18.5.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 177/57

Ziņotājs:

Jan SIMONS

1.1.

Komiteja var atbalstīt Komisijas priekšlikumu par grozījumu veikšanu Regulā (EK) Nr. 1406/2002 par Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) izveidošanu, jo tas atbilst plašākai pieejai, kuras mērķis ir nodrošināt ārējo jūras robežu daudz labāku apsardzi nekā līdz šim.

1.2.

Tomēr saskaņā ar 2015. gada septembrī un decembrī pieņemtajām rezolūcijām par bēgļu masveida pieplūdumu komiteja vēlas vēlreiz uzsvērt, ka ierosinātie pasākumi jāīsteno ārkārtīgi steidzami. Nevar un nedrīkst būt tā, ka bēgļu ceļš pāri jūrai arī turpmāk būtu saistīts ar tik daudzu dzīvību zaudējumu, ka turpinās bēgļu nelegāla ierašanās un ka dalībvalstis, ieviesdamas pastāvīgu robežkontroli, veic vienpusējus pasākumus.

1.3.

Komiteja neatlaidīgi aicina no regulu projektu nosaukuma un teksta svītrot vārdus “un krasta” un atstāt tikai vārdus “Eiropas Robežu apsardzes aģentūra”. Eiropas Robežu apsardzes aģentūra pilda tikai vienu no uzdevumiem, ko ietver krasta uzraudzība, savukārt Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA) šajā jomā jau īsteno daudzus pienākumus. Ja Robežu apsardzes aģentūras nosaukumā tiktu saglabāti vārdi “un krasta”, var gandrīz droši apgalvot, ka radīsies nevajadzīgi pārpratumi, kas varētu novest pie darbības pārklāšanās.

1.4.

Komiteja atzinīgi vērtē EMSA pienākumu paplašināšanu. EMSA ir aģentūra, kas aizvadīto gadu laikā ir sniegusi reālu ieguldījumu kuģošanas drošības uzlabošanā un kuģu radītā piesārņojuma novēršanā un apkarošanā. Tomēr komitejai ir lielas šaubas par to, vai EMSA ar tās rīcībā esošajiem cilvēkresursiem un finanšu līdzekļiem spēs pienācīgi izpildīt tai uzticētos papildu pienākumus.

1.5.

Ļoti satraucošs ir fakts, ka ar satelītattēlu palīdzību nav iespējams vai tikai ar grūtībām iespējams pamanīt nelielas koka vai gumijas laivas. Komisija uzskata, ka tālvadības gaisa kuģu (RPA, saukti arī par droniem) izmantošana var šo nepilnību novērst. Komiteja atbalsta šādu pieeju, jo to izmantošana nodrošinās pilnvērtīgu novērošanu un ar tās palīdzību pirmām kārtām būs iespējams izvairīties no jauniem cilvēku upuriem.

1.6.

Komiteja arī pauž bažas par faktu, ka dažas dalībvalstis ievieš pastāvīgu robežkontroli, kas, kā liecina šajā jomā veikti pētījumi, rada ievērojamas izmaksas. EESK skatījumā izmaksu efektīva un no ekonomiskā viedokļa darboties spējīga krasta uzraudzības sistēma varētu pamudināt dalībvalstis atteikties no pastāvīgas robežkontroles un radīt Šengenas sistēmas pilnīgas atjaunošanas iespēju agrākajā stāvoklī.

1.7.

Komitejas ieskatā intensīvāka sadarbība un informācijas apmaiņa starp attiecīgajām trijām Eiropas aģentūrām gan savā starpā, gan ar valsts iestādēm, kas atbild par šo jomu, varētu palīdzēt izveidot darboties spējīgu un efektīvu jūras uzraudzības sistēmu. Komiteja uzstāj, ka lēmumu pieņemšanas procesam ir jānorit ātri. Problēmas ir pārāk neatliekamas, lai tērētu daudz laika.

2.1.

Eiropas Komisija 2015. gada 15. decembrī publicēja dokumentu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1406/2002 par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu” (COM(2015) 667 final). Pēc tam Eiropas Parlaments un Padome lūdza Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punktu sniegt atzinumu par minēto dokumentu.

2.2.

Komiteja labprāt izpilda šo lūgumu, jo uzskata, ka ierosinātie grozījumi Regulā (EK) Nr. 1406/2002 ir nozīmīgs solis virzībā uz Eiropas sadarbības stiprināšanu to pakalpojumu jomā, ar kuriem tiek sniegts atbalsts krasta robežu uzraudzībai, kā arī tiecoties uz labāku sadarbību un koordināciju starp kompetentajām Eiropas aģentūrām ar mērķi panākt sinerģētisku ietekmi un sniegt šīm aģentūrām iespēju strādāt efektīvāk, rezultatīvāk un rentablāk. Tādējādi ES aģentūras par robežu un krasta apsardzes pienākumu veikšanu atbildīgajām valsts iestādēm varēs nodrošināt kvalitatīvu un izmaksu ziņā lietderīgu informāciju.

2.3.

Tas ir steidzami nepieciešams, jo, pamatojoties uz Komisijas sniegtajiem datiem, dalībvalstīs par krasta apsardzes funkciju izpildi tādās jomās kā jūras drošība, robežkontrole, zivsaimniecības kontrole, muitas kontrole, vides aizsardzības pakalpojumi u. c. pašlaik atbild vairāk nekā 300 civilās un militārās iestādes.

2.4.

Šīs valsts iestādes, veicot savus pienākumus, saņem atbalstu no vairākām ES aģentūrām, piemēram, no Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (saukta arī par Frontex), EMSA un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras (EFCA).

2.5.

Izskatāmais tiesību akta priekšlikums ir daļa no Eiropas Komisijas ierosinātā pasākumu kopuma labākai Eiropas ārējo robežu aizsardzībai un Eiropas sadarbībai jūras uzraudzības stiprināšanas jomā. Citi priekšlikumi attiecas uz regulu, kuras mērķis ir Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūras izveide un grozījumu veikšana Regulā (EK) Nr. 768/2005, ar ko izveido Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru, un pēc veida tie ir līdzīgi izskatāmajam priekšlikumam.

2.6.

Priekšlikumam pievienotajā Komisijas paziņojumā “Eiropas robežu un krasta apsardze un efektīva Eiropas ārējo robežu pārvaldība” (COM(2015) 673 final) ir norādīts, ka Eiropas Komisijas priekšlikumu pamatā ir milzīgais ES ārējo robežu nelegālas šķērsošanas gadījumu skaits.

2.7.

Kā norādīts šā Komisijas paziņojuma (COM(2015) 673 final) 1. punkta 1. zemsvītras piezīmē, laikposmā no 2015. gada janvāra līdz novembrim robežas nelegālas šķērsošanas gadījumu skaits pārsniedz 1,5 miljonus, un tā rezultātā plašas nereģistrētu un neidentificētu bēgļu un migrantu masas turpinājušas ceļu cauri ES.

2.8.

Tas ir radījis spiedienu uz Šengenas nolīgumu. Tai pašā laikā dažas dalībvalstis ir pieņēmušas lēmumu uz laiku atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām, taču šāda situācija nevar turpināties ilgi.

2.9.

Nesen veikts Francijas ideju laboratorijas France Stratégie pētījums liecina, ka Šengenas režīma likvidēšanas radītā ekonomiskā kaitējuma apmērs varētu sasniegt pat EUR 100 miljardus. Ilgākā termiņā tirdzniecība starp Šengenas zonas 26 valstīm samazinātos par 10 līdz 20 %, un Šengenas zonas valstu nacionālais kopprodukts saruktu par 0,8 %.

2.10.

Komisija 2015. gada maijā pieņemtajā paziņojumā par Eiropas programmu migrācijas jomā (COM(2015) 240 final) norādīja, ka ir jāievieš ārējo robežu kopīga pārvaldība atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. pantam.

2.11.

Turklāt Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Jean-Claude Juncker 2015. gada septembra uzrunā par stāvokli Savienībā paziņoja, ka līdz gada beigām Komisija sniegs priekšlikumus pilnībā darboties spējīgas Eiropas robežu un krasta apsardzes izveidei. Šis solījums tika izpildīts 2015. gada 15. decembrī. Izskatāmais priekšlikums ir daļa no minētās iniciatīvas.

3.1.

2015. gada 16. septembrī pieņemtajā rezolūcijā par pašreizējo bēgļu krīzi EESK jau uzstāja, ka Eiropai ir jāuzņemas atbildība par šo ārkārtīgi plašo bēgļu plūsmu un jārīkojas nekavējoties un kolektīvi.

3.2.

Šajā rezolūcijā komiteja arī pauda bažas par to, ka ir apdraudēts Šengenas nolīgums un personu brīva pārvietošanās un brīva preču aprite. Tas vēlreiz tika uzsvērts rezolūcijā par bēgļiem, ko komiteja pieņēma 2015. gada 10. decembrī un kurā tā uzsvēra: “Ļoti svarīgi ir pienācīgi nodrošināt Šengenas valstu ārējās robežas. Iekšējo šķēršļu atjaunošana un žogu celšana tomēr netuvinās ES pilsoņus un neveicinās ES pilsoniskumu.”

3.3.

Komiteja uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai bez kavēšanās tiktu veikti pasākumi nolūkā uzlabot sadarbību robežu, tostarp krasta, uzraudzības jomā. Tāpēc komiteja atbalsta Komisijas priekšlikumu par grozījumu veikšanu Regulā (EK) Nr. 1406/2002 par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu un jo īpaši ideju, ja ne priekšlikumu tagadējā stāvoklī, Frontex vietā izveidot Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūru, kas cieši sadarbosies ar Eiropas Jūras drošības aģentūru (EMSA) un ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (EFCA).

3.4.

Komiteja neizprot, kāpēc Komisijas priekšlikumā par “jaunu” aģentūru Frontex tiek runāts par krasta apsardzi, jo EMSA jau ir izveidojusi dažādas īpašas informācijas sistēmas jūrlietu jomā, ir ieguvusi tajā zināmu pieredzi un atbilstoši minētajiem Komisijas priekšlikumiem arī nākotnē saņems papildu uzdevumus šajā jomā.

3.5.

Šīs jomas eksperti uzskata, ka tāds ir secinājumus, ko iespējams izdarīt no priekšlikumiem budžeta jomā. Finanšu dati liecina, ka EMSA izmantos RPA pakalpojumus (dronu pakalpojumus), ar kuru palīdzību tā šajās sistēmās varēs ievadīt papildu līmeņa datus, kas ir plašāki nekā tie, kuri attiecas tikai uz robežu uzraudzību.

3.6.

Tāpēc komiteja iesaka pārpratumu novēršanas nolūkā izvairīties no termina “robežu apsardze” izmantošanas. Turklāt starp šīm trijām aģentūrām jau pastāvošā sadarbība liecina, ka pienākumu sadalījums praksē ir izrādījies efektīvs un darbojas labi.

3.7.

Komisija uzsver, ka par krasta apsardzes nodrošināšanu atbildīgajām valsts iestādēm jau drīzumā jāspēj gūt labumu no šīs uzlabotās sadarbības. Šiem ieguvumiem jāizpaužas kā labākai informācijas apmaiņai un operatīvai ārējo robežu uzraudzībai.

3.8.

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka EMSA ir ieņēmusi vadošo lomu un būtiski ar RPA pakalpojumu (dronu) palīdzību uzlabo spēju uzraudzīt Eiropas Savienības ārējās jūras robežas. Dronu ieviešana ne vien uzlabos kontroles operativitāti un efektivitāti, bet varēs kalpot arī citiem mērķiem.

3.9.

Noslēdzot atzinumu par grozījumiem regulā par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu (1), komiteja apliecināja pozitīvu vērtējumu lomai, ko šī aģentūra pilda, uzlabojot jūras drošību dalībvalstīs. Jau toreiz tā piebilda, ka EMSA uzdevumu un kompetenču palielināšanu atbildīgā veidā tā uzskata par ļoti svarīgu.

3.10.

Lai būtu iespējams uzsākt papildu uzdevumu pildīšanu, EMSA pilnīgi noteikti ir nepieciešami cilvēkresursi un finanšu līdzekļi pietiekamā apmērā. ES budžetā ir paredzēts, ka laikposmā līdz 2020. gadam EMSA budžets ik gadu tiks papildināts ar EUR 22 miljoniem un tiks pieņemti darbā 17 pagaidu darbinieki. Komitejai ir pamatotas šaubas par to, vai tas ir pietiekami. Lai gan paši galvenie iesaistītie, tostarp EMSA, uzskata, ka tas ir apmierinoši, komitejas skatījumā šai aģentūrai nav pietiekamas rezerves, lai rīkotos ārkārtas situācijās, kuras noteikti nebūs retums. Komiteja uzskata, ka būtu lietderīgi izveidot finanšu rezervi.

3.11.

Komiteja ir ļoti nobažījusies par faktu, ka, izmantojot pašreizējās tehnoloģijas, ir grūti izsekot mazām koka vai gumijas laivām, kurās ceļo bēgļi. Satelītu informācija parasti ir pieejama tikai konkrētā laikā atkarībā no satelīta kustības trajektorijas apkārt Zemei. Saskaņā ar Komisijas ieskatiem šīs nepilnības būtu iespējams novērst, izmantojot RPA (dronus).

3.12.

Ņemot vērā bēgļu plūsmas pašreizējo mērogu, komiteja uzskata, ka, raugoties no humanitārā viedokļa un no efektīva un reāli rezultatīva krasta apsardzes viedokļa, ir būtiski nodrošināt spēju novērot visu kuģošanas līdzekļu kustību, dodot glābšanas dienestiem iespēju laikus reaģēt.

3.13.

Komiteja uzskata par pareizu, ka triju Eiropas aģentūru vidū ir izvēlēta EMSA, lai pildītu RPA (dronu) pakalpojumu organizēšanas svarīgo lomu.

4.1.

Komiteja atbalsta spēcīgāku sadarbību starp ES aģentūrām, kā arī sadarbību ar valstu krasta uzraudzības iestādēm. Šādas uzlabotas sadarbības rezultātā būtu jāizveido tāda ES ārējo jūras robežu kontrole, kuras izmaksu lietderība būtu augstāka.

4.2.

Ņemot vērā migrantu lielo plūsmu, tas ir jāizdara nekavējoties. Komiteja uzskata, ka nekādu iemeslu dēļ nav pieņemama kavēšanās īstenot šajā nolūkā nepieciešamos pasākumus. Savukārt līdztekus vienīgajam izskatāmajam priekšlikumam par EMSA būtu nekavējoties jāpieņem un jāīsteno visi tie, ko Komisija ir iesniegusi, protams, ņemot vērā komitejas norādījumus.

4.3.

Komiteja var piekrist EMSA pienākumu paplašināšanai, jo aizvadīto gadu laikā EMSA ir sevi apliecinājusi kā organizācija, kas garantē augsta līmeņa jūras drošumu un drošību un tai ir izšķiroša loma cīņā ar kuģu radīto piesārņojumu.

4.4.

EMSA pienākumu paplašināšanas rezultātā ir jāpanāk uzlabota ar jūras uzraudzību saistītas reālā laika informācijas izplatīšana starp trim ES aģentūrām un valstu krasta uzraudzības iestādēm, RPA (dronu) izmantošana ES ārējo jūras robežu kontrolei, ar satelītu palīdzību iegūtās informācijas pieejamība, labāki sakaru pakalpojumi kopēju operāciju atbalstam, kā arī lielākas uzmanības pievēršana izglītībai un apmācībai un būtisks investīciju pieaugums šajās jomās.

4.5.

Komitejai rodas jautājums, kāpēc Komisija ir veltījusi vienu punktu, lai norādītu, ka Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) pārtrauks sniegt bezmaksas SAT-AIS (AIS satelītdati) pakalpojumus, neiekļaujot atsauci arī uz priekšlikuma punktiem par finansējumu, kuros ir paredzēts, sākot no 2017. gada, piešķirt līdzekļus šim mērķim, kā arī nenorādot, ka 2016. gadam risinājums varētu tikt atrasts ar programmas Copernicus palīdzību. Komiteja ir pārliecināta, ka šo iespēju būs iespējams īstenot.