9.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 185/29

1.

uzsver, ka jaunā Prasmju programma ir ļoti svarīga Eiropas turpmākajai attīstībai. Ieguldījumiem ekonomikas, sociālajā un kultūras jomā ir ilgtermiņa ietekme, un tie ir īpaši svarīgi. Tādēļ RK atzinīgi vērtē jauno Prasmju programmu un rosina pielikt visas pūles, lai to ātri un efektīvi īstenotu. Šie ir jautājumi, kas ļoti nozīmīgi Eiropas vietējam un reģionālajam līmenim;

2.

norāda, ka darba tirgus kļūst arvien mainīgāks. Cilvēkiem jābūt daudzpusīgiem un jāspēj pielāgoties, lai varētu pārvarēt negaidītas pārmaiņas un izmantot radušās iespējas. Darba devēji arvien biežāk meklē darbiniekus, kam būtu ne tikai konkrētai profesijai vajadzīgās prasmes, bet arī “transversālas” vai “vispārīgas sociālas” prasmes. Šāda vēlme atbilst mūsdienu dzīves un sabiedrības prasībām, proti, cilvēkiem ar vispārējām un plašām prasmēm ir ne tikai labāks sniegums darba tirgū, bet viņi arī ir labāk informēti indivīdi, apzinīgāki pilsoņi un viedāki patērētāji;

3.

uzsver: ar prasmju pilnveides pasākumiem ir jārada nosacījumi, lai ES iedzīvotāji, kuriem trūkst pamatprasmju, var aktīvi piedalīties darba tirgū un paši nodrošināt sev iztiku. Tas ir svarīgi ne tikai no attiecīgās personas skatupunkta, bet arī visai sabiedrībai kopumā. Pēdējā laikā Eiropā arvien biežāk vērojamas sociālu nemieru pazīmes. Tas skaidri liecina, ka sociālā iekļaušana ir jāparedz kā būtisks pamatizglītības un apmācības pasākumu mērķis cīņā pret sociālo atstumtību. Aktīvam pilsoniskumam, kas sevī ietver apņemšanos respektēt demokrātijas vērtības un apzinātu un aktīvu iestāšanos par šīm vērtībām, ir jāiesaista visi cilvēki. Tādēļ ar integrāciju saistītu apsvērumu dēļ ir svarīgi, ka migranti, tostarp patvēruma meklētāji un bēgļi, arī gūst labumu no piemērota prasmju garantijas veida;

4.

tomēr uzsver, ka ir svarīgi, lai pamatprasmes tiktu apgūtas galvenokārt izglītības agrīnajos posmos un, jebkurā gadījumā, obligātās izglītības posmā;

5.

uzskata, ka jaunā Prasmju programma ir svarīga iniciatīva prasmju trūkuma novēršanai Eiropā, aptverot visu vajadzīgo prasmju klāstu – no pamatprasmēm līdz sarežģītām prasmēm un no transversālām prasmēm līdz konkrētai nozarei vajadzīgām prasmēm. Lai gan ir būtiski plašu prasmju spektru attīstīt jau no bērnības, Prasmju programma ir svarīga arī dažādām pieaugušo kategorijām – cilvēkiem, kuriem jāuzlabo savas prasmes, lai iekļūtu darba tirgū vai saglabātu savas darbvietas, cilvēkiem, kuriem jāiegūst jauna kvalifikācija darbam citā darbības jomā, tiem, kas vēlas izmantot pārrobežu mobilitāti, kā arī cilvēkiem, kuriem ir vajadzīgs pamats turpmākai izglītībai un apmācībai. Komiteja uzskata arī, ka, īstenojot prasmju pilnveidošanas pasākumus, ir svarīgi nodrošināt saskaņotību un papildināmību gan starp izglītību un apmācību kopumā – it īpaši arodizglītību – un apmācību darba vietā, gan katrā jomā atsevišķi;

6.

atbalsta Komisijas priekšlikumu par Prasmju garantiju ar mērķi palielināt zemāk kvalificētu pieaugušo nodarbinātības un pilnvērtīgas līdzdalības iespējas Eiropas sabiedrībā. Piedāvājumā piedalīties Prasmju garantijā ir jānorāda skaidri formulēti mērķi attiecībā uz prasmju vai kvalifikācijas līmeni, kas jāsasniedz, un pienākumi, kuri ir jāpilda zemāk kvalificētajiem pieaugušajiem. Piedāvājumā būtu jāņem vērā darba tirgū pieprasītais prasmju līmenis un veids, un, ja iespējams, jāparedz iespēja izmantot jau iegūto profesionālo kvalifikāciju. Šie jautājumi lielā mērā skar vietējās un reģionālās pašvaldības, jo to kompetences jomā ir izglītība, apmācība un nodarbinātība;

7.

uzskata, ka ir jābūt skaidrai saiknei starp esošo prasmju novērtējumu un no tā izrietošo prasmju pilnveides vajadzību noteikšanu, proti, personalizētu mācību plānu. Labi izstrādātam un personalizētam mācību plānam vajadzētu konkrēti informēt personu par izglītības pasākumu struktūru, mērķi un uzdevumiem;

8.

uzskata arī: lai personalizētus mācību plānus varētu īstenot, ir vajadzīgi kvalitatīvi un efektīvi informācijas un profesionālās orientācijas pakalpojumi mūža garumā. Saņemot šos pakalpojumus, attiecīgās personas tiktu informētas par mācību iespējām, kas ir pielāgotas viņu vajadzībām un kas palīdzēs apgūt ienākšanai darba tirgū nepieciešamās prasmes. Šie pakalpojumi var būt konsultēšana, stažēšanās, praktiskas ievirzes pasākumi, konsultācijas par studiju finansēšanu, kā arī informēšana par apmācības iespējām un piekļuvi dažādiem mācību veidiem un izglītības iestādēm;

9.

uzsver, ka šāda veida izglītības pasākumiem jābūt vērstiem uz to, lai personai sniegtu atbilstošas prasmes un zināšanas, kas viņai ir vajadzīgas, lai varētu iesaistīties darba tirgū un sabiedrības dzīvē; uzsver, ka ir svarīgi, lai dalībniekiem būtu arī iespēja kombinēt studijas dažādos izglītības sistēmas līmeņos un dažādās individuāli pielāgotās mācību vidēs. Tādējādi tiktu ātri iegūtas darba tirgum un sabiedrībai vajadzīgās prasmes un iemaņas, kā arī sekmēta patvēruma meklētāju un bēgļu integrācija sabiedrībā. Tas attiecas, piemēram, uz valodu pamatzināšanu apguvi, kas saistīta ar kursiem pamatizglītības, vidējās izglītības vai pēcvidusskolas izglītības līmenī. Turklāt būtu jāatvieglo tādu programmu īstenošana, kas ļauj apvienot darbu un mācības;

10.

norāda, ka mērķgrupu locekļiem būtu jādod iespējas izmantot dažādus apmācības veidus, kas ir individuāli pielāgoti, piemēram, atkarībā no ģeogrāfiskiem vai sociāliem faktoriem, kā arī ņemot vērā laika iespējas; turklāt būtu jānodrošina, ka mācības var kombinēt ar citām darbībām un ka tiek ņemtas vērā mācīšanās veidu atšķirības; uzsver, ka ir svarīgi, nodrošinot lietpratīgu vadību, izmantot jaunās mācību metodes, tostarp dažādus mācību veidus, kas balstās uz IT izmantošanu, piemēram, tālmācības (reālā laikā), jaukta tipa mācības vai citus atvērtās izglītības veidus. Jāņem vērā, ka tehniskās iespējas turpmākajos gados strauji paplašināsies. Tādēļ galvenais uzdevums ir panākt, ka apmācība iet kopsolī ar šo attīstību;

11.

norāda, ka šādā sistēmā būtu aktīvi jāuzrunā nelabvēlīgā stāvoklī esošas grupas, kurām nepieciešama prasmju pilnveidošana un kurās personas nemeklē izglītības iespējas pēc savas iniciatīvas. Būtu lietderīgi, ka tas tiek darīts, vienlaikus īstenojot pasākumus valsts vai vietējā/reģionālā līmenī. Piemēram, vietējās un reģionālās pašvaldības varētu atbildēt par mērķgrupu noteikšanu un tās informatīvi atbalstīt un motivēt, paredzot, ka tie, kuri ir kvalificējušies dalībai apmācībā, iegūst piekļuvi valsts līmenī noteiktiem atbalsta veidiem, piemēram, studiju finansējumam, nodokļu atvieglojumiem vai mācību atvaļinājumiem. RK uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, piemēram, dažādām jaunatnes organizācijām, var būt nozīmīga loma izpratnes palielināšanā;

12.

piekrīt Komisijas paziņojumā izteiktajam vērtējumam, ka darba devēji tādā pašā mērā kā iepriekš neprasa profesionālās prasmes un iemaņas, bet gan arvien vairāk novērtē plaši izmantotas prasmes, piemēram, spēju strādāt komandā, radošo domāšanu un problēmu risināšanas prasmes, kā arī personas, kurām piemīt spējas strādāt dažādās jomās. Šie jaunie apstākļi būtu jāņem vērā izglītības un tālākās apmācības pasākumu plānošanā un īstenošanā. Tomēr Komiteja uzskata, ka ir jāizstrādā īpašs mācību saturs, kas vērsts uz jaunajām ekonomikas nozarēm, piemēram, zaļo ekonomiku un jūras nozaru ekonomiku;

13.

rosina veidot ciešāku sadarbību, kas balstīta uz partnerību starp valsts, reģionālo un vietējo līmeni, uzņēmumiem, darba ņēmējiem un arodbiedrībām, kā arī pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, lai labāk izmantotu prasmes un kvalifikāciju, kuras iegūtas neformālās un ikdienējās mācīšanās ceļā. Ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto prasmju atzīšana var ievērojami sekmēt centienus noskaidrot, kādas jaunas prasmes un kvalifikācijas ir pieprasītas;

14.

uzsver: tā kā izglītības un apmācības sistēmu saturs un organizēšana ir dalībvalstu kompetencē, Prasmju garantija būtu jāveido, ņemot vērā attiecīgos valsts, reģionālos un vietējos apstākļus un pieejamos resursus, kā arī to, ka ieguldījumi cilvēkkapitālā ir jāuzskata par sociālajiem ieguldījumiem. Komiteja uzsver, ka ļoti svarīga nozīme izglītības garantijas īstenošanā dalībvalstīs ir iespējām piesaistīt ES līdzfinansējumu, izmantojot esošās vai turpmākās finansējuma programmas;

15.

pauž gandarījumu par Komisijas ieceri turpināt centienus panākt kopīgu izpratni par svarīgākajām pamatprasmēm, lai tās būtu skaidri norādītas valstu pamatnostādnēs un tiktu apgūtas izglītības procesā un lai vienlaikus tās varētu arī tikt novērtētas dažādos izglītības nozares pārvaldības līmeņos. To pamatprasmju nozīmība, kuru mērķis ir arī pavērt cilvēkiem iespējas atbilst ļoti mainīgajām darba tirgus prasībām, ir jāapspriež dažādos forumos ES, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī. Tādēļ būtu lietderīgi to darīt ciešā dialogā starp sabiedrisko organizāciju, arodbiedrību, izglītības sistēmas, pētniecības jomas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem;

16.

uzskata, ka ir svarīgi, lai jau izstrādes un izveides posmā tiktu iesaistītas vietējās un reģionālās pašvaldības, tostarp kā izglītības un apmācības nodrošinātājas, kā arī skolotāju apmācības struktūras, lai nodrošinātu to, ka šīs prasmes tiek pēc iespējas ātrāk apgūtas praktiski. RK norāda, ka Komisijas izstrādātais atsauces satvars attiecībā uz digitālajām prasmēm un uzņēmējdarbības prasmēm ir nozīmīgs, jo tas ir ļoti svarīgs solis šādā attīstības procesā. Tādēļ Komiteja ierosina izstrādāt atbilstošu atsauces satvaru citām pamatprasmēm, piemēram, finanšpratībai, kā arī papildu materiālus par pamatprasmju apguvi, noteikšanu un novērtēšanu;

17.

uzskata, ka būtu lietderīgi, ja Komisija turpinātu centienus, rīkojot tematiskās nedēļas un sadarbojoties ar organizāciju WorldSkills. Tas savukārt rosinās valstu, reģionālo un vietējo līmeni īstenot iniciatīvas, lai ar informācijas dienu, profesionālo konkursu un praktiskas ievirzes pasākumu palīdzību popularizētu profesionālo izglītību;

18.

atzinīgi vērtē ES līmeņa rīcību, kuras mērķis ir mazināt prasmju trūkumu, kas ir īpaša problēma mazākām vietējām un reģionālajām pašvaldībām lauku rajonos. Šajā saistībā Komiteja gaida jaunā priekšlikuma par rīcības plānu starpnozaru sadarbībai prasmju jomā īstenošanu, lai redzētu, vai šī jaunā sistēma var sekmēt vietējo un reģionālo pašvaldību starpnozaru sadarbību. Šāda starpnozaru sadarbības platforma varētu būt lietderīga vietējai ekonomikai, darbaspēkam un sabiedriskajiem pakalpojumiem;

19.

atbalsta Komisijas ieceri mudināt dalībvalstis veidot izglītības sistēmas tā, lai tās pavērtu iespēju pārejai no vispārējām mācību programmām uz mērķtiecīgiem profesionālās izglītības pasākumiem;

20.

atbalsta ieceri aicināt dalībvalstis nodrošināt tālākizglītības iespējas nesen ieceļojušiem migrantiem, kas ir ātri iekļāvušies darba tirgū, un šim nolūkam izmantot mērķtiecīgus pasākumus, lai novērstu viņu vēlāku atstumtību no darba tirgus;

21.

atbalsta Komisijas centienus paplašināt augstākās profesionālās izglītības un tālākizglītības iespējas, lai nodrošinātu, ka profesionālās izglītības līmenis vēl vairāk paaugstinās. Šādām izglītības iniciatīvām jābūt balstītām uz stabilu partnerību starp apmācības sniedzējiem, pētniekiem, uzņēmumiem un vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

22.

norāda: Komisijai būtu jāturpina centieni nodrošināt, ka profesionālā izglītība turpina atbalstīt mūžizglītību un paver iespēju turpināt tālākizglītību augstāka kvalifikācijas līmeņa sasniegšanai;

23.

atbalsta Komisijas priekšlikumu mudināt dalībvalstis izstrādāt visaptverošas valsts stratēģijas digitālo prasmju jomā;

24.

norāda, ka ir jārada noteikti priekšnosacījumi, lai varētu nodrošināt kvalitatīvas un novatoriskas mācīšanas metodes un mācīšanās veidus digitālā satura jomā:

25.

uzskata, ka digitalizācija ir iespēja risināt dažādas skolu problēmas, piemēram, saistībā ar:

26.

uzsver: lai varētu gūt panākumus digitālo prasmju veicināšanas jomā, ir jāpaaugstina pedagoģiskās vadības kvalitāte dažādos izglītības līmeņos. RK uzskata, ka pastiprināts atbalsts digitālo prasmju apguvei skolās var sekmēt pievilcīgākas darbvietas skolotājiem, kuru gatavība un spēja tālāk attīstīt savas prasmes pieaugs;

27.

norāda, ka ir jānošķir digitālās pamatprasmes, kas ir jāapgūst ikvienam, un īpašas digitālās prasmes, kuras attiecas uz noteiktu tematiku vai noteiktām zināšanu jomām;

28.

pauž cerību, ka Eiropas kvalifikāciju sistēmas pārskatīšana nodrošinās, ka valstu kvalifikāciju ietvarstruktūras tiek vajadzības gadījumā atjauninātas un ka ziņošana tiek veikta vienotā formātā. Komiteja tomēr atgādina, ka par kvalitātes nodrošināšanas principu noteikšanu valsts kvalifikāciju sistēmā atbild dalībvalstis;

29.

uzsver, ka ir svarīgi turpināt dalībvalstu centienus kvalitātes nodrošināšanā, un piekrīt Eiropas Komisijai, ka ES un trešo valstu sadarbībā kvalifikāciju salīdzināmības jomā ir vajadzīga pakāpeniska pieeja;

30.

uzsver, ka lielāko daļu profesiju un profesionālo jomu skar ievērojamas pārmaiņas, rodas jaunas profesijas, savukārt citas noveco. Tādēļ ir svarīgi, lai prasmju kopumi un profili nākotnē atbilstu straujajām pārmaiņām un darba tirgus atjaunināšanās tendencēm. Īpaša uzmanība šajā saistībā būtu jāpievērš pamatprasmju nozīmei;

31.

norāda uz Eiropas Parlamenta 2016. gada rezolūciju (1), kurā uzsvērts, ka ir svarīgi atbalstīt bēgļu, patvēruma meklētāju un līdzīgos apstākļos esošu personu iekļaušanu un integrāciju. Tādēļ ir svarīgi pēc iespējas ātrāk sniegt atbalstu dalībvalstīm to centienos nodrošināt piekļuvi prasmju un kvalifikāciju iegūšanai, valodu apmācībai, prasmju pilnveidošanas un citiem pasākumiem, kas atvieglo iekļaušanos darba tirgū un sabiedrībā. Tāpat svarīga nozīme ir iespējai bez kavēšanās validēt izglītību vai kvalifikāciju, kas iegūta attiecīgajā izcelsmes valstī;

32.

atzinīgi vērtē Komisijas solījumu Prasmju programmā pievērst īpašu uzmanību inovācijai izglītības jomā un pauž cerību, ka tas atvieglos arī pamatprasmju apguvi, kas ir svarīgs Eiropas izglītības un apmācības sistēmu komponents;

33.

uzskata, ka Komisijai būtu jāveicina uz apmācāmo personu orientētas un uz digitālās mācīšanās aspektiem balstītas izglītības turpmākā attīstība, kā Komiteja norādīja atzinumā par Komisijas paziņojumu “Izglītības atvēršana” (2014) (2);

34.

norāda, ka jaunās Prasmju programmas īstenošana būs atkarīga no visu, īpaši pieaugušo izglītībā un tādu cilvēku apmācībā, kuriem ir dažādas spējas, iesaistīto skolotāju prasmju pilnveidošanas. Dalībvalstu īstenošanas plānos būtu pienācīgi jāapsver atbalsts mācību personālam, un varētu veikt pasākumus, lai palielinātu informētību par Eiropas Pieaugušo izglītības e-platformu (EPALE);

35.

piekrīt Komisijas viedoklim, ka dalībvalstīm jāuzlabo mācībspēku un citu Prasmju garantijas īstenošanā iesaistīto personu sākotnējā izglītība un profesionālā tālākizglītība;

36.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu kopīgi ar dažādām ieinteresētajām personām atbalstīt augstākās izglītības modernizāciju, it īpaši prasmju novērtējuma satvara izstrādi. Šajā darbā būtu jāņem vērā dalībvalstu nacionālās izglītības sistēmas un vietējā un reģionālā līmeņa priekšrocības un problēmas, tostarp atšķirīgās vietējo un reģionālo darba tirgu vajadzības. Komiteja šajā saistībā uzsver, ka jāmācās no līdzīgos pasākumos gūtajiem panākumiem un piedzīvotajām neveiksmēm, lai nodrošinātu vajadzīgo apņēmību panākt vienprātību par augstākās izglītības tālāku modernizēšanu;

37.

saistībā ar Komisijas ierosināto iniciatīvu par augstskolu absolventu turpmāko gaitu novērošanu, lai palielinātu informētību par viņu panākumiem darba tirgū, vēlētos uzsvērt, ka šāda iniciatīva nedrīkst radīt papildu administratīvo slogu nedz valstu vai reģionu iestādēm un augstākās izglītības iestādēm, nedz arī studentiem. Komiteja arī norāda, ka jāievēro datu aizsardzības noteikumi. Tādēļ iecere šajā nolūkā izmantot nodokļu un sociālās apdrošināšanas informāciju ir apšaubāma;

38.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu pārskatīt pašreizējo Europass sistēmu. Lai nodrošinātu precīzu un aktuālu informāciju par prasmju pieprasījumu un piedāvājumu, pārskatītajā Europass sistēmā jāizmanto vietējā un reģionālajā līmenī pašlaik uzkrātā pieredze. Tādēļ vietējās un reģionālās pašvaldības var sniegt lietderīgu ieguldījumu prasmju zinātībā un ierosinātās tiešsaistes pakalpojumu platformas darbībā.