EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 1.6.2016

COM(2016) 359 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Eiropa atkal investē
Novērtējums par Investīciju plānu Eiropai

1.Ievads

Nodarbinātība, izaugsme un ieguldījumi ir viena no Junkera vadītās Komisijas 10 prioritātēm. Investīciju plāns Eiropai, kas ir daļa no strukturālo reformu, atbildīgas fiskālās politikas un ieguldījumu pozitīvā trīsstūra, tika iesniegts 2014. gada 26. novembrī 1 , un ar to tika uzsākta saskaņota un mērķorientēta rīcība, lai stimulētu ieguldījumu finansēšanu ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Investīciju fonda (EIF) atbalstu, piedaloties EIB grupai. Minētā plāna mērķis ir trīskāršs: pārliecināties, ka ierobežotie publiskie līdzekļi tiek izmantoti privāto ieguldījumu mobilizēšanai, lai efektīvi novērstu tirgus nepilnības ar privātā kapitāla pieplūdumu, nodrošināt, ka ieguldījumi sasniedz reālo ekonomiku, un uzlabot ieguldījumu vidi Eiropas un atsevišķu dalībvalstu līmenī. Eiropadome 2014. gada decembrī apstiprināja Investīciju plānu ar visiem tā komponentiem, aicinot nekavējoties sākt tā īstenošanu 2 . EIB grupa atsaucās uz Eiropadomes aicinājumu un 2015. gada janvārī uzsāka plānā paredzēto ieguldījumu darbību īstenošanu. Pēc tam Eiropas Parlaments un Padome 2015. gada jūlijā ārkārtīgi ātri pieņēma vajadzīgo tiesību akta priekšlikumu 3 . Šobrīd ir pienācis laiks izvērtēt gūtos panākumus un virzīties uz priekšu.

Astoņpadsmit mēnešu laikā kopš Investīciju plāna iesniegšanas ir uzlabojušies apstākļi ieguldījumu apguvei un atgriežas uzticēšanās Eiropas ekonomikai un izaugsmei. Šis ir jau ceturtais gads, kad Eiropas Savienība (ES) ir mērenas atveseļošanās stāvoklī, IKP 2015. gadā pieaugot par 2 % 4 . Lai gan ieguldījumu apjoms ES ievērojami samazinājās finanšu krīzes rezultātā, ir novērojamas pirmās atlabšanas pazīmes, neraugoties uz to, ka pastāv globāli un vietēja mēroga riski izaugsmei. Ar Investīciju plānu uzsāktie visaptverošie centieni jau sniedz konkrētus rezultātus, neraugoties uz to, ka lielāku ieguldījumu projektu makroekonomiskā ietekme nav tūlītēja. Tiek prognozēts, ka ieguldījumi turpinās pakāpeniski palielināties 2016. un 2017. gadā, lai gan tie joprojām ir zemāki par vēsturiski ilgtspējīgu līmeni (sk. 1. diagrammu).

Ir jāsaglabā šī pozitīvā virzība un jāturpina centieni, lai ieguldījumi atgrieztos pie ilgtermiņā ilgtspējīgas tendences. Investīciju plāna mehānismi darbojas, un tie ir jānostiprina, lai turpinātu privāto ieguldījumu mobilizēšanu nozarēs, kuras ir svarīgas Eiropas nākotnei un kurās joprojām ir tirgus nepilnības. Tas ietver ieguldījumus enerģētikas, vides un klimata politikas jomās 5 , sociālajā kapitālā un cilvēkkapitālā 6 un ar to saistītajā infrastruktūrā, veselības aprūpē, pētniecībā un inovācijās, pārrobežu un ilgtspējīgā transportā, kā arī digitālajā pārveidē. ES ir skaidras un unikālās priekšrocības, kas ir svarīgas ieguldījumiem: vienotais tirgus, pasaulē vislielākais skaits kvalificētu iedzīvotāju, augsts sociālās un vides aizsardzības līmenis, kā arī stabilas, paredzamas, efektīvas un pārredzamas tiesiskās sistēmas. Lai gan nav brīnumlīdzekļa, kas spētu nodrošināt, ka ES ieguldījumu pilnais potenciāls tiek izmantots vien dažu mēnešu laikā, īsā periodā sasniegtie pozitīvie rezultāti nodrošina stabilu pamatu turpmākām politikas iniciatīvām attiecībā uz ES budžeta izmantošanu un regulatīvo vidi.

2.Nākotnes modelis

a.Strauja un visaptveroša izveide

Investīciju plāns jau ir sācis sniegt tveramus rezultātus, pateicoties ātrai visu tā komponentu izveidei.

Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), ko īsteno un līdzfinansē EIB grupa, pārliecinoši virzās uz mērķi līdz 2018. gada vidum mobilizēt vismaz EUR 315 miljardus papildu ieguldījumu reālajā ekonomikā 7 . Tirgus absorbcija ir bijusi īpaši ātra attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) daļu, kur ESIF ievērojami pārsniedz gaidas.

Komisija ir sniegusi norādes par to, kā Eiropas strukturālos un investīciju fondus var kombinēt ar ESIF, lai atbalstītu papildu ieguldījumus. Tiek izstrādāts pirmais projektu kopums, kas parāda to, kā šāda kombinācija darbojas praksē. Tas arī sniegs atbalstu Investīciju plānā minētajam mērķim palielināt ESI fondu finanšu instrumentu izmantošanu.

Eiropas Investīciju konsultāciju centrs (EIKC) 8 , kas ir Komisijas un EIB kopīga iniciatīva, sniedz 360 grādu tehnisku palīdzību un konsultāciju pakalpojumus, un jau ir izskatījis vairāk nekā 160 pieprasījumus. Lai gan tas ir daudzsološs sākums, tiek veikti pasākumi, lai konsultāciju pakalpojumus pietuvinātu galīgajiem atbalsta saņēmējiem un palielinātu EIKC pakalpojumus konkrētās jomās, kur ir neapmierinātas vajadzības (tostarp pārrobežu projektos).

Eiropas Investīciju projektu portāls (EIPP) 9 , kas ir tiešsaistes platforma, kura apvieno Eiropas projektu virzītājus un ieguldītājus no ES un ārpus tās, ir uzsācis darbību un palielina redzamību un finansēšanas iespējas ieguldījumu projektiem visā Eiropā.

Visbeidzot, Komisija jau ir iesniegusi vairākas iniciatīvas, lai palīdzētu atbalstīt ieguldījumus un veicināt ekonomikas finansēšanu, piemēram, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas uzņēmumiem samazinot kapitāla prasības attiecībā uz ieguldījumiem infrastruktūrā un pieņemot praktiskas norādes par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu saistībā ar infrastruktūras un publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) publisko finansējumu. Turklāt enerģētikas savienības, kapitāla tirgu savienības, vienotā tirgus un digitālā vienotā tirgus 10  stratēģijas un Aprites ekonomikas tiesību aktu kopums ietver īpašus pasākumus, kas novērsīs konkrētus šķēršļus un turpmāk uzlabos ieguldījumu vidi, ja vien tie tiks pilnībā īstenoti. Komisija ir arī iesaistījusies strukturētā dialogā ar dalībvalstīm, lai Eiropas pusgada 11 kontekstā palīdzētu novērst valsts mēroga šķēršļus ieguldījumiem tādās jomās kā maksātnespēja, publiskais iepirkums, tiesu sistēmas un valsts pārvaldes vai nozarēm specifisku noteikumu efektivitātei.

b.Eiropas Stratēģisko investīciju fonds: ierobežotu resursu efektīvāka izmantošana

Konkrēti un tverami rezultāti

ESIF 12 jau šobrīd atbalsta EIB grupas papildu ieguldījumus galvenajās ES ilgtspējīgai izaugsmei svarīgajās jomās. ESIF ietvaros 26 ES dalībvalstīs ir apstiprināti aptuveni 250 darījumi 13 , kas, kā paredzēts, mobilizēs ieguldījumus kopumā EUR 100 miljardu apmērā, kuri veidos aptuveni 32 % no kopējā mērķa, t. i., jauniem ieguldījumiem EUR 315 miljardu apmērā trīs gadu laikā. Fonds ir veiksmīgi piesaistījis ievērojamu papildu finansējumu (85 % no kopējiem mobilizētajiem ieguldījumiem) no privātā un publiskā sektora ieguldītājiem. Abu ESIF daļu projektu saraksts ir publiski pieejams 14 . ESIF atbalsta projektus, kas veicina pastāvošo tirgus nepilnību vai neoptimālu ieguldījumu situāciju un daudzu no īpaši steidzamā kārtā risināmu sociālo problēmu risināšanu.

Papildināmība ir būtiska ESIF garantijas iezīme, kas ir jānostiprina projektu atlasē. EIB projektiem, kas saņem budžeta atbalstu caur ESIF, ir jābūt “papildu” projektiem tādā nozīmē, ka tie norāda uz tirgus nepilnībām vai neoptimālām ieguldījumu situācijām, un tāpēc principā vienlaikus nesaņemtu finansējumu no EIB bez ESIF atbalsta vai nesaņemtu finansējumu tādā pašā apjomā 15 . Šajā nolūkā EIB un Investīciju komiteja, novērtējot atbilstības kritērijus, izmanto vairākus rādītājus un vadošos principus 16 . Riska līmenis ir būtisks elements, ar ko novērtēt ar ESIF garantiju atbalstīto projektu papildināmību. Visām darbībām, kuras līdz šim ir apstiprinājusi EIB, piemīt risks, kas atbilst tā sauktajām EIB īpašajām darbībām 17 . Tādējādi EIB ir spējusi palielināt tās augstākā riska/īpašo darbību portfeļa apjomu no aptuveni EUR 4 miljardiem līdz vairāk nekā EUR 20 miljardiem gadā līdz šim. EIB grupa arī izstrādā jaunus produktus, galveno uzmanību pievēršot jauniem sadarbības veidiem ar valsts attīstību veicinošām bankām, investīciju platformām un jauna veida labuma guvējiem, lai risinātu finansējuma vajadzības dažādās nozarēs.

Būtu jāpalielina ģeogrāfiskais un nozaru pārklājums. Lai gan ESIF neizmanto kvotas, pašreizējais nozaru un ģeogrāfiskais pārklājums (sk. 2. diagrammu) būtu turpmāk jāattīsta līdz ar ESIF īstenošanas virzību uz priekšu. Kombinējot ESIF ar citiem ES fondiem, kā arī izveidojot investīciju platformas, būtu jāveicina patiesi līdzsvarota ģeogrāfiskā pārklājuma izveide. Turklāt EIKC var būt efektīvs līdzeklis, ar ko pakāpeniski mobilizēt vajadzīgās zināšanas un palīdzēt izstrādāt labākus projektus, jo īpaši tajos reģionos vai nozarēs, kur var būt nepieciešami papildu pasākumi un tehniskās spējas.

ESIF atbalsta Eiropas Investīciju fondu (EIF), lai palīdzētu ārkārtīgi lielam skaitam Eiropas MVU piekļūt finansējumam. ESIF MVU daļa ir guvusi rezultātus īpaši ātri, pārsniedzot cerēto un apstiprinot lielo tirgus pieprasījumu. Viena gada laikā ESIF ir atbalstījis EIF darījumus, kas, kā paredzams, mobilizēs ieguldījumus, kuru kopējā vērtība būs EUR 49 miljardi, un kas jau ir vairāk nekā 65 % no mērķa, proti, no EUR 75 miljardiem, kuri jāsasniedz trīs gadu laikā 18 . Pašlaik jau sagaidāms, ka vairāk nekā 140 000 MVU un vidēja kapitāla uzņēmumu 26 dalībvalstīs gūs labumu no ESIF.

Turpmākā rīcība

Ir pilnībā jāizmanto ESIF potenciāls būt vēl nozīmīgākam attiecībā uz ilgtspējīga finansējuma vajadzībām. Eiropai ir vajadzīgi ievērojami, jauni, ilgtermiņa un ilgtspējīgi ieguldījumi, lai palielinātu produktivitāti un pārietu uz zemu oglekļa emisiju un resursu izmantošanas ziņā efektīvu ekonomiku 19 . Tas ietver arī atbalstu zaļo un ilgtspējīgo obligāciju tirgum, kurā EIB ir pasaulē lielākais obligāciju emitents. ESIF arī kombinācijā ar citiem ES fondiem un saistībā ar kapitāla tirgu savienību sniedz jaunu impulsu šai pārejai, palielinot to ilgtspējīgo projektu skaitu un apjomu, kuri tiks finansēti saskaņā ar vērienīgajiem mērķiem, kuri izklāstīti Parīzes nolīgumā par klimata pārmaiņām 20 . Tehniskās konsultācijas var arī būt nozīmīgas šajā un citās nozarēs, piemēram, digitālajā infrastruktūrā.

Balstoties uz MVU daļas sekmīgo pieredzi, tiek izstrādāti jauni finanšu instrumenti, ar ko atbalstīt plašāku klāstu inovatīvu MVU un vidēja kapitāla uzņēmumu, tostarp tiek izstrādāts kapitāla vērtspapīru produkts, kas inovatīviem un ātri augošiem MVU un vidēja kapitāla uzņēmumiem uzlabos piekļuvi pašu kapitāla finansējumam. Šajā kontekstā Komisija strādā arī ar EIF, lai izveidotu Eiropas mēroga riska kapitāla fondu fondu, kas valsts finansējumu kombinēs ar lielāka apjoma privāto kapitālu, lai piesaistītu papildu mērogu un stimulu visdaudzsološāko jauno uzņēmumu atbalstam, papildinot pastāvošās EIF veiktās darbības. Šis fondu fonds darbosies saskaņā ar tirdzniecības noteikumiem un centīsies palīdzēt pārvarēt sadrumstalotību un ierobežoto apmēru, kas pašlaik kavē ES riska kapitāla aktīvu kategorijas attīstību. Atbilstīgi ES sociālajai un prasmju programmai citi jauni instrumenti tiks izmantoti, lai sniegtu atbalstu sociālajiem uzņēmumiem un mikrofinansējumam. Turklāt tiks izstrādāti produkti, ar ko palīdzēt vērtspapīrošanas darījumiem, kuri mobilizē papildu finansējumu MVU, un uzlabot MVU un vidēja kapitāla uzņēmumu piekļuvi finansējumam, izmantojot garantijas nenodrošinātiem aizdevumiem.

Būtu jāapsver ESIF modeļa izmantošana ieguldījumu mobilizēšanai trešās jaunattīstības valstīs. Regula (ES) Nr. 2015/1017 aprobežo ESIF ieguldījumu piemērošanas jomu līdz ar ES dalībvalstīm un pārrobežu ieguldījumiem kaimiņvalstīs. Tomēr atšķirīga, bet līdzīga shēma varētu būt noderīga arī ES ārējās sadarbības programmās. Komisija izvērtēs iespējas izmantot ESIF veida modeli attiecībā uz ieguldījumiem trešās valstīs, t. i., sistēmu, kas ļautu starptautiskām finanšu iestādēm (SFI) risināt konkrētus ierobežojumus attiecībā uz ieguldījumiem un tādējādi piesaistīt privātā sektora dalībniekus. Tā varētu arī dažādām SFI dot iespēju paplašināt darbības sarežģītā ieguldījumu vidē, piemēram, nestabilās un pēckonflikta valstīs, kā arī ar migrāciju saistītos projektos. Komisija novērtējumā ņems vērā spēkā esošo ES līmeņa ieguldījumu programmu darbību un saderību (piemēram, EIB pārvaldītais ieguldījumu mehānisms Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, Eiropas Komisijas pārvaldītie ieguldījumu mehānismi un EIB aizdevumu/garantiju programma).

c.Papildināmības nodrošināšana visos līmeņos, lai stimulētu papildu ieguldījumus

Papildināmība

Papildināmība starp ESIF un citiem ES fondiem ir viena no Komisijas vispārējās apņemšanās sastāvdaļām saistībā ar labākas ES līdzekļu izmantošanas nodrošināšanu visās politikas jomās 21 . ESIF atbalsta un citu ES finansējuma avotu kombinācija var segt konkrētā projekta dažāda veida riskus un tādējādi piesaistīt vairāk ieguldītāju. ESIF projektu līdzfinansēšana var notikt vai nu projekta līmenī, vai arī investīciju platformas līmenī. Šīs platformas var palīdzēt finansēt mazākus projektus un apkopot līdzekļus no dažādiem avotiem, lai sekmētu daudzveidīgus ieguldījumus ar ģeogrāfisku vai tematisku ievirzi. Tās var arī mazākas vai vietēja mēroga ieguldījumu iespējas padarīt finansiāli pievilcīgākas jaunām ieguldītāju grupām, piemēram, pensiju fondiem vai ārvalstu institucionālajiem ieguldītājiem 22 . Pirmie platformu piemēri ietver fondu, kas tika izveidots 2015. gada februārī, lai stimulētu produktīvus ieguldījumus Francijā. Minētā fonda mērķis ir ar privātā sektora partneriem un Francijas valsts līdzekļiem atbalstīt jaunizveidotus uzņēmumus, lai finansētu to pāreju uz jaunu tehnoloģiju industrializācijas fāzi un jaunām nozarēm. Mērķis ir veicināt jaunu industriālo iespēju attīstīšanu, uzlabojot konkurētspēju un atbalstot industriālu klasteru izveidi, jo īpaši attiecībā uz pārejām ekoloģijas un enerģētikas jomā. Citas ESIF investīciju platformas tiek gatavotas.

ES fondu kombinēšana ar ESIF atbalstu

Komisija veiks turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu, ka ES fondus un ESIF atbalstu var viegli kombinēt. Šāda kombinēšana – jo īpaši ESI fondu gadījumā – var būt īpaši noderīga, lai nodrošinātu ESIF plašu ģeogrāfisko pārklājumu. Komisija jau ir publicējusi konkrētas norādes šajā jomā 23 un turpinās vienkāršot vispārējo sistēmu, lai izveidotu šādas kombinācijas. Piemēram, Komisija gatavo priekšlikumus, ar ko grozīt Kopīgo noteikumu regulu, kura reglamentē ESI fondu kombinēšanu ar ESIF, lai atvieglotu to izmantošanu ESIF investīciju platformās, ESI fondu un ESIF kombinēšanu jauktos instrumentos un veicinātu finanšu instrumentu vispārēju izmantošanu. To papildus atbalstīs lietpratīgu specializācijas platformu izveide (piemēram, rūpniecības modernizācijai).

Papildus ESI fondiem Komisija sadarbībā ar EIB grupu un EIKC arī pēta iespējas turpmāk atvieglot citu ES programmu (piemēram, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) 24 un programmas “Apvārsnis 2020” 25 ) ietvaros pieejamo līdzekļu jaukta veida izmantojumu un kombinēšanu ar ESIF iespējām, lai stimulētu papildu ieguldījumus. Šāda kombinēšana un jaukta veida izmantošana varētu jo īpaši radīt papildu ieguldījumus, izmantojot investīciju platformas 26 un MVU riska dalīšanas instrumentus, un projektus ar augstu ES pievienoto vērtību 27 .

Līdzfinansējuma mobilizēšana no dalībvalstīm

Sadarbībā ar EIB grupu valsts attīstību veicinošās bankas ir nozīmīgas plāna īstenošanai, ņemot vērā to papildu produktu virknes, zināšanas par vietējiem apstākļiem un ģeogrāfisko tvērumu 28 . Līdz šim deviņas dalībvalstis 29 ir apņēmušās kopā par EUR42,5 miljardiem līdzfinansēt projektus ESIF ietvaros, galvenokārt izmantojot savu valstu attīstību veicinošās bankas.

MVU daļas ietvaros EIF pašlaik izstrādā papildu modeļus sadarbībai ar valsts attīstību veicinošām bankām, pašu kapitāla ieguldījumu un MVU vērtspapīrošanas jomās, lai arvien vairāk palielinātu valsts attīstību veicinošo banku iesaistīšanos ESIF mērķu sasniegšanā.

Nodrošinot kapitāla ieplūdi Eiropā 

ESIF ir daļa no ES atvērtās ekonomikas un ir atvērts līdzieguldījumiem no trešām personām (gan projektu, gan investīciju platformu līmenī) bez izņēmuma nosacījumiem, ja tiek ievēroti ES vadošie principi un tiesiskais regulējums. Komisija un EIB ir izveidojuši tehniskās iespējas, ar ko nodrošināt līdzfinansējumu no valsts kapitāla fondiem. Ķīnas Tautas Republika bija pirmā valsts ārpus ES, kas paziņoja par gatavību atbalstīt Investīciju plānu 30 , un apsver to darīt, izmantojot līdzieguldījuma struktūru. Komisija ir gatava izvērtēt līdzīgus risinājumus attiecībā uz citām ieguldītājām valstīm.

3.Ieguldījumu reālajā ekonomikā sekmēšana ar stabilu spēcīgāku projektu sarakstu

a.Pastiprināta un mērķorientētāka tehniskā palīdzība, lai sekmētu ieguldījumu veikšanu

Eiropas Investīciju konsultāciju centrs (EIKC / Konsultāciju centrs) ir kopīga Komisijas un EIB iniciatīva, kas kalpo kā vienots kontaktpunkts konsultatīvajam atbalstam (publiskām iestādēm – bez maksas) un palīdz identificēt, sagatavot un izstrādāt investīciju projektus visās nozarēs un reģionos Eiropā.

Konsultāciju centram pieaug pieprasījumu skaits: no 2016. gada maija beigām no 26 dalībvalstīm tika saņemti vairāk nekā 160 pieprasījumi; apmēram divas trešdaļas ir no privātā sektora. Konsultāciju centrs ir viegli pieejams tiešsaistē 31 un aktīvi iesaistās prioritārās jomās, piemēram, enegoefektivitāte, MVU, kā arī tādās jaunās jomās, kā piemēram, viedās pilsētas vai elektromoblitāte un platjoslas pakalpojumi. Konsultāciju centrs velta īpašu uzmanību publiskā un privātā sektora partnerībai un pārrobežu projektiem.

Lai izmantotu Konsultāciju centra pakalpojumus valsts līmenī, EIB un Komisija ir cieši sadarbojusies ar valsts attīstību veicinošām bankām, kā arī ar citiem starptautiskajiem partneriem, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un Pasaules Banku, gan lai palielinātu klātbūtni notikumu vietā, gan lai sniegtu papildus konsultatīvu atbalstu tajās jomās, kur EIB to pašreiz nav sniegusi. EIB arī izstrādā savu vietēja mēroga ārējo biroju tīklu, kas sekmēs informācijas izplatīšanu, pielāgotākas tehniskās palīdzības sniegšanu vietējā līmenī un atbilstošo ESIF produktu ieviešanu.

EIB un Komisija arī pētīs iespēju EIKC konsultēt dalībvalstis par vietējās tehniskās palīdzības sistēmu izveidi mazākiem projektiem, kurus varētu potenciāli atbalstīt ESI fondi. Komisija kopā ar ieinteresētajām dalībvalstīm pētīs iespēju nostiprināt EIKC tīklu ar iemaksām no ESI fondu piešķīrumiem.

Komisija arī palīdzēs stiprināt dalībvalstu administratīvās spējas izveidot publiskā un privātā sektora partnerību, turpmāk sekmējot labas prakses apmaiņu starp vietējām, reģionālajām, valsts un ES iestādēm.

Lielāka un labāka tehniskā palīdzība. Nākotnē Konsultāciju centram ir nozīmīga loma, lai labuma guvējiem nodrošinātu saskaņotāku pieeju, vienkāršojot un apvienojot bāzesfinansējumu tehniskajai palīdzībai un novirzot to atbalstam, kas vislabāk atbilst viņu vajadzībām. Uzlabojot sinerģiju starp pašreizējām īpašajām tehniskās palīdzības programmām ES līmenī (piemēram, EISI, “Apvārsnis 2020”, JASPERS u.c.) labuma guvējiem varētu radīt labāku pieejamību un visbeidzot varētu nodrošināt lielāku finansiālo elastīgumu un mērķorientētākas konsultācijas, sniedzot labāku palīdzību. Turklāt Konsultāciju centrs būtu tālāk jāpilnveido, lai nodrošinātu konkrētākas padomu un informācijas sniegšanas aktivitātes, palielinot atbalstu un sasniedzot lielāku skaitu potenciālo projektu virzītāju vietās, kur vajadzības ir vislielākās. Pastāv arī būtisks neizmantots potenciāls, kas jāmobilizē, lai veiktu ieguldījumus digitālajā infrastruktūrā, piemēram, platjoslas optiskās šķiedras kabeļu tīklos 32 un plaša mēroga demonstrējumos. Var paveikt vairāk, lai atvieglotu ieguldījumus citos inovatīvos un ilgtspējīgos risinājumos, kas veicina viedāku pilsētu izveidi, labāku IKT infrastruktūras integrāciju ar enerģiju, transportu, ūdensapgādi un atkritumu apsaimniekošanu.

b.Jauns portāls labākai ieguldījumu iespēju Eiropā pamanāmībai

Lielākas pamanāmības nodrošināšana Eiropas ieguldījumu iespējām. Lai saskaņotu pašreizējo likviditāti finanšu tirgos un ieguldījumu projektus reālajā ekonomikā, Komisija ir izstrādājusi Eiropas Investīciju projektu portālu (EIPP), kurā ES projektu virzītājiem ir dota iespēja palielināt viņu projektu pamanāmību ieguldītājiem visā pasaulē 33 . Šī iniciatīva ir reakcija uz vienu no skaidri noteiktajiem strukturāliem šķēršļiem ieguldījumiem Eiropas Savienībā.

Šī iniciatīva atbalsta politikas ievirzes, kas ir apstiprinātas tādos starptautiskajos forumos, kā piemēram, SVF, G20 un ESAO, no kuriem visos ir uzsvērta nepieciešamība izveidot tādu pārredzamu, uz nākotni vērstu projektu sarakstu, kas varētu kalpot potenciālajiem ieguldītājiem. Nākotnē projektu portāls nodrošinās arī saites uz valstu un reģionālajiem mazāku projektu sarakstiem.

Komisija cieši uzraudzīs tirgus signālus, lai pakāpeniski uzlabotu portāla piedāvātās iespējas un nodrošinātu saskanību ar pašreizējām iniciatīvām G20 ietvaros.

4.Ieguldījumu vides uzlabošana, likvidējot šķēršļus ieguldījumiem un nodrošināt regulatīvo noteiktību

Papildus jaunajai pieejai finansējumam un tehniskās palīdzības sniegšanai, ir sāktas konkrētas darbības, lai novērstu finansiālos, administratīvos un regulatīvos šķēršļus, kas kavē ieguldījumus, un lai vēl vairāk padziļinātu vienoto tirgu. Ir nepieciešams uzlabot un dažādot finansējuma avotus, bet ar to vien nepietiek. Eiropai ir jāizveido regulatīvā vide, kas ir prognozējama, samazina administratīvo slogu un veicina ieguldījumus. Šie centieni ES līmenī iet roku rokā ar dalībvalstu apņemšanos turpināt reformas, lai likvidētu administratīvus, finansiālus un nozarēm raksturīgus šķēršļus valstu līmenī Eiropas pusgada ietvaros un ārpus tā.

a.ES līmenī gūtie panākumi: vienotā tirgus izveides pabeigšana un spēkā esošo nozaru noteikumu vienkāršošana

Daudzas no Komisijas galvenajām iniciatīvām sniedz atbalstu šiem mērķiem. Komisija ir publicējusi paziņojumu, kurā ziņots par paveikto darbu saistībā ar "Delivering the Single Market Agenda for Jobs, Growth and Investment" (“Īstenojot vienotā tirgus programmu nodarbinātībai, izaugsmei un ieguldījumiem”) 34 . Minētajā paziņojumā norādītie pasākumi ir svarīgi, lai Investīciju plānā Eiropai nospraustie mērķi ilgtermiņā tiktu sasniegti un būtu veiksmīgi. Turklāt Enerģētikas savienības stratēģijas 35 mērķis ir nodrošināt stabilu tirgus tiesisko regulējumu, kurš palīdzēs pāriet uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, kas veicina investīcijas, proti, ar ekonomiku, kas ir elastīga un ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, paturot ES patērētāju uzmanības centrā. Vajadzīgos tiesību aktus, ar ko īstenot stabilu tiesisko regulējumu šīs pārejas atbalstam, ierosinās šā gada laikā. Turklāt Komisijas labāka regulējuma programmas mērķis ir vienkāršot tiesisko regulējumu un samazināt regulatīvo slogu.

Kā konkrēti piemēri investīciju šķēršļiem, kas risināti kapitāla tirgu savienības ietvaros, ir samazinātas kapitāla prasības apdrošinātājiem, kuri iegulda atbilstīgos infrastruktūras projektos un biržas sarakstā neiekļautos Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondos, un jaunie noteikumi jau ir spēkā 36 . Tiek apsvērti turpmāki grozījumi “Maksātspēja II” noteikumos attiecībā uz apdrošinātāju ieguldījumiem infrastruktūras komercsabiedrībās. Komisija izvērtēs, vai ir lietderīgi līdzīgā veidā samazināt banku kapitāla prasības infrastruktūras riska darījumiem, ņemot vērā sarunas par kapitāla režīmu banku riska darījumiem attiecīgajos starptautiskajos forumos. Lai veicinātu riska kapitāla ieguldījumus Eiropā, kā arī Eiropas mēroga riska kapitāla fondu fonda iniciatīvu, Komisija ierosinās arī dažas izmaiņas riska kapitāla tiesiskajā regulējumā. Drīz tiks sākti sagatavošanas darbi, lai izstrādātu Eiropas tirgus privāto pensiju produktiem, kas var kļūt par svarīgu kapitāla rezervi ilgtermiņa ieguldījumu finansēšanai. Lai veicinātu ilgtspējīgus ieguldījumus saskaņā ar ES stingro apņemšanos, kas tika izdarīta ar Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām, pārdomas par to, kā izstrādāt kopējo finanšu politikas satvaru, lai atbalstītu zaļo finansējumu, būtu jāturpina, pamatojoties uz pašreizējo starptautisko darbu.

Šīs iniciatīvas padara ieguldījumus ilgtspējīgākus arī saskaņā ar vajadzību pāriet uz privātā sektora ieguldījumiem, lai atbalstītu pāreju uz ekonomiku ar zemu emisiju līmeni un klimatnoturīgu ekonomiku saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

Komisija arī veic pasākumus vairākās jomās, kurām ir tieša ietekme uz lēmumiem par ieguldījumiem Eiropā.

Pirmkārt, valsts atbalsta jomā Komisija ir precizējusi, ka ESIF finansējums nav valsts atbalsts Līguma izpratnē un ka EIB grupas finansējums ESIF ietvaros Komisijai nav jāapstiprina saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem. Tomēr ESIF atbalstītie projekti var gūt labumu arī no dalībvalstu līdzfinansējuma. Šāds līdzfinansējums, izņemot tad, ja tas ir piešķirts saskaņā ar tirgus nosacījumiem vai ja uz to attiecas grupu atbrīvojums, ir valsts atbalsts, kas ir jāapstiprina Komisijai. Lai veicinātu ātru ESIF atbalsta sniegšanu, Komisija pauda apņemšanos novērtēt dalībvalstu līdzfinansējumu prioritārā kārtā un pabeigt tā novērtējumu sešu nedēļu laikā pēc pieprasītās informācijas saņemšanas. Lai ieguldītājiem sniegtu papildu tiesisko noteiktību attiecībā uz infrastruktūras finansēšanu, Komisija ar paziņojumu par valsts atbalsta jēdzienu ir sniegusi praktiskas norādes par to, kas veido valsts atbalstu. Paziņojumā noteikts, kuros gadījumos infrastruktūru publiskais finansējums principā ir izslēgts no valsts atbalsta noteikumu piemērošanas 37 .

Otrkārt, publiskā sektora grāmatvedības noteikumu jomā Eurostat aktīvi konsultē dalībvalstis, lai nodrošinātu, ka PPP gan ESIF ietvaros, gan kopumā klasificē saskaņā ar nacionālo kontu principiem, kas ir pamatā datiem, kurus izmanto fiskālajai uzraudzībai 38 , lai tās var strukturēt veidā, kurš nodrošinātu labāko izmantojumu publiskajiem līdzekļiem. Eurostat sadarbībā ar dalībvalstīm ir izstrādājis statistikas metodoloģiju attiecībā uz šādu projektu klasificēšanu 39 . Turklāt Eurostat pēc pieprasījuma sniedz ex-ante konsultācijas dalībvalstu statistikas iestādēm, lai novērtētu, vai publiskā un privātā sektora partnerības projekti ir jāklasificē kā tādi, kas ietilpst valsts kontos, vai kas ir ārpus tiem (pastāv abu gadījumu piemēri), ja tas ir noderīgi sadarbībai ar EIB. Šādas konsultācijas ir publiski pieejamas un sniedz norādes 40 .

Raugoties nākotnē, tiks veikti papildu centieni, lai proaktīvi sadarbotos ar galvenajām ieinteresētajām personām un publiskajiem projektu virzītājiem, vienlaikus aizsargājot Eurostat neatkarību. Konsultāciju funkcijas tiks palielinātas attiecībā uz ieguldījumiem, kurus līdzfinansē no ES fondiem, tostarp no ESIF. Turklāt Eurostat sadarbojas arī ar EIB Eiropas PPP ekspertīzes centru (EPEC), lai skaidrotu konkrētus valstu grāmatvedības aspektus attiecībā uz PPP uzskaiti, paskaidrotu grāmatvedības normas un dalītos PPP pieredzē ar dalībvalstīm. Norādes, kas konkrēti adresētas tām ieinteresētajām personām, kuras sagatavo PPP līgumus, tiks publicētas vasarā. Komisija sadarbībā ar Eurostat cieši uzraudzīs publiskā sektora grāmatvedības noteikumu ietekmi uz PPP izveidi dažādās nozarēs. Attiecīgos gadījumos Komisija, konsultējoties ar dalībvalstīm, pārskatīs norādes, piemēram, lai ņemtu vērā dažu līgumisku vienošanos īpašības, piemēram, energoefektivitātes pakalpojuma līgumus ar garantētiem ietaupījumiem.

Treškārt, 2014. gadā attiecībā uz publisko iepirkumu, kas veido ievērojamu tirgu ES un ir nozīmīgu ietaupījumu avots valsts budžetā, tika pieņemta jauna ES sistēma 41 ar valstu transponēšanas termiņu līdz 2016. gada 18. aprīlim. Grozītā sistēma, kas ietver vairāk sarunu iespēju, skaidrākus noteikumus attiecībā uz līguma grozījumiem līguma izpildes laikā un noteikumus attiecībā uz pārrobežu projektiem, atvieglos projektu veicināšanu, jo īpaši attiecībā uz projektiem, kuros izmanto ES finansējumu. Jaunie noteikumi samazinās laiku, kas vajadzīgs, lai saņemtu ES finansējumu, kā arī atteiktu maksājumu risku. Komisija arī mudina plašāk apgūt zaļo publisko iepirkumu, lai saskaņotu publiskos izdevumus ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem 42 . Raugoties nākotnē, Komisija līdz 2017. gada oktobrim plānot ieviest brīvprātīgu ex-ante konsultāciju mehānismu, kas līgumslēdzājām iestādēm palīdzēs maksimāli izmantot iepirkuma sistēmu.

Ceturtkārt un vispārīgāk, ieguldījumu projektu izstrādē un apstiprināšanā bieži vien ir jāiesaista vairāki Komisijas dienesti, aplūkojot projektu no dažādiem leņķiem, piemēram, ES finansējums, publiskā sektora grāmatvedības noteikumi, valsts atbalsta kontrole, vides atļaujas un publiskais iepirkums. Raugoties nākotnē, Komisija izskatīs ES noteikumu un procedūru iespējamo sarežģītību, veicot dažādo procedūru termiņu lielāku konverģenci. Šajā nolūkā tiks izveidots efektīvs “vienots kontaktpunkts” lieliem infrastruktūras projektiem, kuriem pārbaudes tiek veiktas paralēli virzībā uz vienotu apstiprināšanas datumu, apvienojot atbildīgos Komisijas dienestus vienā ieguldījumu politikas darba grupā. Šāda pieeja, kas jau zināmā mērā tiek ievērota enerģētikas jomā tādos projektos, kas ir kopīgu interešu projekti, būtu jāattiecina arī uz lielām investīciju platformām, kurās iesaistīts valstu līdzfinansējums, kā arī uz lieliem infrastruktūras projektiem, kam ir ES pievienotā vērtība citās ekonomikas nozarēs, piemēram, transporta nozarē, tostarp tādiem projektiem, ko atbalsta ESIF. Pārmērīgs administratīvais slogs un laiks, kas nepieciešams, lai iegūtu vajadzīgos apstiprinājumus un novērtējumus, tiks samazināts, izmantojot nepārtrauktas ES regulējuma un jauno sadarbības mehānismu ar dalībvalstīm atbilstības pārbaudes. Tāpat Komisija izskatīs iespēju izveidot vienotu ES atļauju piešķiršanas sistēmu, kas tieši attiektos uz lieliem projektiem ar pārrobežu dimensiju vai galvenajām investīciju platformām, kas ietver valstu līdzfinansējumu, aizstājot plaša spektra atļauju piešķiršanas procedūras ES un valstu līmenī.

b.Valstu līmenī gūtie panākumi: šķēršļu novēršana ieguldījumiem Eiropas pusgadā

Dalībvalstis var arī darīt vairāk, lai uzlabotu pamatnosacījumus ieguldījumiem valstu līmenī. Komisijas 2016. gada 18. maija paziņojumā 43 ir sniegts pārskats par galvenajiem mērķiem 2016. gada konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos. Ja iespējams, dalībvalstīm būtu jāizmanto sava fiskālā telpa, lai palielinātu publiskos ieguldījumus tādās jomās, kas veicina izaugsmi, piemēram, infrastruktūrā, veselības aprūpē, izglītībā un pētniecībā. Tajā pašā laikā ir jāveic papildu pasākumi, lai veicinātu privātos ieguldījumus, un dalībvalstis tiek aicinātas paātrināt strukturālo reformu pieņemšanu un novērst šķēršļus investīcijām, piemēram, regulatīvos un administratīvos šķēršļus, kā arī apgrūtinošas un ilgstošas apstiprināšanas procedūras. Dažās dalībvalstīs joprojām pastāvošās neefektivitātes ir apzinātas publiskā iepirkuma, nodokļu sistēmu, tiesu sistēmu un maksātnespējas regulējumu jomās. Progress nozīmē arī to, ka jānosaka stabils projektu saraksts un jānodrošina koordinācija un plānošana visos valsts pārvaldes līmeņos. Tādā pašā veidā Komisija, strādājot ar dalībvalstīm, detalizēti aprakstīs un turpinās darbu, lai atrisinātu tādus nepamatotus valstu šķēršļus brīvai kapitāla apritei, kas neļauj labi funkcionēt kapitāla tirgus savienībai. Ziņojums tiks publicēts 2016. gada beigās 44 .

Eiropas Komisija 2015. gada 1. jūlijā izveidoja Strukturālo reformu atbalsta dienestu (SRAD), lai sniegtu tehnisko atbalstu dalībvalstīm, tostarp palīdzību spēju palielināšanai izaugsmi veicinošām administratīvajām un strukturālajām reformām. SRAD ar vairākām dalībvalstīm darbojas pie konkrētiem tehnisko konsultāciju projektiem, lai identificētu un novērstu šķēršļus ieguldījumiem 45 .

Ciešāka saikne starp ES fondiem un reformu īstenošanu. Lai ESI fondus turpmāk pievērstu 2014.—2020. gada programmēšanas perioda būtiskāko ekonomikas un sociālo reformu atbalstam, Komisijai ir jāpastiprina saikne ar galvenajām prioritātēm konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos. ESI fondu apstiprinājumam ir piemērotas vairākas reformas (ex-ante nosacījumi), lai atvieglotu ESI fondu piemērošanu un efektivitāti. Tiesiskais regulējums, kas aptver ESI fondus, paredz, ka programmās, kuras līdzfinansē no ESI fondiem, tiek ņemti vērā visi attiecīgie konkrētām valstīm adresētie ieteikumi. Līdz 2017. gadam Komisija uzraudzīs un ziņos par progresu izvirzīto mērķu īstenošanā.

5.Ieskats nākotnē: pastiprināts Investīciju plāns un ESIF 2. versija

ESIF ir darbojies mazāk nekā vienu gadu, taču jau sniedz reālus rezultātus. Projektu virzītāji ir izmantojuši EIKC, lai uzlabotu projektu kvalitāti, un ieguldītāji tagad var piekļūt daudzām ieguldījumu iespējām EIPP. Turklāt Komisija ir iesniegusi vairākas iniciatīvas, lai palīdzētu uzlabot ieguldījumu vidi, un ir sadarbojusies ar dalībvalstīm, lai novērstu regulatīvos un administratīvos šķēršļus ieguldījumiem.

Novatoriska ES līdzekļu izmantošana atmaksājas, jo ESIF ir elastīgs, nepastāv birokrātija un ir neatkarīga projektu atlase, pamatojoties uz to tehnisko un finansiālo dzīvotspēju.

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2015/1017 Komisija līdz 2017. gada janvārim pārskatīs ES garantijas izmantošanu un vēlākais līdz 2018. gada jūlijam iesniegs neatkarīgu pārskatu par ESIF, EIKC un EIPP darbību. Tomēr, kā izklāstīts šajā ziņojumā, dažus svarīgus secinājumus jau var izdarīt šobrīd.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Eiropadome tiek aicināta apstiprināt šādas prioritātes.

Tā kā ir panākti konkrēti rezultāti, pastiprināta ESIF darbība tiks pagarināta, pārsniedzot sākotnējo triju gadu periodu, lai risinātu atlikušās tirgus nepilnības un trūkumus un turpinātu mobilizēt privātā sektora finansējumu ieguldījumos, kas ir būtiski Eiropas nākotnes darbvietu radīšanai, izaugsmei un konkurētspējai ar nostiprinātu papildināmību. Šajā nolūkā Komisija rudenī iesniegs piemērotu tiesību aktu priekšlikumu, lai pagarinātu ESIF darbības ilgumu, paturot prātā ierobežotos budžeta resursus.

Ņemot vērā ESIF panākumus, MVU daļa tiks ātri palielināta saskaņā ar pašreizējo regulējumu, lai sniegtu labumu MVU un vidēja kapitāla uzņēmumiem visās dalībvalstīs. Komisija sadarbosies ar ESIF valdi, lai izmantotu visas saskaņā ar ESIF regulējumu spēkā esošās iespējas pastiprināt MVU daļu 46 .

Komisija izpētīs iespēju izmantot ESIF veida modeli ieguldījumiem trešajās jaunattīstības valstīs.

ESIF atbalsta un ESI fondu kombinēšana tiks turpmāk vienkāršota, kā arī tiks novērsti likumdošanas un citi šķēršļi šādām kombinācijām. Jo īpaši tiks izpētītas piemērojamo noteikumu izmaiņas saistībā ar gaidāmo daudzgadu finanšu shēmas starpposma pārskatīšanu 47 . Komisija un EIB līdz 2016. gada beigām izstrādās sarakstu ar galvenajiem projektiem, kas varētu sniegt konkrētus šādu kombināciju piemērus.

Konsultāciju centrs tiks nostiprināts, lai veiktu mērķorientētākus pasākumus un atbalstītu konsultāciju pasākumu izstrādi vietējā līmenī, kā arī atbalstītu sadarbību ar valstu attīstību veicinošām bankām. Komisija izvērtēs sinerģiju starp pastāvošo ES bāzesfinansējumu tehniskajām konsultācijām, lai uzlabotu tehniskās palīdzības sniegšanas elastīgumu un ļautu ātri reaģēt uz tirgus vajadzībām.

Investīciju platformu izveide tiks turpmāk veicināta, aktīvi iesaistoties Komisijai, EIB grupai, valsts attīstību veicinošām bankām un citiem attiecīgajiem dalībniekiem.

ESIF turpinās palīdzēt attīstīt tirgu ilgtspējīgiem un zaļiem projektiem, jo īpaši izstrādājot zaļo obligāciju tirgus izveidi Eiropā un uzlabojot pašreizējo centienu koordināciju.

Komisija turpinās īstenot savas vienotā tirgus prioritātes. Komisija kopā ar Eurostat turpinās skaidrot un pārskatīt, ja piemērojams, attiecīgās norādes par publiskā un privātā sektora partnerību grāmatvedības aspektiem.

Dalībvalstīm būtu arī jānosaka skaidras prioritātes, ar Konsultāciju centra palīdzību jāsagatavo konkrēti ieguldījumu projekti — jo īpaši attiecībā uz pārrobežu projektiem — un optimāli jāstrukturē projekti tā, lai nodrošinātu lielāku finanšu instrumentu izmantošanu. Saistībā ar Eiropas pusgada procesu dalībvalstīm būtu jāīsteno konkrētām valstīm adresētie ieteikumi, lai risinātu valsts līmeņa šķēršļus ieguldījumiem.

Eiropadome, Eiropas Parlaments un attiecīgie Padomes sastāvi veiks regulāru sasniegumu izvērtēšanu un sadarbosies ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju, tādējādi nodrošinot nepieciešamo politisko atbildību, lai pārliecinātos, ka šīs iniciatīvas turpina sniegt rezultātus. Komisija un EIB turpinās vērsties pie galvenajām ieinteresētajām personām valstu un reģionālā līmenī, lai rīkotu īpašus papildu pasākumus un apspriestu un izstrādātu konkrētus risinājumus, reaģējot uz vietējām un reģionālām vajadzībām.

Komisija aicina Eiropadomi atbalstīt visus centienus saistībā ar Investīciju plāna Eiropai īstenošanu, kā izklāstīts šajā paziņojumā. Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi kā Savienības likumdevējus ātri veikt visus pēcpasākumus saistībā ar plāna likumdošanas aspektiem.

(1)

     COM(2014) 903 final.

(2)

     EUCO 237/14, pieejams http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/ec/146411.pdf .

(3)

     Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 25. jūnija Regula (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.).

(4)

     Eiropas ekonomikas prognoze 2016. gada pavasarim tika publicēta 2016. gada 3. maijā un ir pieejama http://ec.europa.eu/economy_finance/eu/forecasts/2016_spring_forecast_en.htm . 

(5)

     Saskaņā ar ES stingro apņemšanos, kas 2015. gada decembrī tika atkārtoti pausta klimata konferencē Parīzē.

(6)

     Gaidāmā “Jaunu prasmju programma Eiropai” pievērsīsies konkrētajam jautājumam par ieguldījumiem un uzlabojumiem prasmju un cilvēkkapitāla jomā plašākā kontekstā: lai gan tiek plaši atzīts, ka prasmes veicina pētniecību un izstrādi, inovācijas, nodarbināmību un konkurētspēju, pierādījumi liecina, ka ievērojamai daļai Eiropas darbaspēka (apm. 20 %) ir vienīgi zema līmeņa pamatprasmes. Līdz ar to ir grūti nodarbināt šos mazkvalificētos darba ņēmējus un tiek veicināts strukturālais bezdarbs. Tajā pašā laikā daudzas vakances paliek neaizpildītas, jo trūkst kvalificēta darbaspēka. Tas norāda uz to, ka trūkst strukturālu ieguldījumu cilvēkkapitālā. Lai vairāk cilvēkiem sniegtu labākas un atbilstošākas prasmes, ir jāparedz pienācīgs finansējums un strukturālās reformas izglītības un apmācību sistēmu efektivitātes uzlabošanai.

(7)

   ESIF īstenošana tika paātrināta saskaņā ar Regulas (ES) 2015/1017 pārejas noteikumu.

(8)

      http://www.eib.org/eiah/.  

(9)

    https://ec.europa.eu/priorities/european-investment-project-portal-eipp_en.  

(10)

   Skatīt paziņojumu “Delivering the Single Market for Jobs, Growth and Investments” (Vienotā tirgus īstenošana nodarbinātībai, izaugsmei un ieguldījumiem), kas arī tika pieņemts šodien.

(11)

   Konkrētām valstīm adresēto ieteikumu kopums, ko Komisija pieņēma maijā, īpašu uzmanību vērsa uz ieguldījumiem, vajadzības gadījumā pieprasot risināt ieguldījumu trūkumu jo īpaši infrastruktūras un nemateriālo aktīvu jomā, kā arī pieņemt un īstenot nepieciešamās ES līmeņa rīcību papildinošās strukturālās reformas, lai uzlabotu ieguldījumu vidi. Sk. COM(2016) 321 final.

(12)

   Tā kā EIB darbības modelim ir raksturīgi mobilizēt privātos līdzekļus projektu finansēšanai, lai maksimāli izmantotu ierobežoto publisko līdzekļu izmantošanu, pieejamā EUR 16 miljardu vērtā ES budžeta garantija un EUR 5 miljardu iemaksa no EIB ir pamats tam, lai piesaistītu privāto kapitālu.

(13)

   Pārskats ir pieejams http://www.eib.org/efsi/index.htm. Šos projektus ir apstiprinājusi EIB grupa un pārbaudījusi ESIF Investīciju komiteja (vai Komisija pirms Investīciju komitejas izveidošanas). Daži no šiem projektiem vēl nav parakstīti. Līdz ar to galīgie skaitļi var atšķirties.

(14)

   Infrastruktūras un inovāciju daļā apstiprināto projektu saraksts ir pieejams http://www.eib.org/efsi/efsi-projects/index.htm . MVU daļā ar starpniekiem parakstīto vienošanos saraksts ir pieejams http://www.eif.org/what_we_do/efsi/index.htm . Plašāka informācija par katru nozari un dalībvalsti ir atrodama tiešsaistē http://ec.europa.eu/priorities/jobs-growth-and-investment/investment-plan_en . 

(15)

   Sk. Regulas (ES) 2015/1017 5. pantu. Citi vadošie principi ir izklāstīti ESIF rezultātu pārskatā: Komisijas 2015. gada 22. jūlija Deleģētā regula (ES) 2015/1558, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/1017, izveidojot ES galvojuma piemērošanas rezultātu pārskatu (OV L 244, 19.9.2015., 20. lpp.).

(16)

   ESIF Investīciju komiteja ir komiteja, kuras sastāvā ir astoņi neatkarīgi eksperti, kas ir atbildīgi par to, ka tiek apstiprināta ES galvojuma ESIF ietvaros izmantošana. Komitejas locekļu dzīves gājums ir pieejams http://www.eib.org/efsi/governance/efsi-investment-committee/index.htm .

(17)

     Īpašās darbības ir darbības, attiecībā uz kurām EIB iekšējais reitings ir zemāks par ieguldījumu kategoriju, proti, darbības ar augstāku risku nekā EIB ierastās darbības.

(18)

     Tas noticis, izmantojot ESIF intensīvāku īstenošanu sākumposmā attiecībā uz “Apvārsnis 2020” InnovFin un COMSE MVU garantiju shēmu un nostiprinot EIB riska kapitāla līdzekļu mandātu.

(19)

     Tas ietver arī stimulus, kas kaitējumu videi palīdz integrēt finanšu tirgus lēmumu pieņemšanas procesos.

(20)

     Jauni izmēģinājuma instrumenti, piemēram, Energoefektivitātes privātā finansējuma instruments (PF4EE) un Dabas kapitāla finansēšanas mehānisms (NCFF) var palīdzēt rādīt priekšzīmi.

(21)

   Komisija 2014. gada paziņojumā “Investīciju plāns Eiropai” ieteica dalībvalstīm ievērojami palielināt inovatīvu finanšu instrumentu izmantošanu galvenajās ieguldījumu jomās, piemēram, MVU atbalstā, energoefektivitātes, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, transporta, pētniecības un izstrādes jomas atbalstā. Tas ļautu kopumā divkāršot finanšu instrumentu izmantošanu ESI fondu ietvaros 2014.–2020. gada programmēšanas periodam.

(22)

   ESIF valde ir pieņēmusi virkni noteikumu, kas piemērojami ESIF darbībām ar investīciju platformām un valsts attīstību veicinošām bankām, un tie ir pieejami http://www.eib.org/attachments/strategies/efsi_steering_board_rules_applicable_to_operations_with_investment_platforms_and_npbs_or_institutions_en.pdf . 

(23)

     http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/thefunds/fin_inst/pdf/efsi_esif_compl_en.pdf.  

(24)

     Regula (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010. Kopš 2015. gada sākuma ir apstiprināti četri projekti, kas izmanto EISI parāda instrumentu (vai finanšu instrumentu projektu obligāciju iniciatīvu (POI)). Šie projekti piesaista ieguldījumus, kas kopā ir EUR 1,8 miljardi papildus ESIF mobilizētajiem ieguldījumiem.

(25)

     Regulas (ES) Nr. 129/2013, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK.

(26)

   Piemēram, energoefektivitātes, viedas pilsētu mobilitātes un inovatīvu tehnoloģiju jomā, tostarp attiecībā uz alternatīvo degvielu un elektriskajiem transportlīdzekļiem, platjoslas pakalpojumiem, kā arī infekciju slimībām.

(27)

     Piemēram, pārrobežu projekti Eiropas komunikāciju tīkla jomā.

(28)

   COM(2015) 361 final.

(29)

   Vācija 2015. gada februārī paziņoja, ka plāno Investīciju plāna īstenošanā ieguldīt 8 miljardus euro ar Kreditanstalt für Wiederaufbau (KfW) starpniecību. Arī Spānija februārī paziņoja par gatavību ieguldīt 1,5 miljardus euro ar Instituto de Crédito Oficial starpniecību. Francija 2015. gada martā paziņoja par apņemšanos ieguldīt 8 miljardus euro ar Caisse des Dépôts un Bpifrance starpniecību, un Itālija paziņoja, ka ieguldīs 8 miljardus euro ar Cassa Depositi e Prestiti starpniecību. Luksemburga 2015. gada aprīlī paziņoja, ka ieguldīs 80 miljonus euro ar Société Nationale de Crédit et d’Investissement starpniecību, un Polija paziņoja, ka ieguldīs 8 miljardus euro ar Bank Gospodarstwa Krajowego starpniecību. Slovākija 2015. gada jūlijā paziņoja par apņemšanos ieguldīt 400 miljonus euro ar valsts attīstību veicinošo banku Slovenský Investičný Holding un Slovenská Záručná a Rozvojová Banka starpniecību, un Bulgārija paziņoja par apņemšanos ieguldīt 100 miljonus euro ar Bulgārijas Attīstības bankas starpniecību. Apvienotā Karaliste 2015. gada 16. jūlijā paziņoja, ka projektos, kuri saņems ESIF atbalstu, ieguldīs 6 miljardus sterliņu mārciņu (aptuveni 8,5 miljardi euro).

(30)

      http://europa.eu/rapid/press-release_IP-15-5723_en.htm .

(31)

      http://www.eib.org/eiah/.  

(32)

     Tehniskajām konsultācijām jo īpaši platjoslas pakalpojumu jomā, kā arī EISI platjoslas, “Apvārsnis 2020” un ESIF kombinācijai būtu jāpalīdz šajā saistībā.

(33)

     Projektu portāls tika sākts 1. jūnijā un ir pieejams http://ec.europa.eu/eipp . Izveidojot kopīgu “tikšanās vietu”, Komisija vēlas pakalpot ES projektu virzītājiem un starptautiskajiem ieguldītājiem. Tomēr projektu kvalitāti novērtēs tikai potenciālie ieguldītāji. Ieguldījumu projekta publicēšana projektu portālā nav priekšnosacījums vai garantija tam, ka tiks saņemts ES vai EIB/ESIF finansiālais atbalsts, un projekti, kas jau saņem ES un/vai EIB/ESIF atbalstu, var joprojām reklamēt savu projektu portālā, ja ir nepieciešams papildu finansējums.

(34)

   COM(2016) 361.

(35)

     COM(2015) 80.

(36)

     Komisijas 2015. gada 30. septembra Deleģētā regula (ES) 2015/467, ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2015/35 attiecībā uz to, kā aprēķināt reglamentējošas kapitāla prasības vairākām apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību turēto aktīvu kategorijām (OV L 85, 1.4.2016., 6. lpp.).

(37)

   Komisijas paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu, kā minēts LESD 107. panta 1. punktā, ir pieejams http://ec.europa.eu/competition/state_aid/modernisation/notice_of_aid_en.pdf . 

(38)

   Fiskālie rādītāji (deficīts un parāds), kas jāizmanto saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru un Stabilitātes un izaugsmes paktu, ir noteikti Līgumā un tos nodrošina Eurostat. Izmantojamie jēdzieni un definīcijas ir balstīti uz Eiropas kontu sistēmu (EKS 2010), kas ir saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un ir pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.). Tas ir politikas veidotāju un visas sabiedrības interesēs, ka šos rādītājus aprēķina saskaņā ar augstākajiem kvalitātes standartiem un ka tie ir salīdzināmi starp dalībvalstīm.

(39)

   Rokasgrāmata par valdības budžeta deficītu un parādu – EKS 2010 īstenošana — 2016. gada redakcija pieejama http://ec.europa.eu/eurostat/web/products-manuals-and-guidelines/-/KS-GQ-16-001 . 

(40)

   Šīs konsultācijas var atrast šeit: http://ec.europa.eu/eurostat/web/government-finance-statistics/methodology/advice-to-member-states.   

(41)

     Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu; Direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs; un Direktīva 2014/23/ ES par koncesijas līgumu piešķiršanu.

(42)

     Plašāka informācija par zaļo publisko iepirkumu ir pieejama http://ec.europa.eu/environment/gpp/index_en.htm . 

(43)

    COM(2016) 321 final.

(44)

     COM(2015) 468 final.

(45)

     Komisija 2015. gada 26. novembrī pieņēma priekšlikumu Regulai, ar ko laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam izveido Strukturālo reformu atbalsta programmu un groza Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (COM(2015) 701 final).

(46)

     Tas ietver EUR 500 miljonu ES garantiju pārvietošanu no infrastruktūras un inovācijas daļas uz MVU daļu un ESIF garantijas izmantošanu, lai papildinātu InnovFin un COSME aizdevumu garantiju instrumentus, kā arī ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSi). Tas radīs kopējā budžeta piešķīruma pieaugumu attiecībā uz minētajiem instrumentiem un ļaus EIF finansēt darījumu būtisku papildu apjomu.

(47)

     Tas varētu stimulu radīšanu dalībvalstīm, lai papildinātu ES līmeņa finanšu instrumentus ar ESI fondu piešķīrumiem, atvirzoties no dotāciju izmantošanas, ja finanšu instrumenti nodrošina lielāku pievienoto vērtību, un ļaut apvienot dotācijas un finanšu instrumentus, lai tos kombinētu ar ESIF atbalstu, ja nepieciešams, sasaistot konkrēta projekta finanšu atbalsta līmeni ar to saskaņotu ar ES politikas mērķiem un nostiprinot ex ante nosacījumus.