EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52016PC0477

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko attiecībā uz precēm, kuras ir uz laiku izvestas no Savienības muitas teritorijas pa jūru vai pa gaisu, groza Regulu (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu

COM/2016/0477 final - 2016/0229 (COD)

Briselē, 19.7.2016

COM(2016) 477 final

2016/0229(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko attiecībā uz precēm, kuras ir uz laiku izvestas no Savienības muitas teritorijas pa jūru vai pa gaisu, groza Regulu (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (SMK) 1 , mērķis ir veicināt likumīgu tirdzniecību, vienlaikus nodrošinot pienācīgu muitas uzraudzību un cīņu pret krāpšanu.

SMK stājās spēkā 2013. gada 30. oktobrī, bet to pilnībā piemēro no 2016. gada 1. maija.

Šā priekšlikuma mērķis ir izdarīt grozījumus SMK 136. pantā, lai nodrošinātu citu SMK noteikumu, īpaši noteikumu par muitas uzraudzību, efektīvu piemērošanu. Šim grozījumam būtu jāstājas spēkā pēc iespējas drīz, lai veicinātu efektīvu muitas uzraudzību.

Lai veicinātu tirdzniecības plūsmas, SMK 136. pantā norādīts, ka daži noteikumi (jo īpaši tie, kas reglamentē pienākumu iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, paziņot par jūras kuģa vai gaisa kuģa ierašanos, nodot un uzrādīt preces muitai pie izkraušanas vai pārkraušanas un sagaidīt atļauju pirms preču izkraušanas vai pārkraušanas, un tie, kas reglamentē pagaidu uzglabāšanu) neattiecas uz precēm, kas uz laiku ir izvestas no Savienības muitas teritorijas, pārvietojot tās tiešā maršrutā starp diviem punktiem šajā teritorijā pa jūru vai pa gaisu bez apstāšanās ārpus Savienības. Tomēr šo noteikumu nepiemērošana var apdraudēt efektīvu šo preču muitas uzraudzību.

SMK 136. pants neizslēdz SMK 134. pantā paredzēto prasību preces, kas ievestas Savienības muitas teritorijā, pakļaut muitas uzraudzībai un, vajadzības gadījumā, muitas kontrolei. Tomēr pašreizējās 136. panta redakcijas rezultātā nav skaidra juridiska pamata pieprasīt uzrādīt šīs preces muitas dienestiem. Ja minētā uzrādīšana nenotiek, muitas dienestiem var būt grūtāk uzraudzīt ārpussavienības preces un Savienības preces, kuru statuss ir jāpierāda.

Muitas dienestiem šajās nākamajās ostās vai lidostās jābūt iespējai nodrošināt pilnīgu un pareizu ievedmuitas nodokļa un citu maksājumu iekasēšanu un pareizi piemērot ar nodokļiem nesaistītus pasākumus (piemēram, veterināro vai fitosanitāro kontroli), kā arī noteikt riskus attiecībā uz precēm, kas ienāk to ostās vai lidostās.

Tāpēc, lai nodrošinātu citu SMK noteikumu, īpaši par muitas uzraudzību, pareizu piemērošanu, ir obligāti nepieciešams ierosināt šādi grozīt SMK 136. panta darbības jomu, nodalot ārpussavienības un Savienības preces:

(1)pirmkārt, vienīgajiem noteikumiem, kurus nepiemēro, kad ārpussavienības preces atkārtoti ieved Savienības muitas teritorijā pēc tam, kad tās uz laiku no šīs teritorijas izvestas pa tiešu jūras vai gaisa transporta maršrutu, būtu jābūt:

(1)noteikumiem, ar ko reglamentē pienākumu iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju (SMK 127.–130. pants), un

(2)noteikumiem, ar ko reglamentē pienākumu paziņot par jūras kuģa vai gaisa kuģa ierašanos pirmajai ievešanas muitas iestādei Savienības muitas teritorijā (SMK 133. pants).

(3)Turpretim noteikumus, kas reglamentē pienākumu nogādāt preces uz konkrētu vietu, uzrādīt tās muitai pie izkraušanas vai pārkraušanas, sagaidīt atļauju pirms izkraušanas vai pārkraušanas, kā arī noteikumus par pagaidu uzglabāšanu šādos gadījumos būtu jāpiemēro, tādējādi nodrošinot pienācīgu muitas uzraudzību;

(2)otrkārt, situācijai vajadzētu būt līdzīgai attiecībā uz Savienības precēm, kuru statuss ir jāpierāda atbilstīgi SMK 153. panta 2. punktam, jo muitas dienestiem jāspēj pārbaudīt to Savienības statusa apliecinājumu;

(3)treškārt, noteikumi, ko nepiemēro Savienības precēm, kuras ir saglabājušas savu statusu saskaņā ar SMK 155. panta 2. punktu, var ietvert arī noteikumus, kas reglamentē pienākumu uzrādīt preces muitai pie izkraušanas vai pārkraušanas un pienākumu sagaidīt atļauju pirms to izkraušanas vai pārkraušanas (SMK 139. un 140. pants). Tas ir saistīts ar faktu, ka pat tad, ja preces ir uz laiku izvestas no Savienības muitas teritorijas, to statuss nav mainījies un vairs nav jāpierāda;

(4)visbeidzot, no SMK 136. panta būtu jāsvītro šādas atsauces:

(1)būtu jāsvītro atsauce uz SMK 135. panta 1. punktu un 137. pantu, jo preces būtu jānogādā konkrētās muitas dienestu norādītās vietās jebkurā gadījumā,

(2)būtu jāsvītro atsauce uz SMK 141. pantu, jo 141. panta 1. punktu vajadzētu turpināt piemērot precēm, ko pārvieto saskaņā ar tranzīta procedūru, kad tās tiek ievestas atpakaļ muitas savienībā,

(3)būtu jāsvītro atsauce uz SMK 144.–149. pantu, jo noteikumi par pagaidu uzglabāšanu jebkurā gadījumā neattiecas uz Savienības precēm un to piemērošana attiecībā uz ārpussavienības precēm tika izslēgta kļūdaini.

Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt Regulas (ES) Nr. 952/2013 pareizu piemērošanu, kas pilnībā atbilst esošajiem politikas virzieniem un mērķiem attiecībā uz tādu preču tirdzniecību, kuras ieved Savienības muitas teritorijā vai izved no tās.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Juridiskais pamats

Juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. pants.

 

Subsidiaritāte

Priekšlikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 3. panta 1. punkta e) apakšpunktu.

 

Proporcionalitāte

Priekšlikums nerada nekādu jaunu politikas virzienu salīdzinājumā ar tiesību aktu, kuru paredzēts grozīt; tas tikai groza vienu noteikumu, lai nodrošinātu to, ka tiek pareizi piemēroti citi tās pašas regulas noteikumi. Tā kā Regula (ES) Nr. 952/2013 ir ES tiesību akts, to var grozīt tikai ar līdzvērtīgu tiesību aktu. Dalībvalstis nevar rīkoties atsevišķi.

 

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Tā kā grozījums nemaina Regulas (ES) Nr. 952/2013 būtību, tad pirms minētās regulas pieņemšanas veiktā apspriešanās ar ieinteresētajām personām joprojām ir attiecināma.

Attiecīgais grozījums ir apspriests arī ar dalībvalstīm un tirdzniecības pārstāvjiem vairākās kopīgās Muitas ekspertu grupas un Tirdzniecības kontaktu grupas sanāksmēs, kur tika panākts konsenss par ierosinātās redakcijas būtību.

Ietekmes novērtējums

Papildu ietekmes novērtējums nav vajadzīgs. Šis priekšlikums tikai groza vienu noteikumu, lai to saskaņotu ar citiem noteikumiem Regulā (ES) Nr. 952/2013, kas ir Regulas (EK) Nr. 450/2008, par kuru Komisija veica ietekmes novērtējumu, pārstrādāta redakcija.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Ierosinātajam grozījumam nevajadzētu tieši ietekmēt budžetu, bet tas atvieglos pašu resursu iekasēšanu.

2016/0229 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko attiecībā uz precēm, kuras ir uz laiku izvestas no Savienības muitas teritorijas pa jūru vai pa gaisu, groza Regulu (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Lai veicinātu tirdzniecības plūsmas, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 2 136. pants izslēdz dažu minētās regulas noteikumu piemērošanu precēm, kas ir uz laiku izvestas no Savienības muitas teritorijas, pārvietojot tās starp divām Savienības ostām vai lidostām bez apstāšanās ārpus Savienības. Minētie noteikumi ir noteikumi, kas reglamentē pienākumu iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, noteikumi par pienākumu paziņot par jūras kuģa vai gaisa kuģa ierašanos, noteikumi, kas reglamentē pienākumu nogādāt preces konkrētās vietās un uzrādīt tās muitas dienestiem vietā, kurā tās izkrauj vai pārkrauj, kā arī noteikumi, kas reglamentē pagaidu uzglabāšanu.

(2)Līdz ar to nav juridiska pamata, saskaņā ar kuru var likt uzrādīt preces, kas ir izkrautas vai pārkrautas vietā, kur tās atkal ieved Savienības muitas teritorijā pēc tam, kad šīs preces bijušas uz laiku izvestas no tās. Ja preces netiek uzrādītas, muitas dienestiem var rasties grūtības nodrošināt šo preču uzraudzību, un pastāv gan risks, ka netiek pareizi iekasēts ievedmuitas nodoklis un citi maksājumi, gan risks, ka netiek pienācīgi piemēroti ar nodokļiem nesaistīti pasākumi, piemēram, veterinārā un fitosanitārā kontrole.

(3)Tādēļ Regulas (ES) Nr. 952/2013 136. pants būtu jāgroza, lai ņemtu vērā Savienības un ārpussavienības preču atšķirīgo situāciju.

(4)Lai nodrošinātu ārpussavienības preču efektīvu muitas uzraudzību, ārpussavienības precēm būtu jāturpina piemērot noteikumus, kas reglamentē pienākumu nogādāt preces konkrētās vietās, uzrādīt tās muitai pie izkraušanas vai pārkraušanas, sagaidīt atļauju pirms izkraušanas vai pārkraušanas, kā arī noteikumus, ar kuriem reglamentē pagaidu uzglabāšanu. Tādēļ 136. pantā būtu jāparedz, ka ārpussavienības precēm netiek piemēroti vienīgi tie noteikumi, ar ko reglamentē pienākumu iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju un pienākumu paziņot par jūras kuģa vai gaisa kuģa ierašanos.

(5)Lai nodrošinātu Savienības preču efektīvu uzraudzību, 136. pantā būtu jānošķir Savienības preces, kuru statuss ir jāpierāda saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 153. panta 2. punktu, un Savienības preces, kas ir saglabājušas savu statusu saskaņā ar minētās regulas 155. panta 2. punktu.

(6)Attiecībā uz Savienības precēm, kuru statuss ir jāpierāda saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 153. panta 2. punktu, būtu jāizslēdz tikai to noteikumu piemērošana, kuri reglamentē pienākumu iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju un pienākumu paziņot par jūras kuģa vai gaisa kuģa ierašanos, tādējādi ļaujot nodrošināt pienācīgu muitas uzraudzību.

(7)Regulas (ES) Nr. 952/2013 139. panta noteikumus, ar ko reglamentē pienākumu uzrādīt preces muitai pie izkraušanas vai pārkraušanas, un minētās regulas 140. pantā noteikto pienākumu sagaidīt atļauju pirms preču izkraušanas vai pārkraušanas nevajadzētu piemērot arī Savienības precēm, kuras ir saglabājušas savu statusu saskaņā ar minētās regulas 155. panta 2. punktu, ņemot vērā to, ka pat tad, ja preces ir uz laiku izvestas no Savienības muitas teritorijas, to statuss nav mainījies un vairs nav jāpierāda.

(8)Atsauces Regulas (ES) Nr. 952/2013 136. pantā uz minētās regulas 135. panta 1. punktu un 137. pantu būtu jāsvītro, lai liktu personai, kas ieved preces Savienības muitas teritorijā, tās nogādāt muitas dienestu norādītā vietā, lai šiem dienestiem vajadzības gadījumā būtu iespējams pārbaudīt, vai preces ir Savienības preces vai ārpussavienības preces.

(9)Atsauce Regulas (ES) Nr. 952/2013 136. pantā uz minētās regulas 141. pantu būtu jāsvītro, lai būtu skaidrs, ka 141. panta 1. punkts, kas izslēdz konkrētu noteikumu piemērošanu precēm, kuras pārvieto saskaņā ar tranzīta procedūru, tiek piemērots arī tad, kad preces atkal ieved Savienības muitas teritorijā pēc tam, kad tās no šīs teritorijas ir uz laiku izvestas pa tiešu jūras vai gaisa maršrutu.

(10)Būtu jāsvītro arī atsauce Regulas (ES) Nr. 952/2013 136. pantā uz minētās regulas 144.–149. pantu par pagaidu uzglabāšanu. Šie noteikumi neattiecas uz Savienības precēm jebkurā gadījumā, un to izslēgšana attiecībā uz ārpussavienības precēm ir kļūda, kas būtu jālabo.

(11)Šai regulai būtu jāstājas spēkā pēc iespējas drīz, lai bez turpmākas kavēšanās nodrošinātu preču efektīvu uzraudzību,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

 Regulas (ES) Nr. 952/2013 136. pantu aizstāj ar šādu:

“136. pants

Preces, kas ir uz laiku izvestas no Savienības muitas teritorijas pa jūru vai pa gaisu 

1.    Šīs regulas 127.–130. pantu un 133. pantu nepiemēro, ja ārpussavienības preces ieved Savienības muitas teritorijā pēc tam, kad tās ir uz laiku izvestas no šīs teritorijas pa jūru vai pa gaisu un pārvadātas tiešā maršrutā, neapstājoties ārpus Savienības muitas teritorijas.

2.    Šīs regulas 127.–130. pantu un 133. pantu nepiemēro, ja Savienības preces, kuru Savienības preču statuss ir jāpierāda saskaņā ar 153. panta 2. punktu, ieved Savienības muitas teritorijā pēc tam, kad tās ir uz laiku izvestas no šīs teritorijas pa jūru vai pa gaisu un pārvadātas tiešā maršrutā, neapstājoties ārpus Savienības muitas teritorijas.

3.    Šīs regulas 127.–130. pantu un 133., 139. un 140. pantu nepiemēro, ja Savienības preces, kuras pārvieto bez to muitas statusa maiņas saskaņā ar 155. panta 2. punktu, ieved Savienības muitas teritorijā pēc tam, kad tās ir uz laiku izvestas no šīs teritorijas pa jūru vai pa gaisu un pārvadātas tiešā maršrutā, neapstājoties ārpus Savienības muitas teritorijas.".

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —    Padomes vārdā —

priekšsēdētājs    priekšsēdētājs

(1) OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).
Top