19.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 303/138

Ziņotājs:

Andrzej ADAMCZYK

Līdzziņotājs:

Gintaras MORKIS

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Savienības Augstās pārstāves un Eiropas Komisijas pieņemto kopīgo paziņojumu par Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu, un atzīst, ka minētajā paziņojumā, kas uzskatāms par mēģinājumu pārveidot EKP, lai palielinātu tās efektivitāti, iekļauti daudzi EESK priekšlikumi, kuri pausti atzinumā par kopīgo apspriešanas dokumentu “Ceļā uz jaunu Eiropas kaimiņattiecību politiku” (1).

1.2.

EKP ir jāpārskata tāpēc, ka, no vienas puses, standartizētu risinājumu pieeja izrādījusies nesekmīga un, no otras puses, dienvidu un austrumu kaimiņvalstu relatīvajā viendabīgumā patlaban vērojama sadrumstalotība un sadalīšanās.

1.3.

Jaunajā EKP ir jāatzīst, ka cēlonis dramatiskajiem notikumiem šajos reģionos ir gan ārējais spiediens, gan iekšējā nestabilitāte, kas saistīta ar nabadzību, nevienlīdzību, iespēju trūkumu, korupciju, politisku un reliģisku radikalizāciju, kā arī vardarbīgu ekstrēmismu.

1.4.

Pārskatīšanas mērķis ir padarīt EKP pietiekami elastīgu, lai varētu uzturēt kontaktus ar tām valstīm, kuras nespēj vai nevēlas izpildīt visas prasības attiecībā uz ekonomisko integrāciju vai saskaņošanu ar acquis communautaire. Šajā ziņā jaunā EKP ir veidota iekļaujošas pieejas garā.

1.5.

Lai mazinātu kaitējumu, kas dramatisko notikumu dēļ rodas kaimiņvalstīm, paziņojumā ierosināta jauna prioritāte – stabilizācija, un jauna pieeja – diferenciācija.

1.6.

Uz stabilizāciju liktais uzsvars ir izskaidrojums tam, kāpēc iekšējai un ārējai drošībai minētajā paziņojumā ierādīta tik būtiska vieta. Tomēr par spīti tam, ka ES rīcībā esošo instrumentu klāsts ir ierobežots, pašreizējā reaģējošā pieeja būtu jāaizstāj ar proaktīvu politiku, proti, dinamiskiem diplomātiskiem centieniem rast mierīgu risinājumu iesaldētajiem konfliktiem un nepieļaut jaunus.

1.7.

EESK vēlētos uzsvērt, ka ekonomikas attīstība ir galvenais priekšnoteikums, lai ES kaimiņvalstīs nodrošinātu stabilu un drošu vidi. Eiropas Savienībai vajadzētu būt ļoti konsekventai, sniedzot ekonomisko atbalstu EKP partneriem, stiprinot stāvokli ilgtermiņā un motivējot turpināt ekonomikas reformas, palielināt konkurētspēju un modernizēt uzņēmējdarbības normas.

1.8.

Ir arī nepārprotami skaidrs, ka ekonomikas attīstība jāpapildina ar sociālo un vides dimensiju; tikai kopā šie faktori var patiešām veicināt reālu progresu, stabilitāti un sociālo mieru.

1.9.

EESK apzinās, ka jaunā darba metode – diferenciācija – atspoguļo politiskā reālisma izpratni jautājumā par pieaugošajām atšķirībām starp partnervalstīm un to dažādajām interesēm. Tomēr pat tad, ja visi saimnieciskie kritēriji nav izpildāmi, ES nedrīkst piekāpties jautājumā par Eiropas pamatvērtībām, tostarp attiecībā uz sociālo dimensiju, vispārējo cilvēktiesību ievērošanu, demokrātiju un tiesiskumu. Paziņojumā diemžēl nav minēts SDO darba standartu ievērošanas princips, kas ir viens no stūrakmeņiem līdzsvarotās darba attiecībās.

1.10.

Pietiekama uzmanība nav pievērsta organizētas pilsoniskās sabiedrības lomai un autonomam sociālajam un pilsoniskajam dialogam. Eiropas kaimiņattiecību politikas mērķus, tostarp stabilizāciju, nekad nevarēs sasniegt bez neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju aktīvas līdzdalības. Mēs nekad nedrīkstam aizmirst, ka Eiropas integrācija pirmām kārtām ir miera projekts, un pilsoniskajai sabiedrībai ir ārkārtīgi svarīgi, lai tas būtu sekmīgs.

1.11.

Paziņojumā nekas nav teikts par pašreizējo sociālā un pilsoniskā dialoga trūkumu, kā arī par biedrošanās un pulcēšanās brīvības pārkāpumiem EKP darbības zonā.

1.12.

Paziņojumā ierosinātā pieeja šķiet diezgan piesardzīga – ierobežot EKP mērķus, jo sarūk iespējas. Ir tiesa, ka Eiropas Savienībai ir nācies saskarties ar postošām un dažkārt pat dramatiskām norisēm gan Eiropas dienvidu, gan austrumu kaimiņvalstīs. Tomēr redzējuma trūkums nepalīdzēs izkļūt no strupceļa. EESK ierosina definēt jaunu, drosmīgu un dinamisku EKP darba kārtību, tostarp izredzes pievienoties Eiropas Savienībai, atsevišķām partnervalstīm, īpaši austrumos, kurām ir šāda vēlme un kuras spēj un vēlas izpildīt prasības.

1.13.

EESK atzinīgi vērtē nostādni, ka jaunajā EKP ļoti liela nozīme būs labākai ES politikas skaidrošanai un popularizēšanai, lai skaidrāk parādītu ES politikas jēgu un konkrētu ES pasākumu pozitīvo ietekmi. Taču tikpat svarīgi ir pēc iespējas mazināt briesmas, ko var radīt kļūdaina informācija, dezinformācija un propaganda, kura ir pretrunā realitātei, ES vērtībām un EKP mērķiem.

1.14.

Jāuzsver, ka gan dienvidos, gan austrumos EKP apdraud ārēji faktori. Da'esh izmanto terorismu un karu, lai mēģinātu destabilizēt arī dienvidu kaimiņvalstis. Krievijas diplomātijas pūliņi un militārā darbība ir tieši vērsta uz EKP, it īpaši uz Austrumu partnerību. Turklāt tās militārā intervence dienvidos stiprina autoritāro režīmu Sīrijā.

2.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu, kuras nolūks ir precizēt šīs politikas mērķus un vispārējo pieeju pēc dramatiskajiem notikumiem ES kaimiņvalstīs.

2.2.

ES attiecības ar kaimiņvalstīm balstās uz Līguma par Eiropas Savienību (LES) 8. panta 1. punktu; tajā ir noteikts, ka Savienība veido īpašas attiecības ar kaimiņvalstīm, lai izveidotu labklājības un labu kaimiņattiecību telpu, kuras pamatā ir Savienības vērtības un kuru raksturo ciešas un mierīgas, uz sadarbību balstītas attiecības.

2.3.

Sākotnējie EKP mērķi bija diezgan vērienīgi, un vispārējais nolūks bija panākt pēc iespējas ciešāku politisko asociāciju un pēc iespējas augstāku ekonomiskās integrācijas pakāpi ar ES austrumu un dienvidu kaimiņvalstīm.

2.4.

Viena no ekonomiskās integrācijas sekām ir potenciāli lielāka piekļuve ES vienotajam tirgum, kam jāiet kopsolī ar grūtām politiskām, ekonomiskām un institucionālām reformām, kā arī apņēmību ievērot demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības.

2.5.

Tomēr kopš 2003.–2004. gada, kad EKP tika izstrādāta, kaimiņvalstīs ir notikušas būtiskas pārmaiņas, un universālās, visiem derīgās vienotās pieejas princips ir izrādījies pilnīgi neefektīvs.

2.6.

Kopš 2014. gada austrumu kaimiņreģionu ir smagi skārusi pašreizējā Krievijas prezidenta administrācijas un valdības agresīvā politika, it īpaši karš Ukrainā un (daļēji sekmīgie) manevri ar mērķi piesaistīt ES austrumu kaimiņvalstis Eirāzijas Ekonomikas savienībai, kurā dominē Krievija.

2.7.

Atzīstot ikvienas valsts tiesības uz savu politisko perspektīvu, tomēr jānorāda, ka pašreizējā Krievijas administrācija vēlas veidot pati savu kaimiņattiecību politiku, kas nav saderīga ar EKP, un grib, lai to uzskata par globālo procesu dalībnieci un ES līdzvērtīgu veidojumu.

2.8.

Lai gan konstruktīva ES sadarbība ar Krieviju varētu dot labumu abām pusēm, šķiet maz ticams, ka tuvākajā nākotnē būs iespējams izvairīties no interešu konflikta austrumu kaimiņreģionā, ja vien Krievija nemainīs savu agresīvo un postošo attieksmi. Nesenie notikumi Sīrijā ir pierādījumi, ka tas var attiekties arī uz dienvidu kaimiņvalstīm.

2.9.

Dienvidu kaimiņreģionā karš Sīrijā, konflikti Lībijā, Da'esh izveidošanās, pretrunīgas politiskās norises vairākās šā reģiona valstīs un citi bruņoti konflikti Tuvajos Austrumos nozīmē, ka lielās cerības uz mieru un demokrātisko pārveidi, kas saistījās ar Arābu pavasari, ir sākušas izbālēt, vismaz attiecībā uz tuvāko nākotni.

2.10.

Visu šo negatīvo tendenču un daudzās jomās pieaugošo dažādu valstu atšķirību dēļ gan dienvidu, gan austrumu kaimiņreģionos ir jāpārskata prioritātes, jārod jauna pieeja, jāizraugās jaunas darba metodes un jāizvērš apsteidzošāka un efektīvāka ES diplomātija. Aplūkojamais paziņojums ir atbilde uz šo aicinājumu.

3.1.

Komisija ir piekritusi EESK viedoklim, ka par pārskatītās EKP prioritātēm jānosaka stabilitāte, lielāka drošība, elastība un diferenciācija, kā arī lielāka savstarpējā atbildība. Pārskatīšanā secināts, ka daudzos kaimiņreģionos vissteidzamāk risināmā problēma ir stabilizācija, un tādēļ ieteikts to izraudzīties par jaunās EKP galveno politisko prioritāti.

3.2.

EESK šo ieteikumu uzskata par pamatotu, jo nesenie notikumi liecina, ka Eiropas Savienībai tikai daļēji ir izdevies veicināt stabilitāti, labklājību un drošību kaimiņvalstīs.

3.3.

Pilnīgi skaidrs ir arī tas, ka draudi kaimiņreģionu stabilitātei var ne tikai veidot būtisku šķērsli demokrātiskajai pārejai un reformu procesam, uz ko aicina ES, bet arī negatīvi ietekmēt gan valstis, kurās sekmīgi norit EKP rosinātas pārmaiņas, gan pašu ES.

3.4.

Ir būtiski jāpastiprina konfliktu novēršanas un to pārvarēšanas centieni, jo īpaši tādēļ, ka daudzi iesaldētie konflikti joprojām nopietni apdraud stabilitāti gan dienvidu, gan austrumu kaimiņvalstīs. Lai spētu palīdzēt rast miermīlīgus risinājumus, Eiropai, no vienas puses, būtu jāsaglabā objektivitāte un, no otras puses, jāpalīdz cietušajiem, visneaizsargātākajiem un visvairāk apdraudētajiem.

3.5.

Visai acīmredzams ir arī tas, ka nestabilitāte nav tikai ārēja spiediena rezultāts, un kopīgajā paziņojumā pamatoti ir norādīts uz saikni starp nestabilitāti un nabadzību, nevienlīdzību, iespēju trūkumu un korupciju, kas var mazināt noturību pret radikalizāciju. Tomēr dokumentā trūkst līdzsvara starp ekonomisko un sociālo dimensiju, un nepietiekami ir novērtēta labklājības un sociālās aizsardzības nozīme stabilitātes nodrošināšanā.

4.1.

Jaunā EKP ir izstrādāta tā, lai atspoguļotu partnervalstu dažādos centienus, mērķus un intereses, kā arī stāvokli, kas izriet no atšķirīgajām norisēm noteiktās ES kaimiņvalstīs.

4.2.

Kopīgajā paziņojumā teikts, ka “ES turpinās sadarbību ar partnervalstu valdībām, pilsonisko sabiedrību un iedzīvotājiem ar cilvēktiesībām un demokrātiju saistītos jautājumos”. Šis apgalvojums nebūt nav kategorisks; tas atspoguļo jauno izpratni par politisko reālismu un gatavību mīkstināt ES Pamattiesību hartā iekļauto Eiropas vērtību popularizēšanas nelokāmību.

4.3.

Paziņojumā nav minētas SDO konvencijas un ieteikumi. Tomēr SDO darba pamatstandartu ievērošana ir nepārkāpjama “sarkanā līnija”; diferenciācija šo principu nedrīkst vājināt.

4.4.

Paziņojumā norādīts, ka “(..) veidosies dažādi attiecību modeļi, kas abām pusēm ļaus labāk izjust līdzdalību. ES ir gatava apspriest iespēju kopīgi izvirzīt jaunas partnerības prioritātes, kas ikvienām attiecībām sniegtu konkrētāku ievirzi kopīgi identificētu kopēju interešu virzienā”. Tas liecina ne tikai par izmaiņām valodā, bet arī par atteikšanos no samērā “normatīvās pieejas” ar galveno uzsvaru uz Eiropas vērtību transponēšanu partnervalstīs.

4.5.

Viens no stratēģijas maiņas iemesliem varētu būt vēlme kliedēt ilūziju, ka ES demokrātijas standartus pieņemt vēlas visas tautas, tikai despotiski režīmi liedz to darīt. Tomēr EESK pārstāv viedokli, ka nevar būt diskusijas par kompromisu vispārējo cilvēktiesību un demokrātisko vērtību jautājumos.

4.6.

Tāpat ir taisnība, ka dažas partnervalstis pauda viedokli, ka EKP ir pārāk preskriptīva un nepietiekami atspoguļo partnervalstu īpatnības un centienus.

4.7.

Šī stimulējošā pieeja – “vairāk par vairāk” – tikai daļēji ir bijusi efektīva. Tā nedarbojās valstīs, kuru vietējā elite pretojās ES ievirzītām pārmaiņām. Turklāt princips “vairāk par vairāk” dažkārt radīja iespaidu, ka par ES vērtību respektēšanu tiek maksāts. Taču vienīgais veids, kā nodrošināt ES vērtību ievērošanu, ir panākt, ka cilvēki un kopienas tic to universālajai nozīmei un pieņem tās par savām personiskajām vērtībām. Nav lietderīgi pirkt vērtības apmaiņā pret projektiem. Šajā ziņā EESK atzinīgi vērtē apliecinājumu, ka “ES pētīs efektīvākus risinājumus, kā pārliecināt partnerus veikt fundamentālas reformas, ieskaitot sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības, ekonomikas un sociālajiem dalībniekiem”.

4.8.

Tomēr, pat ņemot vērā jauno diferencēto pieeju, mēs nedrīkstam pieļaut, ka jaunā, prioritārā kaimiņreģionu stabilizācijas mērķa dēļ princips “vairāk par vairāk” kļūst par principu “vairāk par mazāk”. Nosacītības principu ir jāturpina pilnveidot, EKP ietvaros īstenojot katram konkrētam gadījumam pielāgotu politiku.

4.9.

Laiks rādīs, vai jaunā diferenciācijas pieeja praksē nenozīmēs pakāpenisku EKP likvidēšanu un nemanāmu pāreju uz tīri divpusēju pieeju.

4.10.

Tāpat būtu jāuzsver, ka jaunā “līdzatbildība”, t. i., mazāk aizbildnieciska un patiesāka partnerība, apvienojumā ar diferenciāciju nedrīkst novest pie “izvēlies, ko vēlies” politikas, proti, kad partnervalsts var izraudzīties pieņemt tikai tos partnerības aspektus, kas ir parocīgi tās valdībai.

4.11.

Diferenciācija ietekmēs arī to, kā tiek ziņots par partnervalstu progresu. Tiks izstrādāts jauna veida novērtējums, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta konkrētiem mērķiem, par ko panākta vienošanās ar partneriem. Komiteja pauž nožēlu, ka līdzšinējais pārredzamais progresa ziņojumu sagatavošanas veids, kad par visām valstīm vienlaikus tiek gatavoti līdzīga formāta ziņojumi, tiks aizstāts ar vairākiem atšķirīga rakstura ziņojumiem par dažādām valstīm formātā, kas pagaidām vēl nav izstrādāts.

5.1.

Paziņojumā pietiekama uzmanība nav pievērsta organizētas pilsoniskās sabiedrības lomai, ne arī sociālajam vai pilsoniskajam dialogam. Ir tikai neskaidra atsauce uz to, ka ciešāk jāsadarbojas ar pilsonisko sabiedrību, tostarp ar sociālajiem partneriem, un “jāpaplašina savas ārējās darbības līdz attiecīgajiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem tās plašākajā izpratnē, kā arī sociālajiem partneriem”.

5.2.

Pilsoniskā un sociālā dialoga trūkums skaidri vērojams gandrīz ikvienā dienvidu un austrumu kaimiņvalstī, taču dažās valstīs šajā ziņā ir gūti būtiski panākumi, piemēram, Tunisijā un Gruzijā.

5.3.

Paziņojumā nav norāžu, ka EKP darbības teritorijā būtu tikusi pārkāpta biedrošanās brīvība un tiesības brīvi organizēt darba devējus, darba ņēmējus vai NVO, un trūkst redzējuma par to, kā nodrošināt tiem labvēlīgu vidi, kas mudinātu iesaistīties valsts politikas formulēšanā, plānošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā.

5.4.

Paziņojumā uzsvars likts uz publiskās pārvaldes reformu un uz EKP partneru apņemšanos ievērot dzimumu līdztiesību, taču nekas nav minēts par pilsoniskās sabiedrības lomu šajā sakarā.

5.5.

EESK ir gatava kopā ar savām partnerorganizācijām EKP valstīs strādāt ar skaidru mērķi – kopīgi uzraudzīt EKP īstenošanu un jaunās diferenciācijas pieejas rezultātus.

6.1.

Lai gan ES migrācijas un mobilitātes stratēģija un konkrētie ar to saistītie pasākumi ir attiecināmi ne tikai uz EKP, sadarbībai ar partnervalstīm šai jomā ir izšķiroša nozīme.

6.2.

Pašreizējās bēgļu krīzes atrisināšanai jāiekļaujas plašākā ES stratēģijā, savukārt EKP migrācijas un mobilitātes programmas efektīvai un rezultatīvai īstenošanai šeit var būt liela nozīme.

6.3.

Paziņojumā ļoti pamatoti norādīts, ka “kaimiņvalstu stabilizēšanā centrālā loma ir galveno nelikumīgās migrācijas un piespiedu pārvietošanas cēloņu risināšanai”. Tomēr tas ne visai saskan ar diferencējošo pieeju, kas varētu nozīmēt pielaidīgāku attieksmi pret dažu partnervalstu valdību sistemātiskiem politisko, sociālo un ekonomisko tiesību pārkāpumiem, pat ja tas joprojām ir galvenais nestabilitātes cēlonis.

6.4.

EESK arī norāda, ka būtu jāizvērtē vīzu režīma atvieglošanas iniciatīvas — viens no svarīgākajiem instrumentiem ciešākai sadarbībai ar EKP valstīm. EESK stingri atbalsta vīzu režīma atvieglošanas shēmas un brīdina, ka Šengenas zonas likvidēšana var tās apdraudēt.

6.5.

EESK atbalsta arī paziņojumā ietverto apliecinājumu, ka “ES turpinās veidot reālistisku un taisnīgu stāstījumu par migrāciju un aktīvi apkaros visus rasisma un diskriminācijas veidus un izpausmes, veicinot starpkultūru dialogu, kultūru daudzveidību un abpusēju sapratni”.

7.1.

EESK atzinīgi vērtē centienus stiprināt konkurētspēju, atbalstīt EKP partneru tautsaimniecību un paplašināt vietējo iedzīvotāju iespējas, jo tie ir galvenie priekšnosacījumi stabilai un drošai videi ES kaimiņvalstīs. Visām kaimiņvalstīm ir saimnieciskas problēmas, taču tās ir ļoti atšķirīgas, jo atšķiras to cēloņi, mērogs un ietekme uz stabilitāti. Tāpēc jautājums par diferenciāciju attiecību veidošanā ar kaimiņvalstīm, cita starpā, ir radies to ekonomisko un sociālo atšķirību dēļ. Turpmākās sadarbības prioritārās jomas ir reformas publiskajā pārvaldē, tiesu sistēmā un drošības sektorā, kā arī korupcijas un organizētās noziedzības apkarošana. Progress visās šajās jomās ir izšķiroši svarīgs stabilitātes nodrošināšanai, taču, lai gūtu panākumus, ir vajadzīga arī droša un stabila vide.

7.2.

EESK atzinīgi vērtē to, ka ir atzīta nepieciešamība līdztekus reformām EKP valstīs pilnīgi un efektīvi īstenot arī jau parakstītos AA/DCFTA nolīgumus. Tomēr, lai DCFTA (padziļināts un visaptverošs brīvās tirdzniecības nolīgums) dotu labumu, partnervalstīm ir jāpaveic sarežģīts darbs – būtiski jāmodernizē ražošana un pakalpojumi. Paziņojumā tas skaidri norādīts, un ir apliecināts, ka ES atbalstīs spēju veidošanu, lai palīdzētu novērst ar DCFTA saistītās problēmas.

7.3.

Tiecoties pēc ciešākas sadarbības, nedrīkstētu atteikties no mērķa liberalizēt tirdzniecību starp ES un EKP valstīm. Iespēja piekļūt ES tirgum motivē kaimiņvalstis turpināt ekonomikas reformas un modernizēt ražošanu un uzņēmumus. Tomēr pat DCFTA parakstītājām valstīm ir grūtības modernizēt savu ekonomiku, ņemot vērā nestabilo politisko un ekonomisko situāciju, kas neveicina ieguldījumus. Piekļuve ES un citiem starptautiskiem tirgiem ir tieši saistīta ar nodarbinātības jautājumiem un jauniešu izredzēm iekļauties darba tirgū. Iesakņojusies oligarhija un korupcija kavē ekonomikas reformas. Eiropas Savienībai vajadzētu būt uzstājīgākai un izmantot visus iespējamos situācijas uzlabošanas līdzekļus, lai valstīm, kuru ekonomikas vide ir stabila, būtu iespējams piesaistīt ieguldījuma kapitālu.

7.4.

Skaidrs ir arī tas, ka DCFTA īstenošana būs saistīta ar lielām sociālajām problēmām. Tāpēc izšķiroša nozīme būs visu ieinteresēto personu, sevišķi sociālo partneru, līdzdalībai minētajā procesā. Šajā ziņā pozitīva loma var būt vietējām konsultantu grupām un pilsoniskās sabiedrības platformām, un tās būtu jāiekļauj visos DCFTA īstenošanas aspektos.

7.5.

EESK ar gandarījumu atzīmē, ka patiešām pienācīga vērība paziņojumā ir veltīta izglītībai un profesionālajai apmācībai (īpaši jauniešiem). Iespējams, tiks palielināts atbalsts pamatizglītības sistēmām valstīs, kurās tas visvairāk vajadzīgs, un gan apjoma, gan finansējuma ziņā kaimiņvalstīm būs vairāk iespēju piedalīties programmā Erasmus+; tiks izmantoti arī citi jauniešu prasmju izkopšanas pasākumi, kas ievērojami atvieglos piekļuvi darba tirgum.

7.6.

Kaimiņvalstu ekonomikas stiprināšanā palīdzēt var arī transporta savienojumu uzlabošana ar šīm valstīm. Ārkārtīgi atzinīgi vērtējams ir ierosinājums Eiropas Savienībai paplašināt lielākos Eiropas komunikāciju tīklus tā, lai tie iekļautu arī austrumu partnervalstis, un kopā ar starptautiskajām finanšu iestādēm un citiem partneriem sekmēt ieguldījumus, kā arī izveidot Eiropas un Vidusjūras reģiona transporta tīklu references plānus. Šie plāni ir ļoti svarīgi arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kurām būtu aktīvi jāiesaistās to īstenošanā.

7.7.

Energoapgādes ziņā ES ir atkarīga no kaimiņvalstīm. Tāpēc kopīgi enerģētikas projekti ir savstarpēji nozīmīgi un nepieciešami abām pusēm. Īpaši svarīgi ir jautājumi par energotaupību, energoefektivitāti, emisiju samazināšanu un projektiem atjaunojamās enerģijas jomā. Kopīgajā paziņojumā ir pamatoti uzsvērta vajadzība pastiprināt enerģētikas dialogu ar ES kaimiņvalstīm par energoapgādes drošību, enerģijas tirgus reformām un ilgtspējīgas enerģētikas ekonomikas veicināšanu ar mērķi izveidot noturīgu enerģētikas savienību, kuras pamatā būtu vērienīga klimata politika.

7.8.

EESK atzinīgi vērtē paziņojumā ietverto norādi: “Daudzās partnervalstīs lauksaimniecība ir nozīmīgs darbvietu avots, un ES jāturpina atbalstīt ilgtspējīga un iekļaujoša politika un investīcijas šā sektora modernizēšanā un, ja nepieciešams, diversificēšana citos ienākumus veidojošos pasākumos lauku apvidos.” Tomēr jāuzsver, ka saistībā ar DCFTA īstenošanu veiktā saskaņošana lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā nedrīkst pazemināt lauksaimniecības produktu kvalitāti vai darba standartus.

8.1.

EESK atzinīgi vērtē kopīgajā paziņojumā likto stingro uzsvaru uz drošības aspektu. Ir ārkārtīgi svarīgi stiprināt partneru izturētspēju pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem, kā arī veicināt modernizāciju ilgtermiņa ekonomiskās un sociālās stabilitātes vārdā.

8.2.

EESK atbalsta uzskaitītās EKP drošības prioritātes, kuru vidū vissvarīgākā nozīme piešķirama terorisma apkarošanai, radikalizācijas un organizētās noziedzības novēršanai, korupcijas sagraušanai un cīņai ar kibernoziedzību. Šīs prioritātes būtu jāizceļ kā galvenais uzdevums, kas jāveic drošības palielināšanai gan Eiropas kaimiņattiecību politikā, gan pašā ES.

8.3.

Tomēr jāuzsver, ka EKP valstu stabilitāti apdraud ne vien teroristiskas vai noziedzīgas organizācijas, bet arī atsevišķas valdības, kas pārkāpj starptautiskās tiesības un provocē konfliktus un krīzes EKP reģionā.

8.4.

EESK atzinīgi vērtē ierosmi dot jaunu impulsu sadarbībai jautājumos, kas saistīti ar kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP), un it īpaši atgādina par iespēju izmantot KDAP misijas un operācijas, un vajadzības gadījumā arī ES kaujas vienības, praktiskā dalītas atbildības īstenošanā un drošības interesēs. Tomēr KDAP instrumenti un diplomātiskie centieni būtu jāizmanto ne tikai reaģēšanai uz krīzēm, bet arī kā politisks instruments krīzes novēršanai. Eiropas Savienībai būtu jāuzsver vajadzība vairāk iesaistīties konfliktu novēršanā un diplomātiskā starpniecībā starp potenciāli konfliktējošām valstīm vai nevalstiskajiem dalībniekiem.

9.1.

EESK atzinīgi vērtē kopīgajā paziņojumā pausto nostāju par galveno esošo reģionālās sadarbības formātu saglabāšanu, proti, ka tiks stiprināta Austrumu partnerības programma un reģionālā sadarbība dienvidu kaimiņvalstīs. Tomēr jāuzsver, ka pēdējos gados esošo reģionālo struktūru ietvaros ir radušās būtiskas domstarpības un nesaskaņas. Iespējams, būtu lietderīgi ieviest skaidrāku atšķirību starp EKP partneriem, no pārējām valstīm nošķirot tās, kuras jau sasniegušas augstāku integrācijas līmeni ar ES (ar asociācijas nolīgumiem un padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (AA/DCFTA)) vai plāno to darīt.

9.2.

Joprojām nav skaidrs, kā jaunā EKP veicinās vēl ciešāku sadarbību ar tām partnervalstīm, kas sekmīgi īsteno AA/DCFTA un tiecas integrēties Eiropā. EESK atkārtoti pauž viedokli, ka dažām austrumu kaimiņreģiona valstīm būtu jāpiedāvā skaidra perspektīva pievienoties Eiropai. Tas ne tikai mobilizētu un motivētu šo valstu valdības censties pārveidot savu valsti un saskaņot savus tiesību aktus ar acquis communautaire, bet rosinātu arī organizētas pilsoniskās sabiedrības vēlmi atbalstīt šos centienus. Turklāt tas tuvinātu Eiropas vērtības un identitāti partnervalstu pilsoņiem.

9.3.

EESK atbalsta domu par kopīgajām tematikām, kam būtu jāveicina vispārēja virzība uz precīzāk pielāgotām iniciatīvām un projektiem, kas paredzēti ieinteresētajām pusēm no dienvidu un austrumu kaimiņvalstīm. Tomēr ierosinātā ideja šķiet pārāk vispārināta, un tai trūkst skaidra mērķa. Forumi diskusijām par tādiem jautājumiem kā migrācija, enerģētika un drošība ir pats pirmais solis ceļā uz ciešāku sadarbību šajās problemātiskajās jomās. Eiropas Savienībai būtu vajadzīga lielāka skaidrība par to, kādus rezultātus tā vēlas sasniegt, izmantojot šīs kopīgās tematikas.

9.4.

Jāņem vērā, ka dažas kaimiņvalstu kaimiņvalstis (konkrēti – Krievija) tika uzaicinātas piedalīties Eiropas kaimiņattiecību politikā, taču šo iespēju tā arī nav izmantojušas. Tādēļ tematiskās platformas būtu izmantojamas vienīgi ar konkrētu, mērķtiecīgu nolūku, nevis tālab, lai dotu iespēju trešās puses pārstāvjiem īstenot savus mērķus uz EKP principu rēķina. Paziņojumā aprakstītie veidi, kā sadarboties ar “kaimiņvalstu kaimiņvalstīm”, ir definēti ļoti aptuveni, tāpēc katrs šādas sadarbības gadījums ir cieši jāuzrauga, lai garantētu, ka neviena trešā puse to ļaunprātīgi neizmanto nolūkā darboties pret partnervalstu, ES vai pašas EKP interesēm. Kontaktiem un sadarbībai ar citām pusēm, kas nav kaimiņvalstis (vai kaimiņvalstu kaimiņvalstis), būtu jābalstās uz EKP partneru labo gribu un suverēnu lēmumu savā sadarbībā ar ES iesaistīt arī citus dalībniekus.

10.1.

EESK atzinīgi vērtē ierosmi “piesaistīt ievērojamu papildu finansējumu, vēl vairāk pastiprinot sadarbību ar lielām starptautiskajām finanšu iestādēm un izmantojot Kaimiņattiecību politikas ieguldījumu mehānismu (NIF)”, kā arī 2017. gadā paredzēto ES ārējās finansēšanas instrumentu starpposma pārskatīšanu. Ir skaidri jāuzsver, ka pieaugušās vajadzības un problēmas ES kaimiņvalstīs prasa ne tikai efektīvāk pārdalīt 15 miljardus euro, kas laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ir pieejami ar Eiropas kaimiņattiecību instrumenta (EKI) starpniecību, bet arī ievērojamus papildu līdzekļus.

10.2.

EESK atbalsta priekšlikumu izmantot EKI “elastīguma spilvenu” steidzamiem resursu piešķīrumiem neparedzētu vajadzību gadījumā un pielāgot finanšu noteikumus tā, lai neizmantotos līdzekļus drīkstētu pārnest uz nākamo gadu.

10.3.

Komiteja tomēr uzskata, ka EKP galvenā uzmanība būtu jāpievērš esošo finanšu instrumentu uzlabošanai, nevis jaunu finanšu struktūru vai “trasta fondu” veidošanai. Ciešākai dalībvalstu un partnervalstu sadarbībai būtu jānoved pie lielākas tēriņu pārredzamības un pārskatatbildības. Tas nozīmē arī spēju ātrāk reaģēt uz konkrētām politiskās un drošības situācijas izmaiņām, novirzot līdzekļus tur, kur tas ir nepieciešams. Arī gadījumiem, kad partneri neizvēlas ciešāku integrāciju, ES būtu jānosaka skaidra pieeja, lai varētu stimulēt pamatvērtību ievērošanu un svarīgu reformu turpināšanu.

10.4.

ES un dalībvalstīm vajadzētu izpētīt iespējas EKP ietvaros paplašināt kopīgo plānošanu. Dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām jābūt pieejamai lielākai pārredzamībai plānošanā un ziņošanā par rezultātiem. Šajā ziņā svarīga loma var būt pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

11.1.

EESK atzinīgi vērtē apņemšanos palielināt ES politikas redzamību un sekmēt efektīvāku komunikāciju par jauno EKP. Komisija ļoti pareizi norāda: “Labāka publiskā diplomātija palīdzēs labāk izskaidrot ES politikas pamatojumu un konkrētas ES rīcības pozitīvo ietekmi”. Tikpat svarīgi ir neaizmirst par kaitējumu, ko rada kļūdaina informācija, dezinformācija un propaganda, kas ir pretrunā ar ES vērtībām un EKP principiem.

11.2.

Eiropas Savienībai ir jāatrod atbilstoši instrumenti un kanāli komunikācijas uzdevumu risināšanai gan EKP partnervalstīs, gan ES iekšienē. EĀDD izveidotā ES Austrumu stratēģiskās komunikācijas operatīvā grupa ir tikai pirmais solis ES un EKP partnervalstu pilsoņu izpratnes veicināšanā attiecībā uz naidīgiem un negatīviem izteikumiem publiskajā komunikācijā. EĀDD nedrīkst atkāpties no savas apņemšanās vēl vairāk stiprināt ES stratēģisko komunikāciju.

11.3.

Migrācijas problēmas gan EKP reģionā, gan ES iekšienē būtu jānosaka par augstāko prioritāti stratēģiskajā komunikācijā un publiskajā diplomātijā. ES un tās dalībvalstīm būtu jāapzinās, ka jebkurš pārpratums saistībā ar migrācijas un bēgļu politiku var būtiski bojāt dalībvalstu un EKP partneru uzticēšanos un pat apdraudēt ES stabilitāti.