EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 7.4.2016

COM(2016) 95 final/2

Revised version of document COM(2016) 95 final of 08.03.2016
in view of additional information on Cyprus.
Concerns all language versions.

The text shall read as follows:

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI UN EUROGRUPAI

2016. gada Eiropas pusgads – novērtējums par strukturālo reformu virzību, makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanu un koriģēšanu un saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1176/2011 sagatavoto padziļināto pārskatu rezultātiem

{SWD(2016) 71 līdz SWD(2016) 96} un {SWD(2016) 120}

1.    Ievads

Eiropas pusgads ir svarīgs instruments, kas sekmē reformu īstenošanu valstu un ES līmenī. Tas nodrošina ievirzi un koordināciju visu dalībvalstu darbam makroekonomikas, budžeta un strukturālo reformu jomā. Ievērojot Komisijas paziņojumu par pasākumiem ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanai 1 , ar 2016. gada Eiropas pusgadu tiek turpināts racionalizētais process, kuru ieviesa 2015. gadā. Ar to tiek apvienotas eurozonas un valstu dimensijas un tiek likts lielāks uzsvars uz nodarbinātību, sociālajiem rādītājiem, ieguldījumiem un konkurētspēju, kā arī tiek sekmēta konverģence, reformu atbalsts no Eiropas līdzekļiem, jo īpaši Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, un tehniskā palīdzība.

Gada izaugsmes pētījumā par 2016. gadu 2 Komisija uzsvēra nepieciešamību nostiprināt ekonomikas atveseļošanos, veicināt tās ilgtspēju un paātrināt konverģenci uz augstāku līmeni. Eurozonas problēmas un prioritātes bija norādītas arī eurozonai adresētajā ieteikumā par ekonomikas politiku 3 . Lai novērstu atšķirības starp dalībvalstīm un to iekšienē, ir būtiski turpināt konverģenci uz augstāku līmeni ekonomikas un sociālajā jomā. Šajā kontekstā Komisija aicināja dalībvalstis izmantot pašreizējo mēreno izaugsmi, lai politikas pasākumus vērstu uz šādām trim prioritātēm: atsākt investīcijas, veikt strukturālās reformas, kas modernizētu ES ekonomiku, un īstenot atbildīgu fiskālo politiku.

2016. gada Eiropas pusgada ziņojumi par valstīm tiek izdoti laikā, kad ir ārkārtīgi svarīgi sekmēt ekonomikas atveseļošanos un nodrošināt, ka to balsta nepieciešamie pasākumi un politika, kas atraisītu nākotnes izaugsmes potenciālu. Ziņojumi liecina par to, ka dalībvalstis strādā šajā virzienā. Kaut dažu reformu augļi būs redzami tikai pēc vairākiem gadiem, ilgtermiņā strukturālās reformas būs tās, kas radīs pamatu ilgtspējīgai izaugsmei, konkurētspējīgai ekonomikai, nodarbinātībai un ieguldījumiem. Ņemot vērā to, cik strauji globalizācijas laikmetā var mainīties makroekonomikas apstākļi, nedrīkst atlikt iespēju efektīvi izmantot pašreizējos izaugsmi veicinošos faktorus un paātrināt reformu gaitu, lai tādējādi veicinātu Eiropas Savienības konkurētspēju. Ekonomikas un sociālajā politikā turklāt būs jāņem vērā migrantu un bēgļu pieplūdums, jo īpaši jāparedz viņu neatliekamāko vajadzību nodrošinājums un integrācija darba tirgū.

Par 27 dalībvalstīm sagatavotie valstu ziņojumi 4 sniedz ieskatu par vispārīgajām ekonomikas un sociālajām norisēm katrā dalībvalstī. Šajos ziņojumos ir novērtētas sekmes, kas gūtas valstīm 2015. gada ieteikumos 5 norādīto problēmu risināšanā, un attiecībā uz 19 dalībvalstīm ir ietverts padziļināts pārskats makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras ietvaros. Pamatojoties uz šo analīzi, Komisija ierosina mainīt vairāku šajā procedūrā iesaistīto dalībvalstu statusu. Ziņojumos ir skatītas arī tādas no makroekonomikas viedokļa svarīgas jomas kā klimata un enerģētikas politika, uz kurām attiecas atsevišķi politikas procesi 6 .

Analīzē ir apkopots arī dalībvalstu budžeta stāvoklis. Šī analīze balstās uz Komisijas jaunākajām ekonomikas prognozēm 7 un Komisijas 2015. gadā izdotajiem atzinumiem par eurozonas dalībvalstu 2016. gada budžeta plāna projektiem, kā arī uz Komisijas pērn pieņemtajām norādēm 8 par to, kā nodrošināt, lai kopējais fiskālais satvars veicinātu ES darbvietu un izaugsmes programmas īstenošanu.

Ziņojumos par valstīm ir sīkāk analizēti ieguldījumus kavējošie šķēršļi, kurus Komisija apzināja pagājušogad un par kuriem dokuments tika publicēts paralēli izaugsmes pētījumam par 2016. gadu. Dalībvalstīm Eiropas pusgada ietvaros ir cieši jāsadarbojas savā starpā un ar ES iestādēm, lai novērstu šos šķēršļus un sasniegtu mērķus, kas paredzēti Investīciju plāna Eiropai 9 trešajā pīlārā.

Ziņojumi par valstīm kalpo par izejas punktu dialogam ar dalībvalstīm par attiecīgajām ekonomikas un sociālajām problēmām. Šo dialogu rezultāti un eurozonas ieteikumi būtu jāņem vērā aprīlī iesniedzamo valsts reformu programmu sagatavošanā. Komisija principā neizdos ieteikumus par jautājumiem, kuri nav norādīti kā problēmas valstīm adresētajos ziņojumos, un par katru dalībvalsti ierosinās tikai ierobežotu skaitu ieteikumu. Tie tiks attiecīgā gadījumā diferencēti atkarībā no problēmu smaguma, tostarp atkarībā no situācijas konkrētajā valstī, uz kuru attiecas makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra.

2.    Ekonomikas konteksts

Eiropas ekonomika mērenā gaitā turpina atveseļoties, taču līdztekus ir palielinājušies ārējie riski. Pasaules ekonomikas izaugsme palēninās – 2015. gadā IKP pieaugums bija tikai ap 3 % –, un atveseļošanos apdraud vairāki riski 10 . Lielākajās attīstītajās valstīs atveseļošanās turpinās vai arī cikls ir sasniedzis brieduma fāzi, savukārt daudzās jaunietekmes tirgus valstīs ekonomikas perspektīvas nav īpaši cerīgas. Paredzams, ka Ķīnā turpināsies izaugsmes tempu palēnināšanās, un tas galvenokārt skars citu jaunietekmes un jaunattīstības valstu ekonomikas un ietekmēs pasaules kapitāla plūsmas.

Eiropas ekonomika līdz šim ir tikusi galā ar riskiem, taču mazāk labvēlīgas ārējās vides ietekme kļūst aizvien jūtamāka. Enerģijas cenu kritumam vajadzētu turpināt labvēlīgi ietekmēt mājsaimniecību pirktspēju. Bēģļu un migrantu pieplūdums nepieredzēti lielā skaitā ir licis palielināt publiskos izdevumus saistībā ar uzņemšanas un citu ar bēgļiem saistīto pasākumu apmēra pieaugumu. Sagaidāms, ka monetārie nosacījumi saglabāsies ļoti labvēlīgi, un paredzams, ka fiskālā politika šogad turpinās sekmēt atveseļošanos. Tomēr negatīvā blakusietekme, ko radīs lēnā izaugsme ārpus ES, varētu pārsniegt tiešo ietekmi uz tirdzniecību. Risku varētu radīt arī zemās pamatpreču cenas, ja tās radīs nestabilitāti pasaules ekonomikā. Pēdējā laikā izteikti palielinājies arī finanšu tirgu svārstīgums. Konkrēti, ir spēcīgi kritušas banku akciju cenas un dažām dalībvalstīm ir palielinājušās valsts riska prēmijas.

ES ekonomikas atveseļošanās joprojām ir lēna un trausla, kas liecina, ka nepieciešams pastiprināt strukturālās reformas, sekmēt ieguldījumus un veidot konkurētspējīgāku ekonomiku. Atveseļošanās ir vāja gan salīdzinājumā ar vēsturiskajiem rādītājiem, gan citām attīstītajām ekonomikām. Prognozēts, ka ES IKP pieaugums šogad būs 1,9 % apmērā un 2017. gadā sasniegs 2 %.Bezdarba līmenis saskaņā ar prognozēm turpinās samazināties – no 9,5 % 2015. gadā līdz 9 % 2016. gadā. Bezdarba samazinājums gaidāms izteiktāks tajās dalībvalstīs, kurās ir īstenotas darba tirgus reformas. Paredzams, ka izaugsmes galvenais virzītājspēks būs privātais patēriņš, ko sekmēs darba tirgus apstākļu uzlabošanās un reālā izmantojamā ienākuma pieaugums. Tā kā pasaules līmeņa pieprasījuma vājināšanās mazina uz eksportu balstītas atveseļošanās izredzes, tad, lai veicinātu plašāku ekonomikas atveseļošanos un apturētu potenciālās izaugsmes mazināšanās tendenci, ļoti svarīgi būs panākt pašlaik zemā ieguldījumu līmeņa palielināšanos.

3. Progress valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā

Vispārējās makroekonomiskās stabilizācijas kontekstā valstis ir guvušas zināmus panākumus 2015. gada ieteikumos norādīto problēmu risināšanā. 2016. gada ziņojumi par valstīm liecina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu panākumi ir bijuši līdzīgi. Raugoties ilgākā periodā, ir skaidrs, ka svarīgāko reformu īstenošanai ir nepieciešams laiks. To nosaka tādi faktori kā īstenojamo reformu sarežģītība, piemēram, ja runa ir par darba un produktu tirgu, pensiju sistēmu un banku nozares reformām, kā arī valstu vēlēšanu grafiki. Vairākās dalībvalstīs (Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Spānijā, Horvātijā, Polijā, Portugālē un Slovākijā) valsts parlamenta vai prezidenta vēlēšanas notika 2015. gadā vai 2016. gada sākumā. Turklāt attiecībā uz 2014. un 2015. gadā valstīm adresētajiem ieteikumiem mainījās gan ieteikumu skaits, gan to tvērums. Pilnīgu novērtējumu Komisija sniegs, kad tā maijā ierosinās jaunos valstīm adresējamos ieteikumus.

Eiropa kopumā, visticamāk, sasniegs daļu no stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem Dalībvalstis ir guvušas labus rezultātus virzībā uz mērķiem klimata pārmaiņu un enerģētikas jomā – lielākā daļa valstu līdz 2020. gadam, visticamāk, sasniegs emisiju samazināšanas, atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes mērķus. Saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem datiem ES labi virzās arī uz izglītības mērķu sasniegšanu – 17 dalībvalstis jau ir sasniegušas savus mērķus mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas novēršanas jomā un 12 dalībvalstis ir sasniegušas savus mērķus terciārās izglītības jomā. Kaut arī daudzām dalībvalstīm būs grūti sasniegt nodarbinātības mērķi, gandrīz visās dalībvalstīs nodarbinātības situācija ir uzlabojusies. 2015. gada nogalē nodarbinātība bija pieaugusi par 1,1 %, sasniedzot pirmskrīzes līmeni – 70,5 %. Nodarbinātības līmenis straujāk pieaug sievietēm, kaut arī dzimumu nevienlīdzība joprojām ir ievērojama. Ir jāturpina strādāt pie tā, lai mazinātu vīriešu un sieviešu nodarbinātības līmeņa atšķirības. Apmēram pusē dalībvalstu ir pieauguši zinātniskās izpētes un izstrādes izdevumi (procentos no IKP), taču ES mērķi sasniegt, šķiet, būs grūti. Īpaši problemātiska joprojām šķiet mērķa sasniegšana nabadzības novēršanas jomā, jo ekonomikas krīzes dēļ Eiropā ir palielinājies to cilvēku skaits, kuriem draud nabadzība vai sociālā atstumtība. Tomēr jaunākās tendences ir pozitīvākas – nabadzības vai sociālās

atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaits acīmredzot ir samazinājies vairāk nekā pusē dalībvalstu. Paredzams, ka 2015. gadā šī tendence būs turpinājusies, pateicoties labākiem nodarbinātības apstākļiem. Pārskats par stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem ir sniegts 2. pielikumā.

4. Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršana

ES un eurozonas dalībvalstis gūst panākumus ekonomikas sabalansēšanā. Daži nelīdzsvarotības veidi ir krīzes radīti, taču daudzi pastāvēja jau pirms krīzes un tās ietekmi padarīja vēl smagāku. Panākt to, lai Eiropas Savienības dalībvalstis virzītos uz ilgtspējīgu līdzsvaru ekonomikā, ir svarīgi ne tikai atsevišķām dalībvalstīm, bet arī ES un eurozonai kopumā, jo tas ļautu panākt labāku noturību pret turpmākiem satricinājumiem un virzīties uz ilgstpējīgāku, kohēziju vairāk veicinošu un lielāku izaugsmi.

Padziļinātajos pārskatos ir sniegta dalībvalstu nelīdzsvarotības vispusīga analīze. Padziļinātajos pārskatos ciklisko faktoru noteiktās korekcijas ir nošķirtas no strukturālo reformu radītajām korekcijām un uzsvērts, ka tikai strukturālās liek pamatu ilgtspējīgai izaugsmei. Ņemot vērā to, cik svarīgas ir ES dalībvalstu savstarpējās tirdzniecības un finanšu saites, analīzē ir skatīta arī līdzsvarošanas pārrobežu ietekme un norādīts, ka līdzsvarošanai jānotiek gan valstīs, kurām ir uzkrājušās lielas ārējās saistības, gan valstīs ar pārpalikumiem. Joprojām steidzams jautājums ir parāda līmeņa samazināšana. Kaut arī atsevišķos gadījumos notiek publiskā vai privātā parāda samazināšanās, parāda augstais līmenis var padarīt valstis nenoturīgas pret potenciāliem satricinājumiem. Citos gadījumos zems, taču augošs parāda līmenis var liecināt par vārīguma palielināšanos.

4.1. Līdzsvarošana ES un eurozonā

Esošās nelīdzsvarotības novēršanu kavē vairāki faktori. Parādsaistību īpatsvara samazināšanu kavē pieticīga nominālā izaugsme un ļoti zemais inflācijas līmenis. Pasaules līmeņa pieprasījuma vājināšanās mazina uz eksportu balstītas atveseļošanās izredzes. Pastāvīgi augstais bezdarbs dažās dalībvalstīs var samazināt potenciālo izaugsmi, tostarp prasmju un nodarbināmības zuduma dēļ.

Ārējās nelīdzsvarotības novēršana virzās uz priekšu. Valstīs ar lielām ārējām saistībām lielie tekošā konta deficīti, kas bija vērojami pirmskrīzes periodā, ir ievērojami samazinājušies vai pat ir radies pārpalikums. Ārējo faktoru ietekmē kopumā ir uzlabojusies izmaksu konkurētspēja. Dažās dalībvalstīs ir vērojamas strukturālas korekcijas – resursu pārdalīšana uz starptautiski tirgojamu produktu nozarēm. Eurozonas tekošajam kontam pašlaik ir viens no pasaulē lielākajiem pārpalikumiem. Apmēra ziņā dažu dalībvalstu pārpalikums izceļas īpaši un liecina par pieticīgo iekšzemes pieprasījumu un ieguldījumiem.

Joprojām bažas rada vārīgums, ko rada augstais parāda līmenis.
Lielākajā daļā valstu notiek bilanču sakārtošanās, patiecoties parādsaistību īpatsvara samazināšanai mājsaimniecību un uzņēmumu sektorā. Tomēr šī parādsaistību īpatsvara samazināšana bieži iet rokrokā ar izdevumu samazināšanos. Dažās valstīs privātā parāda līmenis attiecībā pret IKP ir samazinājies, pateicoties spēcīgai izaugsmei. Vairākās dalībvalstīs uzkrātās saistības joprojām ir vēsturiski augstā līmenī. Lai ierobežotu parādsaistību īpatsvara samazināšanas ietekmi uz izaugsmi un nodarbinātību, valstīs, kurās spiediens samazināt šo īpatsvaru bremzē atveseļošanos un samazina ieguldījumu un patēriņa izredzes, ir papildus jākoncentrējas uz to, lai radītu apstākļus, kas ir labvēlīgi ražīguma un konkurētspējas uzlabošanai.

Banku nozare ir palielinājusi kapitalizāciju, taču spiediens saglabājas saistībā ar kredītu un aktīvu zemo kvalitāti un zemo rentabilitāti. Bankas ir paveikušas būtisku darbu bilanču koriģēšanā, un banku iestādes pārsvarā ir pietiekami kapitalizētas un likvīdas. Tomēr vienlaikus dažādu faktoru apvienojuma ietekmē dažās valstīs banku sektorā joprojām ir liels ienākumus nenesošo aizdevumu īpatsvars un slikta aktīvu kvalitāte. Ja šie trūkumi netiks novērsti, tie var izraisīt kreditēšanas pieauguma mazināšanos un kredītu neoptimālu piešķiršanu. Turklāt banku nozares peļņu ietekmē zemā izaugsme un zemās procentu likmes.

Lai veicinātu resursu pārdali starp uzņēmumiem, nozarēm un reģioniem, palielinātu ražīgumu, konkurētspēju un ilgtspējīgu nodarbinātību, ir nepieciešamas strukturālās reformas. Dalībvalstīm ir jāuzlabo pieejamo resursu pārdale, novirzot tos uz starptautiski tirgojamu produktu nozarēm un katras tautsaimniecības nozares ražīgākajiem uzņēmumiem. To var sekmēt ar reformām, ar kurām preču un pakalpojumu tirgus atver konkurencei, kas turklāt stimulētu ES iekšējo tirgu, un ar strukturālām reformām, ar kurām likvidē preču un pakalpojumu brīvas aprites šķēršļus.

4.2. Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras īstenošana

Komisija ir uzlabojusi makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras pārredzamību. Valstīm adresētajos ziņojumos ietvertais vērtējums atspoguļo apņemšanās, kas sniegtas Komisijas paziņojumā par pasākumiem ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanai 11 , jo īpaši apņemšanos palielināt šīs procedūras īstenošanas pārredzamību. Padziļināto pārskatu konstatējumi ir pasniegti efektīvāk – ziņojumos par valstīm tie ir sniegti kopsavilkuma tabulās, kurās ir norādīti nelīdzsvarotības avoti un galvenie konstatējumi par būtiskāko ekonomikas rādītāju attīstību, politikas risinājumiem un vēl neatrisinātajiem politikas jautājumiem. Komisijas dienesti turklāt izdos kompendiju, kurā vienuviet būs apkopota visa būtiskākā informācija par makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru.

Komisija racionalizē un stabilizē makroekonomikas nelīdzsvarotības kategorijas. Efektīvākas un vienkāršākas komunikācijas labad makroekonomikas nelīdzsvarotības kategorijas šogad ir sašaurinātas no līdzšinējām sešām uz četrām: nelīdzsvarotības nav, nelīdzsvarotība, pārmērīga nelīdzsvarotība un pārmērīga nelīdzsvarotība ar korektīviem pasākumiem. Turpmākos gadus šīs kategorijas paliks stabilas. Nelīdzsvarotības vai pārmērīgas nelīdzsvarotības gadījumā tiks iedarbināta īpaša uzraudzība, kas tiks pielāgota atkarībā no attiecīgo problēmu smaguma. Valstīm adresētie ieteikumi tiks pielāgoti tā, lai atbilstu nelīdzsvarotības būtībai, ņemot vērā pasākumus, ko attiecīgā dalībvalsts ierosinājusi valsts reformu programmā.

1. tabula. Nelīdzsvarotības kategorijas makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā

* Kategorija “pārmērīga nelīdzsvarotība ar korektīviem pasākumiem” prasa sākt pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1176/2011.

Padziļinātajos pārskatos ir ņemta vērā arī blakusietekme uz citām valstīm un sistēmiskās problēmas. Apzinot un novērtējot makroekonomikas nelīdzsvarotību, ir ņemts vērā tas, ka nelīdzsvarotības novēršanai tādā veidā, ka tiek sekmēta ekonomikas atveseļošanās, ir nepieciešama eurozonas līmenī koordinēta rīcība. Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra ir vērsta uz to, lai novērstu un likvidētu nelīdzsvarotību, kas var kaitēt pašai valstij, eurozonai vai ES. 2016. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumā 12 , kas publicēts paralēli izaugsmes pētījumam par 2016. gadu, Komisija uzskatīja, ka 19 dalībvalstīm būtu jāveic padziļināts pārskats, lai sīkāk izanalizētu iespējamās nelīdzsvarotības smagumu.

Dalībvalstu, par kurām uzskatāms, ka tajās pastāv nelīdzsvarotība, ir mazāk nekā pērn. Padziļinātajos pārskatos tika konstatēts, ka no visām 19 dalībvalstīm, par kurām veica sīkāku analīzi, sešās dalībvalstīs nelīdzsvarotības nav, septiņās dalībvalstīs nelīdzsvarotība pastāv un sešās dalībvalstīs ir pārmērīga nelīdzsvarotība. Attiecībā uz Horvātiju un Portugāli Komisija savu vērtējumu pārskatīs maijā, ņemot vērā valsts reformu programmu vērienu. Padziļināto pārskatu konstatējumi par katru dalībvalsti ir konspektīvi sniegti 3. pielikumā.

2. tabula. 2016. gada padziļināto pārskatu rezultāti (racionalizētās kategorijas)

* Kategorijas “nelīdzsvarotība” un “pārmērīga nelīdzsvarotība” prasa īpašo uzraudzību, ko pielāgo atkarībā no problēmu smaguma.

Saskaņā ar pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras racionalizētajām kategorijām pārraudzības procesā īpašā uzraudzība tiks veikta attiecībā uz visām dalībvalstīm, kurās ir nelīdzsvarotība vai pārmērīga nelīdzsvarotība. Īpašajai uzraudzībai ar tādiem līdzekļiem kā intensificēts dialogs ar valsts iestādēm, ekspertu apmeklējumi un regulāri progresa ziņojumi, kurus apspriež ar visām dalībvalstīm, būtu jānodrošina apzinātās nelīdzsvarotības novēršanai izvēlēto politikas risinājumu pastiprināta pārraudzība. Šī saziņa turklāt palīdzēs uzraudzīt to, kā attiecīgajās dalībvalstīs tiek īstenoti tām adresētie ieteikumi. Šī uzraudzība var atšķirties atkarībā no konkrētās nelīdzsvarotības būtības. Principā valstis, kurās nelīdzsvarotība ir pārmērīga, uzraudzīs ciešāk. Valstīm kategorijā “pārmērīga nelīdzsvarotība ar korektīviem pasākumiem” piemēros pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru (PNNP), kas paredz politikas ieteikumus nelīdzsvarotības novēršanai un pēcpārbaudes saskaņā ar korektīvo pasākumu plānu.

5. Dalībvalstīs īstenotās reformas

Vairākumā dalībvalstu reformas ir pavirzījušās uz priekšu. Darbs pie šīm reformām ir jāturpina un jāpastiprina, lai tautsaimniecības sagatavotu turpmākiem satricinājumiem un attīstītu konkurētspēju. Atveseļošanās temps un ilgtspēja ir atkarīgi no tā, cik ātri un efektīvi tiek pieņemtas un īstenotas reformas. Reformu veicināšanu var un vajag sekmēt, izmantojot ES līdzekļus, jo īpaši Eiropas strukturālos un investīciju fondus. Pērn valstīm adresētajos ieteikumos bija minētas problēmas, kas bija aktuālas dalībvalstu diskusijās par ekonomikas un sociālo politiku, savukārt tagad ziņojumos par valstīm parādās jaunas tendences, piemēram, saistībā ar migrantu un bēgļu pieplūdumu.

No reformu panākumu viedokļa svarīgi ir kvalitatīvie aspekti. Resursu efektīva sadale par labu ražīgākiem uzņēmumiem palielinātu ražīgumu un izaugsmes tempu. Tā turklāt palielinātu efektīvāku uzņēmumu ieguldījumus, tādējādi stiprinot dalībvalstu tautsaimniecību ilgtermiņa izaugsmes potenciālu. Preču, pakalpojumu un darba tirgu reformu rezultāti būs redzami tikai pēc laika, taču šīs reformas iedarbina minēto resursu pārdales procesu un tādējādi stimulē ieguldījumus un veicina ES tautsaimniecības ražošanas bāzes modernizāciju.

Papildus ES līmeņa reformām ir nepieciešamas dalībvalstu līmenī īstenotas reformas. ES līmenī ir saskaņotas vairākas politikas reformas un rīki, piemēram, vienotā tirgus stratēģija, digitālais vienotais tirgus, enerģētikas savienība, kapitāla tirgu savienība, pakete par aprites ekonomiku un labāka regulējuma programma, kuru mērķis ir nodrošināt labāku darījumdarbības vidi un skaidrāku un stabilāku regulatīvo vidi. Nākamajā iedaļā ir aprakstīti panākumi, ko dalībvalstis guvušas reformu īstenošanā jomās, kuras bija norādītas pagājušā gada valstīm adresētajos ieteikumos.

5.1.    Ieguldījumu atsākšana 

5.2.    Strukturālu reformu īstenošana ekonomikas modernizēšanai

Jāveic papildu pasākumi darba tirgu segmentācijas novēršanai. Regulējuma atšķirības novēršana starp beztermiņa un nestandarta līgumiem var veicināt pāreju uz beztermiņa līgumiem, kā arī stabilu darba attiecību izveidi, stimulējot darba devējus un darba ņēmējus veikt ieguldījumus prasmēs un mūžizglītībā. 2015. gadā atbilstoši konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem turpinājās reformas šajā jomā, jo īpaši tādās valstīs kā Itālija un Polija, kurās ir ievērojama darba tirgus dualitāte. Visaptverošas darba tirgus reformas ietvaros Itālija ir vienkāršojusi līgumattiecības un darba tiesību procedūras, kā arī samazinājusi tādu gadījumu loku, kuros personas jāatjauno darbā pēc netaisnas atlaišanas.

Shēma "Garantija jauniešiem", kas tiek īstenota trešo gadu, sniedz rezultātus. Jauniešu situācija ES uzlabojas, un ir pastiprināti centieni uzlabot pāreju no skolas uz darba dzīvi, tajā skaitā jau laikus aktivizējot un informējot jauniešus, kuri nedz strādā, nedz iegūst izglītību, nedz piedalās apmācībā. Galvenie rezultāti ir uzlabota informēšana, jauniešu vajadzībām labāk pieskaņoti valsts nodarbinātības dienesta pakalpojumi, uzlabota aktīvu darba tirgus instrumentu izstrāde attiecībā uz jauniešiem, kā arī lielākas uzmanības pievēršana kvalitatīvas māceklības nodrošināšanai. "Garantija jauniešiem" ietvaros veiktās reformas ir paātrinājušās, jo īpaši tādās dalībvalstīs kā Itālija un Portugāle, kas saskaras ar nopietnām problēmām, kā arī dalībvalstīs, kas saņem ES finansējumu, ar kura palīdzību varētu īstenot novatoriskus plaša apjoma pasākumus un strukturālas reformas.

Kaut arī ir panākts progress attiecībā uz bezdarbnieku integrāciju darba tirgū, ir vajadzīgas papildu reformas aktīvas darba tirgus politikas jomā. Vairākas valstis, ieskaitot Spāniju, Franciju, Latviju un Somiju, ir uzsākušas jaunus aktīvus pasākumus, kuru mērķgrupa ir ilgstošie bezdarbnieki. Itālija ir sākusi reformēt aktīvās darba tirgus politikas pārvaldību un stiprināt saikni ar pasīvo politiku. Tomēr joprojām ir jārisina dažas citas problēmas, piemēram, nepietiekama koordinācija starp nodarbinātības un sociālajiem dienestiem, nepietiekama darba devēju iesaiste un nepietiekama sadarbība ar tiem, salīdzinoši zemi līdzdalības rādītāji aktīvās darba tirgus politikas pasākumos un to nepietiekamais finansējums. Turklāt dažas valstis neizmanto individualizētu pieeju, kuras pamatā ir profilēšana, prasmju pielāgošana vajadzībām vai intensīvas konsultācijas. Ieteikums par ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū, ko Padome pieņēma 2015. gada decembrī 16 , sniedz dalībvalstīm norādes par to, kā pastiprināt centienus ilgtermiņa bezdarba problēmas risināšanai.

Nabadzības novēršanai vajadzīga visaptveroša politiska pieeja. Vairākas dalībvalstis ir veikušas vai pašlaik veic pasākumus attiecībā uz sociālo palīdzību un jo īpaši attiecībā uz minimālo ienākumu atbilstību un/vai segumu. Tā kā ienākumu atbalstam būtu jābūt apvienotam ar labas atbilstības nodrošināšanu starp piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū, tiek ieviesti arī dažādi finansiāli un nefinansiāli stimuli, kas atvieglotu atgriešanos darba tirgū. Tie ietver bezdarbnieku pabalstu sistēmas izstrādi Dānijā un Itālijā, kā arī strādājošo pabalstu sistēmas izstrādi Maltā. Lai rastu līdzsvaru starp mērķiem par nabadzības samazināšanu un līdzdalības palielināšanu darba tirgū, dažas dalībvalstis, piemēram, Apvienotā Karaliste, cenšas integrēt dažādus pabalstus plašākās shēmās. Bažas par arvien pieaugošo nabadzības skarto bērnu skaitu ir likušas dažām dalībvalstīm palielināt attiecīgos sociālos pabalstus. Progress attiecībā uz romu iekļaušanu attiecīgajās dalībvalstīs ir bijis neliels.

Dažās dalībvalstīs īpaša uzmanība jāvelta migrantu un bēgļu sekmīgai integrācijai. Migrantu un bēgļu lielais pieplūdums pēdējā gada laikā ir būtisks izaicinājums daudzām dalībvalstīm un Eiropas Savienībai kopumā. Tomēr tā ir arī iespēja, jo īpaši dalībvalstīs, kas piedzīvo demogrāfiskas izmaiņas. Pieredze attiecībā uz iepriekšējām bēgļu plūsmām liecina, ka bēgļi var saskarties ar lielākām grūtībām integrēties darba tirgū nekā vidusmēra trešo valstu valstspiederīgie. Sekmīgai integrācijai cita starpā vajadzīgs agrīns prasmju novērtējums, kvalifikāciju ātra atzīšana un atbilstoša valodu apmācība, kas nodrošinātu agrīnu un efektīvu piekļuvi darba tirgum, veselības aprūpei un mājokļiem. Ņemot vērā bērnu un jauniešu lielo īpatsvaru (apmēram 26 %), īpaši ātri jāspēj pielāgot izglītības sistēmas, piedāvājot pielāgotas programmas pamatprasmju un valodas prasmju apguvei. Īpaša uzmanība jāpievērš arī sieviešu sekmīgai integrācijai.

Nodokļu slogs darbaspēkam būtu vēl vairāk jāsamazina. Daudzas dalībvalstis ir veikušas pasākumus, lai samazinātu darbaspēka aplikšanu ar nodokļiem. Piemēram, Igaunija un Francija ir veikušas pasākumus, lai samazinātu darbaspēka aplikšanu ar nodokļiem attiecībā uz zemu ienākumu saņēmējiem. Turklāt dažās dalībvalstīs, kā, piemēram, Beļģijā, Spānijā un Itālijā, kurām raksturīgs augsts bezdarba līmenis, ir īstenotas darbaspēkam piemērojamo nodokļu reformas. Tomēr vairākās dalībvalstīs joprojām ir augsts nodokļu īpatsvars darbaspēka izmaksās, jo īpaši attiecībā uz zemiem ienākumiem, un dažās valstīs tas ir pat pieaudzis.

Stiprinot gan administratīvo efektivitāti, gan regulējuma kvalitāti, iespējams vēl vairāk samazināt birokrātiju. Joprojām vērojami būtiski aizkavējumi licenču piešķiršanas procedūrās, un vairāk nekā divas trešdaļas dalībvalstu joprojām no jaunuzņēmumiem iekasē vairāk nekā Mazās uzņēmējdarbības aktā ieteiktos 100 euro. Strukturālās reformas bieži aizkavējas nepietiekamu īstenošanas spēju un nestabilu institucionālo struktūru dēļ. Publisko investīciju efektivitāti bieži kavē trūkumi, kas saistīti ar projektu novērtējumu, iepirkumu, īstenošanu un vāju koordināciju starp dažādiem pārvaldes līmeņiem. Daudzās dalībvalstīs joprojām ir problemātiski nodrošināt modernus un labi integrētus e-pārvaldes pakalpojumus uzņēmumiem.

Daudzās ES dalībvalstīs joprojām ir daudz ierobežojumu pakalpojumu jomā. Kā minēts jaunākajās Komisijas aplēsēs, kas pievienotas Vienotā tirgus stratēģijai 17 , ir pierādīts, ka regulatīvi ierobežojumi negatīvi ietekmē investīcijas, izaugsmi un nodarbinātību.

Eiropas pusgada progresa ziņojumi šajā jomā apliecina, ka reformas atmaksājas. ESAO 18 aplēses liecina, ka 2012. gadā Itālijā uzsākto reformu rezultātā piecus gadus pēc to uzsākšanas IKP vajadzētu pieaugt par 1,5 procentpunktiem. Daudzas no šīm reformām atbilda ieteikumiem, kas Itālijai tika sniegti pusgada kontekstā. Citas reformas ir sniegušas pamanāmus rezultātus jau ātrāk. Reaģējot uz 2012. gadā Spānijai sniegto ieteikumu, tika ieviestas "ātrās licences" uzņēmumu atvēršanai, un tā rezultātā 2013. gada pirmajā pusē tika atvērti papildu 7000 uzņēmumi.

Ziņojumi par valstīm liecina par pozitīvu, bet joprojām lēnu progresu pakalpojumu tirgus reformu jomā daudzās dalībvalstīs. Lai modernizētu ES ekonomiku, būtisks ir darījumdarbības pakalpojumu nozares ieguldījums ražošanas un citu pakalpojumu nozaru produktivitātē. Īpaša uzmanība jāpievērš daudzajiem ierobežojumiem, kas valda profesionālu darījumdarbības pakalpojumu tirgū, jo īpaši attiecībā uz inženieriju, grāmatvedību, arhitektūru un juridiskajiem pakalpojumiem.

Reformas profesionālo pakalpojumu jomā var sniegt konkrētus rezultātus, bet progress ir īpaši lēns. Ievērojot 2011. gada ieteikumu, Slovēnija 2012. gadā pieņēma programmu, kuras mērķis ir profesijām noteikto ierobežojumu atcelšana. Nākamajos gados tika sniegti papildu ieteikumi, kuru rezultātā pašreiz ir atcelti visi ierobežojumi vai vienkāršota piekļuve profesijām vairākās nozarēs (būvniecībā, tirdzniecībā, tūrismā). Polija 2012. gadā sāka pakāpenisku un daudzpusīgu reformu procesu attiecībā uz reglamentētām profesijām. Reforma attiecās uz 248 profesijām, un lielākajā daļā šo profesiju ir daļēji atcelti spēkā esošie ierobežojumi, bet 70 profesijās ierobežojumi ir atcelti pavisam. 2015. gadā Polija pieņēma trešo un pēdējo minētās ierobežojumu atcelšanas reformas daļu. Ievērojot 2014. gada konkrētai valstij adresēto ieteikumu par juridiskajiem pakalpojumiem, Īrija līdz 2015. gada beigām ir panākusi ievērojamu progresu, pieņemot tiesību aktu par minēto tirgu atvēršanu.

Būvniecības nozare var sniegt būtisku ieguldījumu atveseļošanās konsolidēšanā, tomēr ir vajadzīgas reformas. Nozares atveseļošanās pēc krīzes ir bijusi lēna un sarežģīta, un reformas to paātrinātu, tomēr pirmskrīzes neilgtspējīgie rādītāji nebūtu jāuzskata par atsauces vērtību. 2015. gadā Komisija veica padziļinātu pārskatu par šķēršļiem būvniecības nozarē, kurā tika konstatēts, ka dalībvalstīs pastāv ļoti atšķirīgas pieejas.

Pēdējos gados ir izdoti konkrētām valstīm adresēti ieteikumi attiecībā uz būvniecības nozari, kuru mērķis ir atcelt regulatīvos ierobežojumus Dānijā, Lietuvā, Polijā, Slovākijā, Vācijā un Zviedrijā. Līdz šim progress ir bijis ierobežots. Kopš 2015. gada jūnija jauns Būvniecības likums vienkāršo administratīvos pienākumus attiecībā uz būvniecību Polijā, tomēr tas skar tikai ierobežotu jautājumu loku. Zviedrijā ir izveidota izpētes komisija, kuras uzdevums ir izpētīt un sniegt ierosinājumus par to, kā uzlabot konkurenci mājokļu būvniecības un būvmateriālu nozarēs. Slovākijā 2015. gada septembrī tika pieņemti grozījumi Būvniecības likumā, un grozījumu mērķis ir racionalizēt administratīvās procedūras, kas jāveic, lai iegūtu zemes izmantošanas atļaujas un būvatļaujas.

Intensificējot reformas normatīvo šķēršļu mazināšanai tirdzniecības nozarē, tiktu panākts ievērojams pozitīvs efekts. Šķēršļu mazināšanas rezultātā pieaugošais konkurences spiediens uzlabotu tirgus struktūru un investīciju dinamiku, un tirgū ienāktu efektīvāki un novatoriskāki uzņēmumi. Patērētāji gūtu labumu no zemākām cenām, lielākas daudzveidības inovācijās un augstākas kvalitātes, un visi minētie faktori veicinātu patēriņu.

Kopumā dalībvalstis ir panākušas zināmu progresu attiecībā uz normatīvās vides uzlabošanu tirdzniecības nozarē, tomēr joprojām vajadzīgi papildu pasākumi šajā jomā. Jo īpaši vēl ir daudz iespēju uzlabot uzņēmējdarbības veikšanas nosacījumus. Somija ir atcēlusi likumu, kas reglamentē darba laiku, un, veicot grozījumus zemes izmantošanas plānošanā, ir veikti arī daži pasākumi uzņēmējdarbības veikšanas nosacījumu uzlabošanai tirdzniecības nozarē. Spānijā 2014. gada reforma tirdzniecības nozarē radīja pamatu uzlabotiem uzņēmējdarbības veikšanas un darbības nosacījumiem. Tomēr šīs reformas pozitīvie rezultāti praktiski būs jūtami tikai tad, kad autonomās kopienas pieņems vajadzīgos īstenošanas aktus.

Ziņojumos par valstīm uzsvērta arī vajadzība pēc tādām turpmākām reformām, kuru mērķis ir šķēršļu mazināšana produktu tirgos. 2012. gadā pieņemot tiesību aktu kopumu liberalizācijas jomā un nesenāk – privatizācijas plānu un konkurences likumu, Itālija pēdējo gadu laikā ir veikusi reformas, kuru mērķis ir tirgus ierobežojumu mazināšana un konkurences palielināšana. Sagaidāms, ka pieaugusī konkurence enerģētikas un telekomunikāciju nozarēs, kā arī privatizācijas plāns līdz 2020. gadam varētu palielināt IKP par gandrīz 0,2 %. Dažās dalībvalstīs joprojām ir salīdzinoši augsts normatīvo šķēršļu līmenis attiecībā uz produktu tirgiem tādās nozarēs kā elektroenerģija, gāze, telekomunikācijas, pasts, dzelzceļš un autotransports.

Dalībvalstu veiktās reformas, kuru mērķis ir uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti un veicināt aprites ekonomiku, veicinās arī investīciju stimulēšanu. Vairākas dalībvalstis veic pasākumus, lai tuvotos šā mērķa sasniegšanai. Beļģijā un Nīderlandē ir izstrādātas aprites ekonomikas programmas. Portugāle ir uzņēmusies saistības zaļas izaugsmes veicināšanai, nosakot plašu pasākumu klāstu, kuru uzdevums ir veicināt pāreju uz resursu ziņā efektīvāku un zaļāku mazoglekļa ekonomiku.

5.3.    Atbildīga fiskālā politika

Ziņojumos par valstīm iekļauts arī novērtējums par to, kā dalībvalstis reaģējušas uz ieteikumiem stiprināt savas fiskālās politikas institucionālo un ilgtermiņa dimensiju.

Fiskālās iestādes un pārvaldība, un publisko finanšu stabilitāte ilgtermiņā

Daudzas dalībvalstis ir veikušas pasākumus, kuru mērķis ir stiprināt to fiskālo sistēmu dažādus aspektus. Ir panākts progress virzībā uz stingrākām valstu fiskālajām sistēmām, kas ir svarīgas, lai īstenotu un saglabātu atbilstīgu fiskālo politiku. Bulgārija ir pieņēmusi tiesību aktus, kas precizē noviržu novēršanas nosacījumus, Horvātija ir pielikusi zināmas pūles, lai uzlabotu budžeta plānošanas precizitāti un pastiprinātu izdevumu kontroli, Portugāle ir turpinājusi reformēt Budžeta pamatlikumu, Slovēnija ir pieņēmusi īstenošanas tiesību aktus attiecībā uz konstitūcijā noteikto līdzsvarota budžeta normu, un Kipra ir pieņēmusi Likumu par fiskālo atbildību un budžeta sistēmu, nodrošinot pareizas budžeta veidošanas prakses visaptverošu un pārredzamu tiesisko regulējumu. Turklāt lielākajā daļā dalībvalstu ir izveidotas vai vēl vairāk nostiprinātas neatkarīgas fiskālās iestādes, kas uzrauga valsts fiskālo noteikumu un fiskālo plānu īstenošanu. Pašlaik Čehijas Republika un Polija ir vienīgās dalībvalstis, kas nav pieņēmušas tiesību aktus par fiskālo padomju izveidi.

Komisija pārskata to noteikumu transponēšanu, kuri paredzēti tā dēvētajā Fiskālajā paktā 20 un kuru mērķis ir pastiprināt konsekvenci starp valstu un Eiropas fiskālajām sistēmām un uzlabot dalībvalstu atbildību par šiem noteikumiem. Pirms sava ziņojuma pieņemšanas, kas paredzēta 2016. gadā, Komisija apspriežas ar līgumslēdzējām pusēm, lai dotu tām iespēju iesniegt savus apsvērumus attiecībā uz Komisijas konstatējumiem, kā paredzēts 8. panta 1. punktā Līgumā par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā.

6.    Turpmākie pasākumi

Pēc diskusijām Padomē un plašāka dialoga ar Eiropas Parlamentu, sociālajiem partneriem un ieinteresētajām personām Eiropadome savā sanāksmē, kas notika 2016. gada 18.–19. februārī, apstiprināja ieteikumus eurozonas ekonomikas politikai.

Ziņojumos par valstīm sniegtā situācijas analīze tiks apspriesta ar dalībvalstīm divpusējās sanāksmēs. Komisijas priekšsēdētāja vietnieki un komisāri apmeklēs dalībvalstis, lai tiktos ar valdībām, valstu parlamentiem, sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām.

No dalībvalstīm tiek sagaidīts, ka tās pievērsīsies identificēto problēmu risināšanai savās valsts reformu programmās, kā arī stabilitātes vai konverģences programmās, kas jāpublicē un jāiesniedz Komisijai līdz aprīļa vidum. Komisija ir aicinājusi dalībvalstis sagatavot šos dokumentus, cieši apspriežoties ar valsts parlamentu un sociālajiem partneriem.

1. pielikums – Makroekonomikas un fiskālās nelīdzsvarotības integrēta uzraudzība

(Situācija 2016. gada 8. martā)

2. pielikums – Stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzīto mērķu sasniegšanā panāktais progress

 3. pielikums – Padziļinātos pārskatos par dalībvalstīm izdarītie konstatējumi

Beļģijā nav makroekonomikas nelīdzsvarotības. Vājš eksports un konkurētspēja apvienojumā ar lielu valsts parādu var apdraudēt turpmāko attīstību. Tomēr jaunākās tendences liecina par eksporta tirgus daļu stabilizēšanos un algu pieauguma samazināšanos. Lai gan valsts parāds ir augsts un pastāvīgi nesamazinās, kas nozīmē neaizsargātību, īstermiņa riski šķiet ierobežoti. Nesen īstenoti politikas pasākumi ietver algu pieauguma ierobežošanu un sociālā nodrošinājuma iemaksu samazināšanu. Lai nodrošinātu korekcijas ilgtspēju, būtu vajadzīgas strukturālas reformas attiecībā uz algu noteikšanas regulējumu. Fiskālā konsolidācija, kas vajadzīga, lai nodrošinātu valsts finanšu ilgtermiņa noturību, ir vērienīgāka nelielas nominālās izaugsmes kontekstā.

Bulgārijā ir pārmērīga makroekonomikas nelīdzsvarotība. Ekonomikai ir raksturīga joprojām pastāvošā nestabilitāte finanšu nozarē un lielas uzņēmumu parādsaistības augsta bezdarba situācijā. Lai gan banku nozares likviditāte un rentabilitāte ir uzlabojusies, nozares stabilāku novērtējumu var balstīt tikai uz gaidāmo aktīvu kvalitātes pārskatu un spriedzes testiem. Ar darba tirgus frikcijām saistīto korekcijas pasākumu dēļ vēl vairāk ir palielinājies ilgstošā bezdarba līmenis, bet prasmju neatbilstība kavē darbvietu izveidi. Perspektīvā plāns reformēt un attīstīt banku uzraudzību vēl ir pilnībā jāīsteno, un maksātnespējas procesa efektivitātes uzlabošana joprojām ir problēma, taču tiek gatavoti tiesību aktu priekšlikumi. Jānovērš arī neaizsargātība nebanku sektorā.

Vācijā ir makroekonomikas nelīdzsvarotība. Lielajam un pastāvīgajam tekošā konta pārpalikumam ir pārrobežu nozīme, un tas atspoguļo pārmērīgus ietaupījumus un nelielus ieguldījumus gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Vāji iekšzemes ieguldījumi kavē potenciālo izaugsmi, un būtiskā atkarība no ārējā pieprasījuma rada makroekonomiskus riskus neliela ārvalstu pieprasījuma apstākļos. Lai gan privātais patēriņš ir nedaudz nostiprinājies, ieguldījumu trūkums šķiet nostiprinājies. Publiskie ieguldījumi ir samazinājušies, neraugoties uz pieejamo fiskālo telpu un labvēlīgiem finansēšanas nosacījumiem, un veiktie pasākumi, lai palielinātu publiskos ieguldījumus, nav pietiekami, lai novērstu infrastruktūras ieguldījumu nepietiekamību. Ir nepieciešama turpmāka rīcība, lai veicinātu apstākļus privātiem ieguldījumiem, tostarp veicot pakalpojumu nozares reformu un uzlabojot nodokļu sistēmas efektivitāti.

Igaunijā nav makroekonomikas nelīdzsvarotības. Pieaugošās darbaspēka izmaksas uz vienu vienību var negatīvi ietekmēt valsts konkurētspēju, bet paredzams, ka, ņemot vērā ražīguma izaugsmi un reālo algu pieauguma samazinājumu, tās samazināsies. Ievērojami (kaut arī atbilstoši ienākumu dinamikai) ir pieaugušas mājokļu cenas, un paredzams, ka mājokļu piedāvājums piemērosies pieaugošajam pieprasījumam. Tomēr turpmāks cenu pieaugums var radīt riskus reālajai ekonomikai, un tam jāpievērš uzmanība. Jāpastiprina politikas centieni, lai palielinātu produktivitāti un augstākas pievienotās vērtības eksportu, un centieni palielināt darbaspēka piedāvājumu un mazināt algu spiedienu joprojām ir sākumposmā. Ir īstenotas vairākas makroprudenciālas politikas, kuru ietekme uz mājokļu cenām vēl jānovērtē.

Īrijā ir makroekonomikas nelīdzsvarotība. Lielas neto ārējās saistības un liels publiskais un privātais parāds rada neaizsargātību, neraugoties uz uzlabojumiem. Neto ārējās saistības strauji samazinās, ņemot vērā lielo tekošā konta pārpalikumu un konkurētspējas pieaugumu. Valsts parāds un privātais parāds samazinās, pateicoties labvēlīgiem izaugsmes nosacījumiem. Bankas ir labi rekapitalizētas, un banku rentabilitāte uzlabojas. Ienākumus nenesoši aizdevumi samazinās no kādreizējiem lielajiem apjomiem. Neraugoties uz īpašuma cenu spēcīgu augšupeju 2014. gadā, nav skaidru pierādījumu par pārāk augstu novērtēšanu. Tomēr ekonomika joprojām ir pakļauta iespējami nopietnām cikliskām svārstībām un ārējiem satricinājumiem. Ir veikti vērienīgi politikas pasākumi, īpaši finanšu palīdzības programmas laikā, lai risinātu galvenās problēmas saistībā ar banku nozares sakārtošanu, maksātnespējas regulējumu, mājokļu tirgu un fiskālo stabilitāti.

Spānijā ir makroekonomikas nelīdzsvarotība. Liela nelīdzsvarotība ārējā un iekšējā parāda veidā, gan valsts, gan privātā, rada neaizsargātību augsta bezdarba apstākļos, un tai ir pārrobežu nozīme. Tekošā konta bilance un izmaksu konkurētspēja uzlabojas, bet nav paredzams, ka neto ārējās saistības strauji sasniegs pieticīgu līmeni. Notiek privātā sektora aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšana, un to tagad sekmē labvēlīgi izaugsmes apstākļi, lai gan valsts parāds turpina pieaugt. Ir veikti pasākumi attiecībā uz finanšu sektoru, juridisku un fizisku personu maksātnespējas regulējumu un tiesību aktiem nodarbinātības aizsardzības jomā. Tomēr ir vajadzīgi papildu pasākumi, jo īpaši attiecībā uz algu noteikšanas procesu, inovāciju un prasmēm, kā arī attiecībā uz atbilsmi Stabilitātes un izaugsmes paktam.

Francijā ir pārmērīga makroekonomikas nelīdzsvarotība. Liels valsts parāds apvienojumā ar pasliktinājušos produktivitātes pieaugumu un konkurētspēju var nozīmēt apdraudējumu nākotnes perspektīvām, turklāt ar pārrobežu ietekmi. Valsts parāds turpina palielināties, un pēdējā laika norises neliecina par konkurētspējas un produktivitātes skaidru uzplaukumu. Lai gan peļņas normas ir palielinājušās, ieguldījumu atveseļošanās netiek prognozēta agrāk par 2017. gadu. Ir veikti politikas pasākumi, lai samazinātu nodokļu īpatsvaru darbaspēka izmaksās, un pēdējā laikā ir pastiprinātas politikas saistības. Tomēr joprojām ir būtiska efektīvu strukturālo reformu īstenošana, tostarp attiecībā uz algu noteikšanas sistēmu un regulatīviem šķēršļiem uzņēmumu izaugsmei, un tajā pašā laikā jāpastiprina izdevumu pārskatīšanas vēriens.

Horvātijā ir pārmērīga makroekonomikas nelīdzsvarotība. Neaizsargātība ir saistīta ar lielu valsts, uzņēmumu un ārējo parādu augsta bezdarba situācijā. Ekonomikas mērenā atveseļošanās veicinās uzņēmumu aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanu, un tekošā konta bilances uzlabošanās veicinās ārējo saistību samazināšanu, bet paredzēts, ka valsts parāds turpinās pieaugt. Banku nozarē joprojām ir daudz ienākumus nenesošu aizdevumu un zema rentabilitāte. Ir nepieciešami turpmāki konsolidācijas centieni un fiskālās pārvaldības uzlabojumi. Lai gan ir veikti pasākumi, lai uzlabotu maksātnespējas regulējumu un palielinātu darba tirgus elastību, saglabājas būtiskas politikas nepilnības, kuru novēršanai jāveic īpašas politiskas darbības, jo īpaši attiecībā uz valsts uzņēmumu pārvaldību, valsts pārvaldes efektivitāti un ienākumus nenesošo aizdevumu problēmas risinājumu.

Itālijā ir pārmērīga makroekonomikas nelīdzsvarotība. Liels valsts sektora parāds un ieilgusi vājas produktivitātes dinamika nozīmē apdraudējumu nākotnes perspektīvām, turklāt ar pārrobežu ietekmi. Neraugoties uz mērenu algu pieaugumu, konkurētspēja saglabājas vāja, jo produktivitātes dinamika pasliktinās, tādējādi ierobežojot darbaspēka izmaksu uz vienu vienību korekciju. Ienākumus nenesošu aizdevumu lēnā nokārtošana rada slogu banku bilancēm. Augsts ilgstošais bezdarbs bremzē izaugsmes perspektīvas. Valsts parāda samazināšanai būtu vajadzīgi lielāki primārie pārpalikumi un noturīgs nominālais pieaugums perspektīvā. Ir veikti politikas pasākumi, lai reformētu darba tirgus iestādes un risinātu jautājumus saistībā ar ienākumus nenesošiem aizdevumiem, valsts pārvaldi, tiesām un izglītību. Politikas nepilnības saglabājas, īpaši attiecībā uz privatizāciju, koplīgumu regulējumu, izdevumu pārskatīšanu, tirgus atvēršanas pasākumiem, nodokļiem un korupcijas apkarošanu.

Kiprā ir pārmērīga makroekonomikas nelīdzsvarotība. Tai raksturīgs augsts bezdarba līmenis un pārmērīgi liels privātā sektora, valsts un ārējais parāds. Neaizsargātība saglabājas arī finanšu sektorā, kuru apgrūtina augsts ienākumus nenesošu aizdevumu koeficients (tuvu 50 %). 2016. gada martā pabeigtajai makroekonomikas korekciju programmai bija būtiska nozīme ekonomikas risku un nelīdzsvarotības ierobežošanā. Programmā noteiktie fiskālās konsolidācijas mērķi ir sasniegti, un paredzams, ka mērenā ekonomikas atveseļošanās pastiprināsies ciklisku faktoru ietekmē. Tomēr ieguldījumi un potenciālā izaugsme joprojām ir neliela, un mantotās parādsaistības nemazinās. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi, kā arī valsts finanšu un pivātā sektora aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanu, jāturpina stukturālās un fiskālās reformas. Lai samazinātu ienākumus nenesošu aizdevumu īpatsvaru, būs jāintensificē parāda pārstrukturēšanas centieni, kā arī efektīvi jāizmanto maksātnespējas un piespiedu atsavināšanas regulējums.

Ungārijā nav makroekonomikas nelīdzsvarotības. Kaut arī bažas joprojām rada vajadzība pārinvestēt augsto ārējo parādu, kā arī ienākumus nenesošu aizdevumu īpatsvars, ir samazināti ar ārējām un iekšējām saistībām saistītie riski. Neto ārējo saistību ievērojamo samazinājumu ir veicinājuši lielie tekošā un kapitāla konta pārpalikumi. Kredītu plūsmas privātajam sektoram saglabājas nelielas banku zemas rentabilitātes apstākļos. Ir veikti politikas pasākumi, lai palielinātu regulatīvās vides prognozējamību finanšu nozarē, samazinātu nodokļu slogu bankām, samazinātu ārvalstu valūtā turētā parāda proporciju un ieviestu subsidētas kreditēšanas shēmas. Vēl vajadzīgs laiks, lai konstatētu nesen veikto pasākumu ietekmi uz bankas aizdevumiem. Turklāt saglabājas politikas nepilnības attiecībā uz ārpusizmaksu konkurētspēju, produktivitāti un vispārējo darījumdarbības vidi.

Nīderlandē ir makroekonomikas nelīdzsvarotība. Lielajam un pastāvīgajam tekošā konta pārpalikumam ir pārrobežu nozīme. Pārpalikums galvenokārt atspoguļo ekonomikas strukturālās iezīmes un politikas nostādnes attiecībā uz nefinanšu sabiedrībām. Mājsaimniecību sektoram ir raksturīgs ļoti liels parāda uzkrājums un aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas vajadzības. Kopš 2013. gada tekošā konta pārpalikums ir nedaudz samazinājies sakarā ar uzlabotiem cikliskajiem apstākļiem, bet mājsaimniecību aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšana veicina tekošā konta pārpalikuma saglabāšanu tā augstajā līmenī. Ir veikti pasākumi, lai atbalstītu mājsaimniecību aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas procesu, bet pakāpeniskā samazināšana ir lēna. Paredzēts, ka nodokļu pasākumu kopums stiprinās patēriņu un tādējādi veicinās pārpalikuma samazināšanos 2016. gadā.

Austrijā nav makroekonomikas nelīdzsvarotības. Austrijas banku riska darījumi ārvalstīs un aizdevumi ārvalstu valūtās nozīmē nelabvēlīgas blakusietekmes potenciālu, arī ņemot vērā banku kapitāla pozīcijas un peļņas prognozes. Tomēr banku ārvalstu riska darījumi ir samazināti, un paredzams, ka uzlabota kapitalizācija un riska samazināšanas pasākumi pakāpeniski sekmēs banku nozares aizdošanas spējas. Finanšu iestāžu pārstrukturēšana ir ietekmējusi valsts finanses, bet tagad virzās uz priekšu bez nepieciešamības pēc papildu valsts atbalsta. Uzraudzības pasākumi ir stiprinājuši iekšzemes banku nozares riska uzņemšanās spēju un noturību un uzlabojuši ārvalstu operāciju vietējā finansējuma bāzi un aktīvu kvalitāti. Eksporta tirgu daļas ir pasliktinājušās, bet stabilizējas pēc zaudējumu gadiem.

Portugālē ir pārmērīga makroekonomikas nelīdzsvarotība. Lielās neto ārējās saistības, lielais privātais un valsts parāds un ienākumus nenesošo aizdevumu lielā daļa rada neaizsargātību paaugstināta bezdarba līmeņa apstākļos. Tekošajā kontā ir neliels pārpalikums. Lai gan mājsaimniecību kredītsaistības ir samazinājušās, uzņēmumu parāds joprojām bremzē uzņēmumu darbību. Paredzams, ka valsts parāda ļoti augstais līmenis pamazām samazināsies. Ir veikti politikas pasākumi attiecībā uz finanšu nozari, finansējuma pieejamību, maksātnespējas procedūrām, darba tirgus funkcionēšanu, izglītību un ilgtermiņa fiskālo stabilitāti. Tomēr saglabājas politikas nepilnības attiecībā uz preču un pakalpojumu tirgiem, uzņēmumu parādu pārstrukturēšanu, fiskālo jomu un atsevišķām darba tirgus jomām.

Rumānijā nav makroekonomikas nelīdzsvarotības. Riski ir saistīti ar lielām neto ārvalstu saistībām, neaizsargātību banku nozarē un prociklisku fiskālo politiku līdz ar algu spēcīgu pieaugumu. Pastiprinātas atveseļošanās kontekstā neto ārējās saistību ļoti augstais līmenis ir samazinājies. Ar Komisijas atbalstu ir veikti pasākumi finanšu sektora stiprināšanai. Banku sektors tagad ir labi kapitalizēts un likvīds, bet dažas nesen apspriestas likumdošanas iniciatīvas rada risku tā stabilitātei. Ir palielinātas algas valsts sektorā un minimālā alga, kā arī samazināti nodokļi. Tas rada risku, ka fiskālā politika var kļūt procikliska.

Slovēnijā ir makroekonomikas nelīdzsvarotība. Neaizsargātību rada nepilnības banku nozarē, uzņēmumu parādsaistības un fiskālie riski. Notiek ārējo saistību samazināšanās, banku nozare ir stabilizējusies, un neaizsargātība korporatīvajā sektorā tiek novērsta ar darbības un finanšu pārstrukturēšanu. Aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas spiediens mazinās, bet joprojām bremzē uzņēmumu ieguldījumus un atveseļošanās perspektīvas. Darījumdarbības vidi joprojām kavē administratīvais slogs. Ir veikti politikas pasākumi attiecībā uz "sliktās bankas" korporatīvo pārvaldību, un ir gūti ievērojami panākumi attiecībā uz valsts uzņēmumu pārvaldību. Savukārt panākumi ar administratīvā sloga samazināšanu ir bijuši ierobežoti, un vēl ir pilnībā jāīsteno ārvalstu tiešo ieguldījumu stratēģija. Ir vajadzīga turpmāka rīcība, lai noturīgi samazinātu parādu.

Somijā ir makroekonomikas nelīdzsvarotība. Somijā ir novēroti konkurētspējas zudumi saistībā ar svarīgu nozaru un uzņēmumu stāvokļa pasliktināšanos un algu pieaugumu, kas pārsniedz produktivitāti, kā rezultātā ir strauji samazinājusies tekošā konta bilance. Privātie parādi ir lieli, kas var radīt neaizsargātību, lai gan finanšu nozare ir stabila. Izmaksu konkurētspēja ir pakāpeniski sākusi uzlaboties, un eksporta tirgus daļu samazināšanās ir palēninājusies, un tekošajā kontā varētu veidoties pārpalikums. Paredzēts, ka aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas spiediens joprojām būs ierobežots. Sociālie partneri ir vienojušies par mēreniem algu pieaugumiem, un ir sāktas iniciatīvas, lai atjaunotu izaugsmi augsto tehnoloģiju nozarēs un veicinātu eksportu. Nesenie pasākumi attiecībā uz mājsaimniecību hipotēkām var ierobežot mājsaimniecību parādsaistību pieaugumu.

Zviedrijā ir makroekonomikas nelīdzsvarotība. Liels un pieaugošs mājsaimniecību parāds apvienojumā ar augstām un pieaugošām mājokļu cenām pozitīvas kredītu plūsmas apstākļos ir pamatā haotiskas korekcijas riskiem ar sekām reālajai ekonomikai un banku nozarei. Mājokļu cenu korekcija nav notikusi, un tuvākajā laikā, visticamāk, saglabāsies mājokļu cenu pieauguma pašreizējie virzītājspēki. Makroprudenciālajā jomā ir veikti pasākumi, kas tomēr var būt nepietiekami. Kopumā politikas nepilnības saglabājas ar mājokļiem saistīto nodokļu, hipotēku amortizācijas, mājokļu piedāvājuma funkcionēšanas un īres tirgus jomā.

Apvienotajā Karalistē nav makroekonomikas nelīdzsvarotības. Neaizsargātību var radīt liels mājsaimniecību sektora parāds un paaugstināti mājokļu cenu līmeņi, kā arī lieli tekošā konta deficīti. Tomēr mājsaimniecību bilances kopumā ir spēcīgas, un kopš 2014. gada gan mājsaimniecību parādu līmenis, gan mājokļu cenu pieaugums ir samazinājies. Turklāt riski, kas saistīti ar lielu tekošā konta deficītu, ir mazināti ar labvēlīgu iestāžu sistēmu un nelielām ārvalstu valūtas saistībām, un paredzēts, ka deficīts samazināsies, mazinoties nelabvēlīgajiem cikliskajiem apstākļiem. Paies laiks, līdz vairākas valdības iniciatīvas būtiski ietekmēs nelīdzsvarotību starp mājokļu piedāvājumu un pieprasījumu.

(1) COM (2015) 600.

(2) COM (2015) 690.

(3)

 Padomes dokuments 14860/1/15 REV 1, apstiprināts Eiropadomes 2016. gada 18.–19. februāra sanāksmē.

(4) Visas dalībvalstis, izņemot Grieķiju, uz kuru attiecas makroekonomiskās palīdzības programma. ESM korekcijas programma Kiprā beidzās 2016. gada 31. martā, ļaujot valsti jau 2016. gadā reintegrēt Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas regulārajā ciklā.

(5) Tā kā Kiprā līdz 2016. gada martam tika īstenota finanšu korekcijas programma, 2015. gada jūlijā Kipra nesaņēma konkrētai valstij adresētus ieteikumus, un tādēļ šajā ziņojumā par valstīm nav iekļauts šāds vērtējums.

(6) COM (2015) 572 “Enerģētikas savienības 2015. gada stāvokļa apskats”; COM (2015) 576 “Klimata politikas progresa ziņojums”.

(7) Eiropas Komisija, Eiropas ekonomikas prognozes, 2016. gada ziema.

(8) COM (2015) 12.

(9) COM (2014) 903.

(10) Eiropas Komisija, Eiropas ekonomikas prognozes, 2016. gada ziema.

(11) COM (2015) 600.

(12) COM (2015) 691.

(13) SWD (2015) 400.

(14)  Eiropas Komisija, Eiropas ekonomikas prognozes, 2016. gada ziema.

(15) Eiropas Centrālā banka, The euro area bank lending survey, Fourth quarter of 2015, 2016. gada janvāris.

(16)

 Padomes dokuments 14361/15.

(17)

 COM (2015) 550.

(18)

ESAO. Italy. Structural Reforms: Impact on Growth and Employment. 2015. gada februāris.

(19) Austrijas budžeta plāna projekts tika atzīts par kopumā atbilstošu pēc tam, kad tika veiktas korekcijas, lai ņemtu vērā plānotās papildu izmaksas, kas saistītas ar bēgļu un migrantu ārkārtējo pieplūdumu.

(20) T.i., Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā fiskālajā daļā.

(21)

Attiecībā uz fiskālās stabilitātes problēmu novērtējumu skatīt Eiropas Komisijas izdevumu (2016.), 'Fiscal Sustainability Report 2015', European Economy, Institutional papers, No 18.

(22)  Kategorijas "nelīdzsvarotība" un "pārmērīga nelīdzsvarotība" prasa īpašo uzraudzību, ko pielāgo atkarībā no problēmu smaguma.

(23)  Iedalījums kategorijās pamatojas uz paredzamo izpildi 2016. gadā, atbilstoši Komisijas 2016. gada ziemas prognozei.

(24)  Noteikums par parādu: ja attiecībā uz parāda attiecību pret IKP netiek ievērota 60 % atsauces vērtība, attiecīgajai dalībvalstij piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, pēc tam, kad vērā ņemti visi būtiskie aspekti un ekonomikas cikla ietekme, ja parādu līmeņa un 60 % atsauces vērtības starpība katru gadu nesamazinās par 1/20 (vidēji 3 gadu laikā). Pārejas noteikums par parādu: katrai dalībvalstij, kam piemērota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, pēc pārmērīga budžeta deficīta korekcijas tiek piešķirts trīs gadu ilgs laikposms, lai panāktu atbilstību noteikumam par parādu. Tas nenozīmē, ka noteikumu par parādu šajā laikposmā nepiemēro nemaz, jo dalībvalstij minētajā pārejas periodā jāpanāk pietiekams progress atbilstības nodrošināšanā. Ja progress, kas pārejas periodā panākts atbilstības nodrošināšanā parāda robežvērtību, tiek novērtēts negatīvi, var tikt uzsākta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra.

(25)  Atkarīgs no PBDNP lēmuma atcelšanas, pamatojoties uz 2015. gada pēdējiem datiem.