1.

Šajā gada pārskatā ir izklāstīts Palātas izvērtējums par Eiropas attīstības fondiem (EAF). Galvenie dati par 2014. gadā veiktajām darbībām un izdevumiem ir apkopoti 1. grafikā .

2.

Kopš 1958. gada EAF ir bijis galvenais Eiropas Savienības atbalsta instruments attīstības sadarbībai Āfrikas, Karību jūras baseina un Klusā okeāna reģiona (ĀKK) valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās (AZT). Partnerattiecību nolīgums, ko 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstīja uz 20 gadiem (Kotonū nolīgums), veido pamatu Eiropas Savienības attiecībām ar ĀKK valstīm un AZT. Tā galvenais mērķis ir mazināt un ar laiku izskaust nabadzību.

3.

Eiropas attīstības fondu īpašās iezīmes minētas turpmāk.

4.

Katru Eiropas Attīstības fondu reglamentē īpaša Finanšu regula. Palāta ir vairākkārt ierosinājusi izstrādāt apvienotu Finanšu regulu, ko piemērotu visiem pašreizējiem un turpmākajiem Eiropas attīstības fondiem un kas nodrošinātu nepārtrauktību, neradītu pārrāvuma risku Eiropas attīstības fondu īstenošanai un vienkāršotu pārvaldību (4).

5.

Kaut arī EAF finanšu regulas ir pakāpeniski saskaņotas ar vispārējo Finanšu regulu (5), saglabājas nozīmīgas atšķirības. Viena no galvenajām atšķirībām ir tāda, ka uz Eiropas attīstības fondiem neattiecas gada pārskata princips: EAF nolīgumus parasti noslēdz uz saistību periodu, kas ir no pieciem līdz septiņiem gadiem, bet maksājumus var veikt daudz ilgāk. 2014. gadā izdevumi notika no četriem Eiropas attīstības fondiem vienlaicīgi, un joprojām tika veikti maksājumi no 8. EAF, kuru atvēra 1995. gadā.

6.

Eiropas attīstības fondus gandrīz pilnībā pārvalda Komisijas Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāts (EuropeAid), kas apsaimnieko arī plašu ES budžeta izdevumu spektru (6), (7).

7.

EAF intervences pasākumus īsteno ar projektu un budžeta atbalsta (8) starpniecību saskaņā ar četrām galvenajām īstenošanas metodēm. 2014. gadā 38 % maksājumu veica tiešajā pārvaldībā, no tiem 22 % attiecās uz budžeta atbalstu. Atlikušos 62 % īstenoja netiešajā pārvaldībā, no tiem 32 % ar starptautisku organizāciju, 25 % ar trešo valstu un 5 % ar ES dalībvalstu struktūru starpniecību (9).

8.

Šajā pārskatā ietvertie izdevumi ir veikti saskaņā ar plašu metožu spektru, ko īsteno 79 valstīs. Noteikumi un procedūras bieži ir sarežģītas, tostarp attiecībā uz konkursiem un līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu. Šo sarežģītību ievērojami palielina tas, ka nav vienas, lietotājiem viegli uztveramas Finanšu regulas, kas attiektos uz 11. EAF (10).

8.

9.

Divās jomās – budžeta atbalsts (11) un ES ieguldījums vairāku līdzekļu devēju projektos, kurus īsteno starptautiskas organizācijas (12), piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), – instrumentu specifika un maksājumu nosacījumi ierobežo to, cik liela kļūdu iespējamība ir darījumos.

10.

Budžeta atbalstu iemaksā valsts vispārējā budžetā vai tās konkrētas politikas vai mērķa budžetā. Palāta pārbauda, vai Komisija ir ievērojusi attiecīgās partnervalsts budžeta atbalsta maksājuma veikšanai izvirzītos īpašos nosacījumus un ir pārbaudījusi, ka ir ievēroti vispārējie attiecināmības nosacījumi (piemēram, apmierinošs progress publiskā sektora finanšu pārvaldībā).

11.

Taču tiesību aktu noteikumi dod plašas interpretācijas iespējas, un Komisija ir diezgan elastīgi lēmusi par to, vai vispārējie nosacījumi ir ievēroti. Palātas veiktā pareizības revīzija nevar iet tālāk par posmu, kurā atbalstu samaksā partnervalstij. Pārskaitītos līdzekļus pēc tam apvieno ar saņēmējvalsts budžeta resursiem. Palāta, veicot pareizības revīziju, valsts finanšu pārvaldības nepilnības neatzīst kā kļūdas.

12.

Ja Komisijas iemaksas daudzdonoru projektos tiek apvienotas ar pārējo donoru ieguldījumiem un ja tās nav paredzētas īpašiem identificējamiem izdevumu posteņiem, Komisija pieņem, ka ES attiecināmības noteikumi ir ievēroti, ja vien kopsummā iekļauta pietiekama attiecināmo izdevumu summa, kas sedz ES iemaksu. Komisija to sauc par “nosacītu pieeju”. Komisijas piemērotā nosacītā pieeja ierobežo revidentu darbu attiecībā uz citu donoru būtiskām iemaksām, kuras Komisija tad uzskata par pietiekamām, lai segtu visus neattiecināmos izdevumus, kurus Palāta varētu konstatēt.

13.

Astotajam EAF (1995.–2000. g.) ir atvēlēti 12  840 miljoni EUR, bet devītajam EAF (2000.–2007. g.) – 13  800 miljoni EUR. Desmitajam EAF (2008.–2013.g.) atvēlēti 22  682 miljoni EUR. No šīs summas 21  966 miljoni EUR ir piešķirti ĀKK valstīm, bet 286 miljoni EUR – aizjūras zemēm un teritorijām jeb AZT. Šīs summas ietver attiecīgi 1  500 miljonus EUR un 30 miljonus EUR ieguldījumu mehānismam, kuru pārvalda EIB, galvenokārt privātā sektora atbalstam ĀKK valstīs un AZT. Visbeidzot, 430 miljoni EUR ir paredzēti Komisijas izdevumiem par EAF plānošanu un īstenošanu.

14.

Iekšējo nolīgumu par 11. EAF izveidi (13) pieņēma 2013. gada augustā. Tas stājās spēkā 2015. gada 1. martā pēc tam, kad to ratificēja visas ES dalībvalstis. Vienpadsmitajam EAF kopumā ir atvēlēti 30  506 miljoni EUR (14). No šīs summas 29  089 miljoni EUR ir piešķirti ĀKK valstīm, bet 365 miljoni EUR – aizjūras zemēm un teritorijām jeb AZT.

15.

Lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību laikā starp 2014. gada janvāri un 11. EAF stāšanos spēkā, Padome 2013. gada decembrī pieņēma pagaidu pasākumus jeb “pagaidu mehānismu” (15). No pagaidu mehānisma 2014. gadā pieejamie resursi bija 1  616 miljoni EUR. Tos finansēja no:

Šos līdzekļus uzskaita pie 11. EAF, bet tie šim fondam papildu resursus neveido.

16.

EAF resursu izlietojums 2014. gadā un kumulatīvi ir attēlots 2. tabulā .

17.

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem 2014. gadā uzņemto neto saistību līmenis bija neparasti zems (621 miljons EUR) (16). Tā cēlonis ir 11. EAF vēlā stāšanās spēkā, kas ierobežoja saistībām pieejamos līdzekļus no pagaidu mehānisma. No otras puses, 2014. gadā veiktie maksājumi sasniedza nebijušas summas (3  516 miljonus EUR) (17), it īpaši tāpēc, ka 595 miljonus EUR izmaksāja no pagaidu mehānisma, konkrēti, lielām budžeta atbalsta izmaksām un to pasākumu avansiem, kurus Centrālāfrikas Republikā un Somālijā īsteno Āfrikas Miera nodrošināšanas fonds.

18.

2014. gada beigās saistības bija uzņemtas par gandrīz visiem pieejamajiem resursiem (98,9 % finansēšanas lēmumiem, 91,2 % atsevišķiem līgumiem). Neizpildītās saistības (18) samazinājās par 23 % no 12,5 miljardiem EUR 2013. gada beigās līdz 9,7 miljardiem EUR 2014. gada beigās. Tam bija divi cēloņi – EuropeAid bija strādājis pie tā, lai samazinātu neizpildītās saistības, un zemais 2014. gadā pieņemto finansēšanas lēmumu līmenis.

19.

Attiecībā uz visu savu atbildības jomu (19) EuropeAid turpināja darbu, lai samazinātu vecos priekšfinansējumus un vecās neizlietotās saistības (20) un lai samazinātu atvērto un spēku zaudējušo līgumu skaitu (21). Mērķlielumi 2014. gadam attiecībā uz veco priekšfinansējumu un neizlietotajām saistībām tika krietni pārsniegti (22). Tomēr, kaut arī 2014. gada mērķlielums attiecībā uz spēku zaudējušo līgumu īpatsvaru līgumu kopskaitā visam EuropeAid portfelim bija gandrīz sasniegts (23), attiecībā uz Eiropas attīstības fondiem progress nebija tik apmierinošs (24).

I.

Saskaņā ar noteikumiem, kuri paredzēti 287. pantā Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) un 49. pantā Finanšu regulā, ko piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam un kas paredz piemērot periodu pārejai no 10. Eiropas Attīstības fonda uz 11. Eiropas Attīstības fondu, līdz stāsies spēkā 11. Eiropas Attīstības fonda iekšējais nolīgums, kurš attiecas arī uz iepriekšējiem Eiropas attīstības fondiem, Palāta revidēja:

II.

Saskaņā ar LESD 310.–325. pantu un piemērojamajām finanšu regulām (26) vadības pienākums ir sagatavot un iesniegt Eiropas attīstības fondu gada pārskatus, pamatojoties uz starptautiski atzītiem grāmatvedības standartiem publiskajam sektoram (27), un nodrošināt tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.Šie pienākumi ietver iekšējās kontroles izveidi, ieviešanu un īstenošanu attiecībā uz finanšu pārskatu sagatavošanu un izklāstu tā, lai krāpšanas vai kļūdas dēļ tajos nebūtu sniegtas būtiski nepareizas ziņas. Vadības pienākumos tostarp ir nodrošināt, lai finanšu pārskatos atspoguļotās darbības, finanšu darījumi un informācija atbilst tiem paredzētajai reglamentācijai. Komisijai ir galīgā atbildība par Eiropas attīstības fondu pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību (LESD 317. pants).

III.

Palātas pienākums ir, pamatojoties uz savu revīzijas darbu, sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei ticamības deklarāciju par pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Palāta veica revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Šie standarti uzliek Palātai pienākumu plānot un veikt revīziju tā, lai gūtu pamatotu pārliecību, ka Eiropas attīstības fondu gada pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

IV.

Revīzija ietver procedūras, ar kurām iegūst revīzijas pierādījumus par pārskatos minētajām summām un sniegto informāciju un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Procedūras izraugās revidents, pamatojoties uz profesionālo spriedumu, tostarp uz novērtējumu par risku, ka krāpšanas vai kļūdas dēļ pārskatos ir sniegtas būtiski nepareizas ziņas vai ka saistībā ar pakārtotajiem darījumiem ir būtiski pārkāpts Eiropas attīstības fondu tiesiskais regulējums. Lai izstrādātu konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras, novērtējot minēto risku, ņem vērā iekšējo kontroli, kas attiecas uz pārskatu sagatavošanu un patiesu izklāstu, un pārraudzības un kontroles sistēmas, kuras ieviestas pakārtoto darījumu likumības un pareizības nodrošināšanai, taču to nedara nolūkā sniegt atzinumu par iekšējās kontroles efektivitāti. Revīzijā novērtē arī izmantoto grāmatvedības metožu piemērotību un veikto aplēšu pamatotību, kā arī pārskatu vispārējo izklāstu.

V.

Palāta uzskata, ka iegūtie revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši, lai pamatotu tās atzinumus.

VI.

Palāta uzskata, ka 8., 9., 10. un 11. Eiropas Attīstības fonda gada pārskati par 2014. gada 31. decembrī slēgto gadu visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo šo fondu finanšu stāvokli 2014. gada 31. decembrī, to darbības rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā noslēgtajā gadā saskaņā ar Eiropas attīstības fondu finanšu regulu un grāmatvedības noteikumiem, kas balstās uz starptautiski atzītiem grāmatvedības standartiem publiskajam sektoram.

VII.

Palāta uzskata, ka pārskatiem pakārtotie ieņēmumi par 2014. gada 31. decembrī slēgto gadu visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

VIII.

Palātas aplēstais iespējamākais kļūdu īpatsvars izdevumu darījumos no 8., 9., 10. un 11. Eiropas Attīstības fonda ir 3,8 %.

IX.

Ņemot vērā to jautājumu nopietnību, kas aprakstīti punktā, kurā pamato negatīvu atzinumu par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību, Palāta uzskata, ka maksājumos, kuri ir pakārtoti pārskatiem par 2014. gada 31. decembrī slēgto gadu, ir būtisks kļūdu līmenis.

20.

Palātas vispārējā revīzijas pieeja un metode ir aprakstīta 2014. gada pārskata par budžeta izpildi 1. nodaļas 1.1. pielikuma 2. daļā . Attiecībā uz Eiropas attīstības fondu revīziju jānorāda uz turpmāk izklāstītajiem specifiskajiem jautājumiem.

21.

Palātas apsvērumi par EAF pārskatu ticamību attiecas (28) uz 8., 9., 10. un 11. EAF finanšu pārskatiem (29), ko saskaņā ar EAF Finanšu regulu (30) ir apstiprinājusi Komisija un ko Palāta kopā ar grāmatveža apliecinājuma vēstuli ir saņēmusi 2015. gada 24. jūlijā. Revīzijā pārbaudīja summas un informāciju, vērtēja izmantotos grāmatvedības principus, vadības veiktās nozīmīgās aplēses un pārskatu vispārējo izklāstu.

22.

Darījumu pareizības revīzijā ietilpa:

a)

visu dalībvalstu iemaksu pārbaude un citu veidu ieņēmumu darījumu izlase;

b)

30 saistību izlases pārbaude (31);

c)

165 darījumu izlases pārbaude (32). Sagatavotā izlase ir reprezentatīva visiem attiecīgajiem EAF maksājumiem. To veidoja 127 maksājumi, kurus apstiprinājušas 28 ES delegācijas (33), un 38 maksājumi, kurus atļāvuši Komisijas departamenti (34). Ja tika konstatētas kļūdas, tad analizēja attiecīgās sistēmas, lai konstatētu, kādas konkrēti sistēmas nepilnības ir iesaistītas;

d)

EuropeAid un ES delegācijās pārbaudīto sistēmu vērtējums, kurā ietilpa: i) ex ante pārbaudes, ko veica Komisijas darbinieki, ārējie revidenti vai uzraudzītāji pirms maksājumu veikšanas, un ii) uzraudzība un pārraudzība, it īpaši ārējo revīziju pēcpārbaude, apstiprinājumpārbaudes apmeklējumi un uzraudzības apmeklējumi, kā arī EuropeAid 2012., 2013. un 2014. gada atlikušo kļūdu īpatsvara (RER) izpēte;

e)

EuropeAid ģenerāldirektora gada darbības pārskata caurskatīšana un

f)

Palātas iepriekšējo ieteikumu izpildes pārbaude.

23.

Kā norādīts 6. punktā, EuropeAid īsteno lielāko daļu ārējās palīdzības instrumentu, kurus finansē no vispārējā budžeta un no Eiropas attīstības fondiem. Palātas apsvērumi gan par sistēmām, gan par ģenerāldirektora 2014. gada darbības pārskata un deklarācijas ticamību attiecas uz visu EuropeAid atbildības jomu.

24.

Kopš 2007. gada, kad tika modernizēta EAF grāmatvedība, finanšu gadu nodalīšanas metode, ko piemēro Komisija, neiekļauj uzkrātās izmaksas, kas attiecas uz budžeta atbalsts līgumiem, par kuriem ĀKK valstis gada laikā nebija iesniegušas maksājuma pieprasījumus. Komisija uzskata, ka, ņemot vērā budžeta atbalsta īpatnības, ieņēmumi tiek atzīti tad, kad veikts izmaksājums. Vērtējot atbilstību attiecināmības nosacījumiem, Komisijai ir patiešām plaša lemšanas brīvība. Tomēr budžeta atbalsts nav brīvi piešķirama dotācija, bet gan tiesības. Saskaņā ar Komisijas grāmatvedības noteikumiem – tāpat kā attiecībā uz citiem ar komerciālu apmaiņu nesaistītiem izdevumiem, Komisijai ir pienākums veikt maksājumus, kad attiecināmības nosacījumi ir izpildīti.

24.

25.

Attiecībā uz priekšfinansējuma maksājumiem, kas pārsniedz 7 50  000 EUR, Komisijai procenti ir jāatgūst katru gadu (3 miljoni EUR atgūti 2014. gadā un 5,7 miljoni EUR atgūti 2013. gadā). Kā minēts iepriekšējos gados (35), Palāta konstatēja, ka pilnvarotie kredītrīkotāji joprojām regulāri neievēro šo noteikumu, un no procentiem gūto ieņēmumu summa, kas parādīta finanšu pārskatu 3.5. paskaidrojumā, daļēji balstās uz aplēsēm. Turklāt no 2 50  000 EUR līdz 7 50  000 EUR liela priekšfinansējuma procentiem ieņemtā summa finanšu pārskatos joprojām nebija atzīta kā finanšu ieņēmums, jo Komisijas Kopējās ārējo attiecību informācijas sistēmas (CRIS) izstrāde tika pabeigta tikai 2014. gada nogalē.

25.

26.

Revīzijā tika konstatēts, ka ieņēmumu darījumos kļūdu līmenis nav būtisks.

27.

Maksājumu darījumu pārbaudes rezultātu kopsavilkums ir sniegts 1. pielikumā . No revidētajiem 165 maksājumu darījumiem kļūdas bija 54 (33 %). Pamatojoties uz skaitļos izteiktajām 36 kļūdām, Palātas aplēstais kļūdu līmenis ir 3,8 % (36).

28.

Ja no revidētās izlases izslēdz budžeta atbalstu un daudzdonoru darījumus, kas minēti 9.–12. punktā, aplēstais kļūdu līmenis ir 4,8 % (37).

29.

Tas, cik lielā mērā dažādi kļūdu veidi ietekmēja 2014. gadam aplēsto kļūdu līmeni, ir attēlots 2. grafikā . Ar labuma guvēju neievērotajām iepirkuma procedūrām un apliecinošo dokumentu trūkumu saistītās kļūdas veido 63 % no aplēstā kļūdu līmeņa.

30.

No 133 maksājumu darījumiem, kas saistīti ar Palātas revidētajiem projektiem, 52 (39 %) darījumos bija kļūdas, no kurām 34 (65 %) bija izsakāmas skaitļos. No 34 maksājumu darījumiem, kuros bija skaitļos izsakāmas kļūdas, 14 kļūdas bija galīgajos darījumos, kas bija atļauti pēc tam, kad bija veiktas visas ex ante pārbaudes.

31.

Tāpat kā iepriekšējos gados (38) daudz biežāk nekā citos atbalsta veidos kļūdas konstatēja darījumos, kas attiecas uz programmas aplēsēm, dotācijām un iemaksu nolīgumiem ar starptautiskām organizācijām. No revidētajiem 66 šāda veida darījumiem skaitļos izsakāmas kļūdas bija 29 (44 %), un tās atbilst 75 % no aplēstā kļūdu līmeņa.

32.

Galvenie skaitļos izsakāmo kļūdu veidi, ko atklāja ar projektiem saistītajos maksājumu darījumos, bija šādi:

a)

labuma guvējs nebija ievērojis iepirkuma noteikumus (astoņi darījumi);

b)

nebija apliecinošo dokumentu, kas pamatotu notikušās darbības attiecināmību (11 darījumi) (39);

c)

neattiecināmi izdevumi, piemēram, ārpus īstenošanas perioda radušies izdevumi (trīs darījumi), neattiecināms PVN (divi darījumi), darbības nav paredzētas līgumā (viens darījums) vai netiešās izmaksas ir deklarētas kā tiešās (viens darījums);

d)

labuma guvējam izdevumi nav radušies (10 darījumi);

e)

nepareizi aprēķināti izdevumi (divi darījumi).

33.

Attiecībā uz 21 (40) skaitļos izsakāmu kļūdu gadījumiem Komisijai ar tās sistēmu starpniecību bija pietiekami daudz informācijas (41), lai novērstu, atklātu un izlabotu kļūdas pirms izdevumu pieņemšanas. Ja visa šī informācija būtu izmantota kļūdu labošanai, tad aplēstais kļūdu līmenis būtu bijis par 2,3 procentpunktiem zemāks.

34.

Starp skaitļos neizsakāmām kļūdām galvenokārt bija nepilnības izmantotajās iepirkuma procedūrās (astoņi darījumi) un nepietiekami iepirkuma dokumenti (septiņi darījumi).

35.

No Palātas revidētajiem 32 darījumiem, kas attiecas uz budžeta atbalstu, divos darījumos bija skaitļos izsakāmas kļūdas ar nenozīmīgu ietekmi (mazāk nekā 0,1 procentpunkts), kas bija radušās tāpēc, ka viena labuma guvēja valdība nebija ievērojusi finansēšanas nolīgumu noteikumus attiecībā uz maiņas kursu budžeta atbalsta izmaksu pārvēršanai vietējā valūtā.

35.

36.

Tāpat kā iepriekšējos gados Palātas atklāto kļūdu biežums, tostarp galīgajās izdevumu deklarācijās, kuras pārbaudīja ārējās revīzijās un izdevumu apstiprinājumpārbaudēs, liecina par trūkumiem šajās ex ante pārbaudēs.

37.

EuropeAid 2013. gada maijā pieņēma rīcības plānu, lai novērstu savas sistēmas īstenošanā konstatētās nepilnības (42). Visu 23 plānoto pasākumu īstenošana sākās 2013. un 2014. gadā. Līdz 2014. gada beigām 15 pasākumi bija pilnībā īstenoti, bet astoņi vēl turpinājās (43). Ir pāragri vērtēt rīcības plāna ietekmi, jo daži pasākumi vēl tiek īstenoti.

38.

Lai uzlabotu ārējo revīziju un izdevumu apstiprinājumpārbaudes, ir veikti šādi pasākumi:

a)

ir noteikts, ka tad, kad ES delegācijas un EuropeAid dienesti gatavo ikgadējo revīziju plānus, ir obligāti jāveic riska analīze;

b)

pārskatītas un uzlabotas dotācijas līguma veidlapas, lai EuropeAid var izvēlēties revidentus vai noslēgt ar tiem tiešu līgumu;

c)

izpratnes vairošana par izplatītākajiem kļūdu veidiem, EuropeAid darbinieku un labuma guvēju apmācība, to finansiālo un kontroles prasmju pilnveide.

39.

Kaut arī 2013. gada decembrī EuropeAid bija plānojis izstrādāt kvalitātes/attiecināmības skalas, ar kurām novērtēt izdevumu apstiprinājuma ziņojumu ticamību un sniegt norādes neatbilstības gadījumā, tas vēl nebija paveikts.

39.

40.

Kā norādīts Palātas iepriekšējos gada pārskatos (44), EuropeAid vadības informācijas sistēmā joprojām ir nepilnības saistībā ar ārējo revīziju, izdevumu apstiprinājumpārbaužu un uzraudzības apmeklējumu rezultātiem un to pēcpārbaudēm. Tas neļauj ģenerāldirektoram prasīt, lai nodaļu vadītāji vai ES delegāciju vadītāji savlaicīgi veiktu pārbaudes un izlabotu konstatētās sistēmas nepilnības un kļūdas. EuropeAid izstrādā jaunu revīzijas programmu, lai uzlabotu revīzijas ziņojumu pārbaudes.

40.

41.

EuropeAid ir veicis savu trešo izpēti par atlikušo kļūdu īpatsvaru (RER), lai novērtētu kļūdu līmeni, kas palicis pēc visām vadības pārbaudēm. kuras bija veiktas nolūkā nepieļaut, atklāt un izlabot kļūdas. Šī RER izpēte balstās uz pienācīgu metodoloģiju un sniedz noderīgu informāciju, kas ļauj EuropeAid konstatēt, kur kontroles sistēmu īstenošana būtu uzlabojama.

42.

Izpētē pārbaudīja darījumu reprezentatīvu izlasi attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti no 2013. gada septembra līdz 2014. gada augustam. Izpētes rezultāti ir izklāstīti gada darbības pārskatā (45). Sekojot Palātas 2013. gada pārskatā sniegtajam ieteikumam (46), gada darbības pārskatā ir aprakstīts RER izpētes tvērums un aplēstā augstākā un zemākā robeža. Saskaņā ar izpētes aplēsi atlikušais kļūdu īpatsvars ir 2,81 %, t. i., lielāks par Komisijas noteikto 2 % būtiskuma slieksni. Izpētē konstatētie galvenie kļūdu veidi ir šādi:

a)

saņēmējorganizācijas nav iesniegušas pietiekamus dokumentus attiecināmības apliecināšanai (42,70 % no RER);

b)

maksājumam nav juridiska pamata, deklarēta pārāk liela summa un citi neatbilstības jautājumi (32,83 % no RER);

c)

kļūdas, kuras tika aplēstas, nevis aprēķinātas, jo nebija pieejami pietiekami pierādījumi, lai pārbaudītu darījumu pareizību (16,76 % no RER);

d)

neatgūtas un nekoriģētas summas (7,71 % no RER).

43.

Palāta pārbaudīja 2014. gada RER izpēti un konstatēja, ka tā kopumā bija veikta saskaņā ar metodoloģiju un sniedz pietiekamus pierādījumus, ka RER ir būtisks. Attiecībā uz dažiem pārbaudītajiem darījumiem Palāta konstatēja, ka vairāki aspekti ir jāuzlabo, proti,

43.

44.

Savā ticamības deklarācijā ģenerāldirektors sniedz atrunu par darījumu likumību un pareizību, jo summa, ko uzskata par apdraudētu (205,7 miljoni EUR) atbilst vairāk nekā 2 % maksājumu, kurus EuropeAid veica 2014. gadā. Tomēr ģenerāldirektors arī apgalvo, ka ieviestās kontroles procedūras sniedz pietiekamas garantijas par pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Tāpat kā iepriekšējā gadā (47) Palāta uzskata, ka tas nav loģisks secinājums, jo sistēmas nav efektīvas, ja tās nespēj novērst, atklāt un izlabot būtiskas kļūdas.

44.

45.

Atruna attiecas uz visu EuropeAid pārvaldīto izdevumu likumību un pareizību. Atruna ir vietā, ja kontroles nepilnības attiecas tikai uz noteiktām ieņēmumu vai izdevumu jomām (48), taču ne tad, ja nepilnības attiecina uz sistēmas darbību kopumā un ja finanšu ietekme pārsniedz būtiskuma slieksni visam ģenerāldirektora pārziņā esošajam budžetam. Tomēr Komisijas pastāvīgajos norādījumos 2014. gada darbības pārskatam šāds gadījums nav pietiekami skaidri izklāstīts.

45.

46.

Gada darbības pārskatā apgalvots, ka EuropeAid kontroles mehānismi ir efektīvi attiecībā uz katru tiešās vai netiešās pārvaldības iekšējās kontroles veidlapu un ka kopējās kontroles mehānismu izmaksas, kas saskaņā ar aplēsi ir 370,6 miljoni EUR, ir pamatotas samērā ar to sniegtajiem ieguvumiem (49). Gada darbības pārskatā sniegtā plašā informācija atspoguļo nozīmīgo darbu, ko EuropeAid veicis, lai ievērotu vispārējā Finanšu regulā paredzētās prasības (50). Tomēr apgalvojumi par kontroles mehānismu efektivitāti un rentabilitāti nav apmierinoši pierādīti tāpēc, ka

46.

a)

nebija ievērota pilnu izmaksu pieeja, jo ne visas tiešās izmaksas bija iekļautas (51) un pieskaitāmās izmaksas bija izlaistas. Turklāt nav skaidra pamatojuma netiešo personāla izmaksu sadales sistēmai;

b)

attiecībā uz skaitļos izsakāmiem ieguvumiem EuropeAid vadības informācijas sistēmas vēl nesniedz precīzu informāciju par kļūdām, kas atklātas un izlabotas pēc ārējām revīzijām un izdevumu apstiprinājumpārbaudēm (sk. 40. punktu), kā arī pēc Komisijas pašas veiktajām pārbaudēm;

b)

Attiecībā uz revīzijām, izdevumu apstiprinājumpārbaudēm un līdzīgiem pasākumiem, kurus Komisija ir pasūtījusi, ir paredzams, ka jauna vadības informācijas sistēma, kas sniedz datus par ārējo revīziju, izdevumu apstiprinājumpārbaužu un līdzīgu pasākumu rezultātiem un to pēcpārbaudēm, laika gaitā ļaus panākt būtiskus uzlabojumus.

c)

EuropeAid vēl nav izstrādājis objektīvi pārbaudāmus rādītājus, kas ietvertu mērķlielumus, pret kuriem vērtēt kontroles mehānismu efektivitāti un rentabilitāti.

c)

Pārskatu sniegšana jau tagad balstās uz pārbaudāmiem rādītājiem, dažos gadījumos ietverot arī mērķlielumus. Ar centrālo dienestu norādījumu palīdzību Komisijas sistēma vēl aizvien tiek uzlabota un pilnveidota.

47.

Palāta secina, ka Eiropas attīstības fondu pārskati attiecībā uz 2014. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Eiropas attīstības fondu finanšu stāvokli, darbības rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Finanšu regulas noteikumi un grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi.

48.

Palāta secina, ka attiecībā uz 2014. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu

49.

Rezultāti, kurus Palāta ieguva, pārbaudot, kā tiek ņemti vērā iepriekšējos gada pārskatos sniegtie ieteikumi, ir izklāstīti 2. pielikumā  (52). 2011. un 2012. gada pārskatos Palāta bija sniegusi 12 ieteikumus. Viens no šiem ieteikumiem vairs nav aktuāls. EuropeAid pilnībā īstenoja četrus ieteikumus, bet pieci bija īstenoti lielākajā daļā aspektu un divi – dažos aspektos. Attiecībā uz vienu tikai dažos aspektos īstenotu ieteikumu EuropeAid veica turpmāk uzskaitītās darbības:

50.

Ņemot vērā šo pārskatīšanu, konstatējumus un secinājumus par 2014. gadu, Palāta EuropeAid ir sagatavojusi turpmāk minētos ieteikumus.

—

1. ieteikums. Izstrādāt un ieviest iekšējās kontroles procedūras, lai nodrošinātu priekšfinansējumu noskaidrošanu uz faktiski notikušu izdevumu pamata, neiekļaujot juridiskās saistības.

—

2. ieteikums. Pastiprināt regulārās apstiprinājumpārbaudes par to, ka partnervalstis piemēro pareizo maiņas kursu, lai pārvērstu budžeta atbalsta izmaksas vietējā valūtā.

—

3. ieteikums. Kopā ar līgumslēdzēju, kas atbild par RER izpēti, nodrošināt Palātas konstatēto problēmjautājumu risināšanu.

—

4. ieteikums. Uzlabot rādītājus, kas attiecas uz mērķlielumiem, ar kuriem novērtē kontroles mehānismu efektivitāti un rentabilitāti; uzlabot izmaksu pieeju un ar to saistītās procedūras un vadības informācijas sistēmas, lai novērtētu kontroles sistēmu radītos ieguvumus.