EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 14.9.2016

COM(2016) 581 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Eiropas investīciju stiprināšana nodarbinātībai un izaugsmei:
ceļā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda otro posmu un jauno Eiropas Ārējo investīciju plānu

Ir nepieciešams gudri un ilgtspējīgi ieguldījumi, lai sekmētu darbvietu izveidi un izaugsmi Eiropā un visā pasaulē.

Kopš 2014. gada novembra Komisija ir mobilizējusi būtiskus ES finanšu resursus inovatīvā veidā, kas palielina publisko līdzekļu ietekmi un piesaista privātos ieguldījumus. Ilgtspējīgi ieguldījumi, jo īpaši infrastruktūrā un mazos un vidējos uzņēmumos, ir bijuši tās politiskās rīcības centrālais aspekts, sevišķi efektīvāk izmantojot ES budžeta ierobežotos resursus, ko papildināja pasākumi, ar ko uzlaboja vispārējo uzņēmējdarbības vidi.

Komisija turpina veicināt jaunus veidus, kā maksimāli izmantot katru euro no publiskajiem resursiem, mobilizēt privāto sektoru un sniegt konkrētus rezultātus reālajā ekonomikā.

ES šī pieeja jau uzrāda daudzsološus rezultātus. Tādēļ būtu jāizvērš Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), kas ir Investīciju plāna Eiropai pamatā, to finansiāli stiprinot un pagarinot tā termiņu.

Ārpus ES šī jaunā pieeja arī būs noderīga, lai risinātu daudzās problēmas gan ES kaimiņvalstīs, gan Āfrikā. Ņemot vērā iepriekšminēto un lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību, darbvietu izveidi un izaugsmi partnervalstīs un risinātu migrācijas pamatcēloņus, Komisija šodien nāk klajā ar vērienīgu Eiropas Ārējo investīciju plānu (ĀIP).

I. Investīciju plāns Eiropai – ESIF 2.0

Investīciju plāns Eiropai ir izrādījies noderīgs instruments, lai sasniegtu konkrētus rezultātus un stimulētu ieguldījumu zemā līmeņa ilgtspējīgu palielinājumu Eiropā pēc finanšu krīzes. Tas, kā šī garantija ir strukturēta, nodrošina ierobežoto publisko līdzekļu optimālu izmantojumu un sadalījumu, lai nodrošinātu konkrētus rezultātus darbvietu izveides un izaugsmes jomā. Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa – Komisijas stratēģiskais partneris Investīciju plānam Eiropai – , izmantojot ESIF, ir mobilizējusi gandrīz EUR 116 miljardus 26 dalībvalstīs mazāk nekā gada laikā. Tajā pašā laikposmā no ESIF labumu ir guvuši jau vairāk nekā 200 000 MVU 1 . No Somijas līdz Grieķijai, no Īrijas līdz Horvātijai, no progresīviem rūpniecības projektiem līdz lauksaimniecības pārtikas nozares atjaunošanai, ko veic MVU un uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu, no vējparkiem līdz jaunu veselības tehnoloģiju izmantošanai, ESIF nes reālas izmaiņas, atbalstot inovatīvus projektus, kas veicina darbvietu izveidi un izaugsmi vietējās kopienās. Šādā veidā ESIF ir arī nozīmīgs, lai risinātu jauniešu bezdarbu 2 .

Eiropadome 2016. gada 28. jūnijā secināja, ka “Investīciju plāns Eiropai, jo īpaši, ESIF, jau ir devis konkrētus rezultātus un ir būtisks solis, lai palīdzētu mobilizēt privātos ieguldījumus, vienlaikus viedi izmantojot ierobežotos budžeta resursus. Komisija plāno drīzumā nākt klajā ar priekšlikumiem par ESIF nākotni, kas Eiropas Parlamentam un Padomei būtu jāizskata steidzamā kārtā” 3 . Ar savu šodien pieņemto priekšlikumu Komisija šīs prioritātes ir pildījusi.

Komisija ir apņēmusies divkāršot ESIF gan attiecībā uz tā termiņu, gan finanšu resursiem. Sākotnēji ESIF tika izveidots uz trīs gadu laikposmu ar mērķi mobilizēt vismaz EUR 315 miljardus stratēģiskiem ieguldījumiem. Ņemot vērā tā panākumus, Komisija nolēma nākt klajā ar regulu, ar ko veic grozījumus, un pagarināt ESIF termiņu, kā arī palielināt tā iedarbīgumu. Tas arī novērsīs visus iespējamos traucējumus attiecībā uz finansējumu un pārliecinās projektu īstenotājus par to, ka tie joprojām var sagatavot projektus, kas jāiesniedz pēc sākotnējā investīciju perioda. Šodien ierosinātais juridiskais pagarinājums attiecas uz pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas laikposmu, un tam būtu jārada kopumā vismaz pustriljonu euro vērtus ieguldījumus līdz 2020. gadam. Lai vēl vairāk vairotu ESIF iedarbīgumu un sasniegtu mērķi divkāršot ieguldījumu mērķapjomu, Komisija aicina dalībvalstis arī sniegt ieguldījumu prioritārā kārtā. Attiecībā uz laikposmu pēc 2020. gada Komisija plāno iesniegt nepieciešamos priekšlikumus, lai nodrošinātu to, ka stratēģiskie ieguldījumi turpinās ilgtspējīgā līmenī.

Šodienas priekšlikumā ir ietverti šādi galvenie elementi:

ESIF 2.0 – Termiņa pagarinājums, lielāks iedarbīgums un pastiprināta papildināmība (pirmais pīlārs):

Papildus termiņa pagarinājumam un lielākam iedarbīgumam šodienas likumdošanas priekšlikums pastiprina papildināmību, galveno uzmanību veltot tirgus nepilnībām un neoptimālām ieguldījumu situācijām, lai nodrošinātu augstāku ieguldījumu piesaistes līmeni no privātā sektora. Lai pastiprinātu šīs iniciatīvas ietekmi, ESIF būtu jāturpina vērst uzmanība, pirmkārt, uz ieguldījumu projektu kvalitāti (projekti, kas rada augstāku ražīgumu un konkurētspēju), papildus ieguldījumu apjomu palielināšanai. Ņemot vērā to nozīmi vienotajā tirgū, pārrobežu infrastruktūras projekti, tostarp saistītie pakalpojumi, ir konkrēti norādīti kā tādi, kas nodrošina papildināmību. Turklāt ESIF ietvaros turpmāk uzmanību vēl vairāk veltīs ilgtspējīgiem ieguldījumiem vairākās nozarēs, lai arī turpmāk sasniegtu Parīzes nolīguma klimata pārmaiņu jomā (COP21) mērķus un palīdzētu veikt pāreju uz resursu ziņā efektīvu, aprites ekonomiku un ekonomiku ar nulles līmeņa oglekļa emisiju 4 saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Ir arī ierosināts lielu daļu finansējuma novirzīt MVU, ņemot vērā to, ka tirgus apguve ir bijusi īpaši ātra MVU daļā, kurā ESIF rezultāti pārsniedz plānoto. Visbeidzot, ir izstrādāts jauns finanšu instrumentu kopums, kas apvieno līdzekļus no Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas ("EaSI") un ESIF, lai stiprinātu atbalstu sociālajai uzņēmējdarbībai un mikrofinansējumam 5 .

ESIF 2.0 svarīgs mērķis ir palielināt ESIF ģeogrāfisko pārklājumu un pastiprināt tā izmantošanu mazāk attīstītos un pārejas reģionos. Šajā ziņā galvenais elements ir Eiropas Stratēģisko investīciju fonda apvienošana ar citiem Savienības finansējuma resursiem, tostarp Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI) 6 . Komisija pieņēma priekšlikumu, ar ko vienkāršo Kopīgo noteikumu regulu, lai sekmētu šādu apvienošanu. Turklāt Eiropas Investīciju konsultāciju centrs tiks nostiprināts reģionālā un vietējā līmenī, lai aktīvi veicinātu ESIF nozares un ģeogrāfisko dažādošanu.

Ir arī ierosināts vairot pārredzamību ieguldījumu lēmumos un pārvaldības procedūrās. Ieguldījumu komitejai turpmāk tās lēmumos, ko dara publiski pieejamus, būs jāpaskaidro iemesli, kāpēc tā uzskata, ka kādai īpašai operācijai vajadzētu izmantot ES garantiju, jo īpaši attiecībā uz papildināmību. Turklāt tiks publicēts rādītāju apkopojums, tiklīdz būs parakstīta operācija, kas īstenojama saskaņā ar ES garantiju. Turklāt šis priekšlikums ietver arī pienākumu EIB un Eiropas Investīciju fondam (EIF) informēt finanšu saņēmējus, tostarp MVU, par ESIF atbalstu.

Pastiprināta tehniskā palīdzība (otrais pīlārs):

Tehnisko palīdzību sniegs Eiropas Investīciju konsultāciju centrs vietējā līmenī, izmantojot līgumus ar attiecīgajiem vietējiem dalībniekiem. Mērķtiecīgāka un individuāli pielāgota tehniskā palīdzība būs arī pieejama projektiem, kuros iesaistītas vairākas dalībvalstis, projektiem, kas veicina COP21 mērķu sasniegšanu, un ESIF apvienošanai ar citiem Savienības finansējuma avotiem, piemēram, Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, Apvārsnis 2020, Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentu. Šajā kontekstā ESIF 2.0 priekšlikumā arī paredzēts, ka minētajam centram būtu aktīvi jāveicina ESIF nozaru un ģeogrāfiskās dažādošanas mērķis, atbalstot EIB tās centienos sākt jaunus projektus uz vietas, ja nepieciešams.

Šajā saistībā Komisija izskatīs iespēju norīkot īpašus Eiropas investīciju pārstāvjus savās pārstāvniecībās dalībvalstīs, kas strādātu ar attiecīgajiem Komisijas dienestiem vienā ieguldījumu politikas komandā.

Šķēršļu novēršana ieguldījumiem un turpmāka vienotā tirgus padziļināšana (trešais pīlārs):

Vispārējā uzņēmējdarbības vide ir svarīgs elements attiecībā uz ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu. Daļa centienu to uzlabot ir jāveic valsts līmenī; pārējos jautājumus parasti var atrisināt Eiropas līmenī. Kā daļu no saviem centieniem uzlabot Eiropas ieguldījumu vidi Komisija jau ir pieteikusi vairākas iniciatīvas, kas palīdz atbalstīt ieguldījumus un atvieglināt reālās ekonomikas finansēšanu, kā, piemēram, samazināt kapitāla prasības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām attiecībā uz infrastruktūras ieguldījumiem un pieņemt praktiskas vadlīnijas, kā piemērot valsts atbalsta noteikumus kopsakarā ar infrastruktūras publisko finansēšanu. Turklāt pilnībā īstenotas enerģētikas savienības, kapitāla tirgu savienības, vienotā tirgus un digitālā vienotā tirgus stratēģijas, kā arī Aprites ekonomikas pakete un starptautiskās tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumi ietver konkrētus pasākumus, kas novērsīs šķēršļus, veicinās inovāciju un vēl vairāk uzlabos vidi ieguldījumiem. Piemēram, enerģētikas savienība veicinās to, ka palielināsies iepriekšēja noteiktība par publiskā sektora grāmatvedību konkrētās nozarēs, piemēram, energoefektivitātes jomā. Eurostat ir izstrādājis un precizējis attiecīgos publiskā sektora grāmatvedības noteikumus (ESA 2010), jo īpaši publiskā un privātā sektora partnerību jomā. Publiskā un privātā sektora partnerību statistiskas apkopošanas ceļvedis, kas sagatavots kopā ar EIB un galvenokārt adresēts privātā sektora ieinteresētajām personām, tiks publicēts 2016. gada 29. septembrī. Pēc šīs publikācijas tiks organizēta aktīva informēšanas kampaņa. Turklāt un kā uzsvērts 1. jūnija paziņojumā, Eurostat cieši uzrauga publiskā sektora grāmatvedības noteikumu ietekmi uz publiskā un privātā sektora partnerību izveidi dažādās nozarēs un vajadzības gadījumā veiks turpmākus pasākumus.

Kapitāla tirgu savienība 7 palīdzēs novērst finansiālus šķēršļus attiecībā uz ieguldījumiem. Šajā nolūkā tiek apsvērts veikt turpmākus grozījumus direktīvā Maksātspēja II attiecībā uz apdrošinātāju ieguldījumiem infrastruktūras uzņēmumos un riska kapitāla tiesiskajā regulējumā. Komisija, drīzumā pārskatot tiesību aktus banku darbības jomā, kuri tiks pieņemti līdz gada beigām, arī ierosinās samazināt kapitāla prasības, ko piemēro bankām, kad tās investē infrastruktūras aktīvos. Iniciatīvas, lai turpmāk pastiprinātu vienoto tirgu preču un pakalpojumu jomā, arī ir svarīgas, lai atraisītu ieguldījumu pilnu potenciālu Eiropā. Vienotā tirgus stratēģija palīdzēs izveidot jaunas uzņēmējdarbības iespējas un novērsīs esošos regulatīvos un administratīvos šķēršļus, jo īpaši pakalpojumu sniedzējiem, kas cenšas paplašināt savu darbību visā Eiropā. Norisinās darbs pie konkrētiem priekšlikumiem, kas saistīti ar vienotā tirgus noteikumu izpildi, kā arī pasākumiem uzņemējdarbības pakalpojumu, uzņēmējdarbības pārstrukturēšanas un maksātnespējas jomā, un vienkāršas, modernas un pret krāpšanu aizsargātas PVN sistēmas izveides. Digitālā vienotā tirgus stratēģija uzlabos regulatīvo noteiktību digitālajā nozarē. Komisija izskata iespēju izveidot vienotu ES atļauju piešķiršanas sistēmu, kas būtu tieši piemērojama lieliem projektiem, kam ir pārrobežu dimensija, vai lielām ieguldījumu platformām, kas saistītas ar valsts līdzfinansējumu.

Dalībvalstīm būtu jāpieliek pūles, lai īstenotu nepieciešamās reformas, kuru mērķis ir šķēršļu novēršana ieguldījumiem, kas tika apzināti Eiropas pusgada ietvaros. Tas attiecas uz tādām jomām kā maksātnespēja, publiskais iepirkums, tiesu sistēmas un valsts pārvaldes efektivitāte vai nozarēm specifiski noteikumi. Šīs reformas, kas noteiktas konkrētai valstij adresētos ieteikumos, ir nepieciešams priekšnoteikums, lai uzturētu un palielinātu ieguldījumu līmeni dalībvalstīs, ņemot vērā valsts īpatnības. Ieteikumi veikt reformas ieguldījumu jomā tiks apspriesti dažādos Padomes sastāvos rudenī. Ņemot vērā iepriekšminēto un gatavojot Eiropas pusgadu par 2017. gadu, Komisija arī atjauninās novērtējumus par problēmām dalībvalstu ieguldījumu vidē, kas tiks atkal publicēti paralēli gada izaugsmes pētījumam.

II. Eiropas Ārējo investīciju plāns

Ieguldījumi ir arī galvenais faktors, lai pārveidotu attīstības politiku un palīdzību nolūkā labāk atbalstīt ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu un risinātu dažādas problēmas, ar ko saskaras gan ES kaimiņvalstis, gan Āfrika. Gudram un ilgtspējīgam ieguldījumam var būt svarīga nozīme jaunu darbvietu radīšanā un izaugsmes veicināšanā jaunattīstības valstīs, ieviešot lielāku stabilitāti un uzlabojot apstākļus uz vietas konfliktu skartās nestabilās valstīs.

Eiropadome 2016. gada 28. jūnijā apstiprināja Komisijas priekšlikumu par jaunu partnerības regulējuma izveidošanu ar trešām valstīm 8 . Šā regulējuma pamatā ir priekšnoteikums, ka migrācijas problēmas risināšanai ir nepieciešami kopīgi pūliņi, kas ir pilnībā iestrādāti ES vispārējās attiecībās ar partnervalstīm un ko atbalsta visa attiecīgā ES politika un instrumenti. Lai risinātu migrācijas plūsmu problēmu, tiek izstrādāti pakti ar partnervalstīm nolūkā sasniegt īstermiņa mērķus – glābt cilvēku dzīvības jūrā, palielināt atgriezto personu skaitu un dot iespēju migrantiem un bēgļiem uzturēties tuvāk viņu mājām.

Ir nepieciešama jauna pieeja, lai pievērstos faktoriem, kas veido migrācijas pamatcēloņus, un lai atbalstītu partnerus tās seku pārvaldībai gan Āfrikā, gan ES kaimiņvalstīs, finansējot ieguldījumus un novēršot šķēršļus privātajiem ieguldījumiem. 2015. gadā vairāk nekā 60 miljoni cilvēku pameta savu izcelsmes dzīvesvietu, lai dotos meklēt labāku dzīvi, vai nu meklējot patvērumu no konfliktiem un kariem, vai tāpēc, ka viņu dzīvesvietā ekonomikas iespējas bija ierobežotas. Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu reģiona valstis uzņēma aptuveni 40 % no visām pārvietotajām personām visā pasaulē, Subsahāras Āfrikā šis rādītājs bija 30 %. Pārvietoto personu lielais skaits un vājās ekonomikas perspektīvas ir kopīga problēma visai Savienībai un tās partnervalstīm.

Savienības ārējā politika un jo īpaši tās attīstības un kaimiņattiecību politika cenšas veicināt Savienības vērtības un intereses, tostarp veicinot labklājību. Ekonomikas izaugsme ir priekšnoteikums ilgtspējīgai attīstībai, bet ekonomikas izaugsme jaunattīstības valstīs patlaban ir sasniegusi savu zemāko līmeni kopš 2003. gada. Nestabilitāti un konfliktus Āfrikā un ES kaimiņvalstīs ir pasliktinājusi globālā ekonomikas krīze, kā rezultātā ir palielinājušās kopējās parādsaistības. Uzņēmumi saskaras ar kredītresursu trūkumu, aizvien ierobežotāku piekļuvi finansējumam, kas tik ļoti ir nepieciešams ieguldījumiem. Neilgtspējīgs dabas resursu izmantojums bieži vien novājina jaunattīstības valstu ekonomikas izaugsmes potenciālos avotus.

Attiecībā uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem (ĀTI), kas nonāk jaunattīstības valstīs, tikai 6 % sasniedz nestabilās valstis 9 , samazinot per capita ieguldījumu līmeni gandrīz piecas reizes salīdzinājumā ar citām jaunattīstības valstīm. Līdzīgi, uzņēmējdarbības sākšanas izmaksas nestabilajās valstīs ir gandrīz trīs reizes augstākas nekā stabilajās valstīs. Izaugsme Āfrikā ir palēninājusies līdz vājākajam līmenim, kas netika pieredzēts gadiem, neatkarīgi no nepārtrauktā demogrāfiskā pieauguma. Apvienojumā ar būtiskiem drošības jautājumiem šī tendence saasina nabadzību, kavē ilgtspējīgu attīstību un rada ekonomikas un sociālos apstākļus, kas bieži vien ir migrācijas pamatcēloņi.

Lielāka uzmanības veltīšana ieguldījumam ir arī galvenais elements ANO 2030. gada programmā, tās ilgtspējīgas attīstības mērķos (IAM) 10 un Adisabebas rīcības programmā par attīstības finansēšanu. Lai arī oficiālā attīstības palīdzība aizvien ir nozīmīga visnabadzīgākajām un nestabilajām valstīm to centienos cīnīties pret nabadzību un sasniegt ilgtspējīgu attīstību, citiem finansēšanas līdzekļiem, ko piešķir mūsu partnervalstis, ir liela papildu nozīme, tostarp ieguldījumiem, tirdzniecībai, vietējo resursu mobilizācijai un labai pārvaldībai. No ekonomikas perspektīvas raugoties, ir nepieciešama jauna pieeja, kas piesaista jo īpaši privātā sektora ieguldījumus, lai radītu tāda apmēra ieguldījumus, kāds nepieciešams, lai risinātu ekonomikas, sociālās un vides problēmas. Saistību, ko Adisabebā uzņēmās starptautiskā kopiena 11 , tostarp Savienība un tās dalībvalstis, mērķis ir veicināt iekļaujošu ekonomikas labklājību, lai uzlabotu cilvēku labklājību, vienlaikus aizsargājot vidi. Šā procesa ietvaros 12 ir būtiski veicināt finansiāli pieejamu un stabilu piekļuvi finansējumam.

Šī jaunā mērķtiecīgā pieeja palīdzēs atbalstīt ilgtspējīgu attīstību partnervalstīs, kuras savukārt kļūs nākotnes izaugsmes tirgi. Tā arī nodrošinās iespējas privātajiem uzņēmumiem ar tirdzniecības un ieguldījumu starpniecību, tostarp no Eiropas, tādējādi arī atbalstot Eiropas ekonomikas diplomātiju un veicinot Eiropas ekonomikas izaugsmi. Tā atbalstīs jaunā partnerības satvara īstenošanu, ko partnervalstīm ierosinājusi ES.

Lai sasniegtu šos mērķus, kuri pilnībā atbilst ES globālajai ārpolitikas un drošības politikas stratēģijai 13 un pārskatītajai Eiropas kaimiņattiecību politikai 14 , Komisija pirmo reizi nāk klajā ar vērienīgu plānu, sākotnēji Āfrikai un ES kaimiņvalstīm. Tas būs svarīgs ieguldījums, ko ES sniegs saviem partneriem gaidāmajā ANO Ģenerālās asamblejas sanāksmē Ņujorkā, kur uzmanības centrā būs globālā atbildības dalīšana attiecībā uz risinājumu rašanu ilgtermiņa tendencēm migrācijas jomā.

Eiropas Ārējo investīciju plāna galvenie aspekti

ĀIP nodrošina saskaņotu Eiropas mēroga pieeju ieguldījumiem ārpus ES, apvienojot spēkā esošos instrumentus ar trīs svarīgiem inovatīviem elementiem. Pirmkārt, tas vienā saskaņotā plānā apvieno dažādas darbības, kas veicina labāku uzņēmējdarbības un plašāku politikas vidi partnervalstīs attiecībā uz piekļuvi finansējumam un ekonomiski dzīvotspējīgu projektu attīstību. Otrkārt, tas rada vienotu ieejas punktu, lai finansētu ieguldījumu pieprasījumus, tādējādi nodrošinot publisko finanšu iestāžu un privātā sektora līdzekļu efektivitāti un sviras efektu. Treškārt, ar jauno garantiju mehānismu tas risina īpašas vajadzības privātajam ieguldījumam vidē, kur ir augstāks risks.

ĀIP ir jauna pieeja tam, kā Savienība atbalsta ilgtspējīgu attīstību un nosaka, sagatavo un sniedz atbalstu ieguldījumu projektiem valstīs, kas atrodas ārpus Eiropas. Plāns piedāvā integrētu partnerības sistēmu, kas dod iespēju pilnībā sadarboties ES, dalībvalstīm, starptautiskajām finanšu iestādēm, citiem līdzekļu devējiem, publiskajām pārvaldes iestādēm un privātajam sektoram. Tas uzlabos veidu, kādā tiek izmantoti ierobežotie publiskie līdzekļi, un to, kā publiskās pārvaldes iestādes un privātie ieguldītāji sadarbojas, īstenojot ieguldījumu projektus. 15 Tas arī atbalstīs reformas, kas nepieciešamas, lai apkarotu korupciju, uzlabotu ekonomikas pārvaldību un vietējo uzņēmējdarbības vidi, pilnībā sadarbojoties ar attiecīgajām partnervalstīm.

Plāna mērķis ir palielināt ieguldījumus un darbvietu izveidi Āfrikā un ES kaimiņvalstīs, privāto ieguldījumu piesaisti, jo īpaši no privātā sektora. Tajā izmantota pieredze, kas gūta darbā ar ESIF, kā arī Komisijas, EIB un citu iestāžu zināšanas, kurām ir ieguldījumu mehānismi jaunattīstības valstīm.

Plāns darbosies paralēli esošajiem starptautiskās sadarbības un attīstības instrumentiem un papildinās tos. Jo īpaši tas papildinās projektus, kas sākti ar partnervalstīm, ES Ārkārtas trasta fonda Āfrikai 16 un ES Reģionālā trasta fonda reaģēšanai uz krīzi Sīrijā 17 ietvaros, lai sasniegtu partnerības satvara īstermiņa mērķus. Tas tiks īstenots, stiprinot ilgtermiņa attīstības stratēģijas, kuras sniedz reālas ekonomikas iespējas vietējiem iedzīvotājiem un reintegrētiem migrantiem, tādējādi risinot migrācijas pamatcēloņus. Tādējādi plāns veidos nozīmīgu instrumentu ilgtspējīgu attīstības mērķu sasniegšanai un piesaistīs papildu līdzekļus attīstībai saskaņā ar Adisabebas rīcības programmu par attīstības finansēšanu. ES kaimiņvalstīs tas veicinās ekonomikas attīstību, lai pakāpeniski sasniegtu stabilizāciju un pāreju no ārkārtas situācijas uz strukturāliem risinājumiem. Iespēja virzīt ieguldījumus saskaņā ar plānu pretim ilgtspējīgai un atjaunojamai enerģijai arī veicinās COP21 īstenošanu.

Plāns ietver trīs galvenās daļas, lai sasniegtu savu vispārējo mērķi – darbvietu izveide un ilgtspējīga izaugsme:

i) ieguldījumu mobilizēšana;

ii) tehniskās palīdzības pastiprināšana; kā arī

iii) atbalsts ekonomikas un strukturālajām reformām, lai uzlabotu uzņēmējdarbības un plašāku politikas vidi.

Šīs prioritātes ietekmē galvenie principi, kas ir pamatā Investīciju plānam Eiropai, un pieredze, kas gūta tā īstenošanā. Strukturālās un institucionālās reformas un vispārējās uzņēmējdarbības vides uzlabojums ir svarīgi, lai veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi ilgtermiņā. Bez tā ieguldījumu ietekmei var būt īslaicīgs raksturs.

Lai efektīvi palielinātu ieguldījumus partnervalstīs, ir nepieciešama konkrēta analīze un īpaši pielāgoti risinājumi. Tas jo īpaši tā ir partnervalstīs, kuras ietekmē nestabilitāte, konflikti, būtiska iedzīvotāju migrācija un vājas publiskā sektora iestādes. Šajā nolūkā tika izveidoti īpaši “investīciju logi” saskaņā ar minēto plānu.

1. Ieguldījuma mobilizēšana

Komisija ierosina izveidot ieguldījumu iespējas partnervalstīs, piesaistot esošos ES līdzekļus līdzīgā veidā, kā tas darīts attiecībā uz Investīciju plānu Eiropai un ESIF. ĀIP mērķis ir izveidot jaunu Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai 18 . EFIA veidos reģionālās ieguldījumu platformas, kuras apvienos finansējumu no esošajiem finansējumu apvienošanas mehānismiem 19 un EFIA garantiju no līdzekļiem ES budžetā un 11. Eiropas Attīstības fonda 20 . EFIA pārvaldības struktūra nodrošinās ciešu sadarbību ar darbībām, kas sāktas saskaņā ar ierosināto pagarināto EIB ārējo aizdevumu pilnvarojumu, tostarp tās jauno izturētspējas iniciatīvu un ĀKK ieguldījumu mehānismu.

Gaidāms, ka EFIA piesaistīs papildu publisko un privāto investīciju apjomus, kopumā mobilizējot ieguldījumus līdz EUR 44 miljardu apmērā, balstoties uz EUR 3,35 miljardu ieguldījumu no ES budžeta un Eiropas Attīstības fonda. Lai vēl vairāk palielinātu jaunā fonda iedarbīgumu un efektivitāti, Komisija aicina dalībvalstis un citus partnerus piešķirt līdzekļus, kas atbilstu ES iemaksu apmēram. Ja tie atbilst ES garantijai ar turpmāk aprakstītajām elastīgajām iespējām, papildu ieguldījuma kopsumma varētu būt EUR 62 miljardi. Ja tie atbilst arī apvienotajām iemaksām, šī summa varētu sasniegt EUR 88 miljardus.

1.1. Kā tas notiks? 

Esošo un labi izveidoto finansējumu apvienošanas mehānismu apvienošana ar jauno papildu garantiju un to savietošana vienā saskaņotā regulējumā izveidos "vienotu kontaktpunktu" publiskajiem un privātajiem investoriem. Tas dos iespēju partneriem ātri atrast vispiemērotākos produktus un nodrošinās, ka projekti tiek īstenoti, kas rada darbvietas un veicina ilgtspējīgu attīstību.

Divas pirmās reģionālās ieguldījumu platformas aptvers Āfriku un ES kaimiņvalstis (Eiropas dienvidu un austrumu kaimiņvalstis), paturot iespēju šo pārklājumu paplašināt uz citiem reģioniem vēlākā posmā. Jaunās platformas apvienos esošos finansējumu apvienošanas mehānismus (Āfrikas ieguldījumu mehānismu un Kaimiņattiecību politikas ieguldījumu mehānismu) ar pārorientētiem mērķiem un jauniem uzdevumiem. EFIA garantija arī palīdzēs uzlabot kredītiespējas un palielināt finanšu sviras faktoru, kas sniegs labumu gala saņēmējiem un projektiem. Jaunā pieeja ļaus dalīt uz ieguldījumu orientētus riskus ar pārējiem ieguldītājiem un jo īpaši ar privātajiem dalībniekiem. Tā dos iespēju piesaistīt privātās investīcijas, risinot galvenos faktorus, kas patlaban to kavē.

Par konkrētiem projektiem vienosies kopīgi visas ieinteresētās puses ātrā procesā. Lai arī valstīm Āfrikā un ES kaimiņvalstīs bieži vien ir kopīgas problēmas, ir jāņem vērā konkrēti reģionāli vai nozaru apstākļi. Tādējādi nozīmīga būs spēcīga partnervalstu iesaiste un līdzatbildība, izstrādājot un īstenojot projektus. Finanšu iestādes, kas jau aktīvi darbojas attiecīgajos reģionos, tiks aicinātas iesniegt savus priekšlikumus, lai gūtu labumu no jaunās garantijas. Tā kā EIB ir viena no galvenajām īstenošanas finanšu iestādēm, tai turklāt būs padomdevējas loma, lai turpmāk stiprinātu ieguldījumu stratēģijas kvalitāti un ietekmi. Uzmanības centrā būs sociālās un ekonomikas nozares un jo īpaši infrastruktūra, tostarp enerģija, ūdens, transports, informācija un komunikāciju tehnoloģija, vide un sociālā infrastruktūra, kā arī ieguldījumi cilvēkkapitālā un piekļuve finansējumam mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, īpašu uzmanību veltot darbvietu izveidei, tostarp jauniešiem un sievietēm.

ES stratēģiskais investīciju partneris, EIB atbalstīs šo ES iniciatīvu, finansējot ieguldījumus, kas uzskatāmi par atbilstīgiem saskaņā ar EFIA, un veicinot citus finansējuma avotus, jo īpaši no privātā sektora.

1.2. Lielāka ietekme

Tāpat kā ESIF un vairāki finanšu instrumenti, ko atbalsta ar ES finansējumu apvienošanas mehānismiem kopš 2007. gada, jaunā ESIF garantija mobilizēs papildu ieguldījumus, jo īpaši no privātajiem investoriem. Ieguldījumu mērķis būs konkrēti reģioni, valstis vai nozares, Komisijai izveidojot "investīciju logus". Garantiju piešķirs atbilstīgiem partneriem (finanšu iestādēm vai privātā sektora investoriem), noslēdzot garantijas nolīgumus, ar ko īsteno investīciju logus. Šie partneri savukārt sniegs atbalstu (izmantojot aizdevumus, garantijas, dalību kapitālā vai līdzīgus produktus) izvēlētajiem investīciju projektu portfeļiem un nodrošinās, ka garantijas pārklājums tiek nodots gala saņēmējiem. Pamatojoties uz konservatīvām aplēsēm, Komisija cer, ka katrs garantētais euro mobilizēs kopumā vairāk nekā desmit euro ieguldījumu.

Komisija ierosina inovatīvu shēmu, ar ko EUR 1,5 miljardu garantija, ko sedz no ES budžeta, tiks atbalstīta ar garantijas fondu, kura rezerves ir EUR 750 miljoni 21 , lai palielinātu jaunās EFIA garantijas ietekmi un sasniegtu kritisko masu, kas spēj nodrošināt rezultātus saskaņā ar apzinātajām vajadzībām. Jaunās EFIA garantijas ietekme tiks būtiski palielināta, ja dalībvalstis nolems papildus ieguldīt vismaz EUR 750 miljonus otras zaudējumu garantijas veidā, kas tiktu izmantota tikai tādā mazticamā scenārijā, ja zaudējumi pārsniegtu EUR 1,5 miljardus. Ieguldījumu sniedzošajām dalībvalstīm nebūtu nekādu iespējamo saistību, kas pārsniedz viņu garantijas summu. Dalībvalstis varēs sniegt ieguldījumus arī naudā. Svarīgākais, novērtējot publiskās finanses saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu, Komisija pieņems labvēlīgu nostāju pret dalībvalstu ieguldījumiem minētajā fondā, kas ir tāda pati pieeja, ko izmantoja saistībā ar ESIF. 22  Ja dalībvalstis veic naudas iemaksas, tās būtu principā jāuzskata vienreizējiem pasākumiem; dalībvalsts garantija principā neietekmētu valsts deficītu, ja vien nav nepieciešams to izmantot 23 .

Turklāt dalībvalstīm, kas veic ieguldījumu EFIA garantijas uzlabošanā, tiktu dota iespēja novirzīt savu ieguldījumu konkrētam mērķim. To var darīt pa reģioniem vai nozarēm. Tas palīdzēs saskaņot mērķi palielināt Ārējā investīciju plāna ietekmi ar dalībvalstu prioritātēm.

1.3. Kas izlemj?

Komisiju konsultēs stratēģijas padome un divas operatīvās valdes, viena katrai reģionālajai ieguldījumu platformai. Komisija pārvaldīs EFIA sekretariātu, kas nodrošinās visu uzdevumu un funkciju veikšanu, kuri vajadzīgi, lai sasniegtu ĀIP mērķus. Stratēģiskā padome, ko kopīgi vada Komisijas pārstāvji un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos pārstāvji, un ko veido dalībvalstis un EIB, sniegs stratēģiskas norādes un palīdzēs Komisijai noteikt vispārējos ieguldījumu mērķus attiecībā uz EFIA garantiju, nodrošinot koordināciju un saskaņotību starp reģionālajām ieguldījumu platformām un ar ārējo aizdevumu pilnvarojumu, izturētspējas iniciatīvu un ĀKK ieguldījumu mehānismu, ko pārvalda EIB. EIB sniegs aktīvu ieguldījumu, veicot padomdevējas funkciju Komisijai, attiecībā uz garantijas darbības pārvaldību.

Tiks nodrošināts pamatots tehniskais novērtējums un uzticamības pārbaude, kā arī atsevišķu projektu ātra īstenošana. Projektu rentabilitāti un risku novērtēs atbilstīgi partneri un pārbaudīs neatkarīgi eksperti, lai nodrošinātu ticamību privātajā sektorā, pirms Komisija apstiprina ieguldījumu priekšlikumus. Detalizēta praktiskā kārtība par to, kā īstenot garantiju, tiks noteikta katram investīciju logam.

2. Tehniskās palīdzības pastiprināšana ar partnervalstīm

Lai mobilizētu vairāk ieguldījumu, ir jāizstrādā finansiāli stabili, pievilcīgi un nobrieduši projekti. Saistībā ar ĀIP Komisija ir darījusi pieejamus būtiskus resursus tehniskajai palīdzībai, lai palīdzētu partnervalstīm piesaistīt ieguldījumu, izstrādājot lielāku skaitu rentablu projektu un informējot par tiem starptautisko investoru kopienu. Komisija izmantos ES pieredzi, kas gūta darbā ar Investīciju plānu Eiropai, jo īpaši attiecībā uz Eiropas Investīciju konsultāciju centra un Eiropas Investīciju projektu portāla izstrādi.

Tehniskās palīdzības uzdevums būs projektu labāka sagatavošana un veicināšana, lai tie piesaistītu vairāk ieguldījumu, izmantojot finansējuma programmas tehniskajai palīdzībai, kas izstrādātas EFIA reģionālo ieguldījumu platformu ietvaros. Esošā tehniskā palīdzība partnervalstīs privātā sektora attīstībai, izmantojot īpašas tematiskās, valsts un reģionālās ES programmas, tiks pārorientēta, lai nodrošinātu, ka tā veicina ĀIP vispārējos mērķus, jo īpaši to, ka tā piesaista ilgtspējīgu ieguldījumu.

ES finansēšanas iespēju pamanāmība un pieejamība un tehniskais atbalsts tiks nodrošināts, izmantojot projektu tīmekļa portālu.

Turklāt Komisija turpinās strukturētu dialogu, lai saprastu vietējā privātā sektora vajadzības un ierobežojumus un lai palielinātu Eiropas privātā sektora potenciālu veikt ieguldījumus un sadarboties ar uzņēmumiem partnervalstīs. Turklāt Komisija arī sadarbībā ar dalībvalstīm atvieglos un atbalstīs iekļaujošus publiskā un privātā sektora politikas dialogus partnervalstīs, lai noteiktu galvenās problēmas un iespējas. Komisija arī nodrošinās mērķtiecīgu spēju veidošanu privātā sektora pārstāvjiem, tostarp tirdzniecības kamerām, sociālajiem partneriem un organizācijām, kas pārstāv mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus un sievietes uzņēmējas.

3. Ekonomiskās pārvaldības uzlabošana, plašāka politikas un uzņēmējdarbības vide, un iesaiste ar privāto sektoru

Plāna mērķis ir arī uzlabot uzņēmējdarbības vidi partnervalstīs. Tas tiks paveikts, pastiprinot ekonomikas un sociālo dialogu starp ES un partnervalstīm, lai attīstītu efektīvākus tiesiskos regulējumus, politiku un iestādes, kas veicina ekonomikas stabilitāti, ilgtspējīgu ieguldījumu un iekļaujošu izaugsmi. Organizējot apmācības praktiskos uz politiku orientētos kursos, praktiskos semināros, mērķsadarbības projektos un semināros tiks stiprinātas ierēdņu spējas analizēt ekonomikas tendences, formulēt un īstenot efektīvu politiku. Tiks stiprināti politiskie un politikas nostādņu dialogi ar partnervalstīm, lai atbalstītu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, ievērotu cilvēktiesības, cīnītos pret korupciju un organizēto noziedzību, nelikumīgām finanšu plūsmām un uzlabotu ES partneru attiecības tirdzniecības jomā. Šādi dialogi, kurus veic ciešā sadarbībā ar partneriestādēm, kas darbojas attiecīgajās valstīs, veicinās labāku tirgu regulējumu un attīstību partnervalstīs, uzlabojot nodarbinātības iespējas un atbalstot vietējā privāta sektora attīstību.

Uzlabota uzņēmējdarbības un investīciju vide partnervalstīs sniegs labumu gan vietējam privātajam sektoram, gan ES uzņēmumiem, kas vēlas ieguldīt. Tiks radīts vairāk darbvietu un tiks stiprinātas saiknes ekonomikas jomā starp partnervalstīm un ES abpusēja labuma nolūkos. Līdz ar to ĀIP papildina Investīciju plānu Eiropai.

Kā daļu no ieguldījuma ilgtspējīgai attīstībai ES pilnībā izmantos esošās iniciatīvas saskaņā ar tās diplomātisko programmu enerģētikas un klimata jomās. Tiks arī mēģināts izveidot tiešu kontaktu ar uzņēmumiem un nozaru asociācijām, lai iedrošinātu lielāku privātā sektora iesaisti un uz tirgus balstītus risinājumus ilgtspējīgas lauksaimniecības un agrorūpniecības, ilgtspējīgas enerģijas, infrastruktūras un sociālajos sektoros.

III. Turpmākie pasākumi

Komisija aicina likumdevējus prioritārā kārtā izskatīt priekšlikumus, kas pieņemti šodien saskaņā ar Eiropadomes jūnija sanāksmē paustajiem pieprasījumiem. Eiropas Parlaments un Padome tiek aicināti pastiprināt un pagarināt ESIF un ātri sākt Ārējo investīciju plānu, izveidojot EFIA, kam būtu jāsāk darboties pēc iespējas ātrāk un vēlākais līdz ES un Āfrikas sammitam, kas patlaban ir plānots 2017. gada rudenī. Komisija atbalstīs Eiropas Parlamentu un Padomi sarunu laikā un turpinās tās dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.

Komisija arī izmantos pieredzi, kas gūta īstenojot šos instrumentus, ņemot vērā gaidāmās sarunas par jauno daudzgadu finanšu shēmu.

(1) Sk. Komisijas 2016. gada 1. jūnija paziņojumu – “Eiropa atkal investē. Novērtējums par Investīciju plānu Eiropai", COM(2016) 359 final.

(2) ESIF regulā ir paredzēti trīs novērtējumi: Komisijas novērtējumu publicē līdztekus ESIF 2.0 priekšlikumam, un EIB novērtējums patlaban tiek plānots oktobrī. Neatkarīgs novērtējums, ko veiks ārēji eksperti, būs pieejams novembrī.

(3) EUCO 26/16

(4) Attiecībā uz transporta un enerģētikas projektiem Komisija ierosina vērst ESIF vēl vairāk uz ES politikas prioritātēm, kā definēts Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) un Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pamatnostādnēs. Turklāt Komisija atzīst, cik būtiski ir izmantot daļu no ES budžeta, piemēram, to, kas pieejama saskaņā ar EISI, dotāciju veidā, lai to apvienotu ar ESIF. Kombinētais dotāciju un ESIF izmantojums palīdzēs projektiem kļūt ekonomiski un finansiāli dzīvotspējīgiem, tādējādi vairojot Savienības izdevumu pievienoto vērtību, piesaistot papildu līdzekļus no privātajiem ieguldītājiem.

(5)  Tā rezultātā ir sagaidāms, ka to finanšu instrumentu kopsumma, ar ko atbalsta sociālos uzņēmumus un mikrofinansējumu, pārsniegs EUR 1 miljardu salīdzinājumā ar EUR 193 miljoniem, kas tika sākotnēji paredzēti saskaņā ar EaSI trešo asi, un gaidāms, ka tā mobilizēs gandrīz EUR 3 miljardus vispārējā finansējuma, tostarp no privātā sektora gala saņēmēja līmenī.

(6) Komisija šajā jautājumā ir jau publicējusi konkrētas vadlīnijas ( http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/thefunds/fin_inst/pdf/efsi_esif_compl_en.pdf ) un turpinās vienkāršot vispārējo sistēmu, lai attīstītu šādas kombinācijas.

(7)  Skatīt šodien pieņemto paziņojumu "Kapitāla tirgu savienība – reformu paātrināšana", COM(2016) 601.

(8) EUCO 26/16

(9) 2012. gadā šis rādītājs sasniedza USD 38,7 miljardus saskaņā ar ESAO ziņojumu "Nestabilās valstis" (2015. gads).

(10) http://www.un.org/sustainabledevelopment/sustainable-development-goals/

(11) Adisabebas rīcības programma par attīstības finansēšanu.

(12) Šis process ietver vietējo resursu mobilizāciju, oficiālu attīstības palīdzību un ieguldījumu mobilizēšanu tiesiskā regulējuma ietvaros, kas nosaka pareizos stimulus.

(13) Pieejams http://europa.eu/globalstrategy/sites/globalstrategy/files/eugs_review_web.pdf

(14) Kopīgs paziņojums "Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšana", 2015. gada 18. novembris, JOIN(2015) 50 final.

(15) Turpmāk veicinot saskaņotu Eiropas mēroga pieeju migrācijai, uz ko aicināts 7. jūnija paziņojumā, un kā papildinājumu Ārējo investīciju plānam, Komisija izpētīs iespēju ES kļūt par Eiropas Padomes Attīstības bankas akcionāri.

(16) JOIN(2015) 7293 final, 2015. gada 20. oktobris.

(17) JOIN(2014) 9615 final, 2014. gada 10. decembris.

(18) Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai (EFIA) un ar ko izveido EFIA garantiju un EFIA garantiju fondu, COM(2016) 586.

(19) Attiecībā uz Āfriku skatīt Komisijas Lēmumu (2015)5210 un attiecībā uz kaimiņattiecību politiku, skatīt Komisijas Īstenošanas lēmumu (2016)3436.

(20) Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējais nolīgums par Eiropas Savienības palīdzības finansēšanu atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam saskaņā ar ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kurām piemēro Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturto daļu (OV L 210, 6.8.2013., 1. lpp.).

(21) No Savienības budžeta un 11. Eiropas Attīstības fonda. Turklāt iespējamās saistības būs EUR 0,75 miljardi.

(22) Komisijas paziņojums – Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem, COM(2015) 12, 2015. gada 13. janvāris.

(23) Naudas ieguldījumi principā būtu jāuzskata par vienreizējiem pasākumiem, kam nav ietekmes uz pamatā esošo fiskālo pozīciju, novērtējot nepieciešamās fiskālās korekcijas saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Principā valsts garantija neietekmētu valsts deficītu, jo tai nav nepieciešams avansa maksājums skaidrā naudā, kā arī tā neietekmētu valsts parāda īpatsvaru, ja vien garantija nav pieprasīta. Praksē novērtējums par to, kā konkrētā garantija ietekmētu dalībvalsts deficītu vai parādu, ir jāveic kompetentajai statistikas iestādei.