Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52016AE1497

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam par 470–790 MHz frekvenču joslas izmantošanu Savienībā” (COM(2016) 43 final – 2016/0027 (COD))

    OV C 303, 19.8.2016, p. 127–130 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    19.8.2016   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 303/127


    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam par 470–790 MHz frekvenču joslas izmantošanu Savienībā”

    (COM(2016) 43 final – 2016/0027 (COD))

    (2016/C 303/18)

    Ziņotājs:

    Raymond HENCKS

    Padome 2016. gada 16. februārī un Eiropas Parlaments 2016. gada … saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

    “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam par 470–790 MHz frekvenču joslas izmantošanu Savienībā”

    (COM(2016) 43 final – 2016/0027 (COD)).

    Par komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2016. gada 3. maijā.

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 517. plenārajā sesijā, kas notika 2016. gada 25. un 26. maijā (2016. gada 26. maija sēdē), ar 167 balsīm par un 3 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

    1.   Secinājumi un ieteikumi

    1.1.

    EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par no jauna pieejamas jaudas koordinētu atbrīvošanu ar konkrētu grafiku 694–790 MHz frekvenču joslā (tā saucamajā “700 MHz joslā”), kuru varēs izmantot mobilo sakaru operatori, lai nodrošinātu bezvadu platjoslas pakalpojumus moderno 4. paaudzes un nākotnes 5. paaudzes tehnoloģiju ietvaros un vienlaikus mazinātu ģeogrāfisko digitālo plaisu, pateicoties labākam zonu pārklājumam un lielākam datu pārraides ātrumam.

    1.2.

    Tomēr komiteja pauž bažas, vai 700 MHz joslā izmantoto jauno tehnoloģiju cena, kā arī jaunās jaudas pārdošanas cena izsolēs neradīs patērētājiem papildu slogu, kuru arvien lielāka iedzīvotāju daļa un arī daži mazie uzņēmumi vairs nevar atļauties, un tas nozīmē, ka daudziem neaizsargātiem cilvēkiem var nebūt finanšu līdzekļu, lai piedalītos jaunajā digitālajā dinamikā. Tādēļ, lai nepieļautu turpmāku ekonomisko atšķirību saasināšanos, EESK aicina dalībvalstis ieviest kompensēšanas shēmu, ņemot vērā ES noteikumus par valsts atbalstu.

    1.3.

    700 MHz joslas radiofrekvenču izplatības fizikālās īpašības droši vien atjaunos debates par iespējamo ietekmi, ko varētu radīt elektromagnētiskā lauka iedarbība uz veselību. EESK atkārtoti aicina (1) Komisiju turpināt darbu šajā jomā, ņemot vērā piesardzības principu, it īpaši tādēļ, ka ir vajadzīgi turpmāki plašāki pētījumi.

    1.4.

    EESK aicina dalībvalstis 700 MHz joslas izmantošanas tiesību piešķiršanā bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumiem raudzīties, lai dažādiem sabiedriskā transporta tīkliem būtu piekļuve kanāliem, kas nepieciešami atbilstīga pārklājuma nodrošināšanai.

    1.5.

    Visbeidzot, tā kā dažas dalībvalstis jau tagad ir piešķīrušas jauno frekvences jaudu, izmantojot pārdošanu izsolē, un sākušas valsts procedūru attiecībā uz šīs jaudas izmantošanu, EESK aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt situācijas attīstību un rīkoties saskaņā ar savu kompetenci šajā jomā, ja rodas kaut mazākais vienotā tirgus sadrumstalošanas risks.

    2.   Ievads/vispārīga informācija

    2.1.

    Pēc analogās televīzijas atslēgšanas un pārejas uz virszemes ciparu televīziju, kuras tehnoloģijām ir daudz mazāks radiofrekvenču spektrs nekā analogajai tehnoloģijai, ir radušies ievērojami joslas platuma ietaupījumi (aptuveni 18 % no kopējiem resursiem), kas izriet no mobilo sakaru digitālās dividendes iepriekšējās atbrīvošanas 800 MHz joslā.

    2.2.

    Spektrs, ko patlaban izmanto virszemes televīzija, atrodas tā dēvētās UHF joslas (470–862 MHz) zemajās frekvencēs, kurām ir stabilākas radiofrekvenču izplatības fizikālās īpašības (mazāks vājinājums nekā augstāku frekvenču gadījumā).

    2.3.

    Šīs frekvences atšķiras ar signāla apraidi lielākā attālumā un labāku iespiešanās spēju, kas ir jo īpaši piemērota lauku apgabalu pārklājumam un pārraidei ēkās. Zemo frekvenču atbrīvošana, kas ir ļoti vērtīga divvirzienu mobilai platjoslai, ir izdevīga arī tīkla būvniecības izmaksu (jo ir vajadzīgs mazāks emitentu vai raidīšanas staciju skaits) un publisko finanšu ziņā, ņemot vērā šo frekvenču izmantošanas tiesību pārdošanu operatoriem saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, kurus nosaka telekomunikāciju regulatīvās iestādes. Tāpēc šīs frekvences dažkārt dēvē par “zelta frekvencēm”. Mobilo sakaru un audiovizuālo pakalpojumu operatori cīnās par to, lai publiskās iestādes tiem piešķirtu minētas frekvences.

    2.4.

    Pašlaik 470–790 MHz joslu izmanto audiovizuālo mediju pakalpojumu apraidei, tostarp virszemes ciparu televīzijai, kā arī programmu un īpašo pasākumu veidošanai (PMSE iekārtas, piemēram, bezvadu mikrofoni un austiņas, kuras izmanto izrādēs un režisora rīkojumu nosūtīšanai televīzijas studijās). Pašlaik jaunākajai mobilo sakaru tehnoloģiju paaudzei tiek izmantotas 800 MHz, 900 MHz, 1 800 MHz un 2 600 MHz joslas frekvences.

    2.5.

    Pasaules radiosakaru konference 2012. gadā nolēma piešķirt mobilajiem platjoslas pakalpojumiem lielu daļu frekvenču, kas 470–790 MHz (tā sauktajā 700 MHz) joslā tika atbrīvotas Eiropā un Āfrikā.

    2.6.

    Šis piešķīrums mobilo sakaru pakalpojumiem 700 MHz joslā, kas sniedz papildu platjoslas jaudu, pilnībā atbilst ES radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmas (RSPP) mērķim, ar kuru saskaņā privātpersonām līdz 2020. gadam ir jābūt pieejamai platjoslai ar ātrumu vismaz 30 Mb/s.

    2.7.

    Saskaņā ar Komisijas aplēsēm jaunais frekvenču sadalījums saistās ar izmaksām televīzijas operatoriem, kuras rada pāreja no ciparu televīzijas apraides standarta MPEG-2 uz MPEG-4 (no 600 līdz 890 miljoniem euro) un/vai uz HEVC (no 450 līdz 660 miljoniem euro), kā arī patērētājiem (papildus no 40 līdz 100 euro uz vienu mājsaimniecību) sakarā ar jaunu dekoderu vai adapteru iegādi.

    3.   Lēmuma priekšlikuma saturs

    3.1.

    Izskatāmā priekšlikuma mērķis ir izmantot iespēju saistībā ar jaudas atbrīvošanu 700 MHz frekvenču joslā, lai gandrīz pilnībā harmonizētu šo joslu pasaules līmenī, jo īpaši, koordinēti sadalot un licencējot minēto frekvenci ES līmenī. Lai to panāktu, vajag:

    harmonizēt tehniskos nosacījumus bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumiem, pamatojoties uz tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes principu,

    dalībvalstīm līdz 2017. gada beigām jāpieņem un visā Savienībā jāizziņo savs valsts ceļvedis par 700 MHz frekvenču joslas pārdali, vienlaikus noslēdzot nepieciešamos frekvenču koordinēšanas pārrobežu nolīgumus,

    noteikt vienotu termiņu (līdz 2020. gada vidum), kad 700 MHz frekvenču joslas jaudai jābūt pieejamai,

    uzlikt dalībvalstīm pienākumu padarīt tiesības izmantot joslu tirgojamas līdz 2022. gada jūnijam.

    3.2.

    Attiecībā uz frekvenču joslām zem 700 MHz, vajag:

    nodrošināt 470–694 MHz frekvenču joslas vai tās daļu pieejamību audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanai ar zemes sistēmām masu auditorijai, ieskaitot bezmaksas televīziju, un izmantošanai bezvadu PMSE iekārtām, pamatojoties uz valsts apraides vajadzībām,

    līdz 2025. gadam pārskatīt joslas zem 700 MHz izmantošanu, ņemot vērā Pasaules radiosakaru konferences rezultātus, kuru 2023. gadā organizēs Starptautiskā Telesakaru savienība (ITU).

    4.   Vispārīgas piezīmes

    4.1.

    EESK atzinīgi vērtē 700 MHz joslā atbrīvotās jaudas piešķiršanu bezvadu platjoslas sakaru nodrošināšanai, vienlaikus saglabājot pietiekamu jaudu virszemes ciparu televīzijai.

    4.2.

    Komiteja arī atbalsta Komisijas priekšlikumu par koordinētu atbrīvošanu ar konkrētu grafiku; tas ļaus novērst haotiskas īstenošanas atkārtošanos, ņemot vērā 2008. gada negatīvo pieredzi, kad bez īstenošanas grafika tika licencētas atbrīvotās frekvences 800 MHz joslā. Vienlaikus EESK ierosina, lai Komisija palīdz dalībvalstīm laikus noslēgt pārrobežu nolīgumus par frekvencēm ar kaimiņvalstīm, kas neietilpst ES, lai atvieglotu 700 MHz joslas pieejamību bezvadu platjoslas pakalpojumiem vienotajā tirgū.

    4.3.

    Frekvences jaudas piešķiršana 700 MHz joslā ļaus mobilo sakaru operatoriem vidējā termiņā saglabāt vadošās pozīcijas mobilo sakaru tirgū, kura mērķis ir visaptveroša 4. paaudzes, bet pēc tam arī 5. paaudzes GSM sistēma, kuru pašlaik izmēģina un kura var sasniegt ātrumu no 10 līdz 50 Gb/s. Patērētājiem 5. paaudzes tehnoloģija nodrošinās lielāku platjoslas ātrumu un jaudu, kas dos iespēju izvērst lietisko internetu, tiešsaistes video, aplikācijas e-veselības jomā, hologrammas utt.

    4.4.

    EESK ar gandarījumu atzīmē, ka nākotnes savienojamība, izmantojot 700 MHz joslu, ir īpaši piemērota, lai nodrošinātu labāku pārklājumu lauku apvidos, un tas palīdzēs mazināt ģeogrāfisko digitālo plaisu.

    4.5.

    No otras puses, jaunais frekvenču sadalījums patērētājiem radīs izmaksas, kas noteikti būs lielākas, nekā paredzējusi Komisija (sk. 2.7. punktu), jo ne tikai izmaksas, kas gulstas uz operatoriem, sakarā ar ciparu televīzijas apraides standarta nomaiņu, bet arī cena, par kādu mobilo sakaru operatori iegādāsies jauno jaudu 700 MHz joslā, tiks pārnesta uz patērētājiem, kuriem papildus jauniem televīzijas dekoderiem/adapteriem 5. paaudzes mobilo sakaru pakalpojumu ieviešanas posmā vajadzēs iegādāties jaunus viedtālruņus.

    4.6.

    Tādēļ cenas, kas tieši vai netieši rodas no 700 MHz frekvences jaunas pārdales, var kļūt pārāk augstas arvien lielākai iedzīvotāju daļai, kā arī dažiem maziem uzņēmumiem, kuriem turklāt bieži vien par piekļuvi digitālajai videi jāmaksā vairāk nekā “integrētiem” lietotājiem, jo šie uzņēmumi neatbilst to piedāvājumu nosacījumiem, kuri izstrādāti par labu lielajiem lietotājiem. Tāpēc daudzām neaizsargātām personām nebūs vajadzīgās autonomijas, lai īstenotu savas tiesības, kas dažkārt pieejamas tikai ar digitālajām tehnoloģijām, piemēram, dažus pabalstus vai piemaksas gados veciem cilvēkiem vai jauniešiem, kuri meklē darbu. Lai cīnītos pret turpmāku ekonomisko atšķirību padziļināšanos un nodrošinātu visuresošu digitālo savienojamību, EESK aicina dalībvalstis saskaņā ar ES noteikumiem par valsts atbalstu izstrādāt kompensāciju shēmu neaizsargātiem patērētājiem, lai visi varētu būt ieguvēji no jaunās digitālās dinamikas.

    4.7.

    700 MHz joslas radiofrekvenču izplatības fizikālās īpašības droši vien atjaunos debates par iespējamo ietekmi, ko varētu radīt elektromagnētiskā lauka iedarbība uz veselību. EESK atkārtoti aicina (2) Komisiju turpināt darbu šajā jomā, ņemot vērā piesardzības principu, it īpaši tādēļ, ka ir vajadzīgi turpmāki plašāki pētījumi.

    4.8.

    Lēmuma priekšlikumā ir paredzēts arī dalībvalstu pienākums “apsvērt pasākumus, kas, piešķirot tiesības izmantot 700 MHz joslu bezvadu platjoslas elektronisko sakaru pakalpojumiem, nodrošinātu augstas kvalitātes pārklājumu saviem iedzīvotājiem un teritorijai”. EESK uzskata, ka šajā kontekstā operatoru rīcībā ir jābūt kanāliem, ar ko nodrošināt pienācīgu mobilo platjoslas pārklājumu ne tikai lauku apvidos, bet arī dažādos sabiedriskā transporta tīklos.

    4.9.

    Tā kā dažas dalībvalstis jau tagad ir piešķīrušas frekvenču jauno jaudu, izmantojot pārdošanu izsolē, un sākušas valsts procedūru attiecībā uz šīs jaudas izlietojumu, EESK aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt situācijas attīstību un rīkoties saskaņā ar savu kompetenci šajā jomā, ja rodas kaut mazākais vienotā tirgus sadrumstalošanas risks.

    Briselē, 2016. gada 26. maijā

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

    Georges DASSIS


    (1)  OV C 242, 23.7.2015., 31. lpp.

    (2)  Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.


    Top