EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 30.11.2016

COM(2016) 773 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Ekodizaina darba plāns 2016.–2019. gadam

Ekodizaina darba plāns 2016.–2019. gadam

1.    Ievads

ES ir vairāki likumdošanas instrumenti, ar kuru palīdzību izvirzītos ES mērķus klimata un enerģētikas jomā 1 var izvērst dažādos rīcības virzienos. Ekodizains, papildināts ar energomarķēšanas noteikumiem, palīdz īstenot vienu no Komisijas galvenajām prioritātēm — stiprināt Eiropas konkurētspēju un veicināt darbvietu radīšanu un ekonomikas izaugsmi; tas nodrošina godīgas konkurences nosacījumus iekšējā tirgū, ilgtspējīgi stimulē ieguldījumus un inovāciju un ietaupa patērētājiem naudu, vienlaikus samazinot CO2 emisijas. Tas sniedz ieguldījumu Enerģētikas savienībā un energoefektivitātes 2030. gada mērķrādītāja sasniegšanā, kopīgi pieņemtu klimata mērķu un padziļināta un taisnīgāka iekšējā tirgus mērķa īstenošanā. Ekodizaina un energomarķēšanas sistēma ir bijusi viens no visefektīvākajiem ES līmeņa politikas instrumentiem energoefektivitātes veicināšanai, un ir aprēķināts, ka tā dos aptuveni pusi no vajadzīgajiem energoietaupījumiem, kas vajadzīgi 2020. gadam izvirzītā mērķrādītāja sasniegšanai. Ekodizaina un energomarķēšanas tiesiskajam regulējumam ir divējāds nolūks — nodrošināt, lai tirgū nonāktu vairāk energoefektīvu ražojumu (ekodizains), vienlaikus mudinot patērētājus iegādāties energoefektīvākus ražojumus, pamatojoties uz lietderīgu informāciju (energomarķēšana). Tas samazina patērētāju un uzņēmumu enerģijas patēriņu un līdz ar to enerģijas un komunālo pakalpojumu rēķinus. Turklāt tas aizsargā iekšējo tirgu un novērš nevajadzīgas izmaksas uzņēmumiem un patērētājiem, kuras rodas valstu atšķirīgo prasību dēļ.

Tiek lēsts, ka līdz 2020. gadam šī sistēma dos aptuveni 175 Mtoe primārās enerģijas ietaupījumu gadā, kas ir vairāk par Itālijas ikgadējo primārās enerģijas patēriņu. Patērētājiem tas nozīmē EUR 490 ietaupījumu vienas mājsaimniecības enerģijas rēķinos gadā. Turklāt tiek lēsts, ka šī politika dos rūpniecībai, kā arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarēm, aptuveni EUR 55 miljardus papildu ieņēmumu gadā, kurus daļēji varētu izmantot, lai radītu līdz 800 000 tiešu papildu darbvietu attiecīgajās nozarēs. Tā dod ieguldījumu arī energoapgādes drošībā, samazinot enerģijas importu ES par daudzumu, kas vienāds ar 1,3 miljardiem barelu naftas gadā, un samazinot CO2 emisijas par 320 miljoniem tonnu gadā 2 .

Enerģijas pieprasījuma ierobežošana ir viens no Enerģētikas savienības pamatstratēģijas pieciem aspektiem 3 . Vērienīga un efektīva ekodizaina un energomarķēšanas politika būs vienmēr nepieciešama, lai palīdzētu sasniegt prioritātes, kuras Komisija ir noteikusi Enerģētikas savienībai, un tā palīdzēs sasniegt klimata politikas mērķus, par kuriem tika panākta vienošanās COP21 Parīzē 2015. gada decembrī.

Šis Ekodizaina darba plāns dod savu artavu Komisijas jaunajā aprites ekonomikas iniciatīvā 4  — šī iniciatīva sekmē pāreju uz pilnīgāku aprites ekonomiku ES, izmantojot vairākus pasākumus, kas aptver visu ražojumu un materiālu aprites ciklu. Rodas aizvien lielāka vajadzība (un politiska prioritāte) uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti ES. Šajā ziņā ražojumu dizains ir galvenais aspekts, jo tam var būt liela ietekme uz ražojumu aprites ciklu, piemēram, ražojumi tiek padarīti izturīgāki, vieglāk labojami, atkārtoti izmantojami un pārstrādājami. Ekodizaina direktīva aptver visus būtiskos vides ietekmējuma aspektus visā ražojumu aprites ciklā, bet līdz šim galvenā uzmanība ir bijusi pievērsta energoefektivitātes uzlabošanai. Turpmāk ekodizainam ir jādod daudz lielāks ieguldījums aprites ekonomikā, piemēram, sistemātiskāk jārisina jautājums par materiālu efektīvu izmantošanu, proti, to izturīgumu un pārstrādes iespējām.

Šajā darba plānā ir izklāstītas Komisijas darba prioritātes saskaņā ar ekodizaina un energomarķēšanas pamatprogrammu 2016.–2019. gadam. Pamatojoties uz paveikto saskaņā ar diviem pirmajiem darba plāniem, jaunajā darba plānā ir paredzēts turpināt iesākto un pārskatīt uz konkrētiem ražojumiem vērstus pasākumus; tajā ir noteiktas vēl citas konkrētas ražojumu grupas, kas sīkāk jāizvērtē (izmantojot pētījumus, ieinteresēto pušu apspriedes un ietekmes novērtējumu), lai sniegtu Komisijai informāciju, kas nepieciešama, lai tā varētu sagatavot iespējamos ieteikumus attiecībā uz ekodizaina un/vai energomarķēšanas prasībām; un tajā ir izklāstīts, kādā veidā ekodizains sniegs ieguldījumu aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Kopumā tiek lēsts, ka ar jaunajiem ražojumiem saistītie jaunie pasākumi, kas ietverti šajā Ekodizaina darba plānā, kopā ar pārskatītajiem pašreizējiem pasākumiem spēs 2030. gadā potenciāli nodrošināt papildus 600 TWh (jeb 50 Mtoe) ikgadēju primārās enerģijas ietaupījumu. To var salīdzināt ar ikgadējo primārās enerģijas patēriņu Zviedrijā, un tas ir vienāds arī ar CO2 emisiju samazinājumu 2030. gadā par aptuveni 100 miljoniem tonnu gadā.

2.    Ekodizaina darba plāna nozīme

Gan Ekodizaina direktīva, gan Energomarķēšanas direktīva ir pamatdirektīvas. Tajās ir paredzēti nosacījumi un kritēriji īstenošanas pasākumu pieņemšanai un izklāstītas saistošas prasības katrai konkrētai ražojumu grupai 5 . Prioritārās ražojumu grupas, kas saskaņā ar šīm pamatdirektīvām ir jāizvērtē, tiek noteiktas regulārajos darba plānos, kā paredzēts Ekodizaina direktīvas 16. panta 1. punktā, kurā noteikts, ka Komisija "darba plānā nākamajiem trim gadiem nosaka ar energopatēriņu saistītu indikatīvu to ražojumu grupu sarakstu, kuras tiek uzskatītas par prioritārām, lai uzsāktu iepriekšējus pētījumus un, iespējams, pieņemtu īstenošanas pasākumus".

Šī jaunā darba plāna pamatā ir kopš 2005. gada vidus veiktais darbs attiecībā uz ražojumu grupām, kuras minētas 2005. gada Ekodizaina direktīvas 16. panta 2. punktā 6 (pārejas periods) un pirmajos divos darba plānos — 2009.–2011. gadam 7 un 2012.–2014. gadam 8 .

3.    Pašreizējā situācija

3.1.    Pieņemtie īstenošanas pasākumi

Noteikusi attiecīgās darba prioritātes, Komisija uzsāka iepriekšējus pētījumus, kuru rezultātā pieņemtas 28 ekodizaina regulas, 16 energomarķēšanas deleģētās regulas un 3 atzītas brīvprātīgas vienošanās.

Turklāt attiecībā uz šīm ražojumu grupām tika izdotas aptuveni 40 standartizācijas pilnvaras. Pašreizējo saskaņoto standartu saraksts, kas papildina ekodizaina regulas, ir pieejams Europa tīmekļa vietnē 9 .

3.2    Pastāvīgs darbs

Šā darba plāna pieņemšanas laikā vēl aizvien notiek darbs ar vairākām noteiktajām prioritārajām ražojumu grupām, un tas ir dažādos attīstības posmos. Turpmāk tekstā ievietotā tabula sniedz pārskatu par pašreiz notiekošo darbu, kā arī par paredzamajiem ietaupījumiem, ja šādi dati ir pieejami 10 .

Kopā ar šo darba plānu Komisija ir pieņēmusi pasākumus, kuru aprēķinātais enerģijas ietaupījumu potenciāls 2030. gadā būs vairāk nekā 100 TWh ietaupītās primārās enerģijas gadā, un tie ir šādi:

ekodizaina pasākumi gaisa sildīšanas un dzesēšanas iekārtām 11 ;

ekodizaina 12 un energomarķēšanas 13 pasākumi attiecībā uz verifikācijas pielaidēm, lai uzlabotu ražojumu pārbaudes un samazinātu krāpniecības iespējas;

ieteikums pašregulācijai 14 , kurš sniedz vadlīnijas, kas palīdz nozarei īstenot brīvprātīgus nolīgumus kā regulējuma alternatīvu.

Notiek turpmākais darbs, kā parādīts nākamajā tabulā:

(*) Iepriekšējo pētījumu rezultāti rādīja, ka ekodizains (ED) un energomarķēšana (EL) nav vispiemērotākie normatīvie risinājumi šo izstrādājumu energoefektivitātes problēmu risināšanai un ka citi normatīvie instrumenti jau tiek attiecināti vismaz uz daļu no pašreizējā enerģijas ietaupījumu potenciāla.

3.3.    Pārskatīšana

Vairākumam līdz šim pieņemto ekodizaina un energomarķējumu īstenošanas pasākumu ir paredzēti pārskatīšanas nosacījumi, ko plānots īstenot nākamajos gados. Nākamā tabula sniedz konsolidētu to regulu apskatu, kurām paredzēta pārskatīšana līdz 2019. gadam (ieskaitot), norādot enerģijas ietaupījumu un resursu ietaupījumu potenciāla nozīmi, kur tas iespējams.

Šajā procesā Komisija pārbaudīs, kā, pārskatot pašreizējos pasākumus, var novērtēt un ņemt vērā aspektus, kas attiecas uz aprites ekonomiku, piemēram, resursu efektivitāti, labošanas iespējamību, pārstrādi un izturīgumu.

4.    Jauno ražojumu grupu indikatīvais saraksts darba plānā 2016. – 2019. gadam

Sagatavojot šo darba plānu, Komisija uzsāka pētījumu, lai noteiktu vēl citas ar enerģiju saistītu ražojumu grupas, kam ir ievērojams ietaupījumu potenciāls un kam nav piemērots pārejas periods vai kas nav iekļautas iepriekšējos darba plānos. Šis darba plāna projekts vēlāk tika pārskatīts, ņemot vērā ES rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku.

Pētījumā tika kvantitatīvi aplēsti potenciālie enerģijas ietaupījumi, kurus varētu panākt, uzlabojot katras ražojumu grupas kopējo energoefektivitāti. Papildus tika veikts citu Ekodizaina direktīvā minēto vides ietekmējumu kvalitatīvs novērtējums no aprites ekonomikas skatu punkta 16 , kā arī novērtējums, kā pastāvošais tiesiskais regulējums aptver šos ietekmējumus. Dažādo pētījuma uzdevumu gala ziņojumi ir pieejami tam īpaši atvēlētā tīmekļa vietnē 17 .

Komisija konsultējās ar Apspriežu forumu, kā noteikts Ekodizaina direktīvas 18. pantā, lai, veidojot šo darba plānu un ražojumu grupu indikatīvo sarakstu, ņemtu vērā dalībvalstu pārstāvju un ieinteresēto pušu komentārus 18 .

Pārējo pētījumā apzināto ar enerģiju saistīto ražojumu enerģijas ietaupījuma potenciāls dažos gadījumos ir zemāks nekā iepriekšējos darba plānos apzinātajiem ražojumiem. Tāpēc vienlaikus ar spēkā esošo regulu pārskatīšanu Komisija uzsāks īpašus pētījumus attiecībā uz tiem minētajā pētījumā apzinātajiem ražojumiem, kuriem ir pats lielākais enerģijas ietaupījuma potenciāls:

ēku automātikas un vadības sistēmas,

elektriskās tējkannas,

roku žāvētāji,

lifti,

saules paneļi un invertori,

saldēšanas tvertnes,

augstspiediena tīrītāji 19 .

Attiecībā uz iepriekšminētajām ražojumu grupām tiks veikti iepriekšēji pētījumi, kuros sīkāk izvērtēs vides aizsardzības uzlabošanas potenciālu, tostarp ar aprites ekonomiku saistītos aspektus, kā norādīts 5. nodaļā, un iegūs datus, kas nepieciešami, lai turpmākajos ietekmes novērtējumos apzinātu iespējamos politikas risinājumus.

Sagatavojot iespējamos īstenošanas pasākumus, ar ko nosaka ekodizaina un energomarķējuma prasības attiecībā uz iepriekš minētajiem ar enerģiju saistītajiem ražojumiem, Komisijai ir saistoši visi tie kritēriji, kas norādīti direktīvas 15. panta 5. punktā. Turklāt tiks ievērota piesardzība, lai šīs prasības nepārklātos ar spēkā esošo ES regulu noteikumiem, kas tiek piemēroti šiem ražojumiem. Jo īpaši jāņem vērā tas, ka attiecībā uz ēku automātikas un vadības sistēmām ekodizaina pasākumi netiks piedāvāti, ja tiks uzskatīts, ka ēku enerģijas ietaupījumu potenciālu var labāk īstenot, veicot izmaiņas Ēku energoefektivitātes direktīvā un/vai Energoefektivitātes direktīvā. Lai izvairītos no nevajadzīga regulējuma, ekodizaina pasākumi netiks ierosināti, ja liftu potenciālā enerģijas ietaupījuma lielākā daļa jau būs panākama ar citiem ekodizaina noteikumiem par to mezgliem, piemēram, noteikumiem par elektromotoriem.

Ņemot vērā IKT ražojumu specifiku (tie nav ietverti iepriekš minētajās ražojumu grupās), attiecībā uz tiem tiek piedāvāta atsevišķa pieeja, kurā būs pilnībā ņemts vērā to potenciālu aprites ekonomikā, kas it īpaši attiecas uz mobilajiem tālruņiem un viedtālruņiem.

Ir pierādījies, ka ir ļoti grūti ticami aplēst IKT ražojumu enerģijas ietaupījumu potenciālu, jo nav skaidrības par turpmākajām tirgus attīstības tendencēm. Turklāt attiecībā uz ātrās aprites IKT ražojumu nozarēm ir radušies jautājumi par to, cik piemērots ir ekodizaina un energomarķēšanas process (kas vidēji aizņem aptuveni 4 gadus), lai noteiktu energoefektivitātes un resursu izmantošanas efektivitātes obligātos kritērijus. Tajā pašā laikā attiecībā uz dažām elektronisko ražojumu grupām (proti, attēlveidošanas iekārtām, spēļu konsolēm un komplicētām televizora pierīcēm) noslēgtie brīvprātīgie nolīgumi, kuri atzīti par regulatīvo pasākumu alternatīvu, ne vienmēr izrādījušies ātrāki ekodizaina mērķu sasniegšanā. Turklāt līdz 2018. gada beigām ir jāpārskata arī ES un ASV nolīgums "Energy Star", ar kuru abās jurisdikcijās nosaka vienādas brīvprātīgi izpildāmas prasības attiecībā uz biroja iekārtu efektivitāti. Visbeidzot, ir rūpīgi jāapsver tādi jautājumi kā aizvien lielāka ražojumu savienojamība — gan mājsaimniecībās, gan rūpniecībā — un viedo iekārtu izplatība, kā arī to ietekme uz kopējo sistēmas efektivitāti.

Tāpēc Komisija uzsāks šādu IKT ražojumu padziļinātu izvērtēšanu, lai tos, iespējams, iekļautu Ekodizaina darba plānā:

vārtejas (mājas tīkla iekārtas),

mobilie tālruņi un viedtālruņi,

bāzes stacijas.

Tas ļaus noteikt labāko politikas pieeju šo ražojumu energoefektivitātes un plašāku aprites ekonomikas aspektu uzlabošanai. Informatīvie displeji un bezvadu lādētāji tiks ietverti turpmākajā darbā, pārskatot pašreizējos ekodizaina pasākumus attiecīgi saistībā ar televizoriem un ārējiem barošanas avotiem.

5.    Ieguldījums aprites ekonomikā

Iespēja labot, atjaunot vai pārstrādāt ražojumu un tā sastāvdaļas, un materiālus ir lielā mērā atkarīga no ražojuma sākotnējās konstrukcijas. Tāpēc ir ļoti svarīgi šos aspektus ņemt vērā, pētot iespējamos ekodizaina īstenošanas pasākumus. Līdz šim uzmanības centrā ir bijusi ražojumu energoefektivitātes uzlabošana, kaut arī noteikumi attiecībā uz resursu izmantošanas efektivitāti bija ietverti jau direktīvas sākotnējā redakcijā, ko pieņēma 2005. gadā, un dažām ražojumu grupām tie tika ieviesti kopā ar kritērijiem attiecībā uz, piemēram, ūdens izmantošanu un izturību.

Saskaņā ar šo jauno darba plānu Komisija pētīs iespēju noteikt prasības, kas būtu vairāk saistītas ar konkrēto ražojumu un/vai horizontālākas tādās jomās kā ražojumu izturīgums (piemēram, ražojumu vai to būtisko sastāvdaļu minimālais ekspluatācijas laiks), labošanas iespējas (piemēram, rezerves daļu un remonta rokasgrāmatu pieejamība, remontam piemērota konstrukcija), uzlabošanas iespējas, demontāžai piemērota konstrukcija (piemēram, ir viegli noņemt konkrētas detaļas), informācija (piemēram, plastmasas detaļu marķējums), atkārtotas izmantošanas un pārstrādes vienkāršība (piemēram, izvairīšanās no nesaderīgas plastmasas lietošanas), siltumnīcefekta gāzu un citas emisijas, un turpmāk noteikt zinātnisko bāzi atbilstošu kritēriju izstrādei, lai panāktu atbilstību Ekodizaina direktīvai. Šāda izpēte attieksies gan uz 4. nodaļā apzinātajām jaunām ražojumu grupām,, gan uz 3. nodaļā minēto, ar konkrētiem ražojumiem saistīto pasākumu pārskatīšanu, ņemot vērā ierosināto pasākumu aprēķinātos ieguvumus un izmaksas, kā arī direktīvas II pielikumu, kas paredz, ka ražojumu ekoloģisko rādītāju uzlabošanas prasības jānosaka tā, lai patērētāji neciestu no ievērojamiem snieguma vai lietderības zudumiem. Jebkurām prasībām turklāt ir jābūt verificējamām un izpildāmām.

Īpaši jāuzsver, ka ir sistemātiskāk jāpēta iespējas ražojumu regulējumā pilnveidot prasības par materiālu efektīvu izmantošanu. Šajā nolūkā Komisija izstrādās aprites ekonomikas "ekodizaina instrumentus", piemēram, norādījumus par resursu un materiālu efektīvas izmantošanas aspektu ietveršanu attiecībā uz jaunām ražojumu grupām un pastāvošo īstenošanas pasākumu pārskatīšanu. Pamatojoties uz padziļinātas analīzes datiem, šādi instrumenti sniegtu konkrētus piemērus, kā šos aspektus varētu ietvert ar konkrētu ražojumu saistītajās vai horizontālajās prasībās.

Komisija arī uzlabos metodoloģisko bāzi materiālu efektīvas izmantošanas prasību sistemātiskākai iestrādei gan jaunos, gan pārskatāmos ražojumu noteikumos. Šajā nolūkā ir pieņemts standartizācijas pieprasījums Eiropas standartizācijas organizācijām sagatavot standartus par materiālu efektīvas izmantošanas aspektiem 20 . Pieprasījums galvenokārt aptver šādus aspektus:

izstrādājumu ekspluatācijas laika paildzināšana;

iespējas savu laiku nokalpojušo ražojumu komponentus izmantot atkārtoti vai to materiālus reciklēt;

atkārtoti izmantotu komponentu un/vai reciklētu materiālu izmantošana ražojumos.

Sagatavojamie standarti saskaņā ar minēto standartizācijas pieprasījumu pēc būtības būs vispārīgi un palīdzēs izstrādāt ar konkrētiem ražojumiem saistītus un/vai horizontālus standartus, kas palīdzēs nospraust iespējamās prasības attiecībā uz materiālu efektīvas izmantošanas aspektiem, piemēram, labošanas vai pārstrādes iespējām.

Šo mērķi palīdzēs sasniegt arī pašreiz notiekošais darbs pie produkta vides pēdas nospieduma.

6.    Tirgus uzraudzība un starptautiskā sadarbība

Ir aprēķināts, ka 10 %–25 % tirgū piedāvāto ražojumu neatbilst ekodizaina un energomarķējuma prasībām. Tāpēc tiek zaudēti aptuveni 10 % no paredzētajiem enerģijas ietaupījumiem. Absolūtā izteiksmē tas atbilst aptuveni 17 Mtoe primārās enerģijas gadā. Tas turklāt maldina patērētājus, jo viņi var saņemt lielākus rēķinus par enerģiju. Dalībvalstis ir atbildīgas par tirgus uzraudzību, un, kaut arī pēdējos gados īstenošanas pasākumi ir ievērojami uzlabojušies, ir jāveic papildu darbs, lai samazinātu ES tirgū piedāvāto neatbilstīgo ražojumu skaitu.

Lai uzlabotu izpildi, Komisija jau veicina sadarbību starp valstu tirgus uzraudzības iestādēm, veidojot administratīvās sadarbības (ADCO) grupas ekodizaina un energomarķējuma jautājumos. Turklāt Komisija atbalsta īpašus kopīgus uzraudzības projektus, piemēram, ES finansēto projektu EEpliant, un turpinās to darīt arī nākotnē. Izpildi uzlabos arī Komisijas regulas par verifikācijas pielaidēm, kas minētas 3. panta 2. punktā, kā arī Komisijas priekšlikums Regulai par energomarķējumu, par ko patlaban notiek starpiestāžu sarunas 21 .

Eiropas Savienība ir viena no pasaules līderēm obligāto energoefektivitātes prasību izstrādes un ražojumu energomarķējuma jomā. Daudzas citas valstis ievēro līdzīgus principus, un mūsu noteikumiem un A-G marķējuma izkārtojumam ir starptautiska ietekme. ES turklāt ir svarīga loma starptautiskajā standartizācijā. Šie centieni ir svarīgi Eiropas uzņēmējdarbībai, jo tie veicina vienlīdzīgākus konkurences apstākļus pasaulē, samazina atbilstības nodrošināšanas izmaksas un rada iespējas ārzemēs.

Tāpēc Komisija turpinās sadarboties ar citām jurisdikcijām, lai panāktu lielāku globālo konverģenci standartu, testa metožu un, ja iespējams, obligāto prasību jomā, piemēram, ar starptautiskās standartizācijas, ar konkrētiem ražojumiem saistītu nolīgumu vai divpusēju tirdzniecības darījumu starpniecību.

7.    Perspektīva

Tuvākajos gados Komisija plāno strādāt pie šādām prioritātēm:

(1)pabeigt pašlaik notiekošo regulatīvo darbu pie ražojumiem, kas minēti iepriekšējos darba plānos;

(2)pārskatīt pašreizējos pasākumus, kas minēti 3. nodaļā;

(3)uzsākt iepriekšējus pētījumus attiecībā uz tām ražojumu grupām, kas minētas 4. nodaļā;

(4)stiprināt Ekodizaina direktīvas ieguldījumu pilnīgākā aprites ekonomikā;

(5)veicināt ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm tirgus uzraudzības jomā, lai panāktu labāku spēkā esošo regulu īstenošanu;

(6)stiprināt sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, lai veicinātu testu un mērījumu metožu un, ja iespējams, obligāto energoefektivitātes prasību lielāku konverģenci.

(1)

Klimata un enerģētikas stratēģija 2020. gadam: COM(2010) 639 galīgā redakcija; Klimata un enerģētikas stratēģija 2030. gadam: COM(2014) 15 final.

(2)

Ekodizaina ietekmes novērtējuma pētījums, VHK, 2014.

(3)

COM(2015) 80 final.

(4)

ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku (COM(2015) 614/2), pieņemts 2015. gada 2. decembrī.

(5)

Pašreizējo īstenošanas pasākumu sarakstu skatīt: https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/list_of_enegy_labelling_measures.pdf  

https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/list_of_ecodesign_measures.pdf

(6)

OV L 191, 22.7.2005, 29.-58. lpp.

(7)

Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam — Darba plāna izstrāde 2009.–2011. gadam saskaņā ar Ekodizaina direktīvu, COM/2008/0660 galīgā redakcija.

(8)

  http://ec.europa.eu/enterprise/policies/sustainable-business/documents/eco-design/working-plan/files/comm-swd-2012-434-ecodesign_en.pdf  

(9)

  http://ec.europa.eu/growth/tools-databases/mandates/  

(10)

Saskaņā ar pašreizējo ekodizaina ražojumu grupu ietekmes novērtējuma praksi tiek pieņemts, ka ES mērogā elektroenerģijas spēkstaciju pārveidošanas lietderības koeficients ir 40 % (t.i., 1 Mtoe elektroenerģijas ražošanai ir vajadzīgi 2,5 Mtoe primārās enerģijas jeb kurināmā [gāze, nafta, ogles utt.], par kuru galapatērētājam tiks piesūtīts rēķins).

(11)

Komisijas 2016. gada 30. novembra Regula (ES) 2016/2281 , ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem, īsteno attiecībā uz gaisa sildīšanas iekārtām, dzesēšanas iekārtām, augsttemperatūras procesdzesinātājiem un ventilatorkonvektoriem [C(2016) 7769 final].

(12)

Komisijas 2016. gada 30. novembra Regula (ES) 2016/2282 , ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1275/2008, (EK) Nr. 107/2009, (EK) Nr. 278/2009, (EK) Nr. 640/2009, (EK) Nr. 641/2009, (EK) Nr. 642/2009, (EK) Nr. 643/2009, (EK) Nr. 1015/2010, (ES) Nr. 1016/2010, (ES) Nr. 327/2011, (ES) Nr. 206/2012, (ES) Nr. 547/2012, (ES) Nr. 932/2012, (ES) Nr. 617/2013, (ES) Nr. 666/2013, (ES) Nr. 813/2013, (ES) Nr. 814/2013, (ES) Nr. 66/2014, (ES) Nr. 548/2014, (ES) Nr. 1253/2014, (ES) 2015/1095, (ES) 2015/1185, (ES) 2015/1188, (ES) 2015/1189 un (ES) 2016/XXX [C(2016) 7769 final] attiecībā uz pielaižu izmantošanu verifikācijas procedūrās [C(2016) 7767 final].

(13)

Komisijas 2016. gada 30. novembra Deleģētā regula (ES) .../... , ar ko Deleģēto regulu (ES) Nr. 1059/2010, (ES) Nr. 1060/2010, (ES) Nr. 1061/2010, (ES) Nr. 1062/2010, (ES) Nr. 626/2011, (ES) Nr. 392/2012, (ES) Nr. 874/2012, (ES) Nr. 665/2013, (ES) Nr. 811/2013, (ES) Nr. 812/2013, (ES) Nr. 65/2014, (ES) Nr. 1254/2014, (ES) 2015/1094, (ES) 2015/1186 un (ES) 2015/1187 groza attiecībā uz pielaižu izmantošanu verifikācijas procedūrās [C(2016) 7765 final].

(14)

Komisijas 2016. gada 30. novembra Ieteikums (ES) 2016/2125 par vadlīnijām attiecībā uz pašregulācijas pasākumiem, ko nozare pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK [C(2016) 7770 final].

(15)

Izņemot ar ūdeni saistītus ražojumus, par kuriem pievienoti 2025. un 2030. gada ietaupījumu skaitļi.

(16)  Tostarp ūdens patēriņš lietošanas posmā; patēriņa preces (piemēram, mazgāšanas līdzekļi); kritisko izejvielu, antipirēnu, plastifikatoru (ftalātu) vai citu toksisku vielu klātbūtne; fluorētu siltumnīcefekta gāzu klātbūtne; radiācija; drošība (degvielas noplūde, vibrācija u. c.); veselība (higiēna, trokšņa līmenis u. c.); izturīgums (otrreizēja izmantošana, uzlabošanas iespējas, labošanas iespējas u. c.); ekspluatācijas laika beigas (pārstrādājamība, pārstrādāti materiāli); tiešās emisijas gaisā, ūdenī un augsnē.

(17)

   Skatīt: http://www.ecodesign-wp3.eu/documents  

(18)

   Ekodizaina apspriežu forums notika 2015. gada 28. oktobrī.

(19)

   Ir paredzēts, ka no pieejamajiem politikas risinājumiem varētu tikt saglabāts tikai energomarķējums, jo šķiet, ka enerģijas ietaupījumu potenciāls neattaisno ekodizaina risinājumu.

(20)

Komisijas Lēmums C(2015) 9096, pieņemts 2015. gada 17. decembrī.

(21)

COM(2015) 341 final.