EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 3.11.2016

COM(2016) 701 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par statistiku, kas apkopota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2150/2002 par statistiku attiecībā uz atkritumiem, un tās kvalitāti

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par statistiku, kas apkopota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2150/2002 par statistiku attiecībā uz atkritumiem, un tās kvalitāti

SATURS

1.Ievads3

1.1.Regula par statistiku attiecībā uz atkritumiem3

1.2.Dažādas valstu pieejas un kvalitāte3

1.3.Kvalitātes kontrole3

2.Punktualitāte un savlaicīgums4

3.Pilnīgums4

4.Datu precizitāte5

4.1.Datu aptvērums5

4.2.Dalījums pa ekonomikas nozarēm6

4.3.Atkritumu klasifikācija6

4.4.Atšķirības starp atkritumu radīšanu un atkritumu apstrādi6

5.Salīdzināmība7

5.1.Salīdzināmība laika griezumā7

5.2.Valstu salīdzināmība7

6.Uzņēmumu slogs7

7.Attīstības rādītājs8

8.Panāktais un turpmākā rīcība8

1.Ievads

1.1.Regula par statistiku attiecībā uz atkritumiem

Eiropas Parlamenta un Komisijas 2002. gada 25. novembra Regulas (EK) Nr. 2150/2002 par statistiku attiecībā uz atkritumiem 1 (turpmāk tekstā — Regula) mērķis ir sagatavot statistiku par atkritumiem saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem (Atkritumu pamatdirektīva) 2 darbības jomu. Regulas 8. panta 1. punktā paredzēts, ka Komisija ik pēc trim gadiem sniedz Eiropas Parlamentam un ES Padomei ziņojumu par Regulas īstenošanu (pēc pirmā ziņojuma, kas bija jāiesniedz piecu gadu laikā pēc Regulas stāšanās spēkā). Pirmais ziņojums tika publicēts 2008. gadā, 3 otrais — 2011. gadā 4 un trešais – 2014. gadā 5 .

1.2.Dažādas valstu pieejas un kvalitāte

Regula nosaka iesniedzamo datu veidu un nepieciešamo kvalitāti, bet dalībvalstu ziņā ir izvēlēties metodi atkritumu statistikas sagatavošanai. Tādējādi dalībvalstis var saglabāt jau izveidotās datu vākšanas sistēmas un iespējami samazināt slogu, kas veidojas, izpildot Regulas prasības.

Regulā (1. pielikuma 7. iedaļā) tiek paredzēts, ka dalībvalstis kvalitātes ziņojumu iesniedz kopā ar datiem. Ziņojumos dalībvalstis apraksta kvalitātes elementus, ko plaši izmanto Eiropas Statistikas sistēmā 6 un kas izklāstīti Komisijas Regulā (EK) Nr. 1445/2005 par atkritumu statistikas kvalitāti 7 .

1.3.Kvalitātes kontrole

Pēc pirmo datu saņemšanas 2006. gadā Komisija (Eurostat) izveidoja efektīvu divposmu kvalitātes kontroles sistēmu.

Pirmajā posmā pēc datu nosūtīšanas, kas sākas divu mēnešu laikā pēc pārskatu iesniegšanas termiņa beigām, tiek veikts vispārējs datu un kvalitātes ziņojumu novērtējums. Šajā posmā datu apstiprināšanā galvenokārt tiek pievērsta uzmanība jauno datu iekšējai saskaņotībai un laika gaitā notikušajām izmaiņām. Analīze tiek veikta īpaši kompleksi, lai atrastu lielākos pārrāvumus laika rindās un pārbaudītu, vai dati ir piemēroti publicēšanai. Novērtējuma ziņojums tiek nosūtīts dalībvalstīm, un dalībvalstīm ir tiesības, balstoties uz veiktajiem novērojumiem, saņemt paskaidrojumu un/vai atkārtotu datu pārskatu.

Otrajā posmā tiek veikta padziļināta validēšana. Šajā posmā detalizēti analizē datus (piemēram, pa ekonomikas nozarēm un atkritumu kategorijām) un salīdzina izmantotos modeļus un piedzīvotās izmaiņas dažādās valstīs. Validēšanas pārbaudes ietver:

katrā valstī veiktus salīdzinājumus par atkritumu radīšanu dažādos saimnieciskās darbības sektoros, iekļaujot iepriekšējo gadu datus;

valstu salīdzinājumus, pamatojoties uz datiem par katru saimniecisko darbību;

katrā valstī veiktu salīdzinājumu par atkritumu radīšanu un apstrādātajiem atkritumiem pa atkritumu kategorijām;

šķērspārbaudes, izmantojot datus par atkritumiem no citiem obligāti iesniedzamiem ziņojumiem (piemēram, par atbilstības uzraudzību) saskaņā ar citiem tiesību aktiem par atkritumiem.

Rezultāti tiek pārbaudīti, salīdzinot tos ar valstu kvalitātes ziņojumiem, pirmā novērtējuma rezultātiem un citiem pieejamajiem dokumentiem (piemēram, iepriekšējo gadu pārskatiem), un vēlāk apspriesti ar dalībvalstīm.

Papildus šiem diviem posmiem Komisija (Eurostat) ir ierosinājusi vēl viena validēšanas posma ieviešanu, kurš iekļautu standarta validēšanas noteikumus un kurš dalībvalstīm būtu jāizpilda pirms datu iesniegšanas. 2014. gadā ar dalībvalstīm tika panākta vienošanās par vispārējo standarta validēšanas noteikumu kopumu par statistiku attiecībā pret atkritumiem. Vienpadsmit dalībvalstis jau ir ņēmušas vērā šos noteikumus pirms datu iesniegšanas par 2012. pārskata gadu 8 . Šis ir nopietns solis, lai arī turpmāk uzlabotu validēšanas procesa efektivitāti.

Komisija (Eurostat) turpina uzlabot metodiskos norādījumus, kas ir pieejami Eurostat mājaslapā, kā arī pilnveidot datu kvalitātes kontroles sistēmu.

2.Punktualitāte un savlaicīgums

Datu un kvalitātes ziņojumi ik pēc diviem gadiem ir jāiesniedz Komisijai (Eurostat) 18 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām 9 .

2012. pārskata gada ziņojumu iesniegšanas termiņa ievērošana ir līdzīga tai, kāda tā bija 2010. pārskata gadā. Kopumā 21 dalībvalsts un EEZ/EBTA valstis iesniedza 2012. gada datu kopas un kvalitātes ziņojumus, iekļaujoties termiņā vai iesniedzot dokumentus vienu mēnesi pēc termiņa beigām. Piecas dalībvalstis (Dānija, Īrija, Itālija, Lietuva un Rumānija) un viena EEZ/EBTA valsts (Islande) iesniedza datu kopas un kvalitātes ziņojumus vairāk nekā trīs mēnešus pēc termiņa beigām. Daļas no datu kopām un kvalitātes ziņojumiem vairāk kā trīs mēnešus pēc termiņa beigām iesniedza trīs dalībvalstis (Somija, Latvija un Apvienotā Karaliste).

Komisija (Eurostat) aktīvi strādā un mudina valstis pārskatīt statistikas veidošanas procesu un iesniegt labi izstrādātas datu kopas un kvalitātes ziņojumus noteiktajā termiņā.

Publicēšana

Dati par atkritumu radīšanu un apstrādi tika publicēti Eurostat izplatīšanas datubāzē 2014. gada 1. oktobrī.

3.Pilnīgums

Lai varētu sagatavot datu kopsavilkumu par ES, ir ļoti būtiski, lai dalībvalstis iesniegtu pilnīgas datu kopas. Datu trūkums ierobežo atkritumu statistikas informatīvo vērtību. Datu trūkums ir novērojams sektoros, kuros valstīm nav datu avotu vai ir nepietiekami novērtējuma dati.

Laika posmā starp 2010. un 2012. pārskata gadu attiecībā uz atkritumu radīšanas datu kopām ievērojami samazinājās trūkstošo vērtību skaits un to dalībvalstu skaits, kuras ziņoja par trūkstošām vērtībām. 2010. gadā par trūkstošām vērtībām ziņoja astoņas valstis, bet 2012. pārskata gadā skaits samazinājās līdz trim valstīm. Kopējais trūkstošo vērtību apjoms samazinājās no 4,1 % 2010. pārskata gadā līdz 1,5 % 2012. pārskata gadā. Šāda tendence, kaut arī mazāk izteikta, ir novērojama arī attiecībā uz atkritumu apstrādes datiem. Trūkstošo vērtību īpatsvars samazinājās no 3,5 % 2010. pārskata gadā līdz 3,1 % 2012. pārskata gadā, un to valstu skaits, kas ziņoja par trūkstošām vērtībām, samazinājās no astoņām valstīm līdz sešām valstīm. Vairāk nekā puse (55 %) trūkstošo vērtību datu kopās par atkritumu apstrādi tiek pamanīts atkritumu apstrādes kategorijā “aizbēršana”. Pirmoreiz dati par aizbēršanu tika vākti 2010. gadā pēc grozījuma veikšanas Regulā 10 .

4.Datu precizitāte

4.1.Datu aptvērums

Statistika par atkritumu radīšanu jāapkopo visās ekonomikas nozarēs un mājsaimniecībās, un tajā jāiekļauj dati par reģenerācijas un apglabāšanas darbībās radītajiem atkritumiem, t. i., par tā sauktajiem sekundārajiem atkritumiem. Statistikai jāaptver arī dati par mazo uzņēmumu (< 10 darbinieki) radītajiem atkritumiem, lai gan šādi uzņēmumi būtu pēc iespējas jāatbrīvo no dalības aptaujās.

Statistika par atkritumu apstrādi aptver datus par visiem valstī reģenerētajiem vai apglabātajiem atkritumiem neatkarīgi no to izcelsmes. Saskaņā ar Regulas pamatkoncepciju ir jāvāc dati par atkritumu galamērķi. Dati par sagatavošanu pārstrādei statistikā netiek iekļauti.

Aptvēruma kļūdas un datu aptvēruma atšķirības

Aptvēruma kļūdas pārsvarā tika novērotas šādu iemeslu dēļ:

ir atšķirības atkritumu definīcijas piemērošanā;

ir atšķirīgas metodoloģiskās pieejas un atšķirīgas prioritātes valstu atkritumu apsaimniekošanas un atkritumu statistikas jomā;

ir vērojamas sektoram specifiskas problēmas saistībā ar aptvērumu.

Četros sektoros tiek novērotas vislielākās datu aptvēruma atšķirības:

Ar ieguves rūpniecību saistīto atkritumu (ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes darbībās radītie atkritumi) statistikas atspoguļošanai ir ļoti liela ietekme. Lielākās atšķirības starp valstīm ir saistītas ar aptvērumu attiecībā uz nederīgajiem iežiem (t. i., dabiskiem materiāliem, kurus neapstrādājot noņem raktuvju vietās, lai piekļūtu rūdai) un ieguves rūpniecības atkritumiem, kurus apsaimnieko ieguves vietā.

Atšķirībai starp atkritumiem un blakusproduktiem ir ļoti svarīga nozīme atkritumu apjomos ekonomikas plānā 11 , kad tiek runāts par NACE A (lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivjsaimniecību) un NACE C (ražošanu). Īpaši svarīgi ir to ievērot tādās atkritumu kategorijās kā koksnes atkritumi, dzīvnieku un augsnes izcelsmes atkritumi un izdedži, kas radušies metāla ražošanas procesā.

Par datu aptvēruma atšķirībām liecina neatbilstības attiecībā uz datiem par atkritumu radīšanu NACE F sadaļā (būvniecība).

Kā iepriekš minēts 3. punktā, dažas valstis vēl nespēj sniegt ziņojumus par atkritumu apstrādi kategorijā „aizbēršana”.

Ir grūti novērtēt aptvēruma kļūdu radīto kopējo ietekmi. Tas var novest pie neprecīziem aprēķiniem, kā zemākiem, tā augstākiem. Ir pieņēmums, ka lielākā ietekme ir vērojama minerālu atkritumu sektorā NACE B sadaļā (kalnrūpniecība un derīgo izrakteņu ieguve).

4.2.Dalījums pa ekonomikas nozarēm

Regulā dalībvalstis tiek aicinātas ziņot par saviem datiem, kas ir sadalīti 19 kategorijās (18 atkritumu radīšanas darbības un mājsaimniecības). Saimniecisko darbību sadalījums tiek noteikts pēc NACE. Pareizs dalījums pa atkritumu radīšanas darbībām ir priekšnosacījums, lai:

sektoram raksturīgi atkritumu daudzumi būtu salīdzināmi;

atkritumu statistika atbilstu uzņēmējdarbības statistikai.

Atkritumu sadalījums pa to radīšanas darbībām ir atkarīgs no izmantotajām datu vākšanas metodēm un statistiskajām vienībām, par kurām ir apkopota atkritumu statistika. Datu salīdzināmība un konsekvence ir balstīta uz uzņēmumu reģistru izmantošanu datu vākšanas laikā. Tā kā Regulā ir atļauts apkopot datus, pamatojoties uz vietējām vienībām vai arī uz darbības veida vienībām kā statistikas vienībām, dažādās valstīs izmantotais atkritumu dalījums atšķirsies arī tad, ja tās būs pareizi piemērojušas Regulas noteikumus.

Tiek lēsts, ka nevienlīdzīga resursu sadales iespējamība ir zema. Tomēr maz ticams, ka kļūdas minerālu atkritumu, kas radušies no atkritumu apstrādes, vai mājsaimniecību radīto stabilizēto atkritumu klasifikācijā tiktu atklātas pēc validēšanas, un tādējādi kļūdas tiktu izskaidrotas un izlabotas. Šādi gadījumi netiek novēroti bieži.

4.3.Atkritumu klasifikācija

Regula paredz, ka ES iesniedzamajos ziņojumos ir jāietver klasifikācija, kādu nosaka Eiropas Atkritumu klasifikācijas statistika 12 (Atkritumu statistikas nomenklatūra). Tomēr tā neparedz specifisku klasifikāciju, kas būtu jāizmanto valsts datu vākšanas procesā.

Vairākums valstu vāc datus atbilstīgi ES atkritumu sarakstam 13 , kurā iekļauti 839 atkritumu veidi. Lai gan pastāv dažas problēmas saistībā ar saraksta piemērošanu, šīs klasifikācijas plašais izmantojums nodrošina augstu salīdzināmības pakāpi vismaz izstrādes līmenī, kāds ir paredzēts Regulā. Tiek pieņemts, ka kopumā klasifikācijas kļūdas tikai nedaudz ietekmē datu precizitāti.

4.4.Atšķirības starp atkritumu radīšanu un atkritumu apstrādi

2012. gadā atšķirība starp radīto un apstrādāto atkritumu daudzumu ES bija 200 miljoni tonnu. Jeb aptuveni 8 % no visa radīto atkrituma daudzuma. Pēdējos divos pārskata periodos šis rādītājs ir palicis nemainīgs. 2006. un 2008. gadā atšķirība bija lielāka un veidoja 400 miljonus tonnu. Situācija paliek nemainīga: tiek radīts lielāks atkritumu daudzums, nekā tiek apstrādāts. 2012. gadā lielākās atšķirības bija vērojamas dūņu un šķidro atkritumu apstrādē (apmēram 70%) un mazākās (gandrīz 0%) — augsnes atkritumu apstrādē.

Atšķirību starp radīto un apstrādāto atkritumu daudzumu var izskaidrot ar dažu faktu palīdzību:

Ne visi atkritumi tiek apstrādāti valstī, kurā tie radīti. Saskaņā ar Regulu netiek vākti dati par importu un eksportu, tādējādi atšķirības, kas rodas importa un eksporta dēļ, nevar noteikt pēc Regulas datiem. Ārējās tirdzniecības datu aplēses parāda, ka šādi var izskaidrot aptuveni piekto daļu datu atšķirību ES. Kādai dalībvalstij individuāli šis rādītājs varētu būt vēl augstāks. Piemēram, Vācija importē aptuveni par 4 % vairāk atkritumu, nekā tā rada, bet Apvienotā Karaliste eksportē vairāk nekā 6 % no radītā atkrituma daudzuma.

Dati par radīto atkritumu daudzumu aptver gan radīto pirmapstrādes, gan pēcapstrādes atkritumu daudzumu, turpretī atkritumu apstrāde attiecas uz galīgo apstrādi, un apstrādātie atkritumi būtu jāuzskaita tikai vienreiz.

Ziņojumos visu atkritumu kategoriju svars, izņemot nosēdumus, tiek mērīts pēc produkta svara mitrā veidā. Attīrīšanas procesa laikā, piemēram, pirms atkritumu apglabāšanas (šķidro atkritumu apstrāde, piemēram, infiltrāts vai emulsija no eļļas/ūdens) tiek zaudēts liels šķidruma daudzums, līdz ar to pēdējā apstrādes fāzē atkritumi nonāk daudz vieglāki.

Dažas operācijas nav iekļautas Regulas 2. pielikumā, piemēram, līdzsadedzināšanas iekārtas, kas par degvielu izmanto tikai atsevišķas biomasas atkritumus.

Ne visi atkritumi tiek apstrādāti tajā pašā gadā, kad ir radīti. Atkritumi tiek uzglabāti īslaicīgi. Līdz ar to t gadā apstrādātie atkritumi var sevī iekļaut t-1 gadā radītos atkritumus. Un t gadā radītie atkritumi var tikt apstrādāti t+1 gadā.

5.Salīdzināmība

5.1.Salīdzināmība laika griezumā

2012. pārskata gada laikā savāktie dati bija otrā datu vākšana pēc lielajām izmaiņām, kas tika ieviestas ar Regulas grozīto versiju. Valstis šīs izmaiņas ir labi īstenojušas. Komisija (Eurostat) ir pastāvīgi strādājusi, lai atspoguļotu un analizētu piecos pārskata gados (2004., 2006., 2008., 2010. un 2012. gadā) iegūtās laika rindas.

Valstu kvalitātes ziņojumi ir kļuvuši par lietderīgu instrumentu, lai uzraudzītu metodoloģiskās pārmaiņas un to ietekmi uz datu salīdzināmību. Novērtējot valstu kvalitātes ziņojumus, konstatēts, ka gandrīz visas dalībvalstis kopš 2004. gada ir ievērojami mainījušas atkritumu statistikas jomā īstenotās pieejas. Vairākums valstu turpina uzlabot ar datu vākšanu saistītos aspektus, kas ietekmē datu kvalitāti (piemēram, pievienojot trūkstošos datus, un uzlabojot aptvērumu) un metožu efektivitāti.

Datu vākšanas uzlabošana gadu gaitā ir izveidojusi pārrāvumus laika rindās. Valstis pārskata iepriekšējo gadu datu kopas, lai novērstu šos pārrāvumus. Lietotāji ir informēti. Komisija (Eurostat) ir novērojusi pārrāvumu samazināšanos pārstrādātajās datu kopās.

5.2.Valstu salīdzināmība

Kopējas definīcijas un klasifikācija ļauj diezgan labi salīdzināt dažādu valstu datus par gandrīz visām nozarēm un atkritumu veidiem. Tomēr joprojām rodas problēmas salīdzināt datus starp valstīm 4.1. punktā aprakstīto aptvēruma atšķirību dēļ.

6.Uzņēmumu slogs

Dalībvalstis savos kvalitātes ziņojumos apņemas pēc iespējas efektīvāk samazināt uzņēmumu slogu. Par to liecina tas, ka arvien vairāk dalībvalstu vāc informāciju par ziņošanas slogu un var skaitliski noteikt vidējo laiku, kas respondentiem jāpatērē anketu vai pārskatu formu aizpildīšanai. Informācija tiek iegūta no respondentiem, izmantojot aptaujas, vai arī noteikta īpašos pētījumos. Aptuveni puse dalībvalstu izmanto administratīvos datus kā galveno avotu statistikas ieguvei, līdz ar to neapgrūtinot datu sniedzējus ar papildu aptaujām. Citas valstis izmanto administratīvos datus kā vienu no daudziem datu ieguves avotiem. Mazie uzņēmumi ir atbrīvoti no apsekojumiem dažādos veidos 14 .

Ir pieaudzis valstu skaits, kas ir ieviesušas vai plāno ieviest elektroniskās ziņošanas sistēmas, t.i., sistēmas, kas automātiski nosūta nepieciešamos datus par atkritumiem no atkritumu apstrādes iekārtām uz statistikas iestādēm. Elektroniskās ziņošanas instrumenti attiecībā uz dažiem vai visiem ar atkritumiem saistītajiem datiem pašreiz ir pieejami, piemēram, Beļģijā, Horvātijā, Dānijā, Īrijā, Lietuvā, Ungārijā, Austrijā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovēnijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Apvienotajā Karalistē.

7.Attīstības rādītājs

Iegūtie dati tiek izmantoti rādītāju aprēķināšanā. Piemēram, Savienības ilgtspējīgas attīstības rādītāji   par “tādu atkritumu radīšanu, kas nav galvenie minerālie atkritumi”, un par “saimnieciskās darbības radītajiem bīstamajiem atkritumiem” ir pieejami Eurostat mājaslapā. Par šiem rādītājiem ziņo, izmantojot mērvienību “kilograms uz vienu iedzīvotāju”, lai uzskatāmāk veiktu salīdzināšanu starp valstīm.

Ir izstrādāta jauna rādītāju kopa par tādu atkritumu apsaimniekošana, kas nav galvenie minerālie atkritumi . Rādītājs parāda valstī radīto atkritumu galīgo apstrādi 15 . Atšķirībā no datiem, kas savākti saskaņā ar Regulu, tiek ņemta vērtā arī eksportēto atkritumu apstrāde, bet importēto atkritumu daudzums rādītājā netiek ietverts.

Šos rādītājus var veiksmīgi izmantot, lai novērotu Komisijas “aprites ekonomikas”  stratēģijas ieviešanu.

8.Panāktais un turpmākā rīcība

Kopš ziņošanas sākuma 2006. gadā atkritumu statistikas apkopošanas jomā ir panākts ievērojams progress. Dalībvalstis ir pastāvīgi uzlabojušas iesniegto datu pilnīgumu. Valstu atkritumu statistika par lielāko daļu atkritumu kategoriju un nozaru ir kļuvusi ievērojami salīdzināmāka, un ir panākts būtisks progress virzībā uz pilnīgu datu aptvērumu. Kopumā datu kvalitāte vairākumā valstu ir adekvāta. Tomēr, lai veicinātu ES vides, rūpniecības un izejmateriālu politikas mērķu īstenošanu, ir vajadzīgi turpmāki uzlabojumi. Komisija turpina sadarboties ar dalībvalstīm saistībā ar šiem uzlabojumiem, piemēram, organizējot seminārus un labākās prakses apmaiņas.

Līdz ar datu iesniegšanu par 2012. gadu, tagad ir pieejami dati par piecos pārskata gados radītajiem un apstrādātajiem atkritumiem, t. i., par laika periodu no 2004. līdz 2012. gadam. Pēc ilgāka perioda dati kļūs ļoti noderīgi, piemēram, lai izveidotu rādītājus vai kalpotu kā datu platforma ar klimatu saistītiem pētījumiem.

Tomēr metodikas uzlabojumi atsevišķās valstīs joprojām var ievērojami ietekmēt gan attiecīgo valstu, gan arī kopējās ES 28 laika rindas. Tāpēc pārmaiņas laika griezumā jāskaidro piesardzīgi un pēc rūpīgas visu pamatdatu analīzes.

(1) OV L 332, 9.12.2002., 1. lpp.

(2) OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.

(3) COM (2008) 355 final, 13.6.2008.

(4) COM (2011) 131 final, 17.3.2011.

(5) COM (2014) 79 final, 14.2.2014.

(6) Eurostat tīmekļa vietne, kas veltīta kvalitātes aspektiem: http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page?_pageid=2273.1 2273_47140765&_dad=portal&_schema=PORTAL.

(7) OV L 229, 6.9.2005., 6. lpp.

(8) Pārskata gads apzīmē periodu, kas ir aprakstīts datos. Tā kā datu apstrādes aizkave ir 18 mēneši, par 2012. pārskata gadu tiek ziņots 2014. gadā.

(9) Regula (EK) 2150/2002, I un II pielikuma 7. iedaļas 2. punkts.

(10) OV L 253, 28.9.2010., 10. lpp.

(11) Klasificēts saskaņā ar saimniecisko darbību klasifikāciju Eiropas Kopienā (NACE) aktīvo versiju NACE 2. red.

(12)

   Atkritumu statistikas nomenklatūras pašreizējās versijas 4. redakcija ar 51 kategoriju.

(13) Izstrādāts ar Komisijas Lēmumu 2000/532/EK, jaunākie grozījumi veikti ar Eiropas Komisijas Lēmumu 2014/955/ES.

(14) Mazo uzņēmumu atbrīvošana no apsekojumiem notiek dažādi. Dažas valstis aptver mazos uzņēmumus, izmantojot izlases veida apsekojumus, un ekstrapolē rezultātus. Tomēr lielākā daļa valstu tos pilnībā izslēdz no aptaujām. Respondenti var tik neņemti vērā, ja šāda veida izslēgšana ir saskaņā ar Regulas 3. punktā minētā aptvēruma un kvalitātes mērķiem, vai tikt ekstrapolēti,, pamatojoties uz faktoru modeļiem. Valstis ir noteikušas atšķirīgas neiekļaušanas robežvērtības, kas lielākoties ir atkarīgas no darbinieku skaita vai viena gada laikā radītā atkritumu apjoma. Dažas valstis apvieno abus kritērijus, lai nodrošinātu datu vākšanu arī par mazajiem uzņēmumiem, ja tie pārsniedz noteikto atkritumu radīšanas robežvērtību.

(15) Rādītājs aptver visus atkritumu veidus, izņemot “galvenos minerālu atkritumus”. Tas nodrošina saskaņotas rādītāju kopas, kas aptver visas Regulas II pielikuma 8. iedaļā norādītās atkritumu apstrādes kategorijas. Rādītāju kopa ir balstīta uz Regulā paredzētajiem atkritumu apstrādes datiem un atspoguļo dalībvalstīs apsaimniekoto atkritumu daudzumu. Turklāt ārējās tirdzniecības statistikas datubāzes (COMEXT) dati vai dati par valsts teritorijā importēto/eksportēto atkritumu daudzumu tiek izmantoti, lai aprēķinos iekļautu eksportēto atkritumu daudzumu, bet neiekļautu importēto atkritumu daudzumu.