EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 24.8.2016

COM(2016) 544 final

2013/0141(COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM,

ko izstrādā atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 6. punktam,

par

Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem

2013/0141 (COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM,

ko izstrādā atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 6. punktam,

par

Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem

1.Vispārīga informācija

*Ņemot vērā Padomes un Eiropas Parlamenta neoficiālo sarunu rezultātus pēc pirmā lasījuma Eiropas Parlamentā, Komisija nesagatavoja priekšlikuma grozījumu, bet gan pauda savu viedokli par Parlamenta grozījumiem Paziņojumā “Communication de la Commission sur les suites données aux avis et résolutions adoptés par le Parlement eropéen lors de la session d'avril 2014” (dokuments SP (2014)471), kas Eiropas Parlamentam tika nosūtīts 2014. gada 7. jūlijā.

2.Komisijas priekšlikuma mērķis

Šis priekšlikums atceļ un aizstāj augu aizsardzībai no kaitīgajiem organismiem veltītos Savienības tiesību aktus — tie ir Direktīva 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā un vēl sešas direktīvas par augu veselības pasākumiem un kaitīgajiem organismiem. Pašreizējais tiesiskais regulējums ir bijis spēkā kopš 1977. gada un bija jāatjaunina, ņemot vērā jaunos uzdevumus, ko rada tirdzniecības palielināšanās un klimata pārmaiņas. Priekšlikums ietilpa paketē ar pārskatītiem tiesību aktiem, kas saistās ar augu veselību, dzīvnieku veselību, oficiālajām kontrolēm attiecībā uz augiem, dzīvniekiem, pārtiku un barību, kā arī ar šīm rīcībpolitikām paredzētajiem Savienības izdevumiem.

Priekšlikums aptver tādu risku novērtēšanu un pārvaldīšanu, kas saistās ar augiem kaitīgajiem organismiem. Šie kaitīgie organismi ir saskaņā ar starptautisko standartu prasībām klasificēti kā karantīnas organismi un reglamentēti organismi, kas nav karantīnas organismi. Karantīnas organismus tālāk iedala Savienības karantīnas organismos (attiecas uz visu Savienības teritoriju) un aizsargājamās zonas karantīnas organismos (attiecas tikai uz konkrētām aizsargājamām zonām). Visi šie kaitīgie organismi sarakstos jāiekļauj būtu tikai uz starptautiskiem standartiem atbilstoša riska novērtējuma pamata. Priekšlikumā bija arī ierosināts 10 procentus Savienības karantīnas organismu, kas ekonomiku, sabiedrību un vidi ietekmē visvairāk, klasificēt par prioritāriem kaitīgajiem organismiem, uz kuru apsekojumiem un izskaušanas rīcībplāniem attiektos stingrākas prasības.

Priekšlikums visām pusēm (kompetentajām iestādēm, profesionālajiem operatoriem un privātpersonām) ievieš jaunus un specifiskākus pienākumus attiecībā uz kaitīgo organismu paziņošanu. Turklāt tas nosaka jaunus specifiskākus noteikumus attiecībā uz kaitīgo organismu izskaušanu, apsekojumiem; daudzgadu uzraudzības programmām; ārkārtas situāciju plāniem un modelējošām mācībām, kas skar prioritāros kaitīgos organismus; pagaidu pasākumiem, kas skar kaitīgos organismus, kuri vēl nav iekļauti sarakstos kā Savienības karantīnas organismi; stingrākiem valsts līmeņa izskaušanas pasākumiem; un uz izņēmumiem, ko attiecina uz zinātnes, izmēģinājumu, šķirņu veidošanas un selekcijas vai izstāžu vajadzībām.

Priekšlikumā tālāk izklāstīta proaktīvāka sistēma, kā Savienībā ievest un pa to pārvietot augus, augu produktus un citus objektus, uz kuriem var mitināties šādi kaitīgie organismi un kuri var radīt nepieņemamu fitosanitāru risku. Tas vienkāršo sertifikācijas noteikumus, prasot, lai visiem stādāmajiem augiem būtu vienota parauga augu pases. Turklāt ar to tiek iedibināts pirmseksporta sertifikāts, kas gadījumos, kur augi, augu produkti vai citi objekti pirms eksportēšanas uz ārpussavienības valsti tiek pārvietoti no dalībvalsts uz dalībvalsti, nodrošina labāku sadarbību starp tām.

Priekšlikums atbilst labāka regulējuma mērķiem, jo vienkāršo noteikumus, pēc kādiem vienotā tiesiskā regulējumā sarakstos iekļauj visus kaitīgos organismus (karantīnas organismus un reglamentētos nekarantīnas organismus), nosaka skaidrākus un detalizētākus noteikumus, kā reaģēt uz kaitīgo organismu uzliesmojumiem, un saskaņo un precizē prasības, saskaņā ar kurām reglamentētas preces sertificē ievešanai un pārvietošanai Savienības teritorijā. Ar to turklāt tiek iedibināti caurredzamāki fitosanitārā riska novērtēšanas un pārvaldīšanas noteikumi.

3.Komentāri par Padomes nostāju

3.1.Vispārīgas piezīmes

Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamentam un Padomei tika nosūtīts 2013. gada 6. maijā. Eiropas Parlaments savu nostāju pieņēma 2014. gada 15. aprīlī pirmajā lasījumā un atbalstīja Komisijas priekšlikuma galvenos mērķus. Konkrētāk, Eiropas Parlaments piekrita kaitīgo organismu klasifikācijai, pasākumiem attiecībā uz paziņošanu, izskaušanu, apsekojumiem, ārkārtas situāciju plāniem, modelējošām mācībām, tam, ka vajadzīga proaktīvāka importa sistēma, un jaunajai pieejai attiecībā uz augu, augu produktu vai citu objektu sertificēšanu. Eiropas Parlaments ierosināja atcelt slieksni 10 procenti attiecībā uz prioritāriem kaitīgajiem organismiem, ieviesa vairākus grozījumus, kas noteica stingrākas prasības attiecībā uz augu, augu produktu vai citu objektu importēšanu un pārvietošanu tranzītā, un arī ieviesa pienākumu ziņot par augu pasu sistēmas paplašināšanu un importa pasākumu efektivitāti. Eiropas Parlaments arī ierosināja visus reglamentētos kaitīgos organismus iekļaut Regulas pielikumos.

Eiropas Parlamenta nostāja ietvēra 136 Komisijas sākotnējā priekšlikuma grozījumus.

Grozīts Komisijas priekšlikums netika iesniegts. Paziņojumā “Communication de la Commission sur les suites données aux avis et résolutions adoptés par le Parlement européen lors de la session d'avril 2014” (dokuments SP (2014) 471), kas Eiropas Parlamentam tika nosūtīts 2016. gada 7. jūlijā, Komisija norādīja, ka 50 no 136 grozījumiem tā varētu pilnībā, daļēji vai principā pieņemt vai piekrist to pārstrādāšanai, jo uzskatīja, ka šie grozījumi Komisijas priekšlikumu varētu precizēt vai uzlabot un ka tie atbilst tā vispārīgajiem mērķiem.

Pēc Eiropas Parlamenta nostājas pieņemšanas pirmajā lasījumā starp Eiropas Parlamenta, Padomes prezidentūras un Komisijas delegācijām turpinājās neoficiālas sarunas, lai panāktu vienošanos kopējās nostājas stadijā (“agrīna otrā lasījuma vienošanās”).

Šīs sarunas izrādījās veiksmīgas un ir atspoguļotas Padomes kopējā nostājā, ko pieņēma ar kvalificētu balsu vairākumu. Komisija uzskata, ka Padomes kopējā nostāja atspoguļo Komisijas priekšlikuma sākotnējos mērķus un ņem vērā daudzas Eiropas Parlamenta norādītās problēmas. Lai gan attiecībā uz dažiem elementiem kopējā nostāja atšķiras no Komisijas sākotnējā priekšlikuma, Komisija to uzskata par rūpīgi līdzsvarotu kompromisu un ir apmierināta, ka tas aptver visus jautājumus, kurus Komisija, pieņemot šo priekšlikumu, uzskatīja par būtiskiem.

3.2.Eiropas Parlamenta grozījumi, kurus Komisija pieņēmusi un Padome pilnīgi, daļēji vai principā iekļāvusi pirmā lasījuma nostājā

Attiecīgo profesionālo operatoru informēšana par ārkārtas situāciju plāniem. Eiropas Parlaments ieviesa grozījumu (Nr. 56), kas noteica, ka dalībvalstis savus ārkārtas situāciju plānus pēc pieprasījuma dara zināmus Komisijai un pārējām dalībvalstīm un "informē visus attiecīgos operatorus". Visu attiecīgo operatoru informēšana ir lietderīgs papildinājums, ko Komisija un Padome ir pieņēmušas un kas ir iekļauts regulas tekstā.

Ieinteresēto personu iesaistīšana modelējošās mācībās. Eiropas Parlaments ieviesa grozījumu (Nr. 57), kas noteica, ka šādas mācības pieņemamā termiņā tiek organizētas saistībā ar visiem attiecīgajiem prioritārajiem kaitīgajiem organismiem "un piedaloties visām attiecīgajām ieinteresētajām personām". Attiecīgo ieinteresēto personu iesaistīšana ir lietderīgs papildinājums, ko Komisija un Padome ir pieņēmušas.

3.3.Eiropas Parlamenta grozījumi, kurus Komisija noraidījusi un Padome pilnīgi, daļēji vai pēc būtības iekļāvusi pirmā lasījuma nostājā

Attiecībā uz prioritārajiem kaitīgajiem organismiem atteikšanās no sliekšņa 10 %. Parlaments uzskatīja, ka augšējā robeža 10 % no visu Savienības karantīnas organismu skaita nav pamatota, tāpēc ierosināja to atcelt (grozījums Nr. 40). Komisija šo grozījumu noraidīja, lai būtu drošība, ka kaitīgo organismu saraksta pieņemšanā tiek ievērots prioritizēšanas princips. Padome grozījumu pieņēma, un slieksnis 10 % no regulas ir izņemts. Komisija šo nostāju var pieņemt kompromisa garā un tāpēc, ka prioritizēšanas principu joprojām būs iespējams ievērot, nenosakot konkrētu robežvērtību ar tiesību aktiem.

Ziņošana par augu pasēm. Eiropas Parlaments ieviesa grozījumu, kas Komisijai noteica pienākumu Eiropas Parlamentam un Padomei ziņot par pieredzi, kāda gūta, augu pasu sistēmu paplašinot tā, lai tajā būtu iekļauta jebkādu augu, augu produktu un citu objektu pārvietošana Savienības teritorijā. Ziņojumā jāiekļauj nepārprotama analīze par operatoru izmaksām un ieguvumiem (grozījumi Nr. 108 un 109). Komisija grozījumu noraidīja, jo ietekmes novērtējumā bija atzīts, ka tāda augu pases sistēmas paplašināšana, lai tā aptvertu visus stādāmos augus, operatorus un augu tirdzniecību būtiski neietekmēs. Padome grozījumu pieņēma. Komisija Padomes nostāju var pieņemt kompromisa garā.

Ziņošana par importa pasākumiem. Eiropas Parlaments ierosināja Komisijai noteikt pienākumu, ka tai jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par tādu pasākumu izpildi un efektivitāti, kuri ir saistīti ar importēšanu Savienības teritorijā (grozījums Nr. 98), un jāiesniedz arī ieguvumu un izmaksu analīze. Padome grozījumu pieņēma. Lai gan Komisija Eiropas Parlamenta ieviesto grozījumu sākumā noraidīja, to uzskatot par pārāk apgrūtinošu, tā var kompromisa risinājuma meklēšanas garā pieņemt Padomes nostājā pārņemto tekstu.

3.4.Eiropas Parlamenta grozījumi, kurus Komisija pilnīgi, daļēji vai principā pieņēmusi, bet Padome nav iekļāvusi pirmā lasījuma nostājā

Dažus nelielus grozījumus Komisija daļēji pieņēma, taču Padome savā galīgajā nostājā atsevišķi neiekļāva, jo sarunu gaitā tie bija kļuvuši lieki, jau bija paskaidroti citur vai regulas priekšlikumā iekļauti netieši (piemēram, grozījumi Nr. 43, 44, 45, 46, 51, 52 un 53).

3.5.Eiropas Parlamenta grozījumi, kurus Komisija noraidījusi un Padome nav iekļāvusi pirmā lasījuma nostājā

Invazīvu svešzemju sugu iekļaušana kaitīgā organisma definīcijā. Eiropas Parlaments kaitīgā organisma definīcijā ierosināja iekļaut invazīvas svešzemju sugas (grozījums Nr. 19). Komisija grozījumu noraidīja, jo šāds paplašināts tvērums pārklātos ar Regulu (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību un pārslogotu resursus, kas pieejami attiecībā uz kaitīgo organismu novērtēšanu un pārvaldību. Šādu tvēruma paplašināšanu noraidīja arī Padome, tomēr piekrītot "kaitīgā organisma" tvērumā ar dažiem nosacījumiem iekļaut augus, kas nav parazītaugi (neparazītiskos augus) (sk. 3.6. punktu).

Kaitīgo organismu noteikšana ar iekļaušanu regulas pielikuma sarakstā, nevis ar īstenošanas aktu. Eiropas Parlaments ierosināja grozījumus, kas paredzēja visus kaitīgos organismus iekļaut regulas pielikumu sarakstos (piem. grozījumi Nr. 14., 30 un 31). Komisija šo grozījumu noraidīja. Tā uzskata, ka regulas tvēruma būtiskais elements ir kritēriji, pēc kuriem lemt par kaitīgo organismu iekļaušanu sarakstā, nevis pats saraksts, kas nav ilglaicīgs. Kaitīgo organismu statuss sarakstos bieži mainās un saistās ar pasākumiem, kas tiek veikti pret šiem kaitīgajiem organismiem, un ar attiecīgajām konkrētajām trešajām valstīm / dalībvalstīm. Tāpēc kaitīgie organismi sarakstos būtu jāiekļauj īstenošanas aktos, nevis regulas pielikumos. Ar tādiem pašiem apsvērumiem grozījumu noraidīja arī Padome.

Kompetento iestāžu tiesības izskaušanas vietā izmantot ierobežošanu. Eiropas Parlaments grozījumā ierosināja, lai kompetentajām iestādēm būtu iespējams gadījumos, kur valstis uzskata, ka izskaušana nav iespējama, pēc sava lēmuma uz Savienības karantīnas organismiem attiecināt nevis izskaušanu, bet gan ierobežošanu (grozījums Nr. 47). Komisija minēto grozījumu noraidīja, jo Savienības teritorijas fitosanitārajai aizsardzībai ir svarīgi, lai vienīgā kompetentajām iestādēm pieejamā iespēja būtu izskaušana. Ierobežošana būtu atļaujama tikai tad, ja tāds lēmums ar Komisijas īstenošanas lēmumu tiek pieņemts Savienības līmenī. Balstoties uz tādiem pašiem apsvērumiem, grozījumu noraidīja arī Padome.

Profesionālajiem operatoriem paredzēto kompensāciju koordinēšana. Eiropas Parlaments ieviesa grozījumu, kurā bija norādīts, ka gadījumos, kur dalībvalstis profesionālajiem operatoriem kompensē izskaušanas pasākumos iznīcināto augu, augu produktu vai citu objektu vērtību, tām būtu jānodrošina, ka attiecīgās dalībvalstis savā starpā koordinēti saskaņo pienācīgu kompensāciju, lai novērstu tirgus traucējumu (grozījums Nr. 48). Komisija minēto grozījumu noraidīja, jo šāds papildinājums neattiecas uz šā priekšlikuma būtību, bet gan uz Komisijas pasākumu finansiālo regulējumu, un, pēc dabas būdams deklaratīvs, neatbilst leģislatīvās tehnikas noteikumiem. Balstoties uz tādiem pašiem apsvērumiem, grozījumu noraidīja arī Padome.

Stingri fitosanitārā tranzīta noteikumi. Attiecībā uz augiem, augu produktiem vai citiem objektiem, ko pa Savienību pārvieto tranzītā, Eiropas Parlaments ierosināja stingrākus noteikumus, arī ka tiek izmantots oficiāli apstiprināts fitosanitārais zīmogs un minētā pārvietošana tiek cieši uzraudzīta (grozījumi Nr. 91 un 92). Komisija minētos grozījumus noraidīja, jo tie ir apgrūtinoši un nesamērīgi ar minēto preču potenciālo fitosanitāro risku. Balstoties uz tādiem pašiem apsvērumiem, minētos grozījumus noraidīja arī Padome, arī tāpēc, ka tranzīta noteikumus horizontāli reglamentēs jaunā Oficiālo kontroļu regula (COM (2013) 265 final – 2013/0140 COD).

Apspriešanās ar Padomdevēju grupu. Eiropas Parlaments ieviesa grozījumu, kas noteica, ka Komisijai būtu jāapspriežas ar Pārtikas aprites, dzīvnieku un augu veselības padomdevēju grupu, kura izveidota saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2004/613/EK, un ka šai grupai būtu jādod ieguldījums īstenošanas aktu un deleģēto aktu sagatavošanā (grozījums Nr. 113). Komisija minēto grozījumu noraidīja, jo šāda prakse būtu jāatstāj Komisijas pārziņā, nevis jānosaka tiesību aktā. Par augu veselības jautājumiem Komisija ar padomdevēju grupu apspriežas regulāri, un 2013. gadā padomdevējā grupā šai vajadzībai tika izveidota pastāvīga Augu darbgrupa. Balstoties uz tādiem pašiem apsvērumiem, grozījumu noraidīja arī Padome.

3.6.Jaunie Padomes ieviestie noteikumi

Padome gandrīz visos priekšlikuma pantos ieviesa jaunus grozījumus. Lielākā daļa šo grozījumu priekšlikuma normas attīsta tālāk un neievieš jaunu vai būtiski grozītu pieeju. Tomēr daži grozījumi paplašina priekšlikuma tvērumu vai prasības. Tie ir šādi.

Tādu augu iekļaušana kaitīgā organisma definīcijā, kas nav parazītaugi. Priekšlikums no kaitīgā organisma definīcijas izslēdza augus, kas nav parazītaugi. Padome pievienoja noteikumu, ar kuru saskaņā vienmēr, kad ir liecības, ka augi, kas nav parazītaugi (izņemot invazīvas svešzemju sugas), rada fitosanitāros riskus, kam var būt nopietna ekonomiska, sociāla vai ar vidi saistīta ietekme Savienības teritorijā, minētos augus, kas nav parazītaugi, var uzskatīt par augiem, kas augiem vai augu produktiem rada kaitējumu. Komisija kompromisa garā pieņēma minēto grozījumu.

Pagaidu aizsargājamās zonas. Padome pievienoja normu, ka Komisija var atzīt pagaidu aizsargājamās zonas, kurām piemēro tādus pašus nosacījumus kā parastajām aizsargājamām zonām. Tomēr, lai izveidotu pagaidu aizsargājamo zonu, ir vajadzīgs apsekojums tikai par vienu gadu, savukārt parastas aizsargājamās zonas izveidei vajadzīgs apsekojums par trijiem gadiem. Pēc atzīšanas pagaidu aizsargājamās zonas statuss ir spēkā ne ilgāk kā trīs gadus, un pēc trim gadiem atzīšana automātiski zaudē spēku. Komisija šo normu pieņēma, jo šādā veidā var nodrošināt elastīgāku pieeju aizsargājamo zonu izveidei.

Augsta riska augu, augu produktu vai citu objektu importēšana. Padome ierosināja, ka, ja sākotnējā novērtējumā tiek konstatēts, ka tāds trešās valsts izcelsmes augs, augu produkts vai cits objekts, uz kuru citas prasības neattiecas, Savienības teritorijai rada kaitīga organisma risku nepieņemamā līmenī, to dēvē par "augsta riska augu", "augsta riska augu produktu" vai "augsta riska citu objektu" un aizliedz ievest Savienības teritorijā. Minētajā sākotnējā novērtējumā attiecīgajam augam, augu produktam vai citam objektam atbilstoši ņem vērā vairākus noteiktus kritērijus. Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā attiecīgajā taksonomiskajā līmenī sarakstā provizoriski iekļauti augsta riska augi, augu produkti vai citi objekti un attiecīgā gadījumā — attiecīgās trešās valstis, trešo valstu grupas vai konkrētas trešo valstu teritorijas. Ja pilnā novērtējumā par riskiem tiek pierādīts, ka šo augu, augu produktu vai citu objektu regulējums būtu jāatceļ vai uz tiem jāattiecina aizliegumi vai īpaši pasākumi saskaņā ar šo regulu, minēto sarakstu var grozīt. Komisija minēto grozījumu pieņēma kā kompromisu un tāpēc, ka tā var nodrošināt PTO Līgumam par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu atbilstošu proaktīvu importa politiku.

Noteikumi par koksnes iepakojuma materiāliem. Padome noteica vairāk konkrētu noteikumu par koksnes iepakojamā materiāla ievešanu un pārvietošanu Savienībā un pārvietošanu ārpus tās teritorijas. Šādai ievešanai un pārvietošanai nepārprotami jāatbilst attiecīgajam starptautiskajam standartam ("Starptautiskajā tirdzniecībā izmantotā koksnes iepakojamā materiāla reglamentācija" ("ISPM 15")). Komisija grozījumu pieņēma, jo ar to tiek panākta lielāka skaidrība attiecībā uz koksnes iepakojamā materiāla noteikumiem.

Norobežošanas kompleksi. Papildinot priekšlikuma noteikumus par karantīnas stacijām, Padome pievienoja kopumu ar noteikumiem, kas reglamentē norobežošanas kompleksus, jo vairākām dalībvalstīm var nebūt iespēju izveidot un pārvaldīt karantīnas stacijas. Komisija minēto grozījumu pieņēma, jo dažām dalībvalstīm tas paver elastīgākas iespējas.

Visu augu importēšanai paredzētie fitosanitārie sertifikāti. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu dzīvus augus (arī nedalītus augus, kā arī augļus, dārzeņus, grieztus ziedus u. tml.), uz kuriem attiecas konkrētas importa prasības, Savienībā var ievest tikai tad, ja tiem līdzi dots ir fitosanitārais sertifikāts. Padome paplašināja šā pienākuma tvērumu. Tā pievienoja noteikumu, ka Komisija ar īstenošanas aktu nosaka, ka šāds pienākums jāattiecina uz visiem augiem (ne vien augiem, attiecībā uz kuriem ir noteiktas importa prasības). Tomēr minētajam īstenošanas aktam jānosaka, ka fitosanitārais sertifikāts netiek prasīts attiecībā uz augiem, par kuriem novērtējumā, kas balstās uz datiem par kaitīgo organismu risku un tirdzniecības pieredzi, pierādīts, ka šāds sertifikāts nav vajadzīgs. Minētajā novērtējumā ņem vērā vairākus noteiktus kritērijus. Komisija šādu fitosanitārā sertifikāta tvēruma paplašināšanu pieņēma, jo ar to gūstams labāks pārskats par importētajiem augiem un panākamas labākas fitosanitārās garantijas.

4.Secinājums

Komisija uzskata, ka kopējā nostāja, ko Padome pieņēmusi ar kvalificētu balsu vairākumu, atspoguļo sākotnējos Komisijas priekšlikuma mērķus un ņem vērā daudzas Eiropas Parlamenta norādītās problēmas. Lai gan attiecībā uz dažiem elementiem kopējā nostāja atšķiras no Komisijas sākotnējā priekšlikuma, Komisija to uzskata par rūpīgi līdzsvarotu kompromisu un ir apmierināta, ka tas aptver visus jautājumus, kurus Komisija šā priekšlikuma pieņemšanā uzskatīja par būtiskiem.

Iepriekš norādīto iemeslu dēļ Komisija atbalsta 2016. gada 18. jūlijā pieņemto kopīgo nostāju.