9.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 91/2

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Kongo Demokrātisko Republiku (KDR), īpaši 2016. gada 10. marta rezolūciju (1) un 2015. gada 9. jūlija rezolūciju (2),

—

ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas 2016. gada 15. jūnija rezolūciju par pirmsvēlēšanu un drošības situāciju KDR,

—

ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP/PV) un viņas runaspersonas paziņojumus par situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā,

—

ņemot vērā ES delegācijas Kongo Demokrātiskajā Republikā paziņojumus par cilvēktiesību stāvokli šajā valstī,

—

ņemot vērā Padomes 2016. gada 23. maija secinājumus par Kongo Demokrātisko Republiku,

—

ņemot vērā ES 2014. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē, ko Padome pieņēma 2015. gada 22. jūnijā,

—

ņemot vērā Beni, Butembo un Lubero teritoriju pilsoniskās sabiedrības grupu atklāto 2016. gada 14. maija vēstuli Kongo Demokrātiskās Republikas prezidentam,

—

ņemot vērā 2013. gada decembra Nairobi deklarāciju,

—

ņemot vērā Kongo Demokrātiskās Republikas un reģiona pamatnolīgumu par mieru, drošību un sadarbību, kas 2013. gada februārī tika parakstīts Adisabebā,

—

ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas par KDR, īpaši Rezolūciju 2198 (2015) par sankciju atjaunošanu pret KDR un ekspertu grupas pilnvaru termiņa pagarināšanu un Rezolūciju 2277 (2016), ar ko uz gadu atjaunoja pilnvaras ANO Stabilizācijas misijai KDR (MONUSCO),

—

ņemot vērā ANO ekspertu grupas 2016. gada 23. maija ziņojumu par KDR,

—

ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra 2015. gada 27. jūlija gada ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli un ANO Kopīgā cilvēktiesību biroja darbību Kongo Demokrātiskajā Republikā,

—

ņemot vērā Starptautiskās tiesas lēmumus un rīkojumus,

—

ņemot vērā Āfrikas Lielo ezeru reģiona starptautisko sūtņu un pārstāvju grupas 2015. gada 2. septembra kopīgo paziņojumu presei par vēlēšanām KDR,

—

ņemot vērā ANO Drošības padomes priekšsēdētāja 2015. gada 9. novembra paziņojumu par situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā,

—

ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2016. gada 9. marta ziņojumu par ANO Stabilizācijas misiju KDR un par Kongo Demokrātiskās Republikas un reģiona pamatnolīguma par mieru, drošību un sadarbību īstenošanu,

—

ņemot vērā pārskatīto Kotonū Partnerattiecību nolīgumu,

—

ņemot vērā 1981. gada jūnija Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

—

ņemot vērā Āfrikas Demokrātijas, vēlēšanu un pārvaldības hartu,

—

ņemot vērā Kongo 2006. gada 18. februāra konstitūciju,

—

ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.

tā kā pasliktinās drošības situācija Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļaustrumu daļā, kurā turpina darboties desmitiem bruņotu grupējumu un no kurienes tiek saņemti neskaitāmi ziņojumi par masu slepkavībām, šo grupējumu veiktu bērnu vervēšanu un izmantošanu, un par plaši izplatītu seksuālo un ar dzimumu saistītu vardarbību;

B.

tā kā laikā no 2014. gada oktobra līdz 2016. gada maijam Beni, Lubero and Butembo teritorijās tika brutāli nogalināti vairāk nekā 1 160 cilvēku un vairāk nekā 1 470 cilvēku ir pazuduši, tika nodedzinātas daudzas mājas, veselības aprūpes centri un skolas un daudzas sievietes, vīrieši un bērni tika pakļauti seksuālai vardarbībai;

C.

tā kā tagad daudzus ciematus šajās teritorijas ir okupējuši bruņoti grupējumi;

D.

tā kā tiek pausts aizvien lielāks sašutums par KDR valdības bezdarbību un klusuciešanu, nereaģējot uz šiem šausminošajiem noziegumiem, kuros varētu būt vainojami gan nemiernieku bruņotie grupējumi, gan valsts bruņotie spēki;

E.

tā kā ir notikuši ārkārtīgi nežēlīgi slaktiņi, kas dažkārt veikti pavisam netālu no valsts armijas (FARDC) pozīcijām un ANO miera uzturēšanas misijas Kongo Demokrātiskajā Republikā (MONUSCO) bāzēm;

F.

tā kā šīs masu slepkavības sastapās ar starptautiskās sabiedrības vienaldzību un plašsaziņas līdzekļu klusuciešanu;

G.

tā kā valsts konstitūcijā KDR prezidentam ir paredzēta valsts integritātes, nacionālās neatkarības, iedzīvotāju un preču drošības un valsts iestāžu regulāras darbības garantētāja loma, un viņš ir arī valsts bruņoto spēku virspavēlnieks;

H.

tā kā Kongo Demokrātiskajā Republikā pastāv liela politiskā spriedze, jo prezidentam J. Kabila, kurš ir pie varas kopš 2001. gada, saskaņā ar konstitūciju ir jāatkāpjas 2016. gada 20. decembrī, taču viņš vēl nav paziņojis par šādu turpmāko rīcību;

I.

tā kā Kongo armija un MONUSCO atrodas šajā reģionā, lai saglabātu stabilitāti, cīnītos pret bruņotajiem grupējumiem un aizsargātu civiliedzīvotājus;

J.

tā kā MONUSCO pilnvaras tika atjaunotas un pastiprinātas;

K.

tā kā plaši izplatītā nespēja tiesāt tos, kuri ir atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem, ir veicinājusi nesodāmības klimatu un jaunu noziegumu pastrādāšanu;

L.

tā kā lielākās grūtības miera panākšanā ir radījuši KDR nestabilie pūliņi demobilizēt tūkstošiem nemiernieku kaujinieku, vai nu iesaucot viņus valsts armijā, vai arī atvieglojot viņu iekļaušanos civilajā dzīvē;

M.

tā kā saskaņā ar humānās palīdzības sniedzēju aplēsēm palīdzība šobrīd ir nepieciešama 7,5 miljoniem cilvēku; tā kā nemitīgā konflikta dēļ un militāro operāciju rezultātā valsts iekšienē ir arī pārvietoti 1,5 miljoni cilvēku un vairāk nekā 400 000 cilvēku ir bijuši spiesti pamest savu valsti;

N.

tā kā Humānās palīdzības koordinācijas birojs (OCHA) ir ziņojis, ka aizvien biežāka kļuvusi cilvēku nolaupīšana un uzbrukumi palīdzības sniedzējiem un konvojiem, tādēļ humānās palīdzības organizācijas ir spiestas atlikt palīdzības sniegšanu uz vēlāku laiku un savu darbību apturēt;

O.

tā kā Kongo austrumu daļā notiekošo masveida slepkavību cēlonis ir reģionālās un valsts politikas sasaistīšana, etniskās spriedzes instrumentalizācija un resursu izmantošana,

1.

pauž dziļas bažas par vardarbības eskalāciju un satraucošo un aizvien sliktāko humanitāro situāciju KDR, kuru jo īpaši izraisījuši bruņotie konflikti austrumu provincēs, kas ilgst jau vairāk nekā 20 gadus; pauž nožēlu par zaudētajām dzīvībām un izsaka līdzjūtību KDR iedzīvotājiem;

2.

atkārtoti pieprasa, lai visas konfliktā iesaistītās puses nekavējoties izbeigtu vardarbību, noliktu ieročus, atbrīvotu visus savervētos bērnus un veicinātu dialogu, kura mērķis ir panākt miermīlīgu un ilgtspējīgu konflikta risinājumu; aicina ātri un aktīvi atsākt MONUSCO un KDR bruņoto spēku (FARDC) sadarbību, balstoties uz 2016. gada 28. janvārī Kinšasā parakstīto militārās sadarbības nolīgumu, lai atjaunotu un nostiprinātu mieru un drošību gan austrumu reģionā, gan visā valstī;

3.

atgādina, ka visu bruņoto grupējumu neitralizēšana šajā reģionā lielā mērā veicinās mieru un stabilitāti, un aicina Kongo Demokrātiskās Republikas valdību to noteikt par prioritāti un atjaunot visu tās pilsoņu drošību un stabilitāti Beni, Lubero un Butembo teritorijās;

4.

aicina starptautisko sabiedrību steidzamā kārtā uzsākt rūpīgu, neatkarīgu un pārredzamu masu slepkavību izmeklēšanu, pilnībā sadarbojoties ar KDR valdību un MONUSCO; aicina organizēt Āfrikas Lielo ezeru reģiona starptautisko sūtņu un pārstāvju grupas ārkārtas sanāksmi par vēlēšanām Kongo Demokrātiskajā Republikā un šajā sakarībā veikt atbilstošus pasākumus, piemēram, ANO Drošības padomē;

5.

uzstāj, ka šai situācijai nevajadzētu būt par šķērsli tam, lai vēlēšanas notiktu, kā plānots konstitūcijā; uzsver, ka ilgtermiņa stabilitātei un valsts attīstībai izšķiroša būs sekmīga un savlaicīga vēlēšanu rīkošana;

6.

aicina Starptautiskās Krimināltiesas (ICC) prokuroru vākt informāciju un izskatīt pārkāpumus, lai noteiktu, vai ir pamatota Starptautiskās Krimināltiesas izmeklēšana par iespējamiem noziegumiem Beni apvidū;

7.

atkārtoti norāda, ka personas, kas vainojamas cilvēktiesību pārkāpumos, kara noziegumos, noziegumos pret cilvēci, seksuālā vardarbībā pret sievietēm un meitenēm, un tie, kuri ir atbildīgi par bērnu vervēšanu, nedrīkst palikt nesodīti; uzsver, ka cilvēki, kas ir atbildīgi par šādiem nodarījumiem, ir jāuzrāda, jāidentificē, jānodod kriminālvajāšanai un jāsoda saskaņā ar valsts un starptautiskajām krimināltiesībām;

8.

aicina sagatavot novērtējuma ziņojumu par MONUSCO darbību un darīt to publiski pieejamu; atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes Rezolūciju 2277 (2016), ar kuru atjaunināts MONUSCO mandāts un paplašinātas tās kompetences civilās aizsardzības un cilvēktiesību jomā, cita starpā arī tādos jautājumos kā ar dzimumu saistīta vardarbība un vardarbība pret bērniem;

9.

mudina MONUSCO pilnībā izmantot savas pilnvaras civiliedzīvotāju aizsardzībai ar tās “spēku pārveidošanas” palīdzību, lai turpmāk panāktu lielākas operatīvās spējas aizsargāt civiliedzīvotājus, izmantojot ātras izvēršanas mehānismus un izlūkošanas lidojumus Kongo austrumu daļā, tostarp patruļas un mobilās operatīvās bāzes;

10.

aicina Āfrikas Savienību un ES nodrošināt pastāvīgu politisko dialogu starp Lielo ezeru reģiona valstīm, lai novērstu turpmāku destabilizāciju reģionā; pauž nožēlu par to, ka gūti tikai nelieli panākumi, īstenojot 2013. gada februāra Miera, drošības un sadarbības pamatnolīgumu, un aicina visas iesaistītās puses aktīvi iesaistīties centienos panākt stabilitāti;

11.

uzstāj, ka pilsoniskā sabiedrība ir jāiesaista visās darbībās, kas paredzētas, lai aizsargātu civiliedzīvotājus un atrisinātu konfliktus, un ka cilvēktiesību aizstāvjiem jābūt aizsargātiem un Kongo Demokrātiskās Republikas valdībai un starptautiskajai sabiedrībai jāpiedāvā viņiem platforma;

12.

atzinīgi vērtē Kongo iestāžu centienus novērst nesodāmību, seksuālu vardarbību un vardarbību pret bērniem, taču uzskata, ka progress joprojām ir lēns;

13.

atgādina ES, ka jānodrošina politisko nostādņu saskaņotība, tostarp attiecībā uz ieroču tirdzniecību un tirdzniecību ar izejvielām, un ka sarunās par nolīgumiem reģionā jāveicina miers, stabilitāte, attīstība un cilvēktiesības;

14.

aicina ES apsvērt iespēju uzlikt mērķtiecīgas sankcijas tiem, kas atbildīgi par masu slepkavībām Kongo augstrumu daļā un vardarbīgo apspiešanu Kongo Demokrātiskajā Republikā, tostarp nosakot ieceļošanas aizliegumus un iesaldējot attiecīgos līdzekļus, lai tādā veidā palīdzētu novērst turpmāku vardarbību;

15.

prasa ES un tās dalībvalstīm arī turpmāk palīdzēt Kongo Demokrātiskās Republikas tautai, lai uzlabotu visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu, jo īpaši iekšēji pārvietoto cilvēku, dzīves apstākļus;

16.

nosoda visus uzbrukumus humānās palīdzības sniedzējiem un jebkādu rīcību, kas apgrūtina iespējas sniegt humāno palīdzību; mudina visas konfliktā iesaistītās puses ar cieņu izturēties pret humānās palīdzības sniedzējiem, kas darbojas neatkarīgi, neitrāli un objektīvi;

17.

atkārtoti apstiprina, ka uzņēmumu darbībā ir pilnībā jāievēro starptautiskie cilvēktiesību standarti; tādēļ aicina dalībvalstis nodrošināt, ka uzņēmumi, uz kuriem attiecas to jurisdikcija, neizturas nevērīgi pret cilvēktiesībām un starptautiskajiem standartiem, kas ir saistīti ar to darbībām trešās valstīs;

18.

atzinīgi vērtē Kongo iestāžu centienus īstenot tiesību aktus, kuros noteikts aizliegums pārdot un apstrādāt izrakteņus rajonos, kuros notiek nelikumīga šo izrakteņu ieguve, piemēram, bruņotu grupējumu kontrolētos rajonos; aicina Kongo iestādes pastiprināt tiesību aktu īstenošanu un nodrošināt rūpīgākas pārbaudes attiecībā uz izrakteņu ieguves darījumiem un izrakteņu ieguves ienākumu ļaunprātīgu izmantošanu; aicina ES atbalstīt KDR centienus šajā jomā, izmantojot attīstības sadarbības politiku; atzinīgi vērtē nesen panākto Eiropas sapratni par obligātajām konfliktu izrakteņu piegādātāju pienācīgām pārbaudēm kā pirmo soli, lai nodrošinātu Eiropas uzņēmumu atbildību šajā jautājumā, un mudina ES pārvērst šo sapratni tālejošos tiesību aktos, kas tiek ātri pieņemti;

19.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Āfrikas Savienībai, ĀKK un ES Padomei, ANO ģenerālsekretāram, ANO Cilvēktiesību padomei, kā arī Kongo Demokrātiskās Republikas prezidentam, premjerministram un parlamentam.