16.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 101/126

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2008. gada 4. septembra rezolūciju par albīnu slepkavībām Tanzānijā (1),

—

ņemot vērā ANO neatkarīgā eksperta 2016. gada 18. janvāra ziņojumu par personu ar albīnismu cilvēktiesību stāvokli,

—

ņemot vērā ES 2015. gada 13. jūnija paziņojumu presei par starptautisko dienu izglītošanai par albīnismu,

—

ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2014. gada 18. decembra rezolūciju Nr. 69/170 par starptautisko dienu izglītošanai par albīnismu,

—

ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību komisijas 2013. gada 5. novembra rezolūciju Nr. 263 par to, lai tiktu pārtraukti uzbrukumi personām ar albīnismu un viņu diskriminācija,

—

ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2013. gada 13. jūnija rezolūciju Nr. 23/13 par uzbrukumiem personām ar albīnismu un viņu diskrimināciju,

—

ņemot vērā 1948. gada 10. decembra Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

—

ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

—

ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

—

ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām,

—

ņemot vērā Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu,

—

ņemot vērā ANO 1992. gada 18. decembra Deklarāciju par personu, kas pieder pie nacionālajām vai etniskajām, reliģiskajām vai lingvistiskām minoritātēm, tiesībām,

—

ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

—

ņemot vērā Kotonū Partnerattiecību nolīgumu,

—

ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.

tā kā albīnisms ir iedzimta īpatnība, kas skar apmēram vienu no katriem 20 000 cilvēku visā pasaulē; tā kā šis rādītājs ir daudz augstāks Subsahāras valstīs, turklāt Tanzānijā, Malāvijā un Burundi ir visvairāk personu ar albīnismu (PAA);

B.

tā kā PAA saskaras ar vairākiem galējiem vajāšanu un cilvēktiesību pārkāpumu veidiem, sākot no plašas diskriminācijas sabiedrībā, mutiskiem apvainojumiem un izslēgšanas no sabiedriskajiem pakalpojumiem līdz pat slepkavībām, nolaupīšanām, izvarošanām un sakropļošanai; tā kā cilvēktiesību novērotāji ziņoja par 448 uzbrukumiem PAA 2015. gadā vien, un tie notikuši 25 Āfrikas valstīs; tā kā ir ļoti iespējams, ka šie skaitļi neatspoguļo patiesos apjomus, jo iestādes neveic šādu noziegumu sistemātisku uzraudzību un dokumentēšanu vai arī tām trūkst spēju un resursu, lai veiktu rūpīgu izmeklēšanu;

C.

tā kā lielākais drauds personām ar albīnismu Āfrikā rodas no plaši izplatītās māņticības un maldinošas ticējumu sistēmas par viņu stāvokli, ieskaitot mītu, ka PAA ir burvju spējas, kā rezultātā viņus regulāri nogalina noziedzīgi grupējumi un viņu ķermeņa daļu tirgotāji, jo valda ticība, ka tās nes veiksmi, veselību un laimi; tā kā vairākās valstīs tikuši atrakti PAA kapi un nozagtas viņu ķermeņa daļas vai kauli;

D.

tā kā Malāvijā dzīvo aptuveni 10 000 cilvēku ar albīnismu, un policija tur ziņojusi par 69 uzbrukumiem kopš 2014. gada novembra, no kuriem 18 bija slepkavības; tā kā 2016. gada aprīlī tika nogalināti četri cilvēki, tostarp divus gadus vecs bērns, un tā rezultātā iestādes atzinušas PAA par “apdraudētu sugu”;

E.

tā kā Malāvijas prezidents Peter Mutharika publiski nosodījis nesen notikušos uzbrukumus;

F.

tā kā līdzās Malāvijai ziņots par uzbrukumiem PAA arī vairākās citās Austrumāfrikas valstīs, jo īpaši Tanzānijā, Burundi, Kenijā un Mozambikā;

G.

tā kā sievietes un bērni ar albīnismu ir īpaši neaizsargāti pret sociālo atstumtību; tā kā sievietes ar albīnismu bieži ir seksuālās vardarbības mērķis sakarā ar plaši izplatīto uzskatu, ka dzimumakts ar sievieti ar albīnismu var izārstēt HIV/AIDS, un tā kā sievietēm, kurām ir piedzimuši bērni ar albīnismu, tiek atteikts darbs un viņas darbā tiek diskriminētas; tā kā bērni ir liela daļa no rituālo uzbrukumu upuriem un daudziem no viņiem draud pamešana; tā kā bailes no uzbrukumiem skolas vecuma bērnus kavē izmantot savas tiesības uz izglītību;

H.

tā kā Tanzānijas valdība ir veikusi nopietnus un būtiskus pasākumus, lai risinātu ar burvestībām saistītās problēmas šajā valstī, tostarp apturot tradicionālo dziednieku licences un apcietinot daudzas personas, kas apgalvo, ka veic ārstēšanu ar burvestībām; tā kā Tanzānijas prezidents 2008. gadā iecēla pirmo parlamenta deputātu ar albīnismu un 2015. gada decembrī pirmo reizi persona ar albīnismu tika iecelta ministra vietnieka amatā;

I.

tā kā šī problēma gan kļūst starptautiski arvien zināmāka un skartajās valstīs tiek pieņemti jauni tiesību akti, tomēr vēl arvien ļoti maz personu tiek pakļautas kriminālvajāšanai un notiesātas par šādiem nodarījumiem un daudzās Āfrikas valstīs noziegumi un spīdzināšana vēl arvien notiek pilnīgi nesodīti;

J.

tā kā 2016. gada 1. martā Dienvidmalāvijā saniknots pūlis nolinčoja un sadedzināja septiņas personas, apsūdzot tās par “albīnu medībām”; tā kā Malāvijas policijas galvenais inspektors pavēlējis policistiem nošaut ikvienu, kuru pieķer PAA nolaupīšanā;

K.

tā kā PAA diskriminācija, vajāšana un stigmatizācija likusi simtiem cilvēku bēgt un meklēt patvērumu pagaidu apmetnēs; tā kā šī situācija ir radījusi PAA vēl lielākas problēmas un nedrošību, ierobežojot viņu piekļuvi pamatpakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpei un izglītībai, viņu nodarbinātības iespējas un līdzdalību sabiedrībā;

L.

tā kā šī diskriminācija var radīt traumu uz visu mūžu un psihosociālas problēmas, turklāt tā rada lielas bažas un bailes PAA kopienā; tā kā PAA parasti ir lielākas grūtības piekļūt atbilstošai medicīniskajai aprūpei, tajā skaitā ādas vēža profilakses zālēm;

M.

tā kā 2015. gada martā ANO iecēla pirmo neatkarīgo ekspertu par personu ar albīnismu cilvēktiesību stāvokli un 13. jūniju oficiāli izziņoja par starptautisko dienu izglītošanai par albīnismu;

N.

tā kā 2016. gada jūnijā ar ANO atbalstu notika pirmais reģionālais forums rīcībai albīnisma jomā Āfrikā, kurā izstrādāja specifisku, vienkāršu un efektīvu pasākumu plānu, lai cīnītos ar cilvēktiesību pārkāpumiem pret PAA;

O.

tā kā ES ir veikusi sabiedrības informēšanu kampaņas, lai radītu plašāku izpratni par šo jautājumu un ir atbalstījusi pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšanos un rīcībspējas palielināšanas pasākumus vietējo iestāžu cīņā pret PAA nogalināšanu,

1.

atgādina, ka cilvēkiem ar albīnismu ir tiesības dzīvot tāpat kā ikvienam citam bez jebkāda veida bailēm, kā noteikts 1948. gada Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 2. un 3. pantā;

2.

pauž dziļas bažas par pastāvīgo un plaši izplatīto diskrimināciju un vajāšanu, ar kuru saskaras personas ar albīnismu Āfrikā, jo īpaši pēc nesenā vardarbības pieauguma Malāvijā; asi nosoda visas slepkavības, nolaupīšanas, sakropļošanas un citu necilvēcīgu un pazemojošu attieksmi, ko pieredz PAA, un pauž līdzjūtību un solidaritāti upuru ģimenēm; nosoda arī jebkāda veida tirdzniecību ar PAA ķermeņa daļām;

3.

pauž nožēlu par klusēšanu un vienaldzību saistībā ar šiem notikumiem; atgādina, ka valsts galvenā atbildība ir aizsargāt savus iedzīvotājus, tostarp neaizsargātās grupas, un mudina Malāvijas valdību un visu skarto valstu iestādes veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu jebkādu vardarbību un diskrimināciju pret PAA un aizsargātu gan šo personu, gan viņu ģimenes locekļu cieņu, cilvēktiesības un labklājību;

4.

mudina Malāvijas iestādes pārtraukt nesodāmību un steidzami prasīt starptautisku atbalstu, lai veiktu objektīvu un efektīvu izmeklēšanu saistībā ar visiem ziņojumiem par uzbrukumiem PAA, lai atrastu vainīgos un sauktu tos pie atbildības;

5.

atzinīgi vērtē prezidenta P. Mutharika paziņojumu, kurā viņš nosoda uzbrukumus un aicina drošības iestādes nodrošināt PAA maksimālu aizsardzību; tomēr brīdina nepieļaut eskalāciju un atgādina, ka kūdīšana uz naidu un vardarbību nevar būt atbilde uz PAA pašreizējo diskrimināciju; jo īpaši nosoda jebkādus iedzīvotāju mēģinājumus pašiem ķerties pie tiesas spriešanas;

6.

aicina Malāvijas valdību efektīvāk risināt PAA medicīniskās, psiholoģiskās un sociālās vajadzības, kā daļu no integrācijas politikas garantējot viņiem vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un izglītībai;

7.

atzinīgi vērtē 2015. gada marta Malāvijas nacionālo rīcības plānu, kura mērķis ir uzlabot informētību, palielināt iekšējo drošību, uzlabot cilvēktiesību uzraudzību, tiesībaizsardzības un likumdošanas pārvaldību un dot iespējas cilvēkiem ar albīnismu; aicina Malāvijas valdību īstenot piecu punktu rīcības plānu un prasa šim projektam piešķirt vairāk līdzekļu;

8.

atzinīgi vērtē Tanzānijas valdības centienus cīnīties pret PAA diskrimināciju un lēmumu aizliegt darboties personām, kas apgalvo, ka veic ārstēšanu ar burvestībām, cenšoties pārtraukt PAA nogalināšanu, taču vienlaikus atzīst, ka pārāk maz gadījumos vainīgie tiek saukti pie atbildības; attiecīgi aicina Malāvijas valdību grozīt spēkā esošos tiesību aktus, lai atspoguļotu pret PAA veikto noziegumu smagumu;

9.

uzskata, ka būtu jāveltī vairāk pūliņu, lai ar sabiedrības informēšanas kampaņām novērstu šādas diskriminācijas un vardarbības pamatcēloņus; uzsver vietējo iestāžu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju izšķirošo lomu, lai veicinātu PAA tiesības, informētu un izglītotu iedzīvotājus un kliedētu mītus un aizspriedumus par albīnismu;

10.

pauž bažas par īpašām problēmām, ar kuram saskaras sievietes un bērni ar albīnismu, un kas tos vēl vairāk pakļauj nabadzības, nedrošības un izolācijas riskam; uzstāj, ka visiem upuriem jābūt pieejamai atbilstošai medicīniskai un psiholoģiskai aprūpei un ka būtu jāievieš atbilstoši politikas pasākumi, lai atvieglotu viņu reintegrāciju savās kopienās;

11.

aicina skarto valstu iestādes sadarbībā ar starptautiskajiem un reģionālajiem partneriem apņemties veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu un apkarotu nelikumīgu tirdzniecību ar albīnu ķermeņu daļām, pārskatīt lietas, ja ir aizdomas par kapu izlaupīšanu, izsekot un identificēt, no kurienes rodas pieprasījums pēc šādām ķermeņa daļām, un saukt t. s. “albīnu medniekus” pie atbildības;

12.

uzskata, ka prokurori, izmeklētāji un policijas darbinieki būtu īpaši jāapmāca, sniedzot viņiem nepieciešamās zināšanas ar PAA saistīto lietu risināšanai;

13.

uzsver, ka kopumā trūkst izpratnes un veselības informācijas par albīnismu un tas vēl vairāk pasliktina PAA veselības stāvokli; uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka viņiem ir pieeja veselības aprūpei, jo īpaši lauku un attālos apgabalos; uzskata, ka veselības aprūpes personālam ir jāsniedz apmācība, kā ar izpratni izturēties pret albīnismu;

14.

aicina uzlabot skolotāju un skolu administrāciju apmācību par albīnismu, savukārt Malāvijas iestādes aicina atvieglot PAA piekļuvi izglītībai un iespējas to izmantot;

15.

atzinīgi vērtē to, ka ANO Cilvēktiesību padome 2015. gadā izveidoja neatkarīga eksperta amatu par personu ar albīnismu cilvēktiesību stāvokli un to, ka viņa 2016. gada 17.–19. jūnijāDar El Salaam sarīkoja pirmo reģionālo forumu rīcībai albīnisma jomā Āfrikā;

16.

aicina ES un tās dalībvalstis turpināt sadarboties ar skartajām valstīm un nodrošināt nepieciešamo finansiālo un tehnisko palīdzību, lai efektīvi atbalstītu to centienus izstrādāt politikas virzienus, ar kuriem risināt PAA īpašās vajadzības un tiesības, pamatojoties uz nediskrimināciju un sociālo integrāciju;

17.

mudina visas skartās valstis dalīties ar labāko praksi personu ar albīnismu tiesību aizsardzībā un veicināšanā;

18.

aicina ES cieši uzraudzīt PAA cilvēktiesību situāciju Āfrikā, jo īpaši ES delegācijām sagatavojot regulārus ziņojumus un īstenojot paveiktā darba kontroli, kā arī turpināt veicināt būtiskus uzlabojumus šo personu aizsardzībai un sociālajai integrācijai;

19.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, EĀDD, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei Savienības ārlietās un drošības politikas jautājumos, Malāvijas un Tanzānijas valdībām un parlamentiem, Āfrikas Savienībai un ANO ģenerālsekretāram.