EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 14.9.2016

COM(2016) 585 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

PAR EIB ĀRĒJĀM DARBĪBĀM AR ES BUDŽETA GARANTIJU 2015. GADĀ

{SWD(2016) 296 final}

1.IEVADS

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Lēmumu Nr. 466/2014/ES 1 Eiropas Investīciju bankai (EIB) piešķir ES garantiju EIB finansēšanas darījumu zaudējumiem no projektiem ārpus Savienības 2014.–2020. gada laikposmā (turpmāk — lēmums vai ES garantija). Šajā lēmumā noteikts, ka, pamatojoties uz EIB ikgadējiem pārskatiem, Komisijai katru gadu jāziņo par EIB ārējām darbībām, kas veiktas saskaņā ar ES budžeta garantiju. Pēc Lēmuma Nr. 466/2014/ES pieņemšanas attiecībā uz 2014.–2020. gada periodu šis ziņojums, kas attiecas uz 2015. gadu, ir sagatavots saskaņā ar minētā juridiskā pamata prasībām. Šajā ziņojumā sniegts arī kopsavilkums par darījumiem, ko EIB, uzņemoties pašu risku, veica 2015. gadā lēmumā ietvertajos reģionos. EIB darījumi Āfrikā, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīs (ĀKK), kā arī aizjūras zemēs un teritorijās (AZT) ir izklāstīti atsevišķā gada ziņojumā.

Lēmumā (turpmāk — pilnvaras) ir noteikts ES garantijas maksimālais apjoms, proti, EUR 30 miljardi, kas sadalīti fiksētā maksimāli pieļaujamā summā EUR 27 miljardu apmērā un izvēles papildu summā EUR 3 miljardu apmērā. Eiropas Parlaments un Padome lemj par izvēles summas izmantošanu un par tās reģionālo sadalījumu pēc pilnvaru starpposma pārskatīšanas. Lēmumā (466/2014/ES) ir saglabāti trīs augsta līmeņa mērķi ES garantijas attiecināšanai, proti, izaugsmes veicināšana vietējā privātajā sektorā, sociālās un ekonomikas infrastruktūras attīstība un klimata politika, kā arī (kā pamatmērķis) reģionālās integrācijas sekmēšana. Pilnvaras stājās spēkā 2014. gada 25. jūlijā pēc garantijas nolīguma parakstīšanas.

Sīkāka informācija un statistikas datu tabulas par iepriekš minētajām darbībām, tostarp projektu, nozaru, valstu un reģionālā līmenī, ir pieejama pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā (turpmāk — DDD). Pēc EIB rezultātu novērtēšanas sistēmas (RNS) īstenošanas ceturtā gada šajā ziņojumā ir sniegta informācija par gaidāmajiem rezultātiem, balstoties uz EIB finansēšanas darījumiem, kas parakstīti 2015. gadā.

2.GALVENIE REZULTĀTI

2015. gadā EIB parakstīja finansēšanas darījumus kopā par EUR 6,7 miljardiem reģionos, uz kuriem attiecas ārējo aizdevumu pilnvaras (turpmāk — ĀAP), kas ir gandrīz tāds pats apjoms kā pagājušajā gadā parakstītajiem finansēšanas darījumiem (EUR 6,8 miljardi). No tiem gandrīz trīs ceturtdaļas (72 %, EUR 4,8 miljardi) tika īstenoti atbilstoši ĀAP ar ES garantiju, kas ir pieaugums par 16 %, salīdzinot ar 2014. gadu. To aizdevumu daļa, uz kuriem attiecās ES vispārējā garantija, kas sedz valsts vai reģionālos finansēšanas darījumus, bija EUR 4,4 miljardi (92 %), savukārt ES politiskā riska garantija privātā sektora darījumiem attiecās uz EUR 0,4 miljardiem (8 %). EIB finansējums ar EIB pašu riska mehānismiem samazinājās par EUR 0,7 miljardiem līdz EUR 1,9 miljardiem. Kopējos apjomus 2015. gadā galvenokārt atbalstīja stabilie rezultāti austrumu kaimiņvalstīs, Krievijā, Āzijas un Latīņamerikas reģionos.

EIB turpināja apliecināt savu apņemšanos atbalstīt Savienības klimata politikas programmu. 2015. gada septembrī EIB Valde pielāgoja klimata politikas stratēģiju, lai virzītu visas EIB darbības gan Savienībā, gan ārpus tās. Lēmumā ietvertajos reģionos parakstīto EIB darījumu apjoms joprojām ir krietni virs lēmumā noteiktā 25 % sliekšņa. Līdz 2015. gada beigām kopējais apjoms, kas saistīts ar rīcību klimata jomā, 2014.–2020. gada pilnvaru periodā bija sasniedzis 35 %. Rīcībai klimata jomā ĀAP reģionos 2015. gadā tika aizdoti EUR 2,1 miljardi. Āzija ir vislielākais šā mērķa sasniegšanas veicinātājs, jo rīcība klimata jomā ir noteikta par galveno prioritāti šajā reģionā.

Turklāt 2015. gadā ĀAP reģionos parakstīto darījumu kopējais apjoms 32 % jeb EUR 2,2 miljardu vērtībā palīdzēs sasniegt reģionālās integrācijas horizontālo mērķi un ĀAP transversālo mērķi, pateicoties enerģijas tīklu starpsavienojumiem, transporta savienojumiem, reģionālajiem kapitāla fondiem un atbalstam konverģencei, veicinot vietējā privātā sektora attīstību.

Kad RNS bija tikusi īstenota jau četrus gadus pēc kārtas, t. i., 2015. gadā, EIB konstatēja, ka 100 % jaunu darījumu, kas parakstīti pilnvaru reģionos, varētu būt sagaidāms izcils vai labs ieguldījums pilnvaru mērķos. Sagaidāms, ka apmēram 88 % jauno projektu sasniegs izcilus vai labus rezultātus projektu ietekmes, kvalitātes un pamatotības ziņā. Sagaidāms, ka vairāk nekā 80 % jauno projektu būs vai nu augsta, vai būtiska EIB papildināmība. EIB ziņojums par tās darījumu rezultātiem ārpus Savienības (kas ietver arī darījumus ĀKK un AZT valstīs) 2015. gadā drīzumā tiks publicēts EIB tīmekļa vietnē.

Lēmumā ir uzsvērta EIB ārējās darbības stingra saskaņošana ar Savienības ārpolitikas virzieniem, programmām un instrumentiem, un jānorāda, ka 2015. gadā EIB turpināja cieši sadarboties ar Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), lai nostiprinātu EIB darbību konsekvenci un saskaņotību ar Savienības ārpolitikas virzieniem. Šajā saistībā Komisija kopā ar EIB, arī apspriežoties ar EĀDD, atjaunināja reģionālās tehniskās darbības pamatnostādnes (RTDP), kas Parlamentam un Padomei tika nosūtītas 2015. gada maijā.  RTDP ir piemērojamas 2014.–2020. gada periodam EIB darījumiem ar ES garantiju. RTDP ir sniegtas norādes par EIB intervenču dažādos reģionos darbības jomas saskaņošanu ar Savienības politikas virzieniem, programmām un instrumentiem.

3.FINANSĒŠANAS DARĪJUMI

3.1.PĀRSKATS PAR EIB FINANSĒŠANAS DARĪJUMIEM, KAS PARAKSTĪTI 2015. GADĀ ATBILSTOŠI IEGULDĪJUMAM SAVIENĪBAS POLITIKAS MĒRĶU SASNIEGŠANAI  

Lēmumā ir noteikti trīs horizontālie augsta līmeņa mērķi visiem reģioniem, uz kuriem attiecas ES budžeta garantijas segums:

i)    vietējā privātā sektora attīstība, jo īpaši atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU);

ii)    sociālās un ekonomikas infrastruktūras attīstīšana;

iii)    klimata pārmaiņu ietekmes mazināšana un pielāgošanās tām.

Papildu pakārtotie mērķi ietver ārējās darbības noteicošo vispārējo principu ievērošanu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantā, un reģionālo integrāciju starp partnervalstīm, tostarp ekonomisko integrāciju starp pirmspievienošanās valstīm, kaimiņvalstīm un Savienību.

No kopējā 2015. gadā parakstīto darījumu skaita ĀAP reģionos 40 % (EUR 2,7 miljardi) atbalstīs vietējā privātā sektora attīstību, galvenokārt uzlabojot piekļuvi finansējumam MVU, mikrouzņēmumiem un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu. 60 % (EUR 4,0 miljardi) veicinās sociālās un ekonomikas infrastruktūras attīstību. Visi EIB darījumi ārpus Savienības atbalsta vienu vai abus šos mērķus. Tādējādi klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanas un pielāgošanās tām mērķi var uzskatīt par horizontālu mērķi.

No aizdevumiem 32 % (EUR 2,1 miljardi) atbalstīs klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās tām mērķi.

Tāpat 32 % jeb EUR 2,2 miljardi atbalstīs reģionālās integrācijas horizontālo mērķi, attīstot infrastruktūru un atbalstot vietējā privātā sektora piekļuvi finansējumam.

Ieguldījums pilnvaru mērķu sasniegšanai ir atspoguļots 1. grafikā, ņemot vērā 2015. gada darījumus gan saskaņā ar pilnvarām, gan ar pašu riska mehānismiem.

1. grafiks. Ieguldījums pilnvaru mērķu sasniegšanai (% un ieguldījuma summa) 

Pārējā iedaļā sniegts ziņojums par saistībā ar ES politikas mērķiem gaidāmajiem un sasniegtajiem rezultātiem, kā tie reģistrēti RNS. Attiecībā uz gaidāmajiem rezultātiem šīs iedaļas joma nav visi 2015. gadā parakstītie līgumi, bet gan visi projekti, par kuriem 2015. gadā tika parakstīts pirmais finansēšanas līgums (turpmāk — jauni projekti). Šāda pieeja novērš rezultātu dubultu uzskaiti projektiem ar vairākiem finansējuma līgumiem, kas parakstīti vairākus gadus pēc kārtas. Tas nozīmē, ka šajā iedaļā norādītie aizdevumu apjomi ir kopējie apstiprinātie apjomi tikai jaunajiem projektiem. Turklāt izmantotās metodikas dēļ aizdevumu apjomus un projektu skaitu ne vienmēr var precīzi salīdzināt.

Vietējā privātā sektora attīstība, jo īpaši atbalsts MVU

EIB atbalsts vietējā privātā sektora attīstībai ir paredzēts tādu apstākļu radīšanai, lai tirgos, kas attīstās, un topošos tirgos cilvēkiem dotu iespēju izveidot un paplašināt uzņēmumus un tādā veidā radīt darbvietas, apmierināt vajadzības pēc precēm un pakalpojumiem, pārvarēt nabadzību un nenodrošinātību ar pārtiku, kā arī paaugstināt dzīves līmeni. Galu galā ilgtspējīga sociālā un ekonomiskā attīstība nevar notikt bez šādas privātā sektora attīstības. Šis atbalsts tiek sniegts dažādos veidos: vietējiem finanšu starpniekiem (galvenokārt bankām) darot pieejamas kredītlīnijas tālākaizdošanai MVU; piedaloties privātos akciju kapitāla fondos un riska kapitālā uzņēmumos ar augstu izaugsmes potenciālu; nodrošinot pašu kapitāla finansējumu mikrofinansēšanas iestādēm un tiešos aizdevumus lielākiem uzņēmumiem.

Divdesmit seši jauni projekti, kas parakstīti 2015. gadā, atbalstīs vietējā privātā sektora attīstību. Kopējais apstiprinātais EIB finansējums šiem projektiem ir EUR 2,9 miljardi. No šiem projektiem 20 ir kredītlīnijas MVU atbalstam; viena kredītlīnija atbalsta mikrofinansējuma darbības ar mikrofinansējuma ieguldījumu mehānismu, bet piecas — pētniecības un attīstības darbības un lielu uzņēmumu ieguldījumu projektus.

Sociālās un ekonomikas infrastruktūras attīstība

Viens no attīstības procesa pīlāriem ir sociālās un ekonomikas infrastruktūras attīstība — viss, sākot ar ceļiem un energosistēmām, līdz veselības aprūpes iestādēm un platjoslas interneta pakalpojumiem. Tas ir arī pīlārs, kur bieži ir ļoti svarīgs publiskais finansējums, jo infrastruktūras preces bieži ir sabiedriskās preces, kam ir liela pozitīva ietekme uz ekonomiku, vidi un cilvēku labklājību. EIB atbalsta infrastruktūras projektus daudzās nozarēs.

2015. gadā 29 jauni projekti ir paredzēti sociālās un ekonomikas infrastruktūras attīstības veicināšanai ĀAP reģionos. Kopējais apstiprinātais EIB finansējums šiem projektiem ir EUR 3,9 miljardi.

EIB 2015. gadā parakstīja līgumus par 11 jauniem projektiem enerģētikas nozarē, no kuriem pieci ir vērsti uz enerģijas pārvades un sadales tīklu paplašināšanu un modernizēšanu. Ar šo projektu palīdzību pie tīkla pieslēgs vēl 273 300 mājsaimniecības. Arī elektropārvades projekti apmierina vietējo pieprasījumu, palielinot esošo tīklu jaudu, lai iekļautu elektrības ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem, piemēram, vēja enerģijas un hidroenerģijas. Pieci projekti 2015. gadā ir vērsti uz enerģijas ražošanu, trīs no tiem uz atjaunojamo energoresursu attīstību. Kopā ar to palīdzību saražos pietiekamu elektrības daudzumu, lai attiecīgajās valstīs apgādātu 2,45 miljonus cilvēku. Vienā gadījumā EIB pārņem risku no projektiem hidroenerģijas, pārvades sistēmas un energoefektivitātes jomā, ko Pasaules Banka uzsākusi Ukrainā. Šī pārņemšana atbrīvos Pasaules Bankas aizdošanas spējas ar mērķi palīdzēt Ukrainai īsākā termiņā finansēt enerģijas importu, lai novērstu smagas enerģētikas krīzes rašanos.

EIB ir parakstījusi sešus jaunus projektus transporta nozarē. Tie ietver starppilsētu dzelzceļu savienojumu un jaunu pilsētas transporta sistēmu izveidi, kā arī autotransporta pilnveidošanu, uzlabojot ceļu segumu.

Ūdens un sanitārijas nozarē 2015. gadā ir parakstīti četri projekti. Kopā tie uzlabos piekļuvi dzeramajam ūdenim vai tā piegādei apmēram 1,6 miljoniem mājsaimniecību. Sagaidāms, ka šādai uzlabotai piekļuvei būs ļoti nozīmīga tālejoša ietekme valstīs, kur nepietiekama ūdens piegāde ir galvenais slimību cēlonis, turklāt rada nozīmīgu finansiālo un laika patēriņa slogu mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem.

Vienīgais projekts cieto atkritumu apsaimniekošanas nozarē būtiski palīdzēs pārvaldīt atkritumu likvidēšanas ietekmi uz vidi.

Divi projekti ir parakstīti lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā. Viens projekts mežsaimniecības jomā atbalstīs mežu atjaunošanu vairāk nekā 80 000 ha noplicinātas zemes platībā, meža rehabilitāciju 20 000 ha platībā un erozijas kontroles pasākumus vēl 155 000 ha platībā.

Detalizēta informācija par finansētajiem projektiem ir sniegta Komisijas dienestu darba dokumentā.

Klimata pārmaiņu ietekmes mazināšana un pielāgošanās tām

Tā kā klimata pārmaiņu cēlonis un sekas ir globālas, būtiska Savienības ārpolitikas un attīstības politikas daļa ir ar klimata pārmaiņām saistīto pasākumu finansējuma attiecināšana un paplašināšana ārpus Savienības. Šajā darbā EIB ir galvenā loma. Tās atbalsts klimata politikai 2015. gadā saglabājās augstā līmenī, kopējam parakstīto darījumu apjomam sasniedzot EUR 2 miljardus, kas veido vairāk nekā 30 % no visiem parakstītajiem darījumiem pilnvaru reģionos. Šis līmenis ir līdzīgs iepriekšējā gada rādītājam un krietni pārsniedz EIB globālo mērķi – 25 % no aizdevumu kopapjoma 2 . Tādā veidā pilnvaras nozīmīgi veicina mērķu sasniegšanu klimata pārmaiņu jomā, galveno uzmanību pievērošot darījumiem, kas palīdz mazināt klimata pārmaiņu ietekmi (92 % no EIB darījumiem), un darījumiem saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām (8 % no EIB darījumiem).

Lielākā daļa aizdevumu klimata politikas jomā joprojām tiek piešķirti projektiem transporta un enerģētikas nozarē, kas 2015. gadā kopā veido 68 % no jauniem aizdevumiem klimata politikas jomā ārpus Savienības. Joprojām nozīmīga loma ir arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarei.

Jaunie projekti saistībā ar rīcību klimata jomā ietver sešus transporta nozares projektus. Tie ietver metro līniju būvniecību un pilsētas sabiedriskā transporta sistēmu izveidi.

Astoņi jauni projekti enerģētikas nozarē 2015. gadā palīdzēs mazināt klimata pārmaiņu ietekmi, tāpat arī vairāki daudznozaru projekti ar komponentu, kas vērsts uz enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem.

Izšķiroša loma var būt ieguldījumiem lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, ne tikai mazinot klimata pārmaiņu ietekmi ar oglekļa dioksīda piesaisti, bet arī uzlabojot pārtikas ražošanas sistēmu spēju pielāgoties mainīgajiem klimata apstākļiem. Apmežošanas projekts ne tikai palīdz mazināt klimata pārmaiņu ietekmi ar oglekļa dioksīda piesaisti, bet arī pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei, īpašu uzmanību pievēršot erozijas kontrolei. Pielāgošanās dimensija bieži tiek atstāta novārtā, jo trūkst vēlmes aizņemties, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, kā arī šīs nozares mazā pievilcīguma dēļ privātā sektora ieguldītājiem. Tomēr, atzīstot, ka lēmumā ietvertie reģioni ir īpaši neaizsargāti pret pašreizējām klimata svārstībām un gaidāmajām klimata pārmaiņām, EIB palielina pielāgošanās spējas klimata pārmaiņām integrēšanu projektos. Tas ietver atbalstu tehniskajai palīdzībai un atbilstīgas plānošanas pasākumiem, kā arī atbalstu konkrētiem ieguldījumiem pielāgošanās spējas palielināšanai, piemēram, plūdu kontroles un aizsardzības pasākumiem.

EIB darbs rīcības saskaņošanai klimata jomā ietver oglekļa dioksīda emisijas ietekmes novērtējumu, kur tiek aprēķinātas un ziņotas tās projektos radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG). 2015. gadā ĀAP reģionos oglekļa dioksīda emisiju novērtējumā tika iekļauti 23 projekti. Kopā tie veidoja EIB parakstītos darījumus vai apstiprinātos piešķīrumus EUR 2,7 miljardu apmērā. Aplēstās saistītās kopējās SEG absolūtās emisijas no šiem projektiem bija 1,4 milj. tonnu CO2 ekvivalenta gadā (zemie absolūto emisiju rādītāji iegūti, pateicoties daudzajiem mežsaimniecības projektiem, kas piesaistīs CO2), bet aplēstās kopējās ietaupītās/novērstās emisijas, kas panāktas ar to pašu finansējumu, bija 1,3 milj. tonnu CO2 ekvivalenta gadā.

Gan ĀAP Klimata politikas stratēģijā, gan nesen apstiprinātajā EIB Klimata politikas stratēģijā uzsvērta riska pārvaldības metožu veicināšana, lai palielinātu ar EIB projektiem saistīto aktīvu, kopienu un ekosistēmu noturību. EIB izstrādā ar klimatu saistīto risku un apdraudējumu novērtējuma instrumentu kopumu visām nozarēm un reģioniem, lai noteiktu un novērstu projektu apdraudējumus. Tas EIB dos iespēju noteikt prioritātes un atbalsta pielāgošanas pasākumus tās finansējumā. EIB ir uzņēmusies saistības pret Eiropas Parlamentu, ka Banka pirms aizdevuma piešķiršanas atļaujas sniegšanas, lai novērstu projekta apdraudējumus, sistemātiski pārbaudīs visus jaunos ĀAP (un ĀKK) darījumus attiecībā uz klimata pārmaiņu risku. Sistēma joprojām ir galīgās izstrādes procesā, bet plānots līdz 2017. gadam izveidot pilnībā integrētu sistēmu. Šāda pārbaude 2015. gadā tiks veikta visiem ĀAP projektiem. Lielākā daļa projektu bija atbilstoši vidēja līdz augsta riska klasifikācijai.

Reģionālā integrācija

EIB 2015. gadā kopumā parakstīja 16 finansēšanas līgumus EUR 2,3 miljardu vērtībā (2014. gadā — EUR 1,6 miljardi), kas veicina reģionālo integrāciju. Deviņas kredītlīnijas (EUR 1255 miljoni) atbalstīs reģionālo integrāciju, galvenokārt pirmspievienošanās reģionā, veicinot starptautisko sadarbību un atbalstot tautsaimniecību konverģenci ar Savienību. Transporta nozarē trīs parakstīto projektu mērķis ir veicināt pārrobežu mobilitāti (EUR 524 miljoni). Vēl četri projekti, kas 2015. gadā parakstīti reģionālās integrācijas jomā, attiecas uz lauksaimniecības, ūdens, enerģijas un cieto atkritumu nozarēm.

3.2.PĀRSKATS PAR EIB FINANSĒŠANAS APJOMU REĢIONOS, UZ KURIEM ATTIECAS LĒMUMS 3

1. tabulā sniegts pārskats par EIB finansēšanas apjomu 2015. gadā reģionos, uz kuriem attiecas lēmums.

1. tabula. 2015. gadā parakstītie EIB ārējās finansēšanas darījumi

Piezīme: papildus iepriekš minētajiem apjomiem no EIB pašas resursiem, izmantojot trešo personu līdzekļus

Vidusjūras reģionā tika parakstīts viens ieguldījums mikrofinansēšanas fondā EUR 2 miljonu apmērā.

2015. gadā ES garantijas segtā darbības daļa kopējā apjomā palielinājās par 16 % un sasniedza EUR 4,8 miljardus (EUR 4,2 miljardi 2014. gadā) jeb 72 % no kopējā 2015. gada finansējuma lēmumā noteiktajos reģionos. Darbību daļa, EIB uzņemoties pašu risku, samazinājās par 28 % un sasniedza EUR 1,9 miljardus. Apmēram 92 % darījumu, ko EIB 2015. gadā finansēja, uzņemoties pašu risku, tika parakstīti pirmspievienošanās un ĀLA valstīs, savukārt pārējie 8 % — Vidusjūras reģionā. Austrumu kaimiņvalstīs un Dienvidāfrikā visus finansēšanas darījumus parakstīja saskaņā ar ES garantiju.

2015. gadā 92 % no ES garantijas ietvaros parakstītajiem aizdevumiem sedza vispārējā garantija (EUR 4,5 miljardi), kas tiek izmantota valsts un reģionālajiem darījumiem, bet uz 8 % aizdevumu attiecās politiskā riska segums (EUR 0,4 miljardi) privātā sektora darījumiem.

2. tabula. Kopējie neto parakstītie darījumi salīdzinājumā ar pašreizējiem ES

pilnvaru maksimālajiem apjomiem 2014.–2020. gadā

Kā atspoguļots 2. tabulā, pēc 1,5 gadu finansēšanas darbībām saskaņā ar ĀAP 2014.–2020. gadam (pagājis 21 % no īstenošanas laika) kopējais saskaņā ar ĀAP parakstīto darījumu apjoms ir sasniedzis EUR 6,9 miljardus, kas atbilst izmantošanas rādītājam 26 % apmērā (no 8 % 2014. gada beigās). Izmantošanas rādītājs austrumu kaimiņvalstīs un Krievijā pārsniedz 50 %, pēc tam ierindojas Āzija un Latīņamerika, kā arī Dienvidāfrika attiecīgi ar 41 % un 36 %.

Sīrijas valdība 2015. gadā turpināja nepildīt savas procentu maksājumu un aizdevumu atmaksas saistības. Ar EIB uzaicinājumiem saistītie kopējie maksājumi no Garantiju fonda 2015. gada beigās veidoja EUR 202,89 miljonus, no kuriem EUR 60,16 miljoni tika izmaksāti 2015. gadā.

2. grafiks. EIB ārējo aizdevumu apjoma izmaiņas EIB pašu resursos pa gadiem

2. grafikā ir attēlota aizdošanas attīstība pilnvaru ietvaros un ar pašu riska mehānismiem 2007.–2015. gadā. Visā šajā laika posmā šajos reģionos vidēji uz 65 % no EIB finansējuma attiecās pilnvaras ar ES garantiju, ar ikgadējām svārstībām no 47 % līdz 78 %.

Runājot par projektu skaitu, 2015. gadā tika parakstīti 38 projektu finansēšanas darījumi saskaņā ar ES garantiju (42 darījumi 2013. gadā) un 16 projektu finansēšanas darījumi, EIB uzņemoties pašu risku (2014. gadā parakstīti 23 projektu darījumi).

3. tabula. Parakstīto darījumu skaits pa reģioniem (visi līdzekļi), 2015. gads

Kā atspoguļots 4. tabulā turpmāk, 2015. gadā pirmspievienošanās valstis ar parakstīto darījumu apjomu EUR 2,5 miljardu apmērā, kas veidoja 38 % no kopējā finansējuma attiecīgajos reģionos, joprojām bija galvenais EIB finansējuma saņēmējs reģions ārpus Savienības. Šajā reģionā galvenā uzmanība ir bijusi pievērsta pienācīga finansiālā atbalsta nodrošināšanai inovācijai un izaugsmei, jo īpaši MVU un privātā sektora aizdevumiem. Saskaņā ar pilnvarām viena no svarīgākajā prioritātēm ir bijusi arī tādu projektu finansēšana, kas pilnīgāk integrējas Eiropas infrastruktūras tīklos.

Vidusjūras reģiona valstīs parakstīto darījumu apjoms sasniedza EUR 1,4 miljardus. Lielākā daļa no šā apjoma bija piešķirta projektiem, kas vērsti uz atbalsta sniegšanu sociālās un ekonomikas infrastruktūras izveidei, jo īpaši enerģētikas projektiem (53 %) un transporta projektiem (25 %). Kopā 12 % tika piešķirti, izmantojot kredītlīnijas bankām tālākaizdošanai MVU.

Austrumu kaimiņvalstīs parakstīto darījumu apjoms kopā sasniedza EUR 1,5 miljardus, kas ir lielākais pieaugums, salīdzinot ar 2014. gadu (+26 %), starp visiem pilnvaru reģioniem, kaut gan Savienība ir piemērojusi sankcijas Krievijai. Tostarp saistībā ar rīcības plānu Ukrainai tika parakstīti darījumi EUR 1,3 miljardu apmērā, ieskaitot pirmo reizi parakstīto garantijas darījumu (gandrīz EUR 0,5 miljardi, kas sedz Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas ieguldījumu projektus Ukrainā), uz ko attiecas ES vispārējā garantija.

Āzijā, Centrālāzijā un Latīņamerikā kopējais parakstīto darījumu apjoms kopsummā par EUR 1,1 miljardu, ir samazinājies par 18 %, salīdzinot ar 2014. gadu. Latīņamerika ir saņēmusi 55 % no parakstīto darījumu apjoma, un šajā reģionā galvenā uzmanība ir bijusi pievērsta infrastruktūrai un privātā sektora finansēšanai Brazīlijā un Nikaragvā.

Dienvidāfrikā trīs aizdevumi kopsummā par EUR 150 miljoniem tika parakstīti, lai finansētu privātā sektora kredītlīnijas bankām tālākaizdošanai MVU.

4. tabula. 2014. gadā parakstīto EIB finansēšanas darījumu sadalījums pa nozarēm lēmumā ietvertajos reģionos (visi resursi)

3.3.EIB DARĪJUMU IETEKME UN PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA

RNS sniedz novērtējumu par EIB finansēšanas darījumiem visā to darbības laikā. Balstoties uz konkrētiem rezultātiem, tā palīdz atlasīt pamatotus projektus, kuri atbilst Savienības prioritātēm un kuros EIB iesaiste radīs pievienoto vērtību. Novērtējuma posmā tiek apzināti rezultātu rādītāji ar pamatrādītājiem un mērķiem, kas ietver gaidāmos darījuma rezultātus ekonomikas, sociālajā un vides jomā. Sasniegumus attiecībā uz šiem specifiskajiem snieguma kritērijiem uzrauga visā projekta laikā un par tiem ziņo divos būtiskākajos posmos: kad projekts tiek pabeigts un trīs gadus pēc tam, kad projekts ir pabeigts („pēc pabeigšanas”), attiecībā uz tiešajiem darījumiem; ieguldījumu perioda beigās un privātā kapitāla fondu darbības beigās; posmā, kad beidzas piešķiršanas periods finanšu starpnieku aizdevumiem.

Projekti tiek vērtēti saskaņā ar trim „pīlāriem”:

i)    1. pīlārā tiek vērtēts paredzamais ieguldījums atbilstoši Savienības un valstu prioritātēm un atbilstība EIB pilnvaru mērķiem;

ii)    2. pīlārā tiek vērtēta darījuma kvalitāte un pamatotība, balstoties uz gaidāmajiem rezultātiem;

iii)    3. pīlārā tiek vērtēta EIB ieguldījuma gaidāmā finansiālā un nefinansiālā papildināmība.

RNS projektu pabeigšanas pārskatu rezultāti kopā ar pirmā infrastruktūras projekta, kas tuvojas nobeigumam, gadījuma izpēti ir apkopoti DDD. Šajā iedaļā ir norādīti un izskatīti gaidāmie rezultāti EIB 2015. gadā parakstītajiem finansēšanas darījumiem pilnvaru reģionos. Lai izvairītos no projektu un gaidāmo rezultātu dubultas uzskaites, šis ziņojums attiecas tikai uz „jauniem projektiem”, t. i., projektiem, kuru pirmais finansēšanas līgums tika parakstīts 2015. gadā (49 jauni projekti), gaidāmajiem rezultātiem un papildināmību.

3. grafiks. 2015. gadā parakstīto jauno darījumu RNS vērtējumu sadalījums pa pīlāriem

Runājot par to, cik lielā mērā tiek sekmēta mērķu sasniegšana (RNS 1. pīlārs), 33 % no 2015. gadā parakstītajiem jaunajiem darījumiem saņēma vērtējumu „izcils”, kas nozīmē, ka tiem ir augsts ieguldījums gan valsts pašas attīstības mērķu, gan Savienības prioritāšu sasniegšanā attiecībā uz konkrēto valsti un/vai reģionu. 67 % darījumu vērtējums 1. pīlārā bija „labs”. Projekti, no kuriem sagaidāms „labs” ieguldījums, atbilst pilnvaru mērķiem un varētu sniegt lielu ieguldījumu vai nu valsts pašas attīstības mērķu, vai Savienības mērķu sasniegšanā, kā arī mērenu ieguldījumu pārējo mērķu sasniegšanā.

Tieši finansētu projektu (RNS 2. pīlārs) vērtējuma pamatā ir projekta pamatotība, finansiālā un ekonomiskā ilgtspēja, kā arī vides un sociālā ilgtspēja. Finanšu starpnieku darījumiem vērtējuma pamatā ir gaidāmie rezultāti, piemērojot riska aspektu svērumu, ko nosaka pēc starpnieka stabilitātes un darījumu veikšanas vides kvalitātes.

Saskaņā ar 2. pīlāru sagaidāms, ka izcilu vērtējumu gūs tikai viens parakstītais jaunais darījums, kura iekšējā peļņas norma (ERR) ir lielāka par 15 %. Gaidāms, ka vairāk nekā 85 % jauno darījumu būs novērtēti kā „labi”. Tie ir tieši darījumi, kuru vidējā iekšējā peļņas norma ir 10 % līdz 15 % infrastruktūras projektu gadījumā, vai finanšu starpnieku darījumi, kas veicina aizvien lielāku piekļuvi finansējumam un finanšu sektora attīstībai, bet augsta riska apstākļos ar mazāku iespējamību sasniegt rezultātus. Seši projekti saņēma „pieņemamu” vērtējumu, galvenokārt augsta riska vides dēļ, kas ietekmē plānoto rezultātu sasniegšanas iespējamību.

Papildināmību (RNS 3. pīlārs) nosaka pēc EIB ieguldījuma ieguldījumu projektā un standarta tirgus finansējuma starpības trīs dimensijās: proti, finanšu resursu atbilstība projekta vajadzībām; EIB tehniskais ieguldījums; ietekme saistībā ar standartu paaugstināšanu un ieguldījumu no citiem avotiem veicināšanu.

Lielākajai daļai no 49 jaunajiem projektiem 2015. gadā EIB atbalsta papildināmība ir novērtēta kā „nozīmīga” (33) vai „augsta” (7), bet deviņiem projektiem — kā “mērena”. Papildināmības līmenim ir tendence būt augstākam sarežģītos projektos mazāk attīstītos reģionos, kur projektu virzītāju nepieciešamība ir vislielākā, un mazāk izteikta tur, kur EIB sadarbojas ar ļoti pieredzējušiem projektu virzītājiem un starpniekiem. Šā iemesla dēļ lielākā daļa projektu ar „augstu” papildināmības novērtējumu bija austrumu kaimiņvalstu un Vidusjūru reģiona valstu reģionos, savukārt piecu projektu papildināmība pirmspievienošanās valstu reģionā bija novērtēta tikai kā „mērena”.

Viens no galvenajiem Bankas ieguldījuma elementiem ir EIB spēja nodrošināt ilgtermiņa finansējumu, kas bieži citādi nav pieejams. Gandrīz visi jaunie darījumi 2015. gadā projektu virzītājiem un starpniekiem nodrošina termiņu, kas pārsniedz vietējos tirgos pieejamo parasto atmaksāšanas termiņu. Vairumā gadījumu EIB finansējuma termiņi gandrīz atbilst finansējamo aktīvu saimnieciskās izmantošanas ilgumam. Tiek lēsts, ka 2015. gada jaunajiem projektiem paredzētais termiņš — vidēji apmēram 15 gadi — caurmērā ir divas vai trīs reizes garāks nekā vietējā tirgū pieejamais.

Izraudzītiem darījumiem EIB var izmantot dažādus mehānismus, lai novērstu ārvalstu valūtas risku. Tas finansējumu var padarīt pievilcīgāku aizdevumu ņēmējiem, tostarp finanšu starpnieku darījumu galīgajiem saņēmējiem, kuru darbības ir vērstas uz vietējiem tirgiem. ĀAP reģionos trīs kredītlīnijām ir izmantots finansējums vietējā valūtā.

EIB strādā, lai līdztekus saviem aizdevumiem piesaistītu un pārvaldītu dotācijas no trešajām pusēm. Tās ir nozīmīgs papildināmības avots, jo īpaši Vidusjūras reģiona valstīs, kā arī austrumu kaimiņvalstīs. Dotācijas 2015. gadā ir izmantotas divpadsmit jaunos projektos.

Pierādījies, ka EIB ir nozīmīga loma arī attiecībā uz standartu paaugstināšanu, resursu piesaisti un tehnisko ieguldījumu.

4.EIB SADARBĪBA AR CITĀM IESTĀDĒM

4.1. SADARBĪBA AR KOMISIJU

Pilnvarās noteikts, ka Komisijai, EĀDD un EIB ir jāsadarbojas un jāuzlabo EIB ārējo darbību saskaņošana ar Savienības ārpolitikas mērķiem, lai maksimāli palielinātu sinerģiju starp EIB finansējumu un Savienības budžeta līdzekļiem, galvenokārt ar regulāra un sistemātiska dialoga un agrīnas apspriešanās starpniecību par politikas virzieniem, stratēģijām un projektu plūsmām. 2015. gadā attiecībā uz sadarbību un koordināciju pilnvaru reģionos turpināja piemērot saprašanās memorandu (pārskatīts 2013. gadā) starp Komisiju, EĀDD un EIB, piemēram, notika projektu plūsmu informācijas un kontaktinformācijas apmaiņa.

Apvienošanas mehānismu rezultātā ir radusies cieša sadarbība ar citām starptautiskajām finanšu iestādēm (SFI) līdzfinansējuma nodrošināšanai, kā arī panākta saskaņotība ar Savienības politikām un prioritātēm katras attiecīgās valsts kontekstā, lai palielinātu Savienības finansēto dotāciju paredzēto ietekmi. Turklāt šo mehānismu pārvaldības struktūra gan veicina, gan prasa ciešu sadarbību un koordināciju ar Komisiju, EĀDD un citām SFI pirms projekta izvirzīšanas dotācijas resursu apvienošanai ar EIB aizdevumiem. EIB 2015. gadā turpināja aktīvi piedalīties reģionālajos apvienošanas mehānismos. Tika apstiprināti vai parakstīti Savienības budžeta finansēti ieguldījumi EUR 197 miljonu vērtībā (dotācijas, tehniskā palīdzība, riska kapitāls), kas papildināja EIB finansējumu ĀAP reģionos (EUR 108 miljoni no Savienības budžeta resursiem papildināja EIB aizdevumus kaimiņattiecību politikas ieguldījumu mehānismā, EUR 62 miljoni – Rietumbalkānu ieguldījumu mehānismā, EUR 10 miljoni – Latīņamerikas ieguldījumu mehānismā un EUR 2 miljoni – Centrālāzijas ieguldījumu mehānismā). ES platformas ārējās sadarbības apvienošanai (EUBEC) ekspertu tehniskās grupas ietvaros EIB cieši sadarbojās ar Komisiju. Detalizēts saraksts ar EIB pārvaldītajiem no Savienības budžeta finansētajiem darījumiem (tehniskā palīdzība, dotācijas, kapitāls), kas parakstīti vai apstiprināti 2015. gadā, ir atrodams DDD.

Komisija 2016. gada janvārī pieņēma jaunu nodokļu apiešanas novēršanas pasākumu paketi, kas ietver vairākas iniciatīvas stingrākai un saskaņotākai ES nostājai pret uzņēmumu ienākumu nodokļa ļaunprātīgu izmantošanu vienotajā tirgū un ārpus tā. Paketē ir arī sīki izklāstīti labas pārvaldības standarti nodokļu jomā, kā arī pasākumi agresīvas nodokļu prakses apkarošanai. Pakete atspoguļo apspriešanu Padomē, Eiropas Parlamenta ieteikumus, kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) projekta rezultātus. Šajā saistībā un atbilstoši EIB grupas plašajām īpašajām zināšanām un ar aizdevumiem saistītajai nostājai veicināt nodokļu pārredzamības un efektīvas nodokļu iekasēšanas labākās prakses Komisija aktīvi sadarbojas ar EIB attiecībā uz to, kā varētu attīstīties Bankas neatbilstīgo jurisdikciju politika, lai atspoguļotu šos jaunos nodokļu apiešanas novēršanas pasākumus.

Sīki izklāstīti EIB, Komisijas un EĀDD iestāžu sadarbību aspekti, lai atbalstītu Savienības un partnervalstu prioritātes šajos reģionos, ir atrodami DDD.

4.2. SADARBĪBA AR EIROPAS OMBUDU

EIB un Eiropas Ombuda saprašanās memorandā (ko parakstīja 2008. gadā) ir noteikts pamats EIB sūdzību izskatīšanas mehānisma diviem posmiem, proti, iekšējam (EIB sūdzību izskatīšanas mehānisms) un ārējam (Eiropas Ombuds) posmam, ko 2010. gadā pēc plašas sabiedriskās apspriešanas apstiprināja EIB Valde. Ir panākta kopīga izpratne par iekšējo un ārējo daļu piemērošanas mērķi un konsekvenci, īpašu uzmanību pievēršot:

•    efektīva iekšējā sūdzību izskatīšanas mehānisma (EIB sūdzību izskatīšanas mehānisms) nodrošināšanai, kurā tiktu izskatītas ārējo pušu sūdzības, ko tās iesniegušas EIB saistībā ar visām EIB uzņēmējdarbības vienībām;

•    attiecībā uz sūdzībām, kas saistītas ar darījumiem ārpus Savienības, ieskaitot ārējās pilnvaras, Eiropas Ombuds apņemas sistemātiski izmantot savas pašiniciatīvas pilnvaras, lai izskatītu sūdzības, ja tās nav iesniedzis Savienības pilsonis vai iedzīvotājs;

•    Eiropas Ombuda izskatīšanas jomai, atzīstot, ka EIB sūdzību izskatīšanas mehānismam jābūt pirmajai izvēlei.

2015. gadā Eiropas Ombuds nesaņēma sūdzības saistībā ar EIB darbībām ārējo aizdevumu reģionā. Tomēr pēc Eiropas Ombuda kritiskās piezīmes EIB 2014. gadā par iepirkuma procesa vadību V koridora c) projektam Bosnijā un Hercegovinā EIB 2015. gadā veica savu iepirkuma darījumu uzraudzības revīziju.

4.3. SADARBĪBA AR STARPTAUTISKAJĀM FINANŠU IESTĀDĒM

Sadarbība ar citām SFI ir neatņemama EIB darbības daļa, sākot no dialoga par institucionāliem, horizontāliem un tematiskiem jautājumiem līdz abpusējai apspriešanai, lai stiprinātu operatīvās līdzfinansēšanas un darba dalīšanas veidus. Dialogi starp SFI galvenokārt notiek specializētās darba grupās, kas periodiski satiekas, lai dalītos ar labāko praksi vai risinātu konkrētus jautājumus.

EIB 2015. gadā turpināja sadarboties ar citām daudzpusējām attīstības bankām saistībā ar attīstības programmu laikposmam pēc 2015. gada un jo īpaši saistībā ar kopīgas pieejas izstrādi attiecībā uz funkcijām attīstības finansējuma jomā. Galvenie starptautiskie pasākumi bija trešā Starptautiskās attīstības finansēšanas konference (Adisabeba), ANO samits (Ņujorka) un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesija Parīzē (COP 21). Šajā saistībā EIB ir pastiprinājusi sadarbību ar citām daudzpusējām attīstības bankām (DAB) un ir ievērojami palīdzējusi sagatavot vairākus svarīgus ziņojumus kopā ar daudzpusējām attīstības bankām un Starptautisko Valūtas fondu (SVF). Jo īpaši ievērojama ietekme bija kopīgajam ziņojumam „No miljardiem līdz triljoniem — DAB ieguldījumi attīstības finansēšanā” (From billions to trillions: MDB contributions to financing for development), kas tika publicēts pirms Adisabebas konferences 2015. gada jūlijā, lai pievērstu uzmanību DAB kopīgajiem un atsevišķajiem panākumiem un nepieciešamībai nozīmīgi palielināt mērogus.

EIB pienākums 2015. gadā bija vadīt G-7 Dovilas partnerības DAB darba grupu, par ko EIB priekšsēdētājs ziņoja G-7 ministru sanāksmē Pasaules Bankas un SVF gada sanāksmēs.

EIB 2015. gadā ir turpinājusi sadarbību ar G-20, regulāri piedaloties un sniedzot ieguldījumu G-20 darba grupā attiecībā uz ieguldījumiem infrastruktūrā (IIWG). EIB ir stiprinājusi arī saites ar ANO sistēmu, parakstot saprašanās memorandu ar divām institūcijām, proti, Starptautisko Lauksaimniecības fondu (IFAD) un ANO Industriālās attīstības organizāciju (UNIDO). EIB ir turpinājusi dot ieguldījumu ESAO Attīstības palīdzības komitejas (DAC) oficiālās attīstības palīdzības (ODA) modernizācijas darbā.

EIB visu 2015. gadu ir turpinājusi arī sadarbību ar DAB, citām SFI un attiecīgajām grupām, lai saskaņotu klimata jomā piešķirtā finansējuma izsekošanas un ietekmes ziņošanas standartus.

Pilnvaru ietvaros aptuveni 41 % parakstīto darījumu līdzfinansēja citas SFI, un 31 % no 2015. gadā parakstītajiem darījumiem bija saistīti ar dotācijas komponentu no Savienības budžeta. Detalizēts saraksts ar EIB darījumiem, ko 2015. gadā līdzfinansējušas citas SFI, ir atrodams DDD.

(1) OV L 135, 8.5.2014., 1. lpp.

(2) Lēmuma Nr. 466/2014/ES 3. panta 7. punktā ir noteikts, ka 2014.–2020. gadā EIB klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanas un pielāgošanās tām projektu īpatsvaram jābūt vismaz 25 % no visiem EIB finansēšanas darījumiem.

(3)  Lēmums Nr. 466/2014/ES.

(4) Viens darījums, ko atbalsta gan ar EIB pašu risku, gan ar ĀAP atbalstītu finansēšanu, ir reģistrēts kā EIB pašu risks.