17.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 272/36

1.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas izvirzītos tiesību aktu priekšlikumus ar mērķi noteikt dalībvalstīm saistošus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) neaptvertajos sektoros (COM(2016) 482 final) un par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvarā (COM(2016) 479 final);

2.

uzskata, ka ir svarīgi līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas ETS neaptvertajos sektoros samazināt tik lielā mērā, lai varētu sasniegt ilgtermiņa mērķi, proti, līdz 2050. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt par 95 %;

3.

uzskata, ka zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības nozares (LULUCF) CO2 piesaistes potenciāla integrēta izmantošana ES klimata politikā ir pilnīgi jauns, inovatīvs un izmaksu ziņā efektīvs risinājums Parīzes nolīgumā paredzēto saistību izpildei;

4.

uzskata, ka ir svarīgi atzīt vietējo un reģionālo pašvaldību svarīgo nozīmi jauno klimata politikas pasākumu īstenošanā un ka tās aktīvāk un plašāk jāiesaista Eiropas enerģētikas pārvaldībā un klimata politikas īstenošanā saskaņā ar daudzlīmeņu pārvaldības principu;

5.

uzsver pilsētu un reģionu nozīmi un kompetenci tādu datu vākšanā un apkopošanā, kas vajadzīgi, lai sagatavotu pārskatus par siltumnīcefekta gāzu emisijām nozarēs, uz kurām attiecas LULUCF regula un Kopīgo centienu regula; iesaka dalībvalstīm un Komisijai sistemātiski atbalstīt vietējās un reģionālās pašvaldības, stiprinot to spējas šajā jomā, lai tās varētu izpildīt savus pamatuzdevumus vietējās attīstības virzīšanā un plānošanā enerģētikas, transporta, atkritumu apsaimniekošanas, zemes izmantošanas un citās nozarēs;

6.

uzskata, ka elastības instrumenti atspoguļo tirgus principus un zemes izmantošanas praksi, kā arī ir līdzekļi klimata aizsardzības pasākumos ietverto emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanai, taču tajos ir vajadzīgas izmaiņas, lai nepieļautu ES klimata politikas tālejošo mērķu devalvāciju un inflāciju emisijas kvotu tirdzniecībā; Tādēļ varētu atskaitīt faktisko emisiju apjomu vai to lineārās samazināšanās trajektoriju 2020. gadā, samazināt ES ETS aptverto sektoru kvotu pārpalikumu pārnešanu uz ETS neaptvertajiem sektoriem un izvirzīt tālejošākus mērķus arī valstīm ar zemāku ienākumu līmeni;

7.

aicina veikt starpposma atbilstības pārbaudes reizi piecos gados, jo tas ir efektīvs līdzeklis, kā nodrošināt emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu, izmantojot regulārāku uzraudzību;

8.

uzskata: tā kā atsevišķās nozarēs, uz kurām attiecas Kopīgu centienu regula, nav noteikti konkrēti emisiju samazināšanas mērķi, būtu jāparedz plānošanas noteikumi, kas ļautu ES, dalībvalstīm, reģioniem un pašvaldībām izstrādāt stratēģijas un pasākumus, kas nodrošinātu šādu nozaru pāreju uz darbību ar zemu CO2 emisijas līmeni. Proti, būtu jāizstrādā nozaru mērķi, lai panāktu, ka visas nozares, uz kurām attiecas Kopīgu centienu regula, ievēro tajā izvirzīto globālo emisiju samazināšanas mērķi, kā arī ar ikgadējas kontroles un pārskatu palīdzību jānostiprina atbilstības pārbaudes;

9.

uzsver nepieciešamību pilnībā un vēl mērķtiecīgāk izmantot iespējas, ko sniedz tiesību aktos noteiktās prasības attiecībā uz iniciatīvām nozarēs, kurās iespējama emisijas apjoma palielināšanās (piemēram, automobiļu un vieglo kravas transportlīdzekļu degvielas patēriņa efektivitāte transporta nozarē);

10.

aicina Eiropas Komisiju LULUCF ieguldījumu vērtēt holistiski, atzīstot, ka minētā nozare, jo īpaši meži, var sniegt pozitīvu ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, pateicoties CO2 emisiju piesaistei, uzglabāšanai un aizstāšanai.

1.

uzskata, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir izšķirīga loma nozarēs, uz kurām attiecas Kopīgu centienu regula par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un LULUCF regula, jo minētajās regulās ir jāņem vērā teritoriālā dimensija. Tās vienlaikus ir arī jomas, kurās vietējās un reģionālās pašvaldības var būt aktīvas, jo tām ir attiecīgas juridiskas pilnvaras un kompetence. Turklāt politikas īstenošanai ir arī plašs piemērotu līdzekļu klāsts, piemēram, teritoriālā plānošana, MVU atbalsta sistēmas, politikas pasākumi “zaļo” ieguldījumu piesaistīšanai un veicināšanai, ēku apsaimniekošana, pilsētu transports un mobilitāte, kā arī pilsētu attīstības plāni;

2.

uzsver, ka ierosinātie pasākumi palīdzēs samazināt emisijas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) neaptvertos sektoros, radot papildvērtību sociālajā, ekonomikas un vides jomā. Tādējādi pieaug pilsētu un reģionu būtiskā nozīme, jo tiem ir vadošā loma dekarbonizācijas iniciatīvu īstenošanā to teritorijā un tie ņem vērā katra vietējā pasākuma ekonomiskos un sociālos aspektus;

3.

uzsver, ka moderna un ilgtspējīga mežsaimniecība veicina atjaunojamo energoresursu aktīvāku izmantošanu, nodrošina bioenerģiju kā alternatīvu fosilajiem kurināmajiem un vienlaikus rada efektīvas oglekļa dioksīda piesaistītājsistēmas; uzsver, ka emisiju samazināšana LULUCF sektoros jāveicina arī ar ES kopējo lauksaimniecības politikas starpniecību;

4.

uzskata, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir svarīga nozīme, lai tieši informētu iedzīvotājus un rīkotu kampaņas par enerģētikas jautājumiem. Komisijas priekšlikumi atbalsta reģionālo stratēģiju īstenošanu klimata un enerģētikas jomā, veicina nozaru dekarbonizāciju un plānotu zemes izmantošanu saistībā ar reģionu un pilsētu attīstību un telpisko plānošanu. Vietējā un reģionālā līmeņa procesi noris, izmantojot konkrētus piemērus un samazināšanas mērķus, kas minēti Pilsētas mēru paktā;

5.

uzskata, ka ierosinātās regulas nerada šaubas par atbilstību subsidiaritātes principam, jo ar klimata pārmaiņām un to sekām saistīto problēmu risināšana nepārprotami ir pārrobežu jautājums un tādējādi minēto tiesību aktu mērķus var sasniegt tikai ar rīcību ES līmenī. Ierosinātās regulas arī paredz vienīgi tos pasākumus, kas pēc formas un satura ir vajadzīgi, lai sasniegtu ES mērķi līdz 2030. gadam rentablā veidā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, un tādējādi atbilst samērīguma principam;

6.

uzskata: lai īstenotu pāreju uz tīru enerģiju un ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni, ir jāturpina plaša mēroga klimata pasākumu pieņemšana arī ETS neaptvertajos sektoros. Kopīgu centienu priekšlikuma mērķis ir vispārēji regulēt siltumnīcefekta gāzu emisiju ETS neaptvertajos sektoros;

7.

norāda, ka Komisija nav ierosinājusi konkrētus juridiski saistošus mērķus minētajos sektoros, pievēršoties to ieguldījumam kopumā un atstājot dalībvalstīm salīdzinoši lielu rīcības brīvību lemt, kādus pasākumus tās konkrēti īstenos, lai sasniegtu savus mērķus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā. Emisiju samazināšanas iespējas dažādās nozarēs ir atšķirīgas, un gaidāms, ka dažās valstīs emisijas pat palielināsies, ņemot vērā, piemēram, sauszemes transporta radīto emisiju prognozes, neraugoties uz to, ka tiek īstenoti transportlīdzekļu degvielas efektivitātes pasākumi;

8.

iesaka piemērot elastīgumu vispārējā mērķa sasniegšanai visās nozarēs, un tas nozīmē, ka jānovērtē un jāņem vērā reģionālā un vietējā līmeņa spējas, taču mērķa sadalījums pa nozarēm nav praktiski iespējams;

9.

uzsver, ka visām dalībvalstīm un visām tautsaimniecības nozarēm būtu jāsniedz ieguldījums CO2 emisijas samazināšanā, un šā mērķa īstenošanā vajadzētu iesaistīties visiem, ievērojot taisnīguma un solidaritātes apsvērumu līdzsvarotību; to dalībvalstu nacionālajiem mērķrādītājiem, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks par Savienības vidējo rādītāju, vajadzētu piemērot relatīvus pielāgojumus, kas taisnīgi un līdzsvaroti atspoguļo izmaksu efektivitāti;

10.

norāda, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas gaitā tiktu kāpināta efektivitāte un inovācija Eiropas ekonomikā un, konkrētāk, tiktu veicināti dažādi uzlabojumi, jo īpaši ēku sektorā, lauksaimniecībā, atkritumu apsaimniekošanā un transportā, ciktāl uz minētajām jomām attiecas izskatāmā regula;

11.

norāda, ka Kopīgu centienu regulā paredzētas dažādas elastīguma un tirdzniecības iespējas, kuru mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm līdz 2030. gadam sasniegt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķus. Šādi paņēmieni samazina emisijas samazināšanas izmaksas, taču vienlaikus ir vajadzīgs samērīgums un piesardzība, un cieši jāraugās, lai dažās dalībvalstīs elastīguma dēļ nepalielinātos emisiju daudzums vai ar manipulācijām netiktu noteikti zemāki mērķi vai nu pirms regulu stāšanās spēkā, vai arī elastības mehānisma ieviešanas posmā, jo elastīguma noteikumu nevienāda piemērošana emisijas samazināšanas mērķu sasniegšanu galu galā var padarīt neiespējamu. Lai sasniegtu tālejošos mērķus, jāņem vērā ne tikai valstu pagaidu ekonomiskās vai strukturālās problēmas un labklājības līmenis, bet arī reģionālās atšķirības valstīs;

12.

aicina Komisiju steidzami ierosināt konkrētus risinājumus to reģionu problēmām, kuri varētu nonākt īpašās grūtībās vai saskarties ar situācijas pasliktināšanos saistībā ar nepieciešamo pāreju uz mazoglekļa ekonomiku; uzsver, ka jāizstrādā reāli īstenojami risinājumi reģioniem, kas ir lielā mērā atkarīgi no fosilā kurināmā izmantošanas vai energoietilpīgām nozarēm vai ko, iespējams, citādā veidā nesamērīgi ietekmējusi ierosināto regulu piemērošana; norāda, ka svarīgi ir vietējās un reģionālās pašvaldības iesaistīt centienos izstrādāt ilgtspējīgas attīstības virzienus, kas varētu stimulēt šo reģionu ekonomiku;

13.

norāda, ka, ņemot vērā ETS kvotu pārmērīgu piedāvājumu un CO2 zemo cenu, ierosinātā emisijas maksimālā robežvērtība 100 miljonu vienību apmērā nepalīdzēs būtiski samazināt ETS emisijas, turklāt tas ir pretrunā klimata politikas mērķiem un līdzsvarošanas procesa rezultātā var pat palielināt emisiju daudzumu ETS neaptvertos sektoros;

14.

aicina Komisiju piemērot tā saukto sodanaudas pārrēķina kursu gadījumos, ja elastīgums izmantots, lai starpnozaru apmaiņā emisijas kvotai piešķirtu zemāku vērtību un piemērotu zemāku aprēķina kursu;

15.

atzinīgi vērtē priekšlikumu ļaut dalībvalstīm izmantot ar LULUCF saistītos kredītus 280 miljonu kopsummā, atzīstot, ka šai nozarei, jo īpaši mežiem, ir potenciāls pozitīvi ietekmēt ES klimata politikas satvaru. Norāda, ka problemātiska ir LULUCF nozares siltumnīcefekta gāzu emisijas precīza uzraudzība un vietējā līmeņa atbalsts datu vākšanā;

16.

norāda, ka CO2 piesaiste LULUCF ietvaros būtu jāattiecina tikai uz tām Kopīgu centienu regulas darbības jomām, kurās uzskaites noteikumi ir zinātniski pamatoti un pārbaudīti izmēģinājuma projektos, lai nepieļautu spekulāciju un vispārējo principu reducēšanu līdz izmaksām. LULUCF darbību uzraudzībā un ziņošanā, izmantojot labākās zināšanas un metodiskās spējas, nedrīkst pieļaut dubultu uzskaiti, jo īpaši pārejā no vienas zemes izmantojuma kategorijas uz citu, kā arī nocirstas koksnes produktu un dabisko šķēršļu uzskaites jomā;

17.

ierosina atskaitījumus piemērot ik pēc pieciem gadiem, lai varētu ņemt vērā potenciālo devumu no atmežotas zemes, apmežotas zemes, apsaimniekotas aramzemes un apsaimniekotiem zālājiem, tādējādi ņemot vērā dabiskās pārmaiņas un līdzsvarojot nejaušības un procesu cikliskumu;

18.

iesaka Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm precīzāk definēt vietējo un reģionālo pašvaldību lomu attiecībā uz datu pārvaldību un LULUCF uzskaites uzraudzību;

19.

uzskata, ka ir svarīgi, lai šajā priekšlikumā tiek saglabāts robustais ziņošanas un izpildes novērtēšanas cikls, kas paredzēts lēmumā par kopīgiem centieniem. Dalībvalstīm arī laikā no 2021. līdz 2030. gadam būs pienākums ievērot ikgadējās emisijas robežvērtības un panākt lineāru trajektoriju, lai gan faktiskā atbilstības pārbaude notiks tikai reizi piecos gados;

20.

uzsver: lai veiktu uz precīziem datiem balstītu atbilstības novērtēšanu, Komisijai pastāvīgi un sistemātiski ir jāpārskata un jānovērtē dalībvalstu iesniegtie pārskati par siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, izmantojot arī neatkarīgus ekspertus;

21.

uzskata, ka Eiropas Vides aģentūrai ir jāturpina koordinēt iesniegtās informācijas pārredzamības, pareizības, saskanīguma, salīdzināmības un pilnīguma kontroles. Ir svarīgi palielināt vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi saistībā ar uzskaiti un ziņojumiem, lai vairāk nekā līdz šim ņemtu vērā vietējās un teritoriālās īpatnības;

22.

uzskata, ka ir svarīgi, lai priekšlikums neradītu tiešus ziņošanas pienākumus un administratīvo slogu ne publiskās pārvaldes iestādēm valstu, reģionālajā un vietējā pārvaldības līmenī, ne arī uzņēmumiem, MVU un mikrouzņēmumiem;

23.

atzīmē, ka daudzveidīgā un mainīgā zemes izmantošana Eiropā neizbēgami ir radījusi atšķirīgas un neviendabīgas pieejas, un tāpēc ir nepieciešama stingra un koordinēta dalībvalstu datu kvalitātes saskaņošana un standartizācija, turklāt jāņem vērā ne tikai valstu raksturīgās iezīmes, bet arī reģionālās un vietējās īpatnības un apstākļi, kā arī to attīstības dinamika; šajā saistībā ierosina izmantot pieredzi, kas gūta, izmantojot tādus instrumentus kā Pilsētas mēru pakta iniciatīvas dalībnieku lietotās emisiju pārskatu sagatavošanas metodes, un saistīt šo pieredzi ar pašreizējiem pūliņiem izstrādāt elastīgus, viegli lietojamus un ticamus rādītājus vietējo un reģionālo emisiju mērījumiem Globālā Mēru pakta ietvaros;

24.

pauž bažas par Kioto protokola beigu termiņu 2020. gada beigās. Tāpēc Eiropas Savienībā vajadzēs turpināt LULUCF nozares pārvaldību. Patlaban to īsteno ar Lēmumu par LULUCF (529/2013/ES). Šis lēmums jau tiek īstenots, un ar tā palīdzību līdz 2020. gadam tiks izveidotas pilnveidotas uzskaites sistēmas. Tā kā nav tiesiskā regulējuma, kas šo īstenošanu konsolidētu un noteiktu, kādi noteikumi būs piemērojami pēc 2020. gada, LULUCF nozare vispārējā satvarā visā ES varētu tikt iekļauts atšķirīgi. Atšķirīgi ziņošanas un uzskaites noteikumi dažādās dalībvalstīs atstātu negatīvu ietekmi uz optimālu vienotā tirgus darbību;

25.

atzīst, ka LULUCF pārskatu noteikumi, kas balstīti uz 2006. gada IPCC procedūru, neatspoguļo jaunākās metodes. ES būtu būtiski jāpilnveido pārskatu procedūra, lai tā būtu precīzāka un ātrāka, bet vienlaikus jāsaglabā sistēmas vienkāršība un pārredzamība. Šajā jomā reģioniem un pilsētām ir nozīmīga, pat izšķiroša loma, lai nodrošinātu LULUCF pārskatiem vajadzīgo informāciju gan uzraudzības, gan arī prognozēšanas jomā;

26.

uzsver, ka atbalsta struktūras, kas veicina pakāpenisku uzlabošanos, šķiet daudzsološs attīstības faktors. Komiteja varētu palīdzēt izveidot šādu labvēlīgu vidi, lai attīstītu pilsētu un reģionu spēju vākt, analizēt un apkopot ar LULUCF saistītos datus atbilstīgi IPCC procedūras galvenajiem principiem, t. i., saskaņotībai, salīdzināmībai, pilnīgumam, precizitātei un pārredzamībai;

27.

uzskata, ka Eiropas Komisijai sadarbībā ar RK būtu jāizstrādā pamatnostādnes, lai izstrādātu vietējo un reģionālo pašvaldību rīcības protokolu datu vākšanas jomā, kā arī vienotus metodoloģiskos standartus vietējās informācijas iesaistīšanai un vērā ņemšanai, paturot prātā līdzsvaru starp precizitāti un izmaksu efektivitāti, kā arī administratīvā sloga samazināšanu. Lielāku precizitāti noteikti varēs panākt tikai tad, ja tiks iesaistīti vietējā un reģionālā līmeņa eksperti;

28.

atzīmē, ka pieeja, kas ietver daudzu ieinteresēto personu iesaistīšanu, ir ne tikai lietderīga, lai panāktu vienotu izpratni par klimata pārmaiņām un plānotu LULUCF, bet palīdz arī palielināt pārredzamību un pārskatatbildību, kā arī uzlabot sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtēšanu vietējā un reģionālajā līmenī un vislabāko risinājumu atrašanā un daudzveidības palielināšanā nozarēs;

29.

uzskata, ka LULUCF iekļaušanā klimata politikas satvarā īpaši jāņem vērā mežsaimniecības un lauksaimniecības nozares, kā arī mājokļu attīstības, atkritumu apsaimniekošanas un mazapjoma rūpniecības ieguldījums paraugprakses ieviešanā un kontroles mehānismu efektivitātes nodrošināšanā. Ļoti svarīga un izšķiroša nozīme ir ātrām un konkrētām atsauksmēm no nozarēm gan regulas apspriešanas, gan īstenošanas laikā;

30.

uzsver, ka finansēšanas iespējas ir pastāvīgi, mērķtiecīgi un decentralizēti jāpaplašina, virzot tās uz vietējo un reģionālo līmeni, kur šīs iespējas varētu aktīvāk izmantot, lai papildinātu privātā sektora un kredītiestāžu piešķirto finansējumu. Papildus valsts un ES finansējumam dotāciju un līdzfinansējuma veidā varētu apsvērt iespēju uzlabot vietējo un reģionālo pašvaldību kredītspēju un iespējas videi draudzīgu iniciatīvu īstenošanai. To var panākt ieviešot izmaiņas tiesību aktos vai apvienojot pilsētas, kuras nav pietiekami lielas, lai iegādātos, piemēram, obligācijas.