30.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 207/100

1.

atzinīgi vērtē kopīgo paziņojumu, ko 2016. gada 27. aprīlī publicējusi Eiropas Komisija un Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos, un par soli pareizā virzienā uzskata to, ka paziņojumā definētas turpmākās integrētās ES Arktikas politikas prioritātes;

2.

uzsver, ka Arktikas reģiona problēmas jārisina kopīgiem spēkiem vietējā, reģionālā un starptautiskā līmenī, un izsaka atzinību Komisijai par to, integrētā politika, kas palīdzēs piepildīt reģionālos mērķus un vajadzības, balstās uz reģiona īpašajām ģeogrāfiskajām un demogrāfiskajām iezīmēm;

3.

norāda, ka šis ir trešais paziņojumu par Arktikas reģionu. Pirmajā Komisijas paziņojumā, ko publicēja 2008. gadā, tika izteikti priekšlikumi pasākumiem Arktikas reģiona aizsardzībai un saglabāšanai, kuri cita starpā balstījās uz dažādiem nolīgumiem vides jomā un uz starptautisko sadarbību. Turklāt tika ierosināti pasākumi resursu ilgtspējīgas izmantošanas veicināšanai un daudzpusējas pārvaldības modelim Arktikas reģionā. Paziņojuma mērķis bija sekmēt strukturētu un konsekventu pieeju Arktikas reģiona jautājumiem un pavērt jaunas iespējas sadarboties ar Arktikas reģiona valstīm;

4.

norāda, ka Komisija un Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos 2012. gadā publicēja kopīgu paziņojumu, kurā, papildinot spēcīgo vides aizsardzības dimensiju, priekšplānā tika izvirzīta jaunu transporta maršrutu (tostarp Ziemeļaustrumu jūrasceļu) izveides iespēja, kas paveras klimata pārmaiņu dēļ, un plašāks potenciāls ilgtspējīgai resursu izmantošanai, kura pamatā ir jaunās tehnoloģijas un zināšanas. Paziņojumā arī uzsvērta starptautiskās sadarbības nozīme miera un drošības nodrošināšanā;

5.

vērš uzmanību uz visām trim prioritātēm, kas jaunākajā paziņojumā noteiktas turpmākajai integrētajai ES politikai: klimata pārmaiņām un Arktikas vides aizsardzībai, ilgtspējīgai attīstībai gan Arktikā, gan tai tuvīnajā teritorijā, un starptautiskai sadarbībai Arktikas jautājumos. Viens no grūtākajiem uzdevumiem ir rast tādu līdzsvaru, kas ļautu gan saudzēt vidi, gan izmantot jaunās iespējas, ko sniedz sociālekonomiskā attīstība;

6.

atzīmē, ka paziņojumā ir saglabāta līdzšinējā pieeja klimata un vides, ilgtspējīgas attīstības un reģionālās sadarbības jomā. RK atzinuma mērķis ir pievērst īpašu vērību tiem jautājumiem, kas iepriekšējos paziņojumos nav guvuši tik lielu uzmanību (piemēram, sociālekonomiskie jautājumi) vai kas tagad noteikti par prioritāriem;

7.

atbalsta paziņojumā paustos mērķus: reģionālo drošību, stabilitāti, ilgtspējīgu attīstību un labklājību. Paziņojumā ir sniegts pilnīgs pārskats par ES darbību Arktikas reģionā. Ilgtspējīga attīstība joprojām ir viens no ES politikas Arktikas dimensijas centrālajiem aspektiem, taču aizvien biežāk tiek minēta arī spēja pielāgoties. Paziņojumā norādīts, ka turpmākajās darbībās jāņem vērā reģionā dzīvojošo tradicionālie dzīves apstākļi, kā arī tas, kā ekonomikas attīstība ietekmē Arktikas trauslo vidi. Reģionu komiteja atzinīgi vērtē to, ka paziņojumā nepārprotami uzsvērta nepieciešamība uzlabot ar Arktikas reģionu saistīto jautājumu koordināciju;

8.

norāda, ka Arktikas reģions paziņojumā aplūkots no diviem dažādiem skatupunktiem. Raugoties no Eiropas perspektīvas, Arktikas reģionā atrodas Eiropas galējie ziemeļu reģioni, kurus raksturo attālums, sarežģīti apstākļi, mazapdzīvotība un novecojoša sabiedrība. No vispārējā Arktikas viedokļa raugoties, paziņojumā izcelti dabas resursi (derīgie izrakteņi, meži, jūras nozaru ekonomika un zivsaimniecība), augsti attīstītā sabiedrība un ievērojamā zinātība, piemēram, saistībā ar ekoloģiski ilgtspējīgu tehnoloģiju izstrādi. RK atzinumā stāvoklis analizēts Eiropas perspektīvā;

9.

norāda, ka Komisijas paziņojumā termins “Arktikas reģions” ietver teritoriju ap Ziemeļpolu, uz ziemeļiem no polārā loka (ziemeļu platums: 66 grādi un 32 minūtes). Tajā ir Ziemeļu Ledus okeāns un astoņu Arktikas valstu – ASV, Kanādas, Dānijas (arī Grenlandes un Fēru Salu), Somijas, Islandes, Norvēģijas, Krievijas Federācijas un Zviedrijas – teritorijas. Grenlande un Fēru Salas, kas bauda visai plašu autonomiju, taču oficiāli pieder Dānijai, nav Eiropas Savienības daļa, bet ir parakstījušas zivsaimniecības un tirdzniecības nolīgumus ar ES. Grenlandei ir arī īpašais ES aizjūras teritorijas statuss. Arktikas reģionā kopumā dzīvo 4 miljoni cilvēku, no kuriem aptuveni trešdaļa ir pirmiedzīvotāju kopienu pārstāvji;

10.

norāda, ka paziņojumā izmantotā Arktikas reģiona definīcija attiecas tikai uz reģionu, kas atrodas uz ziemeļiem no polārā loka. ES integrētā politika ietekmēs daudz plašāku teritoriju. Reģionu komiteja ierosina paplašināt paziņojumā sniegto Arktikas reģiona ģeogrāfisko definīciju, ievērojot tādus aspektus kā ilgtspējīgas attīstības veicināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām un Eiropas konkurētspējas stimulēšana un ņemot vērā vietējo kopienu un pirmiedzīvotāju vajadzības un iespējas;

11.

uzskata par svarīgu to, ka paziņojumā izklāstīto politikas pasākumu vidū izcelta klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, kā arī Arktikas apdraudētās vides aizsardzība. Ir jānorāda ne tikai uz to, ka Arktikas reģiona sasilšanas sekas ietekmē arī ES darbību, bet arī uz to, kāda ietekme uz reģiona klimata pārmaiņu attīstību ir Eiropas un pasaules rīcībai. Arktikas reģiona nākotni būtiski ietekmēs arī globālais klimata nolīgums. Paziņojumā uzmanība vērsta arī uz citiem starptautiskiem nolīgumiem vai nepieciešamību slēgt šādus nolīgumus, arī vides aizsardzības jomā;

12.

atzīst, ka liela nozīme – gan tagad, gan nākotnē – ir pētniecības darbam un zinātniskajai sadarbībai attiecībā uz Arktikas reģionu, kā to uzsvērusi Komisija. Paziņojumā aplūkotā ES-PolarNet iniciatīva ir labs piemērs daudzpusīgai, nozīmīgai zinātniskajai sadarbībai, kurā iesaistījušās augstskolas un pētniecības iestādes no visas Eiropas. Iniciatīvas mērķis ir stiprināt starpnozaru sadarbību un noteikt īstermiņa un ilgtermiņa zinātniskās prioritātes Arktikas reģiona izpētē. Šajā saistībā par tīkla galveno uzdevumu noteikts paplašināt sadarbību ar Arktikas jautājumos ieinteresētajām personām. Reģionu komiteja uzskata, ka, lemjot par Arktikas reģiona daudzdimensiju realitātes izpētes mērķiem un līdzekļiem, ļoti svarīgi ir sadarboties arī ar vietējiem un reģionālajiem pārstāvjiem;

13.

vēlētos vairāk uzsvērt Arktikas pilsētu un mazpilsētu lomu attīstības darbā. Pilsētas un mazpilsētas ir nozīmīgas dalībnieces šajā darbā un centienos pielāgoties pārmaiņām. Piemēram, ieguldījumi pilsētas infrastruktūrā un energoefektivitātē, tāpat kā risinājumi, kas vajadzīgi sabiedriskajiem pakalpojumiem, it īpaši mazapdzīvotos reģionos, rada pamatu jaunai uzņēmējdarbībai. Reģionu komiteja tomēr norāda, ka īpašajām problēmām, ko rada lieli attālumi, teritorijas mazapdzīvotība un sabiedrības novecošanās, arī turpmāk būs jāpievērš īpaša uzmanība attīstības politikā;

14.

uzskata, ka viens no galvenajiem aspektiem ilgtspējīgā Arktikas reģiona ekonomikas izaugsmē un labklājības paaugstināšanas centienos ir ilgtspējīga dabas resursu izmantošana. Tās priekšnoteikums ir efektīvi transporta un telekomunikāciju savienojumi. Ir svarīgi izveidot plašākus ziemeļu–dienvidu transporta savienojumus, tādus, kā, piemēram, TEN-T savienojums no Somijas caur Norvēģiju uz Ziemeļu Ledus okeānu, un arī austrumu–rietumu transporta savienojumus, kas pievienoti ES transporta tīklam, lai to savienotu ar Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas ziemeļu reģioniem. Ieguldījumi Arktikas reģionā, tostarp ieguldījumi ceļos, dzelzceļā, platjoslas savienojumos un elektrotīklos, parasti ietekmē plašāku reģionu un attiecīgi konkrētajā valstī pozitīvi iedarbojas uz uzņēmējdarbības apstākļiem, arī rūpniecības jomā;

15.

šajā saistībā norāda uz ES jūras nozaru izaugsmes stratēģiju, kas veicina ilgtspējīgu jūrniecības attīstību ilgtermiņā. Stratēģijā iekļautie pasākumi, kas saistīti ar zināšanām par jūru, jūras telpisko plānošanu un integrēto jūras uzraudzību, tiek veicināti arī Ziemeļu Ledus okeānā. Attīstības pasākumi, kas saistīti ar akvakultūras stimulēšanu un jūras enerģijas izmantošanu, Arktikas reģionam ir īpaši svarīgi;

16.

uzsver: izmantojot Arktikas zinātību saistībā ar rūpniecību, enerģētiku, videi nekaitīgām tehnoloģijām, infrastruktūras attīstību un tūrismu, tiks sekmēta visas Eiropas konkurētspēja. Ir svarīgi veicināt pētniecisko sadarbību starp Arktikas augstskolām un pētniecības centriem. Ilgtspējīgas attīstības stimulēšanai īpaši svarīga ir inovācijas veicināšana un tās rezultāts – produktu un komercpakalpojumu radīšana. Uzņēmējdarbības vides uzlabošana Arktikā ir viens no digitālā vienotā tirgus stratēģijas īstenošanas aspektiem;

17.

norāda, ka ES 2014.–2020. gada kohēzijas politikas plānošanas perioda prioritātes Arktikas reģionā ir pētniecība un inovācija, MVU konkurētspēja un pāreja uz mazoglekļa ekonomiku. Pārdomātas ziemeļu reģionu specializācijas stratēģijas un – pārrobežu sadarbības jomā – Interreg, Ziemeļu perifērijas un Arktikas programma, Interreg Nord, Botnia-Atlantica un programma “Norvēģija–Zviedrija”, kuru mērķis ir radīt noturīgu, spēcīgu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu sabiedrību, dos stingru pamatu ES Arktikas reģiona projektiem, ko finansē no struktūrfondiem. Arī ES ārējo robežu programma Kolarctic CBC atbalstīs sadarbību ar Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas ziemeļu reģioniem, kā arī Barenca jūras reģionu;

18.

uzsver, ka nākotnē, īstenojot kohēzijas politiku, Arktikas reģiona attīstības pasākumu vajadzībām ir jādara pieejami dažādi finanšu instrumenti, kurus var izmantot, lai rastu veidus, kā sekmēt vietējo rūpniecību un uzlabot zinātību, inovāciju, produktus un pakalpojumus, kas stiprina visas ES konkurētspēju. Jauni, būtiski svarīgi jautājumi ir aprites ekonomikas attīstīšana Arktikā, kā arī Arktikas veidola vispārējā koncepcija. Ir svarīgi, lai ES būtu cieši iesaistīta Arktikas reģiona pētniecības un ieguldījumu darbībās, turklāt arī turpmākajā plānošanas periodā;

19.

uzsver, ka paziņojumā ir arī norādīts uz jaunu tehnoloģiju potenciālu saistībā ar elektroniskajiem sakariem, piemēram, vietējās uzņēmējdarbības, zinātības un kultūras uzturēšanā un attīstībā. Īpaši svarīgi tas ir pirmiedzīvotāju pārstāvjiem. Paziņojumā ir minētas Komisijas gadskārtējās tikšanās ar Arktikas reģiona pirmiedzīvotāju tautu pārstāvjiem. Ļoti svarīgi ir ņemt vērā Arktikas pirmiedzīvotāju viedokli un iesaistīt viņus lēmumu pieņemšanā, tostarp arī valsts un reģionālos jautājumos;

20.

atzinīgi vērtē īpašo uzsvaru, kas paziņojumā likts uz sadarbību integrētas Arktikas politikas īstenošanā. Tāpat ir uzsvērta nepieciešamība efektīvāk izmantot dažādos finansēšanas instrumentus, lai veicinātu ieguldījumus Arktikas reģionā; tāpēc Komisija ierosina izveidot pagaidu forumu Eiropas sadarbībai Arktikā (Eiropas Arktikas lietās ieinteresēto personu forumu). ES iestāžu, dalībvalstu un vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvji tiek aicināti piedalīties šajā sadarbības forumā, kura uzdevums ir noteikt galvenās ieguldījumu un pētniecības prioritātes ES finansējumam līdz 2017. gada beigām. Reģionu komiteja ierosina sīkāk precizēt foruma sastāvu un uzdevumus, kamēr tā darbība vēl ir sākuma posmā;

21.

ierosina Komisijai sadarbības foruma darba ietvaros izveidot rokasgrāmatu par finansējuma iespējām Arktikas reģionā (līdzīgi, kā tas tika darīts saistībā ar ES Baltijas jūras stratēģiju) un informāciju par to izplatīt dažādos pasākumos un sadarbības sanāksmēs. Turklāt Eiropas Arktikas lietās ieinteresēto personu foruma darbam jābūt par pamatu ES Arktikas forumam, ko saskaņā ar Komisijas priekšlikumu ir paredzēts izveidot 2018. gadā un kas pulcēsies katru gadu;

22.

starptautiskās sadarbības veicināšanu uzskata par vienu no galvenajiem paziņojumā skartajiem jautājumiem. Arktikas reģiona stratēģiskā nozīme aizvien pieaug, un tas var izraisīt interešu konfliktus, tāpēc arvien svarīgāka kļūst cieša starptautiskā sadarbība. Arktikas sadarbība notiek vairāku jau izveidotu struktūru ietvaros. Arktikas Padome ir vadošs starpvaldību forums, kas veicina valstu, pirmiedzīvotāju kopienu un citu Arktikas reģiona iedzīvotāju sadarbību Arktikas jautājumos. Barenca jūras Eiroarktikas padome un Barenca jūras reģiona padome nodarbojas ar stabilas un ilgtspējīgas attīstības veicināšanu Barenca reģionā. Arī ES Baltijas jūras valstu sadarbība ir saistīta ar vispārējo sadarbību Arktikas jautājumos;

23.

norāda, ka svarīga ir arī pastāvīga sadarbība ar Krieviju, kas notiek Ziemeļu dimensijas ietvaros. Sadarbība dod iespēju satikties uzņēmumiem, pētniekiem un iedzīvotājiem, un tādējādi ir vieglāk izstrādāt konkrētus vides, uzņēmējdarbības un kultūras projektus;

24.

uzskata, ka paziņojumā minēto mērķu sasniegšanas labad ir svarīgi izmantot esošās sadarbības struktūras. ES aktīvi iesaistās dažādu starptautisku organizāciju un forumu darbā. Tā ir pieteikusies uz novērotāja statusu Arktikas Padomē, un ir svarīgi, lai dalībvalstis uzstātu uz šā procesa pabeigšanu;

25.

visbeidzot, norāda, ka Arktikas reģiona stratēģiskā nozīme Eiropas Savienībai arvien palielinās, un tāpat pieaug nepieciešamība Eiropas Savienībai rīkoties, lai pārvarētu grūtības, ko rada Arktikas reģiona dabiskā vide un īpašie sociālekonomiskie apstākļi. Savienībai būtu jāveicina sadarbība starp ES dalībvalstīm un trešām valstīm, lai nodrošinātu vispārēju Arktikas reģiona vides stabilitāti. Ir svarīgi stiprināt integrēto pieeju, meklējot arī saiknes un sinerģiju starp dažādajām finansēšanas programmām un citiem finansēšanas instrumentiem. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jābūt iesaistītām svarīgākajās programmās un projektos, kas paredzēti reģionālās sadarbības veicināšanai, transporta savienojumu izveidei un ilgtspējīgas ekonomikas attīstības nodrošināšanai Arktikas reģionā.