30.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 207/32

1.

atzinīgi vērtē paziņojumu “Jauna satvara izveide partnerībai”, jo tajā uzsvērts, ka migrācija ir sarežģīta un vairākos līmeņos risināma problēma; norāda, ka tiesības uz patvērumu ir cilvēka pamattiesības, ko aizsargā starptautiskie tiesību akti un starptautiskās saistības, kuras ir obligāti jāpilda visām dalībvalstīm; tādēļ rosina ES un dalībvalstis pavērt bēgļiem drošas un likumīgas iespējas, piemēram, izveidot humanitāros koridorus, piešķirt ieceļošanas vīzas uz humānu apsvērumu pamata un uzlabot ģimenes atkalapvienošanās iespējas; dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja nodrošināt, ka patvēruma pieteikumus var iesniegt to vēstniecībās un konsulātos;

2.

atzīst, ka paziņojumā izklāstīta novatoriska pieeja, kuras pamatā pirmkārt un galvenokārt ir sadarbošanās ar trešām valstīm, lai migrācijas pārvaldību uzlabotu tādā veidā, kas atbilst gan Eiropas Savienības, gan partnervalstu interesēm;

3.

atzīst un atbalsta nostādni, ka Eiropas Savienībai jāpauž vienots viedoklis un jāiesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas un iestādes. Visaptverošu migrācijas partnerību (paktu) kopīgā īstenošanā, kurā piedalās ES un valstu līmenis un trešās valstis, var un vajag ciešāk iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības, īpaši tos reģionus un pašvaldības, kurās ir liels skaits iedzīvotāju no partnerības satvarā iesaistītajām valstīm;

4.

piekrīt, ka ir jādara daudz vairāk, jo Eiropas Savienība joprojām saskaras ar humanitāru krīzi. Trešās valstis un ES partneres ir devušas patvērumu miljoniem bēgļu, no kuriem daudzi ir nepavadīti nepilngadīgie, kas savas mājas pametuši piespiedu kārtā, un daudziem ekonomiskajiem migrantiem, kas vēlas doties uz Eiropu. Šajā ziņā ES un trešo valstu starptautiskajai sadarbībai ir jākļūst aktīvākai un ir jāņem talkā jauni instrumenti, ar kuriem var labāk risināt gan nesen radušās, gan vēl tikai gaidāmās problēmas, kas saistītas ar migrāciju;

5.

mudina Eiropas Komisiju aicināt visas iesaistītās puses – gan dalībvalsts, gan ES iestādes, gan nozīmīgas trešās valstis – veidot partnerību, lai ieviestu kārtību migrācijas plūsmās un nepieļautu, ka patvēruma meklētāji un bez dokumentiem palikuši ekonomiskie migranti nonāk cilvēktirgoņu vai kontrabandistu rokās un dodas bīstamā jūrasbraucienā. Tajā pašā laikā RK saprot, ka izcelsmes valstīs ir steidzami jānovērš neatbilstīgas migrācijas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņi. Lai patiešām tiktu īstenota kopīga Eiropas migrācijas politika, kā paredzēts Eiropas programmā migrācijas jomā, izšķirīga nozīme ir sadarbībai starptautiskā, valstu, reģionālā un vietējā līmenī;

6.

atzīst, ka migrācijas politika ir cieši saistīta ar attīstības politiku. Šai saiknei bija nozīmīga vieta sarunās par ANO attīstības programmu laikposmam pēc 2015. gada, par kuru lēma 2015. gada septembrī Ņujorkā. Lai šo programmu varētu sekmīgi īstenot, ārkārtīgi svarīga loma jāierāda efektīvai un humānai migrācijas pārvaldībai. RK skaidri apzinās priekšrocības un labumu, ko droša, sakārtota un reglamentēta migrācija dod gan pašiem migrantiem, gan viņu izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstīm. Komiteja arī uzsver, ka diasporas kopienas ir svarīgi iesaistīt to izcelsmes valsts attīstībā. Komiteja apzinās arī to, ka neatbilstīga migrācija postoši ietekmē migrantus, un to, ka izcelsmes valstīm ir pienākums atpakaļuzņemšanas un atgriešanas procedūru kārtībā uzņemt atpakaļ savus valstspiederīgos, kā tas paredzēts ES Atgriešanas direktīvā un starptautiskajos noteikumos;

7.

atkārtoti pauž atbalstu 2015. gadā iesniegtajai Eiropas programmai migrācijas jomā; programmā norādīti dažādi paralēli veicami pasākumi, kuru mērķis ir pievērsties gan ārējiem, gan iekšējiem pašreizējās migrācijas problēmas aspektiem. Ārējā programma ir vērsta uz to, lai, ņemot vērā neatbilstīgās migrācijas pamatcēloņus, partnerībā ar trešām valstīm izvirzītu reālus un sasniedzamus mērķus, kā samazināt tādu gadījumu skaitu, kad cilvēki ir spiesti bēgt;

8.

piekrīt, ka līdzās jau veiktajiem ES pasākumiem, piemēram, Valetas samitam, ES un Turcijas paziņojumam, augsta līmeņa dialogiem par migrāciju, pārskatītajai Eiropas kaimiņattiecību politikai un Rietumbalkānu valstu vadītāju sanāksmei, ir jāturpina stiprināt ES stratēģisko ilgtermiņa pieeju trešām valstīm un uzlabot iekšējo saskaņotību un koordināciju ar ES dalībvalstīm. Ir vajadzīga saskaņotāka, sistemātiskāka un strukturētāka pieeja, lai panāktu maksimālu sinerģiju un sviras efektu Savienības iekšējā un ārējā politikā. Jāgarantē arī vietējo un reģionālo pašvaldību iespējas tieši piekļūt Eiropas kaimiņattiecību politikas līdzekļiem, kā arī citiem līdzekļiem, kas paredzēti Vidusjūras reģionam;

9.

piekrīt, ka Eiropas Savienībai ir ne tikai jāmazina iespējas neatbilstīgai migrācijai un iespējas nelikumīgā ceļā iekļūt Eiropas Savienībā, bet arī sadarbībā ar izcelsmes valstīm jāstiprina saskaņota, pārliecinoša un efektīva atpakaļuzņemšanas un atgriešanas politika, kas paredz ES valstīs dzīvojošu imigrantu kopienu līdzdalību, un šajā procesā ir jāievēro cilvēktiesības un neizraidīšanas princips un jāņem vērā izcelsmes vai tranzīta valstu faktiskās spējas nodrošināt tiesības personām, kuras ir uzņemtas atpakaļ vai atgrieztas;

10.

neskarot starptautiskās saistības nodrošināt aizsardzību patvēruma meklētājiem un visām personām, kam ir tiesības uz cita veida starptautisko aizsardzību, neatkarīgi no viņu ieceļošanas Eiropas Savienībā likumības, rosina trešās valstīs izveidot ātrās reģistrācijas centrus (karstos punktus) personām, kuras pieprasa starptautisko aizsardzību. Šie karstie punkti būtu jāizveido trešās valstīs, tie būtu jāpārvalda ES un starptautiskām struktūrām (UNHCR), un to uzdevums būtu izskatīt patvēruma pieteikumu leģitimitāti. Personām, kurām patvēruma tiesības vai starptautiskā aizsardzība tiek atzīta, ir jādod iespēja izmantot legālus transporta līdzekļus, ar kuriem šie cilvēki varētu sasniegt izvēlēto Eiropas valsti, tādējādi novēršot transportēšanu kontrabandistu nolietotajās laivās;

11.

piekrīt, ka Eiropas Savienībai ir jāizveido procedūras, kā cilvēki likumīgā veidā var nokļūt Eiropas Savienībā, meklējot vai nu starptautisku aizsardzību, vai darba, izglītības, zinātniskās darbības vai investīciju iespējas;

12.

mudina ES un Eiropas Komisiju uzstāt, ka jāuzlabo sadarbība starp dažādajām iestādēm un aģentūrām, kas cīnās pret cilvēku tirgotājiem un kontrabandistiem – Frontex, NATO, EUNAVFORMED, Eiropas migrantu kontrabandas apkarošanas centru Eiropolā –, un ka jāuzlabo izlūkdatu apmaiņa starp minētajām aģentūrām un dalībvalstu aģentūrām;

13.

rosina Eiropas Savienību sniegt papildu atbalstu organizācijām (piemēram, Starptautiskajai Migrācijas organizācijai (IOM)), kas palīdz atgriezties migrantiem, kuri nokļūst tranzītvalstīs un saprot, ka ir tikuši apkrāpti, vai arī vienkārši nevēlas turpināt ceļu uz ES;

14.

atzinīgi vērtē partnerības satvara galīgo mērķi – saskaņotu un īpaši pielāgotu iesaistīšanos, kas nozīmē, ka Eiropas Savienība un tās dalībvalstis rīkojas koordinēti un apvieno instrumentus, rīkus un mehānismus, lai panāktu visaptverošas partnerības (paktus) ar trešām valstīm un tādējādi uzlabotu migrācijas pārvaldību, pilnībā respektējot visu partneru humanitārās un cilvēktiesību saistības;

15.

pilnībā atbalsta īstermiņa mērķi – glābt cilvēku dzīvību Vidusjūrā – un rosina izvirzīt ilgtermiņa mērķi, proti, sadarbojoties ar partnervalstīm, novērst bīstamus pārbraucienus pa jūru, kurus kontrolē noziedzīgi grupējumi; atbalsta tādu pasākumu izstrādi, kas stimulē atgriešanos un atpakaļuzņemšanu izcelsmes valstīs un dot migrantiem un bēgļiem iespēju uzturēties tuvāk viņu mājām. Priekšroka dodama mazāk aizsargātiem pieteikuma iesniedzējiem, un īpaša uzmanība jāpievērš nepavadītiem nepilngadīgajiem, kuru interešu ievērošanai vienmēr jābūt galvenajam apsvērumam saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas nolēmumiem. Šajā saistībā Komiteja rosina Eiropas Komisiju turpināt darbu pie jautājuma par nepavadītajiem nepilngadīgajiem migrācijas procesā, jo šo nepilngadīgo uzņemšana bieži vien ir reģionu kompetencē. Tādēļ Komiteja pauž cerību, ka Komisija nāks klajā ar jaunu visaptverošu stratēģiju, kura būtu izstrādāta kā papildinājums rīcības plānam par nepavadītiem nepilngadīgiem (2011.–2014. g.) un kurā būtu ņemts vērā pazudušo un nepavadīto bērnu stāvoklis;

16.

atgādina par ES apņemšanos savas ilgtermiņa ekonomiskās, sociālās un demogrāfiskās problēmas un darbaspēka trūkuma jautājumu risināt, izmantojot jaunu, mērķtiecīgu likumīgās migrācijas politiku saskaņā ar ES Migrācijas programmu un citiem svarīgākajiem migrācijas politikas instrumentiem. To var darīt, arī atbalstot pastāvīgo iedzīvotāju likumīgās vēlmes piedalīties un sniegt ieguldījumu sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Migrācija no trešām valstīm var nodrošināt ilgtspējīgu ES ekonomikas izaugsmi, un Eiropai ir vajadzīgi kvalificēti darbinieki, lai nodrošinātu konkurētspēju globālā līmenī. Vienlaikus partnervalstis bažījas par intelektuālā darbaspēka emigrāciju. Cirkulārā migrācija varētu būt veids, kā partnervalstīs novērst intelektuālā darbaspēka aizplūšanas risku;

17.

atgādina Padomei, ka RK var palīdzēt veidot dialogu un sadarboties ar migrantu izcelsmes un tranzīta valstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām, izmantojot, piemēram, jau esošās struktūras un platformas (ARLEM, CORLEAP, apvienotās konsultatīvās komitejas un darba grupas). Šāda sadarbība ir priekšnoteikums pirmsizbraukšanas pasākumu veikšanai, lai sagatavotu gan migrantus, pirms viņi likumīgā ceļā ierodas Eiropas Savienībā, gan bēgļus, kurus paredzēts pārmitināt no partnervalstīm, kas patlaban viņus uzņēmušas (piemēram, Turcijas, Libānas vai Jordānijas);

18.

ierosina atvieglot informācijas apmaiņu starp ES vietējām un reģionālajām pašvaldībām un ekonomisko migrantu izcelsmes valstīm, tādējādi ievērojami mazinot stimulus neatbilstīgai migrācijai; šādā veidā varētu palielināt izpratni par atpakaļuzņemšanas nolīgumiem, informēt tās personas, kas vēlas doties uz ES, par reālajām darba iespējām ES dalībvalstīs, par briesmām, kuras saistītas ar nelegāliem migrācijas veidiem, par patieso stāvokli saistībā ar starptautiskās aizsardzības noteikumiem un normām (šajā ziņā bieži tiek izplatīta īstenībai neatbilstoša informācija, kas migrantus pamudina uzticēties kontrabandistiem), par darba iespējām, pieejamajiem sociālajiem pabalstiem utt.;

19.

piekrīt, ka ES attīstības politikā ir vajadzīgi pozitīvi stimuli, lai atbalstītu valstis, kas pilda savu starptautisko pienākumu uzņemt atpakaļ savus valstspiederīgos, valstis, kuras sadarbojas, pārvaldot migrāciju no trešām valstīm, kā arī valstis, kas gādā par to, lai pienācīgi uzņemtu personas, kuras bēg no konfliktiem un vajāšanas;

20.

piekrīt: lai jaunā pieeja būtu sekmīga, attiecībā uz partnervalstīm ir vajadzīgi gan pozitīvi, gan negatīvi stimuli. Vienlaikus ir rūpīgi jāievēro līdzsvars starp migrācijas pārvaldības stimuliem un globālo ES attīstības palīdzību. Palīdzība nedrīkst būt pilnīgi atkarīga no tā, vai ir izpildītas saistības, kas paredzētas atpakaļuzņemšanas nolīgumos ar trešām valstīm, jo tas traucētu sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus un pildīt ES Lisabonas līgumā pausto apņemšanos izskaust galēju nabadzību un nevienlīdzību. Ir skaidri jānošķir partnervalstu spēja un griba migrācijas pārvaldībā sadarboties ar ES, jo šie ir pilnīgi atšķirīgi aspekti. Šajā saistībā RK uzskata, ka oficiālā attīstības palīdzība projektiem drošības un robežu pārvaldības jomā būtu jāsniedz tikai tad, ja tā dod nenoliedzamu labumu palīdzības saņēmējiem. Tām partnervalstīm, kas migrācijas nolīgumus nespēj īstenot, tik un tā būtu jāsaņem atbalsts no finanšu un cita veida instrumentiem, kuru mērķis ir nodrošināt, ka ES migrācijas pakti reāli darbojas;

21.

tāpēc mudina ES mēģināt izstrādāt speciāli pielāgotus partnerības nolīgumus ar trešām personām, kas patiesi atspoguļo trešo personu vajadzības, bažas un iespējas, ņemot vērā to, ka dažādiem partneriem ir dažādas problēmas un atšķirīgi apstākļi;

22.

mudina tās ES dalībvalstis, kam ar noteiktām valstīm tradicionāli ir ciešas saiknes (vēsturiskas, ar kultūru saistītas, saimnieciskas utt.), izmantot šos sakarus, lai veicinātu sadarbību ar šīm valstīm un to starpā, tādējādi atvieglojot atpakaļuzņemšanu un atpakaļuzņemto personu reintegrāciju;

23.

aicina Eiropas Komisiju pēc 2015. gadā notikušās Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanas iespējami ātrāk sagatavot jaunās prioritātes partnerībai ar Jordāniju un Libānu. Libāna un Jordānija līdz ar Turciju ir uzņēmušas lielāko daļu no 5 miljoniem Sīrijas bēgļu. Gandrīz 700 000 jeb katrs devītais no 6,7 miljoniem cilvēku, kuri patlaban mīt Jordānijā, ir Sīrijas pilsoņu kara bēglis. Libānā šis skaitlis sasniedz 1,1 miljonu no 4,6 miljoniem cilvēku, bet Turcijā – vairāk nekā 2,5 miljonus no 79,5 miljoniem iedzīvotāju;

24.

pauž bažas par ES un Turcijas 2016. gada 18. marta nolīgumu par bēgļiem, it īpaši par daudzām nopietnām cilvēktiesību problēmām, kas saistītas ar patvēruma meklētāju aizturēšanu Egejas salu “karstajos punktos” Grieķijā, kā arī par patvēruma meklētāju atgriešanu Turcijā kā “pirmajā patvēruma valstī” vai “drošā trešā valstī” un tādēļ, ka Turcija, iespējams, pati atgriež bēgļus Sīrijā. RK pauž bažas arī par lēno tempu, kādā pieaug Grieķijas patvēruma sistēmas spēja pārvaldīt patvēruma procesu karstajos punktos, un par kavēšanos ar atbalsta sniegšanu Grieķijai, par to, ka līdz šim tiek pārmitināts ļoti maz bēgļu no Turcijas, un par kavējumiem ES finansiālās palīdzības izmaksāšanā Turcijai, lai tā varētu uzturēt Sīrijas bēgļus;

25.

kritiski vērtē to, ka Komisijas paziņojumā par jaunajiem nolīgumiem, neraugoties uz to, ka nav reālu garantiju, norādītas 16 prioritāras valstis, kaut arī ne visas var uzskatīt par “drošām trešām valstīm” un/vai ir zināms, ka ne visās cilvēktiesību līmenis ir pieņemams. Pat ja “drošas trešās valsts” nosacījums šajos nolīgumos netiks piemērots, Turcijas piemērs šajā ziņā raisa bažas. Būtu jāizveido ES mehānismi uzņemšanas kontrolei minētajās valstīs;

26.

ar nepacietību gaida stratēģiskā paziņojuma par Tunisiju pieņemšanu. Ja pēc revolūcijas šajā valstī turpināsies mierīga un demokrātiska pāreja uz stabilitāti ekonomikas un drošības jomā, tas visam reģionam būs ļoti pozitīvs signāls, un tādēļ Eiropas Savienībai šī pāreja būtu jāatbalsta;

27.

atgādina, ka stāvoklim Lībijā vajadzīga īpaša uzmanība un stratēģiski pasākumi, un atzinīgi vērtē apņemšanos, kas šajā ziņā paredzēta Komisijas paziņojumā. RK uzsver, ka ir svarīgi sadarboties ar Lībijas vietējām un reģionālajām pašvaldībām, un aicina Komisiju pilnībā atbalstīt ARLEM pēdējā plenārsesijā Nikosijā uzsāktos RK un ARLEM centienus sekmēt ES vietējo un reģionālo pašvaldību un Lībijas pašvaldību sadarbības iniciatīvas (Nikosijas iniciatīva);

28.

atzinīgi vērtē uzsvaru uz sadarbību ar tranzītvalstīm, kurām parasti jānes ievērojams finansiālais slogs – īpaši vietējā un reģionālajā līmenī – saistībā ar pajumtes došanu patvēruma meklētājiem un neatbilstīgiem migrantiem. ANO Ņujorkas Deklarācijā par bēgļiem un migrantiem, kas pieņemta 2016. gada septembrī, atzīts, ka bēgļu un migrantu masveida pārvietošanās nesamērīgi ietekmē kaimiņvalstis un tranzīta valstis, pārslogojot to iespējas. Tādēļ tranzītvalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jāsaņem ES atbalsts, kam būtu jāizpaužas spēju veidošanā, finansiālā palīdzībā un informācijas apmaiņā. Komiteja rosina Eiropas Savienību paredzēt mehānismus, kas atbalsta tiešu savstarpēju sadarbību starp ES un partnervalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai uzlabotu plānošanas un pārvaldības spējas vietējā un reģionālajā līmenī;

29.

piekrīt, ka ikviena pakta būtiska sastāvdaļa būs kopīgi centieni panākt, ka reāli darbojas nesekmīgo patvēruma meklētāju un neatbilstīgo migrantu atgriešana un atpakaļuzņemšana. RK atzīst, ka migrācijas politikā izcelsmes valstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska loma, jo tām jāpilda daudzi svarīgi pienākumi, piemēram, jāgādā par piekļuvi darba tirgum, mājoklim, izglītībai un veselības aprūpei, kas tiešā veidā ietekmē to spējas reintegrēt atgriezušās personas un tādējādi nodrošināt sociālo kohēziju un sabiedrības ilgtspēju. Ikdienas jautājumi, kas saistīti ar migrantu uzņemšanu, integrāciju un reintegrāciju, īpaši aktuāli ir vietējā un reģionālajā līmenī. Tādēļ ar paktu palīdzību būtu jātiecas palielināt atgriešanas procesa efektivitāti un ilgtspēju un nodrošināt pienācīgu finansējumu tiem, kas atgriezušies brīvprātīgi, kā arī palīdzēt izcelsmes valstīm reintegrēt atpakaļuzņemtos pilsoņus;

30.

uzskata, ka daudzlīmeņu pārvaldība ir piemērotākais veids, kā izveidot vajadzīgo pasākumu un iniciatīvu kopumu, lai panāktu optimālus rezultātus migrantu uzņemšanā, integrācijā un reintegrācijā;

31.

atgādina, ka gan ES, gan trešo valstu vietējās un reģionālajās pašvaldībās ir jāizplata labas prakses piemēri saistībā ar ikvienu migrācijas aspektu, piemēram, integrācijas un reintegrācijas politiku, neatbilstīgu migrāciju, agrīnu brīdinājuma pazīmju atpazīšanu un/vai krīzes situāciju agrīnu novēršanu, cilvēku kontrabandas un nelikumīgas migrantu pārvadāšanas apkarošanu (saskaņā ar ES Rīcības plānu cīņai pret migrantu kontrabandu (2015.–2020. gads), ANO Protokolu par migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem, ES Stratēģiju cilvēku tirdzniecības izskaušanai (2012–2016) un Palermo protokolu). Reģionu komitejai ir labas iespējas uzrunāt partnervalstu pilsētas un reģionus, lai sekmētu un rosinātu novatorisku ideju un paņēmienu apmaiņu un veicinātu vietējo un reģionālo pašvaldību efektīvāku iesaistīšanos migrācijas un integrācijas politikas veidošanā un īstenošanā saskaņā ar daudzlīmeņu pārvaldības un subsidiaritātes principu;

32.

piekrīt, ka paktu īstenošanā ļoti liela nozīme būs dalībvalstu pieredzei un resursiem un ka sadarbības efektivitāte ir atkarīga no ES ekspertu tīkliem uz vietas, tostarp tādiem, kam ir zināšanas par migrācijas vietējo un reģionālo dimensiju. Tādēļ RK atzinīgi vērtē Eiropas migrācijas sadarbības koordinatoru norīkošanu uz prioritārajām izcelsmes un tranzīta valstīm, lai palīdzētu koordinēt ES sadarbību cīņā pret migrantu kontrabandu, un mudina dalībvalstis ātri izvirzīt piemērotus ekspertus šā uzdevuma veikšanai;

33.

atbalsta esošo finanšu instrumentu un trasta fondu izmantošanu, lai sasniegtu pakta īstermiņa mērķus, taču šajā saistībā rosina ES dalībvalstis atbilstīgi norunai bez kavēšanās veikt attiecīgās iemaksas šajos fondos;

34.

uzsver, ka ir jāizmanto sinerģija starp tādiem jau pastāvošiem fondiem kā Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā (3 miljardi euro), ES Ārkārtas trasta fonds Āfrikai (1,8 miljardi euro), ES Reģionālais trasta fonds reaģēšanai uz krīzi Sīrijā (1 miljards euro), kā arī citi finanšu instrumenti, kas paktu īstenošanai 2016.–2020. gadā, iespējams, varētu nodrošināt līdz pat 8 miljardiem euro. Būtu jāapsver arī iespējas veidot sinerģiju ar struktūrfondiem;

35.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par vērienīgu Ārējo investīciju plānu, ar kura palīdzību izskaust neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņus un atbalstīt partnervalstu darbu, kas saistīts ar neatbilstīgas migrācijas sekām gan Āfrikā, gan ES kaimiņvalstīs, vienlaikus veicinot pārējo ANO attīstības mērķu sasniegšanu, un rosina Komisiju ciešā dialogā ar ES dalībvalstīm un starptautiskajiem partneriem izstrādāt šo instrumentu pēc iespējas drīzāk;

36.

atzinīgi vērtē ierosināto dokumentu kopumu, proti, Ārējo investīciju plānu Āfrikai un ES kaimiņvalstīm, kura mērķis ir mobilizēt ieguldījumus (uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un izveidojot vienotu kontaktpunktu ieguldījumu pieprasījumiem un privātā sektora finansējumam) un stimulēt darbvietu radīšanu partnervalstīs;

37.

ir gandarīta par ES tehniskās palīdzības un atbalsta palielināšanu ekonomikas un strukturālajām reformām, ar kurām paredzēts uzlabot uzņēmējdarbības vidi. RK īpaši rosina nodrošināt, ka ierosinātā tehniskā palīdzība tiek attiecināta uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām un uzņēmumiem, un palīdzēt tiem izstrādāt vairāk bankām pieņemamu projektu, kas uzlabo vispārējo uzņēmējdarbības vidi, kā arī informēt par tiem ieguldītāju aprindas citās valstīs;

38.

ir pārliecināta, ka ierosinātajam investīciju plānam būs gan īstermiņa, gan ilgtermiņa ietekme: tas nodrošinās ilgtspējīgāku attīstību tajās ES partnervalstīs, kas ir lielākās migrantu izcelsmes valstis vai patvēruma meklētāju un neatbilstīgu migrantu tranzīta valstis. Tādējādi ierosinātais plāns tiešā veidā iedarbosies uz neatbilstīgās migrācijas pamata cēloņiem un palīdzēs samazināt motivāciju, kas cilvēkus mudina iesaistīties neatbilstīgā migrācijā;

39.

atzīst, ka investīciju plānā sava artava būtu jādod ES, tās dalībvalstīm, trešām valstīm, starptautiskām finanšu iestādēm un Eiropas divpusējām attīstības iestādēm, kā arī privātajam sektoram. RK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvu ierosināt vērienīgu Ārējo investīciju plānu nolūkā mobilizēt 62 miljardus euro, lai palīdzētu sasniegt ANO attīstības mērķus, tādējādi novēršot neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņus;

40.

šajā saistībā rosina īstenot Komisijas iniciatīvu, parakstot ar dalībvalstīm un citiem starptautiskajiem partneriem konkrētu nolīgumu, kas tiem uzliktu pienākumu ieguldīt tikpat daudz līdzekļu kā ES, lai stimulētu jaunus publiskos un privātos ieguldījumus;

41.

atzinīgi vērtē plānu, kurš nāca klajā septembrī un kura pamatā ir trīs pīlāri: privāto ieguldījumu mobilizēšana, tehniskās palīdzības palielināšana un vispārējās uzņēmējdarbības vides uzlabošana; pauž nožēlu par to, ka paziņojumā nekur nav norādīts uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām, un uzsver, ka svarīga ir palīdzības un resursu novirzīšana vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Otrais pīlārs nepārprotami nozīmē arī vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanu, un Reģionu komitejai ir jābūt partnerei tā īstenošanā. Lai vieglāk noteiktu projektus, kam vajadzīgs finansējums, un izraudzītos iespējamos sadarbības partnerus, noderīgs instruments var būt RK Decentralizētas sadarbības atlants. Komiteja rosina Ārējo investīciju plāna pārvaldības struktūrā iekļaut vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvjus;

42.

tādēļ mudina Eiropas Komisiju plāna izstrādē iesaistīt Reģionu komiteju, kas pārstāv ES vietējās un reģionālās pašvaldības, no kurām daudzām ir plaša pieredze attīstības sadarbībā;

43.

mudina Komisiju apsvērt, kā ES dalībvalstīs varētu iesaistīt dažādas diasporas grupas, lai tās kļūtu par partneriem ieguldījumu finansēšanā savās izcelsmes valstīs. Migranti no jaunattīstības valstīm 2013. gadā nosūtījuši uz mājām vairāk nekā 400 miljardus euro. Šie pārskaitījumi parasti ir stabilāki nekā citas privātā kapitāla plūsmas; nesenās globālās finanšu krīzes laikā tie samazinājās tikai par 5 % un ātri atguva pirmskrīzes līmeni. Naudas pārvedumu potenciālu labi demonstrē fakts, ka 2013. gadā diasporas pārskaitītie līdzekļi veidoja 10 % no Senegālas IKP;

44.

atgādina, ka gan ES, gan trešo valstu vietējās un reģionālās pašvaldības var un vajag iesaistīt ES un dalībvalstu līmeņa, kā arī valstu kopīgajos centienos īstenot migrācijas partnerības. It īpaši vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska loma izpratnes palielināšanā un nepieciešamās informācijas sniegšanā izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstu iedzīvotājiem;

45.

norāda, ka potenciālajiem migrantiem ir jāapzinās, kāds ir risks un kādas briesmas viņiem draud, ja Eiropas Savienībā viņi mēģina iekļūt neatbilstīgā veidā. Viņi arī jāinformē par apstākļiem un struktūrām galamērķa valstīs, tostarp par darba tirgu, attiecīgas apmācības un valodu kursu pieejamību, kā arī ģimenes atkalapvienošanās nosacījumiem. Potenciālajiem migrantiem ir jānorāda uz kultūras atšķirībām starp viņu izcelsmes valsti un galamērķa valsti, un viņi jābrīdina par to, kāda uzvedība un rīcība ir nepieņemama;

46.

norāda, ka galamērķa valstu iedzīvotāji un uzņēmumi ir jāinformē par ieguvumiem no migrācijas un pienācīgi jāapmāca, lai varētu palīdzēt migrantu integrācijā. Šī informācija adresātu vislabāk var sasniegt vietējā un reģionālā līmenī, jo pašvaldības iedzīvotājiem ir vistuvāk. Laba likumīgās migrācijas un ilgtermiņa integrācijas politika vietējā un reģionālajā līmenī ir līdzeklis pret rasismu un ksenofobiju;

47.

atgādina: lai gan ierosinātā partnerības satvara ievadā ir minēts, ka vietējo spēju veidošana jāstiprina ar attīstības un kaimiņattiecību politikas palīdzību, tomēr trūkst sīkāka izklāsta par konkrētiem pasākumiem, kas šai ziņā būtu jāveic. Reģionu komitejai ir gan iespējas, gan nepieciešamība kļūt par partneri partnervalstu vietējo un reģionālo spēju veidošanas darbā;

48.

uzsver vajadzību investēt vietējo spēju stiprināšanā un partnervalstu vietējo un reģionālo pašvaldību darbā. Vietējām pašvaldībām jākļūst par partnerēm visos Ārējo investīciju plāna pīlāros, un RK atbalsta PLATFORMA ierosinājumu par sadarbību starp ES pilsētām un partnervalstu pilsētām kā vienu no svarīgākajiem instrumentiem, ar ko ieviest jauno pieeju, stiprināt spējas un dalīties tehniskajā pieredzē par vietējiem migrācijas pārvaldības risinājumiem; šajā saistībā Komiteja uzskata, ka no Ārējo investīciju plāna būtu jāfinansē pilsētu savstarpējā un reģionu savstarpējā sadarbība;

49.

uzsver, ka sadarbība starp ES, dalībvalstīm, ES dalībvalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām un migrantu izcelsmes un tranzīta valstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām var palīdzēt paaugstināt migrācijas pārvaldības efektivitāti, kas ir visu pušu interesēs. Lai to panāktu, Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir jāatbalsta vietējās un reģionālās pašvaldības gan finansiāli, gan politiski.