EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52016PC0434

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1030/2002, ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem

COM/2016/0434 final - 2016/0198 (COD)

Briselē, 30.6.2016

COM(2016) 434 final

2016/0198(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1030/2002, ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem


PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Pašreizējais uzturēšanās atļaujas satvars ir izveidots, pamatojoties uz 1997. gadā pieņemto Padomes Vienoto rīcību (97/11/TI). Dalībvalstis 2009. gadā secināja, ka aizvien kvalitatīvāku viltojumu parādīšanās liecina par nepieciešamību strādāt pie jauna uzturēšanās atļauju satvara izstrādes, un nolēma ieviest modernākus drošības elementus ar mērķi uzlabot uzturēšanās atļauju drošības elementus.

Padomes Regula (EK) Nr. 1030/2002, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 380/2008, nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem. Saistībā ar biometrisko elementu ieviešanu (sejas attēls un pirkstu nospiedumi) uzturēšanās atļaujas uzlīmju veidā tika atceltas, un kopš 2011. gada 20. maija tās ir atļautas tikai karšu veidā. Sarunās 2008. gadā saistībā ar regulas grozījumiem, ar kuriem uzturēšanās atļaujās tika ieviesti biometriskie identifikatori bezkontakta mikroshēmas veidā, dažas dalībvalstis izteica vēlmi lietošanai savas valsts e-pārvaldes pakalpojumos papildus iekļaut fakultatīvu kontakta mikroshēmu. Tas tika atļauts, kā arī tika atļauta papildu (iekšzemes) drošības elementu fakultatīva izmantošana.

Šī uzturēšanās atļauja tiek izmantota arī kā vietējās pierobežas satiksmes atļauja un īpaša atļauja, kas izdota saskaņā ar ES tiesību aktiem likumīgas migrācijas jomā 1 .

Vienveidība un valstu drošības elementi

Komisija atbalsta vienotas formas uzturēšanās atļauju ieviešanu gluži tāpat, kā attiecībā uz vīzas uzlīmēm. Tas nozīmētu, ka visās dalībvalstīs pastāv vienāds karšu modelis, dizains un drošības elementi. Tomēr, ņemot vērā dažās valstīs sasniegto tehniskās attīstības līmeni e-pārvaldības jomā, tika uzskatīts par lietderīgu piekrist papildu kontakta mikroshēmas ieviešanai tās izmantošanai e-pārvaldībā tajās valstīs, kuras izteica vēlmi trešo valstu valstspiederīgajiem piešķirt tādas pašas priekšrocības kā saviem pilsoņiem, vienlaikus pieņemot, ka tas radītu zināmu formas “nevienveidību”.

Šajā sakarībā regulas I pielikuma 2. punkta h) apakšpunktā tika iekļauts šāds teikums:

“Dalībvalstis var pievienot arī papildu valsts drošības elementus, ja vien tie ir iekļauti šīs regulas 2. panta 1. punkta f) apakšpunktā noteiktajā sarakstā un ja tie atbilst turpmāk norādīto paraugu saskaņotajam izskatam, kā arī ja nemazinās vienoto drošības elementu efektivitāte.”

Šis saraksts tika izveidots vēlāk ar Komisijas 2009. gada 20. maija Lēmumu C (2009) 3770. Tajā ir uzskaitīti papildu drošības elementi, kurus dalībvalstis varētu izmantot šādas izvēles gadījumā.

Ņemot vērā papildu fakultatīvu valstu drošības elementu izvēli un īstenošanu un tehnisko priekšrakstu interpretācijas tvērumu, kas vairs nebija pietiekami noteikts saistībā ar tehniskās attīstības līmeni, uzturēšanās atļauju kvalitāte un izskats dalībvalstīs ievērojami atšķīrās.

Darbs jaunā tvēruma un drošības elementu izstrādē sākās 2010. gadā, kad šajā jautājumā tika izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1683/95 6. pantu (“6. panta komiteja”) noteiktās komitejas apakšgrupa.

Komisija uzskata, ka šis “jaunais starts” bija arī iespēja izpētīt iespējas ieviest vienotu un saskaņotu formu un nodrošināt visām piedāvātajām uzturēšanās atļaujām vienādu pašu augstāko iespējamo drošības līmeni. Tas palīdzētu robežsargiem un citām amatpersonām uzturēšanās atļaujas atpazīt no pirmā acu skata.

Tomēr, kā tas ir izklāstīts turpmāk 3. punktā, apspriešanās laikā ar ieinteresētajām personām noskaidrojās, ka pilnībā saskaņota pieeja dažās dalībvalstīs radītu ļoti lielas izmaksas. Tika panākts kompromiss saglabāt sarakstu ar pašiem modernākajiem papildu drošības elementiem, kurus varētu iekļaut kopējā vienotajā formā, ja to vēlas.

Viens no galvenajiem šādas pieejas iemesliem ir tas, ka 2009. gadā pieņemtie tehniskie priekšraksti prasa, lai karte būtu izgatavota no plastmasas (kā kredītkartes). Tomēr tehniskajos priekšrakstos nav konkrēti noteikts, kādu plastmasu izmantot. Tirgū ir dažāda veida plastmasa, vispiemērotākā būtu polikarbonāts. Pašlaik visu karšu struktūru veido dažādas kārtas, kas pagatavotas no dažādām plastmasām, galvenokārt gan no polikarbonāta. Atšķiras arī ražošanas tehnoloģijas, kas dalībvalstīs ir pieejamas konkrētas plastmasas materiālu izgatavošanai. Paņēmienu klāsts, kas tiek izmantots karšu pagatavošanā, nozīmē, ka iespējams ietvert ne visus ierosinātos drošības elementus. Tā kā jaunajai uzturēšanās atļaujai nevajadzētu radīt papildu izmaksas, turpmāka pilnīga saskaņošana nav iespējama.

Dalībvalstis, kuras tomēr vēlējās iekļaut papildu drošības elementus, bija gatavas tos maksimāli ierobežot un tehniskajos priekšrakstos noteikt izmantojamās tehnoloģijas, to izvietojumu un izmēru. Tos varētu noteikt turpmākajā Komisijas īstenošanas lēmumā.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Juridiskais pamats

Attiecina Līguma par Eiropas Savienības darbību 79. pantu un jo īpaši tā 2. punkta a) apakšpunktu, jo tas paredz ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus, kā arī dalībvalstu ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanas procedūru standartus... (bijušais Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 63. panta 3. punkta a) apakšpunkts).

Kādēļ nav ierosināta regulas pārstrādāšana?

Trešā būtiskā regulas grozījuma rezultātā regulu vajadzētu pārstrādāt.

Tomēr šajā gadījumā pastāv argumenti, kas attaisno novirzīšanos no šā noteikuma. Galvenās izmaiņas piemēros Komisijas īstenošanas lēmumā, ar ko nosaka slepenus tehniskos priekšrakstus jauno uzturēšanās atļauju izgatavošanai. Šīs ierosinātās regulas normatīvajā daļā nav nozīmīgu izmaiņu; aizstāj tikai pielikumu, lai atspoguļotu jauno satvaru. Ir vajadzīga tūlītēja likumdošanas darbība, jo krāpnieki ir mums soli priekšā, un uzturēšanās atļauja ir labāk jāaizsargā pret krāpšanu. Turklāt — atšķirībā no citām regulām vīzu politikas jomā, piemēram, Vīzu kodekss — par šo regulu plašai sabiedrībai ir visai neliela interese.

Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

LESD 79. panta 2. punkta a) apakšpunktā Eiropas Parlamentam un Padomei tiek piešķirtas tiesības paredzēt pasākumus tādās jomās kā “dalībvalstu ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanas procedūru standarti”.

Pašreizējais priekšlikums nepārkāpj robežas, kas paredzētas minētajos Līguma noteikumos, un nemaina Savienības tiesību aktu piemērošanas jomu.

Šā priekšlikuma mērķis ir padarīt drošāku un uzlabot vienotu uzturēšanās atļauju formu, ņemot vērā izmaiņas krāpnieku darbībā. Šo mērķi dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt, rīkojoties atsevišķi, jo formai ir jābūt tiešām vienotai un grozījumus esošā Savienības aktā var veikt vienīgi Savienība.

Proporcionalitāte

Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktā noteikts, ka Savienības rīcības saturam un veidam ir jābūt samērīgam ar Līgumu mērķu sasniegšanai nepieciešamo. Izvēlētajam rīcības veidam jārada iespēja sasniegt priekšlikuma mērķi un to īstenot pēc iespējas efektīvāk.

Vienotā uzturēšanās atļaujas forma tika noteikta ar regulu, lai nodrošinātu, ka to vienādi piemēro visās dalībvalstīs. Šis priekšlikums groza šo regulu, līdz ar to arī tas ir jāpieņem regulas veidā. Satura ziņā šī iniciatīva aprobežojas ar spēkā esošās regulas uzlabošanu. Tās mērķis ir īstenot politikas mērķi apkarot neatbilstīgu migrāciju, padarot dokumentus drošākus pret viltošanu vai falsifikāciju. Priekšlikums tādējādi ir saskaņā ar proporcionalitātes principu.

3.REZULTĀTI APSPRIEDĒM AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM

Apspriedes ar ieinteresētajām personām un ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Regulas 6. panta komitejas apakšgrupa izstrādāja prasību dokumentu, ar ko nosaka visus vēlamos uzlabojumus, kurus varētu ieviest jaunajā formā. Dalībvalstis piekrita sazināties ar saviem piegādātajiem un iesniegt priekšlikumus. Tad tās izvēlējās vēlamo satvaru un kopīgus drošības elementus, kas būtu jāiestrādā jaunajā uzturēšanās atļaujā. Viena no prasībām bija jauna forma, kas nerada papildu izmaksas.

Diskusiju laikā kļuva skaidrs, ka dalībvalstis neatbalsta pilnībā saskaņota dokumenta izmantošanu. Tās pieprasīja saglabāt sarakstu ar tādiem “atjauninātiem” papildu drošības elementiem, kurus varētu iekļaut kopējā vienotajā formā, ja to vēlas. Tā kā dalībvalstis izmanto dažādas izgatavošanas sistēmas, tās nevēlējās mainīt savas sistēmas, bet deva priekšroku tam, ka arī turpmāk izmantotu vienotas formas karti ar augstāku drošības līmeni un atjauninātu papildu (valstu) drošības elementu sarakstu. “Vienots” attiecas tikai uz vienotu veidolu un dažiem standarta drošības elementiem, kurus fakultatīvi var papildināt ar valstu drošības elementiem.

Ņemot vērā to, ka dažās dalībvalstīs rastos izmaksu pieaugums, tika panākts kompromiss. Tas nozīmē, ka tiek saglabāta papildu valsts drošības elementu iespēja, taču saraksts tiek maksimāli saīsināts, ņemot vērā drošības elementu ietekmi uz vienotu formu, it īpaši kartes priekšpusē. Turklāt tehniskie priekšraksti (izmantojamais materiāls un tehnoloģijas, elementu izvietojums un izmērs utt.) kļūtu stingrāki, lai turpmāk vairs nebūtu iespējamas atšķirīgas to interpretācijas. Tādējādi tiktu saskaņots kartes izskats, kas ir būtisks, lai tas būtu vienāds un lai robežsargi karti atpazītu.

Visaptverošs papildu drošības elementu saraksts tiks noteikts pielikumā, kurā sniegti tehniskie priekšraksti, kas pieņemti saskaņā ar šīs regulas 7. pantu. Šīs regulas pielikumā sniegtais uzturēšanās atļaujas aizmugures attēls var nedaudz atšķirties atkarībā no atsevišķās dalībvalstīs izmantotajiem papildu elementiem.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Ierosinātais grozījums neietekmē ES budžetu.

5.CITI ELEMENTI

Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

Sīki izstrādāti noteikumi

Grozījumu regula ir balstīta uz LESD 79. panta 2. punkta a) apakšpunktu, kas aizstāja EK Līguma 63. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

1. Dānijas līdzdalība

Saskaņā ar 1. un 2. pantu 22. protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānijai saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, jāizlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

2. Apvienotās Karalistes un Īrijas līdzdalība

Saskaņā ar 4.a panta pirmo daļu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumiem, minētā Protokola noteikumi attiecas arī uz pasākumiem, ko ierosina vai pieņem saskaņā ar LESD trešās daļas V sadaļu, grozot pasākumu, kas ir spēkā attiecībā uz šīm valstīm. Apvienotajai Karalistei un Īrijai ir saistoša Regula (EK) Nr. 1030/2002, kas ar šo priekšlikumu tiktu grozīta. No tā izriet, ka ir piemērojami protokola Nr. 21 noteikumi. Tas nozīmē, ka Apvienotajai Karalistei un Īrijai nav jāpiedalās ierosinātās regulas pieņemšanā (21. protokola 1. pants). Tomēr saskaņā ar 21. protokola 3. pantu trīs mēnešu laikā pēc tam, kad priekšlikums iesniegts, tās var paziņot, ka tās vēlas piedalīties šā pasākuma pieņemšanā un piemērošanā.

Turklāt ir piemērojams arī 21. protokola 4. pants, kas dod iespēju Apvienotajai Karalistei un Īrijai pieņemt pasākumu, tiklīdz to ir pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome.

Lai ņemtu vērā lēmumus, kurus Apvienotā Karaliste un Īrija pieņems trīs mēnešu laikā pēc tam priekšlikuma pieņemšanas, kvadrātiekavās tiek piedāvāti seši iespējamo apsvērumu teksti. Eiropas Parlaments un Padome vienu vai divus no tiem izvēlēsies kā atbilstošus, pamatojoties uz Apvienotās Karalistes un Īrijas veikto izvēli trīs mēnešu laikā pēc priekšlikuma pieņemšanas.

3. Šengenas acquis pilnveidošana asociācijas nolīgumu nozīmē

Regula (EK) Nr. 1030/2002 ir daļa no Šengenas acquis, kas piemērojams Norvēģijai un Islandei, Šveicei un Lihtenšteinai, pamatojoties uz to attiecīgajiem asociācijas nolīgumiem. Ierosinātais grozījums tādējādi būtu jāpiemēro arī šīm asociētajām valstīm.

4. Normatīvā daļa

1. pants

Šis noteikums paredz, ka Regulas (EK) Nr. 1030/2002 pielikums ir jāaizstāj ar jaunu pielikumu, kurā ir ietverts jaunās uzturēšanās atļaujas attēls un vispārējs apraksts.

2. pants

Lai nodrošinātu esošo krājumu izlietošanu, ir paredzēts sešu mēnešu pārejas periods, kura laikā dalībvalstis joprojām var izmantot veco uzturēšanās atļauju.

3. pants

Pirmkārt, ir parastie noteikumi par regulas stāšanos spēkā.

Otrkārt, ir paredzēts, ka dalībvalstīm jāievieš jaunā uzturēšanās atļauja deviņu mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija pieņēmusi īstenošanas lēmumu par papildu tehniskiem priekšrakstiem.

2016/0198 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1030/2002, ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 79. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Padomes Regula (EK) Nr. 1030/2002 nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem.

(2)Pašreizējā vienotās formas uzturēšanās atļauja, kas savā pašreizējā izkārtojumā ir apgrozībā kopš 1997. gada, ir uzskatāma par apdraudētu, ņemot vērā nopietnus viltošanas un krāpšanas gadījumus.

(3)Tāpēc būtu jāizstrādā jauns kopīgs uzturēšanās atļauju trešo valstu pilsoņiem veidols ar modernākiem drošības elementiem, lai padarītu uzturēšanās atļauju drošāku un novērstu viltojumus.

(4)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānijai saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Eiropas Parlaments un Padome ir pieņēmusi šo regulu, jāizlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(5)[Saskaņā ar 1. un 2. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, minētās dalībvalstis nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tām nav saistoša un nav jāpiemēro.]

(6)[Saskaņā ar 1. un 2. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro.]

(7)[Saskaņā ar 1. un 2. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro.]

(8)[Saskaņā ar 3. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, minētās dalībvalstis ir paziņojušas, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.]

(9)[Saskaņā ar 3. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā (NR. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Apvienotā Karaliste (ar ... vēstuli) ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.]

(10)[Saskaņā ar 3. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā (NR. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Īrija (ar ... vēstuli) ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.]

(11)Šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts attiecīgi 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 1. punktā, 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā un 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā.

(12)Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju — saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā — šī regula ir to Šengenas acquis 2 noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta B punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK 3 .

(13)Attiecībā uz Šveici — saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā — šī regula ir to Šengenas acquis 4 noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B punktā, to lasot saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/146/EK 5 .

(14)Attiecībā uz Lihtenšteinu — saskaņā ar protokolu, kas parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā — šī regula ir to Šengenas acquis 6 noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta B punktā Lēmumā 1999/437/EK, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES 7 3. pantu.

(15)Lai nodrošinātu uzturēšanās atļauju esošo krājumu izlietošanu, ir paredzēts pārejas periods, kura laikā dalībvalstis joprojām var izmantot veco uzturēšanās atļauju.

(16)Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1030/2002,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1030/2002 pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Uzturēšanās atļauju uzlīmes, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1030/2002 pielikumā izklāstītajiem priekšrakstiem, kuri ir piemērojami līdz 3. panta otrajā daļā minētajam datumam, var izmantot uzturēšanās atļaujām, kas izsniegtas ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc minētā datuma.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro divpadsmit mēnešus pēc tam, kad ir pieņemti papildu tehniskie priekšraksti, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1030/2002 2. pantā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —    Padomes vārdā —

priekšsēdētājs    priekšsēdētājs

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1931/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko nosaka vietējās pierobežas satiksmes noteikumus pie dalībvalstu ārējām sauszemes robežām un ar ko groza Šengenas Konvencijas noteikumus (OV L 405, 30.12.2006., 1. lpp.). Padomes Direktīva 2003/86/EK (2003. gada 22. septembris) par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (OV L 251, 3.10.2003., 12. lpp.). Padomes Direktīva 2003/109/EK (2003. gada 25. novembris) par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji (OV L 16, 23.1.2004, 44. lpp.). Padomes Direktīva 2004/114/EK (2004. gada 13. decembris) par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā (OV L 375, 23.12.2004., 12. lpp.). Padomes Direktīva 2005/71/EK (2005. gada 12. oktobris) par īpašu procedūru trešo valstu valsts piederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos (OV L 289, 3.11.2005., 15. lpp.). Padomes Direktīva 2009/50/EK (2009. gada 25. maijs) par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos (OV L 155, 18.6.2009., 17. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/98/ES (2011. gada 13. decembris) par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi (OV L 343, 23.12.2011., 1. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/36/ES (2014. gada 26. februāris) par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem nodarbinātības kā sezonas darbiniekiem nolūkā (OV L 94, 28.3.2014., 375. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/66/ES (2014. gada 15. maijs) par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem saistībā ar pārcelšanu uzņēmuma ietvaros (OV L 157, 27.5.2014, 1. lpp.).
(2) OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.
(3) Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).
(4) OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.
(5) Padomes Lēmums 2008/903/EK (2008. gada 27. novembris) par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Šveices Konfederācijā (OV L 53, 27.02.2008., 1. lpp.).
(6) OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.
(7) Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).
Top

Briselē, 30.6.2016

COM(2016) 434 final

PIELIKUMS

priekšlikumam

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula,

ar kuru groza 2002. gada 13. jūnija Regulu (EK) Nr. 1030/2002, ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem


PIELIKUMS

priekšlikumam

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula,

ar kuru groza 2002. gada 13. jūnija Regulu (EK) Nr. 1030/2002, ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem

Kartes priekšpuse un aizmugure:

a) Apraksts

Uzturēšanās atļauju ar tajā iekļautiem biometriskajiem identifikatoriem izgatavo kā atsevišķu dokumentu formātā ID 1. Izgatavošanā ņem vērā priekšrakstus, kas noteikti ICAO dokumentos par mašīnlasāmiem ceļošanas dokumentiem (kartēm) (9303. dokuments, 7. daļa). Tajā ir šādi ieraksti: 1 2

Priekšpuse:

1.    Šis lauks ietver fona apdrukā integrētu izdevējas dalībvalsts trīs burtu kodu atbilstīgi noteiktajam ICAO 9303. dokumentā par mašīnlasāmiem ceļošanas dokumentiem.

2.    ICAO simbols mašīnlasāmiem ceļošanas dokumentiem ar mikroshēmu, kas lasāma bez kontakta (e-MRTD), optiski mainīgās krāsās. Atkarībā no skata leņķa tam mainās krāsas.

3.1.    Dokumenta (uzturēšanās atļaujas) nosaukums, rakstīts dokumenta izdevējas dalībvalsts valodā(s).

3.2.    Šajā laukā atkārtoti norāda 3.1. laukā minēto dokumenta nosaukumu vismaz vienā (ne vairāk kā divās) no citām ES oficiālajām valodām, lai atvieglotu kartes atpazīšanu kā trešās valsts pilsoņa uzturēšanās atļauju.

4.1.    Dokumenta numurs.

4.2.    Šajā laukā atkārtoti norāda dokumenta numuru (ar īpašiem drošības elementiem).

5.    Šajā laukā norāda kartes piekļuves numuru (Card Access Number — CAN).

Pozīcijas, kas minētas 6.–12. punktā, būtu jānorāda izdevējas dalībvalsts valodā(s). Izdevēja dalībvalsts tajā pašā rindiņā var pievienot citu Eiropas Savienības iestāžu oficiālo valodu, taču kopā ne vairāk par divām valodām.

6.    Vārds: uzvārds (-i) un vārds (-i) šādā secībā 3 .

7.    Dzimums.

8.    Valstspiederība.

9.    Dzimšanas datums.

10 4 .    Atļaujas veids: īpašais uzturēšanās atļaujas veids, ko dalībvalsts izdod trešās valsts pilsonim. Tāda Eiropas Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujā, kurš nav izmantojis personas brīvas pārvietošanās tiesības, jābūt ierakstam “ģimenes loceklis”. Attiecībā uz personām, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38/EK 5 3. panta 2. punkts, dalībvalstis var veikt ierakstu “persona, uz kuru attiecas Direktīvas 2004/38/EK 3. panta 2. punkts”.

11.    Šajā laukā norāda attiecīgo dokumenta derīguma termiņu 6 .

12 7 .    Piezīmes: dalībvalstis var ierakstīt ziņas un norādes valsts lietošanai, kas vajadzīgas sakarā ar to noteikumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem, tajā skaitā norādes attiecībā uz jebkādu atļauju strādāt vai neierobežotu uzturēšanās atļaujas derīguma laiku 8 .

13.    Identifikācijas fotogrāfiju drošā veidā integrē kartes struktūrā un nodrošina ar difraktīvu optiski mainīgu attēlu nesēju (DOVID).

14.    Īpašnieka paraksts.

15.    DOVID attēla aizsardzībai.

Aizmugure:

16.    Piezīmes: dalībvalstis var ierakstīt ziņas un norādes valsts lietošanai, kas vajadzīgas sakarā ar to noteikumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem, tajā skaitā norādes attiecībā uz jebkādu atļauju strādāt 9 , pievienojot šādus obligātus laukus:

16.1.    Izdošanas datums, izdošanas vieta / izdevējiestāde: uzturēšanās atļaujas izsniegšanas datums un vieta. Norādi par izdošanas vietu vajadzības gadījuma var aizstāt ar norādi par izdevējiestādi.

16.2.    Dzimšanas vieta,

ko papildina tādi fakultatīvi lauki kā, piemēram, “Īpašnieka adrese”.

16.3.    Informācija saistībā ar kartes izgatavošanu, piemēram, izgatavotāja vārds, kartes versijas numurs utt.

17.    Mašīnlasāmā josla. Mašīnlasāmā josla atbilst attiecīgajām ICAO pamatnostādnēm, kas noteiktas 9303. dokumentā.

18.    Iespiestajā daļā atrodas dalībvalsts ģerbonis, kas ļauj atšķirt uzturēšanās atļauju un norāda uz tās izcelsmes valsti.

19.    Mašīnlasāmajā daļā iekļauts iespiests teksts fona apdrukā, kas norāda vienīgi izdevēju dalībvalsti. Šis teksts nedrīkst ietekmēt mašīnlasāmās daļas tehniskos parametrus.

Redzamie valsts drošības elementi (neskarot tehnisko priekšrakstu pielikumu):

20 10 .    Saskaņā ar 4.a pantu RF mikroshēmu izmanto kā datu nesēju. Dalībvalstis var uzturēšanās atļaujās iekļaut arī lietošanai savā valstī paredzētu dubultās saskarnes vai atsevišķu kontakta mikroshēmu, kura atrodas kartes aizmugurē, atbilst ISO standartiem un nekādā veidā netraucē RF mikroshēmas darbību.

21.    Caurspīdīgs lodziņš.

22.    Caurspīdīga apmale.

b) Krāsa, iespiešanas process

Dalībvalstis nosaka krāsu un iespiešanas procesu saskaņā ar šajā pielikumā noteikto vienoto formu un tehniskajiem priekšrakstiem, kas jānosaka saskaņā ar šīs regulas 2. panta noteikumiem.

c) Materiāls

Karti pilnībā izgatavo no polikarbonāta vai līdzvērtīga sintētiskā polimēra (piemērots vismaz 10 gadu ilgam derīguma termiņam).

d) Iespiešanas metodes

Izmanto šādas iespiešanas metodes:

– sevišķi droša fona ofseta iespiešana

– UV luminiscences iespiešana

– īrisspiede

Kartes priekšpuses aizsargfons ļauj atšķirt to no kartes aizmugures.

– Numerācija:

dokumenta numurs uz dokumenta redzams vairāk nekā vienā pozīcijā (izņemot mašīnlasāmo joslu).

e) Aizsardzība pret kopēšanu

Uzturēšanās atļaujas kartes priekšpusē lieto uzlabotu DOVID, kas nodrošina tādu identifikācijas kvalitāti un drošības pakāpi, kura nav zemāka kā mehānismam, ko tobrīd izmanto vīzu vienotajai formai, ar mūsdienīgu veidolu un elementiem, tostarp uzlabotiem difraktīviem elementiem progresīvai mašīnlasīšanai.

f) Tehniskā individualizācija

Lai nodrošinātu uzturēšanās atļaujas datu pienācīgu aizsardzību pret viltošanas un falsifikācijas mēģinājumiem, turpmāk biogrāfijas datus, ieskaitot fotogrāfiju, īpašnieka parakstu un citus galvenos datus iestrādā dokumenta pamatmateriālā.

Individualizācijai izmanto lāzergravējumu vai citu līdzvērtīgi drošu tehnoloģiju ar integrāciju kartes struktūrā.

g) Dalībvalstis var pievienot arī papildu valsts drošības elementus, ja vien tie ir iekļauti šīs regulas 2. panta 1. punkta f) apakšpunktā noteiktajā sarakstā un ja tie atbilst iepriekš norādīto paraugu saskaņotajam izskatam, kā arī ja nemazinās vienoto drošības elementu efektivitāte.

(1) Ja ir sniegta atsauce uz cita ES tiesību akta numuru, iepriekšējo attiecīgo atsauci norāda zemsvītras piezīmē.
(2) Drukāšanai paredzētās pozīcijas ir norādītas tehniskajos priekšrakstos, kurus pieņems saskaņā ar Regulas 6. pantu.
(3) Vienīgais lauks, kas paredzēts uzvārdam un vārdam. UZVĀRDU raksta ar lielajiem burtiem; vārdu — ar mazajiem burtiem, taču pirmo burtu raksta ar lielo burtu. Starp UZVĀRDU un vārdu atstarpes nav atļautas. Nepieciešamības gadījumā, lai ietaupītu vietu, pirmo un otro uzvārdu vai UZVĀRDUS un vārdus var norādīt tajā pašā līnijā.
(4) Pirms tam Nr. 6.4.
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā.
(6) Ierakstu veic tikai datuma formātā (dd/mm/gggg), un tajā nedrīkst būt tādi vārdi kā “pagaidu” vai “beztermiņa”.
(7) Pirms tam Nr. 7.5.–9.
(8) Piezīmes var veikt vienā rindā priekšpusē (aptuveni 40 zīmes) un piecās rindās aizmugurē.
(9) Kartes aizmugurē visu lauku (izņemot mašīnlasāmo joslu) atstāj brīvu piezīmēm. Tajā ietver aktuālās piezīmes, kuras papildina obligātie lauki (izdošanas datums, izdošanas vieta / izdevējiestāde, dzimšanas vieta) un fakultatīvi katras atsevišķās dalībvalsts lauki. Fakultatīvie lauki jāsaista ar lauka nosaukumu.
(10) Pirms tam Nr. 16.
Top