriekš neinformējot Eiropas Parlamentu un Padomi, izdarīt pārvietojumus no vienas nodaļas uz citu vienas un tās pašas sadaļas robežās ne vairāk kā 10 % apmērā no gada apropriācijām, kas paredzētas pozīcijā, no kuras veic pārvietošanu.

28. pants
Pārvietojumi, ko veic Komisija

1.Komisija savā budžeta iedaļā var autonomi:

a)pārvietot apropriācijas katras nodaļas robežās;

b)attiecībā uz personāla un administratīvajiem izdevumiem, kas ir kopīgi vairākām sadaļām, – pārvietot apropriācijas no vienas sadaļas uz citu ne vairāk kā 10 % apmērā no gada apropriācijām, kas paredzētas pozīcijā, no kuras veic pārvietošanu, un ne vairāk kā 30 % apmērā no gada apropriācijām, kas paredzētas pozīcijā, uz kuru veic pārvietošanu;

c)attiecībā uz darbības izdevumiem – pārvietot apropriācijas starp nodaļām vienas sadaļas robežās vai starp dažādām sadaļām, uz kurām attiecas viens un tas pats pamatakts, ieskaitot administratīvā atbalsta nodaļas, ne vairāk kā 10 % apmērā no gada apropriācijām, kas paredzētas pozīcijā, no kuras veic pārvietošanu;

d)attiecībā uz pētniecības un tehnoloģiju izstrādes apropriācijām, kuras izpilda JRC, Komisija var tās budžeta sadaļas robežās, kura attiecas uz politikas jomu “Tiešā pētniecība”, izdarīt pārvietojumus starp nodaļām līdz 15 % apmērā no apropriācijām budžeta pozīcijā, no kuras veic pārvietošanu;

e)attiecībā uz Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (ESSF) – pārvietot apropriācijas no rezerves uz attiecīgo budžeta pozīciju pēc tam, kad Parlaments un Padome ir pieņēmuši lēmumu par fonda mobilizēšanu;

f)attiecībā uz dalītajā izpildē pārvaldīto fondu darbības izdevumiem, izņemot ELGF, – pārvietot apropriācijas no vienas sadaļas uz citu, ja attiecīgās apropriācijas paredzētas tam pašam mērķim attiecīgās regulas nozīmē vai tie ir tehniskās palīdzības izdevumi;

g)pārvietot apropriācijas no vienas budžeta garantijas budžeta posteņa uz citas budžeta garantijas budžeta posteni, ja kopējā uzkrājumu fondā uzkrātie resursi nav pietiekami maksājumam garantijas izmantošanas gadījumā.

Pirmās daļas c) apakšpunkta vajadzībām ir atļauti autonomi pārvietojumi no administratīvā atbalsta pozīcijām uz attiecīgajām darbības pozīcijām.

Komisija pieņem savus lēmumus līdz nākamā finanšu gada 31. janvārim.

Šā panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētie izdevumi attiecībā uz katru politikas jomu ietver 45. panta 3. punktā minētos elementus.

Ja Komisija saskaņā ar 1. punktu pārvieto ELGF apropriācijas pēc 31. decembra, tā pieņem savu lēmumu līdz nākamā finanšu gada 31. janvārim. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi divu nedēļu laikā no sava lēmuma par minētajiem pārvietojumiem.

Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par savu nodomu veikt pārvietojumu trīs nedēļas pirms šā panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto pārvietojumu veikšanas. Ja Eiropas Parlaments vai Padome minētajā periodā norāda pienācīgi pamatotus iemeslus, piemēro 29. pantā noteikto procedūru.

Atkāpjoties no otrās daļas, Komisija finanšu gada pēdējo divu mēnešu laikā var autonomi pārvietot apropriācijas attiecībā uz personāla, ārštata un citu darbinieku izdevumiem no vienas sadaļas uz citu kopumā 5 % apmērā no attiecīgajam gadam paredzētajām apropriācijām. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi divu nedēļu laikā no sava lēmuma par minētajiem pārvietojumiem.

2.Komisija savā budžeta iedaļā var lemt par šādiem apropriāciju pārvietojumiem no vienas sadaļas uz citu ar nosacījumu, ka tā par savu lēmumu nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi:

a)apropriāciju pārvietojumi no šīs regulas 47. pantā minētās “uzkrājumu” sadaļas, ja vienīgais nosacījums rezerves atbrīvošanai ir pamatakta pieņemšana saskaņā ar LESD 294. pantu;

b)pienācīgi pamatotos ārkārtas gadījumos, piemēram, saistībā ar starptautiskām humānām katastrofām un krīzēm, kas notiek pēc finanšu gada 1. decembra, attiecīgā finanšu gada neizmantoto budžeta apropriāciju, kas joprojām pieejamas daudzgadu finanšu shēmas 4. izdevumu kategorijas budžeta sadaļās, pārvietošana uz budžeta sadaļām, kas attiecas uz krīžu pārvarēšanas un humānās palīdzības darbībām.

Pārvietojuma priekšlikumiem un visai informācijai, kuru Eiropas Parlamentam un Padomei sniedz par pārvietojumiem, kurus izdara saskaņā ar 27. un 28. pantu, pievieno atbilstošus un detalizētus apliecinošos dokumentus, kuros atspoguļota informācija par apropriāciju izpildi un vajadzību aplēses līdz finanšu gada beigām gan par pozīcijām, uz kurām apropriācijas paredzēts pārvietot, gan par tām, no kurām tās paredzēts pārvietot.

29. pants
Pārvietojumu priekšlikumi, ko iestādes iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei

1.Katra iestāde savus pārvietojumu priekšlikumus iesniedz vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

2.Komisija priekšlikumus par maksājumu apropriāciju pārvietojumiem uz dalītajā izpildē pārvaldītiem fondiem, izņemot ELGF, var iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei līdz nākamā finanšu gada 10. janvārim. Maksājumu apropriāciju pārvietojumu var veikt no jebkura budžeta posteņa. Šā panta 3. punktā minēto sešu nedēļu periodu samazina līdz trim nedēļām.

Ja Eiropas Parlaments un Padome pārvietojumu neapstiprina vai apstiprina tikai daļēji, atbilstošo daļu no izdevumiem, kas minēti 10. panta 5. punkta b) apakšpunktā, sedz no nākamā finanšu gada maksājumu apropriācijām.

3.Eiropas Parlaments un Padome lēmumus par apropriāciju pārvietojumiem pieņem saskaņā ar 4. līdz 8. punktu.

4.Izņemot steidzamus gadījumus, Eiropas Parlaments un Padome – Padome ar kvalificētu balsu vairākumu – lemj par katru pārvietojuma priekšlikumu sešu nedēļu laikā no dienas, kad to saņēmušas abas iestādes.

5.Ja Komisija pārvieto ELGF apropriācijas saskaņā ar šo pantu, tā iesniedz pārvietojumu priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei līdz nākamā finanšu gada 10. janvārim.

Šā panta 4. punktā minēto sešu nedēļu periodu samazina līdz trim nedēļām.

6.Pārvietojuma priekšlikums ir apstiprināts, ja sešu nedēļu laikā:

a)Eiropas Parlaments un Padome to apstiprina;

b)vai nu Eiropas Parlaments, vai Padome to apstiprina, un otra iestāde atturas no rīcības;

c)Eiropas Parlaments un Padome atturas no rīcības vai nav pieņēmuši lēmumu grozīt vai noraidīt pārvietojuma priekšlikumu.

7.Šā panta 4. punktā minētais sešu nedēļu laikposms tiek samazināts līdz trim nedēļām šādos gadījumos, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome nepieprasa citādi:

a)pārvietojums atbilst mazāk nekā 10 % no apropriācijām pozīcijā, no kuras pārvietojums tiek izdarīts, vai nepārsniedz EUR 5 000 000;

b)pārvietojums attiecas vienīgi uz maksājumu apropriācijām un pārvietojuma kopējā summa nepārsniedz EUR 100 000 000.

8.Ja Eiropas Parlaments vai Padome ir grozījuši pārvietojuma summu, savukārt otra iestāde to ir apstiprinājusi vai atturas no rīcības, vai ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir grozījuši pārvietojuma summu, par apstiprinātu uzskata mazāko no abām summām, ja vien attiecīgā iestāde neatsauc savu pārvietojuma priekšlikumu.

30. pants
Pārvietojumi saskaņā ar īpašiem noteikumiem

1.Apropriācijas, kas atbilst piešķirtajiem ieņēmumiem, var pārvietot vienīgi tad, ja šos ieņēmumus izlieto tiem mērķiem, kuriem tie ir paredzēti.

2.Pozīcijā, kurai nav apstiprinātu apropriāciju, pēc Komisijas konkrēta pieprasījuma pievieno atgādinājumu “pro memoria”. Komisijas pieprasījuma pieņemšanai piemēro 29. pantā paredzētos noteikumus. 

3.Šā panta 1. punktu nepiemēro iekšējiem piešķirtajiem ieņēmumiem, ja nav nekādu apzināto vajadzību, kas dotu iespēju izmantot šos ieņēmumus mērķiem, kuriem tie bija paredzēti.

4.Lēmumus par pārvietojumiem, ar kuriem ļauj izmantot rezervi ārkārtas palīdzībai un Eiropas Savienības krīzes rezervi, pieņem Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma.

Šā punkta vajadzībām piemēro 29. panta 3. un 4. punktā paredzēto procedūru. Ja Eiropas Parlaments un Padome nepiekrīt Komisijas priekšlikumam un nevar panākt kopēju nostāju par šīs rezerves izmantošanu, Eiropas Parlaments un Padome atturas no rīcības saistībā ar Komisijas pārvietošanas priekšlikumu.

Priekšlikumiem par pārvietojumiem no rezerves ārkārtas palīdzībai un Eiropas Savienības krīzes rezerves pievieno atbilstošus un detalizētus apliecinošos dokumentus, kuros ir ietverta:

a)jaunākā pieejamā informācija par apropriāciju izpildi un vajadzību aplēses līdz finanšu gada beigām attiecībā uz pozīciju, uz kuru paredzēts veikt pārvietošanu;

b)analīze par iespējām pārdalīt apropriācijas.

5.Pārvietojumus no rezerves Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam uzskata par apstiprinātiem, kad Eiropas Parlaments un Padome pieņem lēmumu par fonda izmantošanu.

7. NODAĻA
Pareizas finanšu pārvaldības princips un sniegums

31. pants
Sniegums un saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi

1.Apropriācijas atbilst pareizas finanšu pārvaldības principam, un tādējādi tās izpilda saskaņā ar šādiem principiem:

a)saimnieciskuma princips, kurš prasa, lai resursi, ko iestāde izmanto savas darbības veikšanai, tiktu darīti pieejami noteiktā laikā, pienācīgā apjomā un kvalitātē un par labāko cenu;

b)lietderības princips, kurš attiecas uz labāko attiecību starp izmantotajiem resursiem un sasniegtajiem mērķiem;

c)efektivitātes princips, kurš attiecas uz to, kādā mērā ir sasniegti izvirzītie mērķi.

2.Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu apropriāciju izmantojums tiek vērsts uz sniegumu, un tālab:

a)programmu un darbību mērķus nosaka ex ante;

b)mērķu sasniegšanu uzrauga, izmantojot snieguma rādītājus;

c)par panākumiem ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar 39. panta 3. punkta h) apakšpunktu un 239. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu.

32. pants
Izvērtējumi

1.Programmām un darbībām, kas paredz ievērojamus izdevumus, veic ex ante un retrospektīvu izvērtējumu (“izvērtējums”), kas ir samērīgs attiecībā pret mērķiem un izdevumiem.

2.Ex ante izvērtējumus, ar kuriem pamato programmu un darbību sagatavošanu, balsta uz pierādījumiem par sniegumu, kāds bijis saistītām programmām vai darbībām, un tajos apzina un analizē risināmos jautājumus, ES pievienoto vērtību, mērķus, dažādu variantu paredzamo ietekmi un uzraudzības un izvērtēšanas kārtību.

3.Retrospektīvajos izvērtējumos novērtē programmas vai darbības sniegumu, tostarp tādus aspektus kā efektivitāte, lietderība, konsekvence, aktualitāte un ES pievienotā vērtība. Tos veic periodiski un ar tādu aprēķinu, lai konstatējumus varētu ņemt vērā ex ante izvērtējumos, ar kuriem pamato saistītu programmu un darbību sagatavošanu.

33. pants
Obligātais finanšu pārskats

1.Ikvienam priekšlikumam vai iniciatīvai, ko Komisija, Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (“augstais pārstāvis”) vai dalībvalsts iesniedz likumdevējai iestādei un kas var ietekmēt budžetu, tostarp mainīt amata vietu skaitu, pievieno finanšu pārskatu un 32. pantā paredzēto ex ante izvērtējumu.

Ikvienam priekšlikuma vai iniciatīvas grozījumam, ko iesniedz likumdevējai iestādei un kas var ievērojami ietekmēt budžetu, tostarp mainīt amata vietu skaitu, pievieno finanšu pārskatu, ko sagatavo iestāde, kura ierosina grozījumu.

Finanšu pārskats ietver finanšu un saimnieciskos datus, kas likumdevējai iestādei dod iespēju novērtēt Savienības rīcības nepieciešamību. Tas sniedz attiecīgu informāciju par saskanīgumu ar citām Savienības darbībām un jebkādu iespējamo sinerģiju.

Daudzgadu darbību gadījumā finanšu pārskatos iekļauj paredzamo gada vajadzību grafiku apropriāciju un amata vietu, tostarp ārējo darbinieku, izteiksmē un to finansiālās ietekmes izvērtējumu vidējā termiņā.

2.Budžeta procedūras laikā Komisija sniedz nepieciešamo informāciju, lai varētu salīdzināt atšķirības starp pieprasītājām apropriācijām un sākotnējām prognozēm, kas iekļautas finanšu pārskatā, ņemot vērā to, kā noris apspriedes par likumdevējai iestādei iesniegto priekšlikumu vai iniciatīvu.

3.Lai mazinātu krāpšanas, pārkāpumu un mērķu nesasniegšanas risku, 1. punktā minētajā finanšu pārskatā sniedz informāciju par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu, aplēsi par saistībā ar šādu sistēmu veiktās kontroles izmaksām un ieguvumiem un paredzamā kļūdu riska līmeņa novērtējumu, kā arī par esošajiem un plānotajiem pasākumiem krāpšanas novēršanai un aizsardzībai pret to.

Šajā analīzē ņem vērā kļūdu iespējamo apmēru un veidu, kā arī attiecīgās politikas jomas konkrētos apstākļus un tai piemērojamos noteikumus.

4.Iesniedzot pārskatītus vai jaunus izdevumu priekšlikumus, Komisija aplēš kontroles sistēmu izmaksas un ieguvumus, kā arī 3. punktā minēto kļūdu riska līmeni.

34. pants
Budžeta izpildes iekšējā kontrole

1.Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu budžetu izpilda, ievērojot katrai budžeta izpildes metodei atbilstošu efektīvu un lietderīgu iekšējo kontroli, un saskaņā ar attiecīgajiem nozares noteikumiem.

2.Budžeta izpildes vajadzībām iekšējo kontroli definē kā procesu, kurš piemērojams visos pārvaldības līmeņos un kura uzdevums ir nodrošināt pietiekamu pārliecību, ka tiek sasniegti šādi mērķi:

a)darbību efektivitāte, lietderīgums un saimnieciskums;

b)pārskatu ticamība;

c)aktīvu un informācijas aizsardzība;

d)krāpšanas un pārkāpumu profilakse, atklāšana, novēršana un turpmāki pasākumi attiecībā uz tiem;

e)pienācīga to risku pārvaldība, kas saistīti ar pamatā esošo darījumu likumību un pareizību, ņemot vērā programmu daudzgadu raksturu, kā arī attiecīgo maksājumu būtību.

3.Efektīvas iekšējās kontroles pamatā ir starptautiskā paraugprakse, un tā jo īpaši ietver turpmāk minēto:

a)uzdevumu nošķiršana;

b)pienācīga riska pārvaldības un kontroles stratēģiju, tostarp kontrole saņēmēju līmenī;

c)izvairīšanās no interešu konfliktiem;

d)pietiekama revīzijas izsekojamība un datu integritāte datu sistēmās;

e) efektivitātes un lietderības uzraudzības un konstatēto iekšējās kontroles nepilnību un izņēmumu pēcpārbaudes procedūras;

f)iekšējās kontroles sistēmas pareizas darbības regulārs novērtējums.

4.Lietderīgas iekšējās kontroles pamatā ir šādi elementi:

a)pienācīgas riska pārvaldības un kontroles stratēģijas īstenošana, ko attiecīgie kontroles ķēdē iesaistītie dalībnieki savstarpēji koordinē;

b)veiktās kontroles rezultātu pieejamība visiem attiecīgajiem kontroles ķēdē iesaistītajiem dalībniekiem;

c)attiecīgā gadījumā paļaušanās uz īstenošanas partneru pārvaldības deklarācijām un neatkarīgu revidentu atzinumiem, ar noteikumu, ka veiktā darba kvalitāte ir pietiekama un pieņemama un ka tas ir veikts saskaņā ar pieņemtajiem standartiem;

d)korektīvo pasākumu, tostarp attiecīgā gadījumā preventīvu sodu, savlaicīga piemērošana;

e)skaidri un nepārprotami tiesību akti, kas ir attiecīgās politikas pamatā;

f)vairākkārtējas kontroles izslēgšana;

g)kontroles izmaksu un ieguvumu attiecības uzlabošana.

5.Ja izpildes gaitā kļūdu līmenis pastāvīgi ir augsts, Komisija apzina kontroles sistēmu trūkumus, izanalizē iespējamo korektīvo pasākumu izmaksas un ieguvumus un veic vai ierosina atbilstīgus pasākumus, piemēram, piemērojamo noteikumu vienkāršošanu, kontroles sistēmu uzlabošanu un programmu vai izpildes sistēmu pārstrādāšanu.

8. NODAĻA
Pārredzamības princips

35. pants
Pārskatu un budžetu publicēšana

1.Budžetu izveido un izpilda un pārskatus sniedz saskaņā ar pārredzamības principu.

2.Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja pienākums ir nodrošināt to, ka galīgajā variantā pieņemto budžetu un visus budžeta grozījumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Budžetus publicē trīs mēnešu laikā no dienas, kad paziņots par to pieņemšanu galīgajā variantā.

Līdz oficiālajai publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī budžetā paredzētās galīgās detalizētās summas pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā četru nedēļu laikā no budžeta galīgās pieņemšanas pēc Komisijas iniciatīvas visās valodās publicē iestāžu interneta vietnē.

Konsolidētos gada pārskatus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

36. pants
Informācijas par saņēmējiem un citas informācijas publiskošana

1.Komisija pienācīgi un laikus dara pieejamu informāciju par saņēmējiem, kā arī no budžeta finansēto pasākumu būtību un mērķi, ja budžetu izpilda tieši saskaņā ar 61. panta 1. punktu.

Pirmajā daļā noteiktais pienākums attiecas arī uz pārējām iestādēm gadījumos, kad tās izpilda Savienības budžetu.

Informāciju par tiešajā izpildē apgūto Savienības līdzekļu saņēmējiem Savienības iestāžu interneta vietnē publisko vēlākais līdz tā gada 30. jūnijam, kas seko finanšu gadam, kurā par līdzekļiem uzņemtas juridiskās saistības.

2.Informāciju, kas minēta 1. punkta pirmajā daļā, dara pieejamu, pienācīgi ievērojot prasības attiecībā uz konfidencialitāti un drošību, jo īpaši attiecībā uz personas datu aizsardzību, un tā ietver turpmāk minēto:

a)saņēmēja vārds/nosaukums;

b)saņēmēja atrašanās vieta;

c)juridisko saistību summa;

d)pasākuma būtība un mērķis.

Pirmās daļas b) apakšpunkta vajadzībām “atrašanās vieta” ir:

i)saņēmēja adrese, ja tas ir juridiska persona;

ii)reģions NUTS 2 līmenī, ja saņēmējs ir fiziska persona.

Šo informāciju publisko tikai par godalgām, dotācijām un līgumiem, kas ir piešķirti konkursu, dotāciju piešķiršanas vai publiskā iepirkuma procedūru rezultātā, un par ekspertiem, kuri ir izraudzīti saskaņā ar 230. panta 2. punktu. Informāciju nepublisko par:

a)izglītības atbalstu, kas izmaksāts fiziskām personām, un citu tiešo atbalstu, kas izmaksāts 185. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētajām fiziskām personām, kurām tas visvairāk nepieciešams;

b)ļoti mazas vērtības līgumiem, kurus noslēdz ar saskaņā ar 230. panta 2. punktu atlasītajiem ekspertiem, kā arī ļoti mazas vērtības līgumiem, kuru vērtība ir mazāka par šīs regulas pielikuma 14.4. punktā minēto summu.

Savienības iestāžu interneta vietnē iekļauj vismaz atsauci uz tās tīmekļa vietnes adresi, kurā atrodama šī informācija, ja tā nav publicēta tieši Savienības iestāžu interneta vietnes īpašā vietā.

3.Attiecībā uz fiziskām personām tiek publiskots tikai saņēmēja vārds un atrašanās vieta, juridisko saistību summa un pasākuma mērķis. Minētos datus izpauž, balstoties uz tādiem atbilstīgiem kritērijiem kā pasākuma periodiskums, veids vai nozīme. Attiecībā uz personas datiem informāciju dzēš pēc diviem gadiem pēc tā finanšu gada beigām, kurā par attiecīgo summu tika uzņemtas juridiskās saistības. Tas pats attiecas uz personas datiem attiecībā uz juridiskajām personām, kuru oficiālajā nosaukumā figurē vienas vai vairāku fizisko personu vārds.

4.Šo informāciju nepublisko, ja tās izpaušana rada risku, ka tiktu apdraudētas attiecīgo personu tiesības un brīvības, kuras aizsargā Eiropas Savienības Pamattiesību harta, vai varētu tikt kaitēts saņēmēju komerciālajām interesēm.

5.Personas vai subjekti, kas apgūst Savienības līdzekļus saskaņā ar 61. panta 1. punkta c) apakšpunktu, un struktūras, kas norīkotas saskaņā ar 62. panta 3. punktu, pienācīgi un laikus dara pieejamu informāciju par attiecīgajiem saņēmējiem.

Informācija par galasaņēmējiem, kuri līdzekļus saņēmuši ar finanšu instrumentu starpniecību un kuru saņemtais atbalsts no Savienības budžeta ir mazāks nekā EUR 500 000, aprobežojas ar statistikas datu agregātiem saskaņā ar attiecīgajiem kritērijiem, piemēram, atrašanās vietu, saņēmēju ekonomisko tipu, saņemtā atbalsta veidu un Savienības politikas jomu, kuras ietvaros piešķirts attiecīgais atbalsts.

Attiecīgā gadījumā detalizācijas pakāpi un kritērijus nosaka attiecīgajos nozares noteikumos, un tos var precīzāk noteikt finanšu pamatpartnerības nolīgumos.

Komisija pienācīgi un laikus dara pieejamu informāciju par tīmekļa vietni, kurā atrodama pirmajā daļā minētā informācija.

III SADAĻA
BUDŽETA IZVEIDE UN STRUKTŪRA

1. NODAĻA
Budžeta izveide

37. pants
Ieņēmumu un izdevumu tāmes

1.Katra iestāde, izņemot Komisiju, sastāda savu ieņēmumu un izdevumu tāmi un līdz katra gada 1. jūlijam nosūta to Komisijai un vienlaikus informācijas nolūkā Eiropas Parlamentam un Padomei.

2.Augstais pārstāvis apspriežas ar Komisijas locekļiem, kas atbildīgi par attīstības politiku, kaimiņattiecību politiku un starptautisko sadarbību, humāno palīdzību un reaģēšanu krīzes situācijās, par viņu attiecīgajām atbildības jomām.

3.Komisija sagatavo pati savas tāmes, kuras tā tūlīt pēc pieņemšanas nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Sagatavojot savas tāmes, Komisija izmanto 38. pantā minēto informāciju.

38. pants
69. pantā minēto struktūru budžeta tāmes

Katra struktūra, kas minēta 69. pantā, saskaņā ar tās izveides aktu līdz katra gada 31. janvārim nosūta Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei savu vienotā plānošanas dokumenta projektu.

39. pants
Budžeta projekts

1.Komisija priekšlikumu, kurā iekļauts budžeta projekts, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei līdz tā gada 1. septembrim, kurš ir pirms budžeta izpildes gada. Tā minēto priekšlikumu nosūta arī valstu parlamentiem informācijai.

Budžeta projektā iekļauj Savienības vispārējā ieņēmumu un izdevumu dokumenta kopsavilkumu un konsolidē tāmes, kas minētas 37. pantā. Tajā var ietvert arī tāmes, kas atšķiras no tām, ko sagatavojušas iestādes.

Budžeta projekta struktūra un izklāsts atbilst 45. līdz 50. panta prasībām.

Pirms katras budžeta projekta iedaļas ir ievads, ko sagatavojusi attiecīgā iestāde.

Komisija sagatavo budžeta projekta vispārējo ievadu. Vispārējā ievadā iekļauj finanšu tabulas ar galvenajiem datiem pa sadaļām un pamatojumus apropriāciju izmaiņām no viena finanšu gada uz nākamo pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām.

2.Lai nodrošinātu precīzākas un uzticamākas prognozes par spēkā esošo tiesību aktu un izskatīšanā esošo tiesību aktu priekšlikumu ietekmi uz budžetu, Komisija budžeta projektam pievieno turpmāko gadu finanšu plānojumu, kas strukturēts pa izdevumu kategorijām, politikas jomām un budžeta pozīcijām. Pilnīgais finanšu plānojums ietver visas izdevumu kategorijas, izņemot lauksaimniecību, kohēzijas politiku un administrāciju, par ko sniedz tikai kopsavilkuma datus.

Pēc budžeta pieņemšanas indikatīvo finanšu plānojumu atjaunina, iestrādājot tajā budžeta procedūras rezultātus un visus citus attiecīgos lēmumus.

3.Budžeta projektam Komisija pievieno:

a)pamatojumu, kāpēc budžeta projektā ietvertas tāmes, kas atšķiras no citu iestāžu sagatavotajām tāmēm;

b)darba dokumentus, ko tā uzskata par noderīgiem saistībā ar iestāžu štatu sarakstiem. Ikvienā šādā darba dokumentā, kurā iekļauts jaunākais apstiprinātais štatu saraksts, norāda:

i)visus Savienības nodarbinātos darbiniekus, klasificējot viņus pēc līguma veida;

ii)pārskatu par politikas nostādnēm amata vietu, ārštata personāla un dzimumu līdzsvara jomā;

iii)budžeta projekta iesniegšanas gada sākumā faktiski aizpildīto amata vietu skaitu, norādot to sadalījumu pa pakāpēm un administratīvajām vienībām;

iv)amata vietu sadalījumu pa politikas jomām;

v)par katru ārštata darbinieku kategoriju – sākotnēji aplēsto pilnslodzes ekvivalentu skaitu, kas balstās uz apstiprinātajām apropriācijām, kā arī personu faktiski aizņemto amata vietu skaitu tā gada sākumā, kurā iesniedz budžeta projektu, norādot sadalījumu pa funkciju grupām un attiecīgā gadījumā pa pakāpēm;

c)attiecībā uz 69. un 70. pantā minētajām struktūrām – darba dokumentu, kurā norādīti ieņēmumi un izdevumi, kā arī visu informāciju par personālu, kas minēta b) apakšpunkta i) līdz v) punktā.

Ja publiskā un privātā sektora partnerības izmanto finanšu instrumentus, informāciju par minētajiem instrumentiem ietver 4. punktā minētajā darba dokumentā;

d)darba dokumentu par finanšu gada apropriāciju plānoto izpildi un par neizpildītajām saistībām;

e)attiecībā uz administrācijas apropriācijām – darba dokumentu, kurā norādīti administratīvie izdevumi, kurus Komisija izpildīs savā budžeta iedaļā;

f)darba dokumentu par izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām, kurā ietverts arī paredzamo rezultātu un turpmāko darbību novērtējums;

g)attiecībā uz finansējumu starptautiskām organizācijām – darba dokumentu, kurā ietverts:

i)visu iemaksu kopsavilkums sadalījumā pa Savienības programmām vai fondiem un pa starptautiskajām organizācijām;

ii)pamatojums par to, kāpēc Savienībai ir izdevīgāk finansēt minētās starptautiskās organizācijas nekā rīkoties tieši;

h)programmu pārskatus vai jebkādus citus attiecīgus dokumentus ar šādu saturu:

i)norāde par to, kurās Savienības politikas jomās vai mērķu sasniegšanā programma dod ieguldījumu;

ii)skaidrs loģiskais pamatojums, kāpēc vajadzīga Savienības līmeņa iejaukšanās, cita starpā saskaņā ar subsidiaritātes principu;

iii)aktuālā informācija par programmas mērķu sasniegšanu;

iv)pilnīgs pamatojums, tostarp izmaksu un ieguvumu analīze, attiecībā uz ierosinātajām apropriāciju apjoma izmaiņām;

v)informācija par programmas īstenošanas līmeni kārtējā gadā un iepriekšējā gadā;

i)kopsavilkuma pārskats par to maksājumu grafiku, kuri veicami turpmākajos finanšu gados, lai izpildītu iepriekšējo finanšu gadu budžeta saistības.

4.Ja Komisija izmanto finanšu instrumentus, tā budžeta projektam pievieno darba dokumentu, kurā par katru finanšu instrumentu norāda turpmāk minēto:

a)norāde uz attiecīgo finanšu instrumentu un tā pamataktu kopā ar vispārīgu aprakstu par šo instrumentu, tā ietekmi uz budžetu un Savienības iemaksas pievienoto vērtību;

b)finanšu iestādes, kas iesaistītas īstenošanā, tostarp jebkādi jautājumi saistībā ar 150. panta 2. punkta piemērošanu;

c)tā devums attiecīgās programmas mērķu sasniegšanā, ko mēra, izmantojot noteiktos rādītājus, tostarp attiecīgā gadījumā ģeogrāfisko diversifikāciju;

d)paredzētās operācijas, tostarp mērķapjomi, kas balstīti uz mērķa sviras efektu vai, ja tas nav pieejams, uz esošo finanšu instrumentu sviras rādītāju;

e)budžeta pozīcijas, kas atbilst attiecīgajām operācijām, un kopējais budžeta saistību un maksājumu apjoms;

f)vidējais ilgums no budžeta saistību uzņemšanās par finanšu instrumentiem līdz juridiskajām saistībām attiecībā uz konkrētiem projektiem pašu kapitāla vai parādsaistību veidā, ja to ilgums pārsniedz trīs gadus. Komisija paskaidro iemeslus un attiecīgā gadījumā sniedz rīcības plānu šā ilguma samazināšanai gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā;

g)ieņēmumi un atmaksājumi saskaņā ar 202. panta 2. punktu, tostarp to izmantojuma izvērtējums;

h)pašu kapitāla ieguldījumu vērtība salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem;

i)riskam un saistībām paredzēto uzkrājumu kopsumma, kā arī informācija par finanšu riskiem, kuriem pakļauta Savienība;

j)aktīvu vērtības samazinājumi un izmantotās garantijas par iepriekšējo gadu un attiecīgie kumulatīvie rādītāji;

k)finanšu instrumenta snieguma rādītāji, tostarp veiktie ieguldījumi, mērķa sviras efekts un sasniegtais sviras efekts;

l)kopējā garantiju fondā uzkrātie resursi un attiecīgā gadījumā fiduciārā konta bilance.

Šajā darba dokumentā ietver arī pārskatu par administratīvajiem izdevumiem, kas saistīti ar pārvaldības maksām un citām finansiālajām un darbības izmaksām, kuras tiek maksātas par finanšu instrumentu pārvaldību, norādot gan to kopsummu, gan summas pa pārvaldītājiem un pārvaldāmajiem finanšu instrumentiem.

5.Ja Komisija ir sniegusi budžeta garantiju, tā budžeta projektam pievieno darba dokumentu, kurā par katru budžeta garantiju un par kopējo garantiju fondu norāda turpmāk minēto:

a)norāde uz attiecīgo budžeta garantiju un tās pamataktu kopā ar vispārīgu aprakstu par šo garantiju, tās ietekmi uz budžeta finanšu saistībām un Savienības atbalsta pievienoto vērtību;

b)garantijas darījuma partneri, tostarp jebkādi jautājumi saistībā ar 150. panta 2. punkta piemērošanu;

c)devums budžeta garantijas mērķu sasniegšanā, ko mēra, izmantojot noteiktos rādītājus, tostarp attiecīgā gadījumā ģeogrāfisko diversifikāciju un privātā sektora resursu piesaisti;

d)informācija par darbībām, uz kurām attiecas garantija, apkopotā veidā pa nozarēm, valstīm un instrumentiem, tostarp attiecīgā gadījumā par portfeļiem un apvienoto atbalstu ar citiem Savienības pasākumiem;

e)finansējuma summa, kas pārvesta labuma guvējiem, kā arī novērtējums par sviras efektu, ko rada garantijas atbalstītie projekti;

f)informācija par garantijas izmantošanu, zaudējumiem, ienākumiem, iekasētajām summām un jebkādiem citiem saņemtajiem maksājumiem, apkopota tāpat kā d) apakšpunkta gadījumā;

g)informācija par kopējā garantiju fonda finanšu pārvaldību, sniegumu un riskiem iepriekšējā kalendārā gada beigās;

h)kopējā garantiju fonda uzkrājumu efektīvā likme un attiecīgā gadījumā saistītie pārvietojumi saskaņā ar 206. panta 3. punktu;

i)kopējā uzkrājumu fonda finanšu plūsmas iepriekšējā kalendārajā gadā, kā arī nozīmīgākie darījumi un būtiskā informācija par finanšu riskiem, kuriem pakļauta Savienība;

j)novērtējums saskaņā ar 203. panta 3. punktu par to, cik ilgtspējīgas ir Savienības budžetā iekļautās iespējamās saistības, kas izriet no finanšu operācijām.

6.Ja Komisija izmanto Savienības trasta fondus, tā budžeta projektam pievieno darba dokumentu par Savienības trasta fondu atbalstītajām darbībām, to īstenošanu un sniegumu.

7.Komisija budžeta projektam pievieno arī jebkādus papildu darba dokumentus, ko tā uzskata par noderīgiem savu budžeta pieprasījumu pamatojumam.

8.Saskaņā ar Padomes Lēmuma 2010/427/ES 34 8. panta 5. punktu un nolūkā nodrošināt budžeta pārredzamību Savienības ārējās darbības jomā Komisija kopā ar budžeta projektu Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz darba dokumentu, kurā vispusīgi atspoguļo:

a)visus administratīvos un darbības izdevumus, kas ir saistīti ar Savienības ārējo darbību, tostarp ar kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) un kopējās drošības un aizsardzības politikas uzdevumiem, un ko finansē no budžeta;

b)EĀDD kopējos administratīvos izdevumus iepriekšējā gadā dalījumā pa izdevumiem katrai Savienības delegācijai un izdevumiem EĀDD centrālajai administrācijai, kā arī darbības izdevumus dalījumā pa ģeogrāfiskajām zonām (reģioni, valstis), tematiskajām jomām, Savienības delegācijām un misijām.

9.Šā panta 6. punktā minētajā darba dokumentā turklāt:

a)norāda katras pakāpes amata vietu skaitu katrā kategorijā un pastāvīgo un pagaidu amata vietu skaitu, tostarp līgumdarbiniekus un vietējos darbiniekus, kuru amati saskaņā ar apropriācijām atļauti katrā Savienības delegācijā, kā arī EĀDD centrālajā administrācijā;

b)norāda jebkādu katras pakāpes un kategorijas amata vietu skaita pieaugumu vai samazinājumu EĀDD centrālajā administrācijā un visās Savienības delegācijās salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu.

40. pants
Budžeta projekta grozījumu vēstule

Pamatojoties uz jebkādu jaunu informāciju, kas nebija pieejama laikā, kad tika izstrādāts budžeta projekts, Komisija var pēc savas iniciatīvas vai, ja to pieprasa kāda no pārējām iestādēm attiecībā uz savu budžeta iedaļu, vienlaikus iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei budžeta projekta grozījumu vēstules, pirms tiek sasaukta Samierināšanas komiteja, kas minēta LESD 314. pantā. Šīs vēstules var ietvert grozījumu vēstuli, ar kuru cita starpā tiek atjauninātas lauksaimniecības izdevumu tāmes.

41. pants
Dalībvalstu pienākumi, kas izriet no budžeta pieņemšanas

1.Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs par budžeta pieņemšanu galīgajā variantā paziņo saskaņā ar procedūru, kas paredzēta LESD 314. panta 9. punktā un Euratom līguma 106.a pantā.

2.Tiklīdz ir paziņots, ka budžets pieņemts galīgajā variantā, visām dalībvalstīm no 1. janvāra nākamajā finanšu gadā vai no dienas, kad paziņots par budžeta pieņemšanu galīgajā variantā, ja tas notiek pēc 1. janvāra, ir jāizdara maksājumi, kas pienākas Savienībai, kā noteikts Regulā (ES, Euratom) Nr. 609/2014.

42. pants
Budžeta grozījumu projekti

1.Komisija var iesniegt budžeta grozījumu projektus, kuri ir galvenokārt saistīti ar ieņēmumiem, šādos gadījumos:

a)lai iekļautu budžetā iepriekšējā finanšu gada atlikumu saskaņā ar 17. pantā paredzēto procedūru;

b)lai pārskatītu pašu resursu prognozes, pamatojoties uz atjauninātām ekonomikas prognozēm;

c)lai atjauninātu pārskatītās pašu resursu un citu ieņēmumu prognozes, kā arī lai pārskatītu maksājumu apropriāciju pieejamību un nepieciešamību.

Ciktāl iespējams un pamatotos gadījumos Komisija kopā ar pirmajā daļā minētajiem ar ieņēmumiem saistītajiem grozījumiem var ierosināt ar izdevumiem saistītus grozījumus.

Nenovēršamu ārkārtas un neparedzētu apstākļu gadījumā Komisija var iesniegt budžeta grozījumu projektus, kuri ir galvenokārt saistīti ar izdevumiem.

2.Citu iestāžu, izņemot Komisijas, pieprasījumus izdarīt budžeta grozījumus tādos pašos apstākļos, kas minēti 1. punktā, nosūta Komisijai.

Pirms budžeta grozījumu projekta iesniegšanas Komisija un pārējās iestādes izskata attiecīgo apropriāciju pārdales iespējas, īpaši ņemot vērā paredzamo attiecīgo apropriāciju nepilnīgu izlietojumu.

Budžeta grozījumiem piemēro 41. pantu. Budžeta grozījumu pamatojumā atsaucas uz budžetu, kura tāmēs ar tiem izdara grozījumus.

3.Izņemot pienācīgi pamatotus ārkārtas gadījumus, Komisija savus budžeta grozījumu projektus iesniedz vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei vēlākais līdz katra finanšu gada 15. oktobrim. Tā var pievienot savu atzinumu pārējo iestāžu pieprasītajiem budžeta grozījumiem.

4.Budžeta grozījumu projektiem pievieno pārskatus par pamatojumu un grozījumu sagatavošanas laikā pieejamo informāciju par budžeta izpildi iepriekšējā un kārtējā finanšu gadā.

43. pants
Tāmju un budžeta projektu agrāka iesniegšana

Komisija, Eiropas Parlaments un Padome var vienoties par agrākiem datumiem tāmju iesniegšanai un budžeta projekta pieņemšanai un iesniegšanai. Šādas vienošanās rezultātā tomēr nedrīkst tikt saīsināti vai pagarināti laikposmi, kas paredzēti minēto dokumentu izskatīšanai saskaņā ar LESD 314. pantu un Euratom līguma 106.a pantu.

2. NODAĻA
Budžeta struktūra un izklāsts

44. pants
Budžeta struktūra

Budžetu veido:

a)vispārējais ieņēmumu un izdevumu dokuments;

b)atsevišķas iedaļas katrai iestādei, izņemot Eiropadomi un Padomi, kurām ir viena un tā pati iedaļa, sīkāk iedalītas ieņēmumu un izdevumu dokumentos.

45. pants
Budžeta nomenklatūra

1.Eiropas Parlaments un Padome klasificē Komisijas ieņēmumus un pārējo iestāžu ieņēmumus un izdevumus sadaļās, nodaļās, pantos un posteņos pēc to veida vai pēc izlietojuma, kam tie piešķirti.

2.Komisijas iedaļā izdevumu dokumentu veido, pamatojoties uz nomenklatūru, ko pieņēmuši Eiropas Parlaments un Padome, un izdevumus klasificē pēc mērķa.

Katra sadaļa atbilst politikas jomai, un katra nodaļa parasti atbilst programmai vai darbībai.

Katra sadaļa var ietvert darbības apropriācijas un administratīvās apropriācijas. Sadaļas administratīvās apropriācijas apkopo vienā nodaļā.

Budžeta nomenklatūra atbilst specifikācijas, pārredzamības un pareizas finanšu pārvaldības principiem. Tā nodrošina budžeta procesam nepieciešamo skaidrību un pārredzamību, sekmējot attiecīgajos juridiskajos pamatos paredzēto galveno mērķu noteikšanu, dodot iespēju izvēlēties politiskās prioritātes un nodrošinot lietderīgu un efektīvu izpildi.

3.Ja atsevišķo sadaļu administratīvās apropriācijas uzrādītas pēc mērķa, tās klasificē šādi:

a)izdevumi par personālu, kas apstiprināts štatu sarakstā: norāda apropriāciju summu un štatu sarakstā iekļauto amata vietu skaitu, kas atbilst minētajiem izdevumiem;

b)izdevumi par ārštata darbiniekiem un citi izdevumi, kas minēti 28. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā un ko finansē no daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas “Administrācija”;

c)izdevumi par ēkām un citi saistīti izdevumi, tostarp par uzkopšanu un uzturēšanu, nomu un īri, telekomunikācijām, ūdeni, gāzi un elektrību;

d)ārštata darbinieki un tehniskā palīdzība, kas ir tieši saistīta ar programmu īstenošanu.

Visus Komisijas administratīvos izdevumus, kas ir kopīgi vairākām sadaļām, norāda atsevišķā kopsavilkuma dokumentā, tos klasificējot pēc veida.

46. pants
Negatīvi ieņēmumi

1.Budžetā neiekļauj negatīvus ieņēmumus, izņemot, ja tie izriet no negatīvas atlīdzības par noguldījumiem.

2.Pašu resursi, kas iemaksāti saskaņā ar Padomes Lēmumu par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, ir tīrās summas, un tādā veidā tās uzrāda budžeta ieņēmumu kopsavilkuma dokumentā.

47. pants
Uzkrājumi

1.Katrā budžeta iedaļā var iekļaut sadaļu “uzkrājumi”. Apropriācijas minētajā sadaļā iekļauj šādos gadījumos:

a)budžeta veidošanas laikā nav pamatakta par attiecīgo pasākumu;

b)ir nopietns pamats apšaubīt attiecīgajās pozīcijās iekļauto apropriāciju pietiekamību vai iespējas tās izpildīt saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principa nosacījumiem.

Minētajā sadaļā paredzētās apropriācijas var izmantot vienīgi pēc tam, kad tās ir pārvietotas saskaņā ar šīs regulas 28. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā paredzēto procedūru, ja uz pamatakta pieņemšanu attiecas LESD 294. pantā noteiktā procedūra, un saskaņā ar šīs regulas 29. pantā paredzēto procedūru visos pārējos gadījumos.

2.Ja rodas ievērojamas izpildes grūtības, Komisija finanšu gada gaitā var ierosināt pārvietot apropriācijas uz “uzkrājumu” sadaļu. Eiropas Parlaments un Padome lēmumu par šādiem pārvietojumiem pieņem saskaņā ar 29. pantu.

48. pants
Negatīva rezerve

Budžeta Komisijas iedaļā var būt “negatīva rezerve” maksimāli EUR 400 000 000 apmērā. Šajā rezervē, ko iekļauj atsevišķā sadaļā, ietver tikai maksājumu apropriācijas.

Šo negatīvo rezervi izlieto līdz finanšu gada beigām, veicot pārvietojumu saskaņā ar 28. un 29. pantā noteikto procedūru.

49. pants
Rezerve ārkārtas palīdzībai un Eiropas Savienības krīzes rezerve

1.Budžeta Komisijas iedaļa ietver rezervi ārkārtas palīdzībai trešām valstīm un Eiropas Savienības krīzes rezervi.

2.Šā panta 1. punktā minētās rezerves izlieto līdz finanšu gada beigām, veicot pārvietojumu saskaņā ar 28. un 30. pantā noteikto procedūru.

50. pants
Budžeta izklāsts

1.Budžetā uzrāda:

a)vispārējā ieņēmumu un izdevumu dokumentā:

i)Savienības paredzamos ieņēmumus attiecīgajā finanšu gadā (“n gads”);

ii)paredzētos ieņēmumus iepriekšējā finanšu gadā un ieņēmumus n – 2 gadā;

iii)saistību un maksājumu apropriācijas n gadam;

iv)saistību un maksājumu apropriācijas iepriekšējam finanšu gadam;

v)saistībās paredzētos izdevumus un samaksātos izdevumus n – 2 gadā, šo otro rādītāju izsakot arī procentos no budžeta n gadam;

vi)attiecīgas piezīmes par katru apakšiedalījumu, kā paredzēts 45. panta 1. punktā. Budžeta piezīmēs ietver atsauces uz pamataktu, ja tāds ir, kā arī atbilstīgus skaidrojumus par apropriāciju būtību un mērķi;

b)katras iedaļas ieņēmumus un izdevumus atbilstoši tai pašai struktūrai, kā norādīts a) apakšpunktā;

c)attiecībā uz personālu:

i)attiecībā uz katru iedaļu – štatu sarakstu, kurā noteikts katras pakāpes amata vietu skaits katrā kategorijā un katrā dienestā un pastāvīgo un pagaidu amata vietu skaits, kas ir atļauts apropriāciju robežās;

ii)to štatu sarakstu, kam maksā no pētniecības un tehnoloģiju izstrādes apropriācijām par tiešām darbībām, un to štatu sarakstu, kam no tām pašām apropriācijām maksā par netiešām darbībām; štatu sarakstus klasificē pa kategorijām un pakāpēm, kā arī iedala pa pastāvīgajām un pagaidu amata vietām, kas ir atļautas apropriāciju robežās;

iii)štatu sarakstu, kurā norādīts amata vietu skaits pa pakāpēm un kategorijām katrai 69. pantā minētajai struktūrai, kas saņem iemaksu no budžeta. Štatu sarakstos līdztekus attiecīgajā finanšu gadā atļauto amata vietu skaitam norāda iepriekšējā gadā atļauto amata vietu skaitu. Komisijas štatu sarakstā atsevišķi uzrāda Euratom Apgādes aģentūras personālu;

d)attiecībā uz finansiālo palīdzību un budžeta garantijām:

i)vispārējā ieņēmumu dokumentā – budžeta pozīcijas, kas atbilst attiecīgajām darbībām un ir paredzētas, lai iegrāmatotu atmaksājumus no saņēmējiem, kuri sākotnēji nav pildījuši saistības. Minētajām pozīcijām pieliek atgādinājumu “pro memoria” un pievieno attiecīgas piezīmes;

ii)Komisijas iedaļā:

–budžeta pozīcijas, kurās ietvertas Savienības garantijas attiecībā uz attiecīgajām darbībām. Pie šīm pozīcijām ir pielikts atgādinājums “pro memoria”, izņemot, ja ir radušies faktiski maksājumi, kas jāsedz no galīgiem resursiem;

–piezīmes, kurās norāda atsauci uz pamataktu un paredzēto darbību apjomu, ilgumu un attiecībā uz šīm darbībām sniegto Savienības finanšu garantiju;

iii)kā norādi Komisijas iedaļai pievienotā dokumentā, tostarp attiecībā uz saistītajiem riskiem:

–notiekošās kapitāla operācijas un parādsaistību pārvaldību;

–kapitāla operācijas un parādsaistību pārvaldību par n gadu;

e)attiecībā uz finansējumu, kuru subjekti apgūst saskaņā ar 61. panta 1. punkta c) apakšpunktu:

i)atsauci uz attiecīgās programmas pamataktu;

ii)attiecīgās budžeta pozīcijas;

iii)vispārīgu pasākuma aprakstu, tostarp tā ilgumu un ietekmi uz budžetu;

f)KĀDP izdevumu kopsummu, kas iekļauta nodaļā “KĀDP”, norādot konkrētos pantus. Minētie panti attiecas uz KĀDP izdevumiem un ietver īpašas pozīcijas, kurās norāda vismaz atsevišķas nozīmīgākās misijas.

2.Papildus 1. punktā minētajiem dokumentiem Eiropas Parlaments un Padome var pievienot budžetam jebkādus citus atbilstošus dokumentus.

51. pants
Noteikumi par personāla štatu sarakstiem

1.Šīs regulas 50. panta 1. punkta c) apakšpunktā aprakstītie štatu saraksti ir galīgais limits katrai iestādei vai struktūrai. Nevienu nevar iecelt amatā, pārsniedzot šo limitu.

Tomēr ikviena iestāde vai struktūra var mainīt savu štatu sarakstu līdz 10 % apmērā no atļautajām amata vietām, izņemot attiecībā uz AD 16, AD 15 un AD 14 pakāpi, ievērojot šādus nosacījumus:

a)netiek skarts personāla apropriāciju apjoms, kas atbilst visam finanšu gadam;

b)netiek pārsniegts kopējā amata vietu skaita limits, kas atļauts katram štatu sarakstam;

c)iestāde vai struktūra ir piedalījusies salīdzinošajā novērtēšanā ar citām Savienības iestādēm un struktūrām pēc Komisijas personālresursu pārbaudes modeļa.

Iestāde informē Eiropas Parlamentu un Padomi par savu nodomu veikt otrajā daļā minētās izmaiņas trīs nedēļas pirms minēto izmaiņu veikšanas. Ja Eiropas Parlaments vai Padome minētajā periodā norāda pienācīgi pamatotus iemeslus, iestāde atturas no izmaiņu veikšanas, un tiek piemērota 42. pantā minētā procedūra.

2.Atkāpjoties no 1. punkta pirmās daļas, sekas, ko izraisa nepilnas slodzes darbinieku nodarbināšana, kuru iecēlējinstitūcija atļāvusi saskaņā ar Civildienesta noteikumiem, var kompensēt, ieceļot amatā citus darbiniekus.

3. NODAĻA
Budžeta disciplīna

52. pants
Atbilstība daudzgadu finanšu shēmai

Budžets atbilst daudzgadu finanšu shēmai.

53. pants
Savienības aktu atbilstība budžetam

Ja Savienības akta īstenošana pārsniedz budžetā pieejamās apropriācijas, šādu aktu var finanšu ziņā īstenot tikai pēc tam, kad ir izdarīti attiecīgi grozījumi budžetā.

IV SADAĻA
BUDŽETA IZPILDE

1. NODAĻA
Vispārīgi noteikumi

54. pants
Budžeta izpilde saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un pilsoņu viedoklis

1.Komisija izpilda budžeta ieņēmumus un izdevumus saskaņā ar šo regulu, uz savu atbildību un apstiprināto apropriāciju robežās.

2.Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka apropriācijas tiek izlietotas saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu.

3.Komisija, dalībvalstis vai jebkurš cits subjekts, kas izpilda Savienības budžetu, var par Savienības budžeta izpildi apspriesties ar pilsoņiem.

55. pants
Informācija par personas datu pārsūtīšanu revīzijas nolūkos

Izsludinot uzaicinājumus saistībā ar dotācijām, iepirkumiem vai godalgām, ko īsteno tiešajā izpildē, potenciālos labuma guvējus, kandidātus, pretendentus un dalībniekus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 35 informē par to, ka Savienības finanšu interešu aizsardzības nolūkos to personas dati var tikt pārsūtīti iekšējās revīzijas dienestiem, Eiropas Revīzijas palātai vai Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai un ar tiem var apmainīties Komisijas, izpildaģentūru un 70. pantā minēto Savienības struktūru kredītrīkotāji.

56. pants
Pamatakts un izņēmumi

1.Pirms var izmantot jebkurai Savienības darbībai budžetā iekļautās apropriācijas, ir jābūt pieņemtam pamataktam.

2.Atkāpjoties no 1. punkta, turpmāk norādītās apropriācijas tomēr var izpildīt bez pamatakta, ja darbības, kuru finansēšanai tās paredzētas, ir Savienības kompetences jomā:

a)apropriācijas eksperimentāliem izmēģinājuma projektiem, kas paredzēti, lai pārbaudītu kāda pasākuma īstenošanas iespējas un lietderību. Attiecīgās saistību apropriācijas var iekļaut budžetā ne vairāk kā diviem finanšu gadiem pēc kārtas.

Apropriāciju kopsumma izmēģinājuma projektiem jebkurā finanšu gadā nepārsniedz EUR 40 000 000;

b)apropriācijas sagatavošanas darbībām LESD un Euratom līguma piemērošanas jomās, kuras paredzētas, lai sagatavotu priekšlikumus ar nolūku pieņemt turpmākas darbības. Sagatavošanas darbības veic, ievērojot saskaņotu pieeju, un tās var būt dažāda veida. Attiecīgās saistību apropriācijas var iekļaut budžetā ne vairāk kā trim finanšu gadiem pēc kārtas. Attiecīgā pamatakta pieņemšanas procedūru pabeidz līdz trešā finanšu gada beigām. Minētās procedūras laikā saistību apropriācijas atbilst sagatavošanas darbības īpašajām iezīmēm attiecībā uz paredzētajām darbībām, sasniedzamajiem mērķiem un saņēmējiem. Tādējādi izmantotie līdzekļi apjoma ziņā nevar atbilst līdzekļiem, kas paredzēti pašas galīgās darbības finansēšanai.

Apropriāciju kopsumma šajā apakšpunktā minētajām jaunajām sagatavošanas darbībām jebkurā finanšu gadā nepārsniedz EUR 50 000 000, un sagatavošanas darbībām faktiski atvēlēto saistību apropriāciju kopsumma nepārsniedz EUR 100 000 000;

c)apropriācijas sagatavošanas pasākumiem LES V sadaļas piemērošanas jomā. Šie pasākumi ir īslaicīgi un ir izstrādāti, lai paredzētu nosacījumus Savienības darbībai, ar ko sasniedz KĀDP mērķus, un pieņemtu vajadzīgos tiesību aktus.

Savienības krīzes pārvarēšanas operāciju nolūkā sagatavošanas pasākumi ir cita starpā paredzēti, lai izvērtētu operāciju vajadzības, nodrošinātu resursu ātru sākotnējo piešķiršanu vai uz vietas radītu apstākļus operāciju sākšanai.

Sagatavošanas pasākumiem piekrišanu dod Padome pēc augstā pārstāvja priekšlikuma.

Lai nodrošinātu sagatavošanas pasākumu ātru īstenošanu, augstais pārstāvis pēc iespējas drīz informē Eiropas Parlamentu un Komisiju par Padomes ieceri uzsākt sagatavošanas pasākumu un jo īpaši par šim mērķim vajadzīgo resursu aplēsi. Komisija veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu līdzekļu ātru izmaksu.

Finansējums pasākumiem, kuriem Padome piekritusi, lai sagatavotos Savienības krīzes pārvarēšanas operācijām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, ietver papildu izmaksas, ko tiešā veidā rada tādas misijas vai vienības izvietošana konkrētā teritorijā, kuras sastāvā ietilpst arī Savienības iestāžu personāls, tostarp augstas pakāpes riska apdrošināšanu, ceļa un uzturēšanās izmaksas un dienas naudu;

d)apropriācijas vienreizējām darbībām vai pat darbībām ar nenoteiktu termiņu, kuras Komisija veic, pildot uzdevumus, kas izriet no tās prerogatīvām iestāžu līmenī saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un kas nav b) apakšpunktā minētās likumdošanas iniciatīvas tiesības, un atbilstoši minētajos līgumos tieši noteiktajām konkrētajām pilnvarām, kuru saraksts iekļaujams deleģētajos aktos, kas tiek pieņemti saskaņā ar šo regulu;

e)apropriācijas katras iestādes darbībai atbilstoši tās administratīvajai autonomijai.

57. pants
Budžeta izpilde iestādēs, kas nav Komisija

1.Komisija piešķir pārējām iestādēm vajadzīgās pilnvaras, lai tās varētu izpildīt budžeta iedaļas, kuras attiecas uz tām.

2.Komisija var noslēgt nolīgumus ar pārējām Savienības iestādēm, lai atvieglotu apropriāciju izpildi, jo īpaši administratīvo apropriāciju izpildi attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu, produktu piegādi, būvdarbu veikšanu vai ēku līgumu īstenošanu.

3.Šādus dienestu līmeņa nolīgumus var noslēgt arī ar Savienības iestāžu struktūrvienībām, Savienības struktūrām, Eiropas birojiem, struktūrām vai personām, kam saskaņā ar LES V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības, un Eiropas skolu valdes ģenerālsekretāra biroju. Minētie nolīgumi dod iespēju atgūt to īstenošanas rezultātā radušās izmaksas.

58. pants
Budžeta izpildes pilnvaru deleģēšana

1.Komisija un ikviena no pārējām iestādēm var savu struktūrvienību robežās deleģēt savas budžeta izpildes pilnvaras saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem un saviem iekšējiem noteikumiem tādā apjomā, kādu tās noteikušas deleģēšanas aktā. Attiecīgi pilnvarotie rīkojas tikai tiem nepārprotami doto pilnvaru robežās.

2.Tomēr Komisija var attiecībā uz savas iedaļas darbības apropriācijām deleģēt savas budžeta izpildes pilnvaras Savienības delegāciju vadītājiem un viņu prombūtnē darbības nepārtrauktības nodrošināšanai – delegāciju vadītāju vietniekiem. Kad Savienības delegāciju vadītāji – un viņu prombūtnē viņu vietnieki – rīkojas kā Komisijas kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām, viņi piemēro Komisijas noteikumus par budžeta izpildi, un uz viņiem attiecas tie paši uzdevumi, pienākumi un atbildības prasības, kas attiecas uz jebkuru citu Komisijas kredītrīkotāju ar pastarpināti deleģētām pilnvarām.

Komisija deleģējumu var atsaukt saskaņā ar saviem noteikumiem.

Šā panta pirmās daļas vajadzībām augstais pārstāvis veic vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu sadarbību starp Savienības delegācijām un Komisijas struktūrvienībām.

3.EĀDD izņēmuma kārtā var attiecībā uz savas iedaļas administratīvajām apropriācijām deleģēt savas budžeta izpildes pilnvaras attiecīgās delegācijas Komisijas personālam, ja tas ir nepieciešams delegācijas administrācijas nepārtrauktības nodrošināšanai EĀDD kompetentā kredītrīkotāja prombūtnē. Izņēmuma gadījumos, kad Savienības delegāciju Komisijas personāls rīkojas kā EĀDD kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām, viņi piemēro EĀDD iekšējos noteikumus par budžeta izpildi, un uz viņiem attiecas tie paši uzdevumi, pienākumi un atbildības prasības, kas attiecas uz jebkuru citu EĀDD kredītrīkotāju ar pastarpināti deleģētām pilnvarām.

EĀDD šo deleģējumu var atsaukt saskaņā ar saviem noteikumiem.

59. pants
Interešu konflikts

1.Finanšu dalībnieki, kā tie definēti IV sadaļas 4. nodaļā, un citas personas, kas iesaistītas budžeta izpildē un pārvaldībā tiešās, netiešās un dalītās izpildes ietvaros, tostarp ar to saistītajās sagatavošanas darbībās, revīzijā vai kontrolē, neveic nekādas darbības, kas var radīt konfliktu starp viņu pašu un Savienības interesēm. Tie turklāt veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu interešu konflikta rašanos attiecībā uz viņu atbildībā esošajām funkcijām un risinātu situācijas, kuras objektīvi var tikt uztvertas kā interešu konflikts.

2.Šā panta 1. punkta nozīmē interešu konflikts pastāv, ja finanšu dalībnieka vai citas personas, kā minēts 1. punktā, funkciju neatkarīgu un objektīvu izpildi apdraud iemesli, kas saistīti ar ģimeni, emocionālajām saitēm, politisko vai nacionālo piederību, ekonomiskajām interesēm vai jebkādām citām tiešām vai netiešām personīgajām interesēm.

60. pants
Personāla interešu konflikts

Ja 59. pantā minētā interešu konflikta risks attiecas uz darbinieku, kuram piemērojami Civildienesta noteikumi, viņš nodod jautājumu deleģētajam kredītrīkotājam, kurš rakstiski apstiprina, vai pastāv interešu konflikts. Attiecīgais darbinieks informē arī savu tiešo priekšnieku. Ja tiek konstatēts, ka interešu konflikts pastāv, iecēlējinstitūcija atbrīvo ierēdni no tā pienākumiem šajā jomā. Deleģētais kredītrīkotājs personīgi nodrošina, ka tiek veikti atbilstīgi turpmākie pasākumi.

2. NODAĻA
Izpildes metodes

61. pants
Budžeta izpildes metodes

1.Komisija budžetu izpilda šādi:

a)tieši (“tiešā izpilde”) – budžetu izpilda tās struktūrvienības, tostarp tās Savienības delegāciju personāls, kas strādā attiecīgās delegācijas vadītāja uzraudzībā, saskaņā ar 58. panta 2. punktu, vai ar 68. pantā minēto izpildaģentūru starpniecību;

b)dalīti kopā ar dalībvalstīm (“dalītā izpilde”);

c)netieši (“netiešā izpilde”), ja tas paredzēts pamataktā vai 56. panta 2. punkta pirmās daļās a) līdz d) apakšpunktā minētajos gadījumos, ar:

i)trešām valstīm vai to norīkotām struktūrām;

ii)starptautiskām organizācijām vai to aģentūrām, kā noteikts 151. pantā;

iii)Eiropas Investīciju banku vai Eiropas Investīciju fondu (“EIB grupa”);

iv)69. un 70. pantā minētajām struktūrām;

v)publisko tiesību subjektiem;

vi)privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

vii)dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

viii)struktūrām vai personām, kurām saskaņā ar LES V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

2.Komisija ir atbildīga par budžeta izpildi saskaņā ar LESD 317. pantu un nedeleģē budžeta izpildi trešām personām, ja attiecīgie uzdevumi paredz plašu rīcības brīvību saistībā ar politiskām izvēlēm.

Komisija neizmanto VII sadaļā paredzētos līgumus ārpakalpojumu piesaistei attiecībā uz uzdevumiem, kas paredz izmantot publisko varu un rīcības brīvību lēmumu pieņemšanā.

62. pants
Dalīta izpilde ar dalībvalstīm

1.Budžeta izpildē izmantojot dalīto izpildi, Komisija un dalībvalstis ievēro pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības un nediskriminācijas principus un nodrošina Savienības darbību pamanāmību. Tālab Komisija un dalībvalstis izpilda katra savus kontroles un revīzijas pienākumus un uzņemas izrietošo atbildību, kas noteikta šajā regulā. Papildu noteikumus nosaka nozaru noteikumos.

2.Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, tostarp normatīvos un administratīvos pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, proti:

a)nodrošinot, ka no budžeta finansētie pasākumi tiek pareizi un efektīvi īstenoti saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamajiem nozaru noteikumiem un šajā nolūkā saskaņā ar 3. punktu norīkojot struktūras, kas atbildīgas par Savienības līdzekļu pārvaldību un kontroli, un uzraugot tās;

b)novēršot, atklājot un labojot pārkāpumus un krāpšanu.

Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, dalībvalstis, ievērojot samērīguma principu, saskaņā ar šo pantu un attiecīgajiem nozaru noteikumiem veic ex ante un ex post kontroles, tostarp attiecīgā gadījumā pārbaudes uz vietas par darījumu reprezentatīvām un/vai uz riskiem balstītām izlasēm. Tās arī veic nepamatoti izmaksāto līdzekļu atgūšanu un vajadzības gadījumā šajā sakarā ceļ prasību tiesā.

Dalībvalstis piemēro saņēmējiem iedarbīgus, preventīvus un samērīgus sodus, ja to paredz nozaru noteikumi un konkrēti valsts tiesību aktu noteikumi.

Veicot risku novērtējumu un ievērojot nozaru noteikumus, Komisija uzrauga dalībvalstīs ieviestās pārvaldības un kontroles sistēmas. Komisija savā revīzijas darbā ievēro samērīguma principu un saskaņā ar nozaru noteikumiem ņem vērā novērtētā riska līmeni.

3.Saskaņā ar nozaru noteikumos paredzētajiem kritērijiem un procedūrām dalībvalstis atbilstīgā līmenī norīko struktūras, kas ir atbildīgas par Savienības līdzekļu pārvaldību un kontroli. Minētās struktūras var veikt arī uzdevumus, kas nav saistīti ar Savienības līdzekļu pārvaldīšanu, un tās var uzticēt dažus savus uzdevumus citām struktūrām, tostarp struktūrām, kas minētas 61. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) un iii) punktā.

Pieņemot lēmumu par struktūru norīkošanu, dalībvalstis var balstīt savu lēmumu uz to, vai pārvaldības un kontroles sistēmas ir būtībā tādas pašas kā jau ieviestās iepriekšējā perioda sistēmas un vai tās ir darbojušās efektīvi.

Ja revīzijas un kontroles rezultāti liecina, ka norīkotās struktūras vairs neatbilst nozaru noteikumos paredzētajiem kritērijiem, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šo struktūru uzdevumu īstenošanas trūkumi tiek novērsti, tostarp saskaņā ar nozaru noteikumiem izbeidzot to atzīšanu norīkotās struktūras statusā.

Komisijas lomu šajā punktā izklāstītajā procesā nosaka nozaru noteikumos.

4.Struktūras, kas norīkotas saskaņā ar 3. punktu:

a)izveido efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu un nodrošina tās darbību;

b)izmanto tādu grāmatvedības sistēmu, kas laikus sniedz pareizu, pilnīgu un ticamu informāciju;

c)sniedz informāciju, kas prasīta saskaņā ar 5. punktu;

d)saskaņā ar 36. panta 2. punktu nodrošina ex post publiskošanu. Visus personas datus apstrādā saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar ko īsteno Direktīvu 95/46/EK.

5.Saskaņā ar 3. punktu norīkotās struktūras līdz nākamā finanšu gada 15. februārim iesniedz Komisijai:

a)savus pārskatus par izdevumiem, kas radušies nozaru noteikumos noteiktajā attiecīgajā atsauces periodā, pildot uzticētos uzdevumus, un kas iesniegti Komisijai līdzekļu atmaksas nolūkā. Minētajos pārskatos norāda priekšfinansējumu un summas, attiecībā uz kurām notiek vai ir pabeigtas iekasēšanas procedūras. Tiem pievieno pārvaldības deklarāciju, kurā apliecina par līdzekļu pārvaldību atbildīgo personu viedokli, ka:

i)attiecīgā informācija ir pienācīgi izklāstīta, pilnīga un pareiza;

ii)izdevumi ir izmantoti paredzētajam mērķim, kā noteikts nozaru noteikumos;

iii)ieviestās kontroles sistēmas nodrošina vajadzīgās garantijas par pakārtoto darījumu likumību un pareizību;

b)galīgo revīzijas ziņojumu un veikto kontroļu gada kopsavilkumu, tostarp analīzi par kļūdu un sistēmās identificēto trūkumu būtību un apmēru, kā arī veiktajiem vai plānotajiem korektīvajiem pasākumiem.

Pārskatiem, kas minēti pirmās daļas a) apakšpunktā, un kopsavilkumam, kas minēts pirmās daļas b) apakšpunktā, pievieno neatkarīgas revīzijas struktūras atzinumu, kas sagatavots atbilstoši starptautiski atzītiem revīzijas standartiem. Minētajā atzinumā konstatē, vai pārskati sniedz patiesu priekšstatu, vai izdevumi, kuru atmaksa ir pieprasīta no Komisijas, ir likumīgi un pareizi un vai ieviestās kontroles sistēmas darbojas pienācīgi. Atzinumā arī norāda, vai revīzijas rezultātā radušās šaubas par apgalvojumiem, kas pausti pirmās daļas a) apakšpunktā minētajā pārvaldības deklarācijā.

Pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma Komisija var noteikto termiņu, kas ir 15. februāris, izņēmuma kārtā pagarināt līdz 1. martam.

Dalībvalstis var attiecīgā līmenī publiskot šajā punktā minēto informāciju.

Turklāt dalībvalstis var sniegt atbilstīgā līmenī parakstītas deklarācijas, kas balstās uz šajā punktā minēto informāciju.

6.Lai nodrošinātu to, ka Savienības līdzekļi tiek izmantoti saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem, Komisija:

a)piemēro procedūras norīkoto struktūru pārskatu pārbaudei un apstiprināšanai, pārliecinoties, vai pārskati ir pilnīgi, pareizi un patiesi;

b)izslēdz no Savienības finansējuma izdevumus, par kuriem maksājumi veikti, pārkāpjot piemērojamos tiesību aktus;

c)pārtrauc maksājumu termiņus vai aptur maksājumus, ja tas paredzēts nozaru noteikumos.

Komisija pilnībā vai daļēji atceļ maksājumu termiņu pārtraukšanu vai maksājumu apturēšanu pēc tam, kad dalībvalsts ir iesniegusi savus apsvērumus, un tiklīdz tā ir veikusi vajadzīgos pasākumus. Regulas 73. panta 9. punktā minētajā gada darbības pārskatā ietver visus saskaņā ar šo daļu veiktos pienākumus.

7.Nozaru noteikumos jo īpaši attiecībā uz pārvaldības deklarācijas saturu, 3. punktā paredzēto procesu un revīzijas funkciju ņem vērā Eiropas teritoriālās sadarbības programmu vajadzības.

8.Komisija izveido reģistru par struktūrām, kas saskaņā ar nozaru noteikumiem ir atbildīgas par pārvaldības, apliecinājumu sniegšanas un revīzijas darbībām.

Lai veicinātu paraugpraksi struktūrfondu, Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, ELGF un Eiropas Zivsaimniecības fonda īstenošanā, Komisija informācijas nolūkā var par pārvaldības un kontroles darbībām atbildīgajām struktūrām darīt pieejamas metodiskās norādes, kurās izklāstīta Komisijas kontroles stratēģija un pieeja, tostarp iekļauti kontrolsaraksti un paraugprakses piemēri. Minētās norādes vajadzības gadījumā atjaunina.

9.Resursus, kas dalībvalstīm iedalīti dalītajā izpildē, var izmantot arī apvienojumā ar darbībām un instrumentiem, kurus īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 2015/1017 (2015. gada 25. jūnijs) par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013.

3. NODAĻA
EIROPAS BIROJI UN SAVIENĪBAS STRUKTŪRAS

1. iedaļa
Eiropas biroji

63. pants
Definīcija un darbības joma

1.“Eiropas biroji” ir administratīvās struktūras, ko izveidojusi Komisija vai Komisija kopā ar vienu vai vairākām iestādēm ar mērķi izpildīt konkrētus horizontālos uzdevumus, ja to attaisno izmaksu un ieguvumu pētījums un saistīto risku novērtējums.

2.Eiropas biroji savas kompetences robežās:

a)pilda obligātos uzdevumus, kas paredzēti to izveides aktā vai citos Savienības tiesību aktos;

b)var pildīt neobligātus uzdevumus, kurus atļāvušas to pārvaldības komitejas pēc tam, kad ir izvērtējušas iesaistīto personu izmaksas un ieguvumus un saistītos riskus. Attiecībā uz šo uzdevumu izpildi birojam var tikt deleģētas kredītrīkotāja pilnvaras vai tas var noslēgt ad hoc dienestu līmeņa nolīgumus ar Savienības iestādēm, Savienības struktūrām, citiem Eiropas birojiem vai trešām personām.

3.Šī iedaļa attiecas uz Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai darbību, izņemot šā panta 4. punktu, 65. pantu un 66. panta 1., 2. un 3. punktu.

4.Komisijas iekšējais revidents pilda visus pienākumus, kas noteikti šīs sadaļas 8. nodaļā.

64. pants
Apropriācijas Eiropas birojiem

1.Apropriācijas, kuras apstiprinātas katra Eiropas biroja obligāto uzdevumu izpildei, iekļauj īpašā budžeta pozīcijā Komisijas iedaļā un detalizē minētās iedaļas pielikumā.

Pirmajā daļā minēto pielikumu noformē kā ieņēmumu un izdevumu dokumentu, ko iedala sīkāk tāpat kā budžeta iedaļas.

Minētajā pielikumā iekļautās apropriācijas:

a)sedz katra Eiropas biroja visas finansiālās vajadzības, kas tam rodas, pildot tā izveides aktā vai citos Savienības tiesību aktos paredzētos obligātos uzdevumus;

b)var segt Eiropas biroja finansiālās vajadzības, kas tam rodas, pildot uzdevumus, kurus pieprasījušas Savienības iestādes, Savienības struktūras, Eiropas biroji un aģentūras, kas izveidoti ar Līgumiem vai uz to pamata, un kuri apstiprināti saskaņā ar biroja izveides aktu.

2.Komisija attiecībā uz apropriācijām, kas pielikumā iekļautas par katru Eiropas biroju, saskaņā ar 72. pantu deleģē kredītrīkotāja pilnvaras attiecīgā Eiropas biroja direktoram.

3.Katra Eiropas biroja štatu sarakstu pievieno Komisijas štatu sarakstam.

4.Lēmumus par pārvietojumiem, kas attiecas uz 1. punktā minēto pielikumu, pieņem katra Eiropas biroja direktors. Komisija par tādiem pārvietojumiem informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

65. pants
Neobligātie uzdevumi

Attiecībā uz 63. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem neobligātajiem uzdevumiem Eiropas birojs var:

a)saņemt savam direktoram deleģējumu no Savienības iestādēm, Savienības struktūrām un citiem Eiropas birojiem kopā ar kredītrīkotāja pilnvaru deleģējumu attiecībā uz apropriācijām, kas iekļautas attiecīgās Savienības iestādes, Savienības struktūras vai cita Eiropas biroja budžeta iedaļā. Attiecīgās Savienības iestādes, Savienības struktūras un citi Eiropas biroji nosaka šā pilnvaru deleģējuma ierobežojumus un nosacījumus. Par šo deleģējumu, īpaši tā nosacījumiem un kārtību, vienojas saskaņā ar Eiropas biroja izveides aktu;

b)noslēgt ad hoc dienestu līmeņa nolīgumus. Tādos gadījumos Eiropas biroja direktors saskaņā ar izveides aktu pieņem konkrētos noteikumus par minēto uzdevumu izpildi, radušos izmaksu atgūšanu un attiecīgās uzskaites kārtošanu. Eiropas birojs atskaitās attiecīgajām iestādēm, Savienības struktūrām vai citiem Eiropas birojiem par šīs uzskaites rezultātiem.

66. pants
Eiropas biroju grāmatvedības pārskati

1.Katrs Eiropas birojs par saviem izdevumiem kārto grāmatvedības uzskaiti, kas dod iespēju noteikt, cik liela daļa no tā pakalpojumiem sniegta katrai iestādei, Savienības struktūrai vai citam Eiropas birojam. Attiecīgā Eiropas biroja direktors, iepriekš saņēmis pārvaldības komitejas apstiprinājumu, pieņem kritērijus, kas ir grāmatvedības uzskaites pamatā.

2.Piezīmēs par īpašo budžeta pozīciju, kurā iekļautas kopējās apropriācijas katram Eiropas birojam, kuram saskaņā ar 65. panta a) punktu deleģētas kredītrīkotāja pilnvaras, uzrāda izmaksu aplēsi par pakalpojumiem, ko minētais birojs sniedz katrai attiecīgajai Savienības iestādei, Savienības struktūrai un citam Eiropas birojam. To pamatā ir šā panta 1. punktā paredzētā grāmatvedības uzskaite.

3.Katrs Eiropas birojs, kuram saskaņā ar 65. panta a) punktu deleģētas kredītrīkotāja pilnvaras, paziņo attiecīgajām Savienības iestādēm, Savienības struktūrām un citiem Eiropas birojiem šā panta 1. punktā paredzētās grāmatvedības uzskaites rezultātus.

4.Saskaņā ar 234. pantu katra Eiropas biroja pārskats ir Savienības pārskatu neatņemama sastāvdaļa.

5.Komisijas grāmatvedis pēc attiecīgā Eiropas biroja pārvaldības komitejas priekšlikuma var deleģēt biroja darbiniekam dažus savus uzdevumus, kas attiecas uz ieņēmumu iekasēšanu un izdevumu apmaksu, ko tieši veic attiecīgais Eiropas birojs.

6.Lai nodrošinātu Eiropas biroja kases vajadzības, Komisija pēc pārvaldības komitejas priekšlikuma var biroja vārdā atvērt bankas vai pasta pārvedumu kontus. Attiecīgais Eiropas birojs un Komisija finanšu gada beigās saskaņo un koriģē katra gada galīgo kases stāvokli. 

2. iedaļa
Savienības struktūras

67. pants
Piemērojamība Euratom Apgādes aģentūrai

Šo regulu piemēro Euratom Apgādes aģentūras budžeta izpildei.

68. pants
Izpildaģentūras

1.Komisija saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 36 var pilnvarot izpildaģentūras Komisijas vārdā un uz tās atbildību pilnībā vai daļēji īstenot Savienības programmu vai projektu, tostarp izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības, un izpildīt administratīvos izdevumus. Izpildaģentūras izveido ar Komisijas lēmumu, un atbilstoši Savienības tiesību aktiem tās ir juridiskas personas. Tās saņem ikgadēju iemaksu.

2.Izpildaģentūru direktori rīkojas kā deleģētie kredītrīkotāji attiecībā uz darbības apropriāciju izpildi saistībā ar Savienības programmām, kuru pilnīgu vai daļēju pārvaldību tie nodrošina.

3.Izpildaģentūras koordinācijas komiteja var vienoties ar Komisiju, ka Komisijas grāmatvedis ir arī izpildaģentūras grāmatvedis. Koordinācijas komiteja Komisijas grāmatvedim var uzticēt arī daļu no izpildaģentūras grāmatveža uzdevumiem, ņemot vērā izmaksu un ieguvumu apsvērumus. Abos gadījumos tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai izvairītos no interešu konflikta.

69. pants
Struktūras, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu

1.Attiecībā uz struktūrām, kuras izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu, kurām ir juridiskas personas statuss un kuras saņem iemaksas no budžeta, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 261. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem Finanšu regulu papildina ar finanšu pamatregulu.

2.Finanšu pamatregula balstās uz šajā regulā noteiktajiem principiem un noteikumiem.

3.Minēto struktūru finanšu noteikumi nenovirzās no finanšu pamatregulas, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams to īpašajām vajadzībām, un ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu.

4.Struktūrām, kas minētas 1. punktā, apstiprinājumu par to budžeta izpildi sniedz Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma. Struktūras, kas minētas 1. punktā, pilnībā sadarbojas ar iestādēm, kuras iesaistītas budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā, un attiecīgā gadījumā sniedz jebkādu nepieciešamo papildinformāciju, tostarp piedaloties attiecīgo struktūru sanāksmēs.

5.Komisijas iekšējam revidentam ir tādas pašas pilnvaras attiecībā uz 1. punktā minētajām struktūrām, kādas viņam ir attiecībā uz Komisiju.

6.Neatkarīgs ārējais revidents pārbauda, vai katras šā panta 1. punktā minētās struktūras gada pārskati pienācīgi atspoguļo attiecīgās struktūras ienākumus, izdevumus un finanšu stāvokli pirms konsolidācijas Komisijas galīgajos pārskatos. Ja vien šā panta 1. punktā minētajā pamataktā nav noteikts citādi, Revīzijas palāta saskaņā ar LESD 287. panta 1. punkta prasībām sagatavo īpašu gada ziņojumu par katru struktūru. Sagatavojot šo ziņojumu, Revīzijas palāta ņem vērā neatkarīgā ārējā revidenta veikto revīzijas darbu un rīcību, kas veikta saistībā ar revidenta konstatējumiem.

70. pants
Publiskā un privātā sektora partnerības struktūras

Struktūras, kas ir ar pamataktu izveidotas juridiskas personas un kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana, pieņem savus finanšu noteikumus.

Minētie noteikumi ietver tādu principu kopumu, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Savienības līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 261. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem Finanšu regulu papildina ar finanšu paraugregulu, kurā noteikti principi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Savienības līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību, un kuras pamatā ir 149. pants.

Minēto struktūru finanšu noteikumi nenovirzās no finanšu paraugregulas, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams to īpašajām vajadzībām, un ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu.

Publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām piemēro 69. panta 2., 3. un 4. punktu.

4. NODAĻA
Finanšu dalībnieki

1. IEDAĻA
PIENĀKUMU NOŠĶIRŠANAS PRINCIPS

71. pants
Pienākumu nošķiršana

1.Kredītrīkotāja un grāmatveža pienākumi ir nošķirti un savstarpēji izslēdzoši.

2.Katra iestāde nodrošina ikvienam finanšu dalībniekam resursus, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei, un hartu, kurā sīki aprakstīti viņa uzdevumi, tiesības un pienākumi.

2. IEDAĻA
KREDĪTRĪKOTĀJS

72. pants
Kredītrīkotājs

1.Katra iestāde pilda kredītrīkotāja pienākumus.

2.Šajā sadaļā jēdziens “darbinieki” nozīmē personas, uz kurām attiecas Civildienesta noteikumi.

3.Katra iestāde saskaņā ar sava reglamenta noteikumiem deleģē kredītrīkotāja pienākumus atbilstīga līmeņa darbiniekiem. Tā savos iekšējos administratīvajos noteikumos norāda darbiniekus, kuriem tā deleģē minētos pienākumus, nosaka deleģēto pilnvaru apjomu un to, vai personas, kurām minētās pilnvaras deleģētas, var pastarpināti deleģēt tās tālāk.

4.Kredītrīkotāja pilnvaras deleģē vai pastarpināti deleģē vienīgi darbiniekiem.

5.Atbildīgie kredītrīkotāji rīkojas deleģēšanas vai pastarpinātas deleģēšanas aktā noteiktajās robežās. Atbildīgajam kredītrīkotājam var palīdzēt viens vai vairāki darbinieki, kuriem viņa pakļautībā uzticēts veikt konkrētas darbības, kas vajadzīgas budžeta izpildei un finanšu un pārvaldības informācijas sagatavošanai.

6.Katra iestāde vai katra 69. pantā minētā struktūra divu nedēļu laikā informē Revīzijas palātu, Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisijas grāmatvedi par deleģēto kredītrīkotāju, iekšējo revidentu un grāmatvežu iecelšanu un atbrīvošanu no pienākumiem, kā arī par visiem iekšējiem noteikumiem, ko tā pieņēmusi attiecībā uz finanšu jautājumiem.

7.Katra iestāde informē Revīzijas palātu par avansu pārziņu iecelšanu un deleģēšanas lēmumiem saskaņā ar 78. un 85. pantu.

73. pants
Kredītrīkotāja pilnvaras un pienākumi

1.Kredītrīkotājs katrā iestādē ir atbildīgs par ieņēmumu un izdevumu izpildi saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un par to, lai būtu nodrošināta likumības un pareizības prasību ievērošana un vienlīdzīga attieksme pret programmas līdzekļu saņēmējiem.

2.Deleģētais kredītrīkotājs šā panta 1. punkta vajadzībām izveido organizatorisko struktūru un iekšējās kontroles sistēmas, kas ir piemērotas viņa pienākumu veikšanai, veidojot tās saskaņā ar 34. pantu un katras iestādes pieņemto standartu minimumu un pienācīgi ņemot vērā riskus, kas saistīti ar pārvaldības apstākļiem un finansēto darbību būtību. Šīs struktūras un sistēmu izveidē balstās uz vispusīgu risku analīzi, kurā ņemta vērā to radīto izmaksu lietderība.

3.Lai izpildītu izdevumus, atbildīgais kredītrīkotājs uzņem budžeta saistības un juridiskās saistības, apzina izdevumus un apstiprina maksājumus, kā arī veic priekšdarbus, kas vajadzīgi apropriāciju izpildei.

4.Ieņēmumu izpilde ietver debitoru parādu aplēšu sagatavošanu, iekasējamo prasījumu konstatēšanu un iekasēšanas rīkojumu izdošanu. Attiecīgos gadījumos tā ietver konstatēto prasījumu atlaišanu.

5.Katrai operācijai veic vismaz ex ante kontroli attiecībā uz operācijas darbības un finanšu aspektiem, balstoties uz daudzgadu kontroles stratēģiju, ar kuru tiek ņemti vērā riski. Ex ante kontroles mērķis ir novērst kļūdas un pārkāpumus, pirms operācijas tiek apstiprinātas.

Ex ante kontroļu biežumu un intensitāti nosaka atbildīgais kredītrīkotājs, ņemot vērā iepriekšējo kontroļu rezultātus, kā arī risku novēršanas un izmaksu lietderības apsvērumus. Šaubu gadījumā kredītrīkotājs, kurš atbild par attiecīgo operāciju apzināšanu, pieprasa papildu informāciju vai veic kontroli uz vietas, lai ex ante kontroles ietvaros iegūtu pietiekamu pārliecību.

Konkrētai operācijai pārbaudi veic citi darbinieki nekā tie, kas uzsāka operāciju. Darbinieki, kas veic pārbaudi, nevar būt pakļauti darbiniekiem, kas uzsāka operāciju.

6.Deleģētais kredītrīkotājs var ieviest ex post kontroles, lai atklātu un labotu operāciju kļūdas un pārkāpumus pēc šo operāciju apstiprināšanas. Šīs kontroles var tikt organizētas atkarībā no riskiem veidotām izlasēm, un tajās ņem vērā iepriekšējo kontroļu rezultātus un izmaksu lietderības apsvērumus.

Ex post kontroles veic citi darbinieki nekā tie, kas ir atbildīgi par ex ante kontrolēm. Darbinieki, kuri ir atbildīgi par ex post kontrolēm, nevar būt pakļauti darbiniekiem, kuri ir atbildīgi par ex ante kontrolēm.

Ja deleģētais kredītrīkotājs labuma guvēju finanšu revīzijas veic kā ex post kontroles, attiecīgie revīzijas noteikumi ir skaidri, konsekventi un pārredzami, un ar tiem tiek ievērotas gan Komisijas, gan revidējamo subjektu tiesības.

7.Atbildīgajiem kredītrīkotājiem un darbiniekiem, kas atbild par budžeta izpildi, ir nepieciešamā profesionālā kvalifikācija.

Deleģētais kredītrīkotājs katrā iestādē nodrošina:

a)to, ka kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām un viņu darbinieki saņem regulāri atjauninātu un pienācīgu informāciju par kontroles standartiem un attiecīgajām metodēm un paņēmieniem;

b)to, ka vajadzības gadījumā tiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu kontroles sistēmu efektīvu un lietderīgu darbību saskaņā ar 2. punktu.

8.Ja darbinieks, kas ir iesaistīts darījumu finanšu pārvaldībā un kontrolē, uzskata, ka lēmums, kuru viņa priekšnieks pieprasa viņam piemērot vai par kuru pieprasa, lai viņš tam piekristu, ir nelikumīgs vai neatbilst pareizas finanšu pārvaldības principam vai dienesta noteikumiem, kas šim darbiniekam jāievēro, viņš par to attiecīgi informē savu tiešo priekšnieku. Ja darbinieks to dara rakstiski, tiešais priekšnieks atbild rakstiski. Ja tiešais priekšnieks neveic nekādus pasākumus vai apstiprina sākotnējo lēmumu vai norādījumu un darbinieks uzskata, ka šāds apstiprinājums nav atbilstoša reakcija uz viņa bažām, darbinieks rakstiski informē deleģēto kredītrīkotāju. Ja minētais kredītrīkotājs neatbild lietas apstākļiem atbilstošā termiņā un jebkurā gadījumā vēlākais viena mēneša laikā, darbinieks informē attiecīgo darba grupu, kas minēta 139. pantā.

Konstatējot nelikumīgas darbības, krāpšanu vai korupciju, kas var kaitēt Savienības interesēm, darbinieks par to informē iestādes un struktūras, kuras norādītas Civildienesta noteikumos un Savienības iestāžu lēmumos par iekšējās izmeklēšanas noteikumiem attiecībā uz krāpšanas, korupcijas un citu tādu nelikumīgu darbību novēršanu, kuras kaitē Savienības interesēm. Līgumos ar ārējiem revidentiem, kas veic Savienības finanšu pārvaldības revīzijas, ārējiem revidentiem paredz pienākumu informēt deleģēto kredītrīkotāju par visām aizdomām sakarā ar nelikumīgām darbībām, krāpšanu vai korupciju, kas var kaitēt Savienības interesēm.

9.Deleģētais kredītrīkotājs atskaitās iestādei, kurā viņš strādā, par savu pienākumu izpildi, sniedzot gada darbības pārskatu, kas satur finanšu un pārvaldības informāciju, tostarp kontroļu rezultātus, un kurā tiek deklarēts, ka, ja vien atrunās saistībā ar noteiktām ieņēmumu un izdevumu jomām nav norādīts citādi, viņam ir pietiekama pārliecība par to, ka:

a)pārskatā ietvertā informācija sniedz patiesu priekšstatu;

b)resursi, kas piešķirti pārskatā aprakstītajām darbībām, ir izlietoti paredzētajam mērķim un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu;

c)ieviestās kontroles procedūras nodrošina vajadzīgās garantijas par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

Gada darbības pārskatā iekļauj informāciju par veiktajām darbībām, atsaucoties uz stratēģiskajos plānos izvirzītajiem mērķiem, ar šīm darbībām saistītajiem riskiem, piešķirto resursu izlietojumu un iekšējās kontroles sistēmu lietderību un efektivitāti. Tas ietver vispārēju novērtējumu par kontroļu izmaksām un ieguvumiem un informāciju par to, kādā mērā apstiprinātie darbības izdevumi veicina ES stratēģisko mērķu sasniegšanu un rada ES pievienoto vērtību. Komisija sagatavo iepriekšējā gada darbības pārskatu kopsavilkumu.

10.Deleģētais kredītrīkotājs par katru finanšu gadu fiksē līgumus, kas noslēgti saskaņā ar šīs regulas pielikuma 11.1. punkta a) līdz f) apakšpunktā un 39. punktā minētajām sarunu procedūrām. Ja sarunu procedūru īpatsvars attiecībā pret līgumu skaitu, kurus piešķīris viens un tas pats deleģētais kredītrīkotājs, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir ievērojami palielinājies vai ja šis īpatsvars ir izteikti augstāks nekā attiecīgajā iestādē fiksētais vidējais rādītājs, atbildīgais kredītrīkotājs par to ziņo iestādei, norādot, kādi pasākumi veikti, lai mainītu šo tendenci. Katra iestāde nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu par sarunu procedūrām. Attiecībā uz Komisiju šo pārskatu pievieno gada darbības pārskatu kopsavilkumam, kas minēts šā panta 9. punktā.

74. pants
Kredītrīkotāja veicamā apliecinošo dokumentu glabāšana

Kredītrīkotājs izveido papīra vai elektroniskas sistēmas apliecinošo dokumentu oriģinālu glabāšanai saistībā ar budžeta izpildi un budžeta izpildes pasākumiem un pēc tam. Šos dokumentus uzglabā vismaz piecus gadus no dienas, kurā Eiropas Parlaments ir apstiprinājis budžeta izpildi par gadu, uz kuru šie dokumenti attiecas.

Dokumentus, kuri attiecas uz darbībām, kas nav galīgi pabeigtas, uzglabā līdz nākamā gada beigām pēc darbības pabeigšanas.

Ja iespējams, apliecinošajos dokumentos iekļautos personas datus svītro, ja šie dati nav vajadzīgi budžeta izpildes apstiprināšanas, kontroles un revīzijas mērķiem. Attiecībā uz informācijas plūsmas datu glabāšanu piemēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 37. panta 2. punktu.

75. pants
Savienības delegāciju vadītāju pilnvaras un pienākumi

1.Ja Savienības delegāciju vadītāji saskaņā ar 58. panta 2. punktu rīkojas kā kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām, viņi ir pakļauti Komisijai kā iestādei, kas ir atbildīga par viņu kā kredītrīkotāju ar pastarpināti deleģētām pilnvarām uzdevumu un pienākumu noteikšanu, izpildi, uzraudzību un izvērtēšanu, un cieši sadarbojas ar Komisiju, lai pienācīgi apgūtu līdzekļus un jo īpaši lai nodrošinātu finanšu darījumu likumību un pareizību, pareizas finanšu pārvaldības principa ievērošanu līdzekļu pārvaldībā un Savienības finanšu interešu efektīvu aizsardzību. Attiecībā uz to finanšu pārvaldības uzdevumu īstenošanu, kas viņiem ir pastarpināti deleģēti, viņiem ir piemērojami Komisijas iekšējie noteikumi un Komisijas harta. Viņu pienākumu izpildē var palīdzēt Komisijas darbinieki.

Šajā nolūkā delegāciju vadītāji veic vajadzīgos pasākumus, lai novērstu jebkādu situāciju, kurā varētu tikt apdraudēta Komisijas atbildība par budžeta izpildi, kas viņiem pastarpināti deleģēta, kā arī jebkuru prioritāšu konfliktu, kurš varētu ietekmēt viņiem pastarpināti deleģēto finanšu pārvaldības uzdevumu izpildi.

Ja rodas šā punkta otrajā daļā minētā situācija vai konflikts, Savienības delegāciju vadītāji nekavējoties par to informē Komisijas un EĀDD atbildīgos ģenerāldirektorus. Minētie ģenerāldirektori veic piemērotus pasākumus, lai šo situāciju atrisinātu.

2.Ja Savienības delegāciju vadītāji nonāk situācijā, kas minēta 73. panta 8. punktā, viņi vēršas pie 139. pantā minētās darba grupas. Konstatējot nelikumīgas darbības, krāpšanu vai korupciju, kas var kaitēt Savienības interesēm, viņi informē par to iestādes un struktūras, kas norīkotas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

3.Savienības delegāciju vadītāji, kuri saskaņā ar 58. panta 2. punktu rīkojas kā kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām, iesniedz ziņojumus savam attiecīgajam deleģētajam kredītrīkotājam, lai viņš šos ziņojumus varētu iekļaut savā gada darbības pārskatā, kas minēts 73. panta 9. punktā. Savienības delegāciju vadītāju sniegtajos ziņojumos iekļauj informāciju par viņu delegācijās ieviesto iekšējās kontroles sistēmu lietderību un efektivitāti, kā arī par viņiem pastarpināti deleģēto darbību pārvaldību, un sniedz ticamības apliecinājumu, kas minēts 89. panta 5. punkta trešajā daļā. Minētos ziņojumus pievieno deleģētā kredītrīkotāja gada darbības pārskatam un dara pieejamus Eiropas Parlamentam un Padomei, attiecīgā gadījumā pienācīgi ņemot vērā to konfidencialitāti.

Savienības delegāciju vadītāji pilnībā sadarbojas ar iestādēm, kas piedalās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, un attiecīgā gadījumā sniedz jebkādu vajadzīgo papildinformāciju. Šajā sakarā viņus var aicināt piedalīties attiecīgo struktūru sanāksmēs un palīdzēt atbildīgajam deleģētajam kredītrīkotājam.

Savienības delegāciju vadītāji, kas saskaņā ar 58. pantu rīkojas kā kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām, atbild uz visiem pieprasījumiem, ko Komisijas deleģētais kredītrīkotājs iesniedz pēc pašas Komisijas pieprasījuma vai – saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanu – pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma.

Komisija nodrošina, ka pilnvaru pastarpinātā deleģēšana nekaitē budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai atbilstoši LESD 319. pantam.

4.Šā panta 1., 2. un 3. punktu piemēro arī Savienības delegāciju vadītāju vietniekiem, kad tie rīkojas kā pastarpināti deleģētie kredītrīkotāji Savienības delegāciju vadītāju prombūtnē.

3. IEDAĻA
GRĀMATVEDIS

76. pants
Grāmatveža pilnvaras un pienākumi

Katra iestāde ieceļ grāmatvedi, kas ikvienā iestādē ir atbildīgs par:

a)pienācīgu maksājumu izpildi, ieņēmumu iekasēšanu un konstatēto debitoru parādu iekasēšanu;

b)pārskatu sagatavošanu un sniegšanu saskaņā ar XIII sadaļu;

c)uzskaites kārtošanu saskaņā ar 80. un 81. pantu;

d)grāmatvedības noteikumu, procedūru un kontu plāna noteikšanu saskaņā ar 79. līdz 81. pantu;

e)grāmatvedības sistēmu noteikšanu un apstiprināšanu un – attiecīgā gadījumā – to sistēmu apstiprināšanu, ko kredītrīkotājs noteicis, lai sniegtu vai pamatotu grāmatvedības informāciju; šajā sakarā grāmatvedis ir pilnvarots jebkurā laikā pārbaudīt apstiprināšanas kritēriju ievērošanu;

f)kases pārvaldību.

EĀDD grāmatvedis ir atbildīgs tikai par budžeta iedaļu “EĀDD”, ko izpilda EĀDD. Komisijas grāmatvedis ir atbildīgs par visu budžeta Komisijas iedaļu, tostarp par grāmatvedības operācijām, kas attiecas uz Savienības delegāciju vadītājiem pastarpināti deleģētajām apropriācijām.

Attiecībā uz budžeta EĀDD iedaļas izpildi Komisijas grāmatvedis rīkojas arī kā EĀDD grāmatvedis.

77. pants
Grāmatveža iecelšana amatā un pienākumu pildīšanas izbeigšana

1.Katra iestāde ieceļ grāmatvedi no to ierēdņu vidus, uz kuriem attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi.

Iestāde izraugās grāmatvedi, pamatojoties uz viņa īpašajām zināšanām, ko apliecina diplomi vai līdzvērtīga profesionālā pieredze.

2.Divas vai vairākas iestādes vai struktūras var iecelt vienu un to pašu grāmatvedi.

Tādā gadījumā tās veic nepieciešamos pasākumus, lai izvairītos no interešu konflikta.

3.Ja grāmatvedis izbeidz pildīt pienākumus, nekavējoties tiek sastādīta pārbaudes bilance.

4.Grāmatvedis, kurš izbeidz pildīt pienākumus, vai, ja tas nav iespējams, viņa struktūrvienībā strādājošs ierēdnis iesniedz jaunajam grāmatvedim pārbaudes bilanci kopā ar pienākumu nodošanas ziņojumu.

Jaunais grāmatvedis ar parakstu akceptē pārbaudes bilanci viena mēneša laikā no iesniegšanas dienas, un viņš var tajā iekļaut atrunas.

Pienākumu nodošanas ziņojumā ietver arī pārbaudes bilances rezultātu un visas iekļautās atrunas.

78. pants
Pilnvaras, ko grāmatvedis var deleģēt

Pildot savus pienākumus, grāmatvedis var deleģēt konkrētus uzdevumus viņa pakļautībā esošajiem darbiniekiem un avansu pārziņiem, kas iecelti saskaņā ar 86. panta 1. punktu.

Minētos uzdevumus nosaka deleģēšanas aktā.

79. pants
Grāmatvedības noteikumi

1.Grāmatvedības noteikumi, kas piemērojami visām Savienības iestādēm, šīs sadaļas 3. nodaļas 1. iedaļā minētajiem Eiropas birojiem un 234. pantā minētajām Savienības struktūrām, pamatojas uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem. Minētos noteikumus pieņem Komisijas grāmatvedis pēc apspriešanās ar pārējo Savienības iestāžu, Eiropas biroju un Savienības struktūru grāmatvežiem.

2.Grāmatvedis var no minētajiem standartiem novirzīties, ja viņš to uzskata par vajadzīgu, lai sniegtu patiesu priekšstatu par aktīviem un pasīviem, maksājumiem, ienākumiem un naudas plūsmu. Ja kāds grāmatvedības noteikums būtiski atšķiras no minētajiem standartiem, to dara zināmu finanšu pārskatu piezīmēs un norāda iemeslus.

3.Ar 1. punktā minētajiem grāmatvedības noteikumiem nosaka finanšu pārskatu struktūru un saturu, kā arī pārskatu pamatā esošos grāmatvedības principus.

4.Budžeta pārskati, kas minēti 234. pantā, atbilst šajā regulā noteiktajiem budžeta principiem. Tie sniedz detalizētu ieskatu par budžeta izpildi. Tajos ir fiksētas visas šajā sadaļā paredzētās budžeta ieņēmumu un izdevumu operācijas, un tie par tām sniedz patiesu priekšstatu.

80. pants
Uzskaites kārtošana

1.Komisijas grāmatvedis ir atbildīgs par saskaņotā kontu plāna noteikšanu, kurš ir piemērojams visām Savienības iestādēm, šīs sadaļas 3. nodaļas 1. iedaļā minētajiem Eiropas birojiem un 234. pantā minētajām Savienības struktūrām.

2.Visu informāciju, kas nepieciešama, lai sagatavotu pārskatus, kuri sniedz patiesu priekšstatu par iestāžu finansiālo stāvokli un budžeta izpildi, grāmatveži iegūst no kredītrīkotājiem. Kredītrīkotāji garantē minētās informācijas ticamību.

3.Pirms iestāde vai 69. pantā minētā struktūra pieņem pārskatus, grāmatvedis tos paraksta, tādējādi apliecinot, ka viņam ir pietiekama pārliecība, ka pārskati sniedz patiesu priekšstatu par iestādes vai 69. pantā minētās struktūras finansiālo stāvokli.

Šajā nolūkā grāmatvedis pārbauda, vai pārskati ir sagatavoti saskaņā ar grāmatvedības noteikumiem, kas minēti 79. pantā , un grāmatvedības procedūrām, kas minētas 76. panta pirmās daļas d) apakšpunktā, un ka pārskatos ir iekļauti visi ieņēmumi un izdevumi.

4.Deleģētais kredītrīkotājs saskaņā ar grāmatveža pieņemtajiem noteikumiem nosūta grāmatvedim visu finanšu un pārvaldības informāciju, kas vajadzīga grāmatveža pienākumu izpildei.

Kredītrīkotājs regulāri un vismaz kontu slēgšanas brīdī informē grāmatvedi par fiduciāro bankas kontu attiecīgajiem finanšu datiem, lai Savienības līdzekļu izlietojumu varētu atspoguļot Savienības pārskatos.

Kredītrīkotāji ir pilnībā atbildīgi par viņu pārvaldīto līdzekļu pienācīgu izmantošanu, par viņu kontrolē esošo izdevumu likumību un pareizību un par grāmatvedim nosūtītās informācijas pilnīgumu un precizitāti.

5.Atbildīgais kredītrīkotājs paziņo grāmatvedim par visiem pilnveidojumiem vai būtiskām modifikācijām finanšu pārvaldības sistēmā, inventāra sistēmā vai aktīvu un pasīvu novērtēšanas sistēmā, ja tā nodrošina datus iestādes pārskatiem vai tiek izmantota pārskatu datu pamatošanai, lai grāmatvedis varētu pārbaudīt atbilstību apstiprināšanas kritērijiem.

Grāmatvedis jebkurā laikā var atkārtoti pārbaudīt jau apstiprinātu finanšu pārvaldības sistēmu un pieprasīt, lai atbildīgais kredītrīkotājs sagatavotu rīcības plānu iespējamo trūkumu laicīgai novēršanai.

Atbildīgais kredītrīkotājs ir atbildīgs par grāmatvedim nosūtītās informācijas pilnīgumu.

6.Grāmatvedis ir pilnvarots pārbaudīt saņemto informāciju, kā arī veikt jebkādas papildu pārbaudes, ko viņš uzskata par vajadzīgām, lai parakstītu pārskatus.

Vajadzības gadījumā grāmatvedis pievieno atrunas, precīzi paskaidrojot šo atrunu būtību un jomu.

7.Iestādes grāmatvedības sistēma kalpo tam, lai budžeta un finanšu informāciju kārtotu tā, ka skaitļus var iegrāmatot, klasificēt un reģistrēt.

8.Grāmatvedības sistēmu veido vispārējie konti un budžeta konti. Kontus kārto euro un par kalendāro gadu.

9.Deleģētais kredītrīkotājs var kārtot arī sīku pārvaldības uzskaiti.

10.Grāmatvedības sistēmas apliecinošos dokumentus un apliecinošos dokumentus, kas vajadzīgi 234. pantā minēto pārskatu sagatavošanai, uzglabā vismaz piecus gadus no dienas, kurā Eiropas Parlaments ir apstiprinājis budžeta izpildi par gadu, uz kuru šie dokumenti attiecas.

Savukārt dokumentus, kuri attiecas uz darbībām, kas nav galīgi pabeigtas, uzglabā līdz nākamā gada beigām pēc darbības pabeigšanas. Attiecībā uz informācijas plūsmas datu glabāšanu piemēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 37. panta 2. punktu .

81. pants
Vispārējie konti

1.Vispārējos kontos, izmantojot divkāršā ieraksta metodi, hronoloģiskā secībā iegrāmato visus notikumus un operācijas, kas ietekmē iestāžu un 234. pantā minēto struktūru saimniecisko un finansiālo stāvokli un to aktīvus un pasīvus.

2.Vispārējo kontu bilances un apgrozījumus iegrāmato virsgrāmatās.

3.Visus grāmatvedības ierakstus, tostarp kontu korekcijas, izdara, balstoties uz apliecinošajiem dokumentiem, uz kuriem ierakstos iekļauj norādi.

4.Grāmatvedības sistēma ir tāda, ka tajā par visiem grāmatvedības ierakstiem paliek skaidras revīzijas liecības.

82. pants
Bankas konti

1.Kases pārvaldības vajadzībām grāmatvedis var iestādes vārdā atvērt kontus finanšu iestādēs vai valstu centrālajās bankās vai arī uzdot atvērt šādus kontus. Grāmatvedis atbild arī par minēto kontu slēgšanu vai nodrošināšanu, ka tie tiek slēgti.

2.Atkarībā no iekšējās kontroles prasībām noteikumos par bankas kontu atvēršanu, darbību un izmantošanu paredz, ka čekus, bankas pārveduma rīkojumus vai jebkādas citas bankas operācijas jāparaksta vienam vai vairākiem pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem. Manuālus norādījumus paraksta vismaz divi pienācīgi pilnvaroti darbinieki vai grāmatvedis personīgi.

3.Īstenojot programmu vai pasākumu, Komisijas vārdā var tikt atvērti fiduciārie konti, lai subjekts tos varētu pārvaldīt saskaņā ar 61. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii), iii), v) vai vi) punktu.

Par šo kontu atvēršanu ir atbildīgs kredītrīkotājs, kas atbild par attiecīgās programmas vai pasākuma īstenošanu, ar Komisijas grāmatveža piekrišanu.

Par šo kontu pārvaldību ir atbildīgs kredītrīkotājs.

4.Noteikumus par fiduciāro kontu atvēršanu, pārvaldību un slēgšanu, kā arī par to izmantošanu nosaka Komisijas grāmatvedis.

83. pants
Kases pārvaldība

1.Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, vienīgi grāmatvedis ir pilnvarots pārvaldīt naudu un naudas ekvivalentus. Grāmatvedis ir atbildīgs par to drošu glabāšanu.

2.Grāmatvedis nodrošina, ka iestādei, kurā viņš strādā, ir pietiekami līdzekļi, lai nodrošinātu budžeta izpildes radītās vajadzības pēc naudas līdzekļiem, ievērojot piemērojamā tiesiskā regulējuma noteikumus, un nosaka procedūras, ar kurām nodrošina, ka saskaņā ar 82. panta 1. punktu un 86. panta 2. punktu atvērtie konti nav debetā.

3.Maksājumus veic ar bankas pārvedumu, čeku, no avansa kontiem vai, ja grāmatvedis īpaši atļāvis, ar debetkarti, tiešo debetu vai citiem maksāšanas līdzekļiem, ievērojot grāmatveža noteiktos noteikumus.

4.Grāmatvedis var veikt maksājumus vienīgi tad, ja pirms tam saņēmēja juridiskie un maksājumu dati ir ievadīti tās iestādes kopējā datnē, par kuru viņš atbild.

Pirms saistību uzņemšanās pret kādu trešo personu kredītrīkotājs, lai nodrošinātu pārredzamību, pārskatatbildību un maksājumu pienācīgu izpildi, noskaidro saņēmēju juridiskos un maksājumu datus un ievada tos tās iestādes kopējā datnē, par kuru viņš atbild.

Kredītrīkotāji informē grāmatvedi par jebkurām izmaiņām juridiskajos un maksājumu datos, par kurām tiem paziņojis saņēmējs, un pirms maksājumu apstiprināšanas pārbauda, vai šie dati ir derīgi.

84. pants
Aktīvu inventārs

1.Katra Savienības iestāde un 234. pantā minētā struktūra kārto inventāra sarakstu, kurā saskaņā ar paraugu, ko sagatavojis Komisijas grāmatvedis, uzrāda visu Savienības materiālo, nemateriālo un finanšu aktīvu apjomu un vērtību.

Katra Savienības iestāde un 234. pantā minētā struktūra pārbauda, vai ieraksti inventāra sarakstā atbilst faktiskajam stāvoklim.

Visus iegādātos priekšmetus, kuru izmantošanas periods ir ilgāks par vienu gadu, kuri nav patēriņa preces un kuru pirkuma cena vai ražošanas izmaksas ir lielākas par summu, kas norādīta 76. pantā minētajās grāmatvedības procedūrās, iekļauj inventāra sarakstā un iegrāmato pamatlīdzekļu kontos.

2.Savienības materiālo aktīvu pārdošanu izsludina pienācīgā veidā.

3.Katra Savienības iestāde un katra 234. pantā minētā struktūra pieņem noteikumus par to attiecīgajā bilancē iekļauto aktīvu aizsardzību un izlemj, kura administratīvā struktūrvienība ir atbildīga par inventāra sistēmu.

4. IEDAĻA
AVANSU PĀRZINIS

85. pants
Avansa konti

1.Avansa kontus var izveidot, lai iekasētu ieņēmumus, kas nav pašu resursi, un lai apmaksātu izdevumus gadījumos, kad, ņemot vērā ierobežotās summas, ir faktiski neiespējami vai nelietderīgi maksājumu operācijas veikt atbilstoši budžeta procedūrām.

Tomēr krīžu pārvarēšanas un humānās palīdzības operāciju jomā avansa kontus var izmantot bez summas ierobežojuma, ievērojot apropriāciju līmeni attiecīgajai budžeta pozīcijai, ko kārtējam finanšu gadam apstiprinājis Eiropas Parlaments un Padome, un saskaņā ar Komisijas iekšējiem noteikumiem.

Savienības delegācijās avansa kontus var izveidot arī ierobežota apmēra maksājumu izpildei atbilstoši budžeta procedūrām, ja vietējo vajadzību dēļ šāds izmantojums ir lietderīgs un efektīvs.

2.Savienības delegācijās avansa kontus izveido izdevumu apmaksāšanai gan no Komisijas budžeta iedaļas, gan EĀDD budžeta iedaļas, pilnībā nodrošinot izdevumu izsekojamību.

86. pants
Avansa kontu izveide un administrācija

1.Lēmumu par avansa konta izveidošanu un avansu pārziņa iecelšanu pieņem iestādes grāmatvedis pēc atbildīgā kredītrīkotāja pienācīgi pamatota priekšlikuma. Lēmumā nosaka avansu pārziņa un kredītrīkotāja attiecīgo atbildību un pienākumus.

Avansu pārziņus izraugās no ierēdņu vidus vai, ja rodas nepieciešamība un vienīgi pienācīgi pamatotos gadījumos, no citu darbinieku vidus, vai, ievērojot Komisijas iekšējos noteikumos paredzētos robežlielumus, no personāla, kuru Komisija pieņēmusi darbā krīžu pārvarēšanas un humānās palīdzības operāciju jomā, ja viņu darba līgumos attiecībā uz atbildību ir paredzēts līdzvērtīgs aizsardzības līmenis kā darbiniekiem saskaņā ar 93. pantu. Avansu pārziņus izraugās, pamatojoties uz viņu zināšanām, prasmēm un īpašo kvalifikāciju, ko pierāda diplomi vai attiecīga profesionālā pieredze, vai pēc atbilstošas mācību programmas pabeigšanas.

Nolemjot izveidot avansa kontu, grāmatvedis nosaka avansa konta izmantošanai piemērojamos darbības noteikumus.

Arī grozījumus avansa kontu darbības noteikumos pieņem ar grāmatveža lēmumu pēc atbildīgā kredītrīkotāja pienācīgi pamatota priekšlikuma.

2.Avansa kontu bankas kontus atver grāmatvedis, kurš turklāt apstiprina parakstu deleģējumu attiecībā uz šiem kontiem, balstoties uz kredītrīkotāja argumentētu priekšlikumu.

3.Avansa kontiem līdzekļus piešķir iestādes grāmatvedis, un tos nodod avansu pārziņu pārraudzībā.

4.Pēc maksājumu veikšanas atbildīgais kredītrīkotājs pieņem oficiālu galīgo apzināšanas lēmumu vai izdod parakstītu maksājuma uzdevumu.

Kredītrīkotājs norēķinu par avansa darījumiem veic vēlākais līdz nākamā mēneša beigām, lai grāmatvedības bilanci varētu saskaņot ar bankas bilanci.

5.Grāmatvedis veic vai uzdod īpaši šim nolūkam pilnvarotam darbiniekam no struktūrvienības, kurā viņš strādā, vai no kredītrīkotājas struktūrvienības veikt pārbaudes, kas parasti jāveic uz vietas un attiecīgā gadījumā bez brīdinājuma, lai pārbaudītu avansu pārziņiem piešķirto līdzekļu esību un grāmatvedību un lai pārbaudītu, vai norēķini par avansa darījumiem tiek veikti noteiktajā termiņā. Grāmatvedis par šo pārbaužu rezultātiem ziņo atbildīgajam kredītrīkotājam.

5. NODAĻA
Finanšu dalībnieku atbildība

1. IEDAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

87. pants
Finanšu dalībniekiem piešķirtā deleģējuma atsaukšana un pilnvaru apturēšana

1.Iestāde, kas tieši vai pastarpināti pilnvarojusi atbildīgos kredītrīkotājus, var šīs pilnvaras jebkurā laikā atsaukt uz laiku vai galīgi.

2.Iestāde, kas tos iecēlusi, var jebkurā laikā atstādināt grāmatvedi vai avansu pārzini, vai abus no pienākumu pildīšanas uz laiku vai galīgi.

3.Šā panta 1. un 2. punkts neskar disciplināro atbildību, pie kādas var saukt minētajos punktos minētos finanšu dalībniekus.

88. pants
Finanšu dalībnieku atbildība par nelikumīgu darbību, krāpšanu vai korupciju

1.Šīs nodaļas noteikumi neskar krimināltiesisko atbildību, pie kuras 87. pantā minētos finanšu dalībniekus var saukt saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un spēkā esošajiem noteikumiem par Savienības finanšu interešu aizsardzību un cīņu pret korupciju, kurā iesaistīti Savienības vai dalībvalstu ierēdņi.

2.Neskarot šīs regulas 89., 92. un 93. pantu, katrs atbildīgais kredītrīkotājs, grāmatvedis vai avansu pārzinis nes disciplināro un finansiālo atbildību, kā paredzēts Civildienesta noteikumos vai – attiecībā uz 86. pantā minētajiem darbiniekiem – viņu darba līgumos. Ja konstatētas nelikumīgas darbības, krāpšana vai korupcija, kas var kaitēt Savienības interesēm, jautājumu nodod iestādēm un struktūrām, kuras šim nolūkam norīkotas ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, jo īpaši Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai.

2. IEDAĻA
NOTEIKUMI PAR ATBILDĪGAJIEM KREDĪTRĪKOTĀJIEM

89. pants
Noteikumi par kredītrīkotājiem

1.Atbildīgais kredītrīkotājs nes finansiālo atbildību, kā paredzēts Civildienesta noteikumos.

2.Pienākumu maksāt kompensāciju piemēro jo īpaši, ja atbildīgais kredītrīkotājs tīši vai rupjas nolaidības dēļ:

a)nosaka piedzenamos prasījumus vai izdod iekasēšanas rīkojumus, uzņemas izdevumu saistības vai izdod maksāšanas rīkojumu, neievērojot šo regulu;

b)nesagatavo dokumentu, ar kuru konstatē debitoru parādu, neizdod iekasēšanas rīkojumu vai izdod šādu dokumentu ar novēlošanos vai ja viņš izdod maksājuma rīkojumu novēloti, tādējādi radot trešām personām iespēju izvirzīt civiltiesiskus prasījumus pret iestādi.

3.Kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras un kas uzskata, ka lēmums, kura pieņemšana ietilpst viņa pienākumos, ir nelikumīgs vai neatbilst pareizas finanšu pārvaldības principam, par to rakstveidā informē deleģētāju iestādi. Ja deleģētāja iestāde šādā gadījumā rakstveidā dod pamatotu norādījumu kredītrīkotājam, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, pieņemt minēto lēmumu, minēto kredītrīkotāju nesauc pie atbildības.

4.Pastarpinātas deleģēšanas gadījumā deleģētais kredītrīkotājs sava dienesta robežās joprojām ir atbildīgs par iekšējās pārvaldības un kontroles sistēmu lietderību un efektivitāti, kā arī par to, kādu personu izraugās par pastarpināti deleģēto kredītrīkotāju.

5.Ja pilnvaras tiek pastarpināti deleģētas Savienības delegāciju vadītājiem un viņu vietniekiem, deleģētais kredītrīkotājs ir atbildīgs par izveidoto iekšējās pārvaldības un kontroles sistēmu izstrādi, kā arī par to lietderību un efektivitāti. Savienības delegāciju vadītāji ir atbildīgi par šo sistēmu pienācīgu ieviešanu un darbību saskaņā ar deleģētā kredītrīkotāja norādījumiem, kā arī par to līdzekļu un darbību pārvaldību, ko viņi uz savu atbildību īsteno Savienības delegācijās. Pirms pienākumu izpildes uzsākšanas viņiem jāpabeidz īpaši mācību kursi par kredītrīkotāju uzdevumiem un pienākumiem un budžeta izpildi.

Saskaņā ar 75. panta 3. punktu Savienības delegāciju vadītāji ziņo par savu pienākumu izpildi atbilstoši šā punkta pirmajai daļai.

Katru gadu Savienības delegāciju vadītāji sniedz Komisijas deleģētajam kredītrīkotājam apliecinājumu par to delegācijās izveidotajām iekšējās pārvaldības un kontroles sistēmām, kā arī par viņiem pastarpināti deleģēto darbību pārvaldību un to rezultātiem, lai kredītrīkotājs varētu sagatavot savu apliecinājumu par ticamību, kas paredzēts 73. panta 9. punktā.

Šo punktu piemēro arī Savienības delegāciju vadītāju vietniekiem, kad tie darbojas kā pastarpināti deleģēti kredītrīkotāji Savienības delegāciju vadītāju prombūtnes laikā.

90. pants
Darbinieka finanšu pārkāpumu izskatīšana

1.Neskarot Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai pilnvaras, visus Finanšu regulas noteikumu pārkāpumus vai tādu noteikumu pārkāpumus, kuri attiecas uz finanšu vadību vai darbību pārbaudi un kuri rodas darbinieka darbības vai bezdarbības dēļ, šīs regulas 139. pantā minētajai darba grupai atzinuma sniegšanas nolūkā nodod:

a)iecēlējiestāde, kas ir atbildīga par disciplinārlietām;

b)darbinieks saskaņā ar 73. panta 8. punktu. Šādā gadījumā darba grupa nosūta lietu iecēlējiestādei un par to attiecīgi informē šo darbinieku. Iecēlējiestāde var lūgt darba grupas atzinumu šajā lietā;

c)atbildīgais kredītrīkotājs, tostarp Savienības delegāciju vadītāji un viņu vietnieki vadītāju prombūtnes laikā, kuri darbojas kā pastarpināti deleģētie kredītrīkotāji saskaņā ar šīs regulas 58. panta 2. punktu.

2.Gadījumos, kas minēti 1. punktā, šīs regulas 139. pantā minētā darba grupa ir kompetenta noteikt, vai ir noticis finanšu pārkāpums. Pamatojoties uz 139. pantā minētās darba grupas atzinumu 1. punktā minētajos gadījumos, attiecīgā iestāde izlemj, vai uzsākt procedūru par disciplināru atbildību vai kompensācijas samaksu. Ja darba grupa konstatē sistēmiskas problēmas, tā sniedz ieteikumu kredītrīkotājam un deleģētajam kredītrīkotājam, ja vien pēdējais nav iesaistītais darbinieks, kā arī iekšējam revidentam.

3.Pirms pieņemt atzinumu šā panta 1. punktā minēto pārkāpumu gadījumos, darba grupa sniedz iesaistītajam darbiniekam iespēju iesniegt savus apsvērumus.

4.Ja darba grupa sniedz 1. punktā minēto atzinumu, tai ir 139. panta 2. punktā noteiktā struktūra un divi papildu locekļi:

a)tās iecēlējiestādes pārstāvis, kas ir atbildīga par disciplinārlietām attiecīgajā iestādē vai struktūrā, un

b)vēl viens personāla komitejas iecelts loceklis no attiecīgās iestādes vai struktūras. Ieceļot minētos papildu locekļus, ņem vērā to, ka ir jāizvairās no jebkāda interešu konflikta.

5.Ja darba grupa sniedz 1. punktā minēto atzinumu, to iesniedz disciplinārkolēģijai, ko katra iestāde vai struktūra izveidojusi saskaņā ar saviem iekšējiem noteikumiem.

6.Dalībvalstis pilnībā atbalsta Savienību Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 22. pantā paredzētās atbildības piemērošanā pagaidu darbiniekiem, attiecībā uz kuriem piemēro Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta e) punktu.

91. pants
Norādījumu apstiprināšana

1.Kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras un kas saņēmis saistošu norādījumu, kuru viņš uzskata par nepareizu vai pretēju pareizas finanšu pārvaldības principam, jo īpaši tāpēc, ka šo norādījumu nevar izpildīt ar viņam piešķirtajiem resursiem, rakstiski informē par to iestādi, kas viņam tieši vai pastarpināti deleģējusi pilnvaras. Ja norādījums ir rakstiski apstiprināts un apstiprinājums saņemts saprātīgā termiņā, un ir pietiekami skaidrs tādā nozīmē, ka tas tieši norāda uz punktiem, kurus kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, apšaubījis, tieši vai pastarpināti deleģēto kredītrīkotāju nevar saukt pie atbildības. Viņš izpilda norādījumu, ja vien tas nav nepārprotami nelikumīgs vai attiecīgo drošības standartu pārkāpums.

2.Šā panta 1. punktu piemēro arī gadījumos, ja kredītrīkotājs saistoša norādījuma izpildes gaitā uzzina, ka lietas apstākļi var izraisīt pārkāpumu.

Atbildīgais deleģētais kredītrīkotājs fiksē jebkuru norādījumu, kas apstiprināts 89. panta 3. punktā noteiktajos apstākļos, un iekļauj to savā gada darbības pārskatā.

3. IEDAĻA
NOTEIKUMI PAR GRĀMATVEŽIEM UN AVANSU PĀRZIŅIEM

92. pants
Noteikumi par grāmatvežiem

Grāmatvedis nes disciplināro un finansiālo atbildību saskaņā ar Civildienesta noteikumos paredzētajām procedūrām. Grāmatvedi var jo īpaši saukt pie atbildības par ikvienu no šādiem viņa pārkāpumiem:

a)viņa glabāšanā esošo līdzekļu, aktīvu un dokumentu pazaudēšana vai sabojāšana;

b)nepareizu izmaiņu veikšana bankas kontos vai pasta pārvedumu kontos;

c)summu iekasēšana vai samaksāšana, neievērojot attiecīgos iekasēšanas vai maksājumu rīkojumus;

d)pienākošos ieņēmumu neiekasēšana.

93. pants
Noteikumi par avansu pārziņiem

Neskarot 88. panta 2. punktu, avansu pārzini var jo īpaši saukt pie atbildības par ikvienu no šādiem viņa pārkāpumiem:

a)viņa glabāšanā esošo līdzekļu, aktīvu un dokumentu pazaudēšana vai sabojāšana;

b)pienācīgu apliecinošu dokumentu neiesniegšana par izdarītajiem maksājumiem;

c)maksājumu veikšana par labu personām, kam šādi maksājumi nepienākas;

d)pienākošos ieņēmumu neiekasēšana.

6. NODAĻA
Ieņēmumu operācijas

1. IEDAĻA
PAŠU RESURSU PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANA

94. pants
Pašu resursi

1.To ieņēmumu tāmi, kurus veido pašu resursi saskaņā ar Padomes Lēmumu par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, iekļauj budžetā, izsakot euro. To dara pieejamu saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 609/2014.

2.Kredītrīkotājs sagatavo grafiku, kurā norāda, kad pašu resursi, kas noteikti ar Lēmumu par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, tiks nodoti Komisijas rīcībā.

Pašu resursus konstatē un iekasē saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar pirmajā daļā minēto lēmumu.

Grāmatvedības vajadzībām kredītrīkotājs izdod iekasēšanas rīkojumu par kredītu un debetu Regulā (ES, Euratom) Nr. 609/2014 minētajā pašu resursu kontā.

2. IEDAĻA
DEBITORU PARĀDU TĀME

95. pants
Debitoru parādu tāme

1.Ja atbildīgajam kredītrīkotājam ir pietiekama un ticama informācija par kādu pasākumu vai situāciju, kuru rezultātā Savienībai var pienākties naudas summa, atbildīgais kredītrīkotājs sagatavo debitoru parādu tāmi.

2.Atbildīgais kredītrīkotājs koriģē debitoru parādu tāmi, tiklīdz viņam ir zināms par notikumiem, kuri maina pasākumu vai situāciju, kas bija pamatā tāmes sastādīšanai.

Sagatavojot iekasēšanas rīkojumu par pasākumu vai situāciju, kas bija pamatā debitoru parādu tāmes sagatavošanai, atbildīgais kredītrīkotājs attiecīgi koriģē tāmi.

Ja iekasēšanas rīkojums tiek sagatavots par to pašu summu, kas norādīta sākotnējā debitoru parādu tāmē, minēto tāmi samazina līdz nullei.

3.Atkāpjoties no 1. punkta, debitoru parādu tāmi nesagatavo, iekams dalībvalstis nav nodevušas Komisijas rīcībā pašu resursu summas, kas paredzētas Padomes Lēmumā par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ko dalībvalstis maksā ik pēc noteikta laika. Atbildīgais kredītrīkotājs izdod iekasēšanas rīkojumu attiecībā uz minētajām summām.

3. IEDAĻA
DEBITORU PARĀDU KONSTATĒŠANA

96. pants
Debitoru parādu konstatēšana

1.Debitoru parādu konstatēšana ir akts, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs:

a)pārliecinās par parāda esību;

b)nosaka vai pārbauda parāda īstumu un apjomu;

c)pārbauda nosacījumus, saskaņā ar kuriem parāds jāapmaksā.

Konstatēšana nozīmē atzīt Savienības tiesības attiecībā pret parādnieku un konstatēt prasījuma tiesības pieprasīt, lai parādnieks samaksā parādu.

2.Jebkurš debitoru parāds, kas apzināts kā drošs, kuram ir noteikta summa un kurš ir apmaksājams, tiek konstatēts ar iekasēšanas rīkojumu grāmatvedim. Pēc tam parādniekam nosūta debetnotu, izņemot gadījumus, kad nekavējoties tiek veikta atlaišanas procedūra. Gan iekasēšanas rīkojumu, gan debetnotu sagatavo atbildīgais kredītrīkotājs.

Kredītrīkotājs nosūta debetnotu uzreiz pēc debitoru parāda summas konstatēšanas un vēlākais piecu gadu laikā, sākot no brīža, kad iestādei parastos apstākļos bija iespēja pieprasīt parāda apmaksu. Šo termiņu nepiemēro, ja atbildīgais kredītrīkotājs konstatē, ka, neraugoties uz iestādes īstenotajiem centieniem, rīcības aizkavēšanās ir notikusi parādnieka rīcības, īpaši laika novilcināšanas manipulāciju vai negodprātīgas rīcības dēļ.

Iekasēšanas rīkojums ir darbība, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs dod norādījumu grāmatvedim iekasēt konstatēto summu.

3.Lai konstatētu debitoru parādus, atbildīgais kredītrīkotājs pārliecinās, ka:

a)parādprasība ir droša, kas nozīmē, ka uz to neattiecas nekādi nosacījumi;

b)parādprasības summa ir noteikta un ir precīzi izteikta naudas izteiksmē;

c)parādprasības atmaksas termiņš ir pienācis un uz to neattiecas nekāds maksājuma termiņš;

d)ziņas par parādnieku ir pareizas;

e)iekasējamā summa ir iegrāmatota pareizajā budžeta postenī;

f)apliecinošie dokumenti ir pareizi; un

g)ir ievērots pareizas finanšu pārvaldības princips, jo īpaši attiecībā uz 99. panta 2. punkta otrās daļas a) vai b) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

4.Ar debetnotu parādnieku informē, ka:

a)Savienība ir konstatējusi debitoru parādu;

b)ja parāda apmaksa tiek veikta pirms termiņa, kas noteikts debetnotā, kavējuma procenti netiek aprēķināti;

c)ja parāda apmaksa b) apakšpunktā minētajā termiņā nav veikta, par parādu jāmaksā procenti atbilstoši 97. pantā minētajai likmei, neskarot piemērojamos īpašos noteikumus;

d)ja parāda apmaksa b) apakšpunktā minētajā termiņā nav veikta, iestāde veic iekasēšanu, izmantojot vai nu ieskaitu, vai jebkādu iepriekšēju garantiju;

e)izņēmuma gadījumos grāmatvedis var veikt iekasēšanu ar ieskaitu pirms b) apakšpunktā minētā termiņa, ja ir nepieciešams aizsargāt Savienības finanšu intereses gadījumā, ja viņam ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka summu, kas pienākas Komisijai, varētu neiekasēt, pēc tam, kad parādnieks ir informēts par ieskaita iemesliem un datumu;

f)ja pēc tam, kad veikti visi pasākumi, kas noteikti šā punkta a)–e) apakšpunktā, summas nav iekasētas pilnā apmērā, iestāde veic iekasēšanu, izpildot lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 98. panta 2. punktu, vai arī uzsākot tiesvedību.

Ja pēc tam, kad pārbaudītas ziņas par parādnieku vai pamatojoties uz tobrīd pieejamo citu attiecīgo informāciju, ir skaidrs, ka uz parādu attiecas 99. panta 2. punkta otrās daļas a) vai b) apakšpunktā minētie gadījumi vai ka debetnota nav nosūtīta saskaņā ar šā panta 2. punktu, kredītrīkotājs, vienojoties ar grāmatvedi, pēc debitoru parāda konstatēšanas var nolemt tieši pāriet pie atlaišanas saskaņā ar 99. panta noteikumiem, nenosūtot debetnotu.

Visos pārējos gadījumos kredītrīkotājs sagatavo debetnotu un nosūta to parādniekam. Grāmatvedis tiek informēts par minēto nosūtīšanu ar finanšu informācijas sistēmas starpniecību.

5.Nepareizi samaksātās summas atgūst.

97. pants
Kavējuma procenti

1.Neskarot īpašos noteikumus, kas jāievēro, piemērojot noteiktas regulas, par jebkuru debitoru parādu, kas nav atmaksāts 96. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajā termiņā, jāmaksā procenti saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu.

2.Izņemot šā panta 4. punktā minēto gadījumu, procentu likme par debitoru parādiem, kas nav atmaksāti 96. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajā termiņā, ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kura publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un kura ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā ir atmaksas termiņš, palielinot šo likmi par:

a)astoņiem procentpunktiem, ja notikums, kas rada pienākumu, ir publisks piegādes un pakalpojumu līgums, kas paredzēts V sadaļā;

b)trīsarpus procentpunktiem visos pārējos gadījumos.

3.Procentus aprēķina no nākamās kalendārās dienas pēc 96. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētā termiņa, kas ir norādīts debetnotā, līdz kalendārajai dienai, kurā parāds ir pilnīgi atmaksāts.

Iekasēšanas rīkojumu par kavējuma procentu summu izdod tad, kad šie procenti ir faktiski saņemti.

4.Naudassodu vai citu sodu gadījumā procentu likme par debitoru parādiem, kas nav samaksāti 96. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajā termiņā, ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kura publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un kura ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā ir pieņemts lēmums par naudassodu vai citu sodu, palielinot šo likmi par:

a)par pusotru procentpunktu, ja parādnieks dod finansiālu garantiju, ko grāmatvedis pieņem maksājuma vietā;

b)trīsarpus procentpunktiem visos pārējos gadījumos.

Ja Eiropas Savienības Tiesa, īstenojot savu kompetenci saskaņā ar LESD 261. pantu, palielina naudassoda vai cita soda apmēru, procentus par palielinājuma summu aprēķina no Tiesas sprieduma pasludināšanas dienas.

Gadījumos, kad kopējā procentu likme būtu negatīva, to nosaka nulles procentpunktu apmērā.

4. IEDAĻA
IEKASĒŠANAS PILNVAROJUMS

98. pants
Iekasēšanas pilnvarojums

1.Iekasēšanas pilnvarojums ir akts, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs, izdodot iekasēšanas rīkojumu, dod norādījumu grāmatvedim iekasēt debitoru parādu, ko konstatējis minētais atbildīgais kredītrīkotājs.

2.Iestāde, pieņemot lēmumu, var oficiāli konstatēt kā debitoru parādu to summu, kas pienākas no personām, kuras nav dalībvalstis, un šāds lēmums ir izpildāms LESD 299. panta nozīmē.

Nepieciešamības gadījumā, lai efektīvi un laicīgi aizsargātu Savienības finanšu intereses, Komisija var arī izņēmuma gadījumos pieņemt šādu izpildāmu lēmumu par labu citām iestādēm un pēc šo iestāžu pieprasījuma attiecībā uz prasījumiem, kas radušies saistībā ar personālu, uz kuru attiecas Civildienesta noteikumi, vai saistībā ar Savienības iestādes locekļiem vai bijušajiem locekļiem.

Izņēmuma gadījums pastāv, ja attiecīgā iestāde ir izsmēlusi iespējas saņemt brīvprātīgu maksājumu un iekasēt parādu ar ieskaitu, kā tas paredzēts šīs regulas 99. panta 1. punktā, un parāda summa ir nozīmīga. Tādā gadījumā attiecīgās iestādes, kas nav LESD 299. pantā minētās iestādes, var pieprasīt, lai Komisija pieņem izpildāmu lēmumu.

Izpildāmā lēmumā visos gadījumos norāda, ka pieprasītās summas ir iekļaujamas budžeta iedaļā, kura paredzēta attiecīgajai iestādei, kura rīkojas kā kredītrīkotājs. Ieņēmumus iekļauj vispārīgajos ieņēmumos, ja vien tie nav īpaši piešķirtie ieņēmumi, kā paredzēts 20. panta 3. punktā.

Iestāde, kas veic pieprasījumu, informē Komisiju par visiem notikumiem, kas var ietekmēt iekasēšanu, un rīkojas, lai atbalstītu Komisiju, ja izpildāmais lēmums tiek pārsūdzēts.

Komisija un attiecīgā iestāde vienojas par šā panta īstenošanas praktisko darba kārtību.

5. IEDAĻA
IEKASĒŠANA

99. pants
Iekasēšanas noteikumi

1.Grāmatvedis darbojas, pamatojoties uz iekasēšanas rīkojumiem attiecībā uz debitoru parādiem, ko pienācīgi konstatējis atbildīgais kredītrīkotājs. Grāmatvedis ar pienācīgu rūpību cenšas nodrošināt, lai Savienība saņemtu savus ieņēmumus, un raugās, lai tiktu aizsargātas tās tiesības.

No tāda parādnieka veiktas daļējas apmaksas, kuram izdoti vairāki iekasēšanas rīkojumi, vispirms sedz vecāko prasījumu, ja vien parādnieks nav noteicis citādi. No jebkuriem daļējiem maksājumiem vispirms sedz procentus.

Grāmatvedis iekasē Savienības budžetā maksājamās summas, veicot to ieskaitu pret summām, kuras Savienība vai izpildaģentūra, kas izpilda Savienības budžetu, ir parādā parādniekam. Prasījumiem saistībā ar minētajām summām jābūt drošiem, noteikta apjoma un ar pienākušu atmaksas termiņu.

2.Ja atbildīgais kredītrīkotājs gatavojas pilnā mērā vai daļēji atlaist konstatētu debitoru parādu, viņš nodrošina, ka atlaišana ir atbilstīga un atbilst pareizas finanšu pārvaldības un samērīguma principiem. Lēmumam par atlaišanu ir jābūt pamatotam. Kredītrīkotājs var deleģēt atlaišanas lēmuma pieņemšanu.

Atbildīgais kredītrīkotājs var atlaist visu konstatēto debitoru parādu vai tā daļu vienīgi šādos gadījumos:

a)ja paredzamās iekasēšanas izmaksas pārsniegtu iekasējamās summas un atlaišana nekaitētu Savienības reputācijai;

b)ja debitoru parādu nevar iekasēt, ņemot vērā tā senumu, debetnotas nosūtīšanas aizkavēšanos 96. panta 2. punktā noteiktajos termiņos vai parādnieka maksātnespēju, vai kāda cita maksātnespējas procesa rezultātā;

c)ja iekasēšana ir pretrunā samērīguma principam.

3.Gadījumā, kas minēts 2. punkta c) apakšpunktā, atbildīgais kredītrīkotājs rīkojas saskaņā ar iepriekš noteiktām procedūrām, kas izveidotas katrā iestādē, un piemēro šādus kritērijus, kuri ir obligāti un ir jāievēro jebkuros apstākļos:

a)faktus, kas attiecas uz tā pārkāpuma smagumu, kurš rada pamatu debitoru parāda konstatēšanai (krāpšana, atkārtots pārkāpums, nodoms, rūpīgums, labticība, acīmredzama kļūda);

b)ietekme, kāda iekasēšanas atcelšanai būtu uz Savienības darbību un tās finanšu interesēm (iesaistītās summas, precedenta radīšanas risks, likuma autoritātes apdraudējums).

4.Atkarībā no lietas apstākļiem atbildīgajam kredītrīkotājam var būt arī jāņem vērā šādi papildu kritēriji:

a)jebkurš konkurences izkropļojums, kuru radītu iekasēšanas atcelšana;

b)saimnieciskais un sociālais kaitējums, kāds rastos, ja parāds tiktu atgūts pilnīgi.

5.Katra iestāde ik gadu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu par šajā punktā minēto parādu atlaišanu, kas ir par EUR 100 000 un lielākām summām. Komisijas gadījumā šo pārskatu pievieno gada darbības pārskatu kopsavilkumam, kas minēts 73. panta 9. punktā.

6.Atbildīgais kredītrīkotājs var pilnībā vai daļēji atcelt konstatētu debitoru parādu. Konstatēta debitoru parāda daļēja atcelšana nenozīmē, ka tiks atlaists Savienības konstatētais atlikušais prasījums.

Ja ir bijusi kļūda, atbildīgais kredītrīkotājs pilnīgi vai daļēji atceļ konstatēto debitoru parādu un norāda atbilstošus iemeslus.

Katra iestāde savos iekšējos noteikumos paredz nosacījumus un procedūras, lai deleģētu pilnvaras atcelt konstatētu debitoru parādu.

7.Par kontroļu un revīziju veikšanu, kā arī par nepamatoti izmaksātu summu atgūšanu, kā paredzēts nozaru noteikumos, pirmkārt ir atbildīgas dalībvalstis. Ja dalībvalstis konstatē un labo pārkāpumus uz sava rēķina, Komisija tās atbrīvo no finanšu korekcijām, kas saistītas ar attiecīgajiem pārkāpumiem.

8.Komisija dalībvalstīm piemēro finanšu korekcijas, lai no Savienības finansējuma izslēgtu izdevumus, kas radušies, pārkāpjot piemērojamos tiesību aktus. Komisija finanšu korekcijas veic, pamatojoties uz konstatētajām nepamatoti izlietotajām summām un finanšu ietekmi uz budžetu. Ja šādas summas nevar precīzi noteikt, Komisija var piemērot ekstrapolētas korekcijas vai vienotas likmes korekcijas saskaņā ar nozaru noteikumiem.

Lemjot par finanšu korekcijas summu, Komisija ņem vērā piemērojamo tiesību aktu pārkāpumu būtību un nopietnību un finansiālo ietekmi uz budžetu, tostarp pārvaldības un kontroles sistēmu nepilnību gadījumā.

Kritērijus finanšu korekciju noteikšanai un piemērojamo procedūru var paredzēt nozaru noteikumos.

9.Ekstrapolētām korekcijām vai vienotas likmes korekcijām piemērojamo metodoloģiju nosaka saskaņā ar nozaru noteikumiem, lai Komisijai nodrošinātu iespēju aizsargāt Savienības finanšu intereses.

100. pants
Iekasēšana ar ieskaitu

1.Ja parādniekam ir tāds prasījums pret Savienību vai izpildaģentūru, kura izpilda Savienības budžetu, kurš ir drošs, kā noteikts 96. panta 3. punkta a) apakšpunktā, kura summa ir noteikta, atmaksas termiņš ir pienācis un kurš attiecas uz summu, kas konstatēta ar maksājuma rīkojumu, grāmatvedis pēc 96. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētā termiņa beigām iekasē konstatētos debitoru parādus ar ieskaitu.

Izņēmuma gadījumos, ja ir jāaizsargā Savienības finanšu intereses un ja grāmatvedim ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka summu, kas pienākas Savienībai, varētu neiekasēt, grāmatvedis var veikt iekasēšanu ar ieskaitu pirms 96. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētā termiņa.

Grāmatvedis veic iekasēšanu ar ieskaitu pirms 96. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētā termiņa arī tad, ja parādnieks tam piekrīt.

2.Pirms iekasēšanas uzsākšanas saskaņā ar 1. punktu grāmatvedis apspriežas ar atbildīgo kredītrīkotāju un informē attiecīgos parādniekus, tostarp par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar 129. pantu.

Ja parādnieks ir valsts iestāde vai kāda tās administratīva vienība, grāmatvedis vismaz 10 darbdienas iepriekš informē arī attiecīgo dalībvalsti par nolūku veikt iekasēšanu ar ieskaitu. Tomēr, vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti vai administratīvo vienību, grāmatvedis var veikt iekasēšanu ar ieskaitu pirms minētā termiņa beigām.

3.Ieskaitam, kas minēts 1. punktā, ir tāds pats efekts kā maksājumam, un tas atbrīvo Savienību no parāda summas un attiecīgos gadījumos no aprēķinātajiem procentiem.

101. pants
Iekasēšanas procedūra, ja maksājums netiek izdarīts brīvprātīgi

1.Neskarot 100. pantu, ja visa summa nav pilnīgi iekasēta līdz 96. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajam un debetnotā norādītajam termiņam, grāmatvedis informē atbildīgo kredītrīkotāju un nekavējoties uzsāk procedūru, lai veiktu iekasēšanu ar jebkādiem tiesību aktos atļautiem paņēmieniem, tostarp vajadzības gadījumā izmantojot jebkādu iepriekš dotu garantiju.

2.Neskarot 100. pantu, ja šā panta 1. punktā izmantoto iekasēšanas paņēmienu nevar izmantot un parādnieks nav samaksājis pēc grāmatveža nosūtītas oficiālas paziņojuma vēstules, tad grāmatvedis izpilda iekasēšanas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 98. panta 2. punktu, vai uzsāk tiesvedību.

102. pants
Maksājumu termiņu pagarinājums

Grāmatvedis, sadarbojoties ar atbildīgo kredītrīkotāju, var piešķirt maksājumu termiņu pagarinājumu vienīgi pēc parādnieka rakstiska pieprasījuma, kurā pienācīgi norādīti iemesli, un ja ievēroti šādi divi nosacījumi:

a)parādnieks apņemas maksāt procentus par visu piešķirto termiņa pagarinājumu, sākot no termiņa, kas minēts 96. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, atbilstoši 97. pantā noteiktajai likmei;

b)lai aizsargātu Savienības tiesības, parādnieks dod finansiālu garantiju, kas nosedz neatmaksāto parādu gan par pamatsummu, gan procentiem un kuru pieņem iestādes grāmatvedis.

Pirmās daļas b) apakšpunktā minēto garantiju var aizstāt ar solidāru trešās personas galvojumu, kuru apstiprina iestādes grāmatvedis.

Izņēmuma gadījumos pēc parādnieka pieprasījuma grāmatvedis var atteikties no prasības par pirmās daļas b) apakšpunktā minēto garantiju, ja grāmatvedis ir novērtējis, ka parādnieks vēlas un ir spējīgs veikt maksājumu termiņa pagarinājumā, taču nespēj iesniegt šādu garantiju, un parādnieka situācija ir sarežģīta.

103. pants
Noilguma termiņš

1.Neskarot īpašu regulu noteikumus un Padomes lēmuma par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu piemērošanu, Savienības prasījumiem pret trešām personām un trešo personu prasījumiem pret Savienību noilguma termiņš ir pieci gadi.

2.Noilguma termiņš Savienības prasījumiem pret trešām personām sākas nākamajā dienā pēc tam, kad beidzies parādniekam debetnotā paziņotais termiņš, kā noteikts 96. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā.

Noilguma termiņš trešo personu prasījumiem pret Savienību sākas dienā, kad iestājas trešās personas prasījuma maksāšanas termiņš atbilstoši attiecīgajām juridiskajām saistībām.

3.Noilguma termiņu Savienības prasījumiem pret trešām personām pārtrauc iestādes vai dalībvalsts akts, rīkojoties pēc iestādes lūguma, kas tiek darīts zināms trešai personai ar mērķi iekasēt parādu.

Noilguma termiņu trešo personu prasījumiem pret Savienību pārtrauc akts, ko trešo personu kreditori vai kreditoru vārdā dara zināmu Savienībai ar mērķi iekasēt parādu.

4.Jauns piecu gadu noilguma termiņš sākas nākamajā dienā pēc 3. punktā minētā pārtraukuma.

5.Noilguma termiņu pārtrauc jebkura tiesvedība attiecībā uz debitoru parādu, kā minēts 2. punktā, tostarp prasības pieteikuma iesniegšana tiesā, kura vēlāk paziņo, ka šī prasība neietilpst tās jurisdikcijā. Jauns piecu gadu noilguma termiņš nesākas, kamēr nav pieņemts spriedums ar res judicata spēku vai kamēr starp pusēm netiek panākta ārpustiesas vienošanās par to pašu prasību.

6.Ja grāmatvedis parādniekam piešķir maksājuma termiņa pagarinājumu saskaņā ar 102. pantu, to uzskata par noilguma termiņa pārtraukumu. Jauns piecu gadu noilguma termiņš sākas nākamajā dienā pēc maksājumam piešķirtā termiņa pagarinājuma beigām.

7.Savienības prasījumus nevar iekasēt pēc 2.–6. punktā paredzētā noilguma termiņa beigām.

104. pants
Savienības prasījumu apstrāde valstīs

Maksātnespējas procesa gadījumā Savienības prasījumiem piemēro tādu pašu preferenciālu režīmu kā tāda paša veida prasījumiem, kas pienākas valsts iestādēm dalībvalstīs, kurās tiek veikta iekasēšanas procedūra.

105. pants
Iestāžu uzliktie naudas sodi, sodi, sankcijas un uzkrātie procenti

1.Summas, kas saņemtas kā naudas sodi, sodi un sankcijas, kā arī uzkrātos procentus vai citus ienākumus no tām nereģistrē kā budžeta ieņēmumus, kamēr Eiropas Savienības Tiesa var atcelt lēmumus par to uzlikšanu.

2.Šā panta 1. punktā minētās summas reģistrē kā budžeta ieņēmumus pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā gadā, kas seko visu tiesiskās aizsardzības līdzekļu izsmelšanai. Summas, kas saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumu ir jāatmaksā subjektam, kas tās iemaksājis, nereģistrē kā budžeta ieņēmumus.

3.Šā panta 1. punktu nepiemēro lēmumiem par grāmatojumu noskaidrošanu vai finanšu korekcijām.

106. pants
Iestāžu uzlikto naudassodu, citu sodu vai sankciju iekasēšana

1.Ja Eiropas Savienības Tiesā ir celta prasība pret iestādes lēmumu uzlikt naudassodu vai citu sodu saskaņā ar LESD vai Euratom līgumu un tikmēr, kamēr nav izsmelti visi tiesiskās aizsardzības līdzekļi, parādnieks vai nu provizoriski iemaksā attiecīgās summas Komisijas grāmatveža norādītajā bankas kontā, vai iesniedz Komisijas grāmatvedim pieņemamu finansiālu garantiju. Pieprasītajai garantijai ir jābūt neatkarīgai no pienākuma maksāt naudas sodu, soda maksājumu vai citus sodus, un tā ir izpildāma pēc pirmā pieprasījuma. Tai ir jāsedz prasījuma pamatsumma un aprēķinātie procenti, kā noteikts 97. panta 4. punktā.

2.Komisija nodrošina provizoriski iekasētās summas, ieguldot tās finanšu aktīvos, tādējādi garantējot naudas drošību un likviditāti, vienlaikus arī cenšoties saņemt pozitīvus ienākumus.

3.Ja visi tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir izsmelti un naudas sods vai sods ir apstiprināts, veic kādu no turpmāk norādītajiem pasākumiem:

a)provizoriski iekasētās summas un no tām saņemtos ienākumus iegrāmato budžetā saskaņā ar 105. pantu vēlākais tā finanšu gada laikā, kas seko gadam, kurā visi tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir izsmelti;

b)ja ir iesniegta finansiāla garantija, to realizē un attiecīgās summas iegrāmato budžetā.

Ja Eiropas Savienības Tiesa ir palielinājusi naudassoda vai soda apmēru, šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktu piemēro iestādes sākotnējā lēmuma summām vai attiecīgā gadījumā summai, kas noteikta Eiropas Savienības Tiesas iepriekšējā spriedumā tajā pašā tiesvedībā. Komisijas grāmatvedis iekasē palielinājumam atbilstošo summu un maksājamos procentus, kā noteikts 97. panta 4. punktā, un palielinājumu iegrāmato budžetā.

4.Ja visi tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir izsmelti un naudassods vai sods ir atcelts vai samazināts, veic kādu no turpmāk norādītajiem pasākumiem:

a)provizoriski iekasētās summas vai to daļu, ņemot vērā ienākumus, atmaksā attiecīgajai trešai personai;

b)ja ir iesniegta finansiāla garantija, to atbilstīgi atbrīvo.

107. pants
Kompensācijas procenti

Neskarot 97. panta 2. punktu un gadījumos, kas nav minēti 105. pantā, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma vai izlīguma, procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kura publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un kura ir spēkā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, no šīs summas samaksas dienas līdz dienai, kad jāveic atmaksa, šo likmi palielinot par nulle procentpunktiem.

Gadījumos, kad kopējā procentu likme būtu negatīva, to nosaka nulles procentpunktu apmērā.

7. NODAĻA
Izdevumu operācijas

108. pants
Finansēšanas lēmumi

1.Pirms budžeta saistību uzņemšanās iestāde vai institūcijas, kam iestāde ir deleģējusi pilnvaras, pieņem finansēšanas lēmumu. Šī prasība neattiecas uz apropriācijām katras iestādes darbībām atbilstīgi tās administratīvajai autonomijai, kuras var izpildīt bez pamatakta saskaņā ar 56. panta 2. punkta pirmās daļas e) apakšpunktu, administratīvā atbalsta izdevumiem un iemaksām 69. un 70. pantā minētajās struktūrās. Finansēšanas lēmumi ir gada vai daudzgadu.

2.Finansēšanas lēmums vienlaikus ietver arī gada vai daudzgadu darba programmu, un to pieņem iespējami drīz pēc budžeta projekta pieņemšanas un principā ne vēlāk kā līdz izpildes gada 31. martam. Daļu, kas ietver darba programmu, publicē attiecīgās iestādes tīmekļa vietnē tūlīt pēc pieņemšanas un pirms īstenošanas. Finansēšanas lēmumā norāda kopējo summu, uz ko attiecas finansēšanas lēmums, un ietver aprakstu par finansējamajiem pasākumiem. Tajā norāda šādu informāciju:

a)pamataktu un budžeta pozīciju;

b)izpildāmos mērķus un paredzamos rezultātus;

c)īstenošanas metodes;

d)jebkādu papildu informāciju, kas pamataktā pieprasīta darba programmai.

Turklāt tajā norāda šādu informāciju:

a)attiecībā uz dotācijām – to pieteikuma iesniedzēju veidu, uz kuriem attiecas uzaicinājums iesniegt priekšlikumus vai tiešā piešķiršana; kopējo budžeta finansējumu, kas rezervēts dotācijām;

b)attiecībā uz iepirkumu – iepirkumiem paredzēto kopējo budžeta finansējumu;

c)attiecībā uz iemaksām 227. pantā minētajos trasta fondos – apropriācijas, kas rezervētas trasta fondam konkrētajā gadā un summas, kuras plānotas visā tā darbības laikā;

d)attiecībā uz godalgām – to dalībnieku veidu, uz ko attiecas konkurss, kopējo budžeta finansējumu, kas rezervēts konkursam, un īpašu atsauci uz godalgām, kuru vienības vērtība ir EUR 1 000 000 vai lielāka;

e)attiecībā uz finanšu instrumentiem – finanšu instrumentam iedalīto summu;

f)netiešas izpildes gadījumā – subjektu vai personu saskaņā ar 61. panta 1. punkta c) apakšpunktu vai kritērijus, kas jāizmanto, lai atlasītu subjektu vai personu;

g)attiecībā uz iemaksām finansējuma apvienošanas mehānismos – finansējuma apvienošanas mehānismam piešķirto summu un to subjektu sarakstu, kuri piedalās finansējuma apvienošanas mehānismā;

h)attiecībā uz budžeta garantijām – gada uzkrājumu summu un attiecīgā gadījumā izmaksājamās budžeta garantijas summu.

Deleģētais kredītrīkotājs var pievienot jebkādu papildu informāciju, ko uzskata par lietderīgu, vai nu attiecīgajā finansēšanas lēmumā, kas ietver darba programmu, vai jebkurā citā dokumentā, ko publicē iestādes tīmekļa vietnē.

Daudzgadu finansēšanas lēmums atbilst 39. panta 2. punktā minētajam finanšu plānojumam, un tajā norāda, ka lēmuma īstenošana ir atkarīga no budžeta apropriāciju pieejamības attiecīgajiem finanšu gadiem pēc gada budžeta pieņemšanas, vai kā paredzēts provizorisko divpadsmitdaļu sistēmā, ja vien šis lēmums nav pamats budžeta saistībām, kas sadalītas gada maksājumos, kā minēts 110. panta 2. punktā.

3.Neskarot īpašos pamatakta noteikumus, jebkuras būtiskas izmaiņas pieņemtajā finansēšanas lēmumā tiek veiktas, ievērojot tādu pašu procedūru kā sākotnējam lēmumam.

109. pants
Izdevumu operācijas

1.Par katru izdevumu posteni uzņemas saistības, to apzina, apstiprina un samaksā.

Beidzoties termiņiem, kas minēti 112. pantā, budžeta saistību neizlietotajam atlikumam piemēro saistību atcelšanu.

Izpildot operācijas, atbildīgais kredītrīkotājs pārliecinās, ka izdevumi atbilst Līgumiem, budžetam, šai regulai un citiem tiesību aktiem un noteikumiem, kas pieņemti atbilstīgi Līgumiem, kā arī pareizas finanšu pārvaldības principam.

2.Budžeta saistības un juridiskās saistības uzņemas viens un tas pats kredītrīkotājs, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos. Krīzes pārvarēšanas atbalsta un humānās palīdzības pasākumu jomā juridiskās saistības var parakstīt Savienības delegāciju vadītāji vai viņu prombūtnes laikā viņu vietnieki pēc Komisijas atbildīgā kredītrīkotāja rīkojuma, kurš tomēr saglabā pilnu atbildību par pamatā esošo darījumu. Krīzes pārvarēšanas atbalsta un humānās palīdzības pasākumu jomā nodarbinātie Komisijas darbinieki var parakstīt juridiskās saistības, kas saistītas ar maksājumu, ko veic no avansa kontiem un kura vērtība nepārsniedz EUR 2500.

Atbildīgais kredītrīkotājs uzņemas budžeta saistības pirms juridisku saistību uzņemšanās ar trešām personām vai līdzekļu pārskaitīšanas 227. pantā minētajā trasta fondā.

Šo pienākumu nepiemēro:

a)juridiskajām saistībām, kas noslēgtas pēc krīzes situācijas pasludināšanas darbības nepārtrauktības plāna ietvaros saskaņā ar procedūrām, ko Komisija vai jebkura cita iestāde pieņem atbilstīgi savai administratīvajai autonomijai;

b)humānās palīdzības pasākumu, civilās aizsardzības pasākumu un krīzes pārvarēšanas atbalsta gadījumā, ja Savienības efektīvas rīcības nodrošināšanai nepieciešams, lai juridiskas saistības ar trešām personām uzņemtos nekavējoties, un atsevišķo budžeta saistību iepriekšēja uzņemšanās nav iespējama. Budžeta saistības uzņemas nekavējoties pēc juridisko saistību uzņemšanās ar trešām personām.

3.Izdevumu apzināšana ir darbība, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs piekrīt segt izdevumu posteni, pārbaudījis apliecinošos dokumentus, kuri apliecina kreditora prasījumu saskaņā ar nosacījumiem, kuri izklāstīti juridiskajās saistībās, ja tās pastāv. Šim nolūkam atbildīgais kredītrīkotājs:

a)pārliecinās par kreditora prasījuma esību;

b)nosaka vai pārbauda prasījuma īstumu un apmēru, izmantojot atzīmi “apliecināts kā pareizs”;

c)pārbauda nosacījumus, saskaņā ar kuriem ir jāveic maksājums.

Neatkarīgi no iepriekš minētā izdevumu apzināšana neaprobežojas ar izdevumiem, ko sedz no budžeta. Tā attiecas arī uz starpposma vai nobeiguma ziņojumiem, kas nav saistīti ar maksājuma pieprasījumu; tādā gadījumā ietekme uz grāmatvedības sistēmu aprobežosies ar vispārējo uzskaiti. Lēmumu par izdevumu apzināšanu pauž, izmantojot elektroniski drošu parakstu, kā minēts 141. pantā, kredītrīkotājs vai tehniski kompetents darbinieks, kas pienācīgi pilnvarots ar oficiālu kredītrīkotāja lēmumu vai, izņēmuma kārtā, attiecībā uz papīra dokumentu darbplūsmu, uzspiežot zīmogu, kurā iekļauts šis paraksts.

Ar atzīmi “apliecināts kā pareizs” atbildīgais kredītrīkotājs vai tehniski kompetents darbinieks, kuru pienācīgi pilnvarojis atbildīgais kredītrīkotājs, apliecina, ka:

a)attiecībā uz priekšfinansējumu ir izpildīti juridiskajās saistībās prasītie nosacījumi priekšfinansējuma maksājumam;

b)attiecībā uz līgumu starpposma un atlikuma maksājumiem līgumā noteiktie pakalpojumi ir pienācīgi sniegti, piegādes ir pienācīgi veiktas vai būvdarbi ir pienācīgi veikti;

c)attiecībā uz dotāciju starpposma un atlikuma maksājumiem labuma guvēja īstenotais pasākums vai darba programma visādā ziņā atbilst dotācijas nolīgumam, tostarp attiecīgā gadījumā ka labuma guvēja deklarētās izmaksas ir attiecināmas. Tas pats princips ir spēkā arī attiecībā uz starpposma un nobeiguma ziņojumiem, kas nav saistīti ar maksājuma pieprasījumu.

4.Izdevumu apstiprināšana ir akts, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs, pārliecinājies, ka apropriācijas ir pieejamas, izdodot maksājuma rīkojumu, uzdod grāmatvedim samaksāt iepriekš apzināto izdevumu summu.

Gadījumos, kad par sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp nomas pakalpojumiem, vai piegādātajām precēm veic periodiskus maksājumus, un ievērojot kredītrīkotāja veiktu riska analīzi, kredītrīkotājs var likt piemērot tiešā debeta sistēmu no avansa konta vai ar grāmatveža īpašu atļauju saskaņā ar 83. panta 3. punktu.

5.Saistību atcelšana ir operācija, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs pilnīgi vai daļēji atceļ apropriāciju rezervāciju, kas iepriekš veikta ar budžeta saistībām.

110. pants
Budžeta saistību veidi

1.Budžeta saistības klasificē kādā no šādām kategorijām:

a)atsevišķas: ja saņēmējs un izdevumu summa ir zināmi;

b)vispārējas: ja vismaz viens no elementiem, kas nepieciešams, lai noteiktu atsevišķas saistības, joprojām nav zināms;

c)provizoriskas: lai segtu parastos pārvaldības izdevumus par ELGF, kā minēts 11. panta 2. punktā, un parastos administratīvos izdevumus, ja summa vai galasaņēmēji nav skaidri zināmi.

Tomēr parastos administratīvos izdevumus, kas saistīti ar Savienības delegācijām un Savienības pārstāvniecībām, var segt no provizoriskām saistībām arī tad, ja summa un galasaņēmējs ir zināmi.

2.Budžeta saistības pasākumiem, kas ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, var sadalīt pa vairākiem gadiem gada maksājumos vienīgi tad, ja tā paredzēts pamataktā, vai ja tās attiecas uz administratīviem izdevumiem.

3.Vispārējās budžeta saistības uzņemas, pamatojoties uz finansēšanas lēmumu.

Vispārējās budžeta saistības uzņemas ne vēlāk kā brīdī, kad tiek pieņemts lēmums par saņēmējiem un summām, un, ja attiecīgo apropriāciju izpilde paredz darba programmas pieņemšanu, ne agrāk kā pēc programmas pieņemšanas.

4.Vispārējās budžeta saistības īsteno, noslēdzot finansēšanas līgumu, kurā paredzēta turpmāka vienas vai vairāku juridisku saistību noslēgšana, vai noslēdzot vienu vai vairākas juridiskas saistības.

Finansēšanas līgumi par tiešo finansiālo palīdzību trešām valstīm, tostarp budžeta atbalstu, kuri veido juridiskas saistības, var radīt pamatu maksājumiem, nenoslēdzot citas juridiskas saistības.

Ja vispārējās saistības īsteno, noslēdzot finansēšanas līgumu, 3. punkta otro daļu nepiemēro.

5.Katras atsevišķās juridiskās saistības, kas pieņemtas pēc vispārējo budžeta saistību uzņemšanās, atbildīgais kredītrīkotājs pirms parakstīšanas reģistrē centrālajos budžeta kontos un iegrāmato vispārējās budžeta saistībās.

6.Provizoriskas budžeta saistības izpilda, noslēdzot vienu vai vairākas juridiskas saistības, kuras rada prasījuma tiesības uz turpmākiem maksājumiem. Tomēr gadījumos saistībā ar personāla vadības izdevumiem vai saistībā ar izdevumiem par saziņu, ko veic iestādes un kuras mērķis ir ziņot par Savienības notikumiem, vai gadījumos, kas minēti šīs regulas pielikuma 14.5. punktā, tās var īstenot tieši ar maksājumiem.

111. pants
ELGF apropriāciju saistības

1.ELGF apropriācijas ietver nediferencētas apropriācijas katram finanšu gadam, izņemot izdevumus, kas saistīti ar Regulas (EK) Nr. 1306/2013 4. panta 2. punktā un 6. pantā minētajiem pasākumiem, pasākumus, ko finansē ar darbību nesaistītas tehniskās palīdzības ietvaros, un iemaksas izpildaģentūrām; šos izdevumus finansē no diferencētajām apropriācijām.

2.Komisijas lēmumi, ar kuriem nosaka šādu izdevumu atmaksas summas, veido vispārējās provizoriskās saistības, kuras nevar pārsniegt kopējās apropriācijas, kas iekļautas attiecībā uz ELGF.

3.Vispārējās provizoriskās saistības par ELGF, kas paredzētas par finanšu gadu un kas līdz nākamā finanšu gada 1. februārim nav pārtapušas saistībās attiecībā uz konkrētiem budžeta nomenklatūras posteņiem, attiecībā uz attiecīgo finanšu gadu atceļ.

4.Attiecībā uz izdevumiem, ko veic iestādes un struktūras, kuras minētas noteikumos par ELGF, saistības atbilstīgi nodaļai, pantam un postenim uzņemas divu mēnešu laikā no dalībvalstu nosūtīto pārskatu saņemšanas. Šādas

5.saistības var uzņemties pēc minētā divu mēnešu termiņa, ja attiecībā uz atbilstīgajām budžeta pozīcijām ir nepieciešama apropriāciju pārvietošana. Izņemot gadījumus, kad dalībvalstis vēl nav veikušas maksājumus vai kad atbilstība ir apšaubāma, summas sedz kā maksājumus tajā pašā divu mēnešu laikposmā.

Pirmajā daļā minētās saistības atskaita no vispārējām provizoriskajām saistībām, kas minētas 1. punktā.

6.Piemērojot 2. un 3. punktu, veic pārskatu pārbaudi un apstiprināšanu.

112. pants
Saistību termiņi

1.Juridiskās saistības, kas attiecas uz atsevišķām vai provizoriskām budžeta saistībām, noslēdz līdz n gada 31. decembrim saskaņā ar 109. panta 2. punktu un 256. panta 3. punktu.

2.Vispārējās budžeta saistības sedz kopējās izmaksas par atbilstošām juridiskajām saistībām, kas noslēgtas līdz n+1 gada 31. decembrim.

Ja vispārējo budžeta saistību rezultātā piešķir IX sadaļā minēto godalgu, 200. panta 4. punktā minētās juridiskās saistības noslēdz līdz n+3 gada 31. decembrim.

Saistībā ar ārējām darbībām, ja vispārējās budžeta saistības paredz finansēšanas nolīguma noslēgšanu ar kādu trešo valsti, finansēšanas līgumus noslēdz līdz n+1 gada 31. decembrim, kur n gads ir gads, kurā uzņēmās budžeta saistības. Šajā gadījumā vispārējās budžeta saistības sedz izmaksas par juridiskajām saistībām, saskaņā ar kurām izpilda noslēgto finansēšanas nolīgumu, līdz finansēšanas nolīguma izpildes termiņa beigām.

3.Atsevišķajām un provizoriskajām budžeta saistībām, kas noslēgtas par pasākumiem, kuri ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, izņemot attiecībā uz personāla izdevumiem, ir galīgais izpildes termiņš, kas noteikts saskaņā ar nosacījumiem juridiskajās saistībās, uz kurām tas attiecas, un ņemot vērā pareizas finanšu pārvaldības principu.

4.Jebkuru šādu budžeta saistību daļu, kas nav izpildīta ar maksājumiem sešus mēnešus pēc galīgā izpildes termiņa, atceļ saskaņā ar 13. pantu.

5.Budžeta saistību summas, par kurām divu gadu laikā pēc juridisko saistību parakstīšanas nav veikts neviens maksājums 113. panta nozīmē,atceļ, izņemot, ja minētā summa saistīta ar lietas izskatīšanu tiesā vai arbitrāžas struktūrās, ja juridiskās saistības ir ar trešo valsti noslēgta finansēšanas nolīguma veidā vai ja nozaru noteikumos ir paredzēti īpaši noteikumi.

113. pants
Maksājumu veidi

1.Grāmatvedis izdevumu samaksu veic pieejamo līdzekļu robežās.

2.Maksājums ietver vienu vai vairākas šādas operācijas:

a)visas pienākošās summas maksājums;

b)pienākošās summas maksājums, kas izpaužas šādi:

i)apgrozāmos līdzekļus sniedzošs priekšfinansējums, kurš var būt sadalīts vairākos maksājumos saskaņā ar pareizu finanšu pārvaldību un kuru maksā, pamatojoties uz līgumu, nolīgumu vai pamataktu vai pamatojoties uz apliecinošiem dokumentiem, kas dod iespēju pārbaudīt, ka attiecīgā līguma vai nolīguma noteikumi ir ievēroti;

ii)viens vai vairāki starpposma maksājumi kā ekvivalents pasākuma daļējai izpildei vai līguma izpildei. Ar tiem var pilnīgi vai daļēji ieskaitīt priekšfinansējumu, neskarot pamatakta noteikumus;

iii)atlikušo pienākošos summu samaksa, ja pasākums vai līgums ir pilnībā pabeigts;

c)uzkrājuma maksājums kopējā uzkrājumu fondā, kas izveidots saskaņā ar 205. pantu.

Atlikuma maksājumu nevar atkārtot, un ar to ieskaita visus iepriekšējos izdevumus; lai atgūtu neizmantotās summas, izdod iekasēšanas rīkojumu.

3.Izdarot katru maksājumu, budžeta uzskaitē nošķir dažādos maksājumu veidus, kas minēti 2. punktā.

4.Grāmatvedības noteikumi, kas minēti 79. pantā, ietver noteikumus par priekšfinansējuma ieskaitu uzskaitē un izmaksu attiecināmības atzīšanu.

5.Atbildīgais kredītrīkotājs regulāri veic priekšfinansējuma maksājumu ieskaitu atbilstīgi pamatā esošā projekta ekonomiskajai būtībai un vēlākais projekta beigās. Ieskaits tiek veikts, pamatojoties uz informāciju par izmaksām, kas radušās, vai apliecinājumu par maksājuma nosacījumu izpildi saskaņā ar 121. pantu, ko kredītrīkotājs apzinājis saskaņā ar 109. panta 3. punktu.

Attiecībā uz dotāciju nolīgumiem, līgumiem un iemaksu nolīgumiem, kuru summa pārsniedz EUR 5 000 000, kredītrīkotājs katra gada beigās iegūst vismaz to informāciju, kas vajadzīga, lai aprēķinātu šo izmaksu pamatotu aplēsi. Lai gan to nevar izmantot priekšfinansējuma ieskaitam, tas ļaus kredītrīkotājam un grāmatvedim izpildīt 80. panta 2. punktā paredzētos pienākumus.

Otrās daļas vajadzībām parakstītajās juridiskajās saistībās iekļauj attiecīgus noteikumus.

114. pants
Maksājumu termiņi

1.Maksājumus veic:

a)90 kalendārajās dienās par iemaksu nolīgumiem, līgumiem un dotāciju nolīgumiem, kas saistīti ar tehniskiem pakalpojumiem vai pasākumiem, kuru vērtēšana ir īpaši sarežģīta un par kuriem maksājums ir atkarīgs no ziņojuma vai apliecinājuma apstiprināšanas;

b)60 kalendārajās dienās par visiem citiem iemaksu nolīgumiem, līgumiem un dotāciju nolīgumiem, par kuriem maksājums ir atkarīgs no ziņojuma vai apliecinājuma apstiprināšanas;

c)30 kalendārajās dienās par visiem citiem iemaksu nolīgumiem, līgumiem un dotāciju nolīgumiem.

2.Maksājuma termiņš ietver laiku, kas vajadzīgs izdevumu apzināšanai, apstiprināšanai un apmaksai.

To sāk skaitīt no dienas, kad ir saņemts maksājuma pieprasījums.

Maksājuma pieprasījumu reģistrē atbildīgā kredītrīkotāja pilnvarotā struktūrvienība, cik drīz vien iespējams, un to uzskata par saņemtu tā reģistrācijas datumā.

Par maksājuma datumu uzskata datumu, kurā iestādes konts ir debitēts.

Maksājuma pieprasījums ietver šādus būtiskos elementus:

a)kreditora identifikāciju;

b)summu;

c)valūtu;

d)datumu.

Ja trūkst kaut vai viena būtiskā elementa, maksājuma pieprasījumu noraida.

Kreditoru rakstiski informē par noraidījumu un tā iemesliem, cik drīz vien iespējams, un jebkurā gadījumā 30 kalendāro dienu laikā no maksājuma pieprasījuma saņemšanas dienas.

3.Atbildīgais kredītrīkotājs var apturēt maksājuma termiņu, ja:

a)nav pienācis maksājuma pieprasījuma summas samaksas termiņš; vai

b)nav uzrādīti atbilstīgi apliecinošie dokumenti.

Ja atbildīgais kredītrīkotājs saņem informāciju, kas liek apšaubīt maksājuma pieprasījumā norādīto izdevumu attiecināmību, viņš var apturēt maksājuma termiņu, lai pārbaudītu, tostarp, izmantojot pārbaudes uz vietas, ka izdevumi patiešām ir attiecināmi. Atlikušais maksājuma periods atsākas dienā, kad saņemta pieprasītā informācija vai pārskatītie dokumenti vai kad pabeigtas vajadzīgās papildu pārbaudes, tostarp pārbaudes uz vietas.

Attiecīgos kreditorus rakstiski informē par apturēšanas iemesliem.

4.Izņemot attiecībā uz dalībvalstīm, Eiropas Investīciju banku un Eiropas Investīciju fondu, beidzoties 1. punktā noteiktajiem termiņiem, kreditors ir tiesīgs saņemt procentu maksājumus saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)procentu likmes ir tādas, kā minēts 97. panta 2. punktā;

b)procenti maksājami par laikposmu, kas aizritējis no nākamās kalendārās dienas pēc 1. punktā noteiktā maksājuma termiņa līdz maksājuma veikšanas dienai.

Tomēr, ja saskaņā ar pirmās daļas noteikumiem aprēķinātie procenti nepārsniedz EUR 200, tos atmaksā kreditoram tikai pēc pieprasījuma, kas iesniegts divu mēnešu laikā pēc nokavētā maksājuma saņemšanas.

5.Katra iestāde iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šā panta 1.–4. punktā noteikto termiņu ievērošanu un šo termiņu apturēšanu. Komisijas ziņojumu pievieno gada darbības pārskatu kopsavilkumam, kas minēts 73. panta 9. punktā.

8. nodaļa
Iekšējais revidents

115. pants
Iekšējā revidenta iecelšana

1.Katra iestāde nosaka iekšējās revīzijas amatpienākumus, kas jāpilda saskaņā ar atbilstošiem starptautiskajiem standartiem. Iekšējais revidents, ko iecēlusi iestāde, ir atbildīgs pret šo iestādi par budžeta izpildes sistēmu un procedūru pareizas darbības pārbaudi. Iekšējais revidents nevar būt ne kredītrīkotājs, ne grāmatvedis.

2.EĀDD iekšējās revīzijas nolūkā Komisijas iekšējais revidents ir tiesīgs pārbaudīt, kā Savienības delegāciju vadītāji, kas saskaņā ar 58. panta 2. punktu darbojas kā kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām, veic viņiem pastarpināti deleģēto finanšu pārvaldību.

Komisijas iekšējais revidents attiecībā uz budžeta iedaļas “EĀDD” izpildi darbojas arī kā EĀDD iekšējais revidents.

3.Katra iestāde ieceļ savu iekšējo revidentu saskaņā ar noteikumiem, kas pielāgoti tās īpašajām funkcijām un prasībām. Iestāde informē Eiropas Parlamentu un Padomi par iekšējā revidenta iecelšanu.

4.Katra iestāde saskaņā ar savām īpašajām funkcijām un prasībām nosaka iekšējā revidenta uzdevumu apjomu un sīki nosaka mērķus un procedūras iekšējās revīzijas funkciju veikšanai, pienācīgi ievērojot starptautiskos iekšējās revīzijas standartus.

5.Iestāde var iecelt par iekšējo revidentu tādu ierēdni vai citu darbinieku atbilstīgi viņa īpašajām zināšanām, uz kuru attiecas Civildienesta noteikumi un kurš izraudzīts no dalībvalstu pilsoņu vidus.

6.Ja divas vai vairākas iestādes ieceļ vienu un to pašu iekšējo revidentu, tās veic nepieciešamos pasākumus, lai varētu viņu saukt pie atbildības par viņa rīcību, kā noteikts 119. pantā.

7.Iestāde informē Eiropas Parlamentu un Padomi par iekšējā revidenta pienākumu pildīšanas izbeigšanu.

116. pants
Iekšējā revidenta pilnvaras un pienākumi

1.Iekšējais revidents konsultē iestādi, kurā viņš strādā, par riska pārvaldīšanu, sniedzot neatkarīgu atzinumu par pārvaldības un kontroles sistēmu kvalitāti, kā arī sniedzot ieteikumus, kā uzlabot operāciju izpildes nosacījumus un veicināt pareizu finanšu pārvaldību.

Iekšējais revidents jo īpaši atbild par:

a)iekšējās pārvaldības sistēmu piemērotības un efektivitātes novērtējumu un struktūrvienību snieguma novērtējumu politikas, programmu un pasākumu izpildē, ņemot vērā ar to saistītos riskus;

b)katrai budžeta izpildes operācijai piemēroto iekšējās kontroles un revīzijas sistēmu lietderības un efektivitātes novērtējumu.

2.Iekšējais revidents pilda savus pienākumus attiecībā uz visām iestādes veiktajām darbībām un tās struktūrvienībām. Viņam pilnīgi un bez ierobežojumiem ir pieejama visa informācija, kas nepieciešama viņa pienākumu veikšanai, nepieciešamības gadījumā klātienē, arī dalībvalstīs un trešās valstīs.

Iekšējais revidents pieņem zināšanai kredītrīkotāju gada ziņojumus un visus pārējos informācijas materiālus.

3.Iekšējais revidents ziņo iestādei par saviem konstatējumiem un ieteikumiem. Iestāde nodrošina, ka tiek veikti pasākumi atbilstoši ieteikumiem, kas sniegti pēc iekšējās revīzijas. Iekšējais revidents iesniedz iestādei arī iekšējās revīzijas gada ziņojumu, kurā norāda veikto iekšējo revīziju skaitu un veidu, sniegtos ieteikumus, kā arī sakarā ar minētajiem ieteikumiem veiktos pasākumus.

Katra iestāde apsver, vai ieteikumi, kas ietverti tās iekšējā revidenta ziņojumos, ir noderīgi, lai tos iekļautu paraugprakses apmaiņā ar citām iestādēm.

4.Iekšējais revidents iesniedz iestādei arī iekšējās revīzijas gada ziņojumu, kurā norāda veikto iekšējo revīziju skaitu un veidu, sniegtos galvenos ieteikumus, kā arī sakarā ar minētajiem ieteikumiem veiktos pasākumus.

Šajā gada ziņojumā min arī sistēmu problēmas, kuras konstatējusi saskaņā ar 139. pantu izveidotā darba grupa, ja tā sniedz 90. pantā minēto atzinumu.

5.Sagatavojot savu ziņojumu, iekšējais revidents īpašu uzmanību pievērš pareizas finanšu pārvaldības principa ievērošanai kopumā un nodrošina, lai tiktu veikti attiecīgi pasākumi šā principa piemērošanas pakāpeniskai uzlabošanai un veicināšanai.

6.Katru gadu Komisija saistībā ar budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru un saskaņā ar LESD 319. pantu pēc pieprasījuma pārsūta savu iekšējās revīzijas gada ziņojumu šā panta 3. punkta nozīmē, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes prasības.

7.Iestāde dara zināmu iekšējā revidenta kontaktinformāciju konfidenciālai saziņai ar iekšējo revidentu visām fiziskajām vai juridiskajām personām, kas ir iesaistītas izdevumu operācijās.

8.Iestāde katru gadu sagatavo ziņojumu, iekļaujot šajā ziņojumā kopsavilkumu par veikto iekšējo revīziju skaitu un veidu, sniegtajiem ieteikumiem un saistībā ar šiem ieteikumiem veiktajiem pasākumiem, un iesniedz to Eiropas Parlamentam un Padomei, kā paredzēts 239. pantā.

9.Iekšējā revidenta ziņojumi un konstatējumi, kā arī iestādes ziņojums ir publiski pieejami tikai pēc tam, kad iekšējais revidents ir apstiprinājis pasākumus, kas veikti to īstenošanai.

10.Iestāde piešķir iekšējam revidentam resursus, kas vajadzīgi viņa revidenta funkciju pienācīgai veikšanai, un sniedz uzdevumu aprakstu, kurā sīki norādīti viņa uzdevumi, pienākumi un saistības.

117. pants
Iekšējā revidenta darba programma

1.Iekšējais revidents pieņem savu darba programmu un iesniedz to iestādei.

2.Iestāde var lūgt iekšējam revidentam veikt revīziju, kas nav paredzēta 1. punktā minētajā darba programmā.

118. pants
Iekšējā revidenta neatkarība

3.Iekšējais revidents, veicot revīzijas, ir pilnīgi neatkarīgs. Īpašās normas, ko piemēro iekšējiem revidentiem, nosaka iestāde, un šīm normām jābūt tādām, lai nodrošinātu, ka iekšējais revidents, pildot savus pienākumus, ir pilnīgi neatkarīgs, un lai paredzētu iekšējā revidenta atbildību.

4.Viņam nevar dot nekādus norādījumus, nedz arī jebkādā veidā viņu ierobežot attiecībā uz viņa amatpienākumu izpildi, kas viņam līdz ar iecelšanu amatā uzdoti saskaņā ar Finanšu regulu.

5.Ja iekšējais revidents ir darbinieks, viņš veic savus īpašos revīzijas amatpienākumus pilnīgi neatkarīgi un uzņemas atbildību saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu.

119. pants
Iekšējā revidenta atbildība

Tikai pati iestāde, rīkojoties saskaņā ar šo pantu, var veikt darbības, lai panāktu, ka iekšējo revidentu kā ierēdni vai citu darbinieku, uz kuru attiecas Civildienesta noteikumi, sauc pie atbildības par viņa rīcību.

Iestāde pieņem pamatotu lēmumu par izmeklēšanas uzsākšanu. Par šo lēmumu paziņo ieinteresētajai personai. Iestāde var tās tiešā pārraudzībā uzdot vadīt izmeklēšanu vienam vai vairākiem ierēdņiem, kuru pakāpe ir vienāda vai augstāka nekā attiecīgajam darbiniekam. Izmeklēšanas laikā uzklausa ieinteresētās personas viedokli.

Izmeklēšanas ziņojumu dara zināmu ieinteresētajai personai, kuras viedokli par ziņojuma priekšmetu iestāde pēc tam uzklausa.

Pamatojoties uz ziņojumu un uzklausīšanu, iestāde pieņem vai nu pamatotu lēmumu izbeigt lietu, vai arī pamatotu lēmumu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 22. un 86. pantu un IX pielikumu. Par lēmumiem piemērot disciplinārus pasākumus vai finansiālus sodus paziņo ieinteresētajai personai un informācijas nolūkā dara tos zināmus pārējām iestādēm un Revīzijas palātai.

Ieinteresētā persona par šādiem lēmumiem var iesniegt prasību Eiropas Savienības Tiesā, kā paredzēts Civildienesta noteikumos.

120. pants
Prasības iesniegšana Eiropas Savienības Tiesā

Neskarot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas atļauti ar Civildienesta noteikumiem, iekšējais revidents var iesniegt prasību tieši Eiropas Savienības Tiesā attiecībā uz jebkuru aktu, kurš attiecas uz viņa kā iekšējā revidenta pienākumu izpildi. Šāda prasība jāiesniedz trīs mēnešu laikā no kalendārās dienas, kurā paziņots par attiecīgo aktu.

Šādas prasības izmeklē un iztiesā Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 91. panta 5. punktā noteiktajā kārtībā.

V SADAĻA
KOPĪGIE NOTEIKUMI

1. NODAĻA
NOTEIKUMI PAR TIEŠO, NETIEŠO UN DALĪTO IZPILDI

121. pants
Savienības iemaksas veidi

1.Savienības iemaksas tiešajā, dalītajā vai netiešajā izpildē palīdz sasniegt kādu Savienības politikas mērķi un noteiktos rezultātus un var izpausties kādā no šādiem veidiem:

a)faktiski radušos attiecināmo izmaksu atlīdzināšana;

b)vienības izmaksas, kas sedz visu vai atsevišķu konkrētu kategoriju attiecināmās izmaksas, kuras ir skaidri noteiktas iepriekš, atsaucoties uz summu par vienību;

c)fiksētas summas, kas kopumā sedz visu vai atsevišķu konkrētu kategoriju attiecināmās izmaksas, kuras ir skaidri noteiktas iepriekš;

d)vienotas likmes finansējums, kas sedz noteiktu kategoriju attiecināmās izmaksas, kuras ir skaidri noteiktas iepriekš, piemērojot procentus;

e)finansējums, kas nav saistīts ar attiecīgo darbību izmaksām, pamatojoties uz:

i)vai nu atbilstību nosacījumiem, kuri ir noteikti nozares tiesību aktos vai Komisijas lēmumos, vai

ii)sasniegtajiem rezultātiem, kas novērtēti, atsaucoties uz iepriekš noteiktiem atskaites punktiem vai izmantojot snieguma rādītājus;

f) šā panta a) līdz e) punktā minēto veidu kombinācija.

Savienības iemaksas, kas minētas b), c) un d) apakšpunktā, nosaka saskaņā ar 175. pantu vai nozares tiesību aktiem. Savienības iemaksas, kas minētas e) apakšpunktā, nosaka saskaņā ar 175. pantu, nozares tiesību aktiem vai Komisijas lēmumu.

2.Nosakot piemēroto iemaksas veidu, tiek darīts viss iespējamais, lai ņemtu vērā potenciālo saņēmēju intereses un uzskaites metodes.

122. pants
Savstarpēja paļaušanās uz novērtējumu

Komisija var pilnībā vai daļēji paļauties uz pašas vai citu subjektu, tostarp līdzekļu devēju, veiktiem novērtējumiem, ciktāl šie novērtējumi ir sagatavoti, ievērojot nosacījumus, kas ir līdzvērtīgi šajā regulā noteiktajiem nosacījumiem attiecībā uz piemērojamo budžeta izpildes metodi. Šajā nolūkā Komisija veicina starptautiski atzītu standartu vai starptautiskās paraugprakses atzīšanu.

123. pants
Savstarpēja paļaušanās uz revīzijām

Ja neatkarīgs revidents ir veicis uz starptautiski pieņemtiem standartiem balstītu revīziju, kas sniedz pamatotu pārliecību par finanšu pārskatiem un ziņojumiem, kuros izklāstīts Savienības iemaksas izlietojums, minētā revīzija veido pamatu vispārējam ticamības apliecinājumam, kā attiecīgā gadījumā sīkāk precizēts nozares noteikumos.

124. pants
Sadarbība Savienības finanšu interešu aizsardzībā

1.Jebkura persona vai subjekts, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā sadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā un kā nosacījumu līdzekļu saņemšanai piešķir atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Revīzijas palātai (ERP), un vajadzības gadījumā attiecīgajām valsts iestādēm nepieciešamās tiesības un piekļuvi, lai tie visaptveroši īstenotu savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā tas ietver tiesības veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas.

2.Jebkura persona vai subjekts, kas saņem Savienības finansējumu saskaņā ar tiešo un netiešo izpildi, rakstiski piekrīt piešķirt nepieciešamās tiesības, kā minēts 1. punktā. Tas ietver pienākumu visām trešām personām, kuras iesaistītas Savienības līdzekļu īstenošanā, nodrošināt līdzvērtīgas tiesības.

125. pants
Resursu pārvietojums uz instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar šo regulu vai nozares regulām

Resursus, kas piešķirti dalībvalstīm saskaņā ar dalīto izpildi, pēc to pieprasījuma var pārvietot uz instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar šo regulu vai saskaņā ar nozares regulām. Komisija apgūst šos resursus saskaņā ar 61. panta 1. punkta a) vai c) apakšpunktu, ja iespējams, par labu attiecīgajai dalībvalstij. Turklāt resursus, kas piešķirti dalībvalstīm saskaņā ar dalīto izpildi, pēc to pieprasījuma var izmantot, lai uzlabotu ESIF spēju uzņemties risku. Šādos gadījumos piemēro ESIF noteikumus.

2. NODAĻA
NOTEIKUMI PAR TIEŠO UN NETIEŠO IZPILDI

1. iedaļa
NOTEIKUMI PAR PROCEDŪRĀM UN IZPILDI

126. pants
Finanšu pamatpartnerības

1.Komisija var noslēgt finanšu pamatpartnerības nolīgumus ilgtermiņa sadarbībai ar personām un subjektiem, kas apgūst Savienības līdzekļus saskaņā ar 61. panta 1. punkta c) apakšpunktu, vai labuma guvējiem. Finanšu pamatpartnerības nolīgumus pārskata vismaz reizi katras daudzgadu finanšu shēmas ietvaros, neskarot 4. punkta c) apakšpunktu. Saskaņā ar šiem nolīgumiem var parakstīt iemaksu nolīgumus vai dotācijas nolīgumus.

2.Finanšu pamatpartnerības nolīgumā precizē finansiālās sadarbības veidus, sadarbības kopīgos mērķus, kā arī principus, kuri reglamentē šādu sadarbību starp Komisiju un personām un subjektiem, kas īsteno Savienības līdzekļus saskaņā ar 61. panta 1. punkta c) apakšpunktu, vai labuma guvējiem. Šie nolīgumi atspoguļo arī to, cik lielā mērā Komisija var paļauties uz personu vai subjektu, kas īsteno Savienības līdzekļus saskaņā ar 61. panta 1. punkta c) apakšpunktu, vai labuma guvēju sistēmām un procedūrām, tostarp revīzijas procedūrām.

3.Lai optimizētu revīziju izmaksas un ieguvumus un atvieglotu koordināciju, ar personām un subjektiem, kas īsteno līdzekļus saskaņā ar 61. panta 1. punkta c) apakšpunktu, vai dotāciju labuma guvējiem var noslēgt revīzijas vai pārbaudes nolīgumus. Eiropas Investīciju bankas gadījumā piemēro trīspusēju nolīgumu, kas noslēgts ar Komisiju un Eiropas Revīzijas palātu.

4.Ja finanšu pamatpartnerības īsteno, izmantojot konkrētas dotācijas:

a)nolīgumā papildus 2. punktam norāda:

i)paredzēto pasākumu vai darba programmu veidu;

ii)konkrēto dotāciju piešķiršanas procedūru saskaņā ar VIII sadaļas principiem un procedūras noteikumiem;

b)finanšu pamatpartnerības nolīguma un konkrētās dotācijas nolīguma noteikumiem kopā jāatbilst 194. panta prasībām;

c)partnerības ilgums nedrīkst pārsniegt četrus gadus, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus;

d)finanšu pamatpartnerību izmanto saskaņā ar pārredzamības principu un principu par vienlīdzīgu attieksmi pret pieteikuma iesniedzējiem;

e)attiecībā uz plānošanu, ex ante publiskošanu un piešķiršanu finanšu pamatpartnerību uzskata par dotāciju;

f)konkrētajām dotācijām, kas pamatojas uz šādu partnerību, piemēro ex post publiskošanas procedūras, kas minētas 183. panta 2. punktā.

5.Finanšu pamatpartnerības nolīgums, ko īsteno, izmantojot konkrētās dotācijas, var paredzēt paļaušanos uz saņēmēja sistēmām un procedūrām saskaņā ar 2. punktu, ja minētās sistēmas un procedūras ir novērtētas saskaņā ar 149. panta 2., 3. un 4. punktu. Šādā gadījumā 189. panta 1. punkta d) apakšpunktu nepiemēro. Ja 149. panta 4. punkta d) apakšpunktā minētās saņēmēja procedūras attiecībā uz finansējuma sniegšanu trešām personām ir novērtētas pozitīvi, 197. un 198. pantu nepiemēro.

6.Attiecībā uz finanšu pamatpartnerības nolīgumu, ko īsteno, izmantojot konkrētās dotācijas, pirms finanšu pamatpartnerības nolīguma parakstīšanas veic 191. pantā minēto darbības un finanšu spēju pārbaudi. Komisija var paļauties uz finanšu un darbības spēju līdzvērtīgu pārbaudi, ko veikuši citi līdzekļu devēji.

7.Attiecībā uz finanšu pamatpartnerību, ko īsteno, izmantojot iemaksu nolīgumus, finanšu pamatpartnerības nolīguma un iemaksas nolīguma noteikumiem kopā jāatbilst 150. panta 4. punkta un 124. panta prasībām.

8.Komisija cenšas saskaņot savas ziņošanas prasības ar citu līdzekļu devēju ziņošanas prasībām.

127. pants
Apturēšana, izbeigšana un samazināšana

1.Ja piešķiršanas procedūrā ir pieļauti pārkāpumi vai krāpšana, atbildīgais kredītrīkotājs procedūru pārtrauc un var veikt jebkādus nepieciešamos pasākumus, tostarp procedūras atcelšanu. Gadījumos, kad pastāv aizdomas par krāpšanu, atbildīgais kredītrīkotājs par to nekavējoties informē Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai.

2.Ja pēc piešķiršanas atklājas, ka piešķiršanas procedūrā ir pieļauti pārkāpumi vai krāpšana, atbildīgais kredītrīkotājs var:

a)atteikties parakstīt juridiskās saistības vai atcelt godalgas piešķiršanu;

b)apturēt maksājumus;

c)apturēt juridisko saistību izpildi;

d)attiecīgā gadījumā izbeigt juridiskās saistības pilnībā vai attiecībā uz vienu saņēmēju.

3.Atbildīgais kredītrīkotājs var arī apturēt maksājumus vai juridisko saistību izpildi, ja:

a)juridisko saistību izpildē konstatē pārkāpumus, krāpšanu vai pienākumu neizpildi;

b)ir jāpārbauda, vai iespējamie pārkāpumi, krāpšana vai pienākumu neizpilde faktiski ir notikuši;

c)pārkāpumi, krāpšana vai pienākumu neizpilde liek apšaubīt tā subjekta vai personas iekšējās kontroles sistēmu uzticamību vai efektivitāti, kas īsteno Savienības līdzekļus saskaņā ar 61. panta 1. punkta c) apakšpunktu, vai pamatā esošo darījumu likumību un pareizību.

Ja pirmās daļas b) apakšpunktā minētie iespējamie pārkāpumi, krāpšana vai pienākumu neizpilde netiek apstiprināti, pēc iespējas drīz atsāk īstenošanu vai maksājumus.

Atbildīgais kredītrīkotājs var izbeigt juridiskās saistības pilnībā vai attiecībā uz vienu saņēmēju pirmās daļas a) un c) apakšpunktā minētajos gadījumos.

4.Papildus 2. vai 3. punktā minētajiem pasākumiem atbildīgais kredītrīkotājs proporcionāli pārkāpumu, krāpšanas vai pienākumu neizpildes smagumam var samazināt dotāciju, godalgu, iemaksu saskaņā ar iemaksas nolīgumu vai cenu saskaņā ar līgumu, tostarp ja attiecīgās darbības netika īstenotas vai tika īstenotas slikti, daļēji vai novēloti.

Attiecībā uz 121. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto finansējumu atbildīgais kredītrīkotājs var proporcionāli samazināt iemaksu, ja rezultāti ir sasniegti slikti, daļēji vai novēloti vai nav izpildīti nosacījumi.

5.Šā panta 2. punkta b), c) un d) apakšpunktu un 3. punktu nepiemēro pieteikuma iesniedzējiem godalgu piešķiršanas konkursā.

128. pants
Lietvedība

1.Saņēmēji glabā grāmatvedības uzskaiti, apliecinošos dokumentus, statistikas uzskaiti un citu uzskaiti, kas saistīta ar finansējumu, tostarp uzskaiti un dokumentus elektroniskā formātā, piecus gadus pēc atlikuma maksājuma saņemšanas vai, ja šāda maksājuma nav, pēc darījuma. Šis periods ir trīs gadi, ja finansējuma summa nepārsniedz EUR 60 000.

2.Uzskaiti un dokumentus par revīzijām, pārsūdzībām, tiesvedību, prasībām, kas attiecas uz juridiskām saistībām vai Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai veiktu izmeklēšanu, ja par tiem paziņots saņēmējam, glabā līdz šādu revīziju, pārsūdzību, tiesvedību, prasību vai izmeklēšanas beigām.

3.Uzskaiti un dokumentus glabā vai nu to oriģināleksemplāros, vai apliecinātu kopiju veidā, vai vispāratzītos datu nesējos, tostarp dokumentu oriģinālu elektroniskajās versijās vai tādu dokumentu veidā, kuriem ir tikai elektroniskās versijas. Pēdējā minētajā gadījumā oriģināleksemplāri nav nepieciešami, ja šie dokumenti atbilst piemērojamām tiesiskajām prasībām, lai tos uzskatītu par tādiem, kas atbilst oriģināliem, un uz tiem paļautos revīzijas nolūkā.

129. pants
Abu pušu uzklausīšanas procedūra un pārsūdzība

1.Pirms tiek pieņemts jebkāds pasākums, kas nelabvēlīgi ietekmē dalībnieka vai saņēmēja tiesības, atbildīgais kredītrīkotājs nodrošina, ka dalībniekam vai saņēmējam ir dota iespēja iesniegt apsvērumus.

2.Ja kredītrīkotāja pasākums nelabvēlīgi ietekmē dalībnieka vai saņēmēja tiesības, aktā, ar kuru nosaka minēto pasākumu, norāda, kā to var pārsūdzēt administratīvā kārtībā un/vai iesniedzot prasību tiesā.

130. pants
Samazinātas procentu likmes un garantijas maksas subsīdijas

1.Samazinātas procentu likmes un garantijas maksas subsīdijas sniedz saskaņā ar X sadaļu, ja tās ir apvienotas vienā pasākumā ar finanšu instrumentiem.

2.Ja samazinātas procentu likmes un garantijas maksas subsīdijas nav apvienotas vienā pasākumā ar finanšu instrumentiem, tās var sniegt saskaņā ar VI vai VIII sadaļu.

2. iedaļa
AGRĪNAS ATKLĀŠANAS UN IZSLĒGŠANAS SISTĒMA

131. pants
Savienības finanšu interešu aizsardzība, atklājot riskus un piemērojot administratīvas sankcijas

1.Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, Komisija izveido un uztur agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmu par dalībniekiem un saņēmējiem.

Šādas sistēmas mērķis ir veicināt:

a)tādu dalībnieku un saņēmēju agrīnu atklāšanu, kuri apdraud Savienības finanšu intereses;

b)tādu dalībnieku un saņēmēju izslēgšanu, uz kuriem attiecas kāda no 132. panta 1. punktā minētajām izslēgšanas situācijām;

c) finansiālu sodu piemērošanu attiecībā uz saņēmēju, ievērojot 134. pantu.

Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmu piemēro arī:

a)subjektiem, uz kuru spējām kandidāts vai pretendents plāno paļauties, vai darbuzņēmēja apakšuzņēmējiem;

b)personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, ja budžetu izpilda saskaņā ar 61. panta 1. punkta c) apakšpunktu, pamatojoties uz informāciju, kas paziņota saskaņā ar 150. panta 4. punktu. Attiecībā uz finanšu instrumentiem, ja nav noteikumu un procedūru, kas ir pilnībā līdzvērtīgas 149. panta 4. punkta d) apakšpunktā minētajiem noteikumiem un procedūrām, galasaņēmēji un starpnieki personai vai subjektam, kas apgūst Savienības līdzekļus saskaņā ar 61. panta 1. punkta c) apakšpunktu, iesniedz parakstītu apliecinājumu ar godavārdu par to, ka tie nav nevienā no 132. panta 1. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā vai 137. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajām situācijām vai situācijā, kas tiek uzskatīta par līdzvērtīgu pēc novērtējuma, kurš veikts saskaņā ar 149. panta 4. punktu;

c)jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus saskaņā ar finanšu instrumentiem, kurus izņēmuma kārtā īsteno saskaņā ar 61. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Galasaņēmēji iesniedz finanšu starpniekiem parakstītu apliecinājumu ar godavārdu par to, ka tie nav nevienā no 132. panta 1. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā vai 137. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajām situācijām;

d)dalībniekiem vai saņēmējiem, par kuriem subjekti, kas izpilda budžetu saskaņā ar 62. pantu, ir snieguši informāciju saskaņā ar 138. panta 2. punkta d) apakšpunktu.

2.Lēmumu reģistrēt agrīnas atklāšanas informāciju, veikt izslēgšanu un/vai piemērot finansiālus sodus pieņem atbildīgais kredītrīkotājs. Informāciju par šādiem lēmumiem reģistrē 138. panta 1. punktā minētajā datubāzē. Ja šāds lēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz 132. panta 4. punktu, datubāzē reģistrētajā informācijā iekļauj informāciju par 132. panta 4. punktā minētajām personām.

3.Lēmumu veikt izslēgšanu vai piemērot finansiālus sodus var pamatot ar galīgo spriedumu vai galīgo administratīvo lēmumu 132. panta 1. punktā minētajās situācijās vai ar 139. pantā minētās darba grupas veiktu provizorisku juridisko klasifikāciju 132. panta 2. punktā minētajās situācijās, lai nodrošinātu minēto situāciju centralizētu novērtējumu. Regulas 137. pantā minētajos gadījumos atbildīgais kredītrīkotājs noraida dalībnieku konkrētajā procedūrā.

132. pants
Izslēgšanas kritēriji un administratīvās sankcijas

1.Atbildīgais kredītrīkotājs izslēdz 131. panta 1. punktā minēto personu vai subjektu no dalības piešķiršanas procedūrās, kuras reglamentē ar šo regulu, vai no atlases Savienības līdzekļu apgūšanai, ja:

a)persona vai subjekts ir bankrotējis vai tam tiek piemērota maksātnespējas vai likvidācijas procedūra, ja tā aktīvus pārvalda likvidators vai tiesa, ja tam ir mierizlīgums ar kreditoriem, ja tā darījumdarbība ir apturēta vai ja tas ir nonācis citā analogā situācijā, kas izriet no līdzīgas procedūras, kura paredzēta ES vai valsts normatīvajos aktos;

b)ar galīgu spriedumu vai galīgu administratīvo lēmumu ir atzīts, ka persona vai subjekts nav izpildījis savus pienākumus saistībā ar nodokļu maksāšanu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu veikšanu saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem;

c)ar galīgu spriedumu vai galīgu administratīvo lēmumu ir atzīts, ka persona vai subjekts ir vainīgs smagā pārkāpumā saistībā ar profesionālo rīcību, jo ir pārkāpis piemērojamos normatīvos aktus vai tādus ētikas standartus, ko piemēro profesijā, kurā darbojas attiecīgā persona vai subjekts, vai ir iesaistījies jebkādā prettiesiskā rīcībā, kurai ir ietekme uz tā profesionālo uzticamību, ja šāda rīcība liecina par ļaunprātīgu nodomu vai rupju neuzmanību, tostarp jo īpaši kādu no šādām rīcībām:

i)tādas informācijas sagrozīšana krāpnieciskos nolūkos vai nolaidības rezultātā, kas jāsniedz, lai pārbaudītu, vai nepastāv izslēgšanas iemesli un vai ir izpildīti attiecināmības vai atlases kritēriji, vai kas jāsniedz, pildot juridiskās saistības;

ii)nolīguma noslēgšana ar citām personām vai subjektiem nolūkā izkropļot konkurenci;

iii)intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums;

iv)mēģinājums piešķiršanas procedūras laikā ietekmēt atbildīgā kredītrīkotāja lēmumu pieņemšanu;

v)mēģinājums iegūt konfidenciālu informāciju, kas tam varētu dot nepamatotas priekšrocības piešķiršanas procedūrā;

d)ar galīgu spriedumu ir atzīts, ka persona vai subjekts ir vainīgs kādā no šādām rīcībām:

i)krāpšana ar Padomes 1995. gada 26. jūlija aktu 37 izstrādātās Konvencijas par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību 1. panta nozīmē;

ii)korupcija, kā definēts 3. pantā ar Padomes 1997. gada 26. maija aktu 38 izstrādātajā Konvencijā par cīņu pret korupciju, kurā iesaistītas Eiropas Kopienas amatpersonas vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas, un Padomes Pamatlēmuma 2003/568/TI 39 2. panta 1. punktā, kā arī korupcija, kā definēts piemērojamos tiesību aktos;

iii)līdzdalība noziedzīgā organizācijā, kā definēts Padomes Pamatlēmuma 2008/841/TI 40 2. pantā;

iv)nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai teroristu finansēšana, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/60/EK 41 1. pantā;

v)teroristu nodarījumi vai nodarījumi, kas saistīti ar teroristu darbībām, kā definēts attiecīgi Padomes Pamatlēmuma 2002/475/TI 42 1. un 3. pantā, vai kūdīšana, atbalstīšana, līdzdalība vai mēģinājums izdarīt šādus nodarījumus, kā minēts minētā lēmuma 4. pantā;

vi)bērnu darbs vai citi cilvēku tirdzniecības veidi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/36/ES 43 2. pantā;

e)persona vai subjekts ir pieļāvis būtiskus trūkumus saistībā ar galveno pienākumu izpildi, pildot juridiskas saistības, ko finansē no budžeta;

f)ar galīgu spriedumu vai galīgu administratīvo lēmumu ir atzīts, ka persona vai subjekts ir izdarījis pārkāpumu Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 44 1. panta 2. punkta nozīmē.

2.Ja nav galīga sprieduma vai attiecīgā gadījumā galīga administratīvā lēmuma 1. punkta c), d) un f) apakšpunktā minētajos gadījumos vai 1. punkta e) apakšpunktā minētajā gadījumā, atbildīgais kredītrīkotājs izslēdz 131. panta 1. punktā minēto personu vai subjektu, pamatojoties uz šajos apakšpunktos minētās rīcības provizorisku juridisko klasifikāciju, ņemot vērā konstatētos faktus vai citus konstatējumus, kas iekļauti 139. pantā minētās darba grupas ieteikumā.

Pirmajā daļā minētā provizoriskā klasifikācija neskar 131. panta 1. punktā minētās attiecīgās personas vai subjekta rīcības novērtējumu, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Nekavējoties pēc tam, kad ir paziņots par galīgo spriedumu vai galīgo administratīvo lēmumu, atbildīgais kredītrīkotājs pārskata savu lēmumu izslēgt 131. panta 1. punktā minēto personu vai subjektu un/vai saņēmējam piemērot finansiālu sodu. Ja galīgajā spriedumā vai galīgajā administratīvajā lēmumā nav noteikts izslēgšanas ilgums, atbildīgais kredītrīkotājs nosaka šo ilgumu, pamatojoties uz konstatētajiem faktiem un konstatējumiem un ņemot vērā 139. pantā minētās darba grupas ieteikumu.

Ja šādā galīgā spriedumā vai galīgajā administratīvajā lēmumā noteikts, ka 131. panta 1. punktā minētā persona vai subjekts nav vainīgs rīcībā, uz ko attiecas provizoriska juridiska klasifikācija, kura bijusi pamatā tam, ka tas ir izslēgts, atbildīgais kredītrīkotājs nekavējoties pārtrauc šādu izslēgšanu un/vai attiecīgā gadījumā atlīdzina visus noteiktos finansiālos sodus.

Pirmajā daļā minētie fakti un konstatējumi ietver jo īpaši šādus:

a)fakti, kas konstatēti Revīzijas palātas, Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai vai iekšējās revīzijas veiktās revīzijās vai izmeklēšanā vai jebkādās citās pārbaudēs, revīzijās vai kontrolēs, kas veiktas kredītrīkotāja uzdevumā;

b)tādi administratīvi lēmumi, kas nav galīgi un kuros var būt ietverti disciplināri pasākumi, ko veic kompetentā uzraudzības struktūra, kura ir atbildīga par profesionālās ētikas standartu piemērošanas pārbaudi;

c)subjektu un personu, kuras īsteno Savienības līdzekļus saskaņā ar 61. panta 1. punkta c) apakšpunktu, lēmumi vai subjektu, kas izpilda budžetu saskaņā ar 62. pantu, lēmumi;

d)Komisijas lēmumi saistībā ar Savienības konkurences noteikumu pārkāpumu vai valsts kompetentās iestādes lēmumi saistībā ar Savienības vai valsts konkurences tiesību aktu pārkāpumu.

3.Jebkuru atbildīgā kredītrīkotāja lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 131.–138. pantu, vai attiecīgā gadījumā jebkuru 139. pantā minētās darba grupas ieteikumu pieņem saskaņā ar samērīguma principu, jo īpaši ņemot vērā:

a)situācijas nopietnību, tostarp ietekmi uz Savienības finanšu interesēm un reputāciju;

b)laiku, kas pagājis kopš attiecīgās rīcības;

c)tās ilgumu un tās atkārtošanos;

d)nodomu vai nolaidības pakāpi;

e)ierobežoto summu attiecībā uz šā panta 1. punkta b) apakšpunktu;

f)jebkurus citus atbildību mīkstinošus apstākļus, piemēram, 131. panta 1. punktā minētās attiecīgās personas vai subjekta sadarbības līmeni ar attiecīgo kompetento iestādi un tā palīdzību izmeklēšanā, ko ir atzinis atbildīgais kredītrīkotājs, vai izslēgšanas situācijas izpaušanu, izmantojot 133. panta 1. punktā minēto deklarāciju.

4.Atbildīgais kredītrīkotājs izslēdz 131. panta 1. punktā minēto personu vai subjektu, ja:

a)fiziska vai juridiska persona, kas ir 131. panta 1. punktā minētās personas vai subjekta pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras locekle vai kam ir pārstāvības, lēmumu pieņemšanas vai kontroles pilnvaras attiecībā uz šīm personām vai subjektiem, ir vienā vai vairākās 1. punkta c)–f) apakšpunktā minētajās situācijās;

b)fiziska vai juridiska persona, kas uzņemas neierobežotu atbildību par 131. panta 1. punktā minētās personas vai subjekta parādiem, ir vienā vai vairākās 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajās situācijās;

c)fiziska persona, kurai ir būtiska nozīme piešķiršanā vai juridisko saistību īstenošanā, ir vienā vai vairākās 1. punkta c)–f) apakšpunktā minētajās situācijās.

5.Šā panta 2. punktā minētajos gadījumos atbildīgais kredītrīkotājs var izslēgt 131. panta 1. punktā minēto personu vai subjektu provizoriski bez 139. pantā minētās darba grupas iepriekšēja ieteikuma, ja to dalība piešķiršanas procedūrā vai to atlase Savienības līdzekļu apgūšanai būtu Savienības finanšu interešu nopietns un tiešs apdraudējums. Šādos gadījumos atbildīgais kredītrīkotājs nekavējoties ziņo par šo gadījumu darba grupai un pieņem galīgo lēmumu ne vēlāk kā 14 dienu laikā no darba grupas ieteikuma saņemšanas.

6.Atbildīgais kredītrīkotājs, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 139. pantā minētās darba grupas ieteikumu, neizslēdz 131. panta 1. punktā minēto personu vai subjektu no dalības piešķiršanas procedūrā un no atlases Savienības līdzekļu apgūšanai, ja:

a)persona vai subjekts ir veicis 7. punktā minētos korektīvos pasākumus, ja tie ir pietiekami, lai pierādītu tā uzticamību. Šis apakšpunkts netiek piemērots šā panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajā gadījumā;

b)tas ir absolūti nepieciešams, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību – uz ierobežotu laikposmu un kamēr tiek pieņemti 7. punktā noteiktie korektīvie pasākumi;

c)šāda izslēgšana būtu nesamērīga, pamatojoties uz šā panta 3. punktā minētajiem kritērijiem.

Turklāt šā panta 1. punkta a) apakšpunktu nepiemēro piegāžu iepirkumiem ar īpaši izdevīgiem noteikumiem vai nu no piegādātāja, kas pilnībā izbeidz darījumdarbību, vai arī no likvidatoriem maksātnespējas procedūrā, vai mierizlīgumā ar kreditoriem, vai līdzīgā procedūrā saskaņā ar ES vai valsts tiesību aktiem.

Šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētajos neizslēgšanas gadījumos atbildīgais kredītrīkotājs precizē 131. panta 1. punktā minētās personas vai subjekta neizslēgšanas iemeslus un par minētajiem iemesliem informē 139. pantā minēto darba grupu.

7.Pasākumi, kas minēti 6. punktā un kas novērš izslēgšanas situāciju, var jo īpaši būt:

a)pasākumi, lai konstatētu izslēgšanu izraisošās situācijas izcelsmi un konkrētus un atbilstīgus tehniskus, organizatoriskus un ar personālu saistītus pasākumus 131. panta 1. punktā minētās personas vai subjekta attiecīgajā darbības vai darījumdarbības jomā, lai labotu rīcību un novērstu tās turpmāku atkārtošanos;

b)pierādījumi, ka 131. panta 1. punktā minētā persona vai subjekts ir veicis pasākumus, lai kompensētu vai atlīdzinātu zaudējumus vai kaitējumu, kas nodarīts Savienības finanšu interesēm izslēgšanas situācijas pamatā esošo faktu rezultātā;

c)pierādījumi, ka 131. panta 1. punktā minētā persona vai subjekts ir samaksājis vai nodrošinājis, ka tiek samaksātas visi kompetentās iestādes noteiktie naudas sodi vai visi 1. punkta b) apakšpunktā minētie nodokļi vai sociālā nodrošinājuma iemaksas.

8.Atbildīgais kredītrīkotājs, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 139. pantā minētās darba grupas pārskatīto ieteikumu, nekavējoties pārskata savu lēmumu izslēgt 131. panta 1. punktā minēto personu vai subjektu ex officio vai pēc minētās personas vai subjekta lūguma, ja tas ir veicis pietiekamus korektīvus pasākumus, lai pierādītu savu uzticamību, vai ir iesniedzis jaunus elementus, kas pierāda, ka šā panta 1. punktā minētā izslēgšanas situācija vairs nepastāv.

133. pants
Deklarācija un pierādījumi par izslēgšanas situācijas neesību

1.Dalībnieks deklarē, vai viņš ir nonācis kādā no 132. panta 1. punktā vai 137. panta 1. punktā minētajām situācijām un attiecīgā gadījumā vai viņš ir veicis 132. panta 6. punkta a) apakšpunktā minētos korektīvos pasākumus.

Kandidāts vai pretendents sniedz tādu pašu deklarāciju, ko parakstījis apakšuzņēmējs vai jebkurš cits subjekts, uz kura spējām tas plāno paļauties, atkarībā no konkrētā gadījuma. Gadījumā, ja subjekts, uz kura spējām kandidāts vai pretendents plāno paļauties, vai darbuzņēmēja apakšuzņēmējs ir nonācis izslēgšanas situācijā, atbildīgais kredītrīkotājs pieprasa, lai kandidāts vai pretendents tos nomainītu.

Atbildīgais kredītrīkotājs nepieprasa šādu deklarāciju, ja šī deklarācija jau ir iesniegta saistībā ar citu piešķiršanas procedūru, ar noteikumu, ka situācija nav mainījusies un laiks, kas pagājis kopš deklarācijas izdošanas datuma, nepārsniedz vienu gadu.

Atbildīgais kredītrīkotājs var atbrīvot no prasībām saskaņā ar pirmo un otro daļu attiecībā uz ļoti mazas vērtības līgumiem, kā tie definēti pielikumā.

2.Ja atbildīgais kredītrīkotājs to pieprasa un ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu procedūras pareizu norisi, dalībnieks, subjekts, uz kura spējām kandidāts vai pretendents plāno paļauties, vai šāda kandidāta vai pretendenta apakšuzņēmējs iesniedz:

a)atbilstīgus pierādījumus, ka tas nav nonācis kādā no 132. panta 1. punktā minētajām izslēgšanas situācijām;

b)informāciju par fiziskām vai juridiskām personām, kas ir dalībnieka pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras locekļi vai kam ir pārstāvības, lēmumu pieņemšanas vai kontroles pilnvaras attiecībā uz minēto dalībnieku, un atbilstīgus pierādījumus, ka viena vai vairākas no minētajām personām nav kādā no 132. panta 1. punkta c)–f) apakšpunktā minētajām izslēgšanas situācijām;

c)atbilstīgus pierādījumus, ka fiziskās vai juridiskās personas, kas uzņemas neierobežotu atbildību par minētā dalībnieka parādiem, nav 132. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajā izslēgšanas situācijā.

3.Atbildīgais kredītrīkotājs par pietiekamu pierādījumu tam, ka 2. punktā minētais dalībnieks vai subjekts neatrodas kādā no 132. panta 1. punkta a), c), d) vai f) apakšpunktā minētajām situācijām, pieņem nesenu izrakstu no sodāmības reģistra vai, ja tas nav iespējams, līdzvērtīgu dokumentu, ko nesen izdevusi reģistrācijas valsts tiesu vai administratīva iestāde un kas pierāda, ka šīs prasības ir apmierinātas.

Atbildīgais kredītrīkotājs par pietiekamu pierādījumu tam, ka 2. punktā minētais dalībnieks vai subjekts neatrodas kādā no 132. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajām situācijām, uzskata nesen izdotu apliecinājumu, ko izsniegusi attiecīgās valsts kompetentā iestāde. Ja minētais apliecinājums nav izdots attiecīgajā valstī, dalībnieks var sniegt paziņojumu, kas apliecināts ar zvērestu tiesu iestādē vai pie notāra, vai, ja tas nav iespējams, tad svinīgu paziņojumu, kas sniegts administratīvā iestādē vai kvalificētā profesionālā struktūrā valstī, kurā tas ir reģistrēts.

4.Atbildīgais kredītrīkotājs var atcelt 2. punktā minētā dalībnieka vai subjekta pienākumu iesniegt 2. un 3. punktā minētos dokumentāros pierādījumus:

a)ja tiem var piekļūt bez maksas valsts datubāzē;

b)ja šādi pierādījumi jau ir iesniegti saistībā ar citu procedūru, un ar noteikumu, ka visi iesniegtie dokumenti joprojām ir spēkā un laiks, kas ir pagājis kopš šo dokumentu izdošanas datuma, nepārsniedz vienu gadu;

c)ja šādus pierādījumus iesniegt nav iespējams, ko ir atzinis atbildīgais kredītrīkotājs.

5.Šā panta 1.–4. punkts neattiecas uz personām un subjektiem, kas īsteno Savienības līdzekļus saskaņā ar 61. panta 1. punkta c) apakšpunktu, un struktūrām 69. un 70. panta nozīmē.

134. pants
Finansiālie sodi

1.Lai nodrošinātu preventīvu ietekmi, atbildīgais kredītrīkotājs, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 139. pantā minētās darba grupas ieteikumu, var piemērot finansiālu sodu saņēmējam, ar kuru ir noslēgtas juridiskas saistības un kurš ir nonācis kādā no 132. panta 1. punkta c), d), e) vai f) apakšpunktā minētajām situācijām.

Attiecībā uz 132. panta 1. punkta c), d), e) un f) apakšpunktā minētajām situācijām finansiālu sodu var piemērot kā alternatīvu lēmumam izslēgt saņēmēju, ja šāda izslēgšana būtu nesamērīga, pamatojoties uz 132. panta 3. punktā minētajiem kritērijiem.

Attiecībā uz 132. panta 1. punkta c), d), e) un f) apakšpunktā minētajām situācijām finansiālu sodu var piemērot papildus izslēgšanai, kas ir vajadzīga Savienības finanšu interešu aizsardzībai, ja saņēmējs sistēmiski un atkārtoti rīkojas ar nodomu nepamatoti iegūt Savienības līdzekļus.

2.Finansiālā soda summa nevar pārsniegt 10 % no juridisko saistību kopējās vērtības. Ja dotācijas nolīgums parakstīts ar vairākiem saņēmējiem, finansiālais sods nevar pārsniegt 10 % no dotācijas summas, kas attiecīgajam labuma guvējam pienākas saskaņā ar dotācijas nolīgumu.

135. pants
Izslēgšanas ilgums un noilguma termiņš

1.Izslēgšanas ilgums nepārsniedz nevienu no turpmāk minētajiem:

a)ilgumu, kas noteikts dalībvalsts galīgajā spriedumā vai galīgajā administratīvajā lēmumā, ja tādi ir;

b)piecus gadus 132. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajos gadījumos;

c)trīs gadus 132. panta 1. punkta c), e) un f) apakšpunktā minētajos gadījumos.

Šīs regulas 131. panta 1. punktā minēto personu vai subjektu izslēdz tik ilgi, kamēr tas ir kādā no 132. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām situācijām.

2.Noilguma termiņš izslēgšanai un/vai finansiālu sodu piemērošanai 131. panta 1. punktā minētajai personai vai subjektam ir pieci gadi, ko aprēķina, skaitot no vienas no šādām dienām:

a)no izslēgšanu izraisošās rīcības dienas vai nepārtrauktu vai atkārtotu darbību gadījumos no dienas, kad izbeigta rīcība, – 132. panta 1. punkta b), c), d) un e) apakšpunktā minētajos gadījumos;

b)no valsts tiesas galīgā sprieduma vai galīgā administratīvā lēmuma dienas – 132. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajos gadījumos.

Noilguma termiņu pārtrauc valsts iestādes, Komisijas, Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai, 139. pantā minētās darba grupas vai jebkura budžeta izpildē iesaistīta subjekta akts, ja par šādu aktu ir paziņots 131. panta 1. punktā minētajai personai vai subjektam un tas ir saistīts ar izmeklēšanu vai tiesvedību. Jauns noilguma termiņš sākas nākamajā dienā pēc pārtraukuma beigām.

Piemērojot 132. panta 1. punkta f) apakšpunktu, ir spēkā Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 3. pantā noteiktais noilguma termiņš 131. panta 1. punktā minētās personas vai subjekta izslēgšanai un/vai finansiālu sodu piemērošanai saņēmējam.

Ja attiecīgās 131. panta 1. punktā minētās personas vai subjekta rīcība atbilst vairākiem no 132. panta 1. punktā uzskaitītajiem iemesliem, piemēro noilguma termiņu, kas attiecas uz visnopietnāko no minētajiem iemesliem.

136. pants
Izslēgšanas un finansiālo sodu publiskošana

1.Lai vajadzības gadījumā pastiprinātu izslēgšanas un/vai finansiālā soda preventīvo ietekmi, Komisija saskaņā ar atbildīgā kredītrīkotāja lēmumu 132. panta 1. punkta c), d), e) un f) apakšpunktā minētajos gadījumos savā tīmekļa vietnē publisko šādu informāciju, kas saistīta ar izslēgšanu un attiecīgā gadījumā ar finansiālu sodu:

a)šīs regulas 131. panta 1. punktā minētās personas vai subjekta vārds/nosaukums;

b)izslēgšanas situācija;

c)izslēgšanas ilgums un/vai finansiālā soda apjoms.

Ja lēmums par izslēgšanu un/vai finansiālu sodu ir pieņemts, pamatojoties uz 132. panta 2. punktā minēto provizorisko klasifikāciju, publikācijā norāda, ka galīgā sprieduma vai attiecīgā gadījumā galīgā administratīvā lēmuma nav. Minētajos gadījumos nekavējoties publisko informāciju par visām pārsūdzībām, to statusu un to rezultātiem, kā arī visiem atbildīgā kredītrīkotāja pārskatītajiem lēmumiem. Ja ir piemērots finansiāls sods, publikācijā norāda arī to, vai sods ir samaksāts.

Lēmumu par informācijas publiskošanu pieņem atbildīgais kredītrīkotājs vai nu pēc galīgā sprieduma, vai attiecīgā gadījumā pēc galīgā administratīvā lēmuma, vai arī pēc 139. pantā minētās darba grupas ieteikuma – atkarībā no konkrētā gadījuma. Minētais lēmums stājas spēkā trīs mēnešus pēc tā paziņošanas attiecīgajai 131. panta 1. punktā minētajai personai vai subjektam.

Publiskoto informāciju izņem, tiklīdz izslēgšana ir beigusies. Finansiāla soda gadījumā publikāciju izņem sešus mēnešus pēc minētā soda samaksas.

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 45/2001 attiecībā uz personas datiem atbildīgais kredītrīkotājs informē attiecīgo 131. panta 1. punktā minēto personu vai subjektu par tā tiesībām, kas paredzētas piemērojamos datu aizsardzības noteikumos, un par procedūrām, kas pieejamas minēto tiesību izmantošanai.

2.Šā panta 1. punktā minēto informāciju nepublisko, ja pastāv kādi no turpmāk minētajiem apstākļiem:

a)ja tas ir vajadzīgs, lai aizsargātu izmeklēšanas vai valsts tiesvedības konfidencialitāti;

b)ja publiskošana izraisītu nesamērīgu zaudējumu attiecīgajai 131. panta 1. punktā minētajai personai vai subjektam vai būtu citādi nesamērīga, pamatojoties uz 132. panta 3. punktā paredzētajiem samērīguma kritērijiem un finansiālā soda apjomu;

c)attiecībā uz fizisku personu, izņemot, ja personas datu publiskošana ir izņēmuma kārtā pamatota inter alia ar rīcības smagumu vai tās ietekmi uz Savienības finanšu interesēm. Tādos gadījumos lēmumā publiskot informāciju tiek pienācīgi ņemtas vērā tiesības uz privātumu un citas Regulā (EK) Nr. 45/2001 paredzētās tiesības.

137. pants
Noraidīšana konkrētā piešķiršanas procedūrā

1.Atbildīgais kredītrīkotājs konkrētā piešķiršanas procedūrā noraida dalībnieku, kas:

a)atrodas izslēgšanas situācijā, kura noteikta saskaņā ar 132. pantu;

b)ir sagrozījis informāciju, kura prasīta kā nosacījums dalībai procedūrā, vai nav iesniedzis minēto informāciju;

c)iepriekš ir bijis iesaistīts to dokumentu sagatavošanā, kuri izmantoti piešķiršanas procedūrā, ja tas rada vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, tostarp konkurences izkropļojumu, kuru nevar novērst citādi.

Atbildīgais kredītrīkotājs paziņo pārējiem piešķiršanas procedūras dalībniekiem par attiecīgās informācijas apmaiņu, kas saistīta ar vai izriet no dalībnieka iesaistes piešķiršanas procedūras sagatavošanā, kā minēts c) apakšpunktā. Atbildīgais kredītrīkotājs nosaka atbilstīgu termiņu piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanai. Pirms jebkura šāda noraidījuma dalībniekam dod iespēju pierādīt, ka tā iesaiste piešķiršanas procedūras sagatavošanā nepārkāpj vienlīdzīgas attieksmes principu.

2.Piemēro šīs regulas 129. panta 1. punktu, ja vien noraidījums nav pamatots saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu ar izslēgšanas lēmumu, kas pieņemts attiecībā uz dalībnieku pēc tā apsvērumu izskatīšanas.

138. pants
Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma

1.Informācijas apmaiņa 131. pantā minētajā agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmā notiek centralizēti Komisijas izveidotā datubāzē (“datubāze”), un to pārvalda saskaņā ar tiesībām uz privātumu un citām Regulā (EK) Nr. 45/2001 paredzētajām tiesībām.

Informāciju par agrīnas atklāšanas, izslēgšanas un/vai finansiāla soda gadījumiem atbildīgais kredītrīkotājs datubāzē ievada pēc paziņošanas attiecīgajai 131. panta 1. punktā minētajai personai vai subjektam. Izņēmuma kārtā, ja ir pārliecinošs tiesiskais pamats ievērot izmeklēšanas vai valsts tiesvedības konfidencialitāti, šādu paziņošanu var atlikt, līdz šāds pārliecinošs tiesiskais pamats ievērot konfidencialitāti vairs nepastāv.

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 jebkurai 131. panta 1. punktā minētajai personai vai subjektam, uz ko attiecas agrīna atklāšanas un izslēgšanas sistēma, ir tiesības tikt informētam par datubāzē uzglabātajiem datiem, adresējot pieprasījumu Komisijai.

Datubāzē iekļauto informāciju attiecīgi atjaunina, ja dati ir laboti, dzēsti vai grozīti. To publisko vienīgi saskaņā ar 136. pantu.

2.Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma, kas minēta šīs regulas 131. panta 1. punktā, ir balstīta uz 132. panta 2. punkta ceturtajā daļā minēto informāciju un uz informācijas nodošanu Komisijai, kuru jo īpaši veic:

a)Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 45 , ja pabeigtā vai notiekošā Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai izmeklēšana liecina, ka varētu būt lietderīgi veikt aizsardzības pasākumus Savienības finanšu interešu aizsardzībai, pienācīgi ievērojot procesuālās tiesības un pamattiesības un nodrošinot pienācīgu aizsardzību ziņotājiem;

b)Komisijas, Komisijas izveidota Eiropas biroja vai izpildaģentūras kredītrīkotājs;

c)iestāde, Eiropas birojs vai aģentūra, kas nav minēti šā punkta b) apakšpunktā, struktūra vai persona, kam uzticēts īstenot KĀDP pasākumus;

d)subjekti, kas izpilda budžetu saskaņā ar 62. pantu, gadījumos, kad konstatēta krāpšana un/vai pārkāpums un tiek veikti turpmāki pasākumi, ja tas prasīts nozaru noteikumos;

e)subjektiem vai personām, kas īsteno Savienības līdzekļus saskaņā ar 61. panta 1. punkta c) apakšpunktu, gadījumos, kad konstatēta krāpšana un/vai pārkāpums un tiek veikti turpmāki pasākumi.

3.Izņemot gadījumus, kad informācija ir jāiesniedz saskaņā ar nozaru noteikumiem, informācijā, kas jānosūta saskaņā ar šā panta 2. punktu, ietilpst:

a)attiecīgā subjekta vai personas identifikācija;

b)konstatēto risku vai attiecīgo faktu kopsavilkums;

c)informācija, kas varētu kredītrīkotājam palīdzēt veikt šā panta 4. punktā minēto pārbaudi vai pieņemt lēmumu par izslēgšanu, kā minēts 132. panta 1. vai 2. punktā, vai lēmumu piemērot finansiālu sodu, kā minēts 134. pantā;

d)attiecīgā gadījumā jebkuri īpaši pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu nosūtītās informācijas konfidencialitāti, tostarp pasākumi, ar ko aizsargā pierādījumus, lai aizsargātu izmeklēšanu vai valsts tiesvedību.

4.Komisija šā panta 3. punktā minēto informāciju nekavējoties nosūta saviem kredītrīkotājiem un savu izpildaģentūru, visu citu iestāžu, struktūru, Eiropas biroju un aģentūru kredītrīkotājiem, izmantojot 1. punktā minēto datubāzi, lai ļautu tiem veikt vajadzīgo pārbaudi attiecībā uz notiekošajām piešķiršanas procedūrām un spēkā esošajām juridiskajām saistībām.

Lai veiktu šo pārbaudi, atbildīgais kredītrīkotājs īsteno savas pilnvaras, kā paredzēts saskaņā ar 73. pantu, un nepārsniedz to, kas noteikts piešķiršanas procedūras noteikumos un līguma noteikumos.

Glabāšanas periods ar agrīnu atklāšanu saistītai informācijai, ko nosūta saskaņā ar 3. punktu, nevar pārsniegt vienu gadu. Ja šajā laikposmā atbildīgais kredītrīkotājs lūdz darba grupai nākt klajā ar ieteikumu izslēgšanas vai finansiāla soda lietā, informācijas glabāšanas laiku var pagarināt līdz brīdim, kad atbildīgais kredītrīkotājs ir pieņēmis lēmumu.

5.Atbildīgais kredītrīkotājs var pieņemt lēmumu izslēgt un/vai piemērot finansiālu sodu un lēmumu publicēt saistīto informāciju vienīgi pēc tam, kad ir saņemts darba grupas ieteikums, ja šāda lēmuma pamatā ir 132. panta 2. punktā minētā provizoriskā klasifikācija.