26.8.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 281/8

---

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2015/C 281/08)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

TERNERA DE ALISTE

ES Nr.: ES-PGI-0005-01134 – 29.7.2013

ACVN ( ) AĢIN ( X )

1.   Nosaukums

Ternera de Aliste

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Spānija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.1. grupa. Svaiga gaļa (un subprodukti)

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Produkts ir tādu jaunlopu gaļa, kuri izaudzēti no gaļas iegūšanai piemērotu šķirņu dzīvniekiem, pamatojoties uz apgabalā tradicionālu ēdināšanu un turēšanu, un kuri nokauti vecumā no 8 līdz 12 mēnešiem.

Atkarībā no lopkopības sistēmas izšķir šādu veidu dzīvniekus:

—   piena teļi– gaļu iegūst no dzīvniekiem, kas pastāvīgi turēti kūtī un pirms kaušanas netiek atšķirti no zīdītājas mātes,

—   ganību teļi– gaļu iegūst no dzīvniekiem, kuru barība ir gan mātes piens, gan arī apgabala ganību resursi un kuri beidzamā posmā tiek turēti kūtī, līdz tos nogādā kaušanai.

Ar šo aizsargāto nosaukumu apzīmētajai svaigajai gaļai raksturīgi baltas krāsas tauki un vienmērīga sadalījuma muskuļaudi, kas pēc konsistences ir cieti un nedaudz mitri. Organoleptiskajā ziņā gaļa ir ļoti maiga, sulīga un ar izsmalcinātu un patīkamu garšu un smaržu, kas nav pārāk izteiktas, bet rada iespaidu, ka gaļa mutē kūst.

Gaļas vidējais nogatavināšanas ilgums ir četras dienas.

Liemeņi atbilst E, U, R vai O muskuļaudu klasei, savukārt nobarojuma ziņā vīriešu kārtas dzīvnieku liemeņi atbilst 2. vai 3. taukaudu klasei, bet sieviešu kārtas dzīvnieku liemeņi – 2., 3. vai 4. taukaudu klasei. Atkarībā no to dzīvnieku veida, no kuriem gaļa ir iegūta, tās krāsa var būt dažāda – gaiši sārta piena teļiem vai sārta un sarkana ganību teļiem.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Vaislas govis tiek audzētas jauktā kūts un ganību lopkopības sistēmā, mazās tradicionāla rakstura saimniecībās un katru dienu tiek laistas ganībās. Ēdināšanas pamatā ir apgabala dabas resursu izmantošana, kurus barības trūkuma periodos papildina ar pļavu sienu, saknēm un citiem vietējās lauksaimniecības produktiem. Laktācijas periodā dzīvnieki saņem arī labības un pākšaugu papildbarību, kas iegūta saimniecībā uz vietas.

Laika gaitā līdztekus pastāvējuši un atdalījušies divi lopkopības veidi:

piena teļu audzēšana – to ēdināšanas pamatā ir mātes piens, ko papildina ar saimniecībās ražotiem barības līdzekļiem, lopbarību un barības koncentrātiem, ko tiem izēdina pirms atšķiršanas, kamēr tie sasniedz kaušanas vecumu. Pēc pirmās zīdīšanas reizes teļus novieto īpašā vietā attiecīgā vidē, kur tie pastāvīgi uzturas kūtī un tieši barojas ar mātes pienu. Pēc pirmā dzīves mēneša teļam sāk dot sienu, lai tam attīstītos spureklis un lai varētu sākt tam izēdināt koncentrātu papildbarību;

ganību teļu audzēšanā izšķir divus posmus: pirmais noris ganībās, bet otrais – kūtī.

—

Pirmajā posmā teļi kopā ar mātēm tiek turēti ganībās, kur to ēdināšanas pamatā ir mātes piens. Sākot ar trešo dzīves mēnesi, laukā novieto īpašas siles ar barības koncentrātiem, lai teļu augšanu optimizētu un lai tie labāk varētu pielāgoties šādam barības režīmam pēc atšķiršanas. Šā ganību posma ilgums atkarīgs no laikapstākļiem un dabas resursu pieejamības, taču tas ilgst vismaz piecus mēnešus.

—	Otrais posms noris kūtī, kur teļi tiek turēti un kur tiem līdz nokaušanai izēdina lopbarību, labības salmus un barības koncentrātus.

Ēdināšanai jāizmanto augu valsts izcelsmes barības līdzekļi, kuri veidoti galvenokārt no graudaugiem (vismaz 60 % no kopējā daudzuma), un to īpatsvars nedrīkst pārsniegt 50 % barības sausnas gadā. Ir stingri aizliegts izmantot produktus, kas var ietekmēt dzīvnieku dabisko augšanas un attīstības ritmu.

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā noris ar šo nosaukumu aizsargātā produkta iegūšanai izmantoto dzīvnieku dzimšana, augšana un nobarošana līdz to nokaušanai.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Produktu var sagatavot porcijās, filejās vai gabaliņos, ja vien visas šīs darbības veic attiecīgai kontrolei pakļauti uzņēmēji.

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Gaļas gabalus, kā arī iepakojumus ar porcijām, filejām un gabaliņiem nosūta kopā ar marķējumu, kurā ir vismaz saistītās norādes Indicación Geográfica Protegida (aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde) un Ternera de Aliste un aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes logotips, kā arī Eiropas Savienības aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes logotips.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Ražošanas apgabalu veido Aliste, Sayago un Sanabria komarka, kas ietilpst Zamora provinces rietumdaļā.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Produkta Ternera de Aliste saiknes ar tā ģeogrāfisko apgabalu pamatā ir produkta īpašā kvalitāte un reputācija.

Fiziskās vides faktori

Aliste, Sayago un Sanabria komarkā reljefs pārsvarā ir samērā līdzens un mēreni viļņains, bet šo komarku zemes platību augstums virs jūras līmeņa pārsniedz 600 m. Apgabala augsnes, kas veidojušās uz paleozoja cilmiežiem – granīta, metamorfajiem iežiem un slānekļa –, ir raksturīgi seklas, ar ierobežotu ūdensietilpību un augstu skābuma pakāpi, tādēļ tās uzskata par “nabadzīgām augsnēm”; tāpēc šis apgabals nav piemērots augstražīgu kultūraugu audzēšanai, un to izmanto ganību lopkopībai.

Klimats ir dažāds atkarībā no vietas augstuma virs jūras līmeņa, nogāžu vērsuma pret debespusēm un kalnu grēdu izvietojuma. Atšķirīgs ir arī gada vidējais nokrišņu daudzums: Sierra Segundera virsotnēs tas ir teju 2 000 mm, bet austrumu nomalēs – līdz 600 mm; šādi apstākļi veicina zālaugu attīstību ganībās un pļavās.

Dabas faktori

Apgabalā sastopamas galvenokārt pļavas un krūmāji, kur pārsvarā aug (Agrostis, Poa, Briza un Bromus ģints) graudzāles un pākšaugi. Savvaļas augu valsts klāj vairāk nekā 4/5 Zamora rietumdaļas platības, un to veido galvenokārt krūmāji, kuros aug mūžzaļie ozoli un Pireneju ozoli. Plaši sastopami arī šādu sugu augi: virši un ērikas (Erica arborea, Erica australis v. aragonensis un Calluna vulgaris), kalnrozītes (Cistus ladanifer, Cistus laurifolius), slotveida kazāboliņi, Spānijas irbulene un parastā irbulene. Tā kā dabas vide apgabalā saglabājusies samērā neskarta, ganības izceļas ar dažādību, tajās nav pārāk daudz slāpekļkrājēju augu sugu, tās ir diezgan sausas un ar rupjstiebrainiem augiem – visi šie faktori nodrošina ganāmpulka ēdināšanas dažādību.

Ģeogrāfiskais apgabals ir bijis un joprojām ir dabas vide, kurā dzīvo Pireneju vilks (Canis lupus signatus), un patlaban tas ir rezervāts, kur sastopama vislielākā šīs sugas populācija Eiropā. Vilka klātiene apgabalā ir ļoti stipri ietekmējusi teļu audzēšanas veidu, jo, saimniekojot vilku apdzīvotā vidē, lopkopjiem ir vajadzējis aizsargāt jaunos dzīvniekus, lai nepieļautu to zaudējumus un rezultātā nemazinātos ģimenes ienākumi, ko tās gūst gandrīz vienīgi no teļu pārdošanas. Tāpēc govis atnesas kūtīs, kur teļi to audzēšanas laikā pastāvīgi tiek turēti ieslēgti, lai pasargātu tos no vilkiem.

Vēsturiskie faktori un cilvēkfaktori

Zamora rietumdaļā ietilpst komarkas, kuras gadsimtiem ilgi bijušas otršķirīgas un uzskatītas par maznozīmīgām un kurās ļaudis dzīvojuši vienoti ar vidi un tai pielāgojušies, lai gūtu kādu labumu no trūcīgajiem resursiem, tādējādi praktiski veidojot izdzīvošanas ekonomiku. Lopkopība bija galvenais iztikas avots, ņemot vērā augšņu nabadzību un lauksaimniecības darbu veikšanas grūtības. Šo grūtību dēļ daudzās un nelielās ģimeņu saimniecības bija spiestas ganību resursus izmantot intensīvāk. Liellopu ganāmpulkam bija divējāda nozīme – to izmantoja gan kā darbaspēku, gan arī kā ģimenes ienākumu papildavotu, tādējādi veicot divus pamatuzdevumus: apgādi ar pārtiku – patērējot saražoto pienu, un iztikas līdzekļu nodrošināšanu – pārdodot teļus.

Ģeogrāfiskā apgabala ietekme, ko veido fiziskās vides apstākļi, dabas faktori un vēsturiskie vai cilvēkfaktori, nosaka tradicionālas ražošanas sistēmas pastāvēšanu, kurai raksturīga lopkopība, izmantojot visu veidu ganību un dabas resursus un izveidojot daudzas mazas liellopu audzēšanas saimniecības, kurās vaislas govis tiek turētas pēc jauktas kūts un ganību sistēmas. Šajās saimniecībās vēsturiski līdzās pastāvējušas divu veidu lopkopības sistēmas atkarībā no saimniekošanas vajadzībām: kad to bija mazāk, audzēja piena teļus, kad govis bija jāizmanto par darbaspēku vai piena avotu ģimenes apgādei ar pārtiku, audzēja ganību teļus. Tās ir saimniecības, kurās pastāv īpaša simbioze starp govīm, teļiem un dabas vidi un kurās rūpējas par dzīvniekiem un to labturību, prasmīgi izmantojot pārmantoto zinātību un ar uzmanību izturoties pret visu ganāmpulku un katru dzīvnieku atsevišķi atkarībā no tā vajadzībām.

Produkta specifiskās īpašības

Īpašās audzēšanas metodes, kuru pamatā ir galvenokārt teļu ēdināšana ar mātes pienu un kaušana agrīnā vecumā, ļauj iegūt tādu gaļu ar īpašu kvalitāti un sevišķām īpašībām, kura atšķiras ar raksturīgo gaiši sārto krāsu – piena teļu gaļa – vai sārto krāsu – ganību teļu gaļa – (L*=41,2–43,1, a*=12,1–12,9, b*=11,5–12,4); gaļai ir tādas augstu vērtētas īpašības kā laba garša, patīkams sulīgums (12,2 % termiskās apstrādes zudumu 100 °C temperatūrā) un maigums (3,31–3,71 kg/cm2, nosakot ar Warner-Bratzler zondi), kā arī balti un perlamutru atgādinoši, stingras konsistences tauki.

Produkta Ternera de Aliste raksturīgā krāsa ir atkarīga no teļu turēšanas kūtīs līdz agrīnam kaušanas vecumam, tādējādi ļaujot nodrošināt zemu mioglobīna saturu (2,8–3,2 mg/g) gaļas muskuļaudos un mazu sarkano šķiedru daudzumu salīdzinājumā ar muskuļu balto šķiedru daudzumu; rezultātā piena teļa gaļa ir gaiši sārta, bet ganību teļa gaļa ir nedaudz izteiktākā sārtas krāsas tonī, jo šie dzīvnieki pirmo savas dzīves posmu pavada laukā, un tos kauj vēlīnākā vecumā.

Ternera de Aliste gaļa ir tik raksturīgi maiga tāpēc, ka teļus kauj agrīnā vecumā, savukārt to turēšana kūtīs samazina muskuļu tonusu; šie abi faktori ietekmē to, ka šādā gaļā esošais kolagēns produkta termiskās apstrādes laikā ir mazāk noturīgs.

Produktam Ternera de Aliste raksturīgais lielais sulīgums atkarīgs no teļu turēšanas kūtī, enerģētiski bagātu barības līdzekļu izēdināšanas un agrīnā kaušanas vecuma; tas veicina gaļas strauju nogatavināšanos, kā rezultātā muskuļaudu proteīnu stāvoklis ir tāds, ka nodrošina lielisku ūdens aiztures spēju; tas savukārt nozīmē to, ka košļāšanas laikā gaļas sulas izdalās vairāk – to veicina arī tas, ka gaļa ir samērā mīksta un savdabīgi taukaina.

Ternera de Aliste gaļas raksturīgā, patīkamā garša un smarža atkarīga no dzīvnieku barošanās ar mātes pienu, kas ir īsās un vidēji garās ķēdes taukskābju avots, kuras ir garšas un smaržas prekursori. Viss tas apvienojumā ar dzīvnieku vēl nenobriedušo gremošanas sistēmu agrīnā kaušanas vecuma dēļ nodrošina to, ka šīs taukskābes necieš no gremošanā notiekošajiem vielmaiņas procesiem un tieši iekļaujas gaļas lipīdu frakcijā, kas arī ir par iemeslu šīs gaļas raksturīgajai garšai.

Reputācija

Rūpīgās audzēšanas sistēma ar tradicionālām ēdināšanas metodēm un šim apgabalam specifisku ganāmpulka turēšanas veidu piešķir produktam raksturīgas, ļoti augstu vērtētas īpašības un lielu gastronomisko reputāciju.

Ternera de Aliste gaļa īpašās kvalitātes dēļ tiek atzinīgi vērtēta, un patērētāji to izvēlas labprātāk nekā citu gaļu. Daudz ir vēsturisku dokumentu, kas liecina par šīs gaļas lielo reputāciju, piemēram, norādes Zamora provinces informatīvajos biļetenos un – kopš 1976. gada februāra – periodikas izdevumā El correo de Zamora, kur izceltas šīs gaļas īpašības, lietojot tādus apzīmējumus un teicienus kā “sulīga un maiga”, “izsmalcināta”, “labākā gaļa pasaulē”, “nav gaļas, kas tai līdzinātos” vai “visā Spānijā nav tai līdzīgas teļa gaļas”.

Ļoti daudz atsauču ir plašsaziņas līdzekļos: vietēja un reģiona mēroga periodikā, specializētos preses izdevumos (Eurocarne, Cárnica 2.000, Origen, Distribución y consumo, ITEA, Mundo Ganadero utt.), vietēja un valsts mēroga informatīvos televīzijas un radio raidījumos.

Ternera de Aliste gaļa minēta arī pavārgrāmatās un gastronomiskajos izdevumos, piemēram, grāmatā “Secretos de los chefs: técnicas y trucos de 50 estrella Michelín”, Bon Vivant (2008) ar Ferrán Adría ievadvārdiem vai rakstā “Boccato di Cardinale: un recorrido por diez de los mejores manjares para disfrutar: Ternera de Aliste”, kas publicēts Crónica de Guadalajara.

Ternera de Aliste gaļas labā slava un reputācija ievērojamā mērā veidojusies plaši pazīstamo kulinārijas tradīciju ietvaros, un kopš vairākiem gadiem par to liecina tas, ka tā tiek iekļauta daudzu Spānijas restorānu ēdienkartē, it īpaši Kastīlijā un Leonā. Ievērības cienīgas ir nesenākās svinību dienas par godu produktam ar nosaukumu Ternera de Aliste, kas norisinājās Zamora provinces Parador Nacional de los Condes de Alba de Aliste saistībā ar vispārējiem veicināšanas pasākumiem Muestras Gastronómicas de los Productos de España. Carnes con Origen (Spānijas produktu gastronomiskā izstāde. Ar cilmes vietas nosaukumiem apzīmēta gaļa).

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

http://www.itacyl.es/opencms_wf/opencms/informacion_al_ciudadano/calidad_alimentaria/4_condiciones_DOP/index.html

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

---