EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.9.2016

COM(2016) 634 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Trešais ziņojums par ES un Turcijas paziņojuma īstenošanā gūto progresu

Ievads

Komisijas progresa ziņojumos 1 par ES un Turcijas paziņojuma 2 īstenošanu ir atspoguļota konsekventa tendence virzībā uz stabilu rezultātu sasniegšanu, neraugoties uz daudzajām problēmām.

Paziņojuma galvenais mērķis bija sagraut cilvēku kontrabandistu darbības modeli, kurā tiek ļaunprātīgi izmantoti migranti un bēgļi, kuri uzņemas risku iet bojā, neatbilstīgi ieceļojot no Turcijas Grieķijā. Tas, ka kopš paziņojuma stāšanās spēkā būtiski ir samazinājies neatbilstīgas ieceļošanas gadījumu un bojāgājušo cilvēku skaits, liecina par paziņojuma efektīvu īstenošanu. Taču, tā kā atsevišķas personas turpina ieceļot un šo personu atgriešana no Grieķijas uz Turciju notiek samērā lēni, Grieķijas salās esošās izmitināšanas iestādes ir pakļautas papildu spiedienam. Lai gan kopējā plūsma uz Grieķiju ir ievērojami mazāka nekā pirms paziņojuma pieņemšanas, tā tomēr ir rūpīgi jāuzrauga.

Arī citās paziņojuma jomās ir panākts progress. Ir izveidotas struktūras, kam būtu jāļauj efektīvi īstenot ieceļojušo personu atgriešanu Turcijā pēc tam, kad ir pabeigtas procedūras saistībā ar patvēruma pieteikumu pieņemamību vai lietas būtību. Sīrijas bēgļu pārmitināšana no Turcijas ir paātrinājusies. Šim nolūkam ES ir piešķīrusi vairāk nekā EUR 2,2 miljardus no Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā, kura budžets ir EUR 3 miljardi.

Laikposmā, par kuru ir sagatavots šis ziņojums, Turciju satricināja valsts apvērsuma mēģinājums, kurš notika 15. un 16. jūlijā un kura laikā gāja bojā 241 cilvēks un aptuveni 2200 cilvēku tika ievainoti. Neizdevies valsts apvērsuma mēģinājums bija tiešs uzbrukums demokrātijai Turcijā. ES stingri nosodīja šo valsts apvērsuma mēģinājumu un pauda savu atbalstu un solidaritāti Turcijai un tās demokrātiskajām iestādēm, jo Turcija ir ES kandidātvalsts un svarīgs ES partneris, un arī aicināja Turcijas iestādes ievērot visaugstākos standartus tiesiskuma un pamattiesību jomā.

Vairāku augstākā līmeņa vizīšu un jo īpaši augsta līmeņa politiskā dialoga laikā 9. septembrī ES pārstāvji izklāstīja šo nostāju un apliecināja gatavību turpināt sadarbību ar demokrātisku, iekļaujošu un stabilu Turcijas valsti visās jomās. Ar Turcijas kolēģiem, kuri atkārtoti apliecināja Turcijas apņemšanos turpināt panākt ES un Turcijas paziņojuma īstenošanu, tika aktīvi apspriesta sadarbība migrācijas jomā.

Šī apņēmība ir atspoguļota šajā ziņojumā aprakstītajās jaunākajās norisēs. Tajā ir aprakstīta pastāvīgā progresa tendence, kā arī pasākumi, kas nepieciešami, lai uzlabotu paziņojuma īstenošanu un vēl vairāk konsolidētu abu pušu darbu.

1.    Pašreizējā situācija

Kopš otrā ziņojuma (2016. gada 15. jūnijs) kopējais to cilvēku skaits, kas no Turcijas ieradušies Grieķijas salās, ir 9250 personas 3 , kas ir vidēji 81 cilvēks dienā. Lai gan augustā tika reģistrēts kāpums, šie rādītāji joprojām ir zemi salīdzinājumā ar 2015. gada vasaru (2015. gada jūnijā—septembrī ik dienu vidēji ieceļoja gandrīz 2900 cilvēku), kā arī salīdzinājumā ar mēnesi pirms paziņojuma īstenošanas (vidējais ieceļojušo personu skaits tad pārsniedza 1700 personas dienā). Saistībā ar to jānorāda, ka 11 nāves gadījumi, kas diemžēl Egejas jūrā reģistrēti kopš paziņojuma, liecina par ievērojamu bojā gājušo skaita samazināšanos, ņemot vērā, ka 2015. gada laikā gāja bojā vairāk nekā 270 cilvēku.

Labāka koordinēšana un sadarbība

Komisijas ES koordinators turpina nodrošināt ikdienas pēcpasākumus sadarbībā ar Grieķijas un Turcijas iestādēm, ES aģentūrām, starptautiskajām organizācijām un citām dalībvalstīm. ES aģentūras sniedz ievērojamu un būtiski svarīgu atbalstu. Taču šo aģentūru darbs lielā mērā ir atkarīgs no tā, kā dalībvalstis nodrošina ekspertus, kuru pastāvīgi trūkst. 26. septembrī Eiropas Patvēruma atbalsta birojs Grieķijā bija izvietojis 83 tulkus un 70 dalībvalstu ekspertus (no tiem 41 — karstajos punktos). Karstajos punktos ir vajadzīgi 100 eksperti, tāpēc patlaban trūkst 59 ekspertu, kas varētu atbalstīt ES un Turcijas paziņojuma īstenošanu. Attiecībā uz atbalstu pie robežām jānorāda, ka 25. septembrī Frontex Grieķijā bija izvietojusi 699 amatpersonas, tostarp 675 amatpersonas 4 , kuras atbild par ES un Turcijas paziņojuma īstenošanu. Tomēr laikposmam no 2016. gada septembra līdz decembrim joprojām trūkst ekspertu 5 . Jāņem vērā lielā kadru mainība, jo katrā darbinieku rotācijas gadījumā tiek zaudētas zināšanas, un resursus nākas novirzīt apmācībai.

Eiropols Grieķijā ir izvietojis 8 speciālistus, kas palīdz izmeklēt gadījumus, kad notiek migrantu kontrabanda. Papildus tam dalībvalstis nesen nosūtīja 10 pieaicinātās amatpersonas otrreizējo pārbaužu veikšanai karstajos punktos. Lai gan šis izvietoto amatpersonu skaits tiek uzskatīts par atbilstošu pašreizējām vajadzībām, rūpīgi būs jāuzrauga nepieciešamība veikt pielāgojumus atbilstoši bēgļu plūsmas izmaiņām nākotnē.

ES sniedz finansiālu palīdzību, lai atbalstītu Turcijas krasta apsardzi nolūkā novērst un labāk tikt galā ar neatbilstīgas migrācijas plūsmām, organizēt sešu meklēšanas un glābšanas kuģu publisko iepirkumu, kā arī nodrošināt nepieciešamo apmācību. Pirmo kuģu piegādei būtu jānotiek 2017. gada februārī.

Neraugoties uz izmaiņām, kas pēc valsts apvērsuma mēģinājuma tika veiktas tiesībaizsardzības iestādēs, bruņotajos spēkos un valsts pārvaldē, ietverot arī Turcijas žandarmērijas un krasta apsardzes dienesta reorganizāciju, lai tas atrastos civilā kontrolē, šķiet, ka attiecīgo Turcijas iestāžu nodrošinātās patrulēšanas darbības tiek veiktas nemainīgā līmenī. Turcijas krasta apsardze jūrā turpināja reaģēt uz Grieķijas valsts iestāžu izdotajiem palīdzības pieprasījumiem.

Pēc valsts apvērsuma mēģinājuma visi Grieķijas salās izvietotie Turcijas sadarbības koordinatori no šīm salām tika atsaukti. Viņu atgriešanās vēl nav notikusi. Turcijas sadarbības koordinators Nīderlandē arī sadarbojas ar Eiropolu dažādos jautājumos, tostarp attiecībā uz migrantu kontrabandu.

Frontex sadarbība ar pasākumu “NATO palīdzība Egejas jūrā”

Arī NATO sniedz savu ieguldījumu starptautiskajos centienos apturēt nelegālo cilvēku tirdzniecību un neatbilstīgu migrāciju, veicot izlūkošanas, novērošanas un militāras izpētes darbības Egejas jūrā. Frontex un NATO operācijas ietver agrīnās brīdināšanas un uzraudzības darbības un operatīvās informācijas apmaiņu starp Grieķijas un Turcijas krasta apsardzēm. Frontex un NATO Jūras spēku pavēlniecība 2016. gada jūlijā parakstīja vienošanos par standarta operāciju procedūrām un pašlaik strādā, lai izveidotu kopējo situācijas ainu. Mērķis ir ar NATO palīdzību Egejas jūrā šo augsto atklāšanas rādītāju palielināt arī turpmāk un paātrināt informācijas apmaiņu par migrantu kontrabandas gadījumiem, maršrutiem un metodēm.

Informatīvie pasākumi

Komisijas izveidotā Darba grupa migrantu informēšanas stratēģijas jautājumos strādā, lai noteiktu bēgļu un migrantu izmantotos informācijas avotus un definētu un mērķtiecīgi noteiktu pamatvēstījumu, kā arī sagatavotu un izplatītu šo informāciju. Sadarbībā ar augsta pamanāmības līmeņa plašsaziņas līdzekļu konsorciju nākamā gada sākumā ir plānots atklāt centrālu tiešsaistes “informācijas centru”, kas palīdzētu miljoniem bēgļu visā pasaulē.

Sadarbībā ar ES aģentūrām, Starptautisko Migrācijas organizāciju, ANO Augsto komisāru bēgļu jautājumos un Grieķijas iestādēm Komisija organizēja informatīvu kampaņu, kas norisinājās laikā no 2016. gada 25. jūlija līdz 5. augustam — piecās Grieķijas salās tika organizēta 101 sanāksme, kurās vairāk nekā 2300 migrantu un viņu ģimenes saņēma informāciju par patvēruma procedūrām Grieķijā, kas paredzētas personām, kuras no Turcijas ieceļojušas pēc 20. marta, par personu atgriešanu Turcijā saskaņā ar ES un Turcijas paziņojumu un par brīvprātīgas atgriešanās atbalstīšanu.

2.    Visu neatbilstīgi jaunieceļojušo migrantu atgriešana no Grieķijas uz Turciju

Paziņojumā ir paredzēts atgriezt visus neatbilstīgi jaunieceļojušos migrantus un patvēruma meklētājus, kuru pieteikumi ir atzīti par nepieņemamiem vai nepamatotiem un kuri Grieķijas salās pēc 20. marta ir ieradušies no Turcijas. Šie pasākumi tiek veikti pilnīgā saskaņā ar prasībām, kas paredzētas ES un starptautiskajās tiesībās, un pilnībā ievērojot neizraidīšanas principu.

Pašreizējā situācija

Kopš otrā ziņojuma (2016. gada 15. jūnijs) 116 personas, kuras Grieķijā ieceļoja neatbilstīgi, ir atgrieztas no Grieķijas saskaņā ar paziņojumu 6 , tostarp 22 sīrieši; tādējādi kopējais Turcijā atgriezto migrantu skaits saskaņā ar ES un Turcijas paziņojumu ir sasniedzis 578 personas. Citu tautību pārstāvji bija pakistānieši, alžīrieši, ēģiptieši, marokāņi, jemenieši, irākieši, libānieši un palestīnieši. Atgrieztās personas bija saņēmušas patvēruma pieteikumu noraidījumu (ietverot negatīvus otrās instances lēmumus), bija atsaukušas savus patvēruma pieteikumus vai arī nebija pieteikušās patvēruma saņemšanai.

Paziņojumā ietvertā mērķa — nodrošināt atgriešanu — īstenošanu galvenokārt kavē lēnā patvēruma pieteikumu izskatīšana pirmajā instancē Grieķijas Patvēruma dienestā (pat ar Eiropas Patvēruma atbalsta biroja palīdzību) un apelācijas sūdzību lēnā izskatīšana tikko izveidotajā Grieķijas apelācijas iestādē. Pienācīgu struktūru un patvēruma pieteikumu lielā skaita pārvaldīšanai nepieciešamo darba procedūru izveidi kavē resursu (tostarp Eiropas Patvēruma atbalsta biroja intervētāju) trūkums. Grieķijas valsts pārvaldei steidzami ir jāpieliek lielākas pūles, lai nodrošinātu ievērojami lielāku un pastāvīgu spēju atgriezt migrantus, kas turpina ieceļot; to uzskata par galveno atturošo faktoru pret neatbilstīgiem migrantiem un cilvēku kontrabandistiem.

Pēc Turcijā notikušā valsts apvērsuma mēģinājuma atpakaļuzņemšanas un atgriešanas darbības īslaicīgi tika pārtrauktas, taču septembra sākumā atsākās. Tā kā salās vairs neatrodas Turcijas sadarbības koordinatori (skatīt iepriekš tekstā), šo darbu tiešā veidā koordinē Turcijas valsts iestādes.

Tiek turpināts darbs, lai palielinātu brīvprātīgās atgriešanās gadījumu skaitu no salām. Izmantojot ES atbalstu, kas tiek sniegts Starptautiskās Migrācijas organizācijas Brīvprātīgas atgriešanās atbalstīšanas programmas ietvaros, kopš 1. jūnija no Grieķijas savā izcelsmes valstī brīvprātīgi ir atgriezušies 1976 migranti, tostarp 230 migranti no Grieķijas salām. 2016. gadā Grieķijā šo programmu kopā ir izmantojuši 4678 migranti.

Juridiskie pasākumi

Grieķija pieņēma tiesību aktus, lai izveidotu jauno apelācijas iestādi un jaunās apelācijas komitejas, kuru uzdevums ir otrajā instancē izskatīt apelācijas sūdzības, kas iesniegtas kopš 20. jūlija, vēršoties pret Grieķijas Patvēruma dienesta pirmajā instancē pieņemtajiem lēmumiem 7 . Šo komiteju darbs ir būtiski svarīgs, lai nodrošinātu tiesību aktos paredzēto kārtību, novērtējot patvēruma pieteikumus, atbilstoši ES un starptautiskajiem standartiem. Apelācijas komitejām ir vajadzīgi to pilnvērtīgai darbībai nepieciešamie resursi, lai varētu uzlabot un paātrināt apelācijas sūdzību izskatīšanu un nodrošināt, ka komitejas spēj izpildīt mērķi izskatīt aptuveni 500 lietas, kas tām tiek iesniegtas ik mēnesi (100 lietas katrai komitejai), un vispirms tām būtu jāizskata ar patvēruma pieteikumiem saistītās lietas, kas saistībā ar ES un Turcijas paziņojumu iesniegtas Grieķijas salās. 

Pirmie lēmumi apelācijas lietās tika pieņemti augusta vidū. Taču darba process ir bijis visai lēns. Jaunākie pieejamie dati 8 liecina, ka pret patvēruma dienesta pirmās instances lēmumiem par pieņemamību un lēmumiem par lietas būtību iesniegto apelācijas sūdzību kopējais skaits bijis 1013. Līdz šim no 311 lēmumiem par apelācijas sūdzībām par nepieņemamību sešos otrās instances lēmumos par apelācijas sūdzībām ir tikuši apstiprināti 9 pirmajā instancē pieņemtie lēmumi par nepieņemamību. 305 otrās instances lēmumos par apelācijas sūdzībām tika atcelti pirmajā instance pieņemtie lēmumi par nepieņemamību. Attiecībā uz lietas būtības pārbaudi 40 otrās instances lēmumos par apelācijas sūdzībām tika apstiprināti pirmās instances negatīvie lēmumi par lietas būtību un divos — šādi negatīvie lēmumi atcelti.

Jaunās apelācijas komitejas līdz šim ir izdevušas vismaz 35 lēmumus par lietām salās — vismaz trijus par pieņemamību 10 un 32 par lietas būtību 11 . Augstāku apelācijas procesa posmu Grieķijas Valsts padomē ir aizsācis kāds sīrietis, kurš vēlas apstrīdēt lēmumu izveidot apelācijas komitejas.

Turcijā veiktās izmaiņas tiesību aktos ietvēra noteikumu par darba atļaujām attiecināšanu uz bēgļiem, kā rezultātā no Sīrijas valstspiederīgajiem ir saņemti 10 584 pieteikumi darba atļaujas saņemšanai. Līdz šim ir apstiprināts 8000 darba atļauju, kas ir jau divas reizes vairāk nekā visa 2015. gada laikā.

Attiecībā uz ES un Turcijas atpakaļuzņemšanas nolīgumu jānorāda, ka nolīguma noteikumu, kas attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, īstenošanā nav vērojams nekāds progress. Turcijas Ministru padome vēl nav pieņēmusi lēmumus, kas atļautu šo noteikumu piemērošanu. Ir panākts zināms progress ES un Turcijas atpakaļuzņemšanas nolīguma nosacījumu īstenošanā attiecībā uz Turcijas valstspiederīgo atpakaļuzņemšanu.

Operatīvie pasākumi

Lai arī ieceļojošo personu plūsma ir ievērojami samazinājusies, tā un lēnā personu atgriešanas gaita salās esošās uzņemšanas spējas pakļauj aizvien lielākam spiedienam 12 . Līdz ar to Grieķijā esošie karstie punkti kļūst aizvien pārblīvētāki, radot sarežģītus un nereti arī bīstamus apstākļus, kā tas nesen bija vērojams ugunsgrēka laikā Lesbas salā. 27. septembrī kopējais salās esošo migrantu skaits bija 13 863, un tas ir ievērojami lielāks nekā salu uzņemšanas spējas — tās spēj uzņemt tikai 7450 personas.

Situāciju ir iespējams uzlabot, vienīgi samazinot to cilvēku skaitu, kuriem saskaņā ar prasībām ir jāuzturas salās. Pirmajā instancē tas nozīmē, ka ir nepieciešams ātrāk izskatīt patvēruma pieteikumus saskaņā ar robežas procedūru, kas piemērojama pieteikumiem salās, tādējādi ļaujot Turcijā atgriezt lielāku skaitu to personu, kuru patvēruma pieteikumi ir atzīti par nepieņemamiem vai nepamatotiem.

Patlaban vērojamā pārblīvētība liecina arī par to, ka steidzami ir nepieciešams paplašināt uzņemšanas spējas, tostarp nodrošinot arī pielāgošanos ziemas apstākļiem. Arī nepavadīti nepilngadīgie būtu steidzami jāpārvieto uz īpaši viņiem paredzētiem centriem; nepavadīti nepilngadīgie ir Komisijas galvenā prioritāte — Komisija ir piešķīrusi finansējumu papildu uzņemšanas spēju nodrošināšanai un ir mudinājusi dalībvalstis pārcelt lielāku skaitu nepavadītu nepilngadīgo.

Grieķijas valsts iestādes ir iecēlušas amatā uzņemšanas un identifikācijas dienesta vadītāju. Taču vietējā līmenī karsto punktu sekmīgu pārvaldību joprojām kavē tas, ka amatos nav iecelti un nav izvietoti pastāvīgie Grieķijas karsto punktu koordinatori, ko bija paredzēts izdarīt jau 2016. gada sākumā. Tas ir jāizdara nekavējoties, lai nodrošinātu karsto punktu vispārēju pārvaldību, arī no drošības viedokļa. Steidzami būtu jāpieņem arī jaunās karstajiem punktiem paredzētās standarta operāciju procedūras, kas ir uzskatāmas par prioritāti, pilnībā ņemot vērā ES un Turcijas paziņojuma tekstu.

Eiropas Patvēruma atbalsta birojs veica vispusīgu drošības novērtējumu savā darba vietā trīs karstajos punktos, lai noteiktu galvenās jomas, kurās drošumu un drošību varētu pastiprināt. Tā rezultātā tika nolīgta privāta apsardzes firma, tika veikti infrastruktūras uzlabošanas darbi, lai nodrošinātu drošu perimetru, kā arī tika sagādātas pirmās palīdzības aptieciņas un ugunsdzēšamie aparāti.

Grieķijas valsts iestādes ir ziņojušas, ka tās teritorijā kopumā atrodas vairāk nekā 60 000 reģistrēto migrantu. Laikā no 9. jūnija līdz 30. jūlijam tika veikta 27 592 Grieķijas kontinentālajā daļā esošo migrantu, tostarp 1225 nepavadītu nepilngadīgo, pirmsreģistrācija patvēruma procedūras īstenošanai. Tas bija ievērojams administratīvs izaicinājums Grieķijas valsts iestādēm, kuras savā darbā izmantoja ES fondu atbalstu un Eiropas Patvēruma atbalsta biroja, ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos un Starptautiskās Migrācijas organizācijas sniegtās zināšanas 13 .

ES finansiālais atbalsts Grieķijai

Kopš otrā ziņojuma (2016. gada 15. jūnijs) Komisija ir piešķīrusi ārkārtas finansējumu vairāk nekā EUR 90 miljonu apmērā no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda, lai palielinātu Grieķijas spēju uzņemt migrantus un bēgļus un viņiem palīdzēt 14 . Šī jaunākā ārkārtas palīdzība papildina iepriekš piešķirto ārkārtas finansējumu: lai atbalstītu darbības Grieķijā, kopš 2015. gada sākuma no šiem ES fondiem ir piešķirti aptuveni EUR 352 miljoni. Attiecībā uz EUR 509 miljoniem, kas laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam Grieķijai piešķirti no tās valsts programmām, jānorāda, ka šīs valsts programmas tiek pārskatītas, lai tās labāk pielāgotu Grieķijas pašreizējām vajadzībām. Ievērojams ES finansējums (aptuveni EUR 198 miljoni) no nesen izveidotā ES Instrumenta ārkārtas atbalsta sniegšanai tiek nodrošināts humānās palīdzības partneriem. Šā atbalsta mērķis ir apmierināt migrantu un bēgļu humānās pamatvajadzības, tostarp nepieciešamību pēc pajumtes un sanitārijas, un nodrošināt kuponu sistēmas darbību pārtikas un citu pirmās nepieciešamības preču iegādei. Tas ietver arī īpašu atbalstu bērnu izglītības nodrošināšanai un nepavadītiem nepilngadīgajiem.

3.    “Viens pret vienu” shēma pārmitināšanai no Turcijas uz ES

Pašreizējā situācija

Atbilstoši jaunākajiem datiem (26. septembris) uz ES saskaņā ar “1:1” shēmu bija pārmitināti 1614 sīrieši; jāņem vērā, ka ES pārmitina vienu sīrieti no Turcijas uz ES apmaiņā pret katru sīrieti, kas tiek atgriezts Turcijā no Grieķijas salām. No tiem kopš otrā ziņojuma (2016. gada 15. jūnijs) 1103 sīrieši ir pārmitināti no Turcijas uz 12 dalībvalstīm (Beļģiju, Franciju, Igauniju, Itāliju, Latviju, Lietuvu, Nīderlandi, Portugāli, Somiju, Spāniju, Vāciju un Zviedriju) 15 . Tādējādi to dalībvalstu skaits, kuras saskaņā ar shēmu uzņem pārmitināmās personas, ir 13 16 . Turklāt, lai gan jūlija vidū pēc valsts apvērsuma mēģinājuma pārmitināšana tika pārtraukta, augustā tā atsākās. To personu skaits, kam veiktas vajadzīgās procedūras un kuras ir gatavas pārmitināšanai, ir 509. Rezultātā pārmitināšanas temps ir ievērojami palielinājies salīdzinājumā ar ieceļojušo personu atgriešanu no Grieķijas salām. Šis temps ir jāsaglabā.

Dalībvalstis ir gatavas veikt turpmāku pārmitināšanu. Turcijas valsts iestādes 2. septembrī iesniedza ANO Augstajam komisāram bēgļu jautājumos sarakstu ar to 5700 Sīrijas bēgļu vārdiem, kuriem ir sagatavoti paziņojumi par iespējamu pārmitināšanu (taču visas šīs lietas nebūt nestāsies spēkā, piemēram, dublēšanās vai iespējamu atteikšanos dēļ). ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos pirmās 300 lietas plāno iesniegt dalībvalstīm līdz septembra beigām. Turcijas pārvaldes iestādēm tika norādīts uz to, cik būtiski ir nodrošināt nepārtrauktu jaunu paziņojumu sagatavošanu, un tās atbildēja, ka patlaban gatavo nākamo paziņojumu sarakstu.

Juridiskie pasākumi

Lai palīdzētu īstenot paziņojumu, Komisija 2016. gada martā iesniedza priekšlikumu atļaut dalībvalstīm pildīt tām noteiktos pārcelšanas pienākumus saistībā ar 54 000 nepiešķirtajām vietām, uzņemot Turcijā esošos Sīrijas valstspiederīgos, kuriem acīmredzami ir vajadzīga starptautiska aizsardzība, īstenojot pārmitināšanas vai citas likumīgas uzņemšanas darbības 17 . Priekšlikumā ir arī paredzēts, ka dalībvalstis, kuras izmantos šo iespēju, saņems finansiālu atbalstu vienreizēja maksājuma formā EUR 6500 apmērā uz katru sīrieti, kurš to teritorijā tiks uzņemts no Turcijas. Pēc Eiropas Parlamenta 2016. gada 15. septembra atzinuma saņemšanas Padome patlaban pieņem šo priekšlikumu 18 .

Operatīvie pasākumi

ES Pārmitināšanas grupa, kura strādā ES delegācijā Ankarā, turpina koordinēt un atbalstīt dalībvalstu darbības un sadarbojas ar Starptautisko Migrācijas organizāciju, ANO Augsto komisāru bēgļu jautājumos un Turcijas Ģenerāldirektorātu migrācijas pārvaldībai. Visas iesaistītās personas sadarbojas, lai risinātu visus tehniskos jautājumus, kas rodas šī procesa laikā un kas varētu kavēt pārmitināšanas darbības, kā arī ietekmēt uz ES pārmitināto bēgļu kopējo skaitu. Kopīgais iztaujāšanas centrs Ankarā atvieglo interviju veikšanu ar pārmitināšanas kandidātiem no Sīrijas.

4.    Jaunu neatbilstīgas migrācijas jūras vai sauszemes maršrutu rašanās novēršana

Pasākumi, lai kontrolētu migrantu plūsmas Egejas jūrā, līdz šim nav izraisījuši ievērojamu jaunu maršrutu rašanos no Turcijas. Taču tas, ka tādās dalībvalstīs kā Austrija un Vācija joprojām ierodas ievērojama cilvēku plūsma, norāda uz iespējamību, ka cilvēki turpina meklēt ceļus un veidus, kā izkļūt no Turcijas. Dažas laivas ir devušās garākos braucienos uz citām dalībvalstīm: 24 laivām, kas atstāja Turcijas krastus, pārskata periodā izdevās sasniegt Itāliju. Pie Turcijas sauszemes robežas ar Bulgāriju un Grieķiju ir palielinājies konstatēto robežu neatbilstīgas šķērsošanas gadījumu skaits.

Tāpēc ir būtiski pastāvīgi uzraudzīt situāciju un veikt profilakses pasākumus. Saziņas un informācijas apmaiņas stiprināšana starp Turcijas valsts iestādēm un ES valstu iestādēm būs nozīmīgs faktors jaunu apdraudējumu risināšanā. ES teritorijā ir veikti pasākumi neaizsargāto robežu aizsardzībai. Piemēram, pēc Bulgārijas valsts iestāžu lūguma pēc papildu palīdzības Frontex pakāpeniski ir palielinājusi savu klātbūtni uz Bulgārijas robežas ar Turciju (kā arī ar Serbiju). Bulgārijā 26. septembrī bija izvietoti 177 eksperti, taču salīdzinājumā ar faktiski nepieciešamo ekspertu skaitu, proti, 345 ekspertiem, joprojām ir vērojams ievērojams darbinieku trūkums. Komisija turpina mudināt dalībvalstis sniegt savu ieguldījumu Frontex prasību apmierināšanā. Turklāt Komisija nesen piešķīra Bulgārijai ārkārtas palīdzību EUR 108 miljonu apmērā, lai stiprinātu robežu uzraudzību un migrācijas pārvaldību pie šīs dalībvalsts ārējām robežām ar Turciju, Serbiju un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku. Joprojām tiek izskatīti turpmāki Bulgārijas pieteikumi par papildu ārkārtas palīdzību EUR 52 miljonu apmērā. Gaidāmajai Eiropas Robežu un krasta apsardzes darbības uzsākšanai būtu jāpalīdz nodrošināt ES ārējo robežu aizsardzības efektivitāti un konsekvenci.

5.    Brīvprātīga humanitārās uzņemšanas shēma

Padomē, tai cieši sadarbojoties ar Komisiju, Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, ANO Augsto komisāru bēgļu jautājumos un Starptautisko Migrācijas organizāciju, notiek diskusijas par standarta operāciju procedūrām saistībā ar brīvprātīgo humanitārās uzņemšanas shēmu. Padomē tika apspriesti Turcijas jūnijā sniegtie komentāri par standarta operāciju procedūrām, kam sekoja tehniskiem jautājumiem veltīta sanāksme Ankarā. Lai pabeigtu standarta operāciju procedūru izstrādi, ar dalībvalstīm un Turciju notiks turpmāka informācijas apmaiņa.

Tiklīdz būs panākta vienošanās par standarta operāciju procedūrām, būtu jāizvērtē, vai ir izpildīti nosacījumi šīs shēmas īstenošanas uzsākšanai. ES un Turcijas paziņojumā ir noteikts, ka shēma tiks iedarbināta, tiklīdz neatbilstīga pārceļošana starp Turciju un ES beigsies vai vismaz būs būtiski un ilgtspējīgi samazināta. Shēmas ieviešana palīdzētu īstenot paziņojumu, nodrošinot sīriešiem drošu un likumīgu alternatīvu neatbilstīgajai migrācijai uz ES.

6.    Vīzu režīma liberalizācija

Attiecībā uz vīzu režīma liberalizācijas ceļveža īstenošanu otrajā ziņojumā (2016. gada 15. jūnijs) ir aprakstīti septiņi kritēriji, kas vēl ir jāizpilda:

izdot biometriskos ceļošanas dokumentus, kas pilnībā atbilst ES standartiem;

pielāgot ceļvedī paredzētos pasākumus korupcijas novēršanai;

noslēgt operatīvās sadarbības nolīgumu ar Eiropolu;

pārskatīt tiesību aktus un praksi terorisma apkarošanas jomā, pielāgojot tos Eiropas standartiem;

pielāgot tiesību aktus par personas datu aizsardzību ES standartiem;

piedāvāt efektīvu tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās visām ES dalībvalstīm;

pilnībā īstenot ES un Turcijas atpakaļuzņemšanas nolīgumu.

Komisija ir mudinājusi Turciju turpināt centienus pēc iespējas drīzāk pabeigt visu vēl neizpildīto vīzu režīma liberalizācijas ceļveža kritēriju izpildi 19 . Komisija un Turcija ir turpinājušas iesākto dialogu, lai rastu praktiskus risinājumus, tostarp saistībā ar vajadzīgo tiesību aktu un procesuālo pārmaiņu nodrošināšanu, ņemot vērā visus neizpildītos kritērijus.

Vienlaikus starp likumdevējiem turpinājās diskusijas par Komisijas priekšlikumu 20 pastiprināt esošo apturēšanas mehānismu, kurā izklāstīti nosacījumi, ar kādiem būtu iespējams atcelt bezvīzu režīmu attiecībā uz visu valstu pilsoņiem, kuri bauda vīzu režīma liberalizācijas sniegtās priekšrocības.

7.    Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā

Kopš otrā ziņojuma (2016. gada 15. jūnijs) kopējā summa, kas šim mehānismam piešķirta humānās un cita veida palīdzības sniegšanai, sasniegusi EUR 2,239 miljardus 2016.–2017. gadam. Tā ir liela daļa no kopējā budžeta EUR 3 miljardu apmērā. No visiem piešķirtajiem līdzekļiem summa, par kuru ir noslēgti līgumi, ir palielinājusies līdz EUR 1,252 miljardiem. Attiecībā uz līdzekļiem, par kuriem ir noslēgti līgumi, Komisija dara visu nepieciešamo, lai nodrošinātu paātrinātu līdzekļu izmaksu saskaņā ar mehānismu. Izmaksāto līdzekļu kopsumma ir EUR 467 miljoni 21 .

Kopš otrā ziņojuma (2016. gada 15. jūnijs) Komisija ir turpinājusi centienus apmierināt bēgļu un Turcijā esošo uzņēmēju kopienu būtiskākās pamatvajadzības.

Saskaņā ar mehānisma humānās palīdzības sadaļu 22 līdz šim ir piešķirti EUR 595 miljoni, un līgumi ir noslēgti par EUR 512 miljoniem no šīs summas. No tiem EUR 407 miljoni ir izmaksāti. Jūnijā Komisija publicēja Humānās palīdzības īstenošanas plānu. Saskaņā ar šo plānu papildus EUR 74 miljoniem, par kuriem līdz jūlija beigām tika noslēgti līgumi nolūkā paplašināt pasākumus aizsardzības, veselības aprūpes un izglītības jomā, kā arī pasākumus, lai pielāgotos ziemas apstākļiem, ir noslēgts arī līgums EUR 348 miljonu apmērā ar Pasaules Pārtikas programmu, kura sadarbībā ar Turcijas organizācijām īstenos programmu “Ārkārtas sociālās drošības tīkls”, kas ir ES līdz šim lielākā humānās palīdzības programma 23 . Programmas ietvaros tiks izsniegtas elektroniskas kartes, kas reizi mēnesī noteiktā laikā tiks papildinātas, lai vismaz viens miljons visneaizsargātāko bēgļu varētu apmierināt savas vajadzības pēc pārtikas, pajumtes un izglītības veidā, kas ir rentablāks un efektīvāks, kā arī cienīgāks attiecībā pret programmā iesaistītajiem cilvēkiem. Šī programma šajā jomā ir galvenā turpmākajos mēnešos īstenojamā prioritāte līdztekus pasākumiem, lai pielāgotos ziemas apstākļiem, kā arī pasākumiem aizsardzības, neformālās izglītības un veselības aprūpes jomā.

Saskaņā ar cita veida palīdzības sadaļu Komisija 2016. gada jūlijā pieņēma Īpašo pasākumu izglītības, veselības aprūpes, pašvaldību infrastruktūras un sociālā un ekonomiskā atbalsta jomā, kas paredzēts bēgļiem Turcijā, kopumā piešķirot EUR 1,415 miljardus. Divi nozīmīgi līgumi par kopējo summu EUR 600 miljoni tagad ir parakstīti ar Turcijas Veselības ministriju un Turcijas Izglītības ministriju 24 . Tie bēgļiem nodrošinās ilgtspējīgu piekļuvi izglītībai un veselības aprūpes pakalpojumiem. Tie papildina divus citus līgumus, kuri tika parakstīti augustā: tiešu vienošanos EUR 60 miljonu apmērā ar Turcijas Ģenerāldirektorātu migrācijas pārvaldībai par atbalsta sniegšanu migrantiem brīdī, kad notiek viņu atgriešana no Grieķijas uz Turciju 25 , un līgumu EUR 20 miljonu apmērā ar Starptautisko Migrācijas organizāciju, kura mērķis ir attīstīt Turcijas krasta apsardzes spējas piedalīties meklēšanas un glābšanas operācijās (sk. iepriekš tekstā). Dažu nākamo mēnešu laikā tiks parakstīti līgumi par turpmāko projektu īstenošanu, lai palīdzētu būvēt skolas un slimnīcas un nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus. Kopumā cita veida palīdzības sniegšanai ir piešķirti aptuveni EUR 1,6 miljardi; līgumi tagad ir noslēgti par EUR 740 miljoniem no šīs summas. EUR 60 miljoni no tās jau ir izmaksāti, un oktobra beigās summa tika palielināta līdz EUR 240 miljoniem ar avansa maksājumiem saskaņā ar jaunajiem līgumiem saistībā ar veselību un izglītību 26 . Turpmāk veicamie pasākumi ietvers sagatavošanos vairāku deleģēšanas nolīgumu noslēgšanai ar starptautiskajām finanšu iestādēm, lai atbalstītu pašvaldību infrastruktūru un sociālo infrastruktūru, kā arī augšupēju projektu īstenošanu ES Reģionālā trasta fonda reaģēšanai uz krīzi Sīrijā ietvaros tādās jaunās jomās kā uzlabota bēgļu piekļuve augstākajai izglītībai, arodmācībām un darba tirgum.

8.    Muitas savienības modernizēšana

ES un Turcijas muitas savienība ir kalpojusi par pamatu ciešajām ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām, kā rezultātā Turcija ir kļuvusi par ES piekto lielāko tirdzniecības partneri pasaulē, savukārt ES pavisam noteikti ir Turcijas galvenais tirdzniecības partneris. Taču ES un Turcijas augsta līmeņa ekonomiskā dialoga laikā pagājušā gada aprīlī tika uzsvērtas iespējas iet vēl tālāk un divpusējās preferenciālas tirdzniecības attiecībās izmantot vēl neizmantoto potenciālu, kā arī uzlabot muitas savienības darbību. Uz priekšu virzās arī sagatavošanas darbs pirms sarunām par muitas savienības modernizēšanu un paplašināšanu. Nesenās sabiedriskās apspriešanās laikā tika pausts stingrs atbalsts muitas savienības modernizēšanai un tās darbības uzlabošanai 27 , un tas tiks iekļauts ietekmes novērtējumā, meklējot nākotnes iespējas un ņemot vērā iespējamo sarunu norāžu projektu, ar kuru Komisija nāks klajā līdz 2016. gada beigām.

9.    Pievienošanās process

Pievienošanās sarunas par 33. sadaļu (Finanšu un budžeta noteikumi) tika uzsāktas 30. jūnijā saskaņā ar ES un Turcijas paziņojumu. Sagatavošanās darbi turpinās, lai panāktu progresu attiecībā uz pārējām piecām sadaļām, neskarot dalībvalstu nostājas saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem.

Komisija atjaunina dokumentus tādās svarīgās jomās kā tiesu iestādes un pamattiesības un tiesiskums, brīvība un drošība (23. un 24. sadaļa), lai tajos būtu ņemtas vērā jaunākās norises. Šīs sadaļas ietver virkni kritiski svarīgu jautājumu, tostarp tādas pamattiesības kā vārda brīvība, tiesu vara, korupcijas apkarošanas politika, migrācijas un patvēruma joma, vīzu režīma noteikumi, robežu pārvaldība, policijas sadarbība un cīņa pret organizēto noziedzību un terorismu. ES sagaida, ka Turcija ievēros visaugstākos standartus demokrātijas, tiesiskuma un pamatbrīvību — tostarp vārda brīvības — jomā. Komisija rūpīgi uzraudzīs norises un detalizēti izvērtēs tās nākamajā ziņojumā par Turciju, kas novembrī tiks sagatavots paplašināšanās tiesību aktu kopuma ietvaros.

Tā pamatā ir sagatavošanas darbs, ko veikusi Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests saistībā ar enerģētiku (15. sadaļa), izglītību un kultūru (26. sadaļa) un ārpolitiku, drošības un aizsardzības politiku (31. sadaļa). 

10.    Humanitārā situācija Sīrijā

Humanitārā situācija Sīrijā joprojām ir briesmīga. Saskaņā ar ANO datiem valsti ir pametuši 4,8 miljoni sīriešu, bet 6,1 miljons cilvēku ir pārvietoti valsts iekšienē un aptuveni 13,5 miljoniem cilvēku Sīrijā šobrīd ir nepieciešama palīdzība. Aptuveni 5,5 miljoni no šiem cilvēkiem atrodas grūti sasniedzamos reģionos, savukārt vairāk nekā pusmiljons — teritorijās, kas atrodas aplenkumā, tostarp Alepo pilsētas austrumos. Šo cilvēku humāno vajadzību apmierināšana lielā mērā ir atkarīga no ES un Turcijas kopīga darba un no pārrobežu palīdzības sniegšanas no tādām kaimiņvalstīm kā Turcija un Jordānija.

ES ir īpaši aktīvi palīdzējusi Turcijai sniegt pārrobežu palīdzību Sīrijas ziemeļu daļai: 2015. gadā vairāk nekā EUR 43 miljoni tika veltīti Turcijas īstenoto pārrobežu operāciju veikšanai aplenktajās un grūti sasniedzamajās teritorijās. 2016. gadā vēl EUR 140 miljoni tika piešķirti dzīvības glābšanas pasākumiem Sīrijā, kurus partnerorganizācijas veic tādās jomās kā veselības aprūpe, aizsardzība un izglītība, un pirmās līnijas reaģēšanai, koncentrējoties uz visneaizsargātākajām teritorijām. Komisija finansē pirmās līnijas ārkārtas reaģēšanas sistēmu, kas partneriem ļauj ātri mobilizēt iepriekš izvietotos rezerves krājumus, lai cita starpā arī ar palīdzības konvojiem piegādātu palīdzību no jauna pieejamajās teritorijās vai lai reaģētu uz pēkšņu iedzīvotāju pārvietošanos.

Nesenie notikumi ir spilgti apliecinājuši, ka cerības uz ilgstošu pamieru Sīrijā joprojām ir vājas un ka humānās palīdzības pieejamības nodrošināšana joprojām ir sarežģīta un sporādiska, neskatoties uz to, ka normāla piekļuve parasti tiek nodrošināta saskaņā ar aģentūru kopīgi nodrošināto konvoju septembra darba plānu, ko ir apstiprinājusi Sīrijas valdība. Vēl ļaunāk — 19. septembrī notikušais tiešais uzbrukums ANO/ Sīrijas Sarkanā Pusmēness humānās palīdzības konvojam netālu no Alepo, klaji pārkāpjot starptautiskās humanitārās tiesības, rada absolūti nepieņemamu precedentu un apdraud humānās palīdzības drošu piegādāšanu visā valsts teritorijā. ES un Turcija turpinās kopīgi strādāt, lai nodrošinātu, ka piekļuve tiek sniegta nekavējoties un pa visiem iespējamajiem maršrutiem.

11.    Secinājumi

Neraugoties uz problemātiskajiem apstākļiem, ES un Turcijas paziņojuma īstenošana ir padziļinājusies un paātrinājusies. Tā kā kopš ES un Turcijas paziņojuma ir mazinājušies mēģinājumi šķērsot Egejas jūru un ir samazinājies arī jūrā bojā gājušo skaits, tas apliecina, ka stratēģija, kas ir pamatā ES un Turcijas lēmumam parakstīt šo paziņojumu, ir pareiza.

Arī citās jomās ir panākts progress. Valsts iestādes gan Turcijā, gan ES dalībvalstīs ir sekmīgi izveidojušas sistēmu, kas nodrošina, ka sīriešu pārmitināšana no Turcijas notiek pastāvīgā tempā. Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā šim nolūkam ir piešķīris lielāko daļu no sava EUR 3 miljardus lielā budžeta, turklāt līgumi jau ir noslēgti par visai ievērojamām summām, kuras nereti ir jau arī izmaksātas. Tagad ir izveidota sistēma, kā īstenot noteikumus, kas reglamentē neatbilstīgo migrantu un patvēruma meklētāju atgriešanu no Grieķijas uz Turciju, pat neskatoties uz to, ka laiks, kas nepieciešams, lai pabeigtu patvēruma procedūras un apelācijas sūdzību izskatīšanu, nozīmēja būtisku kavēšanos ar to personu atgriešanas procesa sākšanu, kuru pieteikumi ir nepieņēmami vai nepamatoti.

Taču humanitārā situācija Sīrijā un sarežģītie apstākļi, ar kādiem migranti saskaras Grieķijas salās, atgādina par nepieciešamību panākt paziņojuma īstenošanu, to paātrināt un nodrošināt rezultātu sasniegšanu. Tāpēc ir būtiski, lai:

nekavējoties tiktu nodrošināti resursi, lai Grieķijas salās efektīvi varētu izskatīt patvēruma pieteikumus, savukārt dalībvalstīm ir jāatsaucas uz Eiropas Patvēruma atbalsta biroja aicinājumiem atbalstīt pirmās instances darbu un Grieķijas valsts iestādēm ir jānodrošina, ka apelācijas komitejas var sekmīgi strādāt, kā arī jāpaātrina personu atgriešanas temps;

tiktu turpināta straujā līgumu slēgšanas gaita saskaņā ar Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā un projektu īstenošana bēgļu atbalstīšanai uz vietas;

Turcija veiktu vajadzīgos pasākumus, lai iespējami drīz izpildītu pārējos vīzu režīma liberalizācijas kritērijus un ļautu ES atcelt vīzas prasību Turcijas pilsoņiem.

Komisija turpinās veicināt turpmāko darbu un savu ceturto ziņojumu par sasniegto progresu iesniegs 2016. gada decembrī.

(1)

   COM(2016) 231 final, 2016. gada 20. aprīlis (pirmais ziņojums) un COM(2016) 349 final, 2016. gada 15. jūnijs (otrais ziņojums).

(2)

   http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2016/03/07-eu-turkey-meeting-statement/

(3)

   No Frontex pieejamie dati par laikposmu no 1. jūnija līdz 22. septembrim.

(4)

   Amatpersonu pienākumos ietilpst pirkstu nospiedumu ņemšana un reģistrēšana, mutiska iztaujāšana, pārbaudīšana, mutiskā tulkošana, pirmreizēja un padziļināta dokumentu pārbaude, robežu uzraudzība (sauszemes patruļas), drošības nodrošināšana, un tos veic Frontex atbalsta amatpersonas, kas atrodas karstajos punktos Lesbā, Hijā, Samā, Lerā un Kosā, kā arī atpakaļuzņemšanas eksperti un pavadošās amatpersonas Lesbā un Hijā.

(5)

   2016. gada septembrī joprojām nepieciešami 17 atpakaļuzņemšanas eksperti/policijas pavadošās amatpersonas; tas pats attiecas uz 2016. gada oktobri. Kas attiecas uz 2016. gada novembri un decembri, joprojām nepieciešami 80 atpakaļuzņemšanas eksperti/policijas pavadošās amatpersonas katram mēnesim.

(6)

   Kopumā 2016. gada laikā no Grieķijas uz Turciju tika atgriezti vairāk nekā 1600 neatbilstīgie migranti; no tiem 70 personas tika atgrieztas 26. septembrī no Lesbas salas.

(7)

   Katrā jaunajā apelācijas komitejā ir trīs locekļi: divi administratīvās tiesas tiesneši un viens Grieķijas pilsonis ar izglītību tiesību, politikas, humanitārajās vai sociālajās zinātnēs un ar atbilstošu pieredzi (šīs personas izvirza ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos vai arī Valsts cilvēktiesību komiteja).

(8)

   18. septembra dati.

(9)

   Vismaz trīs no šiem lēmumiem tika apstrīdēti Grieķijas administratīvajā tiesā.

(10)

   Apstiprināti pirmās instances lēmumi par nepieņemamību.

(11)

   Pirmās instances negatīvie lēmumi ir apstiprināti 31 lietā, savukārt atcelti — vienā lietā.

(12)

   Tā kā saskaņā ar likumu visi pieteikuma iesniedzēja izraidīšanas, atpakaļuzņemšanas vai atgriešanas pasākumi ir jāaptur no apelācijas sūdzības pret pirmās instances lēmumu iesniegšanas brīža līdz otrās instances lēmuma paziņošanas brīdim, tad Grieķijas administratīvajā tiesā iesniegtai apelācijas sūdzībai nav automātiskas atturošas iedarbības.

(13)

   Pirmsreģistrācijas procesā reģistrēto patvēruma meklētāju vidū 54 % bija sīrieši, 27 % — afgāņi un 13 % — irākieši.

(14)

   Ar šo ES finansējumu tika atbalstīti projekti, piemēram, celtniecības, pajumtes nodrošināšanas un veselības aprūpes jomā, kas tika realizēti sadarbībā ar tādiem partneriem kā Iekšlietu un administratīvās atjaunošanas ministrija, Aizsardzības ministrija un Veselības ministrija.

(15)

   Šis trešais ziņojums attiecas uz personām, kas pārmitinātas laika posmā no 2016. gada 14. jūnija līdz 26. septembrim.

(16)

   Luksemburga piedalījās iepriekšējā pārskata periodā.

(17)

   COM(2016)171 final.

(18)

   Pieņemšana Konkurētspējas padomē paredzēta 29. septembrī.

(19)

   Jo īpaši augstākā līmeņa sanāksmēs, tostarp 30. jūnijā notikušās tikšanās laikā ar priekšsēdētāja pirmo vietnieku F. Timmermansu, 1. septembrī notikušās tikšanās laikā ar komisāru D. Avramopulu un 9. septembrī notikušā ES un Turcijas augsta līmeņa politiskā dialoga laikā, kuru vadīja Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos/priekšēdētāja vietniece F. Mogerīni un komisārs J. Hāns.

(20)

   COM(2016) 279 final, 2016. gada 4. maijs.

(21)

   Mehānisma redzamības uzlabošanas pasākumu ietvaros izveidotā interaktīvā karte ļauj tiešā veidā vizualizēt dažādu projektu īstenošanas vietu un sagaidāmos rezultātus: http://ec.europa.eu/enlargement/news_corner/migration/index_en.htm .

(22)

   Humānās palīdzības sniegšana atbalsta mehānisma ietvaros arī turpmāk notiks saskaņā ar ES tiesību aktiem humānās palīdzības jomā un principiem, kas noteikti Eiropas konsensā par humāno palīdzību.

(23)

   Skatīt http://europa.eu/rapid/press-release_IP-16-2971_en.htm .

(24)

   Mehānisms palīdzēs segt darbības izmaksas, atmaksājot tikai reālās izmaksas, pamatojoties uz pierādījumiem, kas iesniegti, nodrošinot pietiekamu revīzijas izsekojamību. Visi ar Turcijas valsts iestādēm noslēgtie līgumi atbilst ES noteikumiem un neparedz budžeta īstenošanas pienākumu uzticēšanu Turcijas iestādēm. Komisija turpinās uzņemties šo atbildību visā procesa laikā.

(25)

   Tiek segtas izmaksas, kas kopš 4. aprīļa radušās saistībā ar pārtikas, veselības aprūpes un pajumtes nodrošināšanu.

(26)

   Detalizēts pārskats par finansētajiem projektiem: http://ec.europa.eu/enlargement/news_corner/migration/20160913-frit-table.pdf  

(27)

    http://trade.ec.europa.eu/consultations/index.cfm?consul_id=198 .

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.9.2016

COM(2016) 634 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Trešais ziņojums par ES un Turcijas paziņojuma īstenošanā gūto progresu

Finansējuma palielināšana atbilstīgi Bēgļu atbalsta mehānismam Turcijā saskaņā ar 18. marta paziņojumu

(1)

Plašāka informācija par mehānisma darbību un detalizēts pārskats par finansētajiem projektiem: http://ec.europa.eu/enlargement/news_corner/migration/index_en.htm