EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 18.2.2016

COM(2016) 82 final

2016/0050(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu kuģošanā iekšējos ūdeņos un Padomes Direktīvas 96/50/EK un Padomes Direktīvas 91/672/EEK atcelšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SWD(2016) 35 final}
{SWD(2016) 36 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Iniciatīvas mērķis ir veicināt darbaspēka mobilitāti iekšējo ūdensceļu transporta nozarē, nodrošinot kvalificēto darbinieku kvalifikācijas atzīšanu visā Eiropas Savienībā. Iniciatīvas pamatā ir vairāk nekā 19 gadu pieredze, kas gūta, īstenojot Direktīvas 96/50/EK 1 un 91/672/EEK 2 , taču šīs direktīvas attiecas tikai uz to kuģa vadītāju kvalifikācijas savstarpēju atzīšanu, kuri kuģo pa ES iekšējiem ūdensceļiem, izņemot Reinu.

Iekšējo ūdensceļu transports ir ekonomisks un energoefektīvs transporta veids, kuru varētu izmantot efektīvāk, lai veicinātu Eiropas Savienības energoefektivitātes, izaugsmes un rūpniecības attīstības mērķu sasniegšanu. Tomēr tā izmantošanu kavē problēmas, kas ir saistītas ar darbaspēka mobilitāti, pastāvīgu darbaspēka trūkumu un prasmju neatbilstību un kas joprojām pastāv, neskatoties uz nozares mēģinājumiem tās risināt gan divpusējā, gan daudzpusējā līmenī. Tas, ka dalībvalstīs ir noteiktas atšķirīgas minimālās prasības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, nesniedz valstīm pietiekamu pārliecību attiecībā uz citu dalībvalstu apkalpes locekļu profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, jo īpaši tāpēc, ka tas ietekmē arī kuģošanas drošību.

Tāpēc ar šo iniciatīvu ierosināts paplašināt profesionālās kvalifikācijas atzīšanas darbības jomu, attiecinot to ne tikai uz kuģa vadītājiem, bet arī uz visiem pārējiem apkalpes locekļiem, kuri ir iesaistīti kuģu ekspluatācijā, tostarp kuģošanā pa Reinu. Lai viestu nepieciešamo pārliecību, kas ir priekšnoteikums kvalifikācijas atzīšanai, ar šo iniciatīvu ierosināts profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procesā pamatoties uz kuģu ekspluatācijai nepieciešamo kompetenci, kā arī samērot kvalifikācijas atzīšanu ar atbilstošiem aizsardzības pasākumiem, nosakot standartus kompetences novērtēšanai, mācību programmu apstiprināšanai un sertifikācijas un mācību pārraudzībai un novērtēšanai.

Šī iniciatīva sagatavota, atsaucoties nozares pārstāvju un dalībvalstu jau sen izteiktajam aicinājumam pārskatīt pašreizējo novecojušo tiesisko regulējumu un aizstāt to ar mūsdienīgu regulējumu, kura pamatā būtu nepieciešamā kompetence un kas atbilstu pieejai, kura ieviesta kvalifikācijas atzīšanai citās transporta nozarēs.

1.2.Atbilstība pašreizējai politikai šajā jomā

Direktīvā 91/672/EEK un Direktīvā 96/50/EK ir paredzēta kuģu vadīšanas apliecību savstarpēja atzīšana un noteiktas minimālās prasības šādu apliecību saņemšanai. Šī iniciatīva ir sagatavota, pamatojoties uz minētajiem instrumentiem, un ar to attiecīgās prasības tiek paplašinātas un attiecinātas uz visiem apkalpes locekļiem, kuri ir iesaistīti kuģošanā pa ES iekšējiem ūdensceļiem, tostarp kuģošanā pa Reinu.

Tā kā nav pieņemti ES līmeņa nozares tiesību akti par to darba ņēmēju profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, kuriem nav kuģa vadītāja kvalifikācijas, šajā jomā ir piemērojama vispārējā Direktīva 2005/36/EK par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. Praksē šī direktīva tomēr nepiedāvā efektīvus risinājumus profesionāļiem, kuri bieži un regulāri veic pārrobežu darbības iekšējo ūdensceļu transporta tīklā, tāpēc nozares darba ņēmēji šā vispārējā regulējuma piedāvātās iespējas tikpat kā neizmanto.

Priekšlikums ir sagatavots saskaņā ar Komisijas politiku iekšējo ūdensceļu transporta veicināšanai NAIADES II 3 , kas ietver tiesiskā regulējuma pārskatīšanu attiecībā uz profesionālās kvalifikācijas saskaņošanu un modernizēšanu šajā nozarē. Īstenojot jaunu pieeju iekšējo ūdensceļu transporta nozares pārvaldībai, Komisija ir stiprinājusi sadarbību ar dažādām upju komisijām, jo īpaši ar Reinas kuģniecības centrālo komisiju (CCNR). Šīs sadarbības rezultātā cita starpā ir izveidota jauna struktūra, kurā var līdzdarboties visu ES dalībvalstu eksperti, kas pazīstama ar franču valodas akronīmu CESNI 4 un kuras uzdevums ir izstrādāt iekšējo ūdensceļu transporta nozares tehniskos standartus. ES šīs struktūras ekspertu zināšanas var izmantot arī šajā nozarē strādājošo profesionālās kvalifikācijas jomā. Tādu minimālo standartu izstrāde, kuru pamatā būtu nepieciešamā kompetence un kurus ES, CCNR, citas starptautiskās institūcijas un trešās valstis varētu izmantot savā tiesiskajā regulējumā, ir būtisks solis ceļā uz iekšzemes kuģošanai nepieciešamās kvalifikācijas savstarpējo atzīšanu visā ES.

1.3.Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem

Šī iniciatīva atbilst iekšējā tirgus principiem un veicina iekšējā tirgus darbību, jo tā palīdz pārvarēt šķēršļus, kas traucē pilnībā izmantot iekšējā tirgus potenciālu. Tā var palīdzēt uzņēmumiem saņemt viskvalitatīvākos iekšējo ūdensceļu transporta pakalpojumus par vislabāko cenu un palīdzēt profesionāļiem ātri un ērti sniegt pakalpojumus visā ES. Iniciatīva palīdz sasniegt 2014.–2019. gada stratēģiskos mērķus, ko Komisija vēlas sasniegt, lai izveidotu “padziļinātu un taisnīgāku iekšējo tirgu ar spēcīgāku rūpniecisko pamatu”, dotu “jaunu impulsu nodarbinātībai, izaugsmei un ieguldījumiem”, izveidotu “enerģētikas savienību” un padarītu ES par “spēcīgāku pasaules mēroga dalībnieku”.

Šī iniciatīva atbilst Komisijas 2016. gada darba programmai, kurā uzsvērts gan tas, cik svarīgi ir veicināt darbaspēka mobilitāti, vienlaikus novēršot ļaunprātīgu izmantošanu, gan tas, cik būtiski ir sekmēt prasmju pilnveidošanu, tostarp profesionālās kvalifikācijas savstarpējo atzīšanu. Šī iniciatīva atspoguļo sabalansētu pieeju darbaspēka mobilitātei, lai nodrošinātu taisnīgāka un padziļināta iekšējā tirgus izveidi, jo tā ļauj risināt problēmas, kas ir saistītas ar pastāvīgo darbaspēka trūkumu iekšējo ūdensceļu transporta nozarē, un paver iespējas īstenot pasākumus ļaunprātīgas izmantošanas vai krāpniecisku prasību novēršanai. Nosakot, ka profesionālās kvalifikācijas savstarpējās atzīšanas pamatā ir nepieciešamā kompetence, šīs iniciatīvas veidotāji tiecas dot jaunu impulsu nodarbinātībai un karjeras izaugsmei.

Šāds ES iekšējā tirgus papildinājums iekšējo ūdensceļu transporta jomā ir būtisks priekšnoteikums transporta energoefektivitātes uzlabošanai un līdz ar kopēju standartu ieviešanu visā ES teritorijā palīdz padarīt Savienību par “spēcīgāku pasaules mēroga dalībnieku”.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

2.1.Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. panta 1. punkts, kas ir juridiskais pamats Savienības pasākumu pieņemšanai attiecībā uz iekšējo ūdensceļu transportu.

2.2.Subsidiaritāte

Šī iniciatīva ir pamatota, jo ierosināto pasākumu mērķus nevar pienācīgi sasniegt, ja dalībvalstis darbojas atsevišķi. Visi aspekti, kas raksturo kravu pārvadājumus iekšējo ūdensceļu transporta tīklā, būtībā ir transnacionāli. Dalībvalstu tiesību aktu atšķirības apdraud iekšējā tirgus darbību preču aprites un darbinieku pārvietošanās jomā. Ja ES nerīkotos, Eiropas transporta tīkla pabeigšana un efektīva izmantošana būtu apdraudēta un ES fondu līdzekļu ieguldījumi iekšējo ūdensceļu transporta tīkla izveidē nesniegtu optimālu rezultātu. ES dalībvalstu tiesiskā regulējuma atšķirības 5 iekšējo ūdensceļu transporta nozarē strādājošo profesionālās kvalifikācijas jomā nevar pilnībā atrisināt nedz dalībvalstis, darbojoties atsevišķi vai starptautisku konvenciju ietvaros, nedz nozares pārstāvji. Šī argumentācija ir attiecināma uz pasākumiem, kas attiecas gan uz kuģa vadītājiem, gan uz citām apkalpes locekļu kategorijām. Salīdzinājumā ar esošo tiesisko regulējumu darbības jomas paplašināšana, ietverot Reinu, rada pievienoto vērtību, jo tas ļauj noteikt kopējus standartus, kas ir kvalificēto darbinieku iekšējā tirgus neatņemama sastāvdaļa iekšējo ūdensceļu transporta nozarē ES līmenī.

2.3.Proporcionalitāte

Atbilstoši pasākumiem, kas ir veikti saistībā ar citiem transporta veidiem, ES līmeņa minimālās prasības, kuru pamatā ir nepieciešamā kompetence un kuru izpilde tiek pārbaudīta, izmantojot eksāmenus, paredzēts noteikt tikai attiecībā uz kvalificētiem apkalpes locekļiem – matrožiem un kuģa vadītājiem. Attiecībā uz nekvalificētiem apkalpes locekļiem, piemēram, jungām, ierosināts noteikt tikai tādas minimālās prasības, kas attiecas uz darba ņēmēju vecumu un veselības stāvokli.

Pasākums, kas paredzēts mācību programmu sertificēšanai, ir samērīgs ar šā pasākuma mērķiem, jo tas netraucē īstenot valsts izglītības programmas vispārīgajos priekšmetos, bet attiecas uz prasmēm un iemaņām, kas ir nepieciešamas, lai garantētu kuģošanas drošību un cilvēku dzīvības aizsardzību, turklāt tiem, kuri jau ir sekmīgi pabeiguši apstiprinātu mācību programmu ES, nav papildus jākārto administratīvās iestādes eksāmeni priekšmetos, kuri jau ir ietverti apgūtajā mācību programmā.

Ir jāievieš kopēji kritēriji kompetences novērtēšanai attiecībā uz īpašiem riskiem, jo šādām prasībām būtu jābūt pamatotām drošības apsvērumu dēļ un nepieciešamajām zināšanām būtu jābūt samērīgām ar attiecīgo risku.

Lai vienkāršotu informācijas apmaiņu dalībvalstu starpā un nodrošinātu šīs iniciatīvas efektīvu īstenošanu, informācija par sertificētajām kvalifikācijām jāietver Komisijas vai īpaši izraudzītas iestādes uzturētā datubāzē.

Lai dalībvalstu vidū viestu nepieciešamo pārliecību par savstarpējās atzīšanas mehānismu, par samērīgām uzskatāmas arī prasības attiecībā uz kvalitātes standartiem, kas piemērojami kompetences un prasmju novērtēšanai, mācību programmu atzīšanai un visas sertifikācijas sistēmas pārraudzībai.

Vairāki pasākumi, piemēram, prasību attiecināšana uz apkalpes locekļiem, kuri strādā tikai uz tādiem iekšējiem ūdensceļiem, kas nav savienoti ar citas dalībvalsts kuģojamajiem ūdensceļiem, ir atmesti proporcionalitātes apsvērumu dēļ. Dalībvalstīm, kuru iekšējie ūdensceļi nav savienoti ar citu valstu ūdensceļiem, tomēr ir jāatzīst sertificētā kvalifikācija, ko ieguvuši apkalpes locekļi no citām dalībvalstīm.

Tādējādi ierosinātais pasākums ir samērīgs ar tā mērķiem.

2.4.    Juridiskā instrumenta izvēle

Piemērotākais instruments saskaņotas un efektīvas profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas izveidei iekšzemes kuģošanas jomā, vienlaikus ievērojot proporcionalitātes principu, ir direktīva. Turklāt šis priekšlikums nemaina iepriekš izmantoto instrumenta veidu. Direktīva ļaus dalībvalstīm veikt nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu šajā direktīvā paredzētās saistības, vienlaikus ņemot vērā katras valsts īpatnības. Ja dalībvalsts atzīst citu dalībvalstu sertificēto kvalifikāciju, tā savā teritorijā kvalifikācijas sertifikācijai var noteikt arī stingrākas prasības.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI 

3.1.Ex post izvērtējumi /spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Tika veikta Direktīvu 91/672/EEK un 96/50/EK ārējā novērtēšana 6 . Novērtējumā konstatēts, ka esošajam regulējumam ir daļēji izdevies sasniegt noteiktos mērķus, proti, nodrošināt kuģu vadīšanas apliecību savstarpēju atzīšanu un saskaņot šo apliecību iegūšanas nosacījumus, tomēr joprojām pastāv vairāki šķēršļi. Visi ieteikumi tika ņemti vērā, veicot priekšlikuma ietekmes novērtējumu.

3.2.Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām par dažādiem jautājumiem, uz kuriem attiecas šis priekšlikums, notika vairākkārt, izmantojot dažādas metodes.

(1)2012. gadā Komisija izveidoja kopēju ekspertu grupu, lai risinātu profesionālās kvalifikācijas un mācību standartu jautājumus iekšzemes kuģošanas jomā. Apspriešanās ekspertu grupā notika 11 ekspertu sanāksmēs laika posmā no 2012. gada septembra līdz 2014. gada novembrim, kurās piedalījās starptautisko upju komisiju, valstu pārvaldes iestāžu, profesionālo organizāciju, arodbiedrību, mācību iestāžu un citu asociāciju pārstāvji 7 . Minētās sanāksmes ļāva notikt vērtīgai viedokļu apmaiņai par pasākumiem, kurus bija paredzēts iekļaut Komisijas priekšlikumā. Sanāksmēs paustie viedokļi liecināja par plašu atbalstu ES līmeņa iniciatīvai.

(2)Apspriešanās procesā piedalījās arī Eiropas Iekšējo ūdensceļu transporta nozares sociālā dialoga komiteja 8 . 2013. gada 16. septembrī sociālie partneri iesniedza dokumentu “Sociālo partneru nostāja attiecībā uz iekšējo ūdensceļu transporta kuģu apkalpes locekļu profesionālo kvalifikāciju un mācību standartiem”. Sociālie partneri norādīja, ka pašreizējā “sadrumstalotā kārtība” acīmredzami vairs neatbilst savam mērķim. Tā mazina profesijas prestižu un padara šo nozari īpaši neaizsargātu pret nelikumīgu praksi, kas var izkropļot konkurenci. Sociālie partneri apliecināja, ka mācību un sertifikācijas jomā ir nepieciešams moderns un elastīgs reglamentējošais instruments. Sociālie partneri uzsvēra arī to, ka priekšlikums par profesionālo kvalifikāciju ir tikai viens no sistēmas elementiem. Trūkstošie elementi, kuriem bez lielas kavēšanās jāpievērš uzmanība, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ir elektronisko darba uzskaites grāmatiņu, kuģa žurnālu un tahogrāfu izmantošana.

(3)Laika posmā no 2013. gada 26. marta līdz 21. jūnijam notika ietekmes novērtējuma svarīgāko jautājumu sabiedriskā apspriešana tiešsaistē 9 . Komisija saņēma 94 atbildes no izglītības un mācību organizācijām, uzņēmējiem/kuģu īpašniekiem, kuģniecībām, valsts iestādēm, ostām, darba ņēmēju organizācijām un upju komisijām. Atbildes tika saņemtas no 16 valstīm. Sabiedriskā apspriešana tiešsaistē pierādīja, ka Komisijas priekšlikumā risinātās problēmas ir ļoti būtiskas. Saņemtās atbildes liecināja par plašu atbalstu reglamentējošiem pasākumiem, kuru mērķis ir saskaņot profesionālās prasības, kvalifikācijas un eksāmenus iekšzemes kuģošanas jomā.

3.3.Ietekmes novērtējums

Šim priekšlikumam ir pievienots ietekmes novērtējuma ziņojums, ko ir pārskatījusi Regulējuma kontroles padome, kura 2015. gada 31. jūlijā sniedza pozitīvu atzinumu. Visi Regulējuma kontroles padomes ieteikumi ir ņemti vērā, sagatavojot galīgo ietekmes novērtējuma ziņojumu. Plašāka informācija par to, kā minētie ieteikumi iekļauti galīgajā ziņojumā, atrodama ietekmes novērtējuma ziņojuma 2.2. iedaļā.

Lai atrisinātu būtiskākās apzinātās problēmas, proti, to, ka darba ņēmēji saskaras ar grūtībām, kas ir saistītas ar profesionālās kvalifikācijas savstarpējo atzīšanu, un to, ka prasības attiecībā uz vietējo apstākļu pārzināšanu var radīt nevajadzīgus sarežģījumus kuģa vadītājiem, kuri strādā noteiktos upju posmos, ir izvēlēts politikas risinājums, saskaņā ar kuru tiks noteiktas minimālās prasības attiecībā uz matrožu un kuģa vadītāju kompetenci, tostarp arī eksaminācijas standarti mācību iestādēm.

Šis risinājums ir atzīts par labāko, jo tas ļauj efektīvāk uzlabot darbaspēka mobilitāti nekā risinājumi, saskaņā ar kuriem netiek veikti nekādi pasākumi vai tiek noteikti tikai brīvprātīgi pasākumi.

Izvēlētais risinājums palīdz novērst darbaspēka mobilitātes problēmas, kas ir saistītas ar prasībām attiecībā uz vietējo apstākļu pārzināšanu, un ļauj dalībvalstīm novērtēt nepieciešamo kompetenci saistībā ar īpašiem riskiem arī attiecībā uz citu dalībvalstu iekšējiem ūdensceļiem, kas dara šo risinājumu vēl efektīvāku.

Ietekmes novērtējumā tika piedāvāti divi izvēlētā risinājuma varianti – viens, saskaņā ar kuru reglamentējošās prasības kompetences novērtēšanai aprobežojas ar obligātu administratīvās iestādes eksāmenu, un otrs, kurā līdztekus paredzēta arī apstiprinātu mācību programmu savstarpēja atzīšana. Saskaņā ar pirmo variantu visiem matrožiem un kuģa vadītājiem ir jānokārto administratīvās iestādes eksāmens, kuru organizē kompetentā iestāde, lai viņu kvalifikācija tiktu atzīta visā ES, pat tad, ja viņi jau ir ieguvuši iekšējo ūdensceļu transporta nozares izglītības vai mācību iestādes diplomu vai sertifikātu. Otrais variants ir atzīts par labāku, jo tas samazina administratīvo slogu, kas jāuzņemas pretendentiem, kuri jau ir ieguvuši nepieciešamās prasmes un apliecinājuši savu kompetenci mācību gaitā, aiztaupot viņiem vajadzību kārtot papildu eksāmenu. Attiecīgi šāds risinājums labvēlīgi ietekmē arī profesijas prestižu, darbaspēka mobilitāti un profesijas pieejamību un ļauj samazināt administratīvos izdevumus. Tas nozīmē, ka otrais variants ir arī efektīvāks nekā pirmais variants. Visbeidzot, šis variants ir arī saskaņotāks, jo dzelzceļa un gaisa transporta nozarē ES līmenī jau ir noteiktas līdzīgas tiesību aktu prasības attiecībā uz izglītības un mācību iestādēm. Šajās nozarēs prasības sniedzas vēl tālāk, jo tās ietver arī darba ņēmēju tālākizglītību. Kopumā otrais variants ir saskaņotāks, lietderīgāks un efektīvāks un atbilst proporcionalitātes principiem, kas izklāstīti 2.3. iedaļā.

3.4.Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Gandrīz visi privātie iekšējo ūdensceļu transporta nozares uzņēmumi ir MVU vai mikrouzņēmumi. Tāpēc šie uzņēmumi nav izslēgti no šīs iniciatīvas, jo tādā gadījumā šī iniciatīva kļūtu pilnīgi neefektīva. Šis priekšlikums ir sagatavots, paturot prātā MVU iespējas un vajadzības. Tas labvēlīgi ietekmē MVU un mikrouzņēmumu darbību, jo šiem uzņēmumiem būs jāsedz tikai neliela izdevumu daļa un šos izdevumus ar uzviju kompensēs lielākas darbaspēka mobilitātes sniegtās priekšrocības.

Ieviešot visā Savienības teritorijā kopējus standartus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību iekšējo ūdensceļu transporta nozarē strādājošajiem, ar šo priekšlikumu tiek racionalizēts esošais sadrumstalotais tiesiskais regulējums, kas attiecas uz profesionālo kvalifikāciju Eiropas iekšējo ūdensceļu transporta nozarē. Šis priekšlikums aizstās sarežģītu reģionālo prasību kopumu un daudzpusējus un divpusējus nolīgumus ar vienkāršāku un, vēl jo svarīgāk, ES līmeņa sertifikācijas un savstarpējās atzīšanas sistēmu.

Šis priekšlikums samazina administratīvo slogu, kas jāuzņemas tiem pretendentiem, kuri jau ir pabeiguši apstiprinātas mācību programmas apguvi, nepieļaujot to, ka šiem pretendentiem būtu papildus jākārto nevajadzīgi administratīvo iestāžu eksāmeni.

Turklāt šis priekšlikums atvieglo elektronisko informācijas apmaiņu un paver iespējas ieviest elektroniskos rīkus, lai tādējādi samazinātu administratīvo slogu un mazinātu dokumentu viltošanas risku.

Ar šo priekšlikumu tiek atcelta Direktīva 91/672/EEK un Direktīva 96/50/EK un paredzēta pakāpeniska jaunās sistēmas ieviešana, īstenojot pārejas pasākumus.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē ES budžetu.

5.IZVĒLES ELEMENTI

5.1.Pārraudzības, novērtēšanas un ziņojumu sniegšanas kārtība

Paredzams, ka Komisija vēlākais septiņus gadus pēc transponēšanas perioda beigām iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā būs izvērtēta šajā priekšlikumā paredzēto pasākumu efektivitāte.

5.2.Skaidrojoši dokumenti

Ierosinātajā direktīvā salīdzinājumā ar esošajām Direktīvām 91/672/EEK un 96/50/EK ir paredzēti daudz plašāki juridiskie pienākumi. Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka šajā priekšlikumā ir iekļauti noteikumi attiecībā uz vairākām kvalifikācijām, uz kurām nav obligāti attiecināms pašreizējais tiesiskais regulējums, t. i., uz klāja apkalpes locekļiem, kas nav kuģa vadītāji, un speciālistiem sašķidrinātas dabasgāzes izmantošanā par degvielu, kā arī pasažieru navigācijas speciālistiem, papildus paziņojumam par transponēšanas pasākumiem būs nepieciešami arī skaidrojoši dokumenti, lai dalībvalstu īstenotie pasākumi būtu skaidri identificējami.

2016/0050 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu kuģošanā iekšējos ūdeņos un Padomes Direktīvas 96/50/EK un Padomes Direktīvas 91/672/EEK atcelšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 10 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 11 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Padomes Direktīva 91/672/EEK 12 un Padomes Direktīva 96/50/EK 13 ir pirmie soļi virzībā uz iekšējo ūdeņu kuģu apkalpes locekļu profesionālās kvalifikācijas saskaņošanu un atzīšanu.

(2)Prasības Reinā kuģojošu kuģu apkalpes locekļiem, uz kuriem neattiecas Direktīvas 91/672/EEK un 96/50/EK, nosaka Reinas kuģniecības centrālā komisija (CCNR) atbilstīgi noteikumiem par Reinā kuģojošu kuģu personālu saskaņā ar pārskatīto Konvenciju par kuģošanu Reinā.

(3)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK 14 piemēro attiecībā uz profesijām kuģošanā pa iekšējiem ūdensceļiem, izņemot kuģa vadītājus, uz ko attiecas minētā direktīva. Diplomu un apliecību savstarpēja atzīšana saskaņā ar Direktīvu 2005/36/EK tomēr nav optimāls risinājums situācijā, kad kuģošanā pa iekšējiem ūdensceļiem nodarbinātās personas regulāri un bieži veic pārrobežu darbības.  

(4)Novērtējuma pētījumā, kuru Komisija veica 2014. gadā, tika uzsvērts, ka Direktīvu 91/672/EEK un 96/50/EK ierobežotā darbības joma, kas attiecas tikai uz kuģa vadītājiem, kā arī tas, ka saskaņā ar minētajām direktīvām izsniegtās kuģu vadīšanas apliecības netiek automātiski atzītas par derīgām kuģošanai Reinā, ievērojami apgrūtina iekšējo ūdeņu kuģu apkalpes locekļu mobilitāti.

(5)Mobilitātes veicināšanai un kuģošanas drošības un cilvēku dzīvības aizsardzības nodrošināšanai ir svarīgi, lai klāja apkalpes locekļiem, personām, kuras uz pasažieru kuģiem atbild par drošību ārkārtas situācijās, un personām, kuras iesaistītas ar sašķidrinātu dabasgāzi darbināmu kuģu bunkurēšanā, būtu kvalifikācijas sertifikāti, kas apliecina viņu kvalifikāciju. Lai nodrošinātu efektīvu izpildi, šīm personām šādiem sertifikātiem vajadzētu būt viņu profesionālo pienākumu veikšanas laikā.

(6)Kuģa vadītājiem, kuri kuģo apstākļos, kas sevišķi apdraud drošību, vajadzētu būt īpašai atļaujai, konkrēti, lielu konvoju vadīšanai, ar sašķidrinātu dabasgāzi darbināmu kuģu vadīšanai, kuģošanai sliktas redzamības apstākļos, kuģošanai pa ūdensceļiem, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes, vai kuģošanai pa ūdensceļiem, kuros ir īpaši kuģošanas drošības riski. Lai saņemtu šādu atļauju, kuģa vadītājiem būtu jāpierāda papildu kompetence.

(7)Lai gādātu par kuģošanas drošību, dalībvalstīm atbilstīgi saskaņotiem kritērijiem būtu jānorāda ūdensceļi, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes. Prasības par kompetenci, kas vajadzīga kuģošanai pa šādiem ūdensceļiem, būtu jānosaka Savienības līmenī. Ja tas nepieciešams, lai gādātu par kuģošanas drošību, dalībvalstīm arī vajadzētu būt iespējai, lieki neierobežojot kuģa vadītāju mobilitāti, norādīt ūdensceļus, kuros ir īpaši kuģošanas drošības riski, atbilstīgi saskaņotiem kritērijiem un procedūrām saskaņā ar šo direktīvu. Šādā gadījumā attiecīgās prasības par kompetenci būtu jānosaka dalībvalsts līmenī.

(8)Izmaksu lietderības dēļ Savienības kvalifikācijas sertifikātiem nevajadzētu būt obligātiem kuģošanai pa valsts iekšējiem ūdensceļiem, kas nav savienoti ar citas dalībvalsts kuģojamo ūdensceļu tīklu.

(9)Lai veicinātu kuģu ekspluatācijā iesaistīto personu mobilitāti visā Savienībā un ņemot vērā to, ka visiem kvalifikācijas sertifikātiem, darba uzskaites grāmatiņām un kuģa žurnāliem, kas izsniegti saskaņā ar šo direktīvu, vajadzētu atbilst minimāliem standartiem, dalībvalstīm būtu jāatzīst profesionālā kvalifikācija, kas apliecināta saskaņā ar šo direktīvu. Tādējādi visām personām, kam ir šāda kvalifikācija, vajadzētu būt iespējai veikt profesionālo darbību visos Savienības iekšējos ūdensceļos.

(10)Ņemot vērā no 2003. gada notiekošo Savienības un CCNR sadarbību, kuras rezultātā izveidota Iekšzemes kuģošanas standartu izstrādes Eiropas komiteja (CESNI) – CCNR aizgādībā izveidota starptautiska struktūra –, un lai racionalizētu tiesisko regulējumu, kas reglamentē profesionālās kvalifikācijas Eiropā, kvalifikācijas sertifikātiem, darba uzskaites grāmatiņām un kuģa žurnāliem, kuri izsniegti atbilstīgi noteikumiem par Reinā kuģojošu kuģu personālu saskaņā ar pārskatīto Konvenciju par kuģošanu Reinā, kas nosaka šīs direktīvas prasībām identiskas prasības, vajadzētu būt derīgiem visos Savienības iekšējos ūdensceļos. Šādus dokumentus, kas izsniegti trešās valstīs, Savienībā vajadzētu atzīt, ievērojot savstarpīguma principu. Lai sekmīgāk novērstu šķēršļus, kas kavē darbaspēka mobilitāti, un labāk racionalizētu tiesisko regulējumu, kas reglamentē profesionālās kvalifikācijas Eiropā, visus kvalifikācijas sertifikātus, darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnālus, kuri izsniegti trešā valstī, pamatojoties uz prasībām, kas ir identiskas šajā direktīvā noteiktajām prasībām, arī var atzīt visos Savienības ūdensceļos, ievērojot Komisijas novērtējumu un to, vai minētā trešā valsts atzīst saskaņā ar šo direktīvu izsniegtus dokumentus.

(11)Direktīvu 2005/36/EK turpina piemērot klāja apkalpes locekļiem, kuri ir atbrīvoti no pienākuma iegūt Savienības kvalifikācijas sertifikātu, kas izsniegts saskaņā ar šo direktīvu, kā arī attiecībā uz kvalifikācijām kuģošanai pa iekšējiem ūdensceļiem, kas nav ietvertas šīs direktīvas darbības jomā.

(12)Dalībvalstīm kvalifikācijas sertifikāti būtu jāizsniedz tikai personām, kuras atbilst minimālajām prasībām attiecībā uz kompetences līmeni, vecumu, veselības stāvokli un kuģošanas laiku, kas vajadzīgs konkrētas kvalifikācijas iegūšanai.

(13)Lai nodrošinātu kvalifikācijas savstarpēju atzīšanu, kvalifikācijas sertifikātiem vajadzētu pamatoties uz kuģu ekspluatācijai nepieciešamo kompetenci. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai personām, kuras saņem kvalifikācijas sertifikātus, būtu attiecīgais minimālais kompetences līmenis, kas apliecināts pēc atbilstīgas novērtēšanas. Šāda novērtēšana var būt administratīvs eksāmens vai daļa no apstiprinātām mācību programmām, ko īsteno saskaņā ar kopējiem standartiem, lai dažādām kvalifikācijām nodrošinātu salīdzināmu minimālo kompetences līmeni visās dalībvalstīs.

(14)Ņemot vērā atbildību par drošību, kad tiek veikta kuģa vadītāja profesionālā darbība, kuģojot ar radara palīdzību un bunkurējot ar sašķidrinātu dabasgāzi darbināmus kuģus vai kuģojot ar kuģiem, kas darbināmi ar sašķidrinātu dabasgāzi, ar praktiskiem eksāmeniem jāpārbauda, vai vajadzīgais kompetences līmenis patiešām ir sasniegts. Lai vienkāršotu kompetences novērtēšanu, šādus praktiskus eksāmenus var īstenot, izmantojot apstiprinātus trenažierus.

(15)Mācību programmas ir jāapstiprina, lai apliecinātu, ka programmu saturs un organizācija atbilst kopējām obligātajām prasībām. Šāda atbilstība ļauj novērst nevajadzīgus šķēršļus, kas traucē sākt profesionālo darbību, jo tādējādi personām, kuras vajadzīgās prasmes jau apguvušas arodmācībās, nav jākārto lieki papildu eksāmeni. Apstiprinātu mācību programmu pastāvēšana var arī veicināt to, ka kuģošanā iekšējos ūdeņos iesaistās darbinieki ar iepriekšēju pieredzi citās nozarēs, jo viņiem var būt pieejamas īpašas mācību programmas, kurās ņemta vērā jau iegūtā kompetence.

(16)Lai sekmīgāk veicinātu kuģa vadītāju mobilitāti, vajadzētu atļaut visām dalībvalstīm, ja iespējams, novērtēt kompetenci, kas vajadzīga, saskaroties ar īpašiem kuģošanas drošības riskiem visos Savienības iekšējo ūdensceļu posmos, kuros šādi riski ir konstatēti.

(17)Kuģošanas laiks būtu jāpārbauda, skatot dalībvalsts apstiprinātus ierakstus darba uzskaites grāmatiņās. Lai varētu veikt šādu pārbaudi, dalībvalstīm būtu jāizsniedz darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnāli un jānodrošina, lai kuģa žurnālos būtu reģistrēti kuģu braucieni. Pretendenta veselības stāvokļa atbilstība būtu jāapliecina apstiprinātam praktizējošam mediķim.

(18)Ja šajā direktīvā paredzētie pasākumi ietver personas datu apstrādi, tie jāveic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību 15 .

(19)Lai veicinātu kvalifikācijas sertifikātu izsniegšanas, atjaunināšanas un anulēšanas efektīvu pārvaldību, dalībvalstīm būtu jāizraugās kompetentās iestādes šīs direktīvas īstenošanai un jāizveido reģistri, kuros ieraksta datus par Savienības kvalifikācijas sertifikātiem, darba uzskaites grāmatiņām un kuģa žurnāliem. Lai veicinātu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju šīs direktīvas īstenošanai, izpildei un novērtēšanai, kā arī statistikas vajadzībām, drošības uzturēšanai un kuģošanas vienkāršošanai, dalībvalstīm šāda informācija, ietverot datus par kvalifikācijas sertifikātiem, darba uzskaites grāmatiņām un kuģa žurnāliem, būtu jānorāda Komisijas uzturētā datubāzē.

(20)Iestādes, tostarp trešo valstu iestādes, kuras izsniedz kvalifikācijas sertifikātus, darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnālus saskaņā ar noteikumiem, kas ir identiski šīs direktīvas noteikumiem, apstrādā personas datus. Direktīvas novērtēšanai, statistikas vajadzībām, drošības uzturēšanai, kuģošanas vienkāršošanai un lai veicinātu informācijas apmaiņu starp šīs direktīvas īstenošanā un izpildē iesaistītajām iestādēm, minētajām iestādēm un attiecīgā gadījumā starptautiskajām organizācijām, kas izstrādājušas minētos identiskos noteikumus, arī vajadzētu dot piekļuvi Komisijas uzturētajai datubāzei. Tomēr šādā piekļuvē būtu jānodrošina pienācīgs datu, tostarp personas datu, aizsardzības līmenis.

(21)Lai turpmāk samazinātu administratīvo slogu un vienlaikus padarītu dokumentus grūtāk viltojamus, Komisijai kā nākamais solis pēc šīs direktīvas pieņemšanas būtu jāizskata iespēja ieviest darba uzskaites grāmatiņu un kuģa žurnālu elektronisku versiju, kā arī elektroniskas profesionālās kartes, kurās ietverti Savienības kvalifikācijas sertifikāti. Šajā darbā Komisijai būtu jāņem vērā citos transporta veidos, it sevišķi autotransportā, jau esošās tehnoloģijas. Pēc tam, kad veikts ietekmes novērtējums, tostarp izmaksu un ieguvumu novērtējums un ietekmes uz pamattiesībām novērtējums, it sevišķi saistībā ar personas datu aizsardzību, Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāiesniedz priekšlikums Eiropas Parlamentam un Padomei.

(22)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt lēmumus, ar ko apstiprina dalībvalstu ierosinātos pasākumus, kuri attiecas uz kompetences prasībām saistībā ar īpašiem riskiem atsevišķos iekšējo ūdensceļu posmos.

(23)Īstenošanas pilnvaras, kas attiecas uz paraugu pieņemšanu Savienības kvalifikācijas sertifikātu, darba uzskaites grāmatiņu un kuģa žurnālu izsniegšanas vajadzībām un lēmumu pieņemšanu par atzīšanas sniegšanu un pārtraukšanu attiecībā uz šādiem dokumentiem, ko izsniegušas trešās valstis vai kas izsniegti saskaņā ar starptautisku nolīgumu, ar kuru reglamentē kuģošanu Savienības iekšējā ūdensceļā, būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 16 .

(24)Lai nodrošinātu saskaņotus kvalifikācijas sertificēšanas minimālos standartus un uzlabotu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un šīs direktīvas īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu, ko veic Komisija, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt tiesību aktus, ar ko nosaka kompetences standartus, veselības stāvokļa standartus, praktisko eksāmenu standartus, standartus trenažieru apstiprināšanai un standartus, ar ko nosaka tādas Komisijas uzturētas datubāzes raksturlielumus un izmantošanas nosacījumus, kurā izmitina galveno datu kopiju saistībā ar Savienības kvalifikācijas sertifikātiem, darba uzskaites grāmatiņām, kuģa žurnāliem un atzītajiem dokumentiem. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(25)Pārejas pasākumos būtu jārisina jautājums par valstu sertifikātiem, arī CCNR izsniegtajiem sertifikātiem, ko izmanto kuģa vadītāji un arī citu kategoriju klāja apkalpes locekļi, uz kuriem attiecas direktīva. Tiem, cik vien iespējams, būtu jāsaglabā iepriekš piešķirtās tiesības un jātiecas atvēlēt samērīgi ilgu laiku, kurā kvalificēti apkalpes locekļi var pieteikties Savienības kvalifikācijas sertifikāta saņemšanai. Tāpēc būtu jānoteic, ka laikposmā, kas nepārsniedz 10 gadus, minētos sertifikātus drīkst izmantot Savienības ūdensceļos, ja šie sertifikāti bija derīgi pirms transponēšanas perioda beigām, un būtu jānodrošina sistēma visu minēto sertifikātu pārejai uz jaunajiem noteikumiem, pamatojoties uz vienotu ES kritēriju kopumu.

(26)CESNI, kurā var piedalīties eksperti no visām dalībvalstīm, sagatavo standartus kuģošanai iekšējos ūdeņos, tostarp profesionālās kvalifikācijas standartus. Komisija var ņemt vērā šos standartus, kad tā ir pilnvarota pieņemt tiesību aktus atbilstīgi šai direktīvai.

(27)Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, izstrādāt kopīgu regulējumu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai kuģošanā iekšējos ūdeņos, – nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstis, bet tā mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(28)Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem 17 dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos paziņojumam par transponēšanas pasākumiem pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidro saistību starp direktīvas komponentiem un valsts transponēšanas instrumentu attiecīgajām daļām. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs šādu dokumentu nosūtīšanu uzskata par pamatotu.

(29)Tāpēc Direktīvas 91/672/EEK un 96/50/EK būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. NODAĻA

PRIEKŠMETS, DEFINĪCIJAS UN DARBĪBAS JOMA

1. pants
Priekšmets

Šajā direktīvā paredzēti nosacījumi un procedūras tādu personu kvalifikācijas sertificēšanai, kuras iesaistītas kuģa ekspluatācijā kravu un pasažieru pārvadāšanai pa Savienības iekšējiem ūdensceļiem, kā arī šādas kvalifikācijas atzīšanai dalībvalstīs.

2. pants
Darbības joma

1.Šī direktīva attiecas uz klāja apkalpes locekļiem, personām, kuras iesaistītas ar sašķidrinātu dabasgāzi darbināmu kuģu bunkurēšanā, un pasažieru navigācijas speciālistiem uz šādiem kuģiem jebkurā no Savienības iekšējiem ūdensceļiem:

(a)kuģi, kuru garums (L) ir 20 metri vai vairāk;

(b)kuģi, kuru tilpums, kas aprēķināts, ņemot vērā garumu (L), platumu (B) un iegrimi (T), ir 100 kubikmetri vai vairāk;

(c)velkoņi un stūmējkuģi, kas paredzēti:

i) šā punkta a) un b) apakšpunktā minēto kuģu vilkšanai vai stumšanai;

ii) peldošu iekārtu vilkšanai vai stumšanai;

iii) lai pārvietotu šā punkta a) un b) apakšpunktā minētos kuģus vai peldošas iekārtas, sakabinoties ar bortiem;

(d)pasažieru kuģi;

(e)pašgājējas peldošas iekārtas.

2.Šī direktīva neattiecas uz personām, kuras iesaistītas šādu kuģu ekspluatācijā:

(a)atpūtas kuģi;

(b)prāmji, kas nepārvietojas patstāvīgi.

3. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

(1)"iekšējais ūdensceļš" ir ūdens posms, kas nav jūras daļa un kas pieejams kuģošanai;

(2)"kuģis" ir iekšējo ūdensceļu kuģis vai jūras kuģis;

(3)"pasažieru kuģis" ir vienas dienas brauciena vai kajīšu kuģis, kas būvēts un aprīkots tā, lai tas varētu pārvadāt vairāk nekā 12 pasažierus;

(4)"atpūtas kuģis" ir kuģis, kas nav pasažieru kuģis un kas paredzēts tikai sporta vai izklaides nolūkiem;

(5)"Savienības kvalifikācijas sertifikāts" ir kompetentas iestādes izsniegts sertifikāts, kas apliecina, ka persona atbilst šīs direktīvas prasībām;

(6)"klāja apkalpes locekļi" ir personas, kuras iesaistītas pa Savienības iekšējiem ūdensceļiem kuģojoša kuģa ekspluatācijā, veicot uzdevumus, kas saistīti ar kuģošanu, kravas apstrādi, kraušanu, tehnisko apkopi vai remontu, izņemot personas, kuru uzdevums ir nodarboties tikai ar dzinēju, elektrisko un elektronisko iekārtu ekspluatāciju;

(1)"pasažieru navigācijas speciālists" ir persona, kuras kompetencē ir veikt pasākumus ārkārtas situācijās uz pasažieru kuģiem;

(2)"kuģa vadītājs" ir klāja apkalpes loceklis, kas ir kvalificēts vadīt kuģi pa dalībvalstu iekšējiem ūdensceļiem un kas uz kuģa ir atbildīgs par kuģošanu;

(3)"īpašs risks" ir drošības apdraudējums, ko izraisa konkrēti kuģošanas apstākļi, kuros kuģa vadītājiem nepieciešama kompetence, kas pārsniedz vispārējos kompetences standartos paredzēto kompetenci vadības līmenim;

(4)"kompetence" ir pierādīta spēja izmantot zināšanas un prasmes, kas prasītas noteiktos standartos, lai pienācīgi veiktu uzdevumus, kas vajadzīgi kuģu ekspluatācijai iekšējos ūdensceļos;

(5)"vadības līmenis" ir atbildības līmenis, kas saistīts ar kuģa vadītāja pienākumu veikšanu un paredz nodrošināt to, ka visi kuģa ekspluatācijas uzdevumi tiek pienācīgi izpildīti;

(6)"liels konvojs" ir stumts konvojs, kas sastāv no stūmējkuģa un septiņām vai vairākām baržām;

(7)"darba uzskaites grāmatiņa" ir personas reģistrs, kurā norādīta detalizēta informācija par apkalpes locekļa nodarbinātības vēsturi, konkrēti, kuģošanas laiks un veiktie braucieni;

(8)"kuģa žurnāls" ir oficiāls kuģa veikto braucienu reģistrs;

(9)"kuģošanas laiks" ir laiks, ko klāja apkalpes locekļi pavadījuši uz kuģa braucienā pa iekšējiem ūdensceļiem un ko apstiprinājusi kompetentā iestāde;

(10)"aktīva uzskaites grāmatiņa vai aktīvs kuģa žurnāls" ir uzskaites grāmatiņa vai kuģa žurnāls, kas ir atvērts datu reģistrēšanas vajadzībām;

(11)"kompetentā iestāde" ir jebkura iestāde vai struktūra, kurai dalībvalsts uzticējusi atbildību par Savienības kvalifikācijas sertifikātu izsniegšanu, eksāmenu rīkošanu, citu dokumentu izsniegšanu vai informācijas sniegšanu un vajadzīgo lēmumu pieņemšanu;

(12)"operatīvais līmenis" ir atbildības līmenis, kas saistīts ar matroža, kvalificēta matroža vai stūrmaņa pienākumu veikšanu un pastāvīgu kontroli pār visu uzdevumu izpildi personai noteiktajā atbildības jomā saskaņā ar attiecīgu procedūru un vadības līmenī strādājošas personas norādījumiem.

2. NODAĻA

SAVIENĪBAS KVALIFIKĀCIJAS SERTIFIKĀTI

4. pants
Prasība klāja apkalpes locekļiem saņemt Savienības kvalifikācijas sertifikātu

1.Dalībvalstis nodrošina, ka klāja apkalpes locekļiem, kuri kuģo pa Savienības iekšējiem ūdensceļiem, ir Savienības kvalifikācijas sertifikāts, kas klāja apkalpes locekļiem izsniegts saskaņā ar 10. pantu, vai sertifikāts, kas atzīts saskaņā ar 9. panta 2. vai 3. punktu.

2.Dalībvalsts var atbrīvot no 1. punktā noteiktā pienākuma izpildes visus klāja apkalpes locekļus vai apkalpes locekļu grupas ar konkrētu kvalifikāciju, kas strādā tikai valsts iekšējos ūdensceļos, kuri nav savienoti ar citas dalībvalsts kuģojamo ūdensceļu tīklu. Attiecīgā dalībvalsts var izsniegt klāja apkalpes locekļiem valsts kvalifikācijas sertifikātus saskaņā ar nosacījumiem, kuri atšķiras no šajā direktīvā paredzētajiem vispārējiem nosacījumiem. Šie valsts kvalifikācijas sertifikāti ir derīgi tikai valsts iekšējos ūdensceļos, kuri nav savienoti ar citas dalībvalsts kuģojamo ūdensceļu tīklu.

3.Atkāpjoties no 1. punkta, kvalifikācijas sertifikāti, kas klāja apkalpes locekļiem, kuri nav kuģa vadītāji, izsniegti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/106/EK 18 , ir derīgi uz jūras kuģiem, kuri kuģo pa iekšējiem ūdensceļiem.

5. pants
Prasība saņemt Savienības kvalifikācijas sertifikātu īpašu darbību veikšanai

1.Dalībvalstis nodrošina, ka pasažieru navigācijas speciālistiem un personām, kuras iesaistītas ar sašķidrinātu dabasgāzi darbināmu kuģu bunkurēšanā, ir Savienības kvalifikācijas sertifikāts, kas izsniegts saskaņā ar 10. pantu, vai sertifikāts, kas atzīts saskaņā ar 9. panta 2. vai 3. punktu.

2.Dalībvalsts var atbrīvot no 1. punktā noteiktā pienākuma izpildes visas 1. punktā minētās personas vai šādu personu grupas ar konkrētu kvalifikāciju, kas strādā tikai valsts iekšējos ūdensceļos, kuri nav savienoti ar citas dalībvalsts kuģojamo ūdensceļu tīklu. Attiecīgā dalībvalsts var izsniegt valsts kvalifikācijas sertifikātus, kurus var saņemt saskaņā ar nosacījumiem, kuri atšķiras no šajā direktīvā paredzētajiem vispārējiem nosacījumiem. Šie valsts kvalifikācijas sertifikāti ir derīgi tikai valsts iekšējos ūdensceļos, kuri nav savienoti ar citas dalībvalsts kuģojamo ūdensceļu tīklu.

3.Atkāpjoties no 1. punkta, kvalifikācijas sertifikāti, kas 1. punktā minētajām personām izsniegti saskaņā ar Direktīvu 2008/106/EK, ir derīgi uz jūras kuģiem, kuri kuģo pa iekšējiem ūdensceļiem.

6. pants
Prasība par īpašām atļaujām kuģa vadītājiem

Dalībvalstis nodrošina, ka kuģa vadītājiem ir īpašas atļaujas, kas izsniegtas saskaņā ar 11. pantu:

(a)kuģošanai pa iekšējiem ūdensceļiem, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes, kā noteikts 7. pantā;

(b)kuģošanai pa iekšējo ūdensceļu posmiem, kuros ir īpaši riski, kā noteikts 8. pantā;

(c)kuģošanai ar radara palīdzību;

(d)kuģošanai ar kuģiem, ko darbina ar sašķidrinātu dabasgāzi;

(e)lielu konvoju vadīšanai.

7. pants
Iekšējo ūdensceļu, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes, klasifikācija

1.Dalībvalstis iekšējā ūdensceļa posmu savā teritorijā klasificē kā iekšējo ūdensceļu, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes, ja ir izpildīts viens no šādiem kritērijiem:

(a)tajā piemēro Konvenciju par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem;

(b)bojas un zīmes atbilst jūras sistēmai;

(c)vajadzīga kuģu vadīšana pēc orientieriem uz zemes; vai

(d)kuģošanai jāizmanto jūras navigācijas iekārtas, kuru ekspluatācijai nepieciešamas īpašas zināšanas.

2.Dalībvalstis paziņo Komisijai par konkrētu iekšējo ūdensceļu posmu savā teritorijā, kuru tās klasificējušas kā iekšējo ūdensceļu, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes. Komisijai sniegtajam paziņojumam pievieno pamatojumu, kas balstās uz minētajiem kritērijiem. Komisija publicē sarakstu, kurā norādīti paziņotie iekšējie ūdensceļi, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes.

8. pants
Iekšējo ūdensceļu posmi, kuros ir īpaši riski

1.Ja tas nepieciešams, lai gādātu par kuģošanas drošību, dalībvalstis var norādīt iekšējo ūdensceļu posmus, kuros ir īpaši riski, izņemot 7. pantā minētos iekšējos ūdensceļus, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes, ja šādus riskus izraisa:

(a)plūsmas raksturs un ātrums, kas bieži mainās;

(b)tas, ka iekšējos ūdensceļos nav pienācīgu kuģu ceļu informācijas pakalpojumu vai piemērotu karšu, apvienojumā ar iekšējā ūdensceļa hidromorfoloģiskajām iezīmēm;

(c)tas, ka īpašu hidromorfoloģisko iezīmju dēļ pastāv īpaši vietēji kuģošanas noteikumi, kas nav Eiropas iekšējo ūdensceļu kodeksa daļa.

2.Dalībvalstis paziņo Komisijai pasākumus, ko tās paredz pieņemt saskaņā ar šā panta 1. punktu un 18. pantu, un šo pasākumu pamatojumu.

Dalībvalsts nepieņem pasākumu, kamēr nav pagājuši seši mēneši pēc paziņošanas datuma.

3.Sešu mēnešu laikā pēc paziņošanas Komisija pieņem īstenošanas lēmumu, ar ko apstiprina ierosinātos pasākumus, ja tie atbilst šā panta un 18. panta noteikumiem, vai pretējā gadījumā prasa dalībvalstij grozīt vai nepieņemt ierosināto pasākumu.

4.Pasākumus, kurus dalībvalstis pieņēmušas saskaņā ar šo pantu, paziņo Komisijai.

Komisija publicē dalībvalstu pieņemtos pasākumus kopā ar 2. punktā minēto pamatojumu.

5.Ja 1. punktā minētie iekšējo ūdensceļu posmi atrodas gar robežu starp divām vai vairākām dalībvalstīm, attiecīgās dalībvalstis savstarpēji apspriežas un sniedz Komisijai kopīgu paziņojumu.

9. pants
Atzīšana

1.Visi 4. un 5. pantā minētie Savienības kvalifikācijas sertifikāti, kā arī 16. pantā minētās darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnāli, ko saskaņā ar šo direktīvu izsniegušas kompetentās iestādes, ir derīgi visos Savienības iekšējos ūdensceļos.

2.Visi kvalifikācijas sertifikāti, darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnāli, kuri izsniegti atbilstīgi noteikumiem par Reinā kuģojošu kuģu personālu saskaņā ar pārskatīto Konvenciju par kuģošanu Reinā, kas nosaka šīs direktīvas prasībām identiskas prasības, ir derīgi visos Savienības iekšējos ūdensceļos.

Ja šādi sertifikāti, darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnāli ir izsniegti trešā valstī, tie ir derīgi visos Savienības iekšējos ūdensceļos tikai tad, ja attiecīgā trešā valsts savā jurisdikcijā atzīst Savienības dokumentus, kas izsniegti saskaņā ar šo direktīvu.

3.Neskarot 2. punktu, visi kvalifikācijas sertifikāti, darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnāli, kas izsniegti saskaņā ar trešās valsts noteikumiem, kuros noteiktas prasības, kas ir identiskas saskaņā ar šo direktīvu noteiktajām prasībām, ir derīgi visos Savienības iekšējos ūdensceļos, ievērojot šā panta 4. un 5. punktā noteikto procedūru un nosacījumus.

4.Jebkura trešā valsts var iesniegt Komisijai pieprasījumu atzīt tās iestāžu izsniegtus sertifikātus, darba uzskaites grāmatiņas vai kuģa žurnālus. Pieprasījumam pievieno visu informāciju, kas vajadzīga, lai konstatētu, ka šos dokumentus izsniedz, ievērojot prasības, kas ir identiskas saskaņā ar šo direktīvu noteiktajām prasībām.

5.Saņēmusi 4. punktā minēto pieprasījumu, Komisija novērtē sertifikācijas sistēmas trešajā valstī, attiecībā uz kuru iesniegts atzīšanas pieprasījums, lai noteiktu, vai šos dokumentus izsniedz, ievērojot prasības, kas ir identiskas šajā direktīvā noteiktajām prasībām.

Ja šī prasība ir izpildīta, Komisija pieņem īstenošanas aktu par attiecīgās trešās valsts izsniegtu sertifikātu, darba uzskaites grāmatiņu vai kuģa žurnālu atzīšanu Savienībā, ja attiecīgā trešā valsts savā jurisdikcijā atzīst Savienības dokumentus, kas izsniegti saskaņā ar šo direktīvu.

Pieņemot šo īstenošanas aktu, Komisija norāda, uz kuriem šā panta 4. punktā minētajiem dokumentiem atzīšana attiecas.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 29. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

6.Ja Komisija konstatē, ka 2. vai 4. punktā minētās prasības vairs netiek izpildītas, tā pieņem īstenošanas aktu, ar ko pārtrauc saskaņā ar minētajām prasībām izsniegto kvalifikācijas sertifikātu, darba uzskaites grāmatiņu un kuģa žurnālu derīgumu visos Savienības iekšējos ūdensceļos.

Komisija jebkurā laikā var izbeigt derīguma pārtraukšanu, ja attiecībā uz piemērojamajiem standartiem konstatētie trūkumi ir novērsti.

7.Komisija publicē 3. punktā minēto trešo valstu sarakstu, norādot dokumentus, kuri atzīti par derīgiem visos Savienības iekšējos ūdensceļos.

3. NODAĻA

PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS SERTIFIKĀCIJA

I iedaļa

Savienības kvalifikācijas sertifikātu un īpašu atļauju izsniegšanas procedūra

10. pants
Savienības kvalifikācijas sertifikātu izsniegšana un derīgums

1.Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēji, kuri vēlas saņemt Savienības kvalifikācijas sertifikātus, ko izsniedz klāja apkalpes locekļiem un īpašu darbību veikšanai, sniedz pietiekamus dokumentārus pierādījumus par:

(a)savu identitāti;

(b)savu atbilstību I pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām attiecībā uz vecumu, kompetenci, administratīvo atbilstību un kuģošanas laiku atbilstīgi pieprasītajai kvalifikācijai;

(c)attiecīgā gadījumā – savu atbilstību veselības stāvokļa standartiem saskaņā ar 21. pantu.

2.Dalībvalstis pārbauda iesniegto dokumentu īstumu un derīgumu.

3.Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka Savienības kvalifikācijas sertifikātu paraugus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 30. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. Pieņemot šos aktus, Komisija var norādīt atsauci uz starptautiskas struktūras izstrādātiem standartiem.

4.Savienības kvalifikācijas sertifikāts, kas izsniegts klāja apkalpes locekļiem, ir derīgs līdz nākamās 21. pantā prasītās veselības pārbaudes datumam.

5.Neskarot 4. punktā minēto ierobežojumu, Savienības kvalifikācijas sertifikāti, kas izsniegti kuģa vadītājiem, ir derīgi ne ilgāk kā 10 gadus.

6.Savienības kvalifikācijas sertifikāti, kas izsniegti īpašu darbību veikšanai, ir derīgi ne ilgāk kā piecus gadus.

11. pants

Īpašu atļauju izsniegšana kuģa vadītājiem

1.Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēji, kas vēlas saņemt 6. pantā minētās īpašās atļaujas, izņemot 6. panta b) punktā minētās atļaujas, sniedz pietiekamus dokumentārus pierādījumus par:

(a)savu identitāti;

(b)savu atbilstību I pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām attiecībā uz vecumu, kompetenci, administratīvo atbilstību un kuģošanas laiku atbilstīgi pieprasītajai īpašajai atļaujai.

2.Lai saņemtu 6. panta b) punktā prasītās īpašās atļaujas kuģošanai pa iekšējo ūdensceļu posmiem, kuros ir īpaši riski, pieteikuma iesniedzēji 18. panta 2. punktā minēto dalībvalstu kompetentajām iestādēm sniedz pietiekamus dokumentārus pierādījumus par:

(a)savu identitāti;

(b)savu atbilstību saskaņā ar 18. pantu noteiktajām kompetences prasībām attiecībā uz īpašajiem riskiem konkrētā ūdensceļu posmā, kuģošanai pa kuru tiek prasīta atļauja;

(c)to, ka tiem ir kuģa vadītāja Savienības kvalifikācijas sertifikāts vai sertifikāts, kas atzīts, piemērojot 9. panta 2. un 3. punktu, vai ka tie atbilst šajā direktīvā noteiktajām minimālajām prasībām Savienības kvalifikācijas sertifikātu izsniegšanai kuģa vadītājiem.

3.Dalībvalstis pārbauda iesniegto dokumentu īstumu un derīgumu.

4.Kompetentā iestāde, kas izsniedz Savienības kvalifikācijas sertifikātus kuģa vadītājiem, sertifikātā norāda visas saskaņā ar 6. pantu izsniegtās īpašās atļaujas atbilstīgi 10. panta 3. punktā minētajam paraugam.

5.Atkāpjoties no 4. punkta, 6. panta d) punktā minēto īpašo atļauju izsniedz kā īpašu Savienības kvalifikācijas sertifikātu atbilstīgi 10. panta 3. punktā minētajam paraugam.

12. pants

Savienības kvalifikācijas sertifikātu atjaunināšana

Beidzoties Savienības kvalifikācijas sertifikāta derīguma termiņam, dalībvalstis pēc pieprasījuma atjaunina sertifikātu, ja:

(a)lai atjauninātu Savienības kvalifikācijas sertifikātu, kas izsniegts klāja apkalpes locekļiem, ir sniegti pietiekami dokumentāri pierādījumi, kas minēti 10. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā;

(b)lai atjauninātu Savienības kvalifikācijas sertifikātu, kas izsniegts īpašu darbību veikšanai, ir sniegti pietiekami dokumentāri pierādījumi, kas minēti 10. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā.

13. pants

Savienības kvalifikācijas sertifikātu vai īpašu atļauju anulēšana

Ja pazīmes norāda, ka prasības kvalifikācijas sertifikātiem vai īpašajām atļaujām vairs netiek izpildītas, dalībvalstis veic visus vajadzīgos novērtējumus un attiecīgā gadījumā anulē minētos sertifikātus.

II iedaļa

Kompetence

14. pants
Kompetences prasības

1.Dalībvalstis nodrošina, ka 4., 5. un 6. pantā minētajām personām ir kuģa drošai ekspluatācijai vajadzīgā kompetence, kā noteikts 15. pantā.

2.Atkāpjoties no 1. punkta, kompetenci attiecībā uz 6. panta b) punktā minētajiem īpašajiem riskiem, novērtē saskaņā ar 18. pantu.

15. pants
Kompetences novērtēšana

1.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai noteiktu kompetences standartus un attiecīgās zināšanas un prasmes atbilstīgi II pielikumā noteiktajām pamatprasībām.

2.Personas, kas iesniedz pieteikumu 4., 5. un 6. pantā minēto dokumentu saņemšanai, pierāda, ka tās atbilst 1. punktā minētajiem kompetences standartiem, tālab nokārtojot eksāmenu, ko organizē:

(a)administratīvās iestādes atbildībā saskaņā ar 16. pantu vai

(b)vai kā daļu no mācību programmas, kas apstiprināta saskaņā ar 17. pantu.

3.Lai pierādītu atbilstību kompetences standartiem, kārto arī praktisku eksāmenu nolūkā saņemt:

(a)kuģa vadītāja Savienības kvalifikācijas sertifikātu;

(a)īpašu atļauju kuģošanai ar radara palīdzību, kā minēts 6. panta c) punktā;

(b)Savienības kvalifikācijas sertifikātu "speciālists sašķidrinātas dabasgāzes izmantošanā par degvielu".

Lai saņemtu a) un b) apakšpunktā minētos dokumentus, praktisko eksāmenu var kārtot uz kuģa vai trenažiera, kas atbilst 19. pantā noteiktajām prasībām. Lai saņemtu c) apakšpunktā minēto dokumentu, praktisko eksāmenu var kārtot uz kuģa vai attiecīgas iekārtas krastā.

4.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai noteiktu 3. punktā minēto praktisko eksāmenu standartus, norādot īpašo kompetenci un apstākļus, kas jāpārbauda praktiskajos eksāmenos, kā arī minimālās prasības kuģiem, uz kuriem var kārtot praktisko eksāmenu.

16. pants
Eksāmens administratīvās iestādes atbildībā

Dalībvalstis nodrošina, ka 15. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos eksāmenus organizē to atbildībā. Tās nodrošina, ka minētos eksāmenus pieņem eksaminētāji, kas ir kvalificēti 15. panta 1. punktā minētās kompetences un attiecīgo zināšanu un prasmes novērtēšanai.

17. pants
Mācību programmu apstiprināšana

1.Mācību programmas, pēc kuru apgūšanas tiek piešķirti diplomi vai sertifikāti, kas apliecina atbilstību 15. panta 1. punktā minētajiem kompetences standartiem, apstiprina tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kuras teritorijā ir nodibināta attiecīgā izglītības vai mācību iestāde.

2.Dalībvalstis var apstiprināt 1. punktā minētās mācību programmas tikai tad, ja:

(a)mācību mērķi, mācību saturs, pasniegšanas metodes un līdzekļi, procedūras un kursa materiāli ir pienācīgi dokumentēti un ļauj pieteikuma iesniedzējiem sasniegt 15. panta 1. punktā minētos kompetences standartus;

(b)programmas attiecīgās kompetences novērtēšanai vada kvalificētas personas, kurām ir padziļinātas zināšanas par mācību programmu;

(c)eksāmenu, kura mērķis ir pārbaudīt atbilstību 15. panta 1. punktā minētajiem kompetences standartiem, pieņem kvalificēti eksaminētāji.

3.Dalībvalstis paziņo Komisijai apstiprināto mācību programmu sarakstu, un Komisija publicē šo informāciju. Sarakstā norāda mācību programmas nosaukumu, piešķirto diplomu vai sertifikātu nosaukumus, iestādi, kas piešķir diplomus vai sertifikātus, apstiprinājuma spēkā stāšanās gadu, kā arī attiecīgo kvalifikāciju un visas īpašās atļaujas, ko var iegūt, pamatojoties uz attiecīgajiem diplomiem vai sertifikātiem.

18. pants

Kompetences novērtēšana attiecībā uz īpašajiem riskiem

1.Dalībvalstis, kas norāda iekšējo ūdensceļu posmus, kuros ir īpaši riski 8. panta 1. punkta nozīmē, nosaka, kāda papildu kompetence vajadzīga kuģa vadītājiem kuģošanai šajos posmos un ar kādiem līdzekļiem tiek pierādīts, ka šīs prasības ir izpildītas.

Šādi līdzekļi var būt ierobežots skaits braucienu, kas jāveic attiecīgajā posmā, eksāmens uz trenažiera, eksāmens ar atbilžu variantiem vai minēto līdzekļu kombinācija.

Piemērojot šo punktu, dalībvalstis izmanto objektīvus, pārredzamus, nediskriminējošus un samērīgus kritērijus.

2.Minētās dalībvalstis ievieš procedūru pieteikuma iesniedzēja kompetences novērtēšanai attiecībā uz īpašajiem riskiem un dara publiski pieejamus rīkus, ar ko veicina to, ka kuģa vadītāji, kuriem ir Savienības kvalifikācijas sertifikāts, iegūst kompetenci attiecībā uz īpašajiem riskiem.

3.Jebkura dalībvalsts var novērtēt pieteikuma iesniedzēju kompetenci attiecībā uz īpašajiem riskiem ūdensceļu posmos, kas atrodas citā dalībvalstī, pamatojoties uz prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 1. punktu. Pēc pieprasījuma un ja tiek rīkots eksāmens ar atbilžu variantiem vai eksāmens uz trenažiera, 1. punktā minētās dalībvalstis nodrošina citām dalībvalstīm pieejamus rīkus, kas ļauj tām veikt šādu novērtēšanu.

19. pants

Trenažieru izmantošana

1.Dalībvalstis apstiprina trenažierus, ko izmanto kompetences novērtēšanai. Šādu apstiprinājumu dod pēc pieprasījuma, ja tiek pierādīts, ka ierīce atbilst standartiem, kas trenažieriem noteikti 2. punktā minētajos deleģētajos aktos. Apstiprinājumā norāda, kādu konkrētu kompetenci atļauts novērtēt, izmantojot attiecīgo trenažieri.

2.    Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai noteiktu trenažieru apstiprināšanas standartus, kuros norāda minimālās funkcionālās un tehniskās prasības un administratīvās procedūras šajā ziņā ar mērķi nodrošināt, ka kompetences novērtēšanai izmantotie trenažieri ir konstruēti tā, lai ļautu pārbaudīt kompetenci, kas paredzēta 15. panta 3. punktā minēto praktisko eksāmenu standartos.

3.Dalībvalstis paziņo Komisijai apstiprināto trenažieru sarakstu, un Komisija publicē šo informāciju.

III iedaļa

Kuģošanas laiks un veselības stāvoklis

20. pants
Darba uzskaites grāmatiņa un kuģa žurnāls

1.Kuģošanas laiku, kas minēts 10. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un veiktos braucienus, kas minēti 18. panta 1. punktā, reģistrē darba uzskaites grāmatiņā, kas minēta 5. punktā, vai darba uzskaites grāmatiņā, kas atzīta saskaņā ar 9. panta 2. vai 3. punktu.

2.Pēc jebkura klāja apkalpes locekļa pieprasījuma dalībvalstis apstiprina kuģa vadītāja sniegto informāciju pēc visu nepieciešamo dokumentāro pierādījumu, tostarp šā panta 4. punktā minētā kuģa žurnāla, īstuma un derīguma pārbaudes.

3.Informācija par kuģošanas laiku un veiktajiem braucieniem ir derīga 15 mēnešus, kamēr to nav apstiprinājusi dalībvalsts. Ja ir ieviesti elektroniski rīki, tostarp elektroniskas darba uzskaites grāmatiņas un elektroniski kuģa žurnāli, apvienojumā ar atbilstīgām dokumentu īstuma aizsardzības procedūrām, attiecīgo informāciju var uzskatīt par apstiprinātu bez papildu procedūrām.

Kuģošanas laiku var uzkrāt, kuģojot pa jebkuru no dalībvalstu iekšējiem ūdensceļiem. Ja iekšējā ūdensceļa daļas atrodas ārpus Savienības teritorijas, ņem vērā kuģošanas laiku, kas uzkrāts, kuģojot pa visiem posmiem Savienības teritorijā un ārpus tās.

4.Dalībvalstis nodrošina, ka 2. panta 1. punktā minēto kuģu braucieni tiek reģistrēti kuģa žurnālā, kas minēts 5. punktā, vai kuģa žurnālā, kas atzīts saskaņā ar 9. panta 2. vai 3. punktu.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka darba uzskaites grāmatiņu un kuģa žurnālu paraugus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 30. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru, ņemot vērā šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgo informāciju par personu identifikāciju, viņu kuģošanas laiku un veiktajiem braucieniem. Pieņemot minētos paraugus, Komisija ņem vērā to, ka kuģa žurnālu izmanto arī Padomes Direktīvas 2014/112/ES 19 īstenošanai, lai pārbaudītu prasību izpildi par kuģa apkalpes komplektēšanu un reģistrētu kuģa braucienus, un var norādīt atsauci uz starptautiskas struktūras izstrādātiem standartiem.

5.Dalībvalstis nodrošina, ka apkalpes locekļiem ir viena aktīva darba uzskaites grāmatiņa un kuģiem ir viens aktīvs kuģa žurnāls.

21. pants
Veselības stāvoklis

1.Personām, kas minētas 4. panta 1. punktā un 5. panta 1. punktā, ir derīga medicīniskā izziņa, kuru kompetentās iestādes atzīts praktizējošs mediķis izsniedzis, pamatojoties uz sekmīgi izietu veselības stāvokļa pārbaudi.

Dalībvalstis nosaka, kuri praktizējošie mediķi var izsniegt šādas medicīniskās izziņas.

2.Medicīniskās izziņas kompetentajai iestādei iesniedz:

(a)lai pieteikuma iesniedzējam pirmo reizi izsniegtu Savienības kvalifikācijas sertifikātu;

(b)lai izsniegtu kuģa vadītāju Savienības kvalifikācijas sertifikātus;

(c)lai atjauninātu Savienības kvalifikācijas sertifikātu, ja ir izpildīti šā panta 3. punktā paredzētie nosacījumi.

     Medicīniskās izziņas Savienības kvalifikācijas sertifikāta saņemšanai var būt izsniegtas ne ātrāk kā trīs mēnešus pirms dienas, kad iesniegts pieteikums Savienības kvalifikācijas sertifikāta saņemšanai.

3.Kad Savienības kvalifikācijas sertifikāta turētājs sasniedzis 60 gadu vecumu, tas trīs mēnešu laikā pēc tam sekmīgi iziet veselības stāvokļa pārbaudi un turpmāk sekmīgi iziet šo pārbaudi ik pēc pieciem gadiem. Kad sertifikāta turētājs sasniedzis 70 gadu vecumu, tas turpmāk sekmīgi iziet šo pārbaudi ik pēc diviem gadiem.

4.Darba devēji, kuģa vadītāji un dalībvalstu iestādes prasa klāja apkalpes loceklim veikt veselības stāvokļa pārbaudi, ja objektīvas pazīmes norāda, ka šā panta 6. punktā minētās prasības attiecībā uz veselības stāvokli, iespējams, vairs netiek izpildītas.

5.Ja atbilstību prasībām attiecībā uz veselības stāvokli nav iespējams pierādīt pilnībā, var būt vajadzīgi ietekmes mazināšanas pasākumi, kas nodrošina līdzvērtīgu kuģošanas drošību, vai var tikt noteikti ierobežojumi. Šādā gadījumā šos ietekmes mazināšanas pasākumus un ierobežojumus, kas saistīti ar veselības stāvokli, norāda Savienības kvalifikācijas sertifikātā saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto paraugu.

6.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu un pamatojoties uz III pielikumā minētajām veselības stāvokļa pamatprasībām, lai noteiktu veselības stāvokļa standartus, kuros izklāsta prasības attiecībā uz veselības stāvokli, it sevišķi attiecībā uz pārbaudēm, kuras praktizējošiem mediķiem jāveic, kritērijiem, kas tiem jāpiemēro, lai noteiktu piemērotību veicamajam darbam, un ierobežojumu un ietekmes mazināšanas pasākumu sarakstu.

4. NODAĻA

ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI

22. pants

Personas datu aizsardzība

1.Jebkādu šajā direktīvā paredzētu personas datu apstrādi dalībvalstis veic saskaņā ar ES tiesību aktiem par personas datu aizsardzību, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. XXX/2016 (numuru pievienot pēc oficiālas pieņemšanas) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un par šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 20 .

2.Jebkādu šajā direktīvā paredzētu personas datu apstrādi Eiropas Komisija veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti 21 .

3.Personas datu apstrādi var veikt tikai šādiem mērķiem:

(a)šīs direktīvas īstenošanai, izpildei un novērtēšanai;

(b)informācijas apmaiņai starp iestādēm, kurām ir pieejama 23. pantā minētā datubāze, un Komisiju;

(c)statistikas sagatavošanai.

Anonimizētu informāciju, kas iegūta no šādiem datiem, var izmantot iekšējo ūdensceļu transporta veicināšanas politikas atbalstam.

4.Dalībvalstis nodrošina, ka 4. un 5. pantā minētās personas, kuru personas dati, un jo īpaši informācija par veselības stāvokli, tiek apstrādāti 23. panta 1. punktā minētajos reģistros un 23. panta 2. punktā minētajā datubāzē, tiek iepriekš informētas. Šīm personām ir pieejami personas dati, kas uz tām attiecas, un jebkurā laikā pēc pieprasījuma tām izsniedz minēto datu kopiju.

23. pants
Reģistri

1.Lai veicinātu kvalifikācijas sertifikātu izsniegšanas, atjaunināšanas un anulēšanas efektīvu pārvaldību, dalībvalstis uztur visu to Savienības kvalifikācijas sertifikātu, darba uzskaites grāmatiņu un kuģa žurnālu reģistrus, kas ar dalībvalstu pilnvarojumu izsniegti saskaņā ar šo direktīvu, un, attiecīgā gadījumā, saskaņā ar 9. panta 2. punktu atzīto dokumentu reģistrus, kuros norāda dokumentus, kas izsniegti, atjaunināti vai anulēti, kuru derīguma termiņš beidzies vai pārtraukts vai par kuriem ziņots, ka tie ir nozaudēti, nozagti vai iznīcināti.

Savienības kvalifikācijas sertifikātu reģistros norāda informāciju, kas uzrādīta Savienības kvalifikācijas sertifikātos, un izsniedzēju iestādi.

Darba uzskaites grāmatiņu reģistros norāda grāmatiņas turētāja identifikācijas numuru, darba uzskaites grāmatiņas identifikācijas numuru, turētāja vārdu un uzvārdu, izsniegšanas datumu un izsniedzēju iestādi.

Kuģa žurnālu reģistros norāda kuģa vārdu, Eiropas identifikācijas numuru vai Eiropas kuģa identifikācijas numuru (ENI numuru), kuģa žurnāla identifikācijas numuru, izsniegšanas datumu un izsniedzēju iestādi.

Lai sekmīgāk veicinātu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu, lai informāciju darba uzskaites grāmatiņu un kuģa žurnālu reģistros papildinātu ar citu informāciju, kas prasīta saskaņā ar 20. panta 5. punktu pieņemtajos darba uzskaites grāmatiņu un kuģa žurnālu paraugos.

2.Šīs direktīvas īstenošanai, izpildei un novērtēšanai, drošības uzturēšanai, kuģošanas vienkāršošanai, kā arī statistikas vajadzībām un nolūkā veicināt informācijas apmaiņu starp iestādēm, kuras īsteno šo direktīvu, dalībvalstis 1. punktā minētos datus, kas saistīti ar kvalifikācijas sertifikātiem, darba uzskaites grāmatiņām un kuģa žurnāliem, ticami un nekavējoties reģistrē Komisijas uzturētā datubāzē.

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu attiecībā uz standartiem, ar ko nosaka šīs datubāzes raksturlielumus un izklāsta tās izmantošanas nosacījumus, it sevišķi nolūkā precizēt:

(a)norādījumus datu kodēšanai datubāzē;

(b)lietotāju piekļuves tiesības, attiecīgā gadījumā nošķirot dažādus lietotāju veidus, piekļuves veidus un datu izmantošanas nolūkus;

(c)datu saglabāšanas maksimālo ilgumu saskaņā ar 3. punktu, attiecīgā gadījumā nošķirot dažādus dokumentu veidus;

(d)norādījumus par datubāzes darbību un tās mijiedarbību ar 1. punktā minētajiem reģistriem.

3.Visus personas datus, kas norādīti 1. punktā minētajos reģistros un 2. punktā minētajā datubāzē, saglabā ne ilgāk, kā tie vajadzīgi mērķiem, kuriem dati tika savākti vai kuriem tie tiek papildus apstrādāti saskaņā ar šo direktīvu. Kad informācija šiem mērķiem vairāk nav vajadzīga, šādus personas datus dzēš.

4.Komisija var dot trešās valsts iestādei vai starptautiskai organizācijai piekļuvi datubāzei, ciktāl tas vajadzīgs 2. punktā minētajiem mērķiem, ja ir izpildītas Regulas (EK) Nr. 45/2001 9. panta prasības un tikai novērtējot katru gadījumu atsevišķi. Komisija nodrošina, ka trešā valsts vai starptautiskā organizācija šos datus nenodod citai trešai valstij vai starptautiskai organizācijai, izņemot gadījumus, kad tai dota nepārprotama rakstiska atļauja un tā ievēro Komisijas norādītos nosacījumus.

24. pants
Kompetentās iestādes

1.Dalībvalstis izraugās kompetentās iestādes, kuras:

(a)organizēs un pārraudzīs eksāmenus, kas minēti 16. pantā;

(b)apstiprinās mācību programmas, kas minētas 17. pantā;

(c)izsniegs sertifikātus un īpašās atļaujas, kas minētas 4., 5. un 6. pantā, kā arī darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnālus, kas minēti 20. pantā;

(d)uzturēs reģistrus, kas minēti 23. pantā;

(e)atklās un apkaros krāpšanu un citas nelikumīgas darbības, kas minētas 27. pantā.

2.Dalībvalstis paziņo Komisijai visas tās teritorijā kompetentās iestādes, kas minētas šā panta 1. punktā. Komisija publicē šo informāciju.

25. pants
Uzraudzība

Dalībvalstis nodrošina, ka:

(a)visas ar mācībām, kompetences novērtēšanu, Savienības kvalifikācijas sertifikātu, darba uzskaites grāmatiņu un kuģa žurnālu izsniegšanu un aktualizēšanu saistītās darbības, ko ar dalībvalstu pilnvarojumu veic valstiskas un nevalstiskas struktūras, tiek pastāvīgi uzraudzītas, izmantojot kvalitātes standartu sistēmu, lai nodrošinātu šajā direktīvā izvirzīto mērķu sasniegšanu;

(b)mācību mērķi un attiecīgie kompetences standarti, kas jāsasniedz, ir skaidri noteikti un norāda zināšanu un prasmes līmeni, kas jānovērtē un jāpārbauda saskaņā ar šo direktīvu;

(c)kvalitātes standartu piemērošanas jomas aptver Savienības kvalifikācijas sertifikātu, darba uzskaites grāmatiņu un kuģa žurnālu izsniegšanu, atjaunināšanu, aizstāšanu un anulēšanu, visus mācību kursus un programmas, eksāmenus un novērtējumus, ko veic katra dalībvalsts vai ar katras dalībvalsts pilnvarojumu, un mācību spēku un eksaminētāju nepieciešamo kvalifikāciju un pieredzi, ņemot vērā politikas nostādnes, sistēmas, kontroles un kvalitātes nodrošināšanas iekšējās pārbaudes, kas izveidotas, lai gādātu par izvirzīto mērķu sasniegšanu.

26. pants
Novērtēšana

1.Dalībvalstis nodrošina, ka kompetences iegūšanas un novērtēšanas darbības un Savienības kvalifikācijas sertifikātu, darba uzskaites grāmatiņu un kuģa žurnālu pārvaldību ne retāk kā reizi piecos gados novērtē neatkarīgas struktūras.

2.Šīs neatkarīgās novērtēšanas rezultātus pienācīgi dokumentē un dara zināmus attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Vajadzības gadījumā dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai novērstu visas neatkarīgajā novērtēšanā konstatētās nepilnības.

27. pants
Krāpšanas un citu nelikumīgu darbību apkarošana

1.Dalībvalstis pieņem un izpilda attiecīgus pasākumus, ar kuriem apkaro krāpšanu un citas nelikumīgas darbības, kas saistītas ar šajā direktīvā noteiktajiem Savienības kvalifikācijas sertifikātiem, darba uzskaites grāmatiņām, kuģa žurnāliem, medicīniskajām izziņām un reģistriem.

2.Dalībvalstis ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm apmainās ar informāciju par kuģu ekspluatācijā iesaistīto personu sertifikāciju.

28. pants
Sankcijas

Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto noteikumu īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstis šos noteikumus dara zināmus Komisijai vēlākais līdz [šīs direktīvas transponēšanas datumam] un nekavējoties dara tai zināmus jebkādus turpmākus grozījumus, kas tos ietekmē.

5. NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

29. pants
Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 15. panta 1. un 4. punktā, 19. un 21. pantā un 23. panta 1. un 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no (*spēkā stāšanās dienas).

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt šajā pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.Saskaņā ar šo pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

6.Izmantojot pilnvaras pieņemt 15. panta 1. un 4. punktā, 19. un 21. pantā un 23. panta 1. un 2. punktā minētos deleģētos aktus, Komisija var pieņemt deleģētos aktus, kuros norāda atsauci uz starptautiskas struktūras izstrādātiem standartiem.

7.Komisija var izraudzīties struktūru, kas saņem šajā direktīvā noteiktos paziņojumus un publisko šajā direktīvā noteikto informāciju.

30. pants
Komiteja

1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. Atsauces uz komiteju, kas izveidota saskaņā ar 7. pantu Direktīvā 91/672/EEK, kura atcelta ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz komiteju, kas izveidota saskaņā ar šo direktīvu.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu. Ja ir jāsaņem komitejas atzinums ar rakstiskas procedūras starpniecību, tās priekšsēdētājs var pieņemt lēmumu izbeigt procedūru bez rezultāta sasniegšanas atzinuma sniegšanas termiņā.

31. pants
Pārskatīšana

1.Komisija novērtē šo direktīvu kopā ar 8., 10., 20. un 29. pantā minētajiem īstenošanas un deleģētajiem aktiem un novērtēšanas rezultātus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā septiņus gadus pēc 33. panta 1. punktā minētā datuma.

2.Līdz [divi gadi pirms 1. punktā norādītā datuma] visas dalībvalstis dara Komisijai pieejamu informāciju, kas vajadzīga direktīvas īstenošanas un novērtēšanas uzraudzībai, saskaņā ar vadlīnijām, kuras Komisija sniedz, apspriedusies ar dalībvalstīm par informācijas vākšanu, formātu un saturu.

32. pants
Pakāpeniska īstenošana

1.Viena gada laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija pakāpeniski pieņem deleģētos aktus, ar ko nosaka:

(a)23. pantā paredzētos standartus, ar ko nosaka datubāzes raksturlielumus un tās izmantošanas nosacījumus;

(b)15. panta 1. punktā minētos kompetences standartus;

(c)21. pantā paredzētos veselības stāvokļa standartus;

(d)10. un 20. pantā paredzētos paraugus;

(e)15. panta 3. punktā paredzētos praktisko eksāmenu standartus;

(f)19. pantā paredzētos trenažieru apstiprināšanas standartus.

2.Ne vēlāk kā divus gadus pēc šā panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto datubāzes parametru pieņemšanas izveido 23. pantā paredzēto datubāzi.

33. pants
Atcelšana

Direktīvas 96/50/EK un 91/672/EEK tiek atceltas no [ievietot datumu pēc transponēšanas perioda beigām].

34. pants
Pārejas noteikumi

1.Saskaņā ar Direktīvu 96/50/EK izsniegtās kuģu vadīšanas apliecības un minētās direktīvas 1. panta 5. punktā norādītās licences kuģošanai pa Reinu, kuras izsniegtas pirms datuma, kas ir pēc šīs direktīvas 35. pantā minētā transponēšanas perioda beigām, paliek derīgas Savienības ūdensceļos, kuros tās bija derīgas pirms minētā datuma, ne ilgāk kā 10 gadus pēc minētā datuma. Pirms derīguma termiņa beigām dalībvalsts, kas izsniedza minētos dokumentus, kuģa vadītājiem, kuriem ir šādas apliecības, izsniedz Savienības kvalifikācijas sertifikātu, kas atbilst šajā direktīvā paredzētajam paraugam, vai sertifikātu, ko izsniedz, piemērojot šīs direktīvas 9. panta 2. punktu, ar nosacījumu, ka ir sniegti pietiekami dokumentāri pierādījumi, kā minēts šīs direktīvas 10. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā, un:

(a)ka tiesību aktos, pamatojoties uz kuriem izsniegta attiecīgā apliecība, kā nosacījums, lai saņemtu kuģu vadīšanas apliecību, kas ir derīga visos Savienības ūdensceļos, ir prasīts uzkrāt vismaz 720 dienas kuģošanas laika; vai

(b)ja tiesību aktos, pamatojoties uz kuriem izsniegta attiecīgā apliecība, kā nosacījums, lai saņemtu kuģu vadīšanas apliecību, kas ir derīga visos Savienības ūdensceļos, ir prasīts uzkrāt kuģošanas laiku, kas ir mazāks nekā 720 dienas, kuģa vadītājs ar darba uzskaites grāmatiņas palīdzību pierāda, ka ir uzkrāts kuģošanas laiks, kas līdzvērtīgs ar starpību starp šīm 720 dienām un pieredzi, kas prasīta tiesību aktos, pamatojoties uz kuriem izsniegta apliecība.

2.Izsniedzot Savienības kvalifikācijas sertifikātus saskaņā ar šā panta 1. punktu, dalībvalstis, cik vien iespējams, saglabā iepriekš piešķirtās tiesības, jo īpaši attiecībā uz 6. pantā minētajām īpašajām atļaujām.

3.Klāja apkalpes locekļi, kuri nav kuģa vadītāji un kuriem ir kvalifikācijas sertifikāts, ko dalībvalsts izsniegusi pirms datuma, kas ir pēc šīs direktīvas 35. pantā minētā transponēšanas perioda beigām, vai kuriem ir vienā vai vairākās dalībvalstīs atzīta kvalifikācija, var turpināt izmantot minēto sertifikātu vai kvalifikāciju ne ilgāk kā 10 gadus pēc minētā datuma. Šajā periodā klāja apkalpes locekļi, kuri nav kuģa vadītāji, var turpināt atsaukties uz Direktīvu 2005/36/EK, lai to kvalifikācijas atzītu citu dalībvalstu iestādes. Pirms šā perioda beigām šie apkalpes locekļi var iesniegt pieteikumu, lai saņemtu Savienības kvalifikācijas sertifikātu vai sertifikātu, ko izsniedz, piemērojot 9. panta 2. punktu, kompetentajai iestādei, kura izsniedz šādus sertifikātus, ar nosacījumu, ka tie sniedz pietiekamus dokumentārus pierādījumus, kā minēts šīs direktīvas 10. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā, un ar darba uzskaites grāmatiņas palīdzību pierāda, ka ir uzkrāts šāds kuģošanas laiks:

(a)lai saņemtu matroža Savienības kvalifikācijas sertifikātu: 540 dienas kuģošanas laika, no kurām vismaz 180 dienas kuģots iekšējos ūdeņos;

(b)lai saņemtu kvalificēta matroža Savienības kvalifikācijas sertifikātu: 900 dienas kuģošanas laika, no kurām vismaz 540 dienas kuģots iekšējos ūdeņos;

(c)lai saņemtu stūrmaņa Savienības kvalifikācijas sertifikātu: 1080 dienas kuģošanas laika, no kurām vismaz 720 dienas kuģots iekšējos ūdeņos.

4.Darba uzskaites grāmatiņas un kuģa žurnāli, kuri pirms datuma, kas ir pēc 35. pantā minētā transponēšanas perioda beigām, izsniegti saskaņā ar noteikumiem, kuri nav šajā direktīvā paredzētie noteikumi, var palikt aktīvi ne ilgāk kā 10 gadus pēc datuma, kas ir pēc 35. pantā minētā transponēšanas perioda beigām.

35. pants
Transponēšana

1.Vēlākais [3 gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

36. pants
Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

37. pants
Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

(1) Padomes 1996. gada 23. jūlija Direktīva 96/50/EK par to nosacījumu saskaņošanu, ar kuriem dažādās valstīs piešķir kuģu vadīšanas apliecību kravu un pasažieru pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem Kopienā, OV L 235, 17.9.1996., 31. lpp.

(2) Padomes 1991. gada 16. decembra Direktīva 91/672/EEK par savstarpēju atzīšanu attiecībā uz valstu izdotām kuģu vadīšanas apliecībām kravu un pasažieru pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem, OV L 373, 31.12.1991., 29. lpp.

(3) Paziņojums: Virzoties uz kvalitatīvu iekšējo ūdensceļu transportu – NAIADES II, COM(2013) 623 final.

(4) Comité Européen pour l’élaboration des standards pour la navigation intérieure

(5) Eiropas Savienības Padome savos 2011. gada 16. jūnija secinājumos īpaši uzsvēra to, cik sarežģīta ir šīs nozares pašreizējā organizatoriskā struktūra.

(6) Pašreizējā regulējuma novērtējums atrodams tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/transport/facts-fundings/evaluations/doc/2014-03-evaluation-report-directive-1996-50.pdf  

(7) Sanāksmēs bija pārstāvētas šādas organizācijas: 1) starptautiskās upju komisijas: Reinas kuģniecības centrālā komisija, Donavas komisija, Savas komisija, 2) Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija, 3) valstu pārvaldes iestādes, kas ir atbildīgas par iekšējo ūdensceļu transporta nozares politikas veidošanu un likumdošanas un administratīvajiem pasākumiem, 4) profesionālās organizācijas: Eiropas Iekšzemes ūdensceļu satiksmes savienība un Eiropas Kuģu kapteiņu organizācija, 5) arodbiedrības: Eiropas Transporta darbinieku federācijas Iekšējo ūdensceļu transporta nodaļa, 6) NAIADES īstenošanas platforma PLATINA, 7) Eiropas iekšējo ūdensceļu transporta nozares mācību un izglītības iestādes EDINNA, 8) AQUAPOL un Eiropas Iekšzemes ostu federācija.

(8) Eiropas iekšējo ūdensceļu transporta nozares sociālie partneri ietver Eiropas Iekšzemes ūdensceļu satiksmes savienību, Eiropas Kuģu kapteiņu organizāciju un Eiropas Transporta darbinieku federāciju.

(9) Visa atbilstošā dokumentācija ir atrodama tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/transport/media/consultations/2013-06-21-inlandnavigqualifications_en.htm

(10) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(11) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(12) Padomes 1991. gada 16. decembra Direktīva 91/672/EEK par savstarpēju atzīšanu attiecībā uz valstu izdotām kuģu vadīšanas apliecībām kravu un pasažieru pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem (OV L 373, 31.12.1991., 29. lpp.).

(13) Padomes 1996. gada 23. jūlija Direktīva 96/50/EK par to nosacījumu saskaņošanu, ar kuriem dažādās valstīs piešķir kuģu vadīšanas apliecību kravu un pasažieru pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem Kopienā (OV L 235, 17.9.1996., 31. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīva 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 30. 9.2005., 22. lpp.).

(15)

   Jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. XXX/2016 (numuru pievienot pēc oficiālas pieņemšanas) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un par šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (atsauci uz OV pievienot pēc oficiālas pieņemšanas) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(17) OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/106/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni (OV L 323, 3.12.2008., 33. lpp.).

(19) Padomes 2014. gada 19. decembra Direktīva 2014/112/ES, ar ko īsteno Eiropas Nolīgumu par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem iekšējo ūdensceļu transporta nozarē, kas noslēgts starp Eiropas Kuģu savienību (EKS), Eiropas Kuģu kapteiņu organizāciju (EKKO) un Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF) (OV L 367, 23.12.2014., 86. lpp.).

(20) (atsauci uz OV pievienot pēc oficiālas pieņemšanas).

(21) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 18.2.2016

COM(2016) 82 final

PIELIKUMI

dokumentam

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva

par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu kuģošanā iekšējos ūdeņos un Padomes Direktīvas 91/672/EEK un Padomes Direktīvas 96/50/EK atcelšanu

{SWD(2016) 35 final}
{SWD(2016) 36 final}

PIELIKUMI

dokumentam

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva

par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu kuģošanā iekšējos ūdeņos un Padomes Direktīvas 91/672/EEK un Padomes Direktīvas 96/50/EK atcelšanu

I pielikums

Minimālās prasības attiecībā uz vecumu, administratīvo atbilstību, kompetenci un kuģošanas laiku

Šajā pielikumā noteiktās klāja apkalpes locekļu kvalifikācijas minimālās prasības norādītas kvalifikācijas līmeņu pieaugošā secībā, izņemot jungas un mācekļa kvalifikāciju, ko uzskata par viena līmeņa kvalifikāciju.

1.Klāja apkalpes locekļu kvalifikācija sākuma līmenī    

1.1.Minimālās prasības jungas sertifikācijai

Visi pieteikuma iesniedzēji, kas vēlas saņemt Savienības kvalifikācijas sertifikātu:

–nav jaunāki par 16 gadiem.

1.2.Minimālās prasības mācekļa sertifikācijai

Visi pieteikuma iesniedzēji, kas vēlas saņemt Savienības kvalifikācijas sertifikātu:

–nav jaunāki par 15 gadiem;

–ir parakstījuši māceklības līgumu, kurā paredzēts apgūt 17. pantā minēto apstiprināto mācību programmu.

2.Klāja apkalpes locekļu kvalifikācija operatīvajā līmenī    

2.1.Minimālās prasības matroža sertifikācijai

Visi pieteikuma iesniedzēji, kas vēlas saņemt Savienības kvalifikācijas sertifikātu:

a)

–nav jaunāki par 17 gadiem;

–ir pabeiguši 17. pantā minēto apstiprināto mācību programmu, kuras ilgums ir vismaz divi gadi un kura pamatojas uz kompetences standartiem, kas II pielikumā noteikti operatīvajam līmenim;

–kā daļu no šīs apstiprinātās mācību programmas ir uzkrājuši vismaz 90 dienas kuģošanas laika;

vai

b)

–nav jaunāki par 19 gadiem;

–ir sekmīgi izturējuši administratīvās iestādes veiktu kompetences novērtēšanu, kuras mērķis ir pārliecināties, ka ir izpildīti kompetences standarti, kas II pielikumā noteikti operatīvajam līmenim;

–ir uzkrājuši vismaz 360 dienas kuģošanas laika vai vismaz 180 dienas, ja pieteikuma iesniedzēji papildus var iesniegt pierādījumu par vismaz 250 dienu darba pieredzi, kas iegūta klāja apkalpes locekļa statusā uz jūras kuģa;

vai

c)

–nav jaunāki par 19 gadiem;

–tiem ir vismaz piecu gadu darba pieredze pirms pieteikšanās mācību programmā;

–ir pabeiguši 17. pantā minēto apstiprināto mācību programmu, kura pamatojas uz kompetences standartiem, kas II pielikumā noteikti operatīvajam līmenim;

–kā daļu no šīs apstiprinātās mācību programmas ir uzkrājuši vismaz 90 dienas kuģošanas laika;

2.2.Minimālās prasības kvalificēta matroža sertifikācijai

Visi pieteikuma iesniedzēji, kas vēlas saņemt Savienības kvalifikācijas sertifikātu:

a)

–ir uzkrājuši vismaz 180 dienas kuģošanas laika, būdami kvalificēti matroža pienākumu veikšanai;

vai

b)

–ir sekmīgi pabeiguši 17. pantā minēto apstiprināto mācību programmu, kura pamatojas uz kompetences standartiem, kas II pielikumā noteikti operatīvajam līmenim;

–kā daļu no šīs apstiprinātās mācību programmas ir uzkrājuši vismaz 270 dienas kuģošanas laika;

2.3.Minimālās prasības stūrmaņa sertifikācijai

Visi pieteikuma iesniedzēji, kas vēlas saņemt Savienības kvalifikācijas sertifikātu:

–ir uzkrājuši vismaz 180 dienas kuģošanas laika, būdami kvalificēti kvalificēta matroža pienākumu veikšanai.

3.Klāja apkalpes locekļu kvalifikācija vadības līmenī

3.1.Minimālās prasības Savienības kvalifikācijas sertifikātu izsniegšanai kuģa vadītājiem

Visi pieteikuma iesniedzēji, kas vēlas saņemt Savienības kvalifikācijas sertifikātu:

a)

–nav jaunāki par 21 gadu;

–ir sekmīgi pabeiguši 17. pantā minēto apstiprināto mācību programmu, kuras ilgums ir vismaz divi gadi un kura pamatojas uz kompetences standartiem, kas II pielikumā noteikti vadības līmenim;

–kā daļu no šīs apstiprinātās mācību programmas vai pēc tās pabeigšanas ir uzkrājuši vismaz 360 dienas kuģošanas laika;

vai

b)

–nav jaunāki par 21 gadu;

–tiem ir stūrmaņa kvalifikācija vai tie ir uzkrājuši vismaz 540 dienas kuģošanas laika vai vismaz 180 dienas, ja pieteikuma iesniedzēji papildus var iesniegt pierādījumu par vismaz 500 dienu darba pieredzi, kas iegūta klāja apkalpes locekļa statusā uz jūras kuģa;

–ir sekmīgi izturējuši administratīvās iestādes veiktu kompetences novērtēšanu, kuras mērķis ir pārliecināties, ka ir izpildīti kompetences standarti, kas II pielikumā noteikti vadības līmenim;

vai

c)

–nav jaunāki par 21 gadu;

–tiem ir vismaz piecu gadu darba pieredze pirms pieteikšanās apstiprinātajā mācību programmā;

–ir apguvuši 17. pantā minēto apstiprināto mācību programmu, kura pamatojas uz kompetences standartiem, kas II pielikumā noteikti vadības līmenim;

–kā daļu no šīs apstiprinātās mācību programmas ir uzkrājuši vismaz 180 dienas kuģošanas laika un pēc tās pabeigšanas ir uzkrājuši vismaz 180 dienas kuģošanas laika.

3.2.Prasības kuģa vadītāja kvalifikācijas sertifikāta īpašajām atļaujām

3.2.1.Ūdensceļi, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes

Visi pieteikuma iesniedzēji:

–atbilst šajā pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām Savienības kvalifikācijas sertifikātu izsniegšanai kuģa vadītājiem;

–atbilst kompetences standartiem, kas II pielikumā noteikti kuģošanai pa ūdensceļiem, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes.

3.2.2.Radars

Visi pieteikuma iesniedzēji:

–atbilst šajā pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām Savienības kvalifikācijas sertifikātu izsniegšanai kuģa vadītājiem;

–atbilst kompetences standartiem, kas II pielikumā noteikti kuģošanai ar radara palīdzību.

3.2.3.Sašķidrinātas dabasgāzes izmantošana par degvielu

Visi pieteikuma iesniedzēji:

–atbilst šajā pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām Savienības kvalifikācijas sertifikātu izsniegšanai kuģa vadītājiem;

–atbilst kompetences standartiem, kas II pielikumā noteikti speciālistiem sašķidrinātas dabasgāzes izmantošanā par degvielu.

3.2.4.Lieli konvoji

Visi pieteikuma iesniedzēji ir uzkrājuši vismaz 720 dienas kuģošanas laika, ieskaitot vismaz 540 dienas, būdami kvalificēti kuģa vadītāja pienākumu veikšanai, un vismaz 180 dienas liela konvoja vadīšanā.

4.Kvalifikācija īpašām darbībām

4.1.Pasažieru navigācijas speciālists

Visi pieteikuma iesniedzēji, kas vēlas pirmo reizi saņemt Savienības sertifikātu "pasažieru navigācijas speciālists":

–nav jaunāki par 18 gadiem;

–atbilst kompetences standartiem, kas II pielikumā noteikti pasažieru navigācijas speciālistiem.

Visi pieteikuma iesniedzēji, kas vēlas atjaunināt Savienības sertifikātu "pasažieru navigācijas speciālists":

–nokārto jaunu administratīvo eksāmenu vai pabeidz jaunu mācību programmu saskaņā ar 15. panta 2. punktu.

4.2.Speciālists sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) izmantošanā par degvielu

Visi pieteikuma iesniedzēji, kas vēlas pirmo reizi saņemt Savienības sertifikātu "speciālists LNG izmantošanā par degvielu":

–nav jaunāki par 18 gadiem;

–atbilst kompetences standartiem, kas II pielikumā noteikti speciālistiem LNG izmantošanā par degvielu.

Visi pieteikuma iesniedzēji, kas vēlas atjaunināt Savienības sertifikātu "speciālists LNG izmantošanā par degvielu":

a)    ir uzkrājuši šādu kuģošanas laiku uz kuģa, ko darbina ar sašķidrinātu dabasgāzi (LNG):

–vismaz 180 dienas iepriekšējos piecos gados vai

–vismaz 90 dienas iepriekšējā gadā;

vai

b)    atbilst kompetences standartiem, kas II pielikumā noteikti speciālistiem LNG izmantošanā par degvielu.

II pielikums

Kompetences pamatprasības

1.Kompetences pamatprasības operatīvajā līmenī

1.1.Kuģošana

Matrozis palīdz kuģa vadības personālam manevrēt un vadīt kuģi iekšējos ūdensceļos. Matrozis spēj veikt savus pienākumus visu veidu ūdensceļos un ostās. Matrozis it sevišķi spēj:

–palīdzēt sagatavot kuģi braucienam tā, lai jebkādos apstākļos nodrošinātu drošu braucienu;

–palīdzēt rīkoties ar tauvām un enkuru, sākot vai beidzot kuģa braucienu;

–palīdzēt vadīt un manevrēt kuģi tā, lai kuģotu droši un ekonomiski.

1.2.Kuģu ekspluatācija

Matrozis spēj:

–palīdzēt kuģa vadības personālam vadīt kuģa darbību un rūpēties par personām uz kuģa;

–izmantot kuģa aprīkojumu.

1.3.Kravas apstrāde, izvietošana un pasažieru pārvadājumi

Matrozis spēj:

–palīdzēt kuģa vadības personālam veikt kravas sagatavošanu, izvietošanu un uzraudzību iekraušanas un izkraušanas laikā;

–palīdzēt kuģa vadības personālam sniegt pakalpojumus pasažieriem.

1.4.Kuģa mehāniskās, elektriskās, elektroniskās un vadības iekārtas

Matrozis spēj:

–palīdzēt kuģa vadības personālam kuģa mehānisko, elektrisko, elektronisko un vadības iekārtu ekspluatācijā, lai nodrošinātu vispārējo tehnisko drošību;

–veikt kuģa mehānisko, elektrisko, elektronisko un vadības iekārtu tehnisko apkopi, lai nodrošinātu vispārējo tehnisko drošību.

1.5.Tehniskā apkope un remonts

Matrozis spēj:

–palīdzēt kuģa vadības personālam veikt kuģa un tā iekārtu un aprīkojuma tehnisko apkopi un remontu.

1.6.Saziņa

Matrozis spēj:

–īstenot vispārējo un profesionālo saziņu, kas ietver spēju izmantot standarta frāzes saziņai situācijās, kad ir saziņas problēmas;

–būt sabiedrisks.

1.7.Veselības aizsardzība un drošība, vides aizsardzība

Matrozis spēj:

–ievērot darba drošības noteikumus un izprast veselības aizsardzības un drošības noteikumu un vides aizsardzības noteikumu svarīgumu;

–atzīt mācību par kuģu drošību svarīgumu un nekavējoties rīkoties ārkārtas situācijās;

–īstenot ugunsdrošības pasākumus un pareizi izmantot ugunsdzēsības aprīkojumu;

–veikt savus pienākumus, ņemot vērā vides aizsardzības svarīgumu.

2.Kompetences pamatprasības vadības līmenī

2.1.Kuģošana

Kuģa vadītājs spēj:

–plānot braucienu un veikt kuģošanu iekšējos ūdensceļos, tostarp spēj izvēlēties visloģiskāko, ekonomiskāko un videi nekaitīgāko kuģošanas maršrutu, lai nonāktu iekraušanas un izkraušanas vietā, ņemot vērā visefektīvāko kuģošanas grafiku faktiskajos apstākļos;

–vadīt un manevrēt kuģi, nodrošinot kuģa drošu ekspluatāciju iekšējos ūdensceļos jebkuros apstākļos;

–reaģēt ārkārtas situācijās, kas rodas kuģošanā iekšējos ūdensceļos;

–kuģojot iekšējos ūdensceļos, izmantot ļoti augstas frekvences iekārtas.

2.2.Kuģu ekspluatācija

Kuģa vadītājs spēj:

–ekspluatējot dažāda veida kuģus, piemērot zināšanas par iekšējo ūdensceļu kuģu būves metodēm un konstrukcijas īpatnībām;

–vadīt un uzraudzīt obligātās iekārtas, kas minētās attiecīgajā kuģa sertifikātā.

2.3.Kravas apstrāde, izvietošana un pasažieru pārvadājumi

Kuģa vadītājs spēj:

–plānot un nodrošināt kravas drošu iekraušanu, izvietošanu, nostiprināšanu un izkraušanu un rūpēties par kravu brauciena laikā;

–plānot un nodrošināt pareizu kuģa stabilitāti;

–plānot un nodrošināt drošus pasažieru pārvadājumus un rūpēties par pasažieriem brauciena laikā.

2.4.Kuģa mehāniskās, elektriskās, elektroniskās un vadības iekārtas

Kuģa vadītājs spēj:

–plānot kuģa mehānisko, elektrisko, elektronisko un vadības iekārtu ekspluatācijas darbplūsmu;

–uzraudzīt galvenos dzinējus, palīgdzinējus un palīgmehānismus;

–plānot un dot norādījumus attiecībā uz kuģa sūkni un sūkņa vadības sistēmu;

–organizēt kuģa elektrotehnisko iekārtu drošu izmantošanu un pielietošanu, tehnisko apkopi un remontu;

–vadīt tehnisko iekārtu drošu tehnisko apkopi un remontu.

2.5.Tehniskā apkope un remonts

Kuģa vadītājs spēj:

–organizēt kuģa un tā aprīkojuma drošu tehnisko apkopi un remontu.

2.6.Saziņa

Kuģa vadītājs spēj:

–veikt cilvēkresursu pārvaldību un uzņemties sociālo atbildību, rūpēties par darbplūsmas un mācību organizēšanu uz kuģa;

–jebkurā laikā nodrošināt labu saziņu, tostarp izmantot standarta frāzes saziņai situācijās, kad ir saziņas problēmas;

–gādāt par līdzsvarotas un sabiedriskas darba vides izveidi uz kuģa.

2.7.Veselības aizsardzība un drošība, vides aizsardzība

Kuģa vadītājs spēj:

–sekot līdzi piemērojamajām juridiskajām prasībām un veikt pasākumus, lai nodrošinātu cilvēku dzīvības aizsardzību;

–nodrošināt uz kuģa esošajām personām drošumu un drošību;

–izstrādāt plānus ārkārtas situācijām un bojājumu kontroles plānus un rīkoties ārkārtas situācijās;

–nodrošināt atbilstību vides aizsardzības prasībām.

3.Kompetences pamatprasības īpašajām atļaujām

3.1.Kuģošana ūdensceļos, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes

Kuģa vadītājs spēj:

–strādāt ar aktualizētām jūras kartēm un plāniem, paziņojumiem kapteiņiem un jūrniekiem un citām publikācijām, kas ir specifiskas ūdensceļiem, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes;

–izmantot plūdmaiņu ūdeņu atskaites sistēmas, datus par plūdmaiņu straumēm, periodiem un cikliem, plūdmaiņu straumju laiku un plūdmaiņām un variācijām visā estuārā;

–izmantot SIGNI (signalizācija iekšējos ūdensceļos) un IALA (Starptautiskā bāku asociācija) noteikumus drošai kuģošanai jūras ūdensceļos.

3.2.Kuģošana ar radara palīdzību

Kuģa vadītājs spēj:

–pirms kuģa atiešanas veikt attiecīgus pasākumus kuģošanai ar radara palīdzību;

–interpretēt radara attēlu un analizēt radara sniegto informāciju;

–samazināt dažādas izcelsmes traucējumus;

–kuģot ar radara palīdzību saskaņā ar CEVNI (Eiropas iekšējo ūdensceļu kodekss) noteikumiem par kuģošanu ar radara palīdzību, kā arī saskaņā ar noteikumiem, kuros paredzētas prasības kuģošanai ar radara palīdzību (piemēram, prasības kuģa apkalpes komplektēšanai, tehniskās prasības kuģiem);

–rīkoties īpašos apstākļos, tādos kā blīva satiksme, iekārtu atteice, bīstamas situācijas.

4.Kompetences pamatprasības īpašām darbībām

4.1.Pasažieru navigācijas speciālisti

Visi pieteikuma iesniedzēji spēj:

–organizēt dzīvības glābšanas aprīkojuma izmantošanu uz pasažieru kuģiem;

–piemērot drošības norādījumus un veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu pasažierus kopumā, jo īpaši ārkārtas situācijās (piemēram, evakuācija, bojājums, sadursme, uzskriešana uz sēkļa, ugunsgrēks, sprādziens vai citas situācijas, kad var izcelties panika).

4.2.Speciālisti sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) izmantošanā par degvielu

Visi pieteikuma iesniedzēji spēj:

–nodrošināt atbilstību tiesību aktiem un standartiem, kas piemērojami ar LNG darbināmiem kuģiem, kā arī citiem attiecīgajiem veselības aizsardzības un drošības noteikumiem;

–apzināties aspektus, kam jāpievērš īpaša uzmanība saistībā ar LNG, atpazīt riskus un pārvaldīt tos;

–droši ekspluatēt LNG specifiskas sistēmas;

–nodrošināt LNG sistēmas regulāru pārbaudi;

–zināt, kā droši un kontrolēti veikt LNG bunkurēšanas darbības;

–sagatavot LNG sistēmu kuģa tehniskajai apkopei;

– rīkoties ārkārtas situācijās, kas saistītas ar LNG.

III pielikums

Veselības stāvokļa pamatprasības

Veselības stāvokļa atbilstība, tostarp fiziskā un psiholoģiskā piemērotība, nozīmē, ka personai, kura strādā uz kuģa, nav nekādas slimības vai nespējas, kas personai neļauj:

–izpildīt kuģa ekspluatācijas nodrošināšanai vajadzīgos uzdevumus;

–jebkurā laikā izpildīt uzticētos pienākumus; vai

–pareizi uztvert apkārtējo vidi.

Pārbaudē jo īpaši novērtē redzes un dzirdes asumu, motoriskās funkcijas, neiropsihisko stāvokli un sirds un asinsvadu sistēmas stāvokli.