21.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 389/80

Ziņotājs:

Cillian LOHAN

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kura mērķis ir atbilstīgi aprites ekonomikas rīcības plānam uzlabot iekšējā tirgus darbību mēslošanas līdzekļu jomā. EESK uzskata, ka šāda pieeja, ja tā tiks plaši attiecināta arī uz citām jomām, var veicināt vides ilgtspēju kopumā un citstarp ekonomisko attīstību, kā arī darbvietu radīšanu un vides aizsardzību.

1.2.

Komiteja atbalsta priekšlikumu paplašināt spēkā esošā regulējuma darbības jomu, lai radītu saskaņotus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus organisku un no atkritumiem iegūtu mēslošanas līdzekļu jomā un novērstu šķēršļus jauninājumiem. EESK tomēr iesaka saglabāt un piemērot visus galvenos vides aizsardzības principus, tostarp piesardzības principu.

1.3.

EESK piekrīt, ka jāizveido efektīva kontroles, marķēšanas un izsekojamības sistēma, kas būtu obligāta visām iesaistītajām pusēm, lai nodrošinātu produktu kvalitāti un drošumu. Komiteja iesaka piemērot marķēšanas sistēmu, ko jau izmanto augu aizsardzības līdzekļiem, lai sniegtu skaidru informāciju par mēslošanas līdzekļu izmantošanu un uzglabāšanu. Turklāt EESK iesaka ieviest oficiālu analīzes metodi, kas ļautu gan pārbaudīt marķēšanas sistēmas atbilstību, gan arī nodrošināt, ka izmantotā marķējuma ticamība ir pietiekami pārliecinoša.

1.4.

Komiteja atzīmē, ka Komisijas priekšlikumā galvenais aspekts ir augsnes auglība un aizsardzība, taču norāda, ka bez Augsnes pamatdirektīvas šis mērķis būs grūti sasniedzams. Turklāt komiteja uzsver, ka jāņem vērā augsnes atšķirības starp dalībvalstīm, un tādēļ būtu jāpieņem attiecīgajam mērķim atbilstoši standarti.

1.5.

Komiteja atbalsta priekšlikumu par to, ka jānosaka ierobežojumi, lai samazinātu kadmija un citu smago metālu saturu mēslošanas līdzekļos. EESK apzinās, ka šis lēmums palielinās to mēslošanas līdzekļu ražošanas izmaksas, kuros izmantotais fosfāts iegūts no pamatieža, un uzsver, ka šī ir nozīmīga iespēja, kā organiski bioloģiskie mēslošanas līdzekļi varētu iegūt ievērojamu tirgus daļu. Tas savukārt rada jaunas iespējas un sekmē to, ka tiek veicināta inovācija, izaugsme un darbvietu radīšana.

1.6.

EESK atzīst, ka ražotāji var izvēlēties, vai piemērot Eiropas Savienības vai valsts tiesību aktus par marķēšanu, tomēr, ņemot vērā atšķirīgu valsts noteikumu un standartu iespējamo ietekmi uz tirgus darbības traucējumiem un sadrumstalotību, tā uzsver, ka liela nozīme ir tādai pieejai, kas ļauj novērst negodīgu konkurenci un neatbilstību augstākajiem izsekojamības, kvalitātes un drošuma standartiem.

1.7.

Komiteja atzīmē, ka dažas definīcijas un standarti attiecībā uz tiem mēslošanas līdzekļiem, kas iegūti no otrreizējām izejvielām, nav skaidri. It sevišķi otrreizējo izejvielu definīcija būs svarīga, jo ir ierosinātas direktīvas un regulas, kurās ir runa par aprites ekonomikas principiem. Lai uzlabotu jaunās regulas īstenošanu, EESK iesaka panākt lielāku integritāti un saskaņotību ar spēkā esošo direktīvu par atkritumiem.

1.8.

Komiteja uzskata, ka pāreja uz aprites ekonomiku būs izšķirošs Eiropas un nākamo paaudžu uzdevums. Lai turpinātu šo ceļu, EESK iesaka radīt stimulus uzņēmumiem, kas ieinteresēti mainīt savu ražošanu, un īstenot iniciatīvas, kuru mērķis ir atbalstīt pārmaiņas tādās jomā kā informēšana, izpratnes veicināšana, izglītība un arodmācības.

1.9.

Dalībvalstu stratēģijās attiecībā uz notekūdeņu attīrīšanu, infrastruktūru un apsaimniekošanu būtu jāatzīst, ka notekūdeņi un dūņas ir vērtīgi izejvielu avoti organiskā mēslojuma ražošanas nozarē.

1.10.

Neatņemamai organisko mēslošanas līdzekļu tirgus struktūras sastāvdaļai vajadzētu būt reģionālā mēroga savākšanai un ražošanai, ko atbalsta sadales tīkli visās dalībvalstīs.

2.1.

Komisijas priekšlikums ir izstrādāts, lai piedāvātu konkrētus risinājumus problēmām, kas tika atklātas ex post novērtējumā (1) attiecībā uz spēkā esošo regulu par mēslošanas līdzekļiem (2) plašākā aprites ekonomikas rīcības plāna (3) kontekstā.

2.2.

Priekšlikuma mērķis ir galvenokārt atrisināt divas problēmas, kas skar iekšējo tirgu mēslošanas līdzekļu jomā:

2.3.

Galvenie Komisijas priekšlikumā aplūkotie jautājumi ir šādi:

2.4.

Komisija uzskata, ka priekšlikums nodrošinātu virkni ieguvumu, tostarp šādus:

3.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu tāpēc, ka tas ļauj atrisināt dažus svarīgus jautājumus mēslošanas līdzekļu tirgū un veicina pāreju uz aprites ekonomiku.

3.2.

Komiteja atkārtoti pauž atbalstu ikvienai iniciatīvai, kuras mērķis ir noslēgt ciklu saistībā ar aprites ekonomikas rīcības plānu (12). EESK uzskata, ka saskaņotu un vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšana organisko mēslošanas līdzekļu tirgū ir nozīmīgs vides aizsardzības mērķis, kā arī svarīgs ekonomikas attīstības un darbvietu radīšanas dzinējspēks.

3.3.

EESK atzīst nepieciešamību novērst šķēršļus, kas ierobežo otrreizējo izejvielu (tostarp organisku otrreizējo izejvielu) brīvu apriti un inovāciju, un vienlaikus saglabāt un piemērot visus svarīgos vides aizsardzības principus, ieskaitot piesardzības principu.

3.4.

Komiteja atbalsta priekšlikumu par to, ka jāizveido efektīva kontroles, marķēšanas un izsekojamības sistēma, lai nodrošinātu šo produktu drošumu un kvalitāti. Tā it īpaši atbalsta to, ka:

3.5.

EESK atzīst, ka ražotāji var izvēlēties, vai piemērot Eiropas Savienības vai valsts tiesību aktus par marķēšanu, taču vēlas norādīt, ka atšķirīgi valstu noteikumi un standarti ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pašreiz tirgū ir darbības traucējumi un sadrumstalotība. Šā iemesla dēļ komiteja iesaka īstenot mērķorientētu pieeju, lai novērstu jaunus draudus saistībā ar negodīgu konkurenci un neatbilstību augstākajiem izsekojamības, kvalitātes un drošuma standartiem.

3.6.

Komiteja atzīmē, ka Komisijas priekšlikumā galvenais aspekts ir augsnes auglība un aizsardzība, taču norāda, ka bez Augsnes pamatdirektīvas, kas ļautu izstrādāt un ieviest kopīgus standartus ilgtspējīgai augsnes izmantošanai un aizsardzībai (14), šis mērķis būs grūti sasniedzams. Turklāt komiteja uzsver, ka jāņem vērā augsnes atšķirības, kas pastāv starp dalībvalstīm, un tādēļ būtu jāpieņem attiecīgajam mērķim atbilstoši standarti.

3.7.

Komiteja piekrīt priekšlikumam par to, ka jānosaka ierobežojumi, lai pakāpeniski samazinātu kadmija un citu smago metālu saturu mēslošanas līdzekļos. Tajā pašā laikā tā apzinās, ka tad, ja strauji un radikāli būtu jāsamazina kadmija daudzums mēslošanas līdzekļos, palielinātos ražošanas izmaksas un līdz ar to lauksaimnieku un patērētāju izdevumi. Ņemot vērā procesus, kas izjauc ierasto kārtību un veido pāreju uz aprites ekonomikas modeli, šī izmaksu nobīde un no tās izrietošā cenu maiņa varētu kļūt par ekonomikas instrumentu, kas patērētājus un lauksaimniekus mudinātu uz pārmaiņām. Lauksaimniekiem ir jābūt aizsargātiem pret krasu cenas pieaugumu un tādējādi jāgūst labums no mēslojuma pieejamības atbilstīgi viņu vajadzībām.

3.8.

EESK uzsver, ka atbilstības nodrošināšanas papildizmaksas varētu negatīvi ietekmēt MVU konkurētspēju (15). Tā kā atzinumā izskatāmajai regulai ir stratēģiska nozīme, komiteja iesaka nodrošināt stimulus, kas mazos un vidējos uzņēmumus mudinātu pāriet uz ilgtspējīgāku ražošanu (16). Šajā procesā liela nozīme būs Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātiem, kuru pārziņā ir pētniecība un lauksaimniecība.

3.9.

EESK uzskata: lai pārietu uz ilgtspējīgākiem mēslošanas līdzekļiem un uz aprites ekonomiku, ir nepieciešama cieša visu iesaistīto pušu – ražotāju, lauksaimnieku, darba ņēmēju un patērētāju – apņemšanās. Turpinās tehnisko konsultāciju un paraugprakses pilnveidošana, taču par to ne vienmēr ir pietiekama informācija. Tāpat kā citās jomās būtiska nozīme ir informēšanai, izpratnes veicināšanas kampaņām, arodmācībām un mūžizglītībai (17). Šo mērķi sasniegt varētu palīdzēt Aprites ekonomikas forums, kam telpas nodrošinātu EESK, kā ierosināts EESK atzinumā NAT/676 par dokumentu kopumu attiecībā uz aprites ekonomiku.

4.1.

EESK piekrīt, ka jāgroza Regulas (EK) Nr. 1107/2009 46. pants, lai augu biostimulantus varētu iekļaut CE marķētu mēslošanas līdzekļu sistēmā, nevis pieskaitīt pie augu aizsardzības produktiem. Tomēr komiteja aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt šo procesu, lai tas netiktu izmantots nolūkā apiet tiesību aktus par augu aizsardzības līdzekļiem, tādējādi radot iespējamus veselības un vides apdraudējumus.

4.2.

Komiteja uzskata, ka no otrreizējām izejvielām iegūti mēslošanas līdzekļi nākotnē varētu būt svarīga integrētas aprites ekonomikas sastāvdaļa (18). Lai uzlabotu saskaņotību ar spēkā esošo Atkritumu pamatdirektīvu (19), EESK iesaka veikt šādus pasākumus:

4.3.

Statuss “atkritums vairs nav atkritums” (20), kā definēts Komisijas priekšlikumā, attiecas uz mēslošanas līdzekļiem, bet ne uz to sastāvdaļām. EESK uzskata, ka šis jēdziens būtu jāattiecina uz sastāvdaļām, jo jebkura reģenerācijas darbība jāveic ar sākotnējo sastāvdaļu, nevis ar mēslošanas līdzekļiem kā galaproduktiem.

4.4.

Komiteja ir pārliecināta, ka “uzvedinošā pieeja” (nudge thinking) varētu būt noderīgs instruments, kas ļautu sasniegt vispārējo mērķi, proti, iesaistot un uzrunājot ražotājus, lauksaimniekus un patērētājus un veicinot ilgtspējīgāku izvēli un uzvedību, palielināt iekšējā tirgus efektivitāti saistībā ar pāreju uz aprites ekonomiku.

4.5.

Sadzīves notekūdeņi varētu kļūt par otrreizējo izejvielu šajā jaunajā nozarē. Būtu jāveicina kanalizācijas infrastruktūras analīze dalībvalstu līmenī, lai iegūtu precīzu izmaksu un ieguvumu analīzi attiecībā uz ieguldījumiem infrastruktūras attīstībā, kura būtu jāvirza galvenokārt uz kvalitatīvu, labi nošķirtu un barības vielām bagātu notekūdeņu piegādes nodrošināšanu. Urīns var būt labs fosfora un slāpekļa avots, kurā nav smago metālu koncentrācijas kā iežu nogulsnēs, kur sastopams it īpaši fosfāts.

4.6.

Neatņemamai organisko mēslošanas līdzekļu tirgus struktūras sastāvdaļai vajadzētu būt reģionālā mēroga savākšanai un ražošanai, ko atbalsta sadales tīkli visās dalībvalstīs. Šo modeli var papildināt ar daudziem savākšanas un, ja iespējams, ražošanas punktiem vietējā līmenī.

4.7.

Komiteja atzīmē, ka tālejošo mērķi attiecībā uz kadmija satura samazinājumu varētu vieglāk sasniegt, lielā mērā koncentrējoties uz mēslošanas līdzekļiem, kuros ir fosfāts, kas iegūts no citiem avotiem, nevis no kadmija piesārņotiem iežiem.

4.8.

Atbrīvojumi, kas REACH (ķimikāliju reģistrēšana, vērtēšana, licencēšana un ierobežošana) tiesiskajā regulējumā paredzēti kompostam, būtu jāpaplašina, lai sekmētu jaunas tirgus iespējas un inovāciju tādās jomās kā struvīts un ar to saistīti produkti.

4.9.

EESK mudina Komisiju pielikumos iekļaut papildu komponentmateriālu kategorijas, lai neatpaliktu no tehniskās attīstības, kas dod iespēju drošus un iedarbīgus mēslošanas līdzekļus ražot no tādām pārstrādātām otrreizējām izejvielām kā biokokogles un pelni.

4.10.

EESK aicina Komisiju radīt stimulus, lai atbalstītu kūtsmēslu pārstrādi saskaņā ar aprites ekonomikas principiem. Vienlaikus ir svarīgi, lai mēs neradītu sistēmas, kas sekmē kūtsmēslu ražošanu pārmērīgos apjomos. Tā kā ir jāreformē mūsu lauksaimniecības sistēmas, tad, kā jau ir uzsvērts citos atzinumos par KLP reformu (21), koncentrētas kūtsmēslu ražošanas reģionos ir jāsamazina šis apjoms, tādējādi īstenojot daļu no mūsu lauksaimniecības pārtikas sistēmu vispārējās reformas, kuras mērķis ir izveidot ilgtspējīgu modeli.