This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52016AR2898
Opinion of the European Committee of the Regions — Conservation of Fishery Resources and the Protection of Marine Ecosystems through Technical Measures
Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Zvejas resursu saglabāšana un jūras ekosistēmu aizsardzība ar tehniskiem pasākumiem”
Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Zvejas resursu saglabāšana un jūras ekosistēmu aizsardzība ar tehniskiem pasākumiem”
OV C 185, 9.6.2017, p. 82–90
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
9.6.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 185/82 |
Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Zvejas resursu saglabāšana un jūras ekosistēmu aizsardzība ar tehniskiem pasākumiem”
(2017/C 185/11)
|
I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM
1. grozījums
Preambula
Konkrētu destruktīvu zvejas rīku vai metožu aizliegšana
Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
||||
|
|
Pamatojums
Elektroimpulsi var nāvējoši ietekmēt dzīvos jūras organismus, tostarp zivju mazuļus un nemērķa sugas. Jūras uzraudzības padome (MSC) atsakās sertificēt šādu rīku, jo “elektrība ietekmē virkni vides elementu, tostarp apdraudētas, izzūdošas un aizsargājamas sugas (tajā skaitā plātņžaunzivis) un bentiskos organismus, un tas var ietekmēt arī visu zvejas vietas ekoloģisko sistēmu”; turklāt Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) 2016. gada februārī paziņoja, ka “pašreizējais tiesiskais regulējums nav pietiekams, lai novērstu potenciāli kaitējošu sistēmu ieviešanu”.
2. grozījums
4. pants
Mērķrādītāji
Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
||||
1. Tehnisko pasākumu mērķis ir sasniegt šādus mērķrādītājus:
|
1. Tehnisko pasākumu mērķis ir sasniegt šādus mērķrādītājus:
|
Pamatojums
Traleru flotē nav reāli nodrošināt, ka par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku jūras sugu īpatņu nozveja nepārsniegtu 5 %. Turklāt regulējumā jau noteikts, ka jāatturas no zivju mazuļu zvejas.
3. grozījums
6. pants
Terminu definīcijas
Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
||||
|
|
4. grozījums
6. pants
Terminu definīcijas
Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
||||
|
|
5. grozījums
6. pants
Terminu definīcijas
Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
||||
|
|
Pamatojums
[Grozījums neattiecas uz tekstu latviešu valodā].
6. grozījums
6. pants
Terminu definīcijas
Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
||||
|
|
Pamatojums
Piemēro žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem, kas sastāv no vairākām velkamām āķu jedām, lai precizētu, ka iegremdēšana sākas brīdī, kad tiek ūdenī iegremdēta pirmā velkamā āķu jeda, un beidzas tad, kad tiek izcelta no ūdens pēdējā āķu jeda.
7. grozījums
6. pants
Terminu definīcijas
Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
||||
|
|
Pamatojums
Traļu izmantošanas īpatnību dēļ dažkārt zivis tiek saspiestas un vairs nav derīgas komerciālai pārdošanai.
8. grozījums
9. pants
Vispārīgi velkamo zvejas rīku izmantošanas ierobežojumi
Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
1. Neviena velkamā zvejas rīka daļa nav izgatavota no linuma, kura acs izmērs ir mazāks par āmja linuma acs izmēru. Šis noteikums neattiecas uz ierīcēm, ko izmanto zvejas rīku monitoringa sensoru piestiprināšanai. |
1. Neviena velkamā zvejas rīka daļa nav izgatavota no linuma, kura acs izmērs ir mazāks par āmja linuma acs izmēru. Šis noteikums neattiecas uz ierīcēm, ko izmanto zvejas rīku monitoringa sensoru piestiprināšanai. Turpmākas atkāpes var piešķirt ar deleģētu aktu, kas pieņemts saskaņā ar šīs regulas 18. pantu, ja linuma, kura acs izmērs ir mazāks par āmja linuma acs izmēru citās velkamā zvejas rīka daļās, izmantošana sniedz ieguvumus attiecībā uz jūras bioloģisko resursu saglabāšanu, un šādi ieguvumi ir vismaz līdzvērtīgi pašreizējo zvejas metožu sniegtajiem ieguvumiem. |
Pamatojums
Ierīces priekšējo daļu var izgatavot no linuma ar lielāku acs izmēru, ja tas neietekmē zivju nonākšanu līdz āmim un ja tiek samazinātas izgatavošanas izmaksas.
9. grozījums
13. pants
Jutīgu dzīvotņu, arī jutīgu jūras ekosistēmu, aizsardzība
Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
2. Ja labākajos pieejamajos zinātniskajos ieteikumos ir ieteikts grozīt II pielikumā iekļauto apgabalu sarakstu, arī pievienot jaunus apgabalus, Komisija ir pilnvarota pieņemt šādus grozījumus ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 11. panta 2. punktā un 11. panta 3. punktā paredzēto procedūru. Kad Komisija pieņem šādus grozījumus, tā pievērš īpašu uzmanību tam, lai tiktu mazināta nelabvēlīgā ietekme, ko radītu zvejas darbību pārvietošana uz citiem jutīgiem apgabaliem. |
2. Ja labākajos pieejamajos zinātniskajos ieteikumos ir ieteikts grozīt II pielikumā iekļauto apgabalu sarakstu, arī pievienot jaunus apgabalus, Komisija ir pilnvarota pieņemt šādus grozījumus ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 11. panta 2. punktā un 11. panta 3. punktā paredzēto procedūru. Kad Komisija pieņem šādus grozījumus, tā pievērš īpašu uzmanību tam, lai tiktu mazināta nelabvēlīgā ietekme, ko radītu zvejas darbību pārvietošana uz citiem jutīgiem apgabaliem , kā arī tiesību aktu normām par dziļūdens zveju . |
Pamatojums
Saskaņotība ar jauno tiesību aktu par dziļjūras zveju (regulu, ar ko paredz īpašus nosacījumus zvejai dziļūdens krājumos Ziemeļaustrumu Atlantijā un noteikumus zvejai starptautiskajos ūdeņos Ziemeļaustrumu Atlantijā un atceļ Regulu (EK) Nr. 2347/2002).
10. grozījums
19. pants
Reģionāli pasākumi daudzgadu plānos
Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
1. Lai sasniegtu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantā minēto daudzgadu plānu mērķus, Komisija ir pilnvarota noteikt reģionāla līmeņa tehniskus pasākumus. Šādus pasākumus nosaka, izmantojot deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar šīs regulas 32. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu. |
1. Lai sasniegtu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantā minēto daudzgadu plānu mērķus, Komisija ir pilnvarota noteikt reģionāla līmeņa tehniskus pasākumus. Šādus pasākumus nosaka, izmantojot deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar šīs regulas 32. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu. Dalībvalstis var iesniegt kopīgus ieteikumus, neraugoties uz to, vai attiecīgajiem apgabaliem ir pieņemti daudzgadu plāni. |
2 … |
2 … |
3 … |
3 … |
4 … |
4 … |
5 … |
5 … |
6 … |
6 … |
Pamatojums
Pašreizējā formulējumā regulas priekšlikuma 19. pantu varētu interpretēt tā, ka daudzgadu plāni ir priekšnosacījums kopīgu ieteikumu iesniegšanai.
11. grozījums
19. pants
Reģionāli pasākumi daudzgadu plānos
Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
1 … |
1 … |
2 … |
2 … |
3 … |
3 … |
4 … |
4 … |
5 … |
5 … |
6. Komisija var lūgt ZZTEK novērtēt 5. punktā minētos kopīgos ieteikumus. |
6. Komisija lūdz ZZTEK novērtēt 5. punktā minētos kopīgos ieteikumus. |
Pamatojums
Ieinteresētās personas uzskata, ka ir būtiski daudz ciešāk iesaistīt ZZTEK, un pieprasījumi šajā virzienā jau ir izdarīti uzklausīšanas sanāksmēs un debatēs par politiku EP un RK.
12. grozījums
31. pants
Aizsardzības pasākumi
Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
||||
1. Ja pieejamie zinātniskie ieteikumi liecina, ka jūras sugu aizsardzībai ir vajadzīga tūlītēja rīcība, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 32. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai mazinātu šādus apdraudējumus. Minētie akti var jo īpaši attiekties uz zvejas rīku izmantošanas ierobežojumiem vai uz zvejas darbību ierobežojumiem konkrētos apgabalos vai konkrētos laikposmos. |
1. Ja pieejamie zinātniskie ieteikumi liecina, ka jūras sugu aizsardzībai ir vajadzīga tūlītēja rīcība, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 32. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai mazinātu šādus apdraudējumus , pirms tam izvērtējot ierosināto pasākumu sociālo un ekonomisko ietekmi . Minētie akti var jo īpaši attiekties uz zvejas rīku izmantošanas ierobežojumiem vai uz zvejas darbību ierobežojumiem konkrētos apgabalos vai konkrētos laikposmos. |
||||
2. Deleģētie akti, kas minēti 1. punktā, ir paredzēti, lai jo īpaši: |
2. Deleģētie akti, kas minēti 1. punktā, ir paredzēti, lai jo īpaši: |
||||
|
|
||||
|
|
||||
3. Neskarot 32. panta 6. punktu, šā panta 1. punktā minētos deleģētos aktus piemēro ne ilgāk kā trīs gadus. |
3. Neskarot 32. panta 6. punktu, šā panta 1. punktā minētos deleģētos aktus piemēro ne ilgāk kā trīs gadus. |
Pamatojums
Šī grozījuma mērķis ir panākt, lai pirms lēmumu pieņemšanas tiktu ņemta vērā sociālā un ekonomiskā ietekme.
13. grozījums
32. pants
Deleģēšanas īstenošana
Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
2. Pilnvaras pieņemt 11., 13., 19., 28. un 31. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [----]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms 5 gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. |
2. Pilnvaras pieņemt 11., 13., 19. un 28. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [----] un 31. panta gadījumā uz trīs gadu laikposmu . Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms 5 gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. |
Pamatojums
Ar 31. pantu Komisijai uz trīs gadu laikposmu piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus. Tomēr saskaņā ar 32. pantu šķiet, ka Komisijas pilnvaras ir spēkā piecus gadus.
14. grozījums
34. pants
Izskatīšana un ziņošana
Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
1 … |
1 … |
2 … |
2 … |
3 … |
3 … |
|
4. Ziņojuma pamatā ir vispusīgs teritoriālās ietekmes novērtējums, ko Komisija veikusi katra jūras baseina teritorijā, lai izvērtētu pasākumu ietekmi uz vidi un to sociāli ekonomisko ietekmi. |
Pamatojums
Visaptverošs pārskats par politikas pasākumu, kas izriet no regulas, ietekmi dažādos reģionos ir svarīgs priekšnosacījums uz faktiem balstītas politikas veidošanai. Tas ļautu īstenot visu politikas ciklu, integrēt regulējumu, veikt ietekmes novērtējumu un saņemt atsauksmes.
II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ
EIROPAS REĢIONU KOMITEJA
Vispārīgi ieteikumi
1. |
uzskata, ka kopējās zivsaimniecības politikas sekmīgai īstenošanai ļoti svarīga ir tādu skaidru un vienkāršu noteikumu izstrāde, ko zvejniekiem ir viegli izprast un piemērot; ņemot vērā lielo skaitu noteikumu, ko ietekmē priekšlikums regulai par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem (še turpmāk – “priekšlikums”), uzskata, ka minētais priekšlikums ir reāls solis virzībā uz tehnisko pasākumu regulējuma vienkāršošanu Eiropas zivsaimniecībā; |
2. |
atzinīgi vērtē normatīvo pieeju, kāda noteikta attiecībā uz priekšlikumu, proti, pamatregula un pielikumos iekļautie reģionalizācijas noteikumi, kurus var grozīt saskaņā ar vienkāršotu un iekļaujošu reģionalizācijas procesu, kas paredzēts priekšlikumā regulai; šī pieeja dod iespēju ieviest kopīgus noteikumus, kuri ir kopīgi visos jūras baseinos, un paredz pietiekamu elastīgumu, lai tehniskos pasākumus pielāgotu konkrētajām vajadzībām, kas varētu rasties reģionālajā līmenī; |
3. |
atzinīgi vērtē to, ka priekšlikumā ir ņemts vērā proporcionalitātes princips, kas izklāstīts Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktā; |
4. |
aicina likumdevēju saglabāt priekšlikuma vienkāršo izkārtojumu tā sākotnējā veidā; |
5. |
aicina likumdevēju izvairīties pieņemt izņēmumus un atkāpes, kas varētu kropļot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ja vien nerodas kāda konkrēta vajadzība reģionālā līmenī; |
Reģionalizācijas komponents
6. |
norāda, ka kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reģionalizācija sniedz reģioniem un dalībvalstīm iespēju aktīvi pārvaldīt zivju krājumus, ievērojot KZP mērķus; |
7. |
norāda, ka iespējai iesniegt kopīgus ieteikumus, kuros nosaka piemērotus tehniskos pasākumus reģionālā līmenī, nevajadzētu būt atkarīgai no daudzgadu plānu izveides un ka tai jābūt pieejamai visām zivsaimniecībām; |
8. |
uzskata, ka reģionalizācija ir iespēja izveidot elastīgu sistēmu reģionālās zvejniecības aktīvai pārvaldībai, pamatojoties uz kvalitatīviem un kvantitatīviem parametriem saskaņā ar KZP noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem; |
9. |
aicina Komisiju ņemt vērā vietējo apstākļu īpatnības attiecībā uz saglabāšanas minimālajiem references izmēriem, kā arī ļaut grozīt V-X pielikumu saskaņā ar vienkāršotu procedūru un sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām; |
10. |
aicina likumdevēju nodrošināt saskaņotību starp KZP regulu, daudzgadu plāniem un pašreizējo priekšlikumu; |
Uz uzticēšanos balstīta pieeja un visu ieinteresēto personu iesaistīšana reformā
11. |
uzskata, ka uz uzticēšanos balstītas pieejas noteikšana ES zivsaimniecības regulējumā ir ļoti svarīga; RK norāda, ka šāda pieeja ir ļoti vajadzīga, lai izvairītos no zvejnieku kopienas turpmākas atsvešināšanās; politikas veidotājiem vajadzētu reformas īstenošanu pilnībā uzticēt zvejniekiem, un zvejniekiem vajadzētu uzticēties politikas veidotājiem, ka tie viņus neaizmirsīs. Uz uzticēšanos balstītai pieejai ir vajadzīgi visaptveroši centieni, kas liks visām ieinteresētajām personām raudzīties uz zveju ne tikai no zvejas kapacitātes, zvejas piepūles un kvotu viedokļa, bet iekļaut nozares nākotnē arī sociālos aspektus, nelielu ietekmi uz vidi un ilgtspēju; |
12. |
aicina likumdevēju iekļaut noteiktus stimulus, kas noteikumu izpildi zvejniekiem padarītu par gluži dabisku izvēli; šādi stimuli varētu būt saimnieciski, sociāli, administratīvi vai kādi citi, kuri atbilst Savienības tiesību aktiem, un ar nosacījumu, ka ir ievēroti noteikti kritēriji; stimuli būtu jāizstrādā “noteikumu ievērošanas kultūras un sadarbības garā”, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 36. panta 2. punkta g) apakšpunktā; |
13. |
atzīmējot, ka kvotu sadale ir dalībvalstu atbildībā, tādu noteikumu pieņemšana, kas mazapjoma zvejā ļauj tieši pārvaldīt kvotas (1) un nozveju, varētu būt lieliska iespēja, lai novērstu vēsturisku netaisnību pret mazapjoma un piekrastes zvejniekiem, vienlaikus ļaujot viņiem uzņemties lielāku lomu jūras pārvaldībā, nodrošinot viņiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar lielāka apjoma zivsaimniecībām, kā arī līdzsvaru starp tiesībām un pienākumiem. Mazapjoma zvejnieku pilnvarošana konkrētu krājumu kvotu pārvaldībai, pamatojoties uz konkrētiem nozīmīgiem sasniegumiem, kas panākti ar stingru kontroli, ļaus zvejniekiem identificēt sevi par akcionāriem pārvaldītajā aktīvā (zivis) un būs stimuls pienācīgi rūpēties par minēto aktīvu; |
14. |
atbalsta Eiropas Parlamenta aicinājumu Eiropas Komisijai un ES dalībvalstīm (2) pakāpeniski palielināt kvotas, kas piešķirtas nerūpnieciskiem zivsaimniecības uzņēmumiem, lai sekmētu šo ilgtspējīgo zvejas veidu; |
15. |
šāda decentralizēta zvejas tiesību pārvaldības sistēma būtu jābalsta uz šādiem pamatprincipiem:
|
Mazapjoma zvejas nozīme Eiropas mazajām zvejnieku kopienām
16. |
norāda, ka piekrastes mazpilsētās Eiropā mazapjoma piekrastes zveja ir daļa no unikālas ekosistēmas, kas ietver vēsturisko mantojumu, kopienas kohēziju, tūrismu, pārtiku un viesu uzņemšanu; |
17. |
pauž nožēlu, ka pašreizējā KZP reformā nav pilnā mērā ņemts vērā, cik svarīga ir mazapjoma piekrastes zveja, kas ar vēsturiskām zināšanām, tradīcijām un dzīvesveidu pilda vietējā jūras sarga funkciju un ir svarīga saikne piekrastes pilsētu sociāli ekonomiskajā dzīvē; |
18. |
aicina likumdevēju un dalībvalstis likt lietā visu pašreizējā KZP neizmantoto potenciālo atbalstu un ekoloģiskos ieguvumus mazapjoma zivsaimniecībām; |
19. |
tādēļ uzskata par ļoti pozitīvu zīmi to, ka ierosinātajā regulā par tehniskajiem pasākumiem nebūs prasības mazapjoma zvejniekiem ieguldīt jaunās iekārtās un tīklos; |
20. |
norāda, ka mazapjoma zvejnieki jūtas arvien attālinātāki no politikas veidošanas, jo iepriekšējām desmitgadēm bija raksturīga neefektīva pārvaldība un pārmērīga regulēšana, kam sekoja revolucionāra reforma, ar kuru tika ieviesti daudzi jauni noteikumi, proti, izmetumu aizliegums/izkraušanas pienākums, reģionalizācija, savstarpējas vienošanās procedūras (MAP) un tehnisko pasākumu, kontroles noteikumu un datu vākšanas pārskatīšana; |
21. |
atkārtoti pauž savu nostāju, ka ES zivsaimniecības politika būtu jāveido kā būtiska daļa plašākā jūras nozaru izaugsmes stratēģijā, kurā būtu ņemtas vērā ne tikai zvejniecības nozares īpatnības, bet arī visu zilās ekonomikas sektoru, tostarp jūrniecības nozaru un tūrisma izaugsme, un arī nodarbinātība un vides aizsardzība, un ka ar jūras nozaru ekonomiku saistītā uzņēmējdarbība attiecas ne tikai uz jūrās un okeānos veikto darbību (3), bet arī uz visiem piekrastes reģioniem. |
Briselē, 2016. gada 7. decembrī
Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs
Markku MARKKULA
(1) Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantu un izskatāmā priekšlikuma 19. panta 4. punkta c) apakšpunktu.
(2) 2015/2090(INI)).
(3) NAT-V-044.