15.2.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 58/155

—

ņemot vērā ES Pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem un ES Pamatnostādnes par lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) visu cilvēktiesību ievērošanas sekmēšanu un aizsardzību,

—

ņemot vērā 2012. gada 11. decembra rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses (1),

—

ņemot vērā 2011. gada ES vēlēšanu novērošanas misijas galīgo ziņojumu par 2013. gada vispārējām vēlēšanām Hondurasā un 2015. gada pēcpārbaudes misiju attiecībā uz nesodāmību,

—

ņemot vērā ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2015–2019),

—

ņemot vērā ANO 2015. gada 8. maija vispārējā regulārajā pārskatā iekļautos ieteikumus attiecībā uz Hondurasu,

—

ņemot vērā ANO īpašā referenta ziņojumu par globālajiem draudiem, ar kādiem saskaras cilvēktiesību aizstāvji, un par sieviešu cilvēktiesību aizstāvju stāvokli,

—

ņemot vērā ANO īpašā referenta paziņojumu par cilvēktiesību aizstāvju stāvokli Hondurasā, kas tika sniegts Ženēvā 2016. gada 18. martā,

—

ņemot vērā Amerikas Cilvēktiesību komisijas Reglamenta 25. pantu par mehānismu aizsardzības pasākumiem,

—

ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas 1989. gada Konvenciju par pirmiedzīvotājiem un cilšu tautām neatkarīgās valstīs (SDO Konvencija Nr. 169),

—

ņemot vērā ES misiju vadītāju 2016. gada 17. februāra paziņojumu par LGBTI kopienas sarežģīto stāvokli Hondurasā,

—

ņemot vērā ES iestāžu paziņojumus, tostarp ES delegācijas Hondurasā 2016. gada 3. marta paziņojumu un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federica Mogherini runaspersonas 2016. gada 16. marta paziņojumu,

—

ņemot vērā cilvēktiesību klauzulas ES un Centrālamerikas asociācijas nolīgumā un ES un Centrālamerikas partnerības un sadarbības nolīgumā (PSN), kas ir spēkā kopš 2013. gada,

—

ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.

tā kā saskaņā ar vairākiem ANO ziņojumiem par cilvēktiesību aizstāvjiem, vides aktīvistiem, pirmiedzīvotāju tiesību aizstāvjiem, žurnālistiem, juristiem, arodbiedrību pārstāvjiem, lauksaimniekiem, sieviešu tiesību aktīvistiem un LGBTI personām, kā arī citiem aktīvistiem, viņi Hondurasā joprojām saskaras ar sliktu izturēšanos, vardarbību, patvaļīgu aizturēšanu, draudiem un slepkavībām;

B.

tā kā Hondurasas valdība ir izteikusi pozitīvus solījumus un ierosinājusi jaunu tiesību aktu projektu, kas paredz aizsargāt cilvēktiesību aizstāvjus, žurnālistus un juristus, tostarp atvērt ANO cilvēktiesību komisāra biroju, nodrošināt valsts iestāžu atvērtību, atļaujot piekļuvi starptautiskām cilvēktiesību novērošanas misijām, un pieņemt 2015. gada likumu par cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību;

C.

tā kā, neskatoties uz iepriekš minēto, Hondurasai ir kļuvusi par cilvēktiesību aizstāvjiem vienu no bīstamākajām reģiona valstīm; tā kā Hondurasa ir viena no pasaulē vardarbīgākajām valstīm no vides aktīvistu viedokļa, jo laikā no 2010. līdz 2015. gadam ir nogalināti vismaz 109 vides aktīvisti;

D.

tā kā saskaņā ar pieejamo informāciju 2016. gada 3. martā neidentificēti vīrieši nogalināja plaši zināmo vides aktīvisti, pirmiedzīvotāju tiesību līderi, Hondurasas Pilsonisko un pirmiedzīvotāju organizāciju padomes (Copinh) dibinātāju Berta Cáceres viņas mājā; tā kā viņas nāve izraisīja starptautisku sašutumu un sabiedrības bažas par pirmiedzīvotāju, vides un zemes tiesību aizstāvjiem Hondurasā;

E.

tā kā tikai divas nedēļas vēlāk, 2016. gada 16. martā, tika noslepkavots Nelson García, kurš arī bija Copinh loceklis; tā kā Hondurasas iestāžu tūlītējas iejaukšanās rezultātā viņa iespējamais slepkava tika aizturēts;

F.

tā kā Meksikas valstspiederīgajam Gustavo Castro Soto, kurš bija vienīgais Berta Cáceres slepkavības aculiecinieks un kurš arī tika sašauts, gandrīz mēnesi tika liegts izceļot no valsts saistībā ar izmeklēšanu; tā kā 2016. gada 6. aprīlī viņam tika atļauts atstāt valsti;

G.

tā kā Hondurasas valdība nekavējoties nosodīja šo drausmīgo noziegumu, paziņoja, ka Berta Cáceres slepkavības izmeklēšana ir valsts prioritāte un informēja sabiedrību par sasniegto; tā kā valdība ir oficiāli lūgusi, lai Amerikas valstu organizācija (OAS) sadarbotos šīs slepkavības izmeklēšanā;

H.

tā kā Berta Cáceres, kas dzīvoja pastāvīgā apdraudējumā, tika piemēroti aizsardzības pasākumi, kurus bija noteikusi Amerikas Cilvēktiesību komisija (IACHR), bet kurus saskaņā ar ziņojumiem Hondurasas valsts neīstenoja efektīvi; tā kā Berta Cáceres ir viena no 15 cilvēktiesību aizstāvjiem, kuri Hondurasā ir nogalināti laikā no 2010. līdz 2016. gadam, neskatoties uz to, ka viņiem tika piemēroti šie aizsardzības pasākumi;

I.

tā kā šīs nesenās slepkavības būtu jāskata kontekstā ar mierīgu, gadu desmitiem ilgu pretošanos, ko Copinh un citi aktīvisti vērsa pret Agua Zarca hidroelektrostacijas dambi uz Gualcarque upes, kas ir milzīgs projekts, kurš lielā mērā ir atkarīgs no Eiropas investoriem un tehnoloģijas, un par ko tiek apgalvots, ka tas tiek būvēts bez iepriekšējas brīvas un informētas apspriešanās, kuras mērķis ir piekrišanas saņemšana no skarto pirmiedzīvotāju kopienām, kā noteikts SDO Konvencijā Nr. 169; tā kā Nīderlandes attīstības banka FMO un Finnfund ir pārtraukuši maksājumus Agua Zarca dambja projektam, kura vadošā oponente bija Berta Cáceres;

J.

tā kā LGBTI tiesību aizstāves, transsievietes un asociācijas Arcoíris locekles Paola Barraza slepkavība 2016. gada 24. janvārī pievērsta uzmanību arvien lielākajām briesmām, ar kādām LGBTI kopiena saskaras Hondurasā; tā kā viņas slepkavība ir pēdējā no daudzajiem LGBTI cilvēktiesību organizāciju aktīvu biedru vardarbīgas nāves gadījumiem pēdējo 11 mēnešu laikā, tostarp Angy Ferreira, Violeta Rivas, Gloria Carolina Hernández Vásquez (pazīstama arī kā Génesis Hernández), Jorge Alberto Castillo, Estefanía Zúñiga, Henry Matamoros un Josselin Janet Aceituno Suazo nogalināšanu; tā kā Hondurasā kopš 1994. gada ir nogalinātas 235 LGBTI personas un tikai 48 gadījumos lietas ir nonākušas līdz tiesai; tā kā valsts cilvēktiesību komisārs apgalvoja, ka 92 % no noziegumiem nav pienācīgi izmeklēti un paliek neatklāti;

K.

tā kā ANO īpašais referents cilvēktiesību aizstāvju stāvokļa jautājumā Michel Forst2016. gada 18. martā paziņoja, ka “šis vardarbības loks tiks pārtraukts tikai tad, kad tiks novērsta nesodāmība un kad par šādiem uzbrukumiem vainīgie tiks saukti pie atbildības”, un uzsvēra, ka Hondurasas varas iestādēm ir nekavējoties jāveic konkrēti pasākumi, lai visiem valsts cilvēktiesību aizstāvjiem un viņu ģimenēm nodrošinātu drošību;

L.

tā kā Hondurasa patlaban īsteno reformu procesu kriminālkodeksam, kam būtu jābalstās uz starptautiskajām konvencijām un kam vajadzētu būt svarīgam instrumentam neaizsargātu grupu tiesību nodrošināšanai;

M.

tā kā ES un dalībvalstis atbalsta tieslietu nozares un cilvēktiesību stiprināšanu ar dažādām programmām un sadarbības projektiem, jo īpaši Cilvēktiesību atbalsta programmu (PADH) un programmu “Eurojusticia”;

N.

tā kā vairākas dalībvalstis vēl nav ratificējušas ES un Centrālamerikas asociācijas nolīgumu, kas nozīmē, ka vēl nav stājies spēkā “politiskā dialoga” pīlārs; tā kā ES un Centrālamerikas asociācijas nolīguma pamatā ir demokrātijas, tiesiskuma un abu reģionu iedzīvotāju cilvēktiesību un pilsonisko un politisko tiesību ievērošana,

1.

pauž stingru nosodījumu par nesen notikušo Berta Cáceres, Nelson García un Paola Barraza slepkavību, kā arī Hondurasā agrāk veiktām citu cilvēktiesību aizstāvju slepkavībām; izsaka visdziļāko līdzjūtību visu šo cilvēktiesību aizstāvju ģimenēm un draugiem;

2.

apliecina cieņu Hondurasas vides aktīvistei, lenku (pirmiedzīvotāju cilts) vadonei un Copinh līdzdibinātājai un koordinatorei, kas savu dzīvi veltījusi demokrātiskākas sabiedrības izveidei savā valstī; uzsver, ka viņas slepkavība simbolizē šīs valsts ārkārtīgi augsto slepkavību skaitu un vispārēju nesodāmību;

3.

pauž dziļas bažas par to, ka, neraugoties uz IACHR noteiktajiem aizsardzības pasākumiem, Hondurasas varas iestādes B. Cáceres nenodrošināja pienācīgu aizsardzību; aicina Hondurasas valdību izmantot visus tās rīcībā esošos līdzekļus, lai efektīvi īstenotu 92 patlaban valstī aktīvos IACHR aizsardzības pasākumus un nepieļautu līdzīgu nodarījumu atkārtošanos attiecībā uz citiem apdraudētiem vides un pirmiedzīvotāju aktīvistiem;

4.

steidzami prasa nekavējoties veikt neatkarīgu, objektīvu un visaptverošu izmeklēšanu šo un iepriekšējo slepkavību lietās, lai sauktu pie atbildības to plānotājus un veicējus un izbeigtu nesodāmību; atzinīgi vērtē to, ka pēc Hondurasas valdības lūguma B. Cáceres slepkavības izmeklēšanā piedalās arī ANO augstā cilvēktiesību komisāra un Amerikas valstu organizācija pārstāvji; pauž viedokli, ka ANO un IACHR sistēmā pieejamie instrumenti, piemēram, neatkarīga starptautiska izmeklēšana pēc cietušo pieprasījuma, var palīdzēt nodrošināt šo slepkavību objektīvu un taisnīgu izmeklēšanu;

5.

pauž dziļas bažas par ārkārtīgo vardarbību, īpaši pret LGBTI personām un viņu tiesību aizstāvjiem; uzsver nepieciešamību nekavējoties veikt neatkarīgu, visaptverošu un objektīvu izmeklēšanu attiecībā uz tādu personu slepkavībām, kas ir bijuši aktīvi biedri dažādās LGBTI cilvēktiesību organizācijās;

6.

uzsver, ka ir jāstiprina aizsardzība pret diskrimināciju un naida noziegumiem seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ un ciešā sadarbībā ar pilsonisko sadarbību jāizstrādā labas prakses pamatnostādnes; prasa kriminālkodeksa pārskatīšanā paredzēt jaunus pienācīgus pasākumus diskriminācijas izpausmju un naida noziegumu novēršanai un LGBTI kopienas aizsardzībai;

7.

atzinīgi vērtē jaunākās likumdošanas reformas un Hondurasas valdības centienus atvieglot cilvēktiesību aizstāvju pašreizējo stāvokli šajā valstī, tomēr pauž lielas bažas par pašreizējo cilvēktiesību stāvokli Hondurasā; aicina Hondurasas iestādes ieviest un pilnībā izstrādāt esošo 2015. gada likumu par cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību un pienācīgā sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību nodrošināt cilvēktiesību aizstāvju, žurnālistu un praktizējošu juristu valsts aizsardzības sistēmas pilnvērtīgu darbību un pienācīgu finansēšanu; aicina Hondurasas valdību pilnībā īstenot ANO vispārējā regulārajā pārskatā sniegtos ieteikumus;

8.

atzinīgi vērtē ES delegācijas Hondurasā vadītāja Ketil Karlsen un viņa komandas veikto darbu Hondurasa cilvēktiesību aizstāvju atbalstam; aicina ES delegāciju un dalībvalstu vēstniecības un konsulātus šajā valstī aktīvi novērot un uzraudzīt procesus saistībā ar cilvēktiesību aizstāvju slepkavību izmeklēšanu un vēl pastiprināt centienus sadarboties ar patlaban apdraudētajiem cilvēktiesību aizstāvjiem;

9.

uzskata, ka Eiropas investoru darbībai būtu jāpiemēro stingra vides un sociālās aizsardzības politika; stingri atbalsta ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipu īstenošanu, paredzot prasības par pienācīgu pārbaudi, riska pārvaldības aizsardzības pasākumus un vajadzības gadījumā — efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus; atzinīgi vērtē to, ka gan FMO, gan Finnfund ir publiski nosodījuši Berta Cáceres slepkavību un prasījuši veikt visaptverošu izmeklēšanu, un to, ka 2016. gada 16. martā pēc ziņojumiem par Nelson García slepkavību abi apturēja visas savas darbības;

10.

aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu nodrošināt, lai ar Eiropas atbalstu netiktu veicināti vai īstenoti attīstības projekti, ja nav ievērota prasība par iepriekšēju, brīvu un informētu apspriešanos ar pirmiedzīvotāju kopienām, nodrošināta jēgpilna apspriešanās ar visām skartajām kopienām un paredzēti stingri cilvēktiesību, darba tiesību un vides aizsardzības pasākumi;

11.

aicina tās dalībvalstis, kas vēl to nav izdarījušas, ratificēt ES un Centrālamerikas asociācijas nolīgumu; mudina Padomi attiecībā uz Hondurasu izstrādāt vienotu politiku, kas uzliktu saistības visām 28 dalībvalstīm un ES iestādēm paust stingru kopēju nostāju par cilvēktiesību lomu ES un Hondurasas attiecībās un visā reģionā kopumā;

12.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, visu 28 dalībvalstu parlamentiem, Hondurasas prezidentam, valdībai un parlamentam, Centrālamerikas Ekonomiskās integrācijas sekretariātam, Centrālamerikas parlamentam (Parlacen), Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienai.