EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 19.10.2016

COM(2016) 664 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par ārējo kredītreitingu alternatīvām, stāvokli kredītreitingu tirgū, konkurenci un pārvaldību kredītreitingu nozarē, stāvokli strukturēto finanšu instrumentu reitingu tirgū un iespējām izveidot Eiropas kredītreitingu aģentūru

Saturs

IEVADS    

I. Ar pārmērīgu paļaušanos uz ārējiem kredītreitingiem saistītais risks un pieejamās alternatīvās    

1. Pārmērīga paļaušanās uz ārējiem kredītreitingiem    

2. Pieejamās ārējo reitingu alternatīvas    

II. Stāvoklis kredītreitingu tirgū un KRA regulas normu novērtēšana nolūkā veicināt konkurenci kredītreitingu tirgū    

1. KRA tirgus analīze    

2. KRA regulas normu par konkurenci ietekme un novērtējums    

III. KRA regulas normu par pārvaldību ietekme un novērtējums    

1. Interešu konflikts    

2. Normas par strukturētiem finanšu instrumentiem un iespējas tās attiecināt arī uz citiem finanšu produktiem    

3. Alternatīvi atalgojuma modeļi    

IV. Eiropas kredītreitingu aģentūras izveides atbalstīšanas piemērotība un iespējamība    

NOBEIGUMS    

IEVADS

Šis ziņojums ir sagatavots atbilstīgi vairākiem ziņošanas pienākumiem, kas noteikti grozītajā Regulā (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām 1 (turpmāk tekstā “KRA regula”). Konkrētāk, šajā ziņojumā:

analizētas ES tiesību aktos un starp finanšu tirgus dalībniekiem noslēgtos privātos līgumos ietvertās norādes uz ārējiem kredītreitingiem. Ziņojumā arī novērtētas potenciālās ārējo kredītreitingu alternatīvas, kuras patlaban izmanto ES tirgus dalībnieki (I daļa); 2

novērtēta KRA regulā paredzēto pasākumu ietekme un iedarbīgums attiecībā uz konkurenci kredītreitingu nozarē (II daļa); 3

izvērtēta KRA regulas ietekme uz kredītreitingu aģentūru (KRA) pārvaldību un iekšējām procedūrām, jo īpaši interešu konflikta novēršanu un alternatīvu atalgojuma modeļu izmantošanu. Ziņojumā analizēti arī noteikumi par strukturētiem finanšu instrumentiem (SFI) un iespējas tos attiecināt arī uz citām aktīvu klasēm (III daļa); 4

apsvērtas iespējas izveidot Eiropas kredītreitingu aģentūru, kas vērtētu valsts parādu, un Eiropas kredītreitingu fondu attiecībā uz visiem pārējiem kredītreitingiem (IV daļa) 5 .

Šajā ziņojumā citstarp izvērtētas vairākas būtiskas normas, kas ieviestas līdz ar KRA regulas jaunāko grozījumu. Šis ziņojums izstrādāts, balstoties uz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) tehnisko konsultāciju dokumentu par to, kā mazināt mehānisku paļaušanos tikai uz kredītreitingiem 6 , uzņēmuma ICF Consulting Services pētījumu par kredītreitingu alternatīvu iespējamību 7 , EVTI tehnisko konsultāciju dokumentu par konkurenci, izvēli un interešu konfliktu kredītreitingu nozarē 8 , kā arī uzņēmuma Europe Economics veikto pētījumu par stāvokli kredītreitingu tirgū 9 . Minēto tehnisko konsultāciju dokumentu un pētījumu sagatavošanas gaitā notika plaša apspriešana ar ieinteresētajām personām, organizējot darbseminārus, izmantojot aptaujas lapas un veicot intervijas 10 .

I. Ar pārmērīgu paļaušanos uz ārējiem kredītreitingiem saistītais risks un pieejamās alternatīvās

1. Pārmērīga paļaušanās uz ārējiem kredītreitingiem

Starptautiskās sabiedrības atbilde uz pasaules finanšu krīzi ietvēra centienus mazināt paļaušanos uz ārējiem kredītreitingiem, jo īpaši “mazināt finanšu stabilitāti apdraudošo grupēšanu un tā dēvēto strauja krituma efektu, ko patlaban izraisa kredītreitingu aģentūru noteikto reitingu robežvērtību iestrāde tiesību aktos, noteikumos un tirgus praksē” 11 . ES reaģēja uz šiem centieniem, citstarp veicot izmaiņas tiesību aktos (skatīt turpmāk tekstā). Tomēr vēl ir jānovērtē, cik lielā mērā pašlaik ES tiesību aktos ietvertās norādes uz ārējiem kredītreitingiem var izraisīt pārmērīgu paļaušanos uz tiem. Turklāt pārmērīgu paļaušanos uz ārējiem kredītreitingiem var izraisīt arī tas, ka tirgus dalībnieki ārējos kredītreitingus izmanto privātos līgumos.

Vairākos ES tiesību aktos finanšu pakalpojumu jomā ir minēta ārējo kredītreitingu izmantošana. Dažus no šiem tiesību aktiem (Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku direktīva 12 , PVKIU direktīva 13 un PKUI direktīva 14 ) tika grozīta ar Direktīvu 2013/14/ES 15 , ar ko ieviesa papildu noteikumus par PVKIU un PKUI pārvaldības vai ieguldījumu sabiedrībām, kuros paredzēts, ka risku pārvaldības procesos jāizvairās no mehāniskas paļaušanās tikai uz ārējiem kredītreitingiem. Tas tika darīts, lai, novērtējot kredītrisku, izvairītos no pārmērīgas paļaušanās uz reitingiem. Viens no šiem noteikumiem, kas ieviests ar Direktīvu 2013/14/ES, paredz, ka jānodrošina, ka kompetentās iestādes uzrauga kredītnovērtēšanas procesu atbilstību.

Regula par Eiropas tirgus infrastruktūru 16 , proti, tiesību akts par centrālajiem darījumu partneriem (CDP), atļauj kredītreitingu aģentūru veiktajos novērtējumos noteikt riska līmeni, taču nepieprasa un nerosina CDP to darīt. Ja tiek izmantoti ārējie reitingi, CDP ir jāiesniedz kontrolanalīze vai jāpievieno to novērtējumam sava analīze.

KPR 17 un KPD IV 18 ietver vairākus noteikumus, kuri pieļauj iespēju atšķirīgi izvērtēt riskus, kas saistīti ar riska darījumiem, atkarībā no tā, vai šādi darījumi tiek vai netiek vērtēti. 19 Tādējādi ar riska darījumiem saistītās kapitāla prasības var būtiski atšķirties atkarībā no tā, vai šādus darījumus ir vai nav novērtējusi kredītreitingu aģentūra, kā arī no sniegtā kredītreitinga. 20 Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (BCBS) patlaban pārskata standartizēto pieeju kredītriskam un ir izskatījusi dažādas alternatīvas, ar ko aizstāt ārējos reitingus. 21 Komiteja ierosina saglabāt norādes uz ārējiem reitingiem, to izmantošanu papildinot ar banku veiktiem pienācīgas pārbaudes pasākumiem, kā arī pilnveidot prasības attiecībā uz ārējo reitingu izmantošanu, lai nodrošinātu, ka bankas veic pienācīgu pārbaudi un iekšējo risku pārvaldību un ka tās nepaļaujas mehāniski uz ārējiem reitingiem.

Līdzīgu mehānismu paredz izmantot direktīva “Maksātspēja II” 22 , kas prasa veikt dažādus riska novērtējumus atkarībā no tā, vai ir vai nav pieejams ārējais reitings (kā arī ņemot vērā to, kāds reitings piešķirts attiecīgajam riska darījumam). Lai mazinātu risku, kas saistīts ar pārmērīgu paļaušanos uz reitingiem, direktīva “Maksātspēja II” paredz, ka apdrošinātāji, ja tie tehnisko rezervju un maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanai izmanto ārēju kredītreitinga novērtējumu, risku pārvaldības ietvaros šo ārējo kredītnovērtējumu lietderību izvērtē, kad vien praktiski iespējams, izmantojot papildu novērtējumus, lai nepieļautu automātisku paļaušanos uz ārējiem novērtējumiem 23 . Turklāt direktīvas “Maksātspēja II” deleģētajā aktā 24 noteikti sīki izstrādāti noteikumi par ārējo kredītnovērtējumu izmantošanu, piemēram, prasība sagatavot iekšējo kredītnovērtējumu apjomīgākiem vai sarežģītākiem riska darījumiem, tādējādi veicinot arī pārmērīgas paļaušanās riska mazināšanu.

Lai gan ir spēkā preventīvi noteikumi, lai izvairītos no mehāniskas paļaušanās tikai uz ārējiem reitingiem, to izmantošana būtiskās KPR un direktīvas “Maksātspēja II” piemērošanas jomās, jo īpaši jomās, kas saistītas ar regulējošām prasībām atbilstīga kapitāla aprēķināšanu un maksātspējas prasībām, var rosināt finanšu iestādes un apdrošināšanas sabiedrības paļauties uz kredītreitingu aģentūru novērtējumiem. Tādēļ Komisija turpinās uzraudzīt šādu prasību ietekmi un sadarbosies ar attiecīgajām iestādēm, piemēram, Bāzeles komiteju, lai kredītiestāžu un apdrošināšanas sabiedrību uzraudzības sistēmā mazinātu visus riskus, kas saistīti ar pārmērīgu paļaušanos uz kredītreitingiem.

No pārmērīgas paļaušanās uz līgumos ietvertām norādēm var izvairīties, paredzot aizliedzošus noteikumus vai papildu informācijas sniegšanas prasības. Taču šādas prasības nešķiet piemērotas, lai novērtētu izraisītājmehānismus, kas paredzēti ieguldījumu politikā vai pamatnostādnēs, savukārt aizliedzošie noteikumi ierobežotu līgumu slēgšanas brīvību un noteikti būtu jāpamato ar sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm. Katrā ziņā norādēm uz reitingiem nevajadzētu kļūt par attaisnojumu vadītājiem, lai tie izvairītos veikt pienācīgas pārbaudes pirms lēmumu pieņemšanas par ieguldījumiem. Komisija turpinās uzraudzīt tirgus praksi, lai konstatētu visus riskus, kas saistīti ar pārmērīgu paļaušanos uz ārējiem kredītreitingiem, slēdzot līgumus.

2. Pieejamās ārējo reitingu alternatīvas

Galvenās pieejamās ārējo kredītreitingu alternatīvas ir uz tirgu pamatots kredītriska novērtējums, iekšējie kredītriska novērtēšanas instrumenti un trešo personu veikti novērtējumi.

Uz tirgu pamatots novērtējums (piemēram, mijmaiņas līguma kredītriska starpība un informācija par obligāciju cenu noteikšanu) ir objektīvs un pārredzams pieejamības ziņā un dod iespēju konkrētam aktīvam noteikt konkrētus riska svērumus. Šādus novērtējumus var izmantot, lai noteiktu kredītriska varbūtību dažādām aktīvu klasēm, piemēram, valsts parādam, uzņēmumu parāda vērtspapīriem un strukturētiem produktiem. Taču šie vērtēšanas mehānismi var tikt pakļauti būtiskiem ierobežojumiem. Divi galvenie riski, ko konstatējusi EVTI un kas minēti ICF pētījumā, ir šo vērtēšanas mehānismu augstā nepastāvība un to nespēja sniegt niansētākas norādes par risku, kas saistīts ar ieguldījumiem. Uz tirgu pamatoti pasākumi ir īpaši pakļauti manipulācijas riskam, proti, riskam, ka tirgus dalībnieki stratēģiski ietekmē cenas, lai izraisītu regulatīvas sekas un lai gūtu no tām labumu.

Iekšējos kredītriska novērtēšanas instrumentus izmanto kā mehānismus, lai novērtētu risku uzraudzības nolūkā, jo īpaši, lai aprēķinātu regulējošām prasībām atbilstīgu kapitālu saskaņā ar regulējumu “Bāzele III” un KPR (jo īpaši saskaņā ar pieeju, kuras pamatā ir iekšējie reitingi (IRB) ) un saskaņā ar direktīvu “Maksātspēja II” apdrošināšanas sabiedrībām. Ir lielāka iespējamība, ka iekšējās metodes pareizi norāda uz konkrēta aizņēmēja vai vērtspapīra riska profilu, turklāt tās var pielāgot, ņemot vērā katra tirgus dalībnieka vajadzības. Turklāt šādas metodes var izmantot visām finanšu instrumentu un ieguldījumu kategorijām.

Iekšējo kredītnovērtējumu kā ārējo kredītreitingu alternatīvu galvenais trūkums ir augstās izmaksas. Tās ietver izmaksas, kas saistītas ar analītisko rīku izstrādi un datu vākšanu, tostarp, iespējams, abonēšanas maksu par piekļuvi attiecīgo finanšu datu datubāzēm, kā arī izmaksas, kas saistītas ar kvalificēta personāla piesaisti, lai sagatavotu analīzes vērtējuma daļu un veiktu modeļu apstiprināšanu un kvalitātes kontroli.

Turklāt, ja jāizvērtē dažādi līgumisko vienošanos veidi, iekšējās kredītriska novērtēšanas metodes var nenodrošināt tādu salīdzināmības līmeni, kādu piedāvā ārējie reitingi, savukārt KRA piedāvā objektīvus un skaidrus risinājumus pieņemama riska līmeņa noteikšanai (tās izmanto standartizētas klasifikācijas sistēmas, piemēram, AAA/AA u. c.).

Šādas metodes arī nenodrošina augstu pārredzamības līmeni pārējiem tirgus dalībniekiem. Galvenais iemesls tam ir fakts, ka šādi modeļi nav publiski pieejami un pastāv objektīvas grūtības tos standartizēt, jo atšķiras katra tirgus dalībnieka subjektīvie riska faktori un komerdarbības modelis, ko ņem vērā, lai veiktu iekšējos novērtējumus. Tādēļ šādas metodes var uzskatīt par noderīgām konkrētam ieguldītājam, kas veic analīzi, taču tās nesniedz tirgus dalībniekiem skaidru priekšstatu un perspektīvu par konkrētiem produktiem, piemēram, valsts parāda vērtspapīriem.

Trešo personu novērtējumus veic personas, kas nav iesaistītas ieguldījumu veikšanā. Tie, piemēram, ir grāmatvedības pieejā pamatoti pasākumi, ESAO valstu riska klasifikācija, centrālo banku novērtējumi, kā arī novērtējumi, kurus piedāvā privāti uzņēmumi un kuru pamatā ir skaitļošanas modeļi.

I.Grāmatvedības pieejā pamatoti pasākumi

Grāmatvedības pieejā pamatoti pasākumi var nodrošināt noderīgu un viegli salīdzināmu informāciju par finanšu pamatrādītājiem, kas var palīdzēt izvērtēt ieguldījuma kredītspēju. Taču arī tie ir pakļauti vairākiem būtiskiem ierobežojumiem un nevar tikt uzskatīti par pilnvērtīgu alternatīvu ārējiem reitingiem. Viens no grāmatvedības pieejā pamatotu pasākumu trūkumiem ir tas, ka, lai gan šādus pasākumus var piemērot visām uzņēmuma aktīvu klasēm, tie nav piemēroti valsts parāda vērtspapīriem un daudziem strukturētiem produktiem. Turklāt, kā norādīja dažas ieinteresētās personas, kas tika intervētas ICF pētījuma laikā, piekļuve informācijai joprojām ir apgrūtināta, jo grāmatvedības pieejā pamatoti pasākumi dažās valstīs, iespējams, joprojām nav viegli pieejami biržas sarakstos neiekļautiem uzņēmumiem zemāku vai nesaskaņotu ziņošanas standartu vai pienākumu dēļ.

Turklāt, lai iedarbīgi izmantotu šos mehānismus un iegūtu ticamus novērtējumus, ir vajadzīgas īpašas prasmes un nozarē gūta pieredze. Izmantojot grāmatvedības pieejā pamatotus pasākumus, būtiska nozīme ir interpretācijai un vērtējumam, jo īpaši tad, ja ir vajadzīgs salīdzinājums. Piemēram, dažādi analītiķi var izmantot viena uzņēmuma dažādus rādītājus, kas savukārt var nodrošināt atšķirīgus rezultātus. Lai gan tas pats par sevi nav negatīvs aspekts, šā iemesla dēļ rādītāju interpretācija bez atbilstīgām zināšanām un kontekstuālās informācijas var būt sarežģīta.

II.ESAO valstu riska klasifikācija

ESAO valstu riska klasifikācija nodrošina lielāku ģeogrāfisko tvērumu nekā ārējie kredītreitingi, turklāt attiecīgie dati ir publiski pieejami. Taču ESAO novērtējumiem ir šaura specializācija, un tajos tiek ņemtas vērā tikai konkrētas riska kategorijas (politiskie riski un citi ar tiem tieši saistīti riski), bet netiek ņemti vērā citi būtiski ekonomisko risku rādītāji, kas varētu būt noderīgi ieguldītājiem un ieguldījumu lēmumu pieņēmējiem. Tādēļ ESAO valstu riska klasifikācijas var uzskatīt par piemērotu mehānismu konkrētu risku veidu izvērtēšanai. Lai gan šīm klasifikācijām ir daži ierobežojumi, tās var veiksmīgi papildināt valsts parāda ārējo reitingu pārbaudi un nodrošināt iespējamos līdzekļus šādas pārbaudes veikšanai.

III.Centrālo banku vērtējumi

Centrālie kredītreģistri (CK) un centrālās finanšu pārskatu datubāzes (CFPD) ir būtiski piemēri vērtēšanas mehānismiem, kuri pieder centrālajām bankām vai kurus tās pārvalda. CK un CFPD metodes lielākoties piemēro uzņēmumu parāda instrumentiem, taču to ģeogrāfiskais un nozaru tvērums dažādās valstīs atšķiras atkarībā no tādiem parametriem kā instrumenta kā nodrošinājuma piemērotība monetārās politikas operācijām. CK un CFPD būtiskākie trūkumi ir to ierobežotais valstu un aktīvu klašu tvērums, kā arī ierobežotā piekļuve datiem. CK un CFPD izmantošana ir ierobežota arī attiecībā uz uzņēmumu parāda instrumentiem, kā arī dažās valstīs nenozīmīgs ir to tvērums attiecībā uz nefinanšu uzņēmumiem. Vērtējumi var būt nozīmīgs instruments mazākiem uzņēmumiem, jo tie nodrošina lētākus risinājumus kredītnovērtējuma iegūšanai (salīdzinājumā ar KRA kredītreitingiem). Tomēr vērtējumi nav pietiekami, lai nodrošinātu izmantojamu un pilnvērtīgu alternatīvu ārējo kredītreitingu sistēmām, taču tie drīzāk būtu izmantojami kā noderīgs informācijas avots par finanšu produkta kredītspēju.

Tehniskā analīze, kas veikta, lai sagatavotu šo ziņojumu, norāda uz to, ka tirgū patlaban nav izmantojamu alternatīvu, kas pilnīgi aizstātu ārējos kredītreitingus. Dažus no iepriekš minētajiem mehānismiem un pasākumiem zināmā mērā var uzskatīt par KRA novērtējumu derīgiem aizstājējiem, taču tie saistīti ar būtiskām izmaksām, kuras var būt pārmērīgi augstas mazākiem finanšu tirgu dalībniekiem. Citus mehānismus var izmantot vienīgi tam, lai papildinātu KRA novērtējumus. Tikai daži ES tiesību aktu noteikumi, kas attiecas uz ārējiem kredītreitingiem, piemēram, attiecīgie noteikumi KPR/KPD IV un direktīvā “Maksātspēja II”, var radīt stimulu finanšu iestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām paļauties uz kredītreitingu aģentūru novērtējumiem, tādēļ turpmākā uzraudzībā galvenā uzmanība būtu jāpievērš šiem diviem regulējumiem.

II. Stāvoklis kredītreitingu tirgū un KRA regulas normu novērtēšana nolūkā veicināt konkurenci kredītreitingu tirgū

1. KRA tirgus analīze

Pašreizējais stāvoklis tirgū

Reitingu noteikšanas nozarē patlaban dominē trīs ASV dibināti uzņēmumi (S&P, Moody's un Fitch), kas nodrošina globālu ģeogrāfisko tvērumu 25 attiecībā uz visām aktīvu klasēm (uzņēmumu parādzīmēm, valsts parādzīmēm, strukturētiem finanšu instrumentiem un segtām obligācijām 26 ) (skatīt arī 1. tabulu), un to kopējā tirgus daļa, izteikta ieņēmumos, ir aptuveni 92 % ES (2. tabula) 27 . Lai gan Eiropas kredītreitingu tirgū ir ienākuši jauni uzņēmumi — patlaban 26 reģistrētas un 4 sertificētas kredītreitingu aģentūras 28 —, lielākā daļa mazāku KRA vērtē ierobežotu aktīvu klašu kopumu, un arī to pārrobežu darbība un ģeogrāfiskais tvērums ir ierobežoti.

1. tabula. ES reģistrētu kredītreitingu aģentūru piedāvāto kredītreitingu kategorijas 2011.–2015. gadā (avots: EVTI, CEREP)

Apzīmējumi:

2. tabula. Tirgus daļas aprēķins, pamatojoties uz 2014. gada apgrozījumu no kredītreitingu noteikšanas darbībām un papildu pakalpojumiem grupu līmenī ES

Avots: EVTI.

KRA nozares oligopolistiskā un lielā mērā koncentrētā struktūra — gan kopumā, gan arī atsevišķu produktu kategoriju līmenī — norāda uz to, ka lielākās KRA, kas veic darbību pasaules mērogā, būtībā var izmantot ietekmi tirgū, lai laika gaitā peļņas gūšanas nolūkā paaugstinātu cenas virs konkurētspējīga līmeņa vai lai ierobežotu sniegto pakalpojumu izvēli vai kvalitāti.

Katra KRA darbojas kā platforma, kura piedāvā piekļuvi emitentu un ieguldītāju tīklam un kurā piedāvājums un pieprasījums ir savstarpēji saistīti, proti, emitenti dod priekšroku tām KRA, ko ir atzinusi lielākā daļa attiecīgo ieguldītāju, savukārt ieguldītāji izvēlas KRA, kas var piedāvāt emitentu un tos interesējošo instrumentu lielāko tvērumu.

Lai gan 2013. gadā tika izdarīti grozījumi KRA regulā, ir novērota neliela koncentrācijas pastiprināšanās kopējā KRA tirgū, — aprēķinu pamatā ir ieņēmumi no kredītreitingu noteikšanas darbības. Uz kopējiem ieņēmumiem (ieņēmumiem no kredītreitingu noteikšanas darbības un papildu pakalpojumiem) pamatotie tirgus daļas aprēķini rāda zemāku koncentrācijas līmeni salīdzinājumā ar aprēķiniem, kuru pamatā ir ieņēmumi no kredītreitingu noteikšanas darbības. Tomēr uz kopējiem ieņēmumiem pamatotos tirgus daļas aprēķinus sarežģī vienotas definīcijas trūkums, kā arī “papildu pakalpojumu” vienotas uzskaites trūkums. Tas var norādīt uz to, ka papildu pakalpojumi ir nozīmīgs darbības veids mazākām KRA, savukārt lielākas KRA lielākā mērā paļaujas uz ieņēmumiem no reitingu noteikšanas. Turklāt attiecībā uz reitingu veidu jānorāda, ka koncentrācija ir palielinājusies uzņēmumu obligāciju segmentā (koncentrētākais tirgus), savukārt tā ir samazinājusies valstu reitingu un strukturēto finanšu instrumentu segmentā.

Lielākā daļa emitentu izmanto drīzāk vienas vai divu KRA, nevis vairāku KRA pakalpojumus, un to izvēli lielā mērā nosaka KRA popularitāte ieguldītāju, regulatīvo iestāžu un centrālo banku vidū 35 . Turklāt šķiet, ka priekšroka tiek dota KRA, kas veic darbību pasaules mērogā, un tas norāda, ka kredītreitingu nozarē ļoti būtiska nozīme ir reputācijai. Tādēļ iespējams, ka KRA izvēle lielā mērā ir atkarīga no tās nosaukuma atpazīstamības.

Lielā mērā koncentrēts tirgus rada finanšu stabilitātes risku, ja KRA vēro, kā rīkojas citas KRA, un reaģē uz to, sniedzot līdzīgus atzinumus par emitentu kredītspēju, kā tas bija uzskatāmi redzams pēdējās finanšu un valsts parāda krīzes laikā.

Šķēršļi ienākšanai tirgū

Ienākšanai tirgū var traucēt regulatīvi un ar tirgu saistīti šķēršļi.

Saistībā ar regulatīvajiem šķēršļiem Eiropas Kredītreitingu aģentūru asociācija (EKRAA) ir paudusi bažas par to, ka no ārējo kredītnovērtēšanas institūciju (ĀKNI) saraksta Eurosistēmas kredītnovērtējumu regulējumā (ECAF), ko izmanto nodrošinājuma apstiprināšanai, izslēgta lielākā daļa reģistrēto kredītreitingu aģentūru, jo šāda situācija var mazināt konkurenci 36 . ĀKNI patiešām ir jāatbilst vairākiem darbības kritērijiem un jāpiedāvā atbilstīgs tvērums: proti, tām jāatbilst obligātajām tvēruma prasībām, ko noteikusi Eurosistēma attiecībā uz vērtētajiem aktīviem, vērtētajiem emitentiem un vērtēto apjomu un kas atšķiras atbilstīgajām aktīvu klasēm un eurozonas valstīm. Tādējādi ECB patlaban kā ĀKNI atzīst vienīgi tādas KRA, kurām ir sistēmiska nozīme finanšu sistēmā, proti, S&P, Moody's, Fitch un DBRS, un šā iemesla dēļ var tikt ierobežota konkurence kredītreitingu noteikšanas tirgū. Kā norādīts EVTI tehnisko konsultāciju dokumentā, “dažu ES centrālo banku nodrošinājuma novērtēšanas sistēmās kredītreitingi joprojām ir faktors, kam var būt rezonējoša ietekme uz finanšu tirgus dalībnieku iekšējām vērtēšanas procedūrām”. Viens veids, kā mazināt šo šķērsli ienākšanai tirgū, varētu būt mazināt paļaušanos uz reitingiem ECB Eurosistēmas kredītnovērtējumu regulējumā.

Turklāt dažās prasībās, kas iekļautas aicinājumā sniegt pierādījumus 37 , norādīts, ka atbilstības nodrošināšanas izmaksas ir vēl viens šķērslis jaunpienācējiem tirgū, jo īpaši mazākām KRA. Lai uzņēmumi tiktu reģistrēti kā KRA, tiem jāpierāda atbilstība KRA regulas prasībām. Lai gan mazākām KRA piemēro atbrīvojumus no dažām prasībām, nozares ieinteresētās personas uzskata, ka regulatīvās prasības ir labvēlīgas dominējošajām KRA, jo mazākām kredītreitingu aģentūrām atbilstības prasību 38 izpilde rada ļoti augstas izmaksas. Turklāt, ja ir noteiktas robežvērtības, kuras pārsniedzot tiek piemēroti papildu noteikumi, mazās KRA tās uzskata par iespējamu šķērsli darbības paplašināšanai (jo īpaši uzņēmumu parādzīmju segmentā, kā arī strukturēto finanšu instrumentu segmentā). Kopumā ir jārod līdzsvars starp mazākām KRA piemērojamo standartu samērīgumu un nepieciešamību nodrošināt to noteiktu reitingu kvalitāti un pārredzamību.

Īstenošanas tehniskie standarti (ĪTS) par ĀKNI kartēšanu 39 , ko Komisija nesen pieņēma, pamatojoties uz Eiropas uzraudzības iestādes tehniskajām konsultācijām, beidzot ļaus Eiropas bankām un apdrošinātājiem iesaistīt mazākas KRA regulējošām prasībām atbilstīga kapitāla vērtēšanas sistēmās. Šāda kartēšana varētu sniegt iespējas nākotnē izmantot mazāku KRA pakalpojumus, kā arī veicināt tirgus attīstību.

Attiecībā uz šķēršļiem, kas saistīti ar tirgus dinamiku, jānorāda, ka būtiskākais šķērslis jaunpienācējiem — izņemot nepietiekamu pieprasījumu pēc citām KRA — ir augstās prasības attiecībā uz reputāciju kredītreitingu noteikšanas tirgū. Tādēļ jaunpienācējiem tirgū, kuriem parasti ir ļoti zema reputācija ieguldītāju starpā vai tās nav vispār, ir sarežģīti kompensēt gan līdzšinējo sasniegumu trūkumu, gan arī to nepietiekamo ģeogrāfisko tvērumu. Turklāt jaunpienācējiem ir jāizveido klientu bāze, lai pārvarētu tā dēvēto tīkla efektu nozarē, kurā priekšroka tiek dota lielākām KRA, tādējādi kaitējot mazām KRA, jo lielāko KRA reitingi uzlabo piekļuvi vērtēto produktu tirgum.

Maksas

Ar 2013. gada grozījumiem KRA regulā tika ieviests noteikums, kas paredz, ka maksas, ko piemēro KRA klientiem par kredītreitingu noteikšanu un papildu pakalpojumiem, nedrīkst būt diskriminējošas un ka to pamatā jābūt faktiskajām izmaksām.

Atbildot uz aicinājumu sniegt pierādījumus, daži apdrošinātāji apgalvoja, ka KRA, iespējams, piemēro tirgus dalībniekiem papildu maksas (pat par 80 % augstākas) par kredītreitingu informācijas izmantošanu to ziņojumos valsts kompetentajām iestādēm, tādējādi palielinot direktīvas “Maksātspēja II” īstenošanas izmaksas (šādu paziņojumu sniedza Savstarpējo apdrošinātāju un apdrošināšanas kooperatīvu asociācija Eiropā).

Saskaņā ar KRA regulu EVTI ir tiesības uzraudzīt KRA, lai nodrošinātu, ka klientiem piemērotās maksas nav diskriminējošas un ka to pamatā ir faktiskās izmaksas. Komisija aicina EVTI nodrošināt apdrošinātājiem piemēroto maksu stingru atbilstību KRA regulai.

Gaidāmās tendences KRA tirgū

Turpmākajos gados tiks ieviesti vairāki pasākumi, lai palielinātu konkurenci KRA tirgū, proti, tiks izveidota Eiropas reitingu platforma, kas uzlabos mazāku KRA noteikto kredītreitingu pamanāmību un veicinās dažādu KRA noteikto viena un tā paša instrumenta reitingu salīdzināmību. Iecerēts, ka arī ārējo kredītreitingu kartēšana, kas nesen pieņemta saskaņā ar KPR un direktīvu “Maksātspēja II”, nodrošinās vienādu attieksmi pret visu KRA noteiktajiem reitingiem neatkarīgi no to lieluma, vienlaikus ļaujot prudenciālās uzraudzības veicējiem nodrošināt, ka sistēmiski nozīmīgām KRA tiek piemēroti iedarbīgi aizsardzības pasākumi.

2. KRA regulas normu par konkurenci ietekme un novērtējums

2013. gadā veikto KRA regulas grozījumu vispārīgais mērķis attiecībā uz konkurenci bija palielināt konkurenci kredītreitingu aģentūru starpā un veicināt mazāku KRA pakalpojumu izmantošanu. Proti, ar šiem grozījumiem tika ieviesta prasība noteikt obligātu dubultu kredītreitingu strukturētiem finanšu instrumentiem (8.c pants), noteikts stimuls dubulta kredītreitinga noteikšanas gadījumā nozīmēt vismaz vienu mazo KRA (8.d pants), ieviesta vispārīga un periodiska informēšana (11. panta 2. punkts), kā arī paredzēta Eiropas reitingu platformas (ERP) izveide (11.a pants).

8.c pants

Saskaņā ar regulas 8.c pantu emitentiem ir jāpasūta dubults kredītreitings strukturētam finanšu instrumentam, lai iegūtu neatkarīgu otro kredītreitingu.

Šis noteikums varētu ietekmēt tirgu vienīgi tādā gadījumā, ja otrais kredītreitings tiktu publicēts vai darīts zināms ieguldītājiem. Šādā gadījumā ieguldītāji un emitenti varētu salīdzināt viena finanšu instrumenta kredītreitingus, kā rezultātā palielinātos KRA izmaksas, kuras saistītas ar reputācijas veidošanu, jo lielas atšķirības starp dažādu kredītreitingu aģentūru noteiktiem kredītreitingiem varētu radīt šaubas par pašu kredītreitingu kvalitāti.

Turklāt, ja ieguldītājiem ir zināms, ka emitentiem ir jāiegūst otrais kredītreitings, pat ja nav juridiski saistošas prasības to publicēt, ieguldītāji varētu to pieprasīt. Tādēļ finanšu instrumenti, kuru otrais kredītreitings netiek izpausts, varētu tikt uzskatīti par zemākas kvalitātes instrumentiem.

Kopumā ir palielinājies tādu kredītreitingu aģentūru skaits, kuras nosaka kredītreitingu strukturētiem finanšu instrumentiem, un tas nozīmē, ka emitenti pieprasa papildu kredītreitingus ne tikai lielajām kredītreitingu aģentūrām, kas jau ir noteikušas reitingus strukturētajiem finanšu instrumentiem, bet arī mazām KRA. Tādējādi šķiet, ka šis pasākums labvēlīgi ietekmē strukturēto finanšu instrumentu tirgus segmentu.

8.d pants

Regulas 8.d pants paredz, ka tad, ja emitents vai saistīta trešā persona plāno nozīmēt vismaz divas kredītreitingu aģentūras izsniegt kredītreitingu emisijai vai juridiskai personai, emitents vai saistīta trešā persona apsver iespēju nozīmēt vismaz vienu kredītreitingu aģentūru, kuras kopējā tirgus daļa nav lielāka par 10 %, ja emitents vai saistīta trešā persona to novērtē kā spējīgu piešķirt reitingu attiecīgajai emisijai vai juridiskajai personai, ar noteikumu, ka viena no šādām mazākām KRA ir pieejama kredītreitinga noteikšanai. Turklāt, ja emitents vai saistīta trešā persona nenozīmē vismaz vienu mazāku KRA, tas jādokumentē.

Šis pasākums vēl nav pilnīgi īstenots un piemērots dalībvalstu mērogā. Tādēļ vēl nav iespējams izvērtēt 8.d panta ietekmi. Turklāt CEPER 40 datubāzē vēl nav iespējams noteikt tādu juridisko personu un instrumentu skaitu, kuriem piešķirti vairāki kredītreitingi (savukārt ERP ļaus ieguldītājiem noteikt, kuras KRA ir piešķīrušas kredītreitingu konkrētai juridiskai personai vai instrumentam).

Mazajām KRA var nebūt pietiekama pieredze un reputācija, lai emitenti brīvprātīgi tās izraudzītos otrā kredītreitinga noteikšanai (šāds otrais kredītreitings nav obligāts, izņemot, ja tiek emitēti strukturēti finanšu instrumenti). Ietekme atkarīga no tā, vai emitenti izvēlētos pasūtīt otro kredītreitingu mazākai KRA, vai arī tie izvēlētos sniegt paskaidrojumu, kādēļ šāda izvēle nav izdarīta.

Turklāt individuāliem emitentiem var trūkt stimula mainīt KRA saskaņā ar “izpildi vai paskaidro” noteikumu, jo 8.d panta piemērošana nav obligāta. Lai uzlabotu šā noteikuma piemērošanas iedarbīgumu, EVTI ir apstiprinājusi mandātu pagaidu darba grupai, kuras uzdevums būtu dokumentēt un ziņot informāciju par gadījumiem, kad tiek apsvērta iespēja nozīmēt vairākas KRA, lai palīdzētu nozares kompetentajām iestādēm veikt to uzraudzības pienākumus saskaņā ar KRA regulas 8.d un 8.c pantu 41 .

Visbeidzot, bažas rada šā panta noteikumos prasītās tirgus daļas aprēķina izmantošana un iedarbīgums, jo tirgus daļu aprēķina, ņemot vērā ne tikai ieņēmumus no kredītreitingu noteikšanas darbības, bet arī ieņēmumus no papildu pakalpojumiem. Šādi aprēķini var būt arī maldinoši, jo nav skaidri definēts, kas ir papildu pakalpojumi. Mazās KRA un jaunpienācēji tirgū patiešām norādīja uz informētības trūkumu par šā panta piemērošanu un aicināja pieņemt pamatnostādnes ES vai dalībvalstu mērogā.

11. panta 2. punkts

Saskaņā ar regulas 11. panta 2. punktu KRA ir jāpaziņo dati par to piešķirtajiem kredītreitingiem, tostarp par nepieprasītiem kredītreitingiem, EVTI centrālajam repozitorijam (CEREP datubāzei). Tas jādara, lai ieguldītāji varētu salīdzināt dažādu KRA datus un pārbaudīt konkrētas KRA piešķirto kredītreitingu ietekmi.

Regulas 11. panta 2. punkts varētu būt noderīgs pieredzējušiem ieguldītājiem, nevis tādiem, kuri lielā mērā uzticas, jo, pat ja visa informācija ir publiski pieejama, KRA sniegto vērtējumu salīdzināšanai tomēr ir vajadzīgs laiks un prasmes.

Šādu datu publicēšana var uzlabot mazo KRA pamanāmību un palīdzēt tām pārvarēt ar reputāciju saistīto šķērsli, lai iekļūtu tirgū.

11.a pants

Saskaņā ar regulas 11.a pantu centrālo repozitoriju iekļauj Eiropas reitingu platformā (ERP) — EVTI pārvaldītā tīmekļa vietnē, kurā publicē visus pieejamos kredītreitingus, ko piešķīrušas reģistrētas un sertificētas kredītreitingu aģentūras.

ERP tika izveidota, lai palielinātu ieguldītājiem pieejamās informācijas daudzumu un nodrošinātu mazāku KRA pamanāmību, jo, publicējot visus kredītreitingus tīmekļa vietnē, varētu uzlaboties ieguldītāju informētība par mazām KRA un uzticēšanās tām. Taču KRA izmanto dažādas metodes, un tādēļ nav iespējams veikt kredītreitingu vienkāršu salīdzināšanu.

Jānorāda arī tas, ka ERP netiek iekļauti tā dēvētie ieguldītāju apmaksātie kredītreitingi, kurus sagatavo tikai ieguldītājiem un dara tiem zināmus par maksu, lai neapdraudētu šādus komercdarbības modeļus.

ERP patlaban vēl pilnīgi nedarbojas, un tādēļ ir pāragri vērtēt tās ietekmi uz konkurenci. Tā kā kredītreitingu nozarē pamanāmībai un reputācijai ir ļoti būtiska nozīme, šā noteikuma ietekmi uz konkurenci būtu jāturpina uzraudzīt pēc tam, kad platforma būs pilnīgi ieviesta.

3. Vispārējs novērtējums

Izrādās, ka mazās KRA un jaunpienācēji tirgū vēl nenosaka ievērojamu skaitu kredītreitingu visās aktīvu klasēs, un, ņemot vērā biežo maksas paaugstināšanu un augstās maksas, ko piemēro lielākās KRA, var secināt, ka konkurence KRA starpā ir maza.

Taču jāuzsver arī, ka kredītreitingu noteikšanas tirgus ir īpašs tirgus, kura galvenais virzītājspēks ir reputācija ieguldītāju un emitentu vidū. Ņemot vērā reputācijas būtisko nozīmi tirgū, pasākumiem, kas liek izvēlēties tādas KRA, kuras citkārt ieguldītāji nebūtu izvēlējušies un kuras nav atzītas ieguldītāju vidū, var būt neparedzamas sekas, turklāt to iedarbīgums, veicinot jaunpienācēju ienākšanu tirgū, būtu ierobežota.

KRA regula radīja labvēlīgus nosacījumus konkurences veicināšanai KRA nozarē.

Kopumā 8.c panta piemērošana kopā ar 8.d pantu, 11. panta 2. punktu un 11.a pantu varētu palielināt pieprasījumu pēc mazu KRA reitingiem strukturētu finanšu instrumentu segmentā. Turklāt, ja tiek īstenoti 11.a panta un 11. panta 2. punkta noteikumi, kas nodrošina informācijas par otro kredītreitingu publisku pieejamību, varētu palielināties 8.c panta ietekme — šis pants nodrošina, ka ieguldītāji varēs izdarīt lielāku spiedienu uz KRA, lai tās sacenstos par kvalitāti.

KRA regula ir arī nodrošinājusi tādu KRA labāku pamanāmību, kuras veic darbību ES, piemēram, pieprasot šādu KRA reģistrāciju EVTI, kā arī pieprasot publiskot informāciju par piešķirtajiem kredītreitingiem. Turklāt plašāki pārredzamības pasākumi ir uzlabojuši informētību par mazo KRA esību. Visbeidzot, nepasūtītu kredītreitingu piešķiršana un publicēšana ir izrādījies iedarbīgs instruments, lai uzlabotu mazo KRA pamanāmību un ļautu tām iegūt zināmu reputāciju.

Nobeigumā var secināt, ka, lai gan daži pasākumi joprojām tiek īstenoti, Komisija negaida straujas pārmaiņas oligopolistiskajā kredītreitingu nozarē. Taču analīze un EVTI tehniskās konsultācijas norāda uz to, ka vajadzīgs vairāk laika, lai pilnīgi izvērtētu nesen ieviesto KRA regulas pasākumu ietekmi uz konkurenci KRA tirgū.

III. KRA regulas normu par pārvaldību ietekme un novērtējums

Ņemot vērā to, ka patlaban kredītreitingu noteikšanas tirgū joprojām dominē trīs lielas KRA un jaunajām KRA nākas pārvarēt dažādas grūtības, lai iekļūtu tirgū, ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt KRA, jo īpaši tradicionālo KRA, pienācīgu komercdarbību un augstas kvalitātes kredītreitingus. To var panākt vienīgi ar atbilstīgiem regulatīvajiem ierobežojumiem, kas galu galā labvēlīgi ietekmēs augstas kvalitātes kredītreitingu sagatavošanu un tādējādi arī tirgus stabilitāti.

Nesenās finanšu krīzes laikā cita starpā kļuva redzams, ka pastāv problēmas saistībā ar kredītreitingu kvalitāti un neatkarību. Proti, radās bažas par iespējamo interešu konfliktu emitentu un kredītreitingu aģentūru starpā gan saistībā ar atalgojuma modeli “emitents maksāt”, gan arī tādēļ, ka emitentu starpā pastāv spēcīgas un ilgstošas attiecības. Izskanēja arī bažas par KRA neatkarību kredītreitingu noteikšanā instrumentiem, kurus emitējuši to akcionāri, kā arī par kredītreitingu analītiķu neatkarību un kvalifikāciju. Turklāt pēc finanšu krīzes bija jāuzlabo strukturēto finanšu produktu pārredzamība, lai ieguldītāji varētu veikt savus novērtējumus par šo sarežģīto produktu kredītspēju. Lai risinātu šos jautājumus, pēdējā KRA regulas pārskatīšanā tika ieviesti vairāki noteikumi par 1) interešu konfliktu, 2) strukturētiem finanšu instrumentiem un 3) atalgojuma modeļiem. Šīs ziņojuma daļas mērķis ir noteikt, vai attiecīgie noteikumi ir iedarbīgi un vai nepieciešami turpmāki uzlabojumi.

1. Interešu konflikts

KRA regulā paredzēti vairāki noteikumi par to, kā izvairīties no interešu konflikta situācijām un kā tās pārvaldīt. Kopējais mērķis ir panākt KRA neatkarību un attiecīgi arī to kredītreitingu kvalitāti, kā arī stiprināt ieguldītāju uzticēšanos finanšu tirgus darbībai kopumā.

Noteikuma par neatkarīgiem direktoriem bez izpildpilnvarām ieviešana KRA regulā bija galvenais priekšnosacījums, lai nodrošinātu iekšējo kontroles sistēmu iedarbīgumu un konstatētu interešu konfliktu. Ieceļot personas šīs funkcijas veikšanai, ir ļoti svarīgi nodrošināt zināšanu un labas reputācijas obligātos standartus. EVTI ir paudusi vēlmi šai saistībā rīkoties aktīvāk, lai nodrošinātu pastāvīgi atbilstīgu un augstu pārvaldības līmeni kredītreitingu aģentūrās.

KRA regulā paredzēti iekšējie noteikumi un procedūras analītiķiem un citām personām, kas iesaistītas kredītreitingu noteikšanas procesā, lai konstatētu un pārvaldītu ikvienu interešu konfliktu, kas var rasties kredītreitingu piešķiršanas procesā. Minētos noteikumus papildina sīki izstrādātas prasības KRA regulas I pielikumā. Atbrīvojuma noteikumi mazām KRA palīdz nodrošināt, ka KRA regulas ietekme uz dažāda lieluma KRA ir samērīga.

Akcionāru spiediens uz KRA var apdraudēt to neatkarību gadījumos, kad KRA nosaka kredītreitingu saviem akcionāriem vai to emitētajiem finanšu instrumentiem. Šo risku mazina noteikumi par līdzdalības ierobežošanu, jo tie nodrošina KRA neatkarību un to piešķirto kredītreitingu kvalitāti. Tomēr nav skaidrības par šo noteikumu praktisko piemērošanu, jo patlaban Eiropas mērogā nav vienotas termina “akcionārs” definīcijas.

KRA regulā paredzēts prasību kopums attiecībā uz zināšanām, prasmēm un rīcību, kas nepieciešamas kredītreitingu analītiķiem un citiem KRA darbiniekiem, kuri iesaistīti kredītreitingu piešķiršanas procesā. Ieviešot pakāpenisku rotācijas mehānismu šīm personām, iespējams nodrošināt kredītreitingu neatkarību. Taču darbinieku rotācijas dēļ var palielināties izmaksas, kas saistītas ar analītiķa piesaisti citai lietai.

EVTI patlaban veiktais darbs saistībā ar pamatnostādnēm par kredītreitingu aģentūru metožu apstiprināšanu un pārskatīšanu 42 varētu sniegt lielāku skaidrību par iekšējo atbilstību un KRA riska novēršanas procedūrām un ļautu noteikt jēdziena “kredītreitingu noteikšanas metodes” skaidrāku definīciju, ņemot vērā Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas (IOSCO) Kodeksa 43 definīciju.

Pašreizējais sankciju līmenis nešķiet samērīgs ar KRA, jo īpaši lielo KRA, apgrozījumu. Iespējamām sankcijām, ko patlaban var piemērot EVTI, praksē nav nedz preventīva, nedz arī atturoša ietekme 44 . Tādēļ Komisija arī turpmāk pievērsīsies KRA regulā paredzētajam sankciju režīmam, kas atšķiras no režīmiem, kuri pieņemti jaunākos Eiropas tiesību aktos.

2. Normas par strukturētiem finanšu instrumentiem un iespējas tās attiecināt arī uz citiem finanšu produktiem

KRA regulas noteikumu par darbinieku obligātu rotāciju kredītreitingu aģentūras un emitenta starpā (6.b pants) piemēro vienīgi attiecībā uz kredītreitingu izsniegšanu atkārtotai vērtspapīrošanai, un to papildina prasība ievērot ne vairāk kā četrus gadus ilgu “klusuma” periodu, kura laikā KRA nav atļauts izsniegt kredītreitingus atkārtotai vērtspapīrošanai, kuras pamatā ir tā paša iniciatora aktīvi. Iespējamo apgrūtinošo ietekmi uz mazām KRA mazina atbrīvojums.

KRA regulas 8.b pants prasa EVTI izveidot tīmekļa vietni, kurā publiskot informāciju par strukturētiem finanšu instrumentiem. EVTI nesen paziņoja, ka vairāku grūtību dēļ, ar kurām nācies saskarties, gatavojoties tīmekļa vietnes darbības sākšanai, maz ticams, ka tā juridiskajām personām, kam jāsniedz informācija, būs pieejama likumā noteiktajā termiņā, proti, 2017. gada 1. janvārī.

Gan regulas 6.b pants, gan arī 8.b pants vēl jāīsteno un jāpiemēro praksē. Vērtējot šos noteikumus kopā ar 8.c panta noteikumu par obligātu dubultu kredītreitingu strukturētiem finanšu instrumentiem, var secināt, ka patlaban nav pietiekami lielas iespējas izvēlēties kredītreitingu aģentūru no aģentūrām, kas piešķir kredītreitingus dažādām aktīvu klasēm, lai tiktu nodrošināta iedarbīga konkurence. Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, prasības par obligāto rotācijas mehānismu, kā arī noteikumu par informācijas par strukturētiem finanšu instrumentiem izpaušanu iespējamā attiecināšana uz citiem finanšu produktiem patlaban šķiet pārsteidzīga, jo vēl nav pieejami pietiekami dati, lai analizētu šo noteikumu ietekmi uz kredītreitingu noteikšanas praksi. Komisija turpinās uzraudzīt tendences tirgū pēc tam, kad varēs sākt piemērot KRA regulas attiecīgos noteikumus.

3. Alternatīvi atalgojuma modeļi

Kopš sākta KRA regulas īstenošana, kredītreitingu nozarē novērotas vien nelielas izmaiņas saistībā ar atalgojuma modeļiem, jo īpaši uzņēmumu obligāciju un strukturētu finanšu instrumentu segmentā. Dominējošais un visbiežāk izmantotais atalgojuma modelis KRA tirgū ir modelis “emitents maksā”, saskaņā ar kuru KRA maksā emitenti, kas vēlas pasūtīt kredītreitingus saviem ieguldījumu produktiem.

Citi atalgojuma modeļu piemēri ir “savu interešu modelis” — saskaņā ar šo modelis ieguldītāji sagatavo kredītreitingus projektiem, ko tie daļēji finansē kā emitēto instrumentu turētāji, vai KRA saņem atalgojumu instrumentos, ko tās vērtē, un kļūst par šādu instrumentu turētājām līdz to termiņa beigām  45 , kā arī modelis “platforma maksā”, kurš paredz izveidot tirgū starpnieku, lai finansētu un sagatavotu kredītreitingu. Atalgojuma modelis “maksā par padarīto” paredz, ka katra KRA iemaksā konkrētu procentuālo daļu no saviem ieņēmumiem kopējā fondā, no kura tiek veiktas izmaksas labākajai KRA, tādējādi rosinot KRA uzlabot savu kredītreitingu precizitāti, taču vienlaikus, iespējams, radot neskaidrību par motivējošā mehānisma iedarbīgumu. Kredītreitingus var piešķirt arī bezpeļņas organizācijas vai arī to noteikšanu var finansēt valdība. Valdības iesaistīšanās emitentu kredītreitingu noteikšanā var palielināt tirgu segmentācijas risku atsevišķās valstīs, kā arī veicināt interešu konfliktu nozarē, jo īpaši valstu reitingu un reģionālo reitingu noteikšanas segmentā.

Komisija savā 2011. gada ietekmes novērtējumā ir atzinusi, ka visi iespējamie atalgojuma modeļi var būt saistīti ar iespējamu interešu konfliktu. Tādēļ KRA regula neuzliek pienākumu izmantot kādu konkrētu atalgojuma modeli, jo nav pamatotas nepieciešamības dot priekšroku kādam konkrētam modelim attiecībā pret citiem modeļiem.

Patlaban praksē alternatīvi atalgojuma modeļi reti tiek izmantoti kā atsevišķi risinājumi — tā vietā kredītreitingu aģentūras izmanto hibrīdmodeļus. Dažiem klientiem kredītreitingus piešķir atbilstīgi modelim “emitents maksā”, savukārt citiem — atbilstīgi modelim “ieguldītājs maksā” vai saskaņā ar līgumu. EVTI analīzē secināts, ka šāda rīcības brīvība attiecībā uz atalgojuma modeļa izvēli būtu jāsaglabā, lai tirgus dalībnieki varētu izvēlēties piemērotāko modeli atbilstīgi savai tirgus stratēģijai.

4. Vispārējs novērtējums

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, var secināt, ka KRA regulas noteikumi par pārvaldību ir galvenokārt preventīvi, taču vienlaikus sniedz būtisku ieguldījumu, lai nodrošinātu KRA neatkarību. Lai gan EVTI tehnisko konsultāciju dokumentā norādīts, ka daži noteikumi var radīt KRA īstenošanas izmaksas, uzliekot pienākumu veikt izmaiņas IT sistēmās, nodrošināt mācības, atbilstību un juridiskas procedūras, gaidāms, ka nesen pieņemtais regulējums par KRA pārvaldību kopumā ilgtermiņā nodrošinās ieguvumus.

Lai gan pārmaiņas var nebūt tūlīt pamanāmas kredītreitingu nozarē, noteikumi ir iedarbīgi tādā ziņā, ka tie nodrošina regulatīvajām iestādēm vajadzīgos instrumentus, lai uzraudzītu KRA, kas neatbilst KRA regulas noteikumiem par pārvaldību. Taču KRA regulā paredzētais sankciju režīms, iespējams, ir jāpārskata, lai nodrošinātu tā kā atturoša režīma ticamību un samērīgumu.

IV. Eiropas kredītreitingu aģentūras izveides atbalstīšanas piemērotība un iespējamība

Ņemot vērā tās problēmas saistībā ar kredītreitingu publicēšanas procikliskumu, kuras atklājās nesenās ES valsts parāda krīzes laikā, KRA regulu 2013. gadā grozīja, ieviešot papildu pasākumus, lai uzlabotu valsts parāda kredītreitingu pārredzamību. Tagad KRA regulas 8.a pantā noteikta prasība KRA reizi gadā publicēt kalendāru, kurā norāda datumus to attiecīgo valstu kredītreitingu publicēšanai.

Papildus iepriekš minētajam Komisija 2015. gada ziņojumā 46 analizēja, vai ir jāizstrādā Eiropas kredītspējas novērtējums un vai ieguldītājiem ir pieejami pietiekami un atbilstīgi informācijas avoti, lai tie varētu veikt savu valsts parāda vērtspapīru kredītriska novērtējumu. Komisija savā ziņojumā konstatēja, ka šāda Eiropas kredītspējas novērtējuma ieviešana tikai nedaudz papildinātu jau esošo informāciju, kas tiek sniegta fiskālās un makroekonomiskās uzraudzības režīma dažādos avotos (piemēram, ziņojumos, ko sagatavo saistībā ar Eiropas semestri). Netiktu uzlabota arī informācija, ko iegūst institucionālie ieguldītāji, jo to rīcībā jau ir pietiekami dati, kas iegūti no publiskā sektora un privātiem kanāliem. Turklāt ieguldītāji, kas veic darbību globālajā valsts obligāciju tirgū, parasti vairāk paļaujas uz informāciju, ko sniedz starptautiskās iestādes, piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds vai Pasaules Banka.

NOBEIGUMS

Ārējiem kredītreitingiem joprojām ir svarīga nozīme daļā ES finanšu sektora normatīvā regulējuma , jo īpaši tajā, kas attiecas uz bankām un apdrošināšanas sabiedrībām. Tomēr Komisija uzskata, ka patlaban nav iespējams izmantot alternatīvas, kas varētu pilnīgi aizstāt ārējos kredītreitingus. Ņemot to vērā, uzraudzības iestādēm būtu jāturpina rosināt, ka tiek mazināta mehāniska paļaušanās uz kredītreitingiem, un jānodrošina, ka tirgus dalībnieki izmanto alternatīvus rīkus, piemēram, tos, kuri minēti I daļas 2. punktā, kā papildinājumu ārējiem kredītreitingiem. Savukārt Komisija turpinās uzraudzīt norises tirgū.

Arī konkurences jomā Komisija turpinās uzraudzīt tirgus attīstību pēc KRA regulas īstenošanas, pirms tā apsvērs iespējas apstiprināt papildu pasākumus. Tas ir īpaši nozīmīgi, jo dažas normas joprojām tiek ieviestas, un vēl būs vajadzīgs laiks, pirms varēs novērtēt to sniegtos ieguvumus.

Normatīvais regulējums, kas ir samērīgs un nerada nepamatotas izmaksas, ir priekšnosacījums tam, lai varētu veicināt ienākšanu tirgū un lielāku konkurenci KRA tirgū. Komisija papildus savam uzaicinājumam sniegt pierādījumus, turpinās uzraudzīt KRA regulas piemērošanu mazākām KRA, īpašu vērību pievēršot samērīguma jautājumam.

Kopumā Komisija centīsies izvairīties no regulējuma radītiem šķēršļiem ienākšanai tirgū un turpinās tos mazināt, līdzīgi tam, kā tā rīkojās nesen, grozot Eiropas uzraudzības iestādes ierosināto ĪTS projektu par kredītreitingu kartēšanu. Komisija arī veicinās to, ka pēc iespējas plašāk tiek atzītas mazās KRA, tai skaitā saistībā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) kredītnovērtējumu regulējumu (ECAF).

Neatkarīgi no šiem centieniem palielināt konkurenci nesenie notikumi liecina, ka kredītreitingu noteikšanas tirgū arī pārredzamā nākotnē varētu saglabāties lielā mērā koncentrēts oligopols. Šai saistībā ir svarīgi nodrošināt, lai tradicionālajām KRA tiktu piemērots stingrs normatīvais regulējums, ko atbalsta ticams sankciju režīms ar samērīgiem sankciju līmeņiem, kuriem piemīt iedarbīga atturoša ietekme. Turklāt iedarbīgai iekšējai pārvaldībai un atbilstības procedūrām ir īpaši būtiska nozīme, lai nodrošinātu ārējo kredītreitingu kvalitāti tirgū, kuram raksturīgs ierobežots konkurences spiediens, un KRA regulā ir ieviestas būtiskas prasības, lai stiprināto iekšējo pārvaldību un šādas procedūras.

Attiecībā uz strukturētiem finanšu instrumentiem jānorāda, ka ir pāragri vērtēt KRA regulas ietekmi, jo atsevišķi attiecīgie noteikumi praksē vēl nav piemēroti. Šai saistībā patlaban nav lietderīgi apsvērt iespēju attiecīgos KRA regulas noteikumus attiecināt arī uz citiem finanšu produktiem.

Saistībā ar ziņošanas pienākumu, kas paredzēts KRA regulas 39.b panta 2. punkta otrajā daļā, un ņemot vērā Komisijas 2015. gada ziņojumu par Eiropas kredītspējas novērtējuma izstrādes lietderību attiecībā uz valstu parādu, Komisija uzskata, ka patlaban nav nepieciešama nedz Eiropas kredītreitingu aģentūra, kas specializējas valsts parāda kredītspējas vērtēšanā, nedz arī Eiropas kredītreitingu fonds visiem pārējiem kredītreitingiem. Turklāt šādu kopīgu aģentūru izveide, visticamāk, praksē radītu lielākas izmaksas nekā jebkādu papildu vērtību kredītreitingu noteikšanas tirgū.

Kopumā tiek uzskatīts, ka KRA regulas noteikumiem ilgtermiņā ir pozitīva ietekme uz kredītreitingu noteikšanas tirgu. Patlaban nav pierādījumu, kas būtu saistīti ar iespējamām negatīvām sekām kredītreitingu aģentūrām vai emitentiem. Tā kā vēl nav īstenoti visi KRA regulas noteikumi, kredītreitingu noteikšanas tirgu jāturpina uzraudzīt, lai varētu izvērtēt šā tiesiskā regulējuma pilnīgu ietekmi.

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām (OV L 302, 17.11.2009.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 11. maija Regulu (ES) Nr. 513/2011 (OV L 145, 31.5.2011.), Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīvu 2011/61/ES (OV L 174, 1.7.2011.), Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 462/2013 (OV L 146, 31.5.2013.) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvu 2014/51/ES (OV L 153, 22.5.2014.).

(2)

KRA regulas 39.b panta 1. punkts.

(3)

KRA regulas 39. panta 4. un 5. punkts.

(4)

KRA regulas 39. panta 4. un 5. punkts.

(5)

KRA regulas 39.b panta 2. punkts.

(6)

ESMA/2015/1471, EVTI tehnisko konsultāciju dokuments par to, kā mazināt mehānisku paļaušanos tikai uz kredītreitingiem; publikācija pieejama šeit:
https://www.esma.europa.eu/sites/default/files/library/2015/11/esma-2015-1471_technical_advice_on_reducing_sole_and_mechanistic_reliance_on_external_credit_ratings.pdf

(7)

MARKT/2014/257/F4/ST/OP-LOT1, pieejams šeit: http://ec.europa.eu/finance/rating-agencies/index_en.htm .

(8)

ESMA/2015/1472, EVTI tehnisko konsultāciju dokuments par konkurenci, izvēli un interešu konfliktu kredītreitingu noteikšanas nozarē, publikācija pieejama šeit:
https://www.esma.europa.eu/sites/default/files/library/esma-2015-1472_technical_advice_on_competition_choice_and_conflicts_of_int.pdf .

(9)

MARKT/2014/257/F/Lot 2, pieejams šeit: http://ec.europa.eu/finance/rating-agencies/index_en.htm .

(10)

Lai iegūtu plašāku informāciju, skatīt 5. lpp. EVTI tehnisko konsultāciju dokumentā par to, kā mazināt mehānisku paļaušanos tikai uz kredītreitingiem, 5. un turpmākās lpp. minētajā ICF pētījumā, 10. lpp. EVTI tehnisko konsultāciju dokumentā par konkurenci, izvēli un interešu konfliktu kredītreitingu nozarē, kā arī Europe Economics pētījuma 7. lpp..

(11)

Konkrētāk, sk. 1. lpp. Finanšu stabilitātes padomes (FSP) dokumentā Principles for Reducing Reliance on CRA Ratings (Principi attiecībā uz to, kā mazināt paļaušanos uz kredītreitingu aģentūru reitingiem), pieejams šeit: http://www.fsb.org/2010/10/r_101027/ . Sk. arī FSP dokumentu Roadmap for Reducing Reliance on CRA Ratings (Ceļvedis, lai mazinātu paļaušanos uz kredītreitingu aģentūru reitingiem), pieejams šeit: http://www.fsb.org/2012/11/r_121105b/.

(12)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīva 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010.

(13)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (pārstrādātā versija).

(14)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīva 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību.

(15)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Direktīva 2013/14/ES, ar ko groza Direktīvu 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību, Direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) un Direktīvu 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem attiecībā uz pārmērīgu paļaušanos uz kredītreitingiem.

(16)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem.

(17)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012.

(18)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK.

(19)

Šī metode tiesību aktā minēta kā “standartizēta pieeja” un patlaban ir visplašāk lietotā metode saskaņā ar KPR un KPD attiecībā uz bankām.

(20)

Piemēram, veicot riska darījumus ar uzņēmumiem, ja KRA kredītreitings ir pieejams un ja riska darījums ieguvis augstāko vērtējumu (piemēram, AAA), piemērotais riska svērums ir 20 %. Tādēļ bankai būs jānodrošina regulējošām prasībām atbilstīgs kapitāls, kas līdzvērtīgs 20 % no riska darījuma vērtības. Taču, ja kredītreitings nav pieejams, piemērotais riska svērums būtu vismaz 100 %.

(21)

Bāzeles Banku uzraudzības komiteja, otrais konsultatīvais dokuments, Pārskatītie standarti attiecībā uz standartizētu pieeju kredītriskam, 2015. gada decembris, apsvērumi jāiesniedz līdz 2016. gada 11. martam, pieejams šeit: http://www.bis.org/bcbs/publ/d347.htm.

(22)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II).

(23)

Direktīvas “Maksātspēja II” 44. panta 4.a punkts un Komisijas 2015. gada 11. novembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2015, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz procedūrām ārējo kredītnovērtējumu novērtēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK, OV L 295, 12.11.2015., 16. lpp.

(24)

3.–6. pants Komisijas 2014. gada 10. oktobra Deleģētajā regulā (ES) 2015/35, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II).

(25)

Atsaucoties uz vērtētā emitenta vai instrumenta atrašanās vietu.

(26)

Skatīt aktīvu klašu kategorijas CEREP datubāzē.

(27)

Tirgus daļas aprēķinātas, pamatojoties uz 2014. gada finanšu pārskatiem.

(28)

Skatīt reģistrēto un sertificēto KRA atjauninātu sarakstu, kas pieejams šeit: https://www.esma.europa.eu/supervision/credit-rating-agencies/risk.

(29)

 Fitch France S.A.S; Fitch Deutschland GmbH; Fitch Italia S.p.A.; Fitch Polska S.A.; Fitch Ratings España S.A.U.; Fitch Ratings Limited un Fitch Ratings CIS Limited.

(30)

Reģistrēts no 2015. gada 27. oktobra.

(31)

Reģistrēts no 2015. gada 10. jūlija.

(32)

 Moody’s Investors Service Cyprus Ltd; Moody’s France S.A.S.; Moody’s Deutschland GmbH; Moody’s Italia S.r.l.; Moody’s Investors Service España S.A.; Moody’s Investors Service Ltd; un Moody’s Investors Services EMEA Ltd.

(33)

Reģistrēts no 2015. gada 1. decembra.

(34)

 Standard & Poor’s Credit Market Services France S.A.S.; Standard & Poor’s Credit Market Services Italy S.r.l.; un Standard & Poor’s Credit Market Services Europe Limited.

(35)

Piemēram, tā kā ECB nolēma iekļaut kredītreitingu aģentūru DBRS ārējo kredītnovērtēšanas institūciju sarakstā Eurosistēmas kredītnovērtējumu regulējumā, DBRS tagad ir labāka piekļuve tirgum.

(36)

EKRAA, nostāja, atsauces dokuments: ECB kritēriji, lai pieņemtu kredītreitingu aģentūras kā ĀKNI Eurosistēmas kredītnovērtējumu regulējuma mērķiem, 2016. gada 26. februāris.

(37)

Konsultāciju dokuments un aicinājuma sniegt pierādījumus rezultāti pieejami šeit: http://ec.europa.eu/finance/consultations/2015/financial-regulatory-framework-review/index_en.htm.

(38)

Piemēram, prasība par neatkarīgu uzraudzības padomi, kurā ir pilnslodzes darbinieki, par pilnslodzes atbilstības nodrošināšanas darbinieku, ziņošanas un informācijas izpaušanas prasības, prasība informēt vērtētās struktūras pirms reitinga formālas piešķiršanas.

(39)

Komisijas Īstenošanas regula (ES), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus par ārējo kredītnovērtēšanas institūciju veiktu kredītnovērtējumu kartēšanu attiecībā uz kredītrisku saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 136. panta 1. un 3. punktu, Komisijas Īstenošanas regula (ES), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz ārējo kredītnovērtēšanas institūciju veiktu kredītnovērtējumu pielīdzinājumu kredītkvalitātes pakāpju objektīvai skalai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK, un Komisijas Īstenošanas regula (ES), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus par ārējo kredītnovērtēšanas institūciju veiktu kredītnovērtējumu kartēšanu attiecībā uz vērtspapīrošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013.

(40)

 CEREP datubāzē tiek apkopoti dati par kredītreitingiem, ko piešķīrušas reģistrētas un sertificētas KRA, par kredītreitingiem, ko apstiprinājušas reģistrētas KRA, kā arī par kredītreitingiem, ko trešās valstīs piešķīrušas KRA, kuras nav sertificētas vai reģistrētas ES, taču ir piederīgas vienai grupai. Daļa informācijas, kas iekļauta CEREP datubāzē, ir pieejama sabiedrībai, izmantojot EVTI tīmekļa vietni.

(41)

Skatīt arī jautājumus un atbildes, pamatnostādnes un citu EVTI rīku, kā arī vienoto ziņošanas veidni un ar to saistītās norādes.

(42)

Skatīt konsultāciju dokumentu EVTI tīmekļa vietnē: https://www.esma.europa.eu/press-news/esma-news/esma-consults-validation-and-review-cras%E2%80%99-methodologies-guidelines .

(43)

 IOSCO Rīcības kodekss “Kredītreitingu aģentūru darbības pamatprincipi”, galīgais ziņojums, 2015. gads, pieejams šeit: http://www.iosco.org/library/pubdocs/pdf/IOSCOPD482.pdf .

(44)

Salīdzinājumam – ASV Vērtspapīru un biržas darījumu komisija 2015. gada janvārī piemēroja kopējās sankcijas USD 77 miljonu apmērā par virkni Federālā vērtspapīru likuma pārkāpumu, ko bija pieļāvis uzņēmums Standard & Poor’s, skatīt šeit: https://www.sec.gov/news/pressrelease/2015-10.html .

(45)

     Modeļa pamatā ir pieņēmums, ka juridiska persona, kas sagatavo kredītreitingu un kas vienlaikus ir arī ieguldītājs vērtspapīros, kuriem nosaka kredītreitingu, noteikti ir ieinteresēta nodrošināt kredītreitinga precizitāti.

(46)

     Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas kredītspējas novērtējuma izstrādes lietderību attiecībā uz valstu parādu, Briselē, 2015. gada 23. oktobrī, COM(2015) 515, pieejams šeit: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52015DC0515.